11.1 C
Rīga
trešdien, 27 maijs, 2026
Home Blog Page 379

Cik daudz kaloriju tu sadedzini seksa laikā?

Mēs visas zinām, ka daži treniņi nenotiek tikai sporta zālēs… Turklāt, tā kā ir bikini sezona, arī neliels nomesto kaloriju daudzums skaitās. Cosmo vēlējās noskaidrot, cik kaloriju tu nomet seksa un citu aktivitāšu laikā kopā ar savu vīrieti, tāpēc konsultējās ar fitnesa treneri Brūku Marroni.

 

Pastaiga pa pilsētu

Sadedzinātās kalorijas: 28

10 minūtes gara pastaiga ir pavisam vienkāršs un patīkams veids kā savienot romantiku ar nelielām fiziskām aktivitātēm.

15 minūtes gara kopīga duša ar vīrieti

Sadedzinātās kalorijas: 40

Duša pēc sporta nodarbības? Tas ir novecojis uzskats. Izrādās, dušu tu vari iekļaut savā treniņu grafikā!

10 minūtes gara priekšspēle

Sadedzinātās kalorijas: 25

Mūsuprāt, šis ir lielisks iemesls, kāpēc patīkamo priekšspēli padarīt vēl garāku un kaislīgāku.

10 minūtes gara masāža vīrietim

Sadedzinātās kalorijas: 48

Izrādās, masāžu izbaudīs ne tikai viņš, bet arī tu – jo sadedzināto kaloriju skaits ir pietiekami pieklājīgs, lai iepriecinātu savu vīrieti. Turklāt šis ir karsts veids kā noskaņoties vēl seksīgākām nodarbēm…

20 minūtes ilga skūpstīšanās

Sadedzinātās kalorijas: 59

Tu jau zini, ka karsta skūpstīšanās sesija tevi var atstāt kā bez elpas. Tam ir iemesls – arī skūpstīšanās ir pieskaitāma pie fiziskām aktivitātēm, jo nodarbina vairākus muskuļus, turklāt ir miljons reizes patīkamāka par svīšanu sporta klubā!

5 minūtes ilgs ātrais sekss

Sadedzinātās kalorijas: 25

Šis noteikti ir mūsu mīļākais veids, kā ātri tikt vaļā no pāris kalorijām!

15 minūšu ilgs sekss ar tevi augšpusē

Sadedzinātās kalorijas: 75

Džeki mīl šo pozu, jo tā sniedz viņiem lielisku skatu uz tavu ķermeni – turklāt tagad tu zini, ka tā palīdz tavam augumam izskatīties vēl seksīgākam. Uzvara!

Cik daudz D vitamīna organismam nepieciešams?

Lai organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt, tam regulāri nepieciešams uzņemt noteiktu daudzumu vitamīnu. Ikkatrs no tiem pilda atšķirīgas funkcijas un ir vitāli svarīgs, lai palīdzētu saglabāt stipru veselību, labu pašsajūtu un nemainīgi augstu dzīves kvalitāti. Viens no būtiskākajiem vitamīniem cilvēka veselībai ir D vitamīns jeb tā dēvētais saules vitamīns, ko liela daļa pasaules iedzīvotāju joprojām neuzņem pietiekamā daudzumā. Saskaņā ar šī gada “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”* pētījuma rezultātiem pēdējā gada laikā D vitamīna trūkums organismā konstatēts teju katram piektajam Latvijas iedzīvotājam. Kāda ir D vitamīna nozīme, kas liecina par tā deficītu un kā vislabāk nodrošināt organismu ar vajadzīgo D vitamīna devu, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.

D vitamīns pieder pie taukos šķīstošo vitamīnu grupas, un ir iespējams izdalīt divus atšķirīgus D vitamīna veidus – augu valsts izcelsmes D2 vitamīnu jeb ergokalciferolu, ko iespējams uzņemt tikai ar pārtikas produktu palīdzību, kā arī dzīvnieku izcelsmes D3 vitamīnu jeb holekalciferolu, kas sintezējas organismā un var tikt uzņemts arī ar pārtiku. 

„D vitamīns organismā veic virkni svarīgu funkciju. Tas regulē kalcija un fosfāta daudzumu organismā, tādējādi rūpējoties par kaulu, zobu un muskuļu veselību, kā arī uzlabo kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās, veicina kaulu veidošanos un atjaunošanos. Pietiekams D vitamīna līmenis stiprina imūno sistēmu un mazina iespēju saslimt ar tādām slimībā kā osteoporoze un vēzis. D vitamīnam tāpat varētu būt ietekme arī uz depresijas simptomu mazināšanu un emocionālā līdzsvara saglabāšanu – lai gan joprojām norisinās pētījumi, pacientiem lietojot D vitamīnu, ir novēroti pozitīvi rezultāti,” stāsta Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.

Lai uzņemtu pietiekamu daudzumu D vitamīna, ar sauli nepietiek

D vitamīna aktīvā forma ir kalcitriols, kas organismā veidojas no holekalciferola jeb D3 vitamīna. Ultravioletā starojuma (UVB) ietekmē D vitamīns sintezējas ādā, tomēr valstīs, kur saule lutina vien dažus mēnešus gadā – tai skaitā Latvijā –, to uzkrāt pietiekamā daudzumā nav iespējams. To apliecina arī šogad veiktā “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījuma rezultāti, proti, 18% respondentu atzinuši, ka pēdējā gada laikā viņiem konstatēts nepietiekams D vitamīna daudzums organismā. Vienlaikus jāņem vērā, ka ultravioleto staru intensitāte vasaras mēnešos ir pārmērīgi augsta, kā rezultātā palielinās vēža saslimšanas risks. Lai gan uzturoties saulē un sekojot līdzi tam, lai tur pavadītais laiks nebūtu pārlieku ilgs, organismam ir iespēja gūt D vitamīnu, daudz efektīvāk būs to uzņemt ar pārtikas vai uztura bagātinātāju palīdzību.

D vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot treknas zivis, piemēram, 100 grami laša satur vidēji 550 SV (starptautiskās vienības) D vitamīna. Baltijas jūrā nozvejota laša D vitamīna saturs ir 550–924 SV 100 gramos, siļķēs un sardīnēs – 100–200 SV 100 gramos. D vitamīns ir arī citu trekno zivju, piemēram, paltusa un skumbrijas sastāvā. Vērtīgs D vitamīna avots būs arī sēnes, ja vien tās augušas saules staros. Līdzīgi kā cilvēka organismā, arī sēnēs D vitamīns sintezējas saules staru ietekmē. Viena glāze šampinjonu var saturēt līdz pat 1100 SV D vitamīna. D vitamīnu tāpat satur arī govs piens, sojas piens, auzu pārslas un olu dzeltenumi.

„Vajadzīgo D vitamīna devu iespējams nodrošināt arī ar uztura bagātinātāju palīdzību. Aptiekā pieejami dažādi D vitamīna veidi – kapsulas, tabletes, D vitamīns pulverveida, šķidrā un spreja veidā. Tāpat pieejami arī preparāti ar dažādām garšām, kas būs īpaši piemēroti pašiem mazākajiem. Jāņem vērā, ka uz farmaceitiskajiem produktiem D vitamīna devas visbiežāk apzīmētas divos veidos – IU (international units), ka nozīmē to pašu, ko SV jeb starptautiskā vienība, un mcg jeb mikrogrami. 1 mcg D vitamīna atbilst 40 SV. D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos organismā, tāpēc tos ieteicams lietot kopā,” uzsver Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.

Cik daudz D vitamīna organismam nepieciešams?

Ieteicamā D vitamīna diennakts deva atkarīga ne vien no cilvēka vecuma, bet arī no tā, kāds ir D vitamīna līmenis organismā, proti, vai D vitamīna lietošana būs profilaktiska, vai terapeitiska. Tāpat jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, organisma vispārējais veselības stāvoklis, ķermeņa svars un ikdienas ieradumi. Izvērtējot analīžu rezultātus, ieteicamo D vitamīna devu noteiks ārsts.

Profilaktiskā dienas deva:

  • Jaundzimušajiem vecumā līdz vienam gadam – 400–600 SV
  • Bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadiem – 600–1000 SV
  • Pusaudžiem vecumā no 11 līdz 18 gadiem – 800–2000 SV
  • Pieaugušajiem – 2000–4000 SV

Terapeitiskā dienas deva:

  • Jaundzimušajiem vecumā līdz vienam gadam – 1000 SV
  • Bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadiem – 300–6000 SV
  • Pusaudžiem vecumā no 11 līdz 18 gadiem – 6000 SV
  • Pieaugušajiem – 6000–10000 SV

Simptomi, kas var liecināt par D vitamīna deficītu

Par D vitamīna nepietiekamību var liecināt pastiprināts nogurums, stipras muskuļu sāpes, vispārējs vājums un kaulu lūzumi. D vitamīna deficīts var izraisīt kaulu deformācijas, piemēram, rahītu bērniem un kaulu sāpes pieaugušajiem. Bieži vien D vitamīna nepietiekamība sākotnēji noris bez simptomiem, tāpēc ir svarīgi regulāri veikt nepieciešamās analīzes, lai to diagnosticētu laikus. Īpaša piesardzība jāievēro cilvēkiem, kam ir paaugstināts D vitamīna deficīta risks – pacientiem, kuri lieto atsevišķus medikamentus, piemēram, pretkrampju līdzekļus, barbiturātus, glikokortikoīdus, preparātus, kas satur rifampicīnu, kā arī cilvēkiem ar nieru un aknu bojājumiem vai aptaukošanos.

„D vitamīna līmeni organismā iespējams noteikt, veicot asins analīzes laboratorijā. To ieteicams darīt reizi gadā un nepieciešamības gadījumā D vitamīns jāuzņem papildus, tādējādi rūpējoties par savu veselību un imunitāti,” piekodina Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam.

Cik daudz atļaujas latvieši?– atklāj “Erots 2017” vadītāji

Fotosesija tapusi sadarbībā ar “SM-Studio”, fotogrāfu Dimitriju Makarovu un make-up mākslinieci Jeļenu Dubakovu.

Kas ir erotika? Kas nepieciešams labam seksam? Vai Kamasūtra noder? – uz šiem un vēl daudziem citiem pikantiem jautājumiem atbild “Erots 2017”vadītāji DJ Gustavito un pasākumu vadītāja Sigita Brazdauska. Jau 17. un 18. februārī Ķīpsalā notiks “Erots 2017”. Nepalaid garām!

Gustavito, kas tevi pamudināja kļūt par “Erots 2017” vadītāju?

Vairākus gadus festivāla pre-party notika klubā “CoyoteFly”, kur vadu un organizēju dažādus pasākumus, spēlēju mūziku. Esmu vairākkārt arī apmeklējis “Erotu” un nodomājis – būtu forši novadīt šāda tipa pasākumu! Tādēļ izaicinājumu pieņēmu bez liekas domāšanas.

Sigita, tu festivālu vadi jau vairākus gadus – tātad ir kaut kas tāds, kas tevi uzrunā un vilina atkal un atkal…

“Erotu” vadīšu jau piekto reizi! Mani visvairāk saista aizkulises un jautrība, kas tur notiek!(Aizsapņojas un smejas.) Šo divu diennakšu laikā sadraudzējos ar festivāla zvaigznēm, kas ir pozitīvi, jautri un atsaucīgi cilvēki. Daudziem ir izveidojies nepareizs priekšstats par “Erota” māksliniekiem. Viņus uzskata par samaitātiem, iedomīgiem un perversiem, taču tas tā nebūt nav! Daudzi ir ģimenes cilvēki, kas pat pirms priekšnesumaskaipā sazinās ar bērniem. Mīļi! Iepazīstot viņus tuvāk, biežimainu iepriekš uzrakstīto scenāriju.

Vai ir kāds priekšnesums, ko īpaši gaidi “Erotā”?

Sigita: O, jā! Ar nepacietību gaidu tikšanos ar “MEN’$” (“Male EmpireNightoutShow“) puišiem. Viņi ir fantastiski! Superīgi dejotāji un vēl superīgākas personības. Lieliski, ka mums Latvijā ir tāda puišu grupa – seksīgi augumi, perfekta horeogrāfija. Viss, kā vajag! Čipendeili nobāl!

Gustavito: Tad jau arī manā priekšā čipendeili nobāl!(Smejas.)Kā ne kā esmu sācis darboties “MEN’$” šovgrupā, un, kas zina, varbūt gaidītākais priekšnesums būšu es pats.

 Kā no DJ kļuvi  par “MEN’$”dejotāju?

G.: “CoyoteFly” sieviešu dienas pasākumā, kur uzstājās arī “MEN’$”džeki,  biju  DJ un vadītājs. Starp šoviem izklaidēju daiļā dzimuma pārstāves ar mūziku, uzkurināju apmēram 500 meitenes, liekot spiegt, celt rokas gaisā un piedalīties visādās izdarībās. Vienā mirklī pat saplēsu T-kreklu. To pamanīja “MEN’$” vadītājs Arvīds un aicināja pievienoties apvienībai kā DJ. Sākumā repertuārā pielikām klāt nedaudz dejošanas, taču ar katru nākamo pasākumu mani iesaistīja arvien vairāk.

Ko jūs domājat par erotikas festivāliem?

G.: Citos erotikas festivālos, izņemot “Erotu”,neesmu bijis, taču uz erotiskiem šoviem gan. Piemēram,  naktsklubos ASV, Taizemē, Nīderlandē, Francijā un Krievijā. Daži no tiem bija ļoti perversi, un tie mani neuzrunāja, taču daži bija ļoti valdzinoši un patiešām baudāmi šovi.

S.: Biju Vācijā notiekošajā “LoveParade”, un tas bija lieliski – šiki tērpi, interesanti cilvēki. Savukārt uz “Erotu” cilvēki nāk izklaidēties, skatīties šovus un iegādāties ko īpašu sev un mīļotajam. Šeit nav vietas aizspriedumiem!

Bet joprojām taču pastāv stereotips, ka Baltijā nav seksa…

S: Latvieši nebūt nav atturīgi!(Strikti.) Drīzāk pieklājīgi un piezemēti. Salīdzinot ar britiem,mēs atļaujamies flirtēt, reizēmdāvātskūpstu, un tas arī viss. Bet briti atļaujas visu – tupus, rāpus un tā tālāk! “Erota” publika sākumā ir sakautrējusies un uztraucas – ko citi padomās. Bet tā ir ideāla vieta būt pašam, ļaut vaļu fantāzijai un atļauties vairāk nekā ierasts!

G.: Viss ir atkarīgs no atmosfēras, arī vecuma un mentalitātes. Varbūt ikdienā esam kautrīgāki, stīvāki un noslēgtāki par citiem, taču atbilstoša vide var darīt brīnumus.

Vai varat nodefinēt, kas ir 21. gadsimta erotika?

G.:Arī 21. gadsimtā  erotika ir saglabājusi savu sākotnējo formulējumu, kurā neiztikt bez simpātijām, iekārojamības, seksīguma, gaumīguma un noslēpumainības.

S.: Erotika ir tas, ko mēs skaidri jūtam, taču nespējam notvert. To nevar ne izveidot, ne kopēt, ne arī pakļaut savai varai. Tā mūs pārņem, kontrolē un, kad  vēlas,– pazūd!

Kas ir nepieciešams labam seksam?

G.: Daži kokčiki pirms tam…

S.: Tā noteikti ir laba noskaņa.

 Vai esat lasījuši “Kamasūtru”?

S.: Nav bijusi interese. Taču katrai sievietei iesaku izlasīt grāmatu “Sievietes karma”(Inta Blūma.-red.). Tur ir atbildes uz visiem jautājumiem, kurus mēs, sievietes, uzdodam sev.

G.: Esmu tikai pētījis bildītes!

Kādēļ jūs ieteiktu doties uz festivālu “Erots 2017”?

S.: Tā ir cita veida atpūta. Mazliet savdabīga, bet ar saldu piegaršu, kādam pat ar pikantu pēcgaršu…

G.: Tas ir vienīgais erotikas festivāls Baltijā, kur klātienē var vērot erotiskus priekšnesumus, satikt pornozvaigznes un pat saņemt viņu autogrāfus. Varbūt ikdienā pārītis kautrējas ieiet seksšopā, bet festivāla gaisotnē kautrīgums pazūd, un tā ir lieliska iespēja konsultēties, iepazīties ar plašo erotisko rotaļlietu klāstu un izvēlēties vispiemērotāko.

 

KULMINĀCIJA!

Sekss pludmalē vai sekss liftā?

Sigita: Pludmalē.

Gustavito: Pludmalē.

Labāk no rīta vai vakarā?

S.: No rīta!

G.: Vakarā.(Smejas.)

Dziesma “Pastum, pastum, pietupies” vai “Ak, tu mana ģeometriskā”?

S.: ”Pastum, pastum, pietupies”!

G.: “Pastum, pastum!”

Pamela Andersone vai Andželīna Džolija?

G.: Džolija.

S.: Noteikti Džolija!

Andris Bulis vai Lauris Dzelzītis?

S.: Protams, Dzelzītis!

G.: Nē, Bulis! (Abi smejas.)

Jātnieces vai sunīša poza?

S.: Jātnieces.

G.: Jātnieces un arī sunīša.(Smejas.)

Krūtis vai acis?

G.: Krūtis!!!

S.: Arī krūtis.

 Erotikas festivālu “Erots” organizē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Pasākumu atbalsta “Cēsu alus”, “Bellevue Park HotelRiga”, “BalticTaxi”,“T-shirt Store by T-BODE”, “OneTouch” un “Prieks Tūre”.Vairāk par “Erots 2017”: www.erots.lv

Seko līdzi jaunumiem:

www.facebook.com/ErotsLV/

www.draugiem.lv/erots.lv

www.twitter.com/erots_lv

Biļetes jau tagad var iegādāties internetā: http://erots.ticketforevent.com/lv/, kā arī “Biļešu servisa” kasēs Latvijā: www.bilesuserviss.lv, Lietuvā: www.bilietupasaulis.lt un Igaunijā: www.piletilevi.ee.

Biļešu cena – 15 EUR. Tuvojoties “karstajam” pasākumam, kā arī pasākuma laikā biļetes, iespējams, kļūs dārgākas. Ieeja no 18 gadu vecuma!

“Erots 2017” norises laiki:

  1. februāris 18.00–3.00
  2. februāris 18.00–3.00

 

Cik daļās var sadalīt draudzību?

Galīgi sakaunējos, uzzinot, ka vienai manai draudzenei piedzimis jau otrs bērniņš. Bet es tā arī nebiju atradusi laiku aiziet uz pirmdzimtā raudzībām! Kādus tik podus kādreiz kopā negāzām, bet, kopš viņa palika saudzējamā stāvoklī, mūsu ceļi šķīrās.

Patiesību sakot, viņa nav vienīgā draudzene, kuru neesmu apciemojusi jau vismaz gadu – tādu meiteņu ar maziem bērniem nu jau ir krietns pulciņš. Ar katru no viņām mani kādreiz vienojis kopīgs dzīves posms – skola, studijas, viena darba vieta. Ne ar vienu no viņām neesmu sastrīdējusies, vienkārši dzīve katrai aizgājusi uz savu pusi.

Vienu brīdi sev to briesmīgi pārmetu. Bet tad padomāju: varbūt tam tā vienkārši jābūt. Ne jau ar visiem iespējams uzturēt tuvas un intensīvas attiecības. Pretējā gadījumā kalendārā būtu jāievieš skrupuloza pierakstu sistēma. No sērijas: šito draugu pēdējoreiz apciemoju pirms mēneša, tā kā vajadzētu nākamnedēļ ieplānot tikšanos.

Daži draugi ar laiku kļūst par paziņām. Un, visticamāk, viņi domā to pašu, ko es. Bija forši laiki, ja kādreiz saskriesimies, būs atkal forši papļāpāt. Personīgi man pietiek spēka tā sirsnīgi kopt vien divas trīs tuvas draudzības. Bet par tām tad es arī lieku galvu ķīlā.

Cik bieži un kā nepieciešams pārbaudīt savu veselību?

Nav noslēpums, ka veselības profilaktiskās pārbaudes var aiztaupīt mums daudz rūpju, jo savlaicīga veselības problēmu atklāšana un ārstēšana ir daudz efektīvāka nekā tad, jahroniskas kaites ir ielaistas. Tādēļ pret savu veselību jāizturas vērīgi. Tomēr arī otra galējība – nepamatotas un pārāk biežas pārbaudes – nav labs risinājums. Kā zināt, cik bieži un kādas pārbaudes veikt, lai uzturētu kārtībā veselību? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts ģimenes ārsts Pauls Princis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Profilakse – no 40 gadu vecuma

Ģimenes ārsts Pauls Princis uzsver, ka šobrīd vairāk nekā jebkad pasaule ir medikalizēta, tāpēc attīstītajās valstīs cenšas izvairīties no jaunu cilvēku profilaktiskajām medicīniskajām pārbaudēm. Būtībā līdz 18 gadu vecumam, ja nav nekādu sūdzību, profilaktiskās pārbaudes nav nepieciešamas (bērniem gan ir paredzētas daudzveidīgas profilaktiskās pārbaudes, kas mazotnē var būt svarīgas veselības un attīstības uzraudzībai). Vēlāk vīriešiem no 24 gadu vecuma un sievietēm no 28 gadu vecuma profilaktiskās pārbaudes ieteicamas ne biežāk kā reizi trīs, četros, piecos gados – atkarībā no ģimenes ārsta uzskatiem un cilvēka sūdzībām. Taču, ja sūdzību nav, 35–40 gadu vecumam profilaktiski izmeklējumi nav nepieciešami. Katram vienkārši jādomā par sevi, jāsajūt sevi un pie ārsta jāiet tikai tad, ja ir kādas sūdzības. Kaut vai iesnas. Tāpat ārsta apmeklējums biežāk nepieciešams tiem, kam ir liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, cilvēkiem, kuri smēķē. Lai gan valstī šajā jautājumā nav vienotas nostājas, teorētiski smēķētājiem vienu reizi trīs gados būtu ieteicams plaušu rentgens.

Nopietnāka profilakse sākas no 40 gadu vecuma, kad ģimenes ārstu būtu ieteicams apmeklēt reizi gadā. Statistika gan liecina, ka vairāk nekā 80% ģimenes ārstu praksēs reģistrēto pieaugušo savu ģimenes ārstu apmeklē retāk nekā reizi gadā.

Reizi gadā – bezmaksas apskate

Latvijā ikviens, kurš gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, var doties pie ārsta uz bezmaksas profilaktisko apskati.Apskates laikā ģimenes ārstam būtujāiztaujā pacients un jāizvērtē viņa vispārējais veselības stāvoklis. Tiek izmērīts asinsspiediens un pulss,izklausīta sirds darbība un plaušas, iztaustīts vēders un limfmezgli, veikta krūšu apskate unnovērtēts vairogdziedzeris.

Būtībā ģimenes ārstam cilvēku vajadzētu apskatīt no galvas līdz kājām, taču tas, ko tieši viņš dara vai nedara, paliek katra ārsta paša ziņā. Asins analīzes profilaktiskajā pārbaudē neietilpst. Tās nozīmē tikai tad, ja ir sūdzības vai ārstam rodas aizdomas par kādu saslimšanu.Ultrasonogrāfiju iesaka tikai tad, ja ir kādas sūdzības vai aizdomas par saslimšanu.

Noteiktos vecumos bez maksas veic arī vakcināciju. Proti, pieaugušajiem ik pēc 10 gadiem jāievada kombinētā vakcīna pret difteriju un stinguma krampjiem. To veic ģimenes ārsta praksē vai vakcinācijas kabinetā, uz kuru dakteris izsniedz nosūtījumu.

Obligātās pārbaudes

Cits stāsts ir obligātās veselības pārbaudes, ko veic cilvēkiem, kas strādā darbā, kurā pastāv risks citu cilvēku veselībai. Medicīniskās grāmatiņas vajadzīgas, piemēram, pavāriem, viesmīļiem, frizieriem, kosmētiskajos kabinetos un peldbaseinos strādājošajiem, skolotājiem, bērnudārzu audzinātājām, auklītēm u. c. Tāpat savas veselības pārbaudes katru gadu jāveic policistiem, ugunsdzēsējiem. Ja darbs saistīts ar citu cilvēku veselību, šīs pārbaudes iekļauj sevī vispārējo izmeklēšanu un speciālo izmeklēšanu. Piemēram, atkarībā no darba specifikas reizi gadā varbūt nepieciešams uztaisīt plaušu fluorogrāfiju.

Obligātās veselības pārbaudes veic arī tiem, kuru veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgi darba vides faktori. Tad pārbaudes jāveic gan pirms darba līguma slēgšanas, gan periodiski, gan pēc darba devēja vai cita darba aizsardzības speciālista ieteikuma. 

Medicīniskās grāmatiņas saņemšanu valsts neapmaksā, bet saskaņā ar Darba likumu izdevumus sedz darba devējs. Par pirmreizējo veselības pārbaudi maksā pats nodarbinātais, ja vien viņš ar darba devēju nav vienojies citādāk.

Pārbaudes – par maksu

Vairākums lielāko ārstniecības iestāžu ikvienam piedāvā veikt vispārējās veselības pārbaudes – tā sauktās check-up programmas. Tās paredz izvērtēt visu svarīgāko organisma sistēmu veselības stāvokli maksimāli īsā laikā bez uzturēšanās stacionārā. Atkarībā no cilvēka vecuma, veselības stāvokļa un vēlmēm klīnikas piedāvā dažādas veselības pārbaudes. Piemēram, ir pārbaudes tikai sievietēm un tikai vīriešiem, var atsevišķi pārbaudīt sirds, mugurkaula veselību, vielmaiņu. Ir speciālas programmas, kas paredzētas cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam un cilvēkiem gados. Par šīm pārbaudēm un izmeklējumiem jāmaksā no savas kabatas, un,atkarībā no programmas apjoma, tās var maksāt vairākus simtus eiro.

Ja informācija par sava ģimenes ārsta praksi ir piemirsta, to var noskaidrot, pieslēdzoties valsts E-veselības portālam eveseliba.gov.lv sadaļā Mans ģimenes ārsts.

Kas jāzina par vēža skrīningu?

Ģimenes ārsta praksē var interesēties arī par iespēju veikt valsts apmaksāto profilaktisko krūšu, dzemdes kakla un zarnu (kolorektālo) pārbaudi, lai noskaidrotu, vai nav pamata aizdomām par ļaundabīgām slimībām. Gan vēža profilaktiskās pārbaudes, gan pēcpārbaužu izmeklējumi un ārstēšana tiek nodrošināti ārpus kopējās rindas un ārstniecības iestādei noteiktā valsts finansējuma (kvotām).

Krūšu un dzemdes kakla pārbaudes veikšanai sievietēm noteiktos vecumos nosūta uzaicinājuma vēstules. Uzaicinājumu krūšu pārbaudei nosūta sievietēm 50–68 gadu vecumā (reizi divos gados), bet dzemdes kakla pārbaudei 25–70 gadu vecumā (reizi trijos gados). Zarnu profilaktisko pārbaudi var veikt sievietes un vīrieši 50–74 gadu vecumā (reizi gadā), saņemot ģimenes ārsta praksē skrīningtestu vai nosūtījumu uz laboratoriju.

 

Autors: BENU Aptieka 13.08.2018

Cik bieži tu mazgā savu gultas veļu? Fakts par spilvendrānām pārsteidz!

Caucasian girl sleeping in bed by Gable Denims on 500px.com

Cik bieži tu maini savu gultas veļu? Reizi nedēļā? Reizi divās? Varbūt pat trijās? Kādā pētījumā Lielbritānijā tika noskaidrots, ka tikai 35 procenti cilvēku gultas veļu maina reizi nedēļā, bet katrs desmitais atzinās, ka nedara to biežāk kā reizi mēnesī.

Austrālijas “tīrības guru” Shannon Lush atklāja, ka normālā gadījumā (ja tu ej dušā reizi dienā) gultas veļa būtu jāmaina reizi nedēļā, bet spilvendrānas reizi divās dienās. “Spilvendrāna regulāri nonāk saskarē ar tavu seju, un tavi mati satur daudz vairāk netīrumu, nekā tavs ķermenis. Tā ir kā grīdas birste, kas sevī savāc visus putekļus,” piebilst Shannon.

“Lielākā daļa cilvēku spilvendrānas nemazgā pietiekami bieži, un tas ir nepareizi. Tā sevī uzkrāj atmirušās ādas šūnas, un tieši tas ir iemesls, kāpēc uz ādas veidojas melnie punktiņi.”

Ar spilveniem ir cits stāsts. Spilvenus, uz kuriem ikdienā tiek gulēts, būtu jāmazgā pāris reizes gadā. Labs variants, kā to būtu darīt, ir to stampāšana ar kājām: vienkārši ieliec spilvenu vannā, piepildi vannu ar ūdeni (aptuveni +37 grādos) un pievieno mazgāšanas līdzekli. Tad kāp iekšā vannā un ar tīrām kājām mīņājies pa spilvenu. Kad tas izdarīts, atkārto visu procedūru no jauna. Pēc tam vienkārši izspied cik vien daudz ūdens vari un liec žāvēties U burta formā.

 

Avots: Dailymail.co.uk

Cik bieži ir jāmaina gultas veļa

Vai jūs pietiekami rūpējaties par savu gultu, ieskaitot gultas veļu? Mēs jums pastāstīsim, cik bieži jāmaina gultas veļa un kas notiek, kad jūs to nedarāt.

Telpai kurā mēs vēlamies mierīgi gulēt vajadzētu būt gaišai un tīrai. Ir jāpievērš uzmanība matračiem, tostarp arī matrača apvalkam. Ap gultu nedrīkst būt pārāk daudz priekšmetu. Tā kā lielāko savas dzīves daļu mēs pavadām gultā, mums par to attiecīgi jārūpējas.

Kas naktī notiek ar gultas veļu

Naktī atmirušās ādas paliekas uzkrājas uz palagiem un gultas veļas. Kā arī uz tiem ir sviedri, kuri veicina baktēriju un ērcīšu vairošanos. Tas var būt īpaši kaitinoši alerģiskiem cilvēkiem, kuru skaits pēdējos gados ir strauji pieaudzis. Mums jābūt uzmanīgiem, īpaši attiecībā uz maziem bērniem. Piemēram, pētnieki ir atklājuši, ka cilvēks naktī izdala apmēram 1,5 litrus šķidruma, nemaz nerunājot par situāciju, kad cilvēks ir slims un svīst daudz vairāk.

Kad jāmaina gultas veļa

Parasti palagus un gultas veļu jāmaina reizi mēnesī vai pat ātrāk. Bet ar to nepietiek. Ja jums ir alerģija vai daudz svīstat, nedēļa ir piemērots laiks. Šādā gadījumā gultas veļa jāmaina vismaz reizi divās nedēļās. Svarīga loma ir arī tam, vai jums ir mājdzīvnieki un vai tie guļ pie jums gultā. Tad gultas veļas maiņas intervālam jābūt īsākam.

Cik bieži esam izjutuši agresiju no tuviniekiem saistībā ar Covid-19 tēmām?

Pēdējā gada laikā kopumā 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar pastiprinātu agresiju no tuvinieku puses saistībā ar Covid-19 tēmām (regulāri – 2%, reizēm – 6%, reti – 10%), piemēram, vakcināciju, ierobežojumiem u. tml., bet vēl 18% respondentu atzinuši, ka paši ir izjutuši pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem saistībā ar Covid-19 tēmām, tā secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1600 respondentu. 

Tikmēr 80% respondentu agresiju no tuviniekiem pēdējā gada laikā nav izjutuši, bet 79% minēto tēmu kontekstā paši nav bijuši agresīvi noskaņoti pret tuviniekiem. Vēl attiecīgi 2% un 3% respondentu konkrētu viedokli sniegt nevarēja. 

Pēc respondentu dzimuma nedaudz biežāk pastiprinātu agresiju no tuviniekiem pēdējā gada laikā ir izjutušas sievietes – viņu vidū šādu atbildi sniedza 21% (regulāri – 1%, reizēm – 7%, reti – 13%), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 14% (regulāri – 2%, reizēm – 5%, reti – 7%). Tikmēr 77% sieviešu un 84% vīriešu ar šādu problēmu nav saskārušies, bet vēl 2% katrā grupā konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Attiecībā uz to, cik bieži pēdējā gada laikā respondenti paši ir izjutuši pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem, apstiprinošu atbildi sniedza 19% sieviešu (regulāri – 2%, reizēm – 7%, reti – 10%) un 16% vīriešu (regulāri – 4%, reizēm – 5%, reti – 7%). 77% sieviešu un 80% vīriešu pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem Covid-19 tēmu sakarā nav izjutuši, bet 3% sieviešu un 4% vīriešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, nedaudz biežāk ar tuvinieku pastiprinātu agresiju pēdējā gada laikā ir saskārušies krievvalodīgie – viņu vidū šādu atbildi sniedza 24% (regulāri – 3%, reizēm – 9%, reti – 12%), kamēr latviešiem šis rādītājs ir 15% (regulāri – 1%, reizēm – 5%, reti – 9%). Tikmēr 74% krievvalodīgo un 82% latviešu ar šādu problēmu nav saskārušies, bet vēl 2% katrā grupā konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Attiecībā uz to, cik bieži pēdējā gada laikā paši ir izjutuši pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem, apstiprinošu atbildi sniedza 26% krievvalodīgo (regulāri – 4%, reizēm – 11%, reti – 11%) un 17% latviešu (regulāri – 3%, reizēm – 5%, reti – 9%). 68% krievvalodīgo un 80% latviešu pastiprinātu agresiju pret tuviniekiem Covid-19 tēmu sakarā nav izjutuši, bet 6% krievvalodīgo un 3% latviešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja. 

Pēc respondentu izglītības līmeņa agresiju no tuvinieku puses pēdējā gada laikā nedaudz biežāk ir izjutuši iedzīvotāji ar augstāko izglītību – viņu vidū šādu atbildi sniedza 18% (regulāri – 2%, reizēm – 5%, reti – 11%), kamēr respondentiem ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 16% (regulāri – 1%, reizēm – 7%, reti – 8%). Attiecībā uz to, cik bieži pēdējā gada laikā paši respondenti ir izjutuši pastiprinātu agresiju tuvinieku virzienā, apstiprinošu atbildi sniedza 21% ar iegūtu vidējo izglītību (regulāri – 4%, reizēm – 7%, reti – 10%) un 17% ar iegūtu augstāko izglītību (regulāri – 3%, reizēm – 6%, reti – 8%).

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laikā no 27. līdz 28. septembrim aptaujājot 1634 respondentus.

Čigānu noslēpumi laimīgai un ilgstošai ģimenes dzīvei

Čigānu ģimenes dzīves noslēpumi var palīdzēt, gan sievietēm, gan vīriešiem, kuriem ir problēmas ģimenes dzīvē. Turklāt tie arī palīdzēs sievietēm stiprināt savu sievišķo enerģiju un izturību.

Staigāt basām kājām

Pēc čigānu sieviešu domām, lai sievietes biolauks būtu piepildīts ar spēku un čakras tiktu atbrīvotas no negatīvisma, ir ļoti svarīgi pastāvīgi staigāt basām kājām. Pastāvīgs sieviešu kontakts ar zemi labvēlīgi ietekmēs viņu intuīciju, enerģiju un vispārējo labsajūtu. Turklāt sievietes basām kājām piesaista vīriešu uzmanību. Lielākajai daļai vīriešu tas šķiet ļoti skaisti.

Pareizie vārdi

Čigānu ģimenes laimes noslēpums slēpjas vārdos. Ir svarīgi biežāk atkārtot vārdus: “Es esmu laimīgs”, “Es esmu mīlēts”, “Es tevi mīlu” utt. Jums nevajadzētu skaļi runāt par savām nepatikšanām un bēdām, visās emocijās ir jādalās uzmanīgi. Stingri aizliegts runāt par sevi: “Es esmu neglīts”, “Es izskatos slikti”, “Es ienīstu sevi” utt. Vīriešus piesaista pašpārliecinātas un pozitīvas sievietes.

Pareizs uzturs

Čigānu uzturā nav ātrās ēdināšanas un pusfabrikātu, viņi ir dabiskas pārtikas cienītāji. Romu kultūras sievietes vienmēr cenšas pagatavot veselīgu un pilnvērtīgu ēdienu, kas arī ir pareizi jāpasniedz uz galda. Viņiem ēšana ir svēts process. Un, protams, daudzi piekritīs, ka lielākā daļa vīriešu novērtē pareizu un veselīgu ēdienu.

Cietumnieka sieva. Laiks sev.

Uhhh, cik trakas bijušas dažas pēdējās nedēļas. Tik daudz dažādu neatkarīgu notikumu piedzīvot vienulaik ir bijis labs pārbaudījums. Pa vidu 3 ļoti dažādiem darbiem, jaunas mājvietas meklējumiem,  dienām bez saziņas ar viņu, vilšanās draugos un absolūta fiziska un garīga pārguruma, esmu spējusi atrast laiku sev, kas man bija ļoti, ļoti nepieciešams.

 

Šoreiz gribu nedaudz pat pažēloties, nu un arī parakāties sevī. Kā terapiju. Šodien saņēmu arī pirmo īsto vēstuli no viņa. Cik dīvaini mūsdienās saņemt vēstuli. Gāju pa ielu, lasīju un raudāju. Cik tomēr daudz var izteikt uz vienas nelielas lapas.

 

Kādas dažas nedēļas atpakaļ piefiksēju, ka diezgan ilgu laiku jau jūtos ļoti nepievilcīga. Nevis mājas/pidžammu dienās, bet pat tad, kad tiešām sapošos un ieveidoju matus, uzvelku ko īpašāku. Skatos spogulī un kaut no ādas lien ārā, nepatīk un viss. Skatos uz sevi un vienkārši kritiski iztirzāju visu – deguns par garu, uzacis par šauru, piere par lielu, mati pārāk plakani, sejas forma kaut kāda ne tāda, par ķermeni vispār paklusēšu. Tāda riktīgi īsta “es sev nepatīku” stadija. Tas, ka man nav blakus viņš, kurš man var atgādināt, ka nav viss tik traki, arī nelīdz.

 

Lai gan.. kopš man izpaliek viņa iecienītie ikvakara kūciņ` ieradumi (kuri ar laiku un attiecību komfortu pielipa arī man), un bikses lielākas palikušas, un vaidziņi mazāki.. kas liek jau atkal aizdomāties, ka varbūt šis tik tiešām ir laiks man sevi pilnveidot un savākt un priecāties, ka mani neviens nevilina pasūtīt Lulū?

 

Un vēl kas – es noteikti esmu „ar pirmdienu sākšu to un to..” cilvēks. Līdz ar to, nolēmu, ka līdz ar jauno mājvietu, es atkal atgriezīšos pie veselīga ēdiena gatavošanas. Nevis diētas tievēšanas nozīmē, bet vienkārši veselīgas ēšanas. Man tik ļoti pietrūkst tie laiki, kad es rūpējos par to, ko es lieku uz šķīvja. Un man pietrūkst liela un ērta virtuve. Pēdējās nedēļas mans dzīvesveids un ēšanas paradumi ir bijuši ārpus jebkādas kritikas. Labi, ja kādu sausiņu uzgrauzu, kad atcerējos, ka jāpaēd ir. Tomēr saprotu, ka par sevi ir jārūpējas un ja gribu šo periodu izvilkt garīgi un fiziski vesela un stipra, ir jāsāk ar savu ķermeni un pašapziņu.

Kādus tik kalnus es neesmu gāzusi, kad jūtos un izskatos labi! Un nē, es to nesaku, lai palielītos, bet lai atgādinātu sev, kas es esmu un ko es varu.

 

Par mājvietu runājot. Pa pusei spontāna ideja, pa pusei visu laiku bijusi kaut kur manās domās. Sāku skatīties seriālu „New Girl” un kā iemērcu kāju pirkstgalus nostaļgiskās atmiņās, tā viss. Āķis lūpā ir.

 

Atcerējos tos laikus, kad dzīvoju kopā ar draudzenēm gadiem atpakaļ – bija tik ļoti forši! Atbalsts, sabiedrība, ikdienas darbiņu sadalīšana, vīna vai krosiņa vakari, spontānas ballītes (kas laikam šajā vecumā un situācijā vairs nav tik ļoti aktuāli, tomēr smiltis no manis vēl nebirst..), drēbju aizņēmšanās un miljons citu veidu bonusi. Katrai ir sava telpa un dzīves, tomēr brīvajos brīžos vienmēr bija kāds ar ko parunāties, kaut ko padarīt. Tagad man ir tik ļoti garlaicīgi, ka nezinu kur likties! Katru sēriju skatījos ar tādu aizrautību. Nejau tādēļ, ka seriāls būtu ļoti interesants, bet lai atcerētos tos foršos laikus, kad dzīvoju kopā ar draudzenēm. Tagad draudzenēm ģmenes, bērni, otrās pusītes vai vienkārši haoss dzīvē ar kuru rēķināties nav iespējams.

 

Jau kādu laiku atpakaļ biju nolēmusi, ka tad, kad palikšu viena, agrāk vai vēlāk meklēšu citu dzīvesvietu. Divatā (kā pārim) šeit ir forši, bet vienai ir visai skumji. Šīs mājvietas stāsts arī ir kaut kas, bet par to citu reizi. Īsumā – šis mājoklis ir paredzēts tikai un vienīgi pārim, diemžēl.

Sāku meklēt variantus, bet ātri vien sapratu, ka īres cenas Rīgā ir vienkārši ārprātīgas, ja neesi gatavs dzīvot 30 kvadrātmetros ar budžeta tipa mēbelēm un remontu. Man tas neder. Es daudz strādāju un līdz ar maniem tuvu-trīsdesmit, man prasās komfortu un kvalitāti. Un jā, es jūtos finansiāli stabili, bet lai arī man gribētos dzīvot 5 istabu mājā Mežaparkā, tas būtu vienkārši neprāts tādu īpašumu īrēt vienai un tad dzīvot uz griķiem atlikušo mēnesi. Bet ja tādu īpašumu īrēt ar līdzvērtīgi domājošiem cilvēkiem?

 

Tad nu radās ideja – kādēļ lai man nebūtu pašai savs „New Girl” seriāls? Nevar taču būt, ka Rīgā nav jauniešu, kuri pašlaik koncentrējas uz karjeru un ir normāli cilvēki, kuriem patīk vakaros atpūsties pie kāda seriāla vai filmas, dzīvot labā mājā/dzīvoklī ar vietu automašīnai, labā rajonā ar savu teritoriju, varbūt pat pirti un tai pašā laikā labprātāk maksātu līdzvērtīgu vai mazāku summu kā par vidusmēra dzīvokļa īri + rēķinus vieni?

 

Varbūt es esmu tāda vienīgā, kura alkst labas kompānijas ikdienā un, pie reizes, tādejādi iespēju atļauties dzīvot vidē, kādu es viena pati nevaru vai nevēlos atļauties? Esmu „stabils” mājas biedrs vismaz uz 2 gadiem, ar mani ir tīri forši dzīvot (vismaz man tā gribas domāt) un es varu piedāvāt dažādus bonusus no savas puses, kā aizlienēt kādu reizi automašīnu, mans darbs nozīmē dažādus labumus, kurus es pati ne vienmēr varu izlietot, man ļoti patīk gatavot eksotiskus ēdienus un cept kūkas, man ir kāds lieks TV, ko varu iedot lietošanai kaimiņam.. ak, un es labprāt lakoju citiem nagus!

Es nezinu kā ir pārējiem vientuļniekiem, kuriem savu īpašumu nav – vai visiem tik svarīga ir ekskluzīvi privātā telpa? Vai tomēr ir arī tādi, kuri, piemēram, labprātāk īrēs lielu savrupmāju Mežparkā ar 2-3 citiem cilvēkiem, nevis vieni paši spiedīsies mazajos labo rajonu dzīvokļos, kur nav ne kur auto nolikt, kā arī vidusmēra dzīvoklis ar visiem rēķiniem ziemā ir savi 600eur, pēc maniem novērojumiem. Par 1800eur jau var atļauties 5 istabu villu Mārupē, ar baseinu un trenažieru zāli un visiem rēķiniem iekļautiem, varbūt pat vēl paliek pāri. Vai tiešām esmu vienīgā, kurai šāda ideja neliekas pilnīgs neprāts? Arī koplietošanas pārtikas produktu izmaksas un tīrīšanas līdzekļu/apkopēja pakalpojumi dalot ir krietni lētāki kā dzīvojot vienam. 

 

 

Man šķiet, ka man šis ir vajadzīgs. Jā, es tiekos ar saviem draugiem relatīvi bieži, bet man pietrūkst tieši tās ikdienišķās sadzīves. Man pietrūkst tas, ka kādu vakaru kāds cits var uzņemties vakariņu gatavošanu. Man pietrūkst cita pārsteigšana ar negaidītām brokastīm gultā. Man pietrūkst pļāpāšanas līdz nakts vidum. Man pietrūkst galda spēles un katanas skandāli. Man pietrūkst spontāni roadtrips un branči. Man ir bail saslimt vienai pašai. Man ir bail no vientulības. Man gribas līdzīgi domājošu cilvēku klātbūtni un kompāniju. Man gribas jaunus draugus. Nevis aizvietot esošos, bet tieši jaunus cilvēkus savā dzīvē.Vai visas šīs domas un idejas ir pilnīgs neprāts? Es šim pieeju taktiski. Es pazīstu sevi un es nevaru būt viena. Kad esmu viena es sāku darīt muļķības, bet manā situācijā muļķībām nav vietas. Diemžēl viss nav tik vienkārši kā gribētos. Ir noskaidrojies, ka tikties varam vēl retāk kā bijām domājuši un nesatikšu viņu vēl līdz nākamā mēneša beigām. Tad tikai pēc Jaunā gada. Es vienkārši neesmu naiva un cenšos būt godīga pret sevi. Man ir vajadzīga veselīga sabiedrība, lai es nenoeju no pareizā ceļa.

Tagad jautājumi – kur lai šādus cilvēkus meklē? Facebook? Vai atrast īpašumu pašai un tikai tad menedžēt mājas biedru meklējumus? Rīgā vai pierīgā? Pēc kādiem kritērijiem vispār izvēlēties cilvēkus ar ko kopā īrēt īpašumu? Ar ko lai vispār sāk? Ar šiem jautājumiem vēl neesmu tikusi galā. Es nekad neesmu dzīvojusi kopā ar svešiniekiem.

Runājot par sevi. Vienu dienu paņēmu un vienkārši saņēmos. Sakopu matus, nokrāsoju skropstas un uzacis, sapirku kādu kosmētiku sevis palutināšanai, aizgāju uz masāžu, kārtīgi izpirtojos ar visādām pašgatavotām maskām un skrubjiem, nu un atļāvos beidzot kādu dienu arī vienkārši atpūsties. Kad nolēmu sevi vairāk nodarbināt, neparedzēju, ka vienā brīdī attapšos ar 3 ļoti dažādiem darbiem uz pleciem, nu un vienā jaukā brīdī izdegu. Savilku paralēles kopā – stress, darbs, mājvietas jautājums, sadzīvošana ar jaunajiem dzīves un attiecību apstākļiem…

Tā nepatika pret sevi jau nāk no tā, ka skrien un dari, bet nekādi sevi neatalgo par padarīto. Kad visu laiku jebko citu noliec augstākā prioritātes pakāpē un vienu dienu attopies ar nedēļu nemazgātiem matiem, nagiem katru savā garumā un 5 nedēļas vecu gelish pārklājumu, koši violetiem riņķiem zem acīm, un garderobi, kas sastāv no ērtiem džemperīšiem un brīvām biksēm.

Sapratu, ka pietiek. Man ir jāsavāc sevi un jāparūpējas par sevi. Un tas atmaksājās! Te pēkšņi kāds pie sarkanās gaismas blakus auto uztaurē un piemiedz ar aci, te lielveikalā neveikli acu kontakti ar simpātiskiem vīriešiem. Nē, mani neinteresē tie vīrieši, bet tā uzmanība man atgādināja par to, ka es esmu sieviete un ka man vēl ir iekšās. Tas man ir iedevis kaut kādu dīvainu enerģiju un spēku, ka nav ko nokārt degunu un viss ir kārtībā. Pietam, man ir svarīgi lai viņš mani redz veselu, enerģisku, pašpārliecinātu un stipru. Es zinu, ka arī viņam nav viegli. Es zinu, ka viņam ir ļoti bail mani pazaudēt. Galu galā, vai mani varētu nosodīt, ja es savā vientulībā un zemās pašapziņas nomākta meklētu kaut ko, ar ko šo tukšumu aizpildīt? Kāds tur bija tas teiciens… tu izskaties  labi – tev labi iet? Pašlaik mēģinu šo teicienu pielietot praksē. Audzēju pašapziņu un prātoju par veidiem kā atrisināt vientulības jautājumu, jo cita vīrieša variants netiek izskatīs. Vismaz ne romantiskā ziņā viennozīmīgi. Nu ko… līdz nākamajai iedvesmai.  

Cietumnieka sieva. Kopābūšana.

Šodien prātoju par to, cik otra tuvums ir nozīmīgs. Gan fizisks, gan garīgs. Kaut vai tādi sīkumi kā aukstu kāju pasildīšana pie otra kājām, tikko ielienot zem segas. Un nepatīk viņam tās aukstās kājas, bet tāpat pacieš, un tas ir tik jauki. Vai negaidīta kafijas krūze, kad vakarā ilgāk jāpastrādā, bet acis jau līp ciet. Papļāpāšana par neko, tāpat vien. Iespēja piezvanīt jebkurā brīdī, ja pa dienu kas noticis, kamēr abi esam darbā. Pabakstīšana, kad uznācis slinkums un pamudināšana atpūsties, kad darīts gana.

 

Šoreiz par kopābūšanu – tikšanās reizēm, sīkāk par īstermiņa tikšanās kārtību un norisi. 

 

Laulātajiem pienākas ilgtermiņa vizītes. Šis bija viens no galvenajiem iemesliem kādēļ tika pieņemts lēmums laulību reģistrēt tieši pirms soda izciešanas, lai mums ir kāda iespēja tomēr to saikni saglabāt un pavadīt iespējami ilgāku laiku kopā, arī bez uzraugu un citu apmeklētāju un ieslodzīto klātbūtnes.

Katram ieslodzītajam tiek piešķirta pakāpe – no zemākās uz augstāko (kopā ir 3) un telefona zvanu, tikšanās skaits un ilgums ir atkarīgs no ieslodzītā pakāpes. Pakāpes „iegūst” ar laiku, par labu uzvedību un palīdz arī ja ieslodzītais cietumā strādā.

 

Pašlaik mēs varam tikties ilgtermiņa vizītēs 3 reizes gadā, katra tikšanās reize no 6-12 stundām, atkarībā cik stundas piešķir cietuma vadība. Īstermiņa satikšanās ir reizi mēnesī stundas garumā. Ja uz tikšanos vēlas ierasties vēl kāds, apciemot drīkst 2 pieaugušie un 2 nepilngadīgie vienā vizītē, lai gan, man tur vienai bija šauri un nespēju iedomāties kā tur sabīdītos vesela ģimene. Pirms dodies uz īstermiņa tikšanos, ir jāsazvana cietums un jāpiesaka vēlmi satikt konkrētu ieslodzīto. Tiek piedāvāts tuvākais datums un laiks kad var tikties un attiecīgi šī tikšanās tad tiek pieteikta un reģistrēta. Cik noprotu, ieslodzītajam par tikšanos tiek paziņots tikai konkrētās dienas rītā.

Tikšanās dienā, atkarībā no tikšanās laika, ir sākumā jāierodas uzrakstīt iesniegums, par to samaksājot 9 eiro centus. Var nodot dažādas mantas kā pienesumu, par to atkal ir jāraksta iesniegums par kuru jāmaksā 9 eiro centus. Jāuzskaita ir katru lietu un jāparakstās par to, ka netiek nodotas aizliegtās mantas.

Mana pati pirmā reize. Ierodos cietumā ar veselu maisu dažādu burtnīcu, kancelejas preču, žurnālu, krustvārdu mīklu izdevumu. Šī nav viena liela ēka, kurā ieej iekšā un ir skaidras norādes par to kur kas atrodas. Nojaušu kur jāiet, jo tikai pie vienām durvīm pulcējas cilvēki. 

Cietuma darbinieces ļoti laipnas. Sarunājamies caur lodziņu pusmetru biezā sienā. „Ilustrētās vēstures” žurnālu ar ieroča bildi uz vāka nepieņem, nedrīkstot. Skaidrojos, jo liekas absurdi aizliegt nodot žurnālu ar 70 gadus vecu ieroci uz vāka. Tikmēr aiz muguras jau elš un pūš nākamās sievas, mātes un draudzenes, jo tikšanās notiek darba dienās un ir jāizraujas no darba 2 reizes tajā dienā – vienu lai uzrakstītu iesniegumu, otru jau uz tikšanos. Kamēr pierakstu veidlapā katru zīmuli, burtnīcu un žurnālu, aizmugurējā dāma mani noved līdz asarām ar komentāriem un agresīviem pūtieniem. Parasti gan es neraudu tik vienkārši. Pagriežos pret viņu, atvainojos pati nezinu par ko, un saku, ka esmu te pirmo reizi un esmu ļoti satraukusies, viņa noelšas un tad klusē. 

Pajautāju cietuma darbiniecēm kur man jāiet uz tikšanos, atbilde, ka jāiet atpakaļ ārā un tuvāk ieejai, pirmajās durvīs. Izeju ārā, paeju tālāk – nekādu uzrakstu uz durvīm nav, kādas 3 blakus vienādas. Pirmās durvis no viņu puses vai no ieejas puses? Ieeju vienās un pajautāju kur man jāgaida uz īstermiņa tikšanos, man atbild, ka tepat ārā, nākamās dzelzs durvis. Izeju atkal ārā – joprojām vairākas brūnas dzelzs durvis, bez jebkādām norādēm, ka jāgaida tur, vai kāda ir kārtība. Jumtiņa tur nav, soliņa vai pat jebkādas apmalītes kur piesēst arī nav. Aizdomājos par to, cik grūti te ir grūtniecēm vai vecākiem ļaudīm. Kā te ir ziemā? Man šoreiz paveicās un starp iesnieguma rakstīšanu un tikšanās laiku bija vien 45 minūtes. Nākamais tikšanās laiks, ko piedāvāja bija ar 3 stundu starplaiku. Ko pa to laiku darīt? Tas ir kā nīkt lidostā un gaidīt lidojumu starp check-in un iesēšanos. Tikai lidostā tu vismaz esi siltumā un iekštelpās, nu un arī kafiju ir kur padzert vai kādu lūpukrāsu nopirkt. Te ir jāgaida ārā vai mazajā telpā kur pilda veidlapas, pirmās durvis. 

Nostāvu minūtes 15, jūtu, ka sāk smidzināt lietus, bet līdz auto iet atpakaļ bail, ja nu viņi pasauc 10 minūtes pirms vizītes? Ja nu es palaižu garām? Vai mani pasauks tieši konkrētajā laikā? Ļoti uztraucos un nejūtos labi, kaut kā pussēdus atbalstos pret mājas sienu un turpinu gaidīt. Redzu, ka tur tālāk, pie durvīm, kur rakstīju iesniegumu, sēž tā sieviete, kura mani saraudināja. Jūtos, ka viņa man ir mazliet parādā un aizskrienu līdz viņai pēc palīdzības. Redzu, ka sieviete jūt manu satraukumu un saka, lai piesēžu viņai blakus. Starp citu, pie iesniegumu durvīm ir neliels koka soliņš, bet pie durvīm kurām jāgaida tikšanās, apsēsties nav kur. Nav arī uzgaidāmās telpas. Iesniegumu telpā ir daudz krēslu, pie gaidīšanas durvīm nav. 

Sieviete man pastāsta, ka viņas partneris (kopā 5 gadus) pašlaik ir apcietinājumā, jo audžumeita ir viņu apsūdzējusi pedofīlismā, lai iegūtu dzīvokli, kas ir viņa īpašumā. Nezinu cik stāsts patiess, bet jutu viņai līdzi. Cietumsods draud no 15-20 gadiem, no cietuma viņš diezvai vairs izietu, jo ir jau savos 60. Pietam, dzīvoklī dēļ kura visa jegza notikusi, dzīvo viņa pati un audžumeita viņu grasās mest laukā. Skumīgi, ka kādam ir jāiet cauri tādai pieredzei. Varbūt viņi abi bija laimīgi. Varbūt viņi bija atraduši savu otro iespēju mīlestībā, bet kāds to tik egoistiski un mantkārīgi vēlas atņemt. Uz mazu mirklīti atļāvos paskatīties uz viņiem tikšanās telpā. Gan gribēju redzēt kāda ir viņu ķīmija un saprast kas tiek šobrīd lauzts, gan lai redzētu kāds izskatās vīrietis, kuru apsūdz tik briesmīgos nodarījumos. Viņi izskatījās iemīlējušies. Dīvaini redzēt tik vecus cilvēkus iemīlējušos.

Biju redzējusi filmās, ka pirms tikšanās ir jānoģērbjas kailai, jāpietupjās, jāklepo. Biju arī lasījusi rakstu latviešu medijos par to, cik ļoti tiek pazemoti cietuma apmeklētāji un cik viss ir briesmīgi. Satraukuma dēļ svīdu kā tropos. Atcerējos par to šovu, lidostas Austrālijā un muitas kontrole. Tur vienmēr stāstīja, ka svīšana ir pirmais indikators, ka cilvēks kaut ko slēpj, visdrīzāk narkotikas. Atceroties to, sāku svīst vēl vairāk un man uznāk paranoja, ka mani turēs aizdomās par kaut ko. Nē, man nebija ko slēpt, tomēr tā doma vien, ka mani kāds izmeklēs un varbūt pat pētīs vai man nav kas paslēpts intīmajās vietās, man lika teju ģībt. 

Izejam cauri metāla detektoram un tad pa vienai uz apskates telpu. Vispirms man vienkārši pajautāja vai man nav nekas paslēpts dzimumorgānos. Pat ja būtu, vai tiešām ir kāds, kurš godīgi ir arī atzinies? Man liek pacelt kleitu, tad nolaist krūšturi, tad biksītes. Ļauj apģērbties, aptausta visur, kur varētu būt kāds lielāks priekšmets paslēpts un varu doties tālāk.

Atkal nedaudz pagaidam un tad mūs ved cauri iekšējai teritorijai pa āru. Uzreiz aizdomājos par to, cik briesmīgi te būs iet ziemā. Teritorija atgādina tādu klasisko skolu iekšpagalmus, kur kādreiz visiem bija jāiet pulcēties 1. septembrī. Tās skolas no sarkanajiem ķieģeļiem, ar lielajām sporta zālēm un asfaltētiem stadioniem. Redzu daudzus mazākus un lielākus logus un prātoju vai kāds no tiem ir viņa istabas logs.

Esmu diezgan satraukta un priecīga. Ieejot pa kārtējām metāla durvīm, caur stiklu jau redzu viņu. Smaidu un mēģinu ātrāk iet uz priekšu, bet pirms manis iet vēl cita sieviete.

Pirmais ir neliels šoks. Nebiju gaidījusi, ka starp mums būt siena. Ne gluži siena, bet sadalījums no stikla, ar logu un galdu pa vidu. Šoreiz logs bija pacelts, bet citreiz tas esot nolaists un tad ir jārunā caur klausuli – šis gan kā amerikāņu filmās. Vieta ļoti šaura. Sānā tāds kā mazs galdiņš, tikai vēlāk sapratu, ka tas ir domāts telefonam, jo tagad tie bija noņemti. Pirmajā brīdī nodomāju, ka dīvaini gan te likt tādu kafijas galdiņu, ja nevar dzērienus līdzi ņemt vai uz vietas nopirkt. Tagad smejos par to, protams. 

Ļoti dīvainas izjūtas. Nezinu taču kā reaģēt. Ko prasīt? Kā iet? Cik banāli. Mēģinam vienkārši izbaudīt laiku un uzvesties pēc iespējas normālāk. Pastāstu kā man gājis pēdējās dienās, kas sadarīts, kā darbā iet. Visu laiku samīļojamies un sabučojamies, tā lai pietiek kādam laiciņam uz priekšu. Tik sāpīgi viņu redzēt tur. Tik sāpīgi redzēt to, ka viņam ir atņemta brīvība. Un arī laulības gredzens atņemts.

Laiks paskrien ļoti ātri. Atvadamies un cieši samīļojamies. Vinš līdz pusei izlien cauri stikla logam un samīļo mani cieši. Nezinu kad satikšu viņu atkal. Cenšos neraudāt ejot prom, un uzturu vieglu sarunu ar sievieti kura mani saraudināja. Viņa cer, ka viņas partneris te būs tikai dažas nedēļas. Savācam mantas, atvadamies un novēlu viņai veiksmi, kā arī to, ka ceru viņu vairs nesatikt, tas uz labu! Aizeju atpakaļ līdz iesniegumu durvīm, lai noskaidrotu kad varu nākt apciemot atkal. Ieeju telpā un lodziņš, kuru pat nemanīju, ka var aizslēgt, aizvērts ar metāliskām durtiņām. Atkal jau nekādu norāžu, bet kāda sieviete sēž iekšā un man pasaka, ka vajag pieklauvēt. Pieklauvēju un atkal jau manā priekšā smaidīgās cietuma darbinieces. Jautāju, kad varu nākt satikties atkal – ātrākais pēc mēneša, bet varu arī pēc 6 nedēļām un tad pēc tam pēc 2 nedēļām. 

 

Ko gan es neatdotu, lai varētu šonakt aizmigt viņam blakus. Esmu gan bijusi spējīga atrast pozitīvo pusi – katra tikšanās reize pilna emociju, uzpucēšanās un gaidīšanas. Katra tikšanās tagad ir svarīga. Katra saruna ir svarīga. Jo tā visa ir tik ļoti maz. Mācos novērtēt laiku – gan kad tas skrien, gan velkas. 

Cietumnieka sieva

Esmu cietumnieka sieva.

Domu, sajūtu un notikumu dokumentēšanai nolēmu rakstīt atklātu dienasgrāmatu.

Man vienmēr ir paticis rakstīt. Tas man palīdz apkopot domas, atlasīt svarīgāko, nodzēst nevajadzīgo, pierakstīt būtiskas izjūtas un notikumus, kas man palīdz vēlāk analizēt sevi, izzināt sevi, savas dzīves notikumu gaitu un to iemeslus. Tas arī palīdz saglabāt atmiņas. Varbūt kādreiz šo izlasīt iedošu arī viņam.

Arī lai dalītos ar manu stāstu par šo periodu un kā tas mainīs mani kā sievieti un cilvēku, manu dzīvi un manas attiecības. Lai parādītu taboo tēmu no cita rakursa. Lai parakātos jautājumos, kuri man liekas būtiski, par kuriem nekad nerunā citi, arī es līdz šim.

 

Pietiek ar dažiem nepareizi pieņemtiem lēmumiem, lai dzīve apgrieztos kājām gaisā.

 

Ar ko lai sāk?

Lai iet stereotipi. Piever acis un iztēlojies kāda varētu būt cietumnieka sieva. No kurienes viņa ir, kā viņa izskatās, par ko strādā, kādi ir viņas hobiji un intereses? Vai viņa ir gudra? Vai viņa ir skaista? Iztēlojies kāda varētu būt es. Iztēlojies kāds varētu būt viņs, man vīrs – cietumnieks. Tetovējumi? Skūta galva? Agresīvs? Bīstams..?

Patiesībā, esmu absolūti `normāla` sieviete. Es neesmu pavisam jauna un naiva. Es nenāku no nelabvēlīgas ģimenes, man nepatīk „sliktie” puiši, man nav kriminālas pagātnes vai kādas saistības ar kriminālo pasauli, man ir labs darbs un karjera,  es apgūstu otro augstāko izglītību un.. es esmu cietumnieka sieva.

Un viņš ir absolūti `normāls` jauns vīrietis. Viņs nāk no labas un kuplas ģimenes, viņš ir ļoti gudrs un erudīts, viņš ir veselīgs un sportisks, viņš ir čakls un labsirdīgs, viņš ir pieklājīgs un labi audzināts, viņam ir liels profesionālais potenciāls un.. viņš ir cietumnieks. Bez tetovējumiem vai skūtas galvas, starp citu. 

 

Atklāti sakot, es joprojām neesmu sapratusi kā es par šo visu jūtos. Pagaidām šķiet, ka esmu stipra un viss būs labi, tomēr ik pa brīdim uznāk “vilnis”, kad gribas paraudāt un neticu, ka izturēšu. Noslauku asaru, dziļi ieelpoju un turpinu savas dienas gaitas, pieturos pie plāna. Ik pa brīdim jau vajag sevi pažēlot, tomēr nav viegli pieņemt tādu lēmumu – kļūt par cietumnieka sievu. Nav viegli gaidīt, nezināt, ilgoties.

Mēs apprecējāmies īsi pirms pavadīju viņu uz soda izciešanu. Zinu, tik banāli! Ja man kāds gadu atpakaļ jautātu kur es sevi redzu tagad, es noteikti neteiktu, ka precētu ar cietumnieku, kurš labākajā gadījumā būs ārā pēc apmēram 2 gadiem, bet sliktākajā gadījumā vismaz divreiz ilgāk. Mēs esam pazīstami nedaudz vairāk kā gadu. Bet nenosodiet pārargi. Ļaujiet es sevi paskaidrošu. Man ir bijušas diezgan dažādas un krāsainas attiecības pagātnē. Visās ir bijis kas burvīgs un citādāks, katrās ir bijušas savas problēmas un nepilnības, tomēr vienmēr man kaut kas bija trūcis. Esmu bijusi kopā ar ļoti dažādiem un visādi lieliskiem vīriešiem, dažādos savas dzīves posmos, tomēr vienmēr bija vai nu neīstais vīrietis attiecīgajā posmā, vai apstākļi ne tādi, vai vienkārši īsti ne līdz galam.

Bet te bija perfekta apstākļu un cilvēku sakritība – es biju dzīves posmā, kad man gribējās satikt lielisku vīrieti un varbūt arī noenkuroties, bet viņam vajadzēja kādu, kas ir viņa uzticības persona, labākais draugs, otra puse. Vismaz es tā pieļauju.

Mums saskan intereses, dzīves ritms, gaumes daudzos jautājumos, mums kopā ir jautri un mums neprasās laiku pavadīt ar citiem, biežāk kā šad un tad. Mēs neejam izklaidēties atsevišķi, jo mums vienkārši labi ir kopā darot jebko. Mums ir kopīgi sapņi par nākotni, par to kur un kā vēlamies dzīvot, ko darīt. Mēs esam arī pietiekami atšķirīgi – mums vienmēr ir par ko padiskutēt, es esmu vieglprātīga un viņš uzmanīgs, viņš visu pārdomā, bet es esmu impulsīva, man patīk gatavot un viņam patīk ēst..Mums kopā patiešām ir labi. Ja jums arī ir līdzīgas sajūtas kādreiz bijušas, tad šajā brīdī vajadzētu sākt saprast, kādēļ es parakstījos uz tās laulības apliecības. Kādēļ labprātīgi atteikties no kāda, kas ir labs? 

 

Es biju izvēles priekšā – palikt draudzenes statusā un pretendēt uz kādu tikšanos ik pa pāris mēnešiem uz apmēram stundu un visdrīzāk ne divatā, vai nokārtot formalitātes un šīs stundas ar laiku izaug no 6-48 vienai tikšanās reizei. Nav milzīgas laulāto privilēģijas, protams, bet tomēr tas ir labākais, ko šādā situācijā var pasākt, lai būtu maksimāla iespēja attiecības noturēt tuvas un stabilas, kā arī pavadīt iespējami daudz laika kopā. Mēs abi esam reālisti un saprotam, ka mums var arī neizdoties, bet pagaidām šis temats nav aktuāls un ceru, ka nebūs aktuāls arī nākotnē. 

 

Es nevēlos jaunas attiecības – man ir labi šajās attiecībās. Es nevēlos būt brīva sieviete – es esmu brīva, vienkārši uzticīga. Es neiebilstu pret to, ka esmu fiziski viena ikdienā – dažreiz ir grūti, bet tas ir pārbaudījums sev. Nekur jau viņš nav pazudis. Vienkārši viņš uz kādu laiku ir tur, bet es kādu laiku būšu te bez viņa. Man ir vēl daudz ko darīt – studijas, dažādu ideju realizēšana, karjeras attīstīšana. Darāmā ir daudz, ideju vēl vairāk. Es katru dienu sev atgādinu, ka šis ir laiks sevis pilnveidošanai un izprašanai, sevis novērtēšanai un iemīlēšanai. Es nevēlos, lai manā dzīvē ienāk kāds cits vīrietis, kurš mani novirzīs no šī ceļa, ko esmu izvēlējusies iet. 

 

Vēl viena diena pagājusi. Līdz nākamajai tikšanās reizei 26 dienas.

Cietīšu tieši 15 minūtes – un vēl 6 biedējoši, bet arī jautri noteikumi, ja dzīve sit

sieviete-svitras

Ko darīt, ja viss, ko tev mācīja bērnībā, nedarbojas? Sagrūst mīti, kā “uz darbu kā uz svētkiem”? Kā veidot savu pasauli no jauna, te, kur katrs aizņemts ar sevi? Tie, kuriem ir 40 un 50, iespējams, būs šokēti vai atradīs sev ko noderīgu.

Kā izvairīties no depresijas

Visi ir kā sarunājuši būt pret jums un nākotne ir miglā tīta un biedējoša? Nopērciet sev televīzijas pulti, iegādājieties kaķīti, iedzeriet vīnu un pažēlojieties par dzīvi labākajam draugam! Vieglāk jums kļūs uz stundām divām. Tas jūs neapmierina, vai ne? Esiet gatavi radikālākām pārmaiņām. Tas ir biedējoši, bet jautri.

Pirmais noteikums.

Doma, ka jūs stāvat kā uz skatuves un visi pamana jūsu kļūmes un kļūdas, ir pilnīgi aplama. Nevienu jūs, pie velna, tā neinteresējat. Visi cilvēki uz pasaules domā tikai par sevi. Vienmēr. Citu uzvedību viņi mēra ar personiskajiem pārdzīvojumiem un pieredzi. Neviens neaprēķina jūsu kļūdu skaitu un, vēl jo vairāk, – neveiksmju. Rīt viņu uzmanību piesaistīs kāds cits. Par jums aizmirsīs. Un tas nav bēdīgi.

Tiklīdz to saproti, tā kļūsti brīvs. Vairs nevajag “cepties” par to, ko tev pateiks un ko padomās. Nevajag sevi vainot visās pasaules nelaimēs un līst vai no biksēm ārā, lai tikai kādam iepatiktos. Nevajag piemēroties, pielīdzināties un “censties skatīties uz sevi no malas”. Nav nekādas malas.

Otrais noteikums.

Kā jau augstāk minēts – tas viss nav jums un ne par jums. Jūs apkārtējiem (un pat tuviniekiem) esat vien iemesls tam, lai izspļautu uzkrājušos s…. un nedaudz atvieglotu sev dzīvi. Kad viņi jums it kā jūt līdzi, viņi jūtas kā labiņie, kad kritizē – taisnīgie. Visa iemesls – cilvēkam visvairāk dzīvē vajag justies nozīmīgam citu acīs. Tāpēc cilvēki ir gatavi uz visu.

Trešais noteikums.

Veidojot jebkādas attiecības, pieņemiet jebkuru lēmumu. Pat ja jūs pēc tam to nožēlosit (un tā, visticamāk, arī notiks), tas būs pēc tam. Un viss, kas jums ir, ir tagadne. Pārējais – vai nu mokošas refleksijas un idiotiskas vēlmes izmainīt pagātni, vai sapņi par nākotni (vienalga nebūs tā, kā ieplānojāt). Gan viens, gan otrs ir veltīga spēku tērēšana. Un tie jums nav bezizmēra: netērējiet savus psiholoģiskos un emocionālos resursus pa tukšo.

Ceturtais noteikums.

Ciešanas attīra? Ka tik ne tā. Tās jūs izspiež kā citronu un nogāž pašā dzelmē, no kurienes jau negribas tikt laukā. Cilvēks cieš, lai neko nedarītu: “Neredzat – es ciešu!? Lieciet mierā!” Viņš teju vai peldas savās ciešanās, demonstrē tās apkārtējiem un uzskata, ka tas ir pietiekami, lai attaisnotu savu bezdarbību.

Pietiek vienreiz taču. Nav nekā tāda, izņemot pavisam briesmīgus notikumus, ko nevar izturēt mūsu psihe. Mēs esam ieprogrammēti uz izdzīvošanu. Mēs esam pašas adaptēties spējīgākās būtnes uz planētas. Nevazājiet apkārtējos un sevi paši aiz deguna. Katru reizi, kad nolem ciest, pasaki sev: “Labi, es cietīšu tieši 15 minūtes. Pārējo izcietīšu pēc tam.”

Un nekad necenties mierināt cietēju – viņam to arī nevajag.

Piektais noteikums.

Visas jūsu vēlmes un prasības rodas no pārliecības, ka tas, kam jūs esat dārgi, mainīsies dēļ jums. Iepūt! Kādu laiku viņš centīsies, līdīs vai no ādas ārā un centīsies izlikties par to, kas viņš nav. Bet pēc tam “notīsies”. Nedrīkst visu dzīvi izlikties (kaut gan ir arī tādi nelaimīgie, kuri upurējas attiecību vārdā). Pārliecinošākajā vairākumā mēs atgriežamies pie sevis un visas apsūdzības pret jums ir bezjēdzīgas.

Cilvēki nemainās. Cilvēki nemainās. Cilvēki nemainās. Ja gribat būt attiecībās ar reāliem cilvēkiem, nevis cietējiem-frīkiem, – nolieciet malā vēlmi viņus izmainīt. Un apstādiniet visus mēģinājumus izmainīt jūs. To ir daudz – jūs neesat vienīgais, kam tāda vēlme.

Sestais noteikums.

Runājiet. Skaidrojiet. Šeit vajag pacensties. Centieties būt saprotami, ja jums ir svarīgas attiecības ar cilvēkiem un pasauli. Mēs visi esam izauguši romantiskās pasaciņās no sērijas “mēs esam tik tuvi, ka pat vārdi nav vajadzīgi”, “mēs esam viens otra atbalss” un “ja vajag paskaidrot, tad nevajag paskaidrot”. Nav nekā sarežģītāka par cilvēcisko komunikāciju.

Iedomājieties, ka uz pasaules ir tik valodu, cik cilvēku. Angļi saprot, ka sarunai ar ķīnieti vajadzīgs tulks. Tad, lūk, jums pašam nāksies kļūt par tulku no savas uz sarunu biedra valodu. Nav pašsaprotamu lietu. Vispār. Pat ja jūs sakāt, ka jums ir auksti un jūs gribat ēst, otrs to sapratīs pa savam.

Nelieciet nevienam mocīties minējumos. Miljoniem attiecību, kurām ir bijusi iespēja kļūt brīnišķīgām, ir pajukušas tikai dēļ tā, ka cilvēki nepareizi viens otru sapratuši. Mācieties paskaidrot, nekautrējieties izskatīties pēc pilnīga idiota un jautājiet, ko tieši cilvēks ar teikto domājis. Sākumā tas liksies sarežģīti, bet pēc tam šķitīs, ka no attiecībām pazudis brīnums.

Tie ir maldi. Paies laiks un jūs sajutīsit, cik tajā ir spēka. Jums atvērsies bezgalīgas citu cilvēku pasaules. Jūs sapratīsit, cik daudzveidīga ir pasaule un jūs paši. Uz priekšu!

Septītais noteikums.

No kurienes jūs ņēmāt, ka jums noteikt jābūt laimīgiem? Kas jums iedzinis galvā, ka bērnībai noteikti jābūt bez raizēm un mīlošas apkārtnes pilnai, ka uz darbu vajag nesties kā uz svētkiem un ka sekss ir bezierunu orgasms, ka draudzība glābj no vientulības un ģimene ir spēcīga aizmugure, un iemīlēšanās – lidojums?

Iedomājieties, cik daudz laika jūs pazaudējāt, gaužoties, ka jums viss nav tā, kā vajag būt un kā ir Anniņai. Viņa neiet, bet lido, kakā orhidejas un vīrieši, viņu aplidojot, sauc: “Es pārdošu dvēseli velnam, lai man būtu nakts ar tevi”. Pupu mizas. Anniņa pusi dzīves veltījusi tam, lai jūs tā domātu. Nav nekā slikta vienveidīgā ikdienā, skumjās, satraukumā un nogurumā. Kam jums būs jāatrāda laimes dienasgrāmata ar izcilām atzīmēm? Sev? Mammai? Dievam?

 

Atslābinieties. Laime ir diezgan miglaina parādība, kura ir laba homeopātiskās devās. Bet Dievs mīl jūs jebkurā gadījumā.

 

 

Padomi no Jekaterinas Horikovas grāmatas “Kā sākt dzīvot un neizgāzties”.

 

veselam

Cieni jauno pāri: 10 tipiskas kāzu viesu kļūdas

Daudzas kāzas tiek plānotas diezgan ilgu laiku. Taču dažkārt pietiek ar vienu sīkumu, lai izbojātu noskaņu un omu ne tikai blakus sēdētājiem, bet arī jaunajam pārim. Lūk, kādus noteikumus vajadzētu ievērot, lai diena aizritētu bez starpgadījumiem.

Neņem līdzi tos, kas nav uzaicināts

Ja tu teici, ka ieradīsies viena, neņem līdzi tikko iepazītu vīrieti. Un vispār, ja uz kāzām ierodas cilvēks, kurš nav ierēķināts viesu sarakstā un kuram nav piešķirta vieta pie galda, tiek uzskatīts, ka viņš izrāda necieņu pret jauno pāri.

Neaizēno līgavu

Nekādā gadījumā nevelc uz svešām kāzām baltu kleitu. Vai arī, ja līgavai ir citas krāsas kleita (par kuru tu zini), nevelc kleitu tādā krāsā. Tā ir viņas diena, bet tev vēl būs iespēja paspīdēt.

Nekavē ceremoniju

Un arī vakara daļas sākumu, nē (ja vien tev nav tiešām svarīgs iemesls). Tas ir nepieklājīgi.

Ja nezini, ko dāvināt, dāvini naudu

Nevajag paļauties uz savu intuīciju un cerēt, ka viņiem patiks tā pati glezna, kas tev, vai ka viņiem ir nepieciešama jauna tējkanna.

Nejautā par kāzu izmaksām

Ja tu tiešām vēlies pajautāt, tad vismaz nedari to pašā kāzu dienā.

Neņem līdzi bērnus, ja tā vēlas jaunais pāris

Ja līgava un līgavainis lūdza uz kāzām neņemt līdzi mazus bērnus, tad nevajag bojām viņiem dienu. Runa nav par to, vai viņiem patīk vai nepatī bērni. Ja viņi ir izplānojuši pieaugušo ballīti, tad trokšņainiem trīsgadniekiem tur nebūs, ko darīt.

Nerunā muļķības tosta laikā

Nevajag atcerēties pagātnes kļūdas, bijušos partnerus vai līgavaiņa problēmas. Tās ir kāzas, nevis grēku izsūdzēšanas vakars.

Nepārcenties ar alkoholu

Nevienam nav vēlmes uzturēties vienā telpā ar cilvēku, kas ir iedzēris vairāk, nekā vajadzētu. Saglabā pašcieņu un kontrolē sevi. Nebojā svētkus ne jaunajam pārim, ne viņu viesiem.

Neiejaucies citu apsveikumos

Pat, ja tev katrā uzrunā būtu ko teikt, klusē. Nevienam nepatīk, kad viņus pārtrauc.

Nebildē un nefilmē, ja pāris to lūdza

Ja līgava un līgavainis lūdza nefotogrāfēt un nepublicēt viņu fotogrāfijas sociālajos tīklos, tad cieni viņu vēlmi. Tavi draugi paspēs paskatīties vēlāk, uz kādām skaistām kāzām tu biji aizgājusi.

 

Autors: Dieviete.lv

Cieni ēdienu jeb “nē” ēdiena izšķērdēšanai šajos Ziemassvētkos!

Tuvojas gada visgaidītākais brīdis, kad jo īpaši vēlamies būt kopā ar saviem tuvajiem un mīļajiem. Ziemassvētkus var uzskatīt arī par svētkiem, kuros ir visvairāk pārsteigumu, brīnumu, jautrības, dāvanu, taču tas ir arī laiks, kad tiek izšķērdēts vislielākais pārtikas apjoms. AS “Putnu fabrika Ķekava” eksperti ir apkopojuši dažus padomus, lai palīdzētu jums samazināt pārtikas izšķērdēšanu šajā brīvdienu sezonā.

Pārtikas izšķērdēšana – tā ir pārtikas izmešana, ja tā joprojām ir pat ēdama. Izšķērdēšana notiek, ja ledusskapī kaut kas sabojājas tāpēc, ka tas nav laikus apēsts, vai arī, ja uz šķīvja ir pārāk daudz ēdiena, kura atlikumi tiek izmesti, nevis atstāti apēšanai vēlāk.

Iemesli, kāpēc pārtika tiek izšķērdēta

Galvenie iemesli, kāpēc tiek izšķērdēta pārtika ir tas, ka bieži vien cilvēki iepērkas izsalkuši, iegādājas ēdienu vairāk nekā tas ir nepieciešams, kā arī sarūpēto nepareizi uzglābājam. Tāpat arī svētku laikā sagatavojam ēdienu ievērojami vairāk nekā to spējam apēst. Nereti mēs izmetam pārtikas pārpalikumus, lai gan tos iespējams atbilstoši saglabāt vai, termiski apstrādājot, izmantot citas maltītes pagatavošanā. Samazinot pārtikas izšķērdēšanu, mēs varam būt apzinīgāki sociālās un vides aizsardzības kontekstā. 

Pārtikas izšķērdēšanas ierobežošana

Samazinot pārtikas izšķērdēšanu, mēs arī samazinām pārtikas izdevumus un ietekmi uz vidi. Neatkarīgi no tā, vai atrodaties mājās, skolā vai darbā, ļoti viegli var samazināt pārtikas izšķērdēšanu. “Putnu fabrikas Ķekava” eksperti iesaka šādus vienkāršus soļus:

  • Mazāka porcija katrā ēdienreizē. Pārliecinieties, ka, piemēram, Ziemassvētku vakarā, sākot ikgadējo un tradicionālo “svētku izēšanos”, uz šķīvja liekat mazas porcijas un izmantojat mazāka izmēra traukus. Liela izsalkuma gadījumā varat paņemt papildporciju. 
  • Kārtība pieliekamajā un ledusskapī. Pirms iegādāties pārtiku, vienmēr pārbaudiet krājumus, kas ir mājās. Svētku galdā vispirms lieciet to, kas iegādāts pirms kāda laika. Bieži vien ledusskapja dziļākajā stūrī ir tieši tas, kas vajadzīgs un kas nav jāpērk. Tikpat būtiska ir arī pareiza pārtikas produktu uzglabāšana.
  • Esiet radoši ar produktu pārpalikumiem. Tā vietā, lai mestu tos prom to, izmantojiet tos citu ēdienu pagatavošanai. Piemēram, dārzeņu mizas un vistas kaulus var izmantot zupas buljona pagatavošanai, bet no pārpalikušās maizes var pagatavot maizes grauzdiņus. Pāri palikušo gaļu var sacept ar rīsiem un dārzeņiem vai sagriezt salātos. Ja gadījumā ir palicis kāds auglis – sablenderējiet to gardā un veselīgā smūtijā. 
  • Mazāk ir vairāk jeb iepērcieties gudri. Mēs bieži pērkam tik daudz par daudz ēdienu, ka daļa vienkārši sabojājas. Pirkumus plānojiet pirms iepirkšanās, nepērciet pārmērīgi lielus daudzumus, kā arī atcerieties, ka reklāmas sauklis “Pērc 2, bet maksā tikai par 1!” derēs tikai tādā gadījumā, ja to visu spēsit apēst.
  • Nav skaistumkonkurss. Ja augļi vai dārzeņi ir neparastas formas, nemetiet tos uzreiz prom. Izmantojiet tos zupām, sautējumiem, krēmzupām vai smūtijos.
  • Dalīties nozīmē rūpēties. Ja ir pārāk daudz pārtikas, atcerieties par kaimiņiem.

Uzglabājiet pārpalikumus pareizi!

Atkarībā no pārtikas veida, tā būs jāglabā ledusskapī, saldētavā, skapīšos vai uz plauktiem. Pareiza saglabāšana ir būtiska, lai produkts ilgāk būtu derīgs. Ēdiena pārpalikumiem jāļauj atdzist līdz istabas temperatūrai pirms tie nonāk ledusskapī. Izvairieties no skārda  bundžām, jo ledusskapī tās var dot skārda garšu to saturam. Ēdiena pārpalikumi var tikt izmantoti citās maltītēs, ja vien sekosiet šiem vienkāršajiem ieteikumiem:

  • atdzesējiet pārpalikumus pēc iespējas ātrāk, ideālā gadījumā divu stundu laikā;
  • sadaliet tos atsevišķās porcijās un lieciet ledusskapī vai saldētavā;
  • ledusskapī atstātie pārpalikumi jāapēd nākamo divu dienu laikā;
  • atkārtoti sildot pārpalikumus, jāpārliecinās, ka tie tiek karsēti līdz ir pilnībā karsti;
  • atkausētu pārtiku var karsēt tikai vienreiz, jo atkārtota saldēšana un karsēšana palielina risku, ka pārtika nav ēdama;
  • saldējumu un citus saldētus produktus nevajadzētu likt atpakaļ saldētavā pēc tam, kad tie jau ir vienreiz atkausēti. 

Šie vienkārši ieteikumi ikvienam palīdzēs ietaupīt laiku, naudu un vēl būtiskāk – samazinot pārtikas izšķērdēšanu, sniegt savu ieguldījumu apkārtējās vides saudzēšanā un dabas resursu aizsardzībā. 

Cienasts negaidītiem viesiem

nom

Katrai no mums ir gadījies, ka ciemiņi “uzkrīt kā sniegs uz galvas”. Pavisam negaidīti. Nav ar ko pacienāt, uz veikalu aizskriet nevar paspēt, jo jāpiekārto māja, ko iesākt? Lūk, pavisam elementārs un neticami garšīgs kārums ābolu laikam, ar ko pacienāt negaidītos viesus.

Tev vajadzēs:

  • baltmaizi
  • ābolus
  • skābo krējumu
  • cukuru
  • kanēli

Pagatavošana:

  • Baltmaizes šķēles saliec uz plāts (vēlams uz cepampapīra).
  • Nomizo un sagriez šķēlēs ābolus (bez serdēm, protams), šķēles liec uz maizes šķēlēm kā zvīņas.
  • Pārklāj ābolus ar skābo krējumu pēc iespējām vai vēlmes. Man, piemēram, ļoti garšo daudz krējuma.
  • Pāri kaisi cukuru un kanēli.
  • Liec cepešplītī un cep mērenā temperatūrā līdz maizes šķēļu apakšējā puse ir zeltaini brūna.
  • Kad gatavs, saliec uz šķīvja un ļauj nedaudz atdzist. No pieredzes – ar ķepīgu masu apdedzināt aukslējas nav patīkami.

 

Lūk, tavs ātrais kārums – ātrā ābolmaize – viesiem ir gatavs! Kopā tas aizņem 15-20 minūtes.

 

Ciemiņi jau klauvē pie durvīm? Pagatavo kūku „5 minūtes”!

Foto: Sovkusom.ru

Foto: Sovkusom.ru

Ko darīt, ja negaidīti ir ieradušies ciemiņi, bet viņus nav, ar ko pacienāt? Tādos gadījumos glābs šī recepte. Mīklas pagatavošana aizņem vien piecas minūtes, bet laikā, kamēr kūka cepas, var sirsnīgi papļāpāt un iedzert tēju.

Sastāvdaļas:

2 olas, 1 glāze cukura, 100 g sviesta, ½ glāze krējuma, 200 g iebiezinātā piena, šķipsniņa sāls, 1 tējkarote sodas, 2 glāzes miltu, 1 tējkarote etiķa, 50 g valriekstu.

Pagatavošana:

  • Ar miksera palīdzību sakul olas un cukuru.
  • Pievieno mīkstu sviestu, krējumu, iebiezināto pienu un sāli. Visu kārtīgi samaisa.
  • Atsevišķā traukā samaisa miltus un sodu, un iesijā galvenajā masā.
  • Visu uzmanīgi apmaisa vispirms ar karoti, pēc tam ar mikseri.
  • Pievieno 9% etiķi un vēlreiz apmaisa.
  • Apsmērē ar sviestu cemapformu un ielej tajā kūkas masu. Izlīdzini.
  • Cep krāsnī 180 grādu temperatūrā 40-45 minūtes.
  • Kad kūka gatava, izmanīgi izņem to no formas (vieglāk ir apgāzt uz dēlīša) un apsmērē virsu ar iebiezināto pienu.
  • Rotā ar sasmalcinātiem riekstiem (vai ogām).

 

Labu apetīti!

Cidoniju tēja. Ar medu, protams!

Rudens man vienmēr saistījies ar agriem un tumšiem rītiem, peļķēm, kuras vienmēr trāpās pa ceļam un lietussargu, kas regulāri tiek aizmirsts mājās tieši lietainās dienās. Taču rudens nāk ne tikai ar slapjām kājām un iesnām, bet arī ar kaudzi bonusiem. Piemēram, ir sākusies jauna seriālu sezona! P.S. Sev par lielu prieku secinu, ka šis tomēr nebūs kārtējais blogs par gadalaikiem, kā to biju plānojusi sākumā!

Man kā īstai TV šovu atkarīgajai tā ir medusmaize, jo klāt nāk ne tikai iemīļoto seriālu jaunās sērijas (piemēram, The Vampire Diaries – kauns atzīties, bet skaitu dienas līdz katrai epizodei), bet parādās arī dažādi jaunumi. Mans šī brīža favorīts ir seriāls Revenge, kura galvenā varone iefiltrējas bagāto cilvēku aprindās, lai atriebtos viņiem par ģimenes iznīcināšanu. Protams, izklausās banāli un tā, taču seriāls tik ļoti ierauj sevī, ka nevari vien sagaidīt nākamo nedēļu, lai uzzinātu, kā šoreiz Emīlija atriebsies nākamajam upurim. Tāpat pievērsos jaunajam The Charlie`s Angels rimeikam, kuru producējis pats leģendārais Čārlija eņģelis – Drū Berimora. Galvenajās lomās redzēsi Reičelu Teilori un Minku Kelliju, kuru bieži vari manīt arī žurnāla Cosmopolitan lapās.  Tāpat no redzētajiem varu izcelt The Lying Game (jā, jā, kārtējais seriāls par vidusskolniekiem) un New Girl, kurā Zoja Dešanela tēlo jocīgu jaunu sievieti, kas ievācas uz dzīvi dzīvoklī pie.. jā, veseliem trim tikpat jocīgiem vīriešiem.

Un kas gan var būt labāks rudenīgā vakarā pēc garas darba un mācību dienas kā izbaudīt skaistas kleitas, Maiami pludmales, pasakai līdzīgu dzīvesveidu un citas saulainas klišejas, kuras var sastapt tikai seriālos? Nopakojies dīvānā ar siltu pledu, savas mīļākās tējas krūzi un izbaudi – vai tā būtu atkaltikšanās ar Sekss Un Lielpilsēta varonēm vai kādas jaunas teritorijas iepazīšana, varu garantēt, ka vakars izdosies lieliski!

Cidoniju liķieris – rudenīgs sveiciens

cidonija

Sastāvdaļas – 1,5 kg cidoniju, 1 kg cukura, 1 l degvīna, 1 kanēļa standziņa, 1 tējkarote krustnagliņu.

Pagatavošana.

Cidonijas sagriež šķēlītēs, ieber burkā un uzlej degvīnu. Trauku aizvāko un uz mēnesi atstāj tumšā vietā istabas temperatūrā. Izvilkumu izfiltrē. Biezumus saspaida, uzber cukuru, labi izmaisa un noliek nostāvēties.

Pēc mēneša sīrupu nokāš un pielej iepriekš sagatavoto izvilkumu. Kad dzēriens kļuvis dzidrs, to var vēlreiz izfiltrēt un pildīt pudelēs. Ilgāk uzglabātam dzērienam būs labāka garša.

praktiski

Ciabatta ar kūpinātu vistas fileju, brie sieru un persikiem

maize

Tev vajadzēs:

  • gaišo ciabatta maizīti
  • kūpinātu vistas fileju
  • spinātus
  • konservētus persikus
  • brie sieru
  • saulē kaltētus tomātus

Pagatavošana:

  • Uzkarsētā olīveļļā apcep spinātus ~ 5 minūtes.
  • Pārgriez horizontāli uz pusēm ciabatta kukulīti un nelielā sviesta daudzumā apgrauzdē šķēles no abām pusēm.
  • Pa to laiku sagriez šķēlēs brie sieru, kūpinātu vistas fileju, gabaliņos sagriez konservēta persika pusīti un pāris saulē kaltētos tomātus.
  • Kad maizītes apgrauzdējušās, kārto uz pamatnes spinātus, tad sieru, persikus un tomātus, vistas šķēles un pabeidz kārtojumu ar maizes “jumtiņu”.

Chrono katalogs – juvelierizstrādājumi un sieviešu pulksteņi

Cilvēka vēlme rotāties ir tikpat sena kā pats cilvēks. Sākot ar ķermeņa krāsām, vēlāk jau radot rotas no dabas materiāliem un citiem apstrādātiem materiāliem (dzelzs, vara, zelta), līdz tās kļuva par konkrētā cilvēka sociālā statusa un gaumes izjūtas apliecinājumu. Senāk rotām vairāk bija simboliska un nedaudz māņticīga nozīme – tās varēja norādīt uz varu, vēlmi atvairīt ļaunumu vai centieniem piesaukt labu ražu. Laikam ejot, rotāšanās vairāk kļuvusi raksturīga sievietēm.

Kā tajā populārajā teicienā – dimanti ir meitenes labākie draugi. Ekskluzīvas rotaslietas un rokaspulksteņi var būt lieliska dāvana, jūtu apliecinājums vai pašas vēlme atalgot un palutināt savi, parādot gan savu stila izjūtu, gan arī piederību konkrētam sociālajam stāvoklim. Tas ir arī apliecinājums, ka jums svarīga ir kvalitāte, elegance un unikalitāte, kas simbolizē jūsu spēcīgo personību.

Chrono – lielākais interneta katalogs

Dažreiz ir patīkamāk izvēlēties kāroto mājas omulīgajās sienās un chrono.lv sniedz tieši šādu iespēju. Te juvelierizstrādājumi ir plašā klāstā, un varat izvēlēties no tādiem zīmoliem kā Cartier, Bvlgari, Chopard un citiem. Kas tad rada rotaslietas izsmalcinātību? Tie ir vairāki elementi:

  • Izejmateriāli

  • Sarežģītība

  • Zīmols

  • Unikalitāte

  • Meistara darbs

Piedāvājumā ir gredzeni, auskari, rokassprādzes un kaklarotas, vārdu sakot viss, ko sirds var kārot. Stila ziņā arī ir plaša izvēle – no minimālisma un elegances līdz krāšņumam un mirdzumam. Ekskluzīva rotaslieta ir ļoti individuāls un personisks pirkums, otrs cilvēks ir ļoti labi jāpazīst, lai varētu uzdāvināt, ko tik īpašu un atbilstošu. Manuprāt, juvelierizstrādājumi padara ikdienu īpašāku un nevajadzētu visu taupīt tikai svētku reizēm, katra diena jāpadara par svētkiem.

Rokaspulksteņi

Arī ekskluzīvi sieviešu pulksteņi ir Chrono klāstā. Nereti varētu šķist, ka pulkstenis ir vīrieša aksesuārs, vīrišķīgas varas un statusa apliecinājums, bet tā nebūt nav. Iepazīstoties ar piedāvājumu, jūs pārliecināsieties, ka sievietēm domātās kolekcijas ir ar tikpat plašu izvēli un kvalitāti. Pulkstenis mūsdienās noteikti vairāk kļuvis par rotaslietu, nekā praktisku laikrādi, tā izskatam ir ļoti liela nozīme, līdz ar to sievietes smalkā gaume noteikti spēs novērtēt šos stila smalkumus.

Mēs esam to pelnījušas

Runā, ka sievietes ir īsteni “multimākslinieki”, spēj darīt neskaitāmas lietas vienlaicīgi, bet vai tas vienmēr ir nepieciešams? Katrā ziņā izsmalcināts, elegants un unikāls rokaspulkstenis būs lielisks sabiedrotais, lai spētu izsekot līdzi savai aizņemtajai ikdienai.

Dažbrīd ir tik grūti iemācīties atdot kontroli kādam citam, būt ievainojamai, sievišķīgai, bet tas ik pa laikam ir jādara. Jāuzvelk sava mīļākā kleita, kurpes un smalkākie auskari, jāiet satikt draudzenes un jāļaujas muļķīgām sarunām. Tas palīdzēs būt stiprai un turpināt ikdienas skrējienu. Izsmalcinātas rotas un pulkstenis var būt arī tavs ikdienas atgādinājums, ka katra diena jāpadara īpaša, ka tu esi īpaša un tas ir sasniegumu, mīlestības vai greznas dzīves simbols. Lai kāds arī būtu rotas stāsts, tā ir daļa no tevis un tavas personības.

Christian Lacroix AMBRE. Tikai AVON!

Franču modes metrs Kristiāns Lakruā ir nācis klajā ar jauniem aromātiem AMBRE – Viņai un Viņam, kas radīti īpaši Avon.
Christian Lacroix AMBRE Viņam – moderns, izsmalcināts aromāts ar austrumniecisku koksni un dzirkstošas bergamotes pavedieniem, svaigu papardi un juteklisku zeltainu dzintaru.

Christian Lacroix AMBRE Viņai – moderns, bagātīgs aromāts ar sulīga mandarīna un reibinošas rozes, kā arī – krāšņa, zeltaina dzintara notīm.  

Pirmie Christian Lacroix aromāti sadarbībā ar AVON tika radīti jau 2007.gadā: ROUGE sievietēm un NOIR vīriešiem. Tie joprojām ir ārkārtīgi pieprasīti. Šai veiksmei 2009. gadā sekoja ABSYNTHE un 2011. gadā – NUIT, kas arī tiek piedāvāts gan sievietēm, gan vīriešiem. Nu ekskluzīvu aromātu cienītāju uzmanībai – jaunie AMBRE!
Kristiāns Lakruā 1987. gadā atvēra savu modes namu, kurā no 1989. gada piedāvāja arī rotas, somiņas, brilles, šalles un kaklasaites. Tai pašā gadā viņš atvēra veikalus Parīzē, Arlā, Tulūzā, Londonā, Ženēvā un Japānā.
Kristiāns Lakruā ir radījis tērpus daudzām Holivudas zvaigznēm. Cita starpā viņš ir bijis autors arī slavenajai Kristīnas Agileras kāzu kleitai.Viņš ir arī Air France jauno formastērpu autors un tieši viņa radītas pidžamas tiek izsniegtas pirmās klases pasažieriem. Šodien preces ar Lakruā zīmi pārdod 1000 vietās pasaulē, 60 no tām atrodas Francijā.
Kristiāns Lakruā rada tērpus operas un teātra uzvedumiem un deju priekšnesumiem. 2011. gadā viņš uzsāka sadarbību ar spāņu apģērbu dizaina kompāniju Desigual un pašlaik nodarbojas arī ar izsmalcinātu viesnīcu interjera veidošanu.

Change un The Intimate Britney Spears jaunās sezonas peldkostīmu kolekcijas

Jaunā Change peldkostīmu kolekcija koncentrējas uz Franču Rivjēru, Zelta krastu. Šis krasts piedāvā visu, ko vien vēlaties, sākot no kristāldzidra ūdens un jahtām, kas pietauvojas ostā, iepirkšanos apburošās pilsētās, piemēram, Nicā, greznām vakariņām žilbinošā Kannu festivāla laikā līdz pat vienkārši bezrūpīgai atpūtai pludmalē.

Kolekciju toņus iedvesmojis 50. gadu stils. Šajā sezonā peldkostīmu krāsas ir ieturētas četrās tēmās:
• Jūrnieku sajūtu sniedz jūras zilais, baltais un svaigs paradīzes sārtais tonis.

• Pasteļtoņi atspoguļo šīs vietas stilīgumu.

• Glamūrs pie baseina atklājas augstākās klases melnos modeļos ar daudzkrāsainām apdrukām.

• Brīvo garu pauž ļoti aktuāls zigzaga struktūras audums ar pārliecinošiem koši dzelteniem un kobaltziliem toņiem.

The Intimate Britney Spears peldkostīmu kolekcijas iedvesmas avots, savukārt, ir Maiami 80. gados, un tās modeļi mudināt mudina baudīt kokteiļus pie baseina, ietērpjoties apģērbā ar batikotu flamingo apdruku un bikini ar nosaukumu Jungle Vibes jeb „džungļu vibrācijas”.

CHANGE un The Intimate Britney Spears apakšveļas un peldkostīmu prezentācija

Riga Fashion Week ietvaros DANDY Model Management telpās vakardien notika CHANGE un The Intimate Britney Spears pavasara-vasaras apakšveļas un peldkostīmu prezentācija, kuru apmeklēja arī Cosmopolitan pārstāvji.

Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 100 cilvēku – stilisti, modes redaktori, starptautiskā prese, slavenības un blogeri. To starpā Natālija Tumševica, Svetlana Leva, Kristīne Lindenblate, Guna Leiškalne-Rokk, Cosmopolitan modes redaktore Indra Salceviča, stilists Dāvis Dāvids Sakne, modes žurnāliste Anita Sedliņa, juriste Liene Stūraine, blogeres Alina Keller un Olga Asmikoviča un citi.

Prezentācijas laikā DANDY Model Management modeles prezentēja zīmolu CHANGE un The Intimate Britney Spears apakšveļas, mājas veļas, peldkostīmu klāstu trīs atsevišķos stendos, kurus speciāli pasākumam veidoja viena no vadošajām dekorātorēm Baiba Prindule. Par muzikālo noformējumu gādāja DJ Zane Stocka. Ieskaties pasākuma foto galerijā!

Fotogrāfs: Aleksandrs Fjodorovs

Chanel Taboo nagu laka – gribu!

Paskatījos bildes no gaidāmas Chanel kolekcijas Revelation de Chanel un sapratu, ka šo nagu laku man vajag! 

Kāda ir tava attieksme pret Chanel nagu lakām?

Chanel modes šovs Dubaijā diktē nākamās sezonas tendences

Foto: Karl Lagerfeld

13. maijā augstās modes zīmols Chanel prezentēja savu 2014/2015 Cruise kolekciju Apvienoto Arābu Emirātu pērlē Dubaijā. Austrumu noskaņās ieturētā kolekcija tika izrādīta uz futūristiskās pilsētas fona saulrieta laikā.


Kolekcijas krāsu paletē dominēja baltie, melnie, bēšie, tumši zilie toņi ar fuksijas, sarkaniem un ziedu rakstu akcentiem. Tādā veidā dizainers Karls Lāgerfelds bija interperetējis dažādus Austrumu kultūras elementus, apvienojot tos ar mūsdienīgām līnijām un formām. Kostīmi, šaurākas un platākas bikses, garākas un īsākas tunikas, blūzes ar krokām, žaketes un bolero jaciņas ar saīsinātām piedurknēm bija īsts sievišķības un komforta apvienojuma triumfs.

Modes skates viesu vidū bija tādas zvaigznes kā Vanesa Paradī, Tilda Svintone, Dakota Faninga, Frīda Pinto, kā arī daudzi citi. Skates ietvaros viesi varēja izbaudīt arī privātu mūziķes Janelle Monae koncertu.

Cēzara salāti ar parmas sieru!

Nepieciešams:

50 g rīvēts Parmas siers

6 grauzdiņu maizes sķēles

2 ēdamkarotes eļļas

2 ķiploku daiviņas

2 galviņsalāti

Mērcei:

8 ēdamkarotes eļļas

3 ēdamkarotes svaigas citrona sulas

Vārīts olas dzeltenums

Sāls, malti melnie pipari

 

Pagatavošana:

– Maizes šķēlēm nogriez garoziņu un maizi sagriez kubiņos.

– Uz pannas karsē eļļu. Ķiplokiem izspied sulu, pievieno eļļai, apmaisi un liec maizes kubiņus.

– Kad maize ir apcepusies, tos izņem no pannas. Salātus noskalo, sagriez un liec salātu traukā un pāri pārkaisi sarīvēto sieru un maizes kubiņus.

– Atceries, ka mērce jāgatavo pirms salātu pasniegšanas. Sarīvē olas dzeltenumu, pievieno sāli, eļļu, piparus, citronu sulu un visu sajauc. Mērci pārlej pāri salātiem, ja vēlies, tad salātiem vari pievienot ceptu vistas fileju vai vistas girosu.

 

Labu apetīti! 

Autors: Dieviete.lv

ceturtdienās LNMM izstāžu zālē Arsenāls norisināsies akcija “Labā diena”

2014. gadā, kad Rīga kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls aizsāk jaunu akciju “Labā diena”, kas norisināsies katru ceturtdienu izstāžu zāles darba laikā.

Akcijai dots nosaukums “Labā diena”, jo turpmāk ceturtdienās izstāžu zāles apmeklētājus sagaidīs vairāki labumi: lētāka ieejas maksa izstādēs (EUR 1,42 / LVL 1,00), ilgāks darba laiks (no plkst. 12.00 līdz 20.00), dažādi pasākumi un izglītojošas aktivitātes, iespēja radoši pilnveidoties un izzināt mākslu programmā “Es un māksla”, kā arī apdrukāt sev stilīgu suvenīru ar mākslas darba kopiju sietspiedes tehnikā.

 

 

Ceturtdien reģistrēts līdz šim lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits – 148 inficētie

Pagājušajā diennaktī reģistrēts līdz šim lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits – 148 inficētie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī arī mirusi ar Covid-19 inficēta persona vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem.

Pēdējās diennakts laikā veikti 4759 Covid-19 izmeklējumi, kas ir viens no augstākajiem diennaktī veikto testu skaitiem. Tikmēr līdz šim Latvijā kopumā veikti 382 949 izmeklējumi, saslimušas 3204 personas, bet 1329 – izveseļojušās.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem pagājušajā diennaktī bijis – 3,1%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Detalizētāku informāciju par jaunajiem saslimšanas gadījumiem SPKC sola publicēt vēlāk.

Vadoties pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pagājušajā diennaktī stacionēti kopumā seši Covid-19 pacienti. Kopumā stacionāros ārstējas 63 pacienti, no kuriem 54 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet deviņi ir ar smagu slimības gaitu. Vienlaikus aizvadītajā diennaktī no stacionāra izrakstīti 12 pacienti, līdz ar to kopumā no stacionāra izrakstīti 277 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.

Ceturtdien reģistrēti 3 Covid-19 inficēšanās gadījumi

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti trīs jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, kā arī viens pacients stacionēts, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Latvijā kopumā veikti 234 520 izmeklējumi, no kuriem 1602 veikti ceturtdien.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka divi saslimušie atgriezušies no ārzemēm – Krievijas un Ukrainas, bet ar vienu personu uzsākta saziņa, lai precizētu papildus informāciju.

Līdz šim Latvijā saslimušas 1330 personas un 1093 jeb 82,18% izveseļojušās, savukārt 33 mirušas, kas ir 2,48% no visiem atklātajiem gadījumiem.

Kopumā stacionāros patlaban ārstējas trīs pacienti – visi ar vidēji smagu slimības gaitu. No stacionāra izrakstīti 202 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.

Ceturtdien Latvijā rietumu, ziemeļrietumu vējš pāraugs vētrā, brīdina sinoptiķi

Naktī un no rīta pastiprināsies rietumu vējš, bet spēcīgākais vējš būs dienā – rietumu, ziemeļrietumu vēja ātrums brāzmās valsts lielākajā daļā tad sasniegs 22-27 metrus sekundē.

Sagaidāms, ka vēja vidējais ātrums Rīgas jūras līcī nedaudz pārsniegs 20 metrus sekundē, kas atbilstoši Boforta skalai ir vētra.

Stiprais vējš mazāk skars Kurzemi. Visos valsts reģionos iespējams liels daudzums kritušu koku un citu postījumu.

Ceturtdien vējš plosīsies arī galvaspilsētā, ziemeļrietumu vēja ātrums brāzmās Rīgā var pārsniegt 25 metrus sekundē.

Tiesa, prognozes par gaidāmo vēja stiprumu ir dažādas. Pastāv cerība, ka brāzmu spēks nekur valstī nepārsniegs 23 metrus sekundē, un arī sliktākie prognožu scenāriji neparedz brāzmas virs 30 metriem sekundē.

Ūdens līmeņa kāpums jūrā gaidāms mazāks nekā stiprākajos vējos iepriekšējo trīs mēnešu laikā.

Ceturtdienas vakarā vējš strauji pierims, taču piektdien ziemeļrietumu vējš brāzmās atkal pastiprināsies līdz 13-18 metriem sekundē. Arī sestdien un svētdien pūtīs dzestrs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, gaisa temperatūra nepakāpsies augstāk par +10 grādiem un vietām īslaicīgi snigs.

Autors: nozare.lv

15.04.2020.

Ceturtdien Latvijā pret Covid-19 vakcinēti 1688 cilvēki, kas ir līdz šim augstākais rādītājs!

Ceturtdien Latvijā pret Covid-19 vakcinētas 1688 personas, un kopējais vakcinēto skaits sasniedzis 13 129, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Tādējādi vakcīnu pret Covid-19 saņēmis līdz šim lielākais cilvēku skaits vienā diennaktī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) mikroblogošanas vietnē “Twitter” paudis gandarījumu par sasniegto vakcinācijas rezultātu, norādot, ka tādējādi līdz šim poti pret Covid-19 saņēmuši aptuveni 0,7% Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā poti pret Covid-19 saņēmuši 1359 cilvēki, otrdien – 1618, bet trešdien – 1502 cilvēki. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu “E-veselības” sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Ceturtdien vakcinācija pret Covid-19 notikusi 34 slimnīcās. Vakcinācijas iestāžu sarakstam pievienojusies medicīnas sabiedrība “ARS”, “Veselības centru apvienība”, Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca un veselības centrs “Možums-1”.

Diennakts laikā visvairāk mediķu, kā jau ierasts, vakcinēti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur poti pret Covid-19 saņēmuši 243 cilvēki, līdz ar to kopš vakcinēšanās kampaņas sākuma šajā iestādē sapotēti 3362 cilvēki.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ceturtdien vakcinēti 235 cilvēki, bet kopumā šajā iestādē poti pret Covid-19 saņēmuši 1586 personas.

Savukārt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā ceturtdien vakcinēti 196 mediķi, bet kopumā tur pret Covid-19 sapotēti 2805 cilvēki.

Savukārt vismazāk pret Covid-19 vakcinēto vakar bijis Madonas slimnīcā, kur saskaņā ar “E-veselībā” ievadītajiem datiem poti saņēmuši vien seši cilvēki. Līdz šim kopumā Madonas slimnīcā pret jauno koronavīrusu savakcinēts 41 cilvēks.

Vēl piecās ārstniecības iestādēs – veselības centrā “Možums-1”, Rīgas 2.slimnīcā, Tukuma slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā un Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā – vakcinēto skaits aizvadītajā diennaktī nav pārsniedzis 20 cilvēkus, liecina NVD dati.

Latvija līdz šim ir saņēmusi 30 255 farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” devas un 1200 kompānijas “Moderna” ražotās vakcīnas devas. Tās paredzētas kopumā 15 727 cilvēkiem, jo vienas personas vakcinēšanai nepieciešamas divas devas, tātad pašlaik izlietoti 84,5% pieejamo vakcīnu.

Kā ziņots, no 28.decembra kā pirmos pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9.decembrī sāka potēt ģimenes ārstus, bet no 11.janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem, kuri to vēlas.

Ceturtdien Latvijā gaidāms sutīgs laiks, lietus un pērkona negaiss!

Ceturtdien Latvijā saglabāsies liels gaisa mitrums un gan naktī, gan dienā daudzviet gaidāms lietus, vietām – stipras pērkona lietusgāzes, prognozē sinoptiķi.

Naktī un no rīta dažviet gaidāma migla. Dienā valsts lielākajā daļā uzspīdēs saule. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļaustrumu vējš, Kurzemē tas brāzmās pastiprināsies līdz 13 metriem sekundē, zem negaisa mākoņiem iespējams spēcīgāks vējš.

Minimālā gaisa temperatūra naktī +13..+18 grādi, maksimālā temperatūra dienā – no +17 grādiem Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē līdz +30 grādiem Latgales dienvidos.

Rīgā palaikam gaidāms lietus, iespējams pērkona negaiss, vējš lēni līdz mēreni pūtīs no ziemeļiem, ziemeļaustrumiem. Gaisa temperatūra +17 grādi naktī un līdz +24 grādiem dienā.

Jau ziņots, ka līdz ceturtdienas rītam spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izsludinātais brīdinājums par pērkona negaisu.

Autors: nozare.lv

10.06.2020.

Ceturtdien Latvijā atklāti 77 jauni Covid-19 gadījumi, viens saslimušais miris!

Pagājušajā diennaktī, veicot kopumā 3914 Covid-19 testus, Latvijā atklāti 77 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Vadoties pēc SPKC paustā, pagājušajā diennaktī mirusi viena persona, kurai bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19. Pacients bijis vecuma grupā no 90 līdz 95 gadiem. Līdz ar to kopumā miruši 38 pacienti, kuriem bijusi apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Latvijā inficēšanās ar Covid-19 līdz šim laboratoriski apstiprināta 1945 personām.

Līdz šim Latvijā veikts 328 631 Covid-19 izmeklējums. No visiem saslimušajiem, kuriem tika laboratoriski apstiprināta inficēšanās ar Covid-19, 1307 personas ir izveseļojušās, bet 37 mirušas.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēti divi pacienti ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 22 pacienti, no kuriem 19 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet trīs ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīts 231 pacients, kura starpā bijuši gan atlabušie, gan mirušie.

Pagājušajā diennaktī 2% no visiem testiem bijuši pozitīvi. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Ceturtdien Latvijā atklāti 357 Covid-19 gadījumi, bet 7 pacienti miruši

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 357 Covid-19 gadījumi, savukārt septiņi sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

No mirušajiem viena persona bijusi vecumā no 45 līdz 50 gadiem, viena – vecuma grupā no 65 līdz 70 gadiem, bet piecas – no 80 līdz 95 gadiem. Šis ir līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrētais mirušo Covid-19 pacientu skaits.

Līdz šim kopumā ziņots par 95 personu nāvi, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Pagājušajā diennaktī valstī veikti kopumā 7018 Covid-19 testi un 5,1% gadījumu tie bijuši pozitīvi. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Pagājušajā diennaktī slimnīcās ievietoti 34 Covid-19 pacienti, kamēr kopumā ārstniecības iestādēs patlaban stacionēti 258 sasirgušie, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. No visiem stacionētajiem 247 ir ar vidēju slimības gaitu, bet 11 – ar smagu.

Pagājušajā diennaktī no slimnīcām izrakstīti kopumā 18 Covid-19 pacienti. Tādējādi līdz šim no stacionāriem izrakstīti 537 koronavīrusa pacienti.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir apstiprināta kopumā 7476 personām, savukārt no Covid-19 izveseļojušās 1444 personas.

Ceturtdien Covid-19 tests bijis pozitīvs 8 cilvēkiem

Aizvadītajā diennaktī Latvijā ir atklāti astoņi jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. 

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 2156 Covid-19 testi. Latvijā kopumā līdz šim ir veikti 85 431 izmeklējumi uz Covid-19, no kuriem pozitīvi bijuši 970 testi jeb aptuveni 1,15% gadījumi no kopskaita.

Pēdējās diennakts laikā slimnīcās ievietoti pieci jauni pacienti ar Covid-19. Līdz ar to kopā stacionāros pašlaik ārstējas 28 pacienti, no kuriem 25 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet trīs – ar smagu. No stacionāriem kopumā līdz šim izrakstīti 123 pacienti.

Pēc SPKC uz 14.maiju apkopotajiem datiem, no Covid-19 Latvijā līdz šim izveseļojušās apmēram divas trešdaļas no fiksētajiem saslimušajiem jeb 627 pacienti.

Latvijā līdz šim mirušas 19 ar Covid-19 saslimušas personas jeb aptuveni 2% no atklātajiem inficētajiem.

Savukārt Valsts policija informē, ka aizvadītajā diennaktī veikusi 1585 pārbaudes par ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošanu un uzsākusi 11 lietvedības.

Autors: nozare.lv

15.05.2020.

Ceturtdien atklāti 455 Covid-19 gadījumi, bet miruši 9 sasirgušie!

Pagājušajā diennaktī atklāti 455 Covid-19 gadījumi, savukārt deviņi pacienti, kuriem bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19, miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrēto Covid-19 pacientu nāves gadījumu skaits.

No visiem aizvadītajā diennaktī mirušajiem pacientiem trīs bijuši vecuma grupā no 65 līdz 75 gadiem, divi no 75 līdz 85 gadiem un vēl trīs no 85 un 95 gadiem. Viena mirusī persona bijusi vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Līdz šim Latvijā mirušas 116 personas, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Pagājušajā diennaktī veikti kopumā 6734 Covid-19 testi, savukārt pozitīvo gadījumu īpatsvars ir 6,76%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Līdz šim Latvijā inficēšanās ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 9836 personām, bet no Covid-19 izveseļojies 1515 cilvēki.

Ceturtajai daļai bērnu Latvijā ir liekais svars! (+VIDEO)

Mazkustība un neveselīgi uztura paradumi īpaši pēdējos divos gados pandēmijas un mājsēdes laikā veicinājuši bērnu aptaukošanos un liekā svara pieaugumu. Šādas problēmas ir vismaz ceturtajai daļai bērnu Latvijā.

Video

Ceturtajā adventē Rīgā notiks svētku ieskaņas pasākumi

Ceturtajā adventē Rīgā notiks svētku ieskaņas pasākumi, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.

Ceturtdien, 15.decembrī, “Vērmanes pasaku dārzā” turpināsies svētku programma ģimenēm ar bērniem. Savukārt nedēļas nogalē Rīgas centrā un apkaimēs ir gaidāmi Ceturtajai adventei veltīti pasākumi.

Pie Vērmanes dārza strūklakas decembra ceturtdienu vakaros ģimenes ar bērniem ir aicinātas uz īpašu programmu – pasaku lasījumiem, rotaļām, dziesmām, kā arī iespēju satikt Ziemassvētku vecīti. Par svētku programmu parkā vēstī arī Ziemassvētku goda vārti.

Ceturtdien “Vērmanes pasaku dārzā” no plkst.18 apmeklētājus gaidīs pasaulē iecienītu korāļu dziedājumi, svētku rotaļas, spēles un teātra sporta improvizācijas. Pasākumā uzstāsies folkloras kopa “Grodi”, folkloras draugu kopa “Skandinieki”, tautas tradīciju kopa “Budēļi”, ģimeņu folkloras kopa “Berendejka”, studijteātris “Aka”, kamerkoris “Vidus” un jauktais koris “Skaņupe”.

No plkst.18 rīdziniekiem un pilsētas viesiem svētku sajūtu palīdzēs rast arī Rīgas un Mārupes senioru kori, VEF Kultūras pils Kamerzālē muzicējot koncertā “Gaismas ceļš”.

Vēl šajā dienā plkst.19 svētku ieskaņas koncerts “Ziemassvētku oratorija” būs klausāms koncertzālē “Ave Sol”, kur piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, diriģenti Andris Veismanis un Jurģis Cābulis, Agnese Egliņa, Elizabete Lāce un stīgu kvintets.

Sestdien, 17.decembrī, ikvienu iepriecinās muzikāls iestudējums bērniem “Ziemeļbriedim pa pēdām”. Plkst.11 to varēs vērot Ziedoņdārzā, bet plkst.14 tas izskanēs Vērmanes dārzā. Apmeklētāji aicināti doties rotaļās, dejot mūzikas pavadījumā un piedzīvot aizraujošu stāstu par to, kā Ziemeļbriedis kopā ar diviem lāčiem apceļo pasauli.

No plkst.17 koncertzālē “Ave Sol”, piedaloties jauktajiem koriem “Sonante”, “Līgatne” un “Jaunpils”, klausītāji būs gaidīti Adventes laika koncertā “Dziesmas ceļš” ciklā “Gadalaiku krāsas. Sniegpārslu mūzika”.

Svētdien, 18.decembrī, plkst.11, plkst.14 un plkst.16 Rīgas Jūgendstila centrā Ziemassvētku pasakas kodu bērniem palīdzēs meklēt un atrast stāstniece, mūzikas skolotāja un folkloras kopas “Laiksne” vadītāja Baiba Indrēvica.

No plkst.16, uzstājoties sieviešu kamerkorim “Rīgas kamerkoris”, Rīgas Skolēnu pils meiteņu korim “Rīga”, solistēm Elizabetei Laurai Porgantei, Martai Ozoliņai un Rūtai Švarcbahai, kā arī teicējai Zanei Jančevskai koncertzālē “Ave Sol” skanēs Adventa laika koncerts “Burvja sirds” ciklā “Gadalaiku krāsas. Sniegpārslu mūzika”.

Savukārt plkst.19 Kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē būs dzirdams sirdssilts svētku koncerts “Klusās dziesmas”, piedaloties Līgai Priedei un Andrejam Grimmam.

Ceturtās adventes noslēgumā – no plkst.20.30 līdz plkst.23.30 – ikkatrs aicināts vērot un piedalīties labdarības akcijā “Eņģeļi pār Latviju”, kas notiks Rātslaukumā un ko rīko “TV3 Group Latvija” kopā ar Bērnu slimnīcas fondu.

Svētdien, 18.decembrī, plkst.12 un plkst.14 pie tirdziņa “Čiekurkalna krustceles”, Rusova ielā 9, skanēs populāras Ziemassvētku melodijas pozitīvam noskaņojumam “Ziemassvētku tubu” izpildījumā.

Plkst.12 Miera dārzā un plkst.15 Pļavnieku bērzu birzī Ziemassvētku mūzikas programmā “Tuvāk mājām” varēs dzirdēt zvanu ansambli “Campanella”, Andžeja Grauda bungu skolas audzēkņu ansambli un pūšamo instrumentu kvintetu “Ziemassvētku prieks”.

Plkst.15 VEF Kultūras pils Kamerzālē būs skatāma muzikāla pasaka “Sniegbaltītes skola”, kur īpaši gaidītas būs ģimenes ar pirmsskolas vecuma bērniem un jaunāko klašu skolēniem.

Savukārt no plkst.17 skaistākās latviešu Ziemassvētku dziesmas un pasaules tradicionālās Ziemassvētku kompozīcijas Kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē koncertā “Un sniegi snieg” izpildīs Liepājas simfoniskā orķestra grupa, dziedātājs Andris Ērglis un dziedošā aktrise Dita Lūriņa.

Rosību turpina arī vairāki Ziemassvētku tirdziņi. Dāvanas un svētku cienastu iespējams sarūpēt Āgenskalnā, Kalnciema kvartālā, Doma laukumā, Esplanādes parkā un citviet.

Ceturtā, šī pāra grūtniecība no brīnuma pārvērtās par sarežģītāko izvēli viņu dzīvē

Ceturtā, šī pāra grūtniecība no brīnuma pārvērtās par sarežģītāko izvēli viņu dzīvē 1

Hlojai un Roenam Danstaniem jau bija liela ģimene: trīs dēli 1, 2 un 3 gadus veci. Bet austrāliešu pāris joprojām gribēja meitenīti, tāpēc viņi nolēma mēģināt vēlreiz. Un Hloja palika stāvoklī.

f05f754f-c8b0-4a7a-9b2c-88b8beb1320f_tablet

Bet šī grūtniecība jau no paša sākuma atšķīrās no citā. Meitenes vēders auga ļoti strauji. Ultrasonogrāfija visu izskaidroja: Hloja gaida trīnīšus! Tas nozīmē ka bērnu daudzums tagad būs uzreiz divas reizes lielāks. Un starp trijiem mazuļiem bija arī ilgi gaidītā meitiņa.

ce8cb673-93dd-4d2f-ac50-d9054b340395_tablet

Bet, par nelaimi, ultrasonogrāfija uzrādīja, ka viens bērns netiek pietiekami apgādāts ar skābekli – un tā tieši bija mazulīte. Vecāki nonāca smagas izvēles priekšā: izsaukt priekšlaicīgas dzemdības, lai censtos izglābt meitenīti, bet tādā gadījumā tiktu apdraudēta visu bērnu dzīvība, vai arī ļaut meitiņai nomirt, lai būtu droši, ka puisīši izdzīvos.

9d18571b-9123-41b1-8f1a-5a317b8dda5d_tablet

Pēc ilgām sirdi plosošām pārdomām Hloja un Roens izlēma atstāt visus trīs bērnus. Hloja katru dienu gāja uz ultrasonogrāfiju, lai kontrolētu bērnu veselības stāvokli. Pēc 28. nedēļas meitenīte vēl bija dzīva un braši cīnījās par savu vietu zem saules. Hloja dzemdēja trešā trimestra trešajā dienā. Tas bija nedaudz pirms laika, tāpēc bērnu dzīvības bija apdraudētas. Viņi  vairākas nedēļas pavadīja slimnīcā un pārcieta asins pārliešanu.

d2c4fbf8-2b05-4faa-8d59-4026ead4cb59_tablet

Vecāki ļoti pārdzīvoja, jo saprata, ka dēļ viņu lēmuma visu trīs bērnu dzīvības ir apdraudētas. Bet mazie Henrijs, Rufus un Perla turpināja cīnīties par dzīvību un pieņēmās spēkos. Pēc 9 nedēļām zēni tika izrakstīti no slimnīcas. Meitenīte piedzimstot svēra nedaudz mazāk par kilogramu, tāpēc slimnīcā pavadīja vēl dažas nedēļas. Beigu beigās visa ģimene bija kopā! Tagad laimīgajiem vecākiem ir seši bērni vecumā līdz 3 gadiem.

66fad267-2f87-4ee4-a8b9-2176a31dd1f9_tablet7407db88-ac75-4396-b343-1e9c53e01227_tablet8897b72f-edd3-4a78-bccc-b364c34ffa8e_tabletd1513282-5491-48b6-b4a9-ed001a989e40_tablet

avots: soulpost.ru

Četrus no desmit vēža gadījumiem ir iespējams novērst!

Ik gadu aptuveni 12 000 cilvēku Latvijā saskaras ar diagnozi “vēzis”. Tomēr onkoloģiskās saslimšanas būtu iespējams daudz efektīvāk izārstēt un pat pilnībā novērst, ja vien cilvēki atbildīgāk izturētos pret savu veselību un ievērotu profilakses pasākumus. Tāda bija galvenā atziņa, ko onkoloģisko saslimšanu profilakses dienai “Esi gudrāks par vēzi!” veltītajā preses konferencē uzsvēra vairāki nozares speciālisti.

Onkoloģisko saslimšanu profilakses dienu “Esi gudrāks par vēzi!” organizēja Rīgas domes Labklājības departaments Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.Lielais interesentu skaits, kas apmeklēja pasākumu un klausījās lekcijas, apliecina, ka cilvēki vēlas kļūt zinošāki un atbildīgāki par savu veselību. Šajā dienā iedzīvotājiem bija iespēja bez maksas konsultēties pie urologa, ginekologa, dermatologa un gastroenterologa un gandrīz visu laiku pie speciālistu pieņemšanas punktiem veidojās rindas. Rinda veidojās arī uz mobilo mamogrāfu, ar kuru sievietēm ar NVD vai ģimenes ārsta nosūtījumu bija iespēja bez maksas veikt krūšu mamogrāfiju.

Profilakse ievērojami samazina risku saslimt ar vēzi

Atklājot preses konferenci, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja, profesore Baiba Rozentāle aicināja visus klātesošos būt gudrākiem par vēzi, rūpējoties par veselīgu dzīvesveidu un neaizmirstot par pieejamajām diagnostikas iespējām. Diemžēl saslimstība ar vēzi pieaug ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Taču, kā atzina RAKUS LOC onkoloģe, ķīmijterapeite Alinta Hegmane, vienlaikus pieaug arī to gadījumu skaits, kad vēzi izdodas izārstēt. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka vēzis ir tāda pati hroniska slimība kā citas, un šī diagnoze nenozīmē dzīves beigas. Pēc Hegmanes teiktā, 40% onkoloģisko saslimšanu varētu nebūt, ja vien cilvēki izvairītos no vēža riska faktoriem. Arī medicīnas zinātņu doktore, ginekoloģe Jana Žodžika atzina, ka mūsu spēkos ir apsteigt vēzi. Tā, piemēram, dzemdes kakla vēzis ir pilnībā novēršams, vakcinējoties pret to izraisošo cilvēka papilomas vīrusu un veicot valsts apmaksātās dzemdes kakla pārbaudes.

Tabaka, stress un neveselīgs dzīvesveids – galvenie vēža riska faktori

Alinta Hegmane uzsvēra, ka vēža profilaksē ļoti liela nozīme ir veselīgam dzīvesveidam. Tabakas smēķēšana, neveselīgs uzturs, mazkustīgums, pastiprināta alkohola lietošana un dažādas vīrusa infekcijas, piemēram, B hepatīts un cilvēka papilomas vīruss, pret ko pieejamas vakcīnas, ir tie riska faktori, kurus varam novērst vai vismaz mazināt. RAKUS Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas virsārsts onkoloģiskā uroloģijā Māris Jakubovskis kā vēl vienu ļoti būtisku vēža riska faktoru minēja stresu. Viņaprāt, stress ir viens no galvenajiem cēloņiem divām biežākajām saslimšanām Latvijā jeb sirds un asinsvadu slimībām un onkoloģiskajām saslimšanām. Arī Latvijas Psihoterapeitu biedrības prezidente Baiba Purvlīce atzina, ka viena no mūsdienu cilvēku problēmām ir laika trūkums, jo īpaši laiks sev. Mēs visu laiku kaut kur steidzamies, taču, lai sajustu savu ķermeni un saprastu, kā mēs jūtamies, vispirms ir jāapstājas. Līdzīgu viedokli pauda arī psihoterapeite Aina Poiša, uzsverot, ka mums ir jāieliek veselība vērtību sistēmas pirmajā vietā un ikdienā jaiemācās vairāk rūpēties nevis tikai par citiem, bet arī pašiem par sevi.

 

Mūsu veselība – mūsu atbildība

Dermatoveneroloģe Ilze Koha, kura savā darbā bieži saskaras ar ādas vēža gadījumiem, atgādināja, cik svarīgi ir regulāri parbaudīt ādas veidojumus un, atrodoties saulē, lietot aizsargkrēmu. Risku saslimt ar ādas vēzi palielina bērnībā iegūti saules apdegumi, tāpēc bērni ir jo īpaši jāsargā. Par mūsu pašu atbildību runāja arī biedrības “VITA” vadītāja Irīna Januma, kura atzina, ka cilvēki parasti mainās tikai pēc tam, kad paši ir saskārušies ar diagnozi “vēzis”. Taču mums būtu jāievieš pozitīvas izmaiņas savā dzīvē jau tagad – veselīgi ēdot, dzerot daudz ūdens un neatstājot bez ievērības izmaiņas pašsajūtā. Savukārt labdarības fonda “Rozā vilciens” valdes locekle Zinta Uskale piebilda, ka mūsu kopējais mērķis ir nevis iebiedēt cilvēkus ar vēža piesaukšanu, bet mazināt aizspriedumus un veicināt izpratni par šo slimību, padarot krūšu un visa ķermeņa veselības pārbaudes ne vien par daļu no mūsu ikdienas, bet arī par daļu no kultūras.

Sākuma stadijā vēzim var nebūt simptomu

Visi speciālisti bija vienisprātis – profilaktiskās pārbaudes vajadzīgas arī tad, ja cilvēks jūtas labi, jo sākuma stadijā vēzis nerada sāpes. Bieži vien nav arī nekādu citu simptomu. Jo agrīnāk vēzis tiks atklāts, jo lielāka iespēja, ka to izdosies pilnībā izārstēt. Latvijā darbojas valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kuras ietvaros sievietes vecumā no 25 līdz 70 gadiem var veikt bezmaksas dzemdes kakla skrīningu, sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem – krūts vēža skrīningu, bet ikviens iedzīvotājs vecumā no 50 – 74 gadiem var veikt zarnu vēža skrīningu.

Autors: Rakus Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnika

 

Četru veidu priekšspēles, kuras būtu vērts pamēģināt

paris-meza

Priekšspēle ne tikai palīdz veidot vajadzīgo seksuālo noskaņojumu, bet reizēm pat spēlē lielāku lomu nekā pati mīlēšanās. Neticiet? Tad jūs vienkārši neesiet pamēģinājuši kādu no šiem variantiem.

  1. Atdzīviniet kādas no savām labākajām atmiņām. Tas ir ideāls variants tiem, kuri vēlas piešķilt dzirkstelīti seksā no jauna. Aizejiet uz uz kādu jums iemīļotu vietu, kur jūs tikāties attiecību sākumā. Varbūt uzvelciet tādas drēbes, kurās kādreiz centāties piesaistīt otra uzmanību. Paskatieties to pašu filmu, kura bija fonā, kad vienā no pirmajām reizēm mīlējāties.
  2. Sāciet priekšspēli vēl ilgi pirms nonākat guļamistabā: virtuvē, darbā, garāžā – jebkādā vietā, kur agrāk to neesiet darījuši. Jūs varat sākt tur, bet turpināt mājās, bet variet arī turpināt turpat, ja apstākļi ļauj. Tas pievienos seksam spontanitātes izjūtu.
  3. Kopīgi noskatieties pornofilmu. Ja jums abiem tā interesē, kāpēc gan nepamēģināt? Ja negribas skatīties, varbūt vienkārši variet pārrunāt, kas jums seksā patīk, kas – ne, ko vēlētos pamēģināt. Reizēm šādi var uzzināt kaut ko, kas jums pat prātā nebūs ienācis.
  4. Eksperimentējiet ar temperatūru. Karstums un vēsums var radīt jaunas sajūtas. Var izmantot ledus kubiņus vai karstu šokolādi, vai pat izmantot karstumu un aukstumu pamīšus, vai kopā. Katru uzbudina kas cits un labākais, ko variet izdarīt – pievērst uzmanību tam, kas piemērots tieši jums. Nebaidieties to atklāt partnerim.

 

veselam

Četru līdz sešu nedēļu laikā Latvijā varētu trīskāršoties stacionēto Covid-19 pacientu skaits

Patlaban tiek prognozēts, ka jaunā Lielbritānijas paveida izplatības dēļ, četru līdz sešu nedēļu laikā Latvijā varētu trīskāršosies stacionēto Covid-19 pacientu skaits, valdības sēdē pavēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.

“Šis te izaicinājums, ko radītu jaunais celms, pret mūsu kapacitātēm būtu ļoti sarežģīts,” rezumēja Heiberga.

Tas nozīmētu, ka hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits varētu būt vairāk nekā divas reizes lielāks nekā pīķa laikā janvārī, kad stacionēto pacientu skaits pārsniedza 1200.

“Ja šobrīd mēs redzam, ka mums ir aptuveni 850 pacienti, tad trīskāršojot, mēs saprotam, ka tas tuvojas 3000 pacientiem, kas ir divreiz vairāk nekā janvāra vidū, kas bija pīķis,” sacīja Heiberga. Līdz ar to, lai adresētu šo prognozi, jau patlaban ir pārprofilētas gultasvietas, to kopskaitam sasniedzot aptuveni 1500.

Jau ziņots, ka jau iepriekš – februāra sākumā – Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aprēķini liecināja, ka Covid-19 gadījumu skaitam Latvijā ik nedēļu pieaugot pēc Lielbritānijas decembra un janvāra uzliesmojuma scenārija, Latvijas stacionāros marta vidū varētu būt ap 3600 pacienti.

Četrkājaino pasažieru drošība: kas jāņem vērā, pārvadājot mājdzīvniekus 

Mājdzīvnieki, suņi un kaķi, mūsdienās ir gluži kā ģimenes locekļi, cilvēka labākie draugi un ļoti bieži – arī ikdienas ceļabiedri tuvākos un tālākos izbraucienos ar auto. Ja par sevis un bērnu piesprādzēšanu automašīnā atceramies automātiski, četrkājaino pasažieru drošība nereti paliek otrajā plānā. Suns lēkā pa salonu, purniņš tiek izbāzts pa logu un ausis plīvo vējā, kļūstot par izklaidi pasažieriem. Taču, lai brauciens būtu drošs, par dzīvniekiem jārūpējas ne mazāk kā par cilvēkiem. 

Kaķis uz auto stūres 

“Arī suns vai kaķis ir jāuztver kā pilnvērtīgi pasažieri, kuru dzīvība atkarīga no tā, kā tie tiek pārvadāti. Kopš 2024. gada Latvijā ieviesti stingrāki mājdzīvnieku pārvadāšanas noteikumi, kas paredz, ka autobraucējiem ir jāparūpējas, lai dzīvnieks braukšanas laikā nevarētu brīvi pārvietoties pa auto salonu. Kaut arī saimniekiem bieži vien šķiet, ka viņu mīlulis tādā veidā tiek ierobežots, radot četrkājainajam draugam diskomfortu, ir būtiski noteikumus ievērot – ne vien paša dzīvnieka veselībai, bet arī vadītāja, pasažieru un kopējai satiksmes drošībai,” uzsver ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.  

Viņš norāda, ka ERGO klientu praksē ir bijuši gadījumi, kad mājdzīvnieka pārvietošanās pa automašīnu izraisījusi negadījumus: “Piemēram, kaķim pēkšņi uzlecot uz auto stūres, saimnieks pārbijies un vairs nav ticis galā ar auto vadību, izraisot avāriju. Ja par dzīvnieka pārvadāšanas drošību ir atbildīgs cilvēks, tad par finansiālo drošības spilvenu ir iespējams parūpēties ar KASKO apdrošināšanu. ERGO KASKO standarta segumā ir iekļauta mājdzīvnieku – suņu un kaķu – apdrošināšana, kas kompensē izdevumus, ja dzīvnieks cieš satiksmes negadījumā.” 

No traumām līdz dzīvnieka pazušanai 

“Strauji bremzējot vai nelielas sadursmes laikā mājdzīvnieks var tikt izsviests uz priekšu, gūt smagas traumas vai traumēt cilvēkus. Tāpat suns vai kaķis, meklējot saimnieka tuvumu, var traucēt vadītājam – kāpt klēpī, ierobežot redzamību vai piekļūt pedāļiem. Šie riski bieži netiek novērtēti, taču tieši neapdomīga pārvadāšana var kļūt par cēloni smagām situācijām, tostarp avārijām vai dzīvnieka pazušanai, kad tas pēc negadījuma ir šoka stāvoklī,” saka suņu uzvedības speciāliste un “The Woof Academy” suņu skolas vadītāja Andra Pašujeva

Aiz kakla siksnas – nē! 

Drošai braukšanai jāizvēlas piemērots aprīkojums atbilstoši suņa izmēram, raksturam un automašīnas uzbūvei, skaidro speciāliste. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir būris vai konteiners, kas nostiprināts ar drošības jostām, taču var izmantot arī īpašas suņu siksnas, kas stiprināmas pie iemauktiem – nekādā gadījumā ne pie kakla siksnas. Lielāku suņu pārvadāšanai piemērots būs arī bagāžas nodalījums, ja tas no salona ir droši atdalīts ar režģi. Savukārt kaķus vai citus mazākus dzīvniekus, pārvadājot automašīnā, jāievieto tiem piemērotā somā, konteinerā vai būrī, kas jānostiprina ar drošības jostu. 

A. Pašujeva uzsver: “Svarīgākais ir izvērtēt, kur suns jutīsies visdrošāk un mierīgāk – katram dzīvniekam tas būs individuāli. Tāpat svarīgi pie izvēlētā pārvadāšanas veida suni pieradināt pakāpeniski, nevis gaidīt, ka viņš automātiski jutīsies droši būrī vai piesprādzēts salonā. Šī pieradināšana sākas mājas vidē, padarot būri par patīkamu vietu, un tikai tad tālāk pāriet uz auto, sākot ar īsiem, pozitīviem izbraucieniem. Neatkarīgi no suņa izmēra drošības prasības ir vienādas, jo sadursmes brīdī jebkura izmēra dzīvnieks var kļūt par bīstamu trieciena objektu.” 

Ko darīt, ja sunim bail? 

Suni, kuram automašīnā ir bailes vai diskomforts, būs grūti pieradināt vienkārši, braucot biežāk. Šādā gadījumā jāīsteno pakāpeniska asociāciju maiņa, sākot ar atrašanos pie mašīnas, pēc tam iekāpšanu, piesprādzēšanu un tikai tad – īsu izbraucienu. Katrs nākamais solis jāveic tad, kad suns pie iepriekšējā jūtas pārliecināts un mierīgs. Speciāliste uzsver, ka ļoti svarīga ir pozitīva pieredze – kārumi, līdzgaitnieka klātbūtne un mērķtiecīgi mazināts stress. Jebkura sasteigta rīcība var nostiprināt bailes vēl vairāk. Īpaši svarīgi tas ir suņiem, kuri jau iepriekš piedzīvojuši negatīvu pieredzi saistībā ar automašīnu, piemēram, braucienus tikai pie vetārsta. 

Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc suņiem nepatīk braukt automašīnā, ir nelabums, kas īpaši bieži novērojams kucēniem. Šo problēmu nedrīkst ignorēt. Lai mazinātu diskomfortu, braukšanas dienā suni nevajadzētu barot, turklāt ieteicams sākt ar īsiem un mierīgiem izbraucieniem, izvēloties maršrutus ar pēc iespējas mazāku līkumu skaitu un piedomājot pie lēzenas bremzēšanas. Ja nelabums turpinās, noteikti jāmeklē veterinārārsta padoms par piemērotiem medikamentiem. Ar pacietību un piemērotu pieeju saimnieks var palīdzēt sunim iemācīties braucienus izturēt mierīgi un bez stresa, skaidro A. Pašujeva. 

Plānojot garākus braucienus, suņu uzvedības speciāliste iesaka vidēji ik pēc divām stundām ieplānot pauzi, lai dzīvnieks var izkustēties, padzerties un atpūsties. Līdzi jāņem ne tikai ūdens un bļoda, bet arī pazīstama sega, kārumi, mīļākā rotaļlieta vai košļājamais priekšmets, kas palīdzēs mazināt stresu un padarīs braucienu patīkamāku. 

Četrkājainie “mjauljonāri” jeb pasaulē bagātākie kaķi!

Daži lolojumdzīvnieki saviem saimniekiem ir ne tikai prieka, bet arī ievērojams peļņas avots, jo ar savu apburošo izskatu spēj papildināt viņu bankas kontus pat ar vairākiem miljoniem, vēsta kanāls “National Geographic”.

Daži kaķi vienu no savām deviņām dzīvībām pavada kā īsti “mjauljonāri”, kurus varētu apskaust daudzi cilvēki.

Piemēram, slavenais Īgnais kaķis jeb “Grumpy cat”, kas patiesībā bija kaķene vārdā “Tardar Sauce” (“Tartara mērce”), ar savu nīgro purniņu nopelnīja 99 miljonus ASV dolāru (aptuveni 92 miljonu eiro) bagātību. Diemžēl kaķene 2019. gadā aizgāja mūžībā urīnceļu infekcijas dēļ.

30. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā “Apskauj savu kaķi!” diena, kad kaķu apkalpojošais “divkājainais personāls” tiek aicināts uz īpašu lutināšanu. Godinot šo dienu, kanāls “National Geographic” piedāvā iepazīties ar pūkainajiem “mjauljonāriem”!

Pasaulē slavenākā astainā ietekmele

Kaķenei vārdā Nala sociālajā tīklā “Instagram” ir 4,5 miljoni sekotāju. Tas ir sasniegums, kas ierakstīts arī Ginesa rekordu grāmatā. Arī citās platformās zilacainās skaistules dzīvei seko miljoniem cilvēku.

Šobrīd kaķenes bagātība ir mērojama simts miljonu ASV dolāru (aptuveni 93 miljonu eiro) apmērā. Viņa ieņem otro vietu pasaulē bagātāko mājdzīvnieku sarakstā. Galvenais astainās ietekmeles ienākumu avots ir apmaksātā reklāma, taču viņai ir arī pašai savs mājdzīvnieku barības zīmols “Love, Nala”. Par Nalu ir sarakstīta arī grāmata un uzņemti vairāki raidījumi.

Viņas saimniece vārdā Vasirisiri, kura 2012. gadā izveidoja savai mīlulei “Instagram” kontu, domā, ka panākumu noslēpums ir tajā, ka Nalas profils bija viens no pirmajiem, kurš tika veidots kaķa vārdā, proti, ieraksti bija pirmajā personā – tā, it kā Nala rakstītu pati.

Nala, kurai ir arī siāmiešu asinis, tika adoptēta no patversmes apmēram pusgada vecumā. Viņas saimniece šobrīd rūpējas par viņas sugas brāļiem un māsām, pārdodot dzīvnieku rotaļlietas un ziedojot līdzekļus nelaimē nonākušiem astaiņiem.

Teilores Sviftas kaķene, kura pelna miljonus

Amerikāņu popzvaigzne Teilore Svifta šogad kļuva par pirmo miljardieri, kura savu statusu ir sasniegusi, tikai pateicoties savai muzikālajai darbībai. Tomēr Sviftas bankas kontu papildina arī viens no viņas mīluļiem.

Kaķene Olīvija Bensone, kura savu vārdu ieguva par godu seriāla “Likums un kārtība” galvenajai varonei, ir trešais bagātākais mājdzīvnieks pasaulē. Viņa tikai par nieka trīs miljoniem atpaliek no Nalas. Proti, skotu nokareno ausu šķirnes pārstāve savai saimniecei nopelnījusi 97 miljonus ASV dolāru (ap 90 miljoniem eiro).

Olīvija ir bijusi redzama vairākos reklāmas rullīšos, piemēram, dzēriena “Diet Coke” un  sporta apavu “Ned Sneakers” reklāmās, kā arī ir filmējusies saimnieces mūzikas videoklipos.

Jāpiebilst, ka savu pirmo skotu nokareno ausu šķirnes kaķeni Teilore nosauca iemīļotā FX seriāla “Grejas anatomija” galvenās varones vārdā – par Mereditu Greju. Kaķene ir redzama Teilores 2019. gada “ME!” videoklipa pirmajās minūtēs kopā ar “māsu” Olīviju Bensoni.

2019. gadā Svifta adoptēja vēl vienu kaķi, kuru nosauca par godu kāda populāra stāsta varonim. Benžamins Batons, atšķirībā no savām “māsām”, ir Regdolls (“Ragdoll”), kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “Lupatu lelle”, tas norādot uz šķirnes kaķu lielumu un raksturu. Viņš arī bieži bijis redzams saimnieces sociālajos tīklos, kā arī ir filmējies viņas videoklipā un pat piedalījies foto sesijā žurnāla “Time” vākam.

“Chanel” dizainera pūkainā mīlule dzīvo kā karaliene

2019. gadā aizsaulē aizgājušais dizainers Karls Lāgerfelds parūpējās par to, lai arī pēc viņa nāves viņa mīlulei, Birmas šķirnes skaistulei Šupetai, nekā netrūktu. Proti, viņa ēd tikai šefpavāru sagatavotu ēdienu no izsmalcinātiem porcelāna traukiem un pārvietojas “Louis Vuitton” dzīvnieku somā, kas maksā 2000 eiro.

Bet reiz Šupeta arī pati pelnīja naudu, proti, 2015. gadā Lāgerfelds žurnālistiem stāstīja, ka iepriekšējā, 2014. gadā, par diviem projektiem, kuros kaķene piedalījās, – par filmēšanos auto reklāmā Vācijā un sava vārda “aizdošanu” kosmētikas līdzekļu produktiem Japānā viņa saņēma trīs miljonus eiro.

Dizainera un krēmkrāsas kažociņa īpašnieces “mīlas stāsts” aizsākās 2011. gadā. Kaķenes toreizējais saimnieks, modelis Baptists Džabikoni, kurš bija viens no Lāgerfelda tuvākajiem draugiem, palūdza pieskatīt Šupeti, kamēr viņš būs ceļojumā.

Sākotnēji dizainers negribēja uzņemties rūpes par dzīvnieku, taču Baptists viņu pierunāja, sakot, ka gan jau kaķene pati par sevi parūpēsies un Karlam nebūs nekas īpaši jādara. Kad saimnieks atgriezās un vēlējās paņemt Šupeti atpakaļ, Lāgerfelds viņam paziņoja, ka tagad kaķene dzīvos pie viņa. Baptists tam piekrita un uzdāvināja Karlam savu mīluli.

Lāgerfelds CNN reiz sacīja, ka viņš Šupeti apprecētu, ja vien tas būtu likumīgi. “Es nekad nedomāju, ka iemīlēšu kaķi,” atzina dizainers, kurš visu mūžu sevi uzskatīja par “suņu cilvēku”. Ir zināms, ka pēc dizainera nāves 85 gadu vecumā Šupeta mantoja daļu no viņa 300 miljonu eiro bagātības, precīza summa gan netiek izpausta.

Par kaķeni rūpes nu ir uzņēmusies Lāgerfelda bijusī mājkalpotāja Fransuāza Kakoti. Šupeta dzīvo Parīzē un ceļo ar privātu lidmašīnu kopā ar miesassargiem, aģentu, šefpavāru un personīgajiem asistentiem. Viņai ir arī divas istabenes un personīgais šoferis. Šupetas kontam “Instagram” šobrīd ir 264 tūkstoši sekotāju un to pārvalda viņas personīgais sociālo tīklu menedžeris.

Melnais kaķis, kurš mantoja miljonus

Ginesa rekordu grāmatā līdz pat 2018. gadam bija nepārspēts melnā kaķa Blekija rekords, kurš tika uzskatīts par pasaulē bagātāko mājdzīvnieku. 1988. gadā pēc saimnieka nāves Blekijs mantoja 12,5 miljonus ASV dolāru (aptuveni 11,5 miljonus eiro). Šīs summas vērtība šodien būtu jau aptuveni 32 miljoni ASV dolāru jeb ap 30 miljoniem eiro.

Blekija saimnieks bija senlietu tirgotājs vārdā Bens Rī. Lai gan viņam bija mantinieki, lielākā daļa bagātības tika sadalīta starp trim kaķu labdarības organizācijām ar nosacījumu, ka tās rūpēsies par viņa mājdzīvnieku Blekiju līdz viņa pēdējai dzīves dienai.

Kanāls “National Geographic” sveic Starptautiskajā “Apskauj savu kaķi!” dienā un aicina samīļot savus četrkājainos draugus!

Četri vīrieši, kuriem ir vērts dot otru iespēju

Pirmais randiņš aizritēja tik šausmīgi, ka tu vairs nevēlies ne dzirdēt, ne redzēt šo vīrieti? Nesteidzies atteikties no otrās tikšanās. Varbūt ir vērts dot viņam otru iespēju? Portāls „Cosmopolitan” ir atlasījis četrus vīriešus, kuriem ir vērts pateikt „varbūt”.

Viņš runāja muļķības pirmajā randiņā

Muļķības – tas nenozīmē, ka viņš sauc savu bijušo par briesmoni. Tie vienkārši ir dīvaini jociņi, neveikli stāsti no pagātnes vai dīvaini jautājumi. Jā, varbūt arī ar tevi daudz kas neveikls ir noticis, bet tu noteikti nevēlies par to stāstīt pirmajā randiņā. Tu pat atcerēties negribi.

Patiesībā, iespējams, šis vīrietis pārlieku satraucās, jo tu viņam ļoti iepatikies.Tik ļoti, ka viņš pats nesaprata, ko runā. Ar jebkuru tā var gadīties, vai ne? Taču, ja tas pats turpinās arī otrajā randiņā, tad gan tas var šķist tiešām dīvaini.

Viņa izskats nebija izcils

Netīri apavi, kafijas traips uz baltā krekla, izpūruši mati vai magones iesprūdušas starp zobiem? Iespējams, pēc pāris randiņiem tu aizmirsīsi par šiem sīkumiem, ja viņš parādīs sevi no citas puses – to, cik asprātīgs, uzmanīgs un taktisks ir. Ja kāds ātri izlabojams sīkums viņa izskatā ir vienīgais viņa trūkums, dod viņam otru iespēju! Galu galā, nav izslēgts, ka no pirms randiņa viņš palīdzēja draugam stumt mašīnu, viņam uz ielas uzskrēja virsū cilvēks ar kafiju rokās vai arī tieši pirms randiņa viņš tā steidzās, ka viņam nav bijusi iespēja paskatīties spogulī.

Viņš tev šķita rupjš

Tu pamanīji, ka viņš kaut kā agresīvi skatās uz viesmīļiem vai noburkšķēja kaut ko nejauku pie blakus galdiņa sēdošajam pārim? Nespried par ātru! Varbūt viņam bija ļoti grūta diena vai arī priekšnieks sabojāja viņam omu tieši dienā, kad jums bija sarunāts tikties. Taču, ja šāda uzvedība atkārtojas arī otrajā tikšanās reizē, tad gan labāk divreiz padomāt, vai vispār iet tikties ar viņu trešo reizi.

Viņš bija pārāk kautrīgs un kluss

Jā, viņš pirmajā randiņā neuzņēmās iniciatīvu, neizstāstīja tev visu savu dzīvesstāstu un nešķita spēcīgs un par sevi pārliecināts. Pirmais randiņš tāpēc arī ir pirmais, lai jums būtu laiks un iespēja rūpīgāk pavērot otru cilvēku un uzzināt kaut ko par viņu. Varbūt tāpēc viņš arī bija tik kluss? Vēlējās pēc iespējas vairāk iepazīt tevi? Aizej uz otru randiņu un, ja situācija atkārtojas, tad gan tev ir jāpadomā, vai tu vēlies būt tā, kas vienmēr uzņemas iniciatīvu.

 

Autors: Dieviete.lv

Četri vienkārši veidi, kā telpu padarīt mājīgāku

Māja – tā ir vieta, kur mēs atpūšamies no ikdienas problēmām un atjaunojam savus spēkus. Tāpēc ir svarīgi, lai telpā, kurā tu pavadi daudz laika, tu vari justies laimīga un mierīga.

Ielaid telpā gaismu

Saules gaisma, kas istabā iekļūst caur logu, palielina serotonīna jeb laimes hormona līmeni organismā. Tas nozīmē, ka dabīgais apgaismojums palīdz cīnīties ar depresiju un uzlabo garastāvokli.

Atbrīvojies no tumšiem un smagiem aizkariem un nomaini tos pret gaišiem. Izvieto telpā arī spoguļus, lai gaisma atstarojas pēc iespējas vairāk. Un, protams, neaizmirsti mazgāt logus.

Iegādājies istabas augus

Istabas augi nomierina un paaugstina koncentrācijas spējas, savukārt zaļā krāsa uzlabo garastāvokli. Pie tam, augi ražo skābekli un attīra telpas gaisu.

Pievieno krāsu!

Krāsa tieši ietekmē mūsu garastāvokli. Piemēram, guļamistabai nav piemērota sarkanā krāsa, jo tā uzlādē ar enerģiju. Tajā telpā labāk izvēlēties mierīgus toņus. Ja tavā interjerā viss ir diezgan pelēks un vienmuļš, piešķir telpai nedaudz vairāk krāsu dažādības!

Atbrīvo telpu (un prātu)

Pēc garas un nogurdinošas dienas negribas atgriezties nekārtīgā mājoklī. Jo vairāk dažādu priekšmetu ir tavā redzeslokā, jo grūtāk tev ir koncentrēties. Tieši tāpēc mēs jūtamies vēl nogurušāki un nomāktāki.

Atbrīvojies no visa liekā, un tu manīsi, kā uzturēties telpā kļūst vieglāk!

Četri viedie padomi, kā labāk sagatavoties Ziemassvētkiem (+FOTO)

15 radošas idejas dāvanu iesaiņošanai. Smelies iedvesmu un pārsteidz savus mīļos! 9

15 radošas idejas dāvanu iesaiņošanai. Smelies iedvesmu un pārsteidz savus mīļos! 9

Tuvojoties Ziemassvētkiem, automašīnu skaits ielās, cilvēku rindas veikalos un darāmo darbu apjoms palielinās, bet laiks, lai iegādātos dāvanas, samazinās. “Tele2” tehniskā servisa vadītājs Gints Peičs iesaka četras aplikācijas, kas var palīdzēt mazināt pirmssvētku stresu un ļaus izbaudīt svētku gaidīšanas laiku.

Galerija

1. Dāvanu reģistrs = mazāk apjukuma

Kāds jau ir paspējis iegādāties dāvanas. Vēl kāds tās plāno pirkt, un ir svarīgi par tām neaizmirst. Iecerēto dāvanu saraksti var ērti ceļot papīra formātā vai arī mobilajā tālrunī. Ar bezmaksas aplikāciju Gifttertu vari piefiksēt ne tikai veiktos pirkumus un idejas dāvanām, bet arī sadalīt atbildīgās personas katras dāvanas iegādei.

Aplikācija ir ļoti vienkārša un ērta. Turklāt, kas ir būtiski, tu vari atzīmēt un pārvaldīt, ko iesaistītie cilvēki tajā var redzēt. Tad neveidosies situācija, ka tu jau iepriekš zināsi, kurš cilvēks ir atbildīgs par tavu dāvanu.

„iOS“: https://itunes.apple.com/us/app/giftster-wish-list-registry/id478126039?mt=8

„Android“:https://play.google.com/store/apps/details?id=com.Giftster.Giftster&hl=en_US

 

2. Slepenā draudziņa izloze – daudz vieglāka

Ja tev ir liela ģimene vai plašs draugu pulks, bieži vien ir sarežģīti organizēt, kurš kuram iegādāsies dāvanu. Elfstera Secret Santa Generatorir lielisks rīks, kas aizstās papīra lapiņas izlozes rīkošanai. Pēc aplikācijas lejupielādes tev tikai vajadzēs ievadīt personu vārdus un viņu e-pastus, un tā pati nosūtīs personalizētus e-pastus adresātiem, informējot par to, kuram draugam vai radiniekam būs dāvana jāgādā.

„iOS“: https://itunes.apple.com/us/app/elfster-secret-santa-generator/id751594890?mt=8

„Android“: https://play.google.com/store/apps/details?id=com.elfster.elfdroid&hl=lt

 

3. Personalizētie e-ielūgumi

Vai šogad esi atbildīgais par Ziemassvētku brīvdienu pasākumiem? Vai savās mājās uzņemsi ciemiņus? Ir pēdējais laiks izsūtīt ielūgumus. Izmantojot aplikāciju Punchbowl, tu to vari izdarīt daudz ātrāk un gudrāk.

Aplikācijā vari izvēlēties dažāda stila ielūgumu paraugus un sagataves. Kad būsi izvēlējies sev tīkamāko, varēsi tajā ievadīt pasākuma datumu, vārdu, ielūguma tekstu un izvēlēties, kā to nosūtīt ar SMS vai pa e-pastu. Ikvienam, kurš saņems ielūgumu, būs arī iespēja elektroniski apstiprināt savu ierašanos.

„iOS“: https://itunes.apple.com/us/app/punchbowl-online-invitations/id628215241?mt=8

 „Android“: https://play.google.com/store/apps/details?id=com.punchbowl.mobile

 

4. Pirms brīvdienām – tikai Ziemassvētku mūzika

Instalējot telefonā Christmas Radioaplikāciju, tev būs pieejamas līdz pat 80 dažādas radiostacijas, kurās skan tikai Ziemassvētku dziesmas. Turklāt tu vari izvēlēties dažādu mūzikas stilu dziesmas, sākot no džeza, blūza, klasiskās mūzikas līdz pat rokam, popam vai mūzikai, kas tiek pārraidīta no Ziemeļpola.

iOS“:https://itunes.apple.com/us/app/christmas-radio/id296382774

„Android“:https://play.google.com/store/apps/details?id=com.blumedialab.christmasradio&hl=en_US

 

Autors:Tele2

20.12.2018.

 

Četri veselīgi un nepieciešami ieradumi, kuri būtu jāiemāca bērniem

Viens no labākajiem veidiem, kā stimulēt cilvēku gūt panākumus un saglabāt veselību, ir radināt pie tā jau no mazotnes. Lai zemāk aprakstītie ieradumi kļūst par tavu bērnu dzīves pamatvērtību!

Dzer pietiekami daudz ūdens

Jaunu un veselīgu ieradumu veidošana var būt īsts izaicinājums, tāpēc jāsāk ir ar vienkāršāko. Lūk, kas ir jāatceras:

-Nosaki, cik daudz ūdens bērnam ir jāizdzer dienas laikā. Katram bērnam tas būs cits skaitlis, atkarībā no vecuma un svara.

-Uzstādi attiecīgus signālus, kuri dienas laikā bērnam atgādinās, ka ir pienācis laiks izdzert ūdeni: pēc pusdienām, pēc atgriešanās mājās no skolas, pirms vakariņām utt.

-Ja viņš nevēlas dzert parastu ūdeni, pievieno tam citronu, piparmētru, arbūzu, ogas utt.

Ēd augļus un dārzeņus

Līdz ko tavs bērns pierod pie regulāras ūdens dzeršanas, ikdienas uzturam pievieno augļus un dārzeņus. Plāno laicīgi.

-Uzstādi mērķi un palīdzi bērnam piefiksēt, cik daudz augļu un dārzeņu viņš apēd dienas laikā.

-Augļi un dārzeņi ir svarīga uztura sastāvdaļa, jo bagātina bērna organismu ar vitamīniem un mikroelementiem. Centies izvairīties no „augļu-dārzeņu cīņas” un pastāsti bērnam, kādu labumu viņš no tiem gūst.

Iesaisti bērnu maltītes plānošanas un gatavošanas procesos

Viens no labākajiem veidiem, kā gādāt par bērna un ģimenes uzturu, ir laicīgi plānot un gatavot mājās. Iesaisti bērnus šajā procesā! Dod viņiem iespēju pašiem izvēlēties veselīgus ēdiens un pēc tam palīdzēt tos pagatavot.

-Pat gatavošanas procesā tu vari apmācīt bērnu par sabalansētu uzturu.

-Sniedz bērnam iespēju aktīvi piedalīties maltītes pagatavošanā.

-La bērns mācās no paša pieredzes.

-Virtuves piederumu un drošības izzināšanas ir papildus pluss gatavošanas procesā.

Nodarbojieties ar sportu

Veselīgs uzturs ir svarīgs, taču arī fiziskās aktivitātes organismam ir nepieciešamas. Vieni bērni jau no dabas ir aktīvi, bet citus nākas vairāk pierunāt.

-Bērniem ir jānodarbojas ar sportu ne mazāk kā 60 minūtes dienā.

-60 minūtes var sadalīt vairākās daļās, piemēram, pa 20 minūtēm trīs piegājienos.

-Fiziskajām aktivitātēm laiks nav jāvelta tikai skolā vai treniņos. Brīvdienās sportojiet kopā!

 

Avots: Dieviete.lv

Četri praktiski ieteikumi, kā droši pārvietoties ziemas apstākļos 

Ziemas sezona šogad sākusies ar īpaši mainīgiem laikapstākļiem. Ne tikai lietus, mitrums, pirmais sniegs un atkala rada papildu izaicinājumus ikdienas satiksmē, bet arī tumšie rīti un vakari šo sezonu autovadītājiem padara vēl sarežģītāku. Lai pārvietošanās šādos apstākļos būtu droša, būtiski savlaicīgi parūpēties par automašīnas tehnisko stāvokli. Neste ir apkopojusi galvenos ieteikumus, kas palīdzēs sagatavoties drošai braukšanai ziemas sezonā. 

Pareizu ziemas riepu izvēle un uzglabāšana 

Atbilstošas ziemas riepas ir viens no būtiskākajiem drošas braukšanas priekšnoteikumiem, īpaši apstākļos, kad ceļi kļūst slideni un neprognozējami. Svarīgi ņemt vērā, ka jau no 1. decembra līdz 1. martam ceļu satiksmē drīkst piedalīties tikai tie transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar ziemas riepām, kas paredzētas braukšanai sniega un ledus apstākļos un marķētas ar simbolu “kalns un sniegpārsliņa”. Minimālais ziemas riepu protektora dziļums ir 4 mm, un nav ieteicams izmantot riepas, kas vecākas par pieciem vai sešiem gadiem, jo gumija ar laiku zaudē savas īpašības.  

Savukārt vasaras riepas ieteicams uzglabāt sausā, vēsā un no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Vēlams izmantot riepu maisus vai statīvus, lai saglabātu to formu un materiāla kvalitāti līdz nākamajai sezonai. Pareizi uzglabātas​​ riepas palīdz nodrošināt stabilu vadāmību ziemas apstākļos. 

Auto kopšana ziemā un tās ietekme uz drošību 

Aukstajā sezonā auto virsbūve un logi īpaši strauji pārklājas ar sāli, sniegu un netīrumiem, kas ievērojami pasliktina redzamību un apgrūtina drošu pārvietošanos. Netīri lukturi un logi var aizkavēt autovadītāja spēju savlaicīgi pamanīt šķēršļus un reaģēt mainīgajos ceļa apstākļos, tāpēc tīrs automobilis ziemā nav tikai vizuāls jautājums, bet būtiska drošības prasība. 

Neste Easy Wash pašapkalpošanās automazgātava nodrošina kvalitatīvu un saudzīgu auto kopšanu dažādos mazgāšanas režīmos. Tā ir aprīkota ar modernām, virsbūvei draudzīgām birstēm, savukārt autovadītāju vidū īpaši iecienīts ir mazgāšanas režīms bez birstēm. Viss process aizņem tikai dažas minūtes, un pakalpojumu ērti var aktivizēt Neste mobilajā lietotnē, neizkāpjot no automašīnas. 

Aizsvīduši un apledojuši logi – kā ietaupīt laiku no rīta? 

Ziemas rīti visbiežāk sākas ar apledojušiem vai aizsvīdušiem logiem, tāpēc pirmā darbība ir rūpīgi notīrīt vējstiklu ar ledus skrāpi un slotiņu. Kad ledus mehāniski notīrīts, svarīgi pareizi noregulēt ventilāciju: pavērs gaisa plūsmu uz vējstiklu un logiem un sākumā uzturi zemu temperatūru. Ja uzreiz ieslēgsi karstu gaisu, tas var veicināt kondensāta veidošanos, savukārt vēsāks gaiss joprojām būs siltāks par stiklu un palīdzēs to nožāvēt. Ja automobilim ir kondicionieris, šis ir īstais brīdis to ieslēgt – kondicionieris efektīvi izvada lieko mitrumu no salona un ievērojami paātrina logu attīrīšanos. Šāds process nodrošina ātrāku redzamības atjaunošanu un drošu braukšanas sākumu ziemas rītos. 

Ziemai atbilstošs vējstiklu šķidrums 

Pareiza ziemas logu mazgāšanas šķidruma izvēle ir būtiska, lai nodrošinātu tīru vējstiklu un izvairītos no sistēmas aizsalšanas. Neste Easy Fill ziemas vējstiklu šķidrumam, kas pieejams Neste degvielas uzpildes stacijās, ir salizturība līdz –21 °C, un tas efektīvi noņem sāls, sniega un ceļa netīrumu nosēdumus. Easy Fill automāts ļauj ērti uzpildīt šķidrumu tieši logu šķīdumam paredzētajā tvertnē, samazinot plastmasas patēriņu un nodrošinot tīru un ērtu lietošanu ikdienā. Ziemas sezonā šķidrums tiek izmantots īpaši bieži, tādēļ ieteicams regulāri pārliecināties, ka tvertne ir pietiekami piepildīta.