Hey again.. Pēc iepriekšējā bloga neesmu manījusi nekādu atgriezenisko saiti, bet tas jau nav tik ļoti būtiski, jo esmu šeit, lai dalītos ar domām. Tā lai a sirsniņu vieglāk, lai dvēsele lido.. Šodien biju koncertā- Ziemassvētku, nekas īašs, vairāk manai omītei būtu paredzēts, ..bet, ko es tur satiku! SAVU LIELISKO! Aprobežojos ar čau..un aizgāju. Vēl domāju sveicināties, nesveicināties, ko kas kā.. Gluži melns gar acīm ar vairs nebija kā būtu bijis gadu atpakaļ. Un kājās ar nostāvēju, es lepni- augstu paceltu galvu pagāju garām, bet pasmaidīju.. Liekas, ka arī izskatījos tik labi, cik vien spēju, patīk man smuki saaisīies uz pasākumiem. Jā, bet tam visam nekādu rezultātu, nekādas nozīmes- varu nemaz negaidīt no VIŅA nekādu ziņu. Viņš man ir tik neaizsniedzams, kā svelmaina saule vasaras karstumā. Es to jūtu, bet pieskarties nevaru! Nedaudz no vēstures- 2007.gada pavasarī, kad cītīgi gatavojos skolas eksāmeniem, ai pabeigtu 12.klasi sāku draudzēties ar savu lielisko (tie bija tikai 3mēneši). Pirms tam par tādu personu man nebija ne jausmas, nezināju, ka tāds eksisē. Viņš mani ievēroja basketbola spēlēs. Tās bieži apmeklēju ar draudzenēm, jo bija pazīstami daži basketolisti un spēļu apmeklēšana bija laba atslodze darbadienu vakaros. Tātad..sākās ar to, ka kādā spēlē saņēmu ar īsziņu ar tekstu- Ļoti labi izskaties! (Vienkāršs kompliments no džentelmeņa puses) Tā kā tajā laikā biju diezgan vēsa un neieinteresēta jaunās attiecībās (biju nogurusi no neveiksmīgām aizraušanām ar puišiem)es biju diezgan atturīga atbildē (at atbildēju). Vārds pa vārdam, randiņš,iepazīšanās ar viņa drugiem, māsām, viņu ģimeni, neliels ceļojums uz ārzemēm, ziedi, vakariņas, dārgas dāvanas.. viss ko sieviete var vēlēties. Un vienā mirklī..tas viss beidzās.. kā viņš teica reizē, kad pēdējo reizi tikāmies- mēs kā ppieauguši cilvēki varam jau vēl kādu reizi aiziet pavakariņot.. Es biju tik aizvainota, ka atmetu – Interesanti gan kurš no mums ir tas pieaugušais (Lieki piebilst, ka viņš bija 7gadus vecāks)Tā bija pēdējā reize, kad ar viņu runāju. Visā protams vainoju sevi.. Viņš atnāca. Kā no debesīm nokritis enģelis. Pagriezās un aizlidoja.. Rs neesmu no tām, kas cīnās par atkal kopā būšanu, esļāvu izvēlēties viņam. Ja viņš bija nolēmis aiziet, tad tā tam bija jābūt. /iekopēšu savus domu lidojumus, kas bija pēc šķiršanās.. If I aint got you /Alicia Keys Tas man tā pirmoreiz mūžā. Ir pagājuši jau trīs mēneši, bet sajūtas nav mainījušas. Emocijas ir tieši tādas pašas. Ikreiz, kad vismazākais sīkums, kaut nedaudz saistās ar Tevi, mani pārņem neaprakstāmas sajūtas. Cerība, sāpes, izmisums, bailes, kauns, skumjas.. tās plosa mani gabalu gabalos ikreiz, kad redzu Tavu ēnu, ikreiz, kad jūtu Tavu smaržu, ikreiz, kad dzirdu Tavu balsi.. es tikai gribēju teikt, lūdzu, beidz mani mocīt.. tas sāk kļūt neizturami, es sevi vairs nekontrolēju. Es zinu, ka ir vajadzīgs laiks, bet ir jau pagājis pietiekami, lai dziedētu rētas, aizmirstu vārdus, ir pagājis pietiekami laiks, lai aizmirstu notikumus. Bet es Tevi nevaru aizmirst… lūgums. pusgads. Ir pagājis.. dzīve apgriezās kājām gaisā. Ja viss bija krāsains, tad tagad krāsu nav. Viss ir melnbalts. Vairāk pat melns nekā balts. Liekas, ka pusgadu krītu, krītu, bet tā arī neesmu vēl nosēdusies, es vēl joprojām krītu.. es krītu izmisumā. Ar naivu cerību, ka tas nokārtosies pats no sevis es dzīvoju tālāk. ,bet paliek ar vien grūtāk..tas nenokārtojas.. varbūt aizdomājies, kas bija pirms pusgada.. ja nav grūti.. un liec man kaut nedaudz pasmaidīt, pasmaidīt patiesi.. no sirds, tā lai nav jāmelo.. tā lai vairs nesāp. lūdzu.. neiznīcini mani.. es neteikšu Tev ko darīt, jo es pati nezinu atbildi.. tādas nav.. vienkārši palīdzi..! f: Kāpēc visām skaistajām meitenēm nav draugu? r: Varbūt tāpēc, ka viņi ir slikti izturējušies pret skaistajām meitenēm.. f: Un ko viņš izdarīja Tev? .., Tu jautāji, ko es vēlos.. Man ir atbilde- just. Es vēlos just. Sajust. Izjust. Vēlos just to, ko jūt iemīlējušies cilvēki. tādi, kuriem mirdz acis. Un viņu smaids ir tik patiess, kā mazu bērnu smaids. Tie cilvēki skatās viens otram acīs ar tādu skaidrību, to nevar aprakstīt, tad kad redz, tad saprastu par kādu skaidrību es runāju. Es vēlos atpakaļ savu smaidu, naivumu, ticību. Vēlos kādam uzticēties, iedod roku un just siltumu. Vēlos pirms miega noskūpstīt. Vēlos sirds mieru. Vēlos just sirds mieru., Es baidos. Es baidos palikt viena, es baidos pierast pie šīs sajūtas.. es baidos atkal atdoties.. es baidos. Es baidos atvērties un sirdi atdot, es baidos smaidīt. Es baidos runāt, es baidos aiziet.. es baidos. Es baidos paskatīties. Un sveicināties. Es baidos pagriezties un atskatīties, es baidos.. es baidos no šīs sajūtas atkal un atkal. Vēl joprojām baidos… Tu mani saspārdīji kopā ar citām netīrām grīdas lupatām.. iznīcināta un auksta. tu, tu un tu mani neinteresē. man vsp nekas neinteresē. saspārdīta kopā ar citām grīdas lupatām. krītu bezdibenī. un liekas, ka nekad nepiecelšos, lai kādreiz darītu kaut ko atkal tā ar prieku. apmāta ar mazvērtības kompleksiem. naiva. vai vnk idiote. es nekad nevienam neteikšu to kas patiesībā ar mani notiek, un kāpēc. neteikšu to ko jūtu ko domāju. es nemāku. tas viss paliek manī. bet es esmu ļaunatminīga. es atriebšos, visiem. tev, tev un tev.! jūs iznīcinājāt mani, es iznīcināšu jūs.! Es vēl joprojām domāju par Tevi. 08.09.2009. ..diez cilvēki jūt, ka par viņu domā. Man nav tādas sajūtas, es nejūtu..! p.s. have a nice day!

Labdien, manā dzīvē ir puisis kuru es nevaru aizmirst un tikt pāri šīm attiecībām kuru nav jau 2 gadus. Iepazinamies pirms 6.gadiem, kopā bijām pēc 4.gadiem, jo atrak kaut kā nesanāca. Kad bijām kopā šķita, ka tā būs vienmēr un nekas jau nemainīsies un es ta ka pretojos tam ko viņš vēlējās. Un gala rezultātā viņš aizgāja pie citas…. šķīrāmies pēc manas iniciatīvas, bet kā draugi… tad nāca pteigums viņš man pazvanīja pēc pāris mēnešiem, un tad sākās "meksikānu seriāls" – mana dzive… Viņam vel joprojām ir tā meitene. Viņs brauc pie manis ciemos ar rozēm, esam bijuši pat kopā uz klubu… Taču nesen pēc diviem gadien tā meitene uzzināja kaut kā par to. Lai gan tos divus gadus viņš brauca pie manis un mums kopā bija lļoti labi.. mēs atkal varējām runāt par dažādām tēmām un mums abiem. Mēs smējāmies, kopā raudajām.. Bet tad viņs aizgāja pie viņas un katru reizi mana sirds salūza.. jo viņš aizgāja… Esam par to runājuši, un viņš jūtas vainīgs kad sūtu pārmetošas sms.. esmu mēginājusi viņu atgūt.. jo sobrīd varu teikt, ka esmu nelaimīgi iemīlējusies, kad saku būsim kopā viņš saka ka nevar tgd visu tā pamest.. Bet ir pagājuši divi gadi.. un vēl joprojām.. Es nezinu ko darīt?? Kā rīkoties????? :%27-( :%27-( :%27-( :%27-( :%27-( :%27-( :%27-(

ciw foršās. sen atkal nebiju rādijusi savu purniņu,tapec sadomaju uzraxtit. noticis,daudz un nekas. veljoprojām esu slima. kā pakusto,tā nezinu kur likties,bet turos. ar mr viss iet labāk nekā domāju. biju nedaudz apbēdināta,jo viņš plānoja jauno gadu pavadīt citā pilsētā. tas jau bija ieplānots labu laiku atpakaļ,tādēl nemaz nedomāju prasīt viņam mainīt plānus. bet…. saņēmu sms no viņa,ka jaunā gada buču 00:00 dabūšu tieši no viņa,jo viņš mainija plānus. vakar gājām vakariņās pie viņa mammas- iepazinos ar gandriz visu ģimeni. bija super jauki,negaidīt jauki. uzņēma mani ļoti mīļi. uzreiz jutos ,kā mājās. biju gan nedaudz nobijusies,bet kā izrādās- nebija iemesla. spēlējam spēles un paēdām vakariņas.viss dikti ievilkās,jo nemanot bija pagājušas 6h. pozitīvs pirmais iespaids. uz ziemaasvetkiem,dzimšanas dienu manējais bija sagatavojis man superigu dāvanu- sanāca pat asaru nobirdināt. cik sapratu par savu dāvanu ziemassvetkos viņš arī bija sajūsmināts . Tas tā īsumā,bail ka neizplūstu pārāk gari 😀

Es sen jau vēlējos jums pievienoties, bet dažādu iemeslu dēl to esmu izdarījusi tikai šobrīd! Vēlos uzrakstīt par mīlestību, uzzināt šo to no jūsu pieredzes. Uzreiz konkrētu ķeršos ie lietas un jautājuma- cik no Jums izjūt neviltotu milestību, cik ilgas attiecības jums tādā gadījumā ir? esmu noraizē’jusies un sašutusi. Es nezinu kā tas ir mīlēt kādu. Man tik ļoti gribas neviltotu mīlestību just. hmm, banāli? Bet patiesība. Man nu jau kā gadu ir draugs, bet es ne reizi neesmu viņam teikusi, ka mīlu viņu. Par šo tēmu nemaz neesam runājuši. iespējams, viņš kā vīrieties nemaz par šo nevēlas runāt, jo kā zināms viņi ir tie "stiprie" dzimumi, kas par tādiem sīkumiem nerunā un neiedziļinās. Katreiz, kad vēlos runāt par attiecībām, viņš saka, ka viņam no tādām sarunām sāp galva, nevēlas tajā visā iedziļināties, jo esot labi kā jau ir.. Gads pagājis, roža briļļu ar vairs nav, nekādas dzirksteles..nekā.. Kā tajā teicienā- mīlestība nav tad, kad TU visu dienu priecājies par ziedu smaržu, bet gan visu dienu klausies par 95 benzīnu.. Runājot par ziediem, tādu prieku man vsp ir gadījies pedzīvot vienreis, kad draugs uzdāvin’ja ro zu pušķi, jo kā viņs saka ziedus dāvina tikai vecām vecenēm.. ahh.. absurds. Jūs jautāsiet, kādēļ man vēljoprojām ir attiecības ar šo puisi? Esmu izteikts ģimenes cilvēks, man vajag attiecības, man vajag kādu par kuru rūpēties, kuru gaidīt mājās, kādu par kuru uztraukties. Kādu ar kuru dalīties.. Itkā puišu uzmanības netrūkst, bet visi kā viens gaida tikai vienas nakts attiecības, es neesmu tāda, kura izrāda tādu attieksmi, es nezinu kāpēc tikai šie puiši pievērš uzamnību. Negribot zaudēt attiecības, kamēr nebūšu attradusi "princi baltā zirgā", es neko nemainīšu. Tēdēl arī neriskēju un neveidoju jaunas attiecības, negribas "mētāties" no viena pie otra. Esmu sapratusi, ka atrast labu vīrieti mūsdienās ir ļooti grūti. Viņi visi ir mūžīgie bērni, cits izrāda vairāk cits mazāk.. Varbūt esmu pārāk prasīga, Es ļoti labi zinu ko gribu- patstāvīgu, neatkarīgu, mīlošu, saprotošu, gudru vīrieti sev blakus. tas ir par daudz? Kā jūs novērtējat to kas jums ir blakus? Kā jūsos izpaužas mīlestība? Pastāstiet kā tas ir mīlēt kādu? Mīlestībarodas laika gaitā? Vai sajutāt zureiz.. Vai arī sakat, ka mīlat otro pusīti, bet patieībā jūtat ko citu. Bezgala banāli varbūt, bet tajā pašā laikā neprātīgi svarīgi tas ir man. Ceru uz jūsu atsaucīgajām atbildēm 🙂 p.s. have a nice day

redzeeju sapnii ka iekož čūska. (t) Nu jaa vēsā mierā iegāju un ieraudzīju ka man draud aizvainojums vai slimiibaa. :-O :-/ tgd. baidos. 😐 ko iesākt lai tas nepiepildās.. :-O varbūt vienkārši neticēt. 😐

redzeeju sapnii ka iekož čūska. (t) Nu jaa vēsā mierā iegāju un ieraudzīju ka man draud aizvainojums vai slimiibaa. :-O :-/ tgd. baidos. 😐 ko iesākt lai tas nepiepildās.. :-O varbūt vienkārši neticēt. 😐

Šorīt mazliet iedesmojos no vienas meitenes bloga. Viņa raksta, ka velas sevi pilnveidot cik vien var! Un, ja… Tā laikam vajadzētu rīkoties katrai no mums. Tikai, manuprāt, vārds pilnveidot katrai izsaka kaut ko citu. Piemēram, cits, lai pilnveidotos velās iemācīties spēlēt chellu, savukārt cits lasa chupām grāmatas. Vislabākais variants laikam ir no visa pa bišķiņam. Lasīt grāmatas, tikties ar cilvēkiem, kopt sevi, sportot (tas laikam būtu mans vājais posms), mācīties daudz jauna utt. Vispār man liekas, ka savā ziņā viss ko mēs darām ir tāda kā pilnveidošana. Arī skatoties ziepenes mēs vērojam cilvēku savstarpējās attiecības un tā tālāk. 🙂 Grāmatas es allaž esmu lasījusi daudz un dikti. Tomēr pēdējos gados ļoti daudz laika aizņem mācības un citas lieta, ka grāmatām atliek daudz mazāk laika. Tomēr ar mani ir tā: kad pieķeros grāmatai un tā ielasās, es varu lasīt gandrīz jeb kur, tramvajā, autobusā, pieturā.. 😀 Tāāa, tomēr tas tacu nevar būt vienīgais veids, kā sevi padarīt par kolorītu personību! Ir vēl daudz un dažādi veidi un, man liekas, ka daļu no tiek es vēl neesmu atklājusi. 😎 Tāpēc viss vēl priekšā. 😛 Ar gatavošanu vienmēr esmu bijusi uz JŪS, tāpēc pēdējais laiks iepazīties līdz TU! It īpaši, ja mīļotais vīrietis ir gatavošanas virtuozs! AAaa, vēl atcerējos! Kādreiz lasīju interviju ar Alda Ozola , nu jau bijušo, mīļoto sievieti Valēriju Pugachovu. Un man prātā iekrita tāda frāze: "Es katru dienu cenšos sevi pilnveidot un visādi citādi padarīt sevi lābāku, lai būtu savam vītietim vislābākā!" Man tas ir tāds dzinulis uz priekšu! Es nekad neesmu bijusi no tām, kas uzskata, ka vīrietim ir jāiztop utt. un vispār jādzīvo zem vīrieša tupeles. Un tomēr tas ir apsveicami, ka sieviete savam vīrietim ir vislabākā, visgudrākā, visskaistākā utt. (l)

Vienmēr ir tā, ka ar vīrieti varu būt kopā tikai kā draugs. 😉 Lidzko viņš sāk izrādīt savas simpātijas, sauc mani laukā, gib tikties. Es uzreiz tā kā sabīstos, meklēju ieganstus, lai netiktos, neietu staigāt. Pašai tas liekas tik neloģiski. 😎 Šajos brīžos pati nesaprotu, kas ar mani notiek, nepazīstu sevi. Kļūstu kategoriska, neko negribu. Tmēr dziļi sirdī gribās kaut ko vairāk nekā parastu draudzību, taču drosmes vai varēšanas pietiek tikai labai draudzībai. Pat nezinu, ko es gribu. Varbūt kādai no jums ir kāds loģisks vai neloģisks izskaidrojums tam visam? :-/

Es pārāk bieži neraudu un tomēr pēdējā laikā tas notiek bieži… :’-(. Šodien apraudājos, jo esmu palaidusi garām darba interviju, kurā kā atalgojumu piedāvā autovadītāja kursus bez maksas. Tik stulbi! Intervija bija šodien pa dienu, bet e-pastu izlasīju tikai vakarā (e). Biju tik dusmīga pati uz sevi, ka sāku raudāt! Nu, kapēc es vakar ar draudzeni runājoties un bezjēgā spaidot draugiem.lv nevarēju paskatīties kas jauns e-pastā?! :-/ Sāku saprat cik tomēr ir grūti, ja kaut kas nospiež. Un tad vēl tie Ziemassvētki. Manis pēc varētu tos izlaist. Ārā ir tik slidens un pretīgs laiks. Paceļam uz mājām vairākas reizes redzēju smagas avārijas… Traki. Mani laikam šādā laikā neviens pie strūres nepiedabūtu. Kaut gan … Tad, kad šodien STUNDU gaidīju autobusu man likās citādāk. Iešu uzmundrināties ar grāmatiņu "Nechīksti sāc dzīvot!" Ps. Šodien Maximā nopirku 15 šokolādes sieriņus KāRUMS. Ņam.. Man dienišķā maize.

Bio pārklājums ir jauns pakalpojums dabīgo nagu cienītājiem. Ar šo pārklājumu nagi izskatīsies veselīgi, spīdīgi un dabīgi. Pārklājums nostiprina nagus un pasargā no kaitīgās sadzīves ķīmijas iedarbības. Bio pārklājumu var veikt salonā Sakura White pie profesionāliem meistariem. Pārklājums ik pēc 2 nedēļām ir jāatjauno. Veicot Bio pārklājumu vielaicīgi tiek veikts arī saudzējošs manikīrs. Bio pārklājumam ir vairākas priekšrocības: – nagi ar Bio pārklājumu ir stiprāki, izturīgāki, tie tā nelūzīs kā dabīgais nags; – Bio pārklājums aizsargā nagu no sadzīves ķīmijas ietekmes (bieži vien dabīgie nagi dažādu mazgāšanas vai tīrīšanas līdzekļu iedarbībā kļūst sausi un traulsi. Tas tādēļ, ka šo līdzekļu sastāvā ir aktīvas vielas, šķīdinātāji, kas nojauc eļļas un mitruma līdzsvaru dabīgajā nagā.) – uz nagiem ar Bio pārklājumu laka turēsies ilgāk kā uz dabīgā naga (līdz 2 nedēļām); – un visbeidzot estētiskais aspekts – nagi ar bio pārklājumu arī bez lakošanas izskatīsies spīdīgi, viegli rozīgi un akurāti. Bio pārklājuma sastāvā ir speciāli izstrādāta želeja Epsilon Natural Soft. Šai želejai ir mīksta ‘kaučukveidīga’ konsistence, kas pielāgojas dabīgajam nagam. Ja lakojam Bio pārklājumu, tad laka ir jāžāvē. Tiesa laka uz Bio pārklājuma nozūš ātrāk. Kā arī laka uz Bio pārklājuma turēsies ilgāk nekā uz dabīgā naga. Tas katram ir individuāli, lielākoties laka turēsies 1,5 – 2 nedēļas. Bet klientiem, kam dabīgie nagi ir ļoti elastīgi un mīksti vai ļoti aktīva saskare ar ūdeni, laka var turēties mazāk. Taču ir arī iespēja izveidot krāsainu pārklājumu, kas aizvietos lakas toni, tomēr mēs visbiežāk iesakam izvēlēties dabīgo toni, ko vienmēr var nolakot. Bio pārklājuma cienītājiem arī jābūt saudzīgiem pret saviem nagiem un noteikti jāievēro sekojošas lietas: – Nagi nav instrumenti! Pat arī, ja tie ir stiprāki, tie ir jāsaudzē. – Aizmirsatm par vīlēm! Nagu garumu mājās nedrīkst vīlēt, tas var kaitēt Bio pārklājuma noturībai. – Tikai bez acetona nagu lakas noņēmējs! Ar šo lietu jābūt uzmanīgiem, bieži veikalos nopērkamo noņēmēju etiķetes ir mānīgas – rakstīts bez acetona, bet sastāvā tomēr ir neliels acetona sastāvs. – Kutikulas eļļa katru dienu! Ja vēlamies lai nags aug veselīgāks, kutikulas eļļa ir obligāts līdzeklis ikdienā.

Tā! Mēs ar mana mīļotā māsīcu esam uzrīkojušas meiteņu vakaru divatā! 🙂 Noskatījāmies DVD "Mūzikas skaņas" un tagad rit "Bridžitas Džounsas dienasgrāmata" kā man patīk šī filma! Bridžita ir nepārspējama un tas Dārsisjs! Feins aktieru tandēms! Vēl ir sapirkti chupām saldumu, kurus nu nav iespējams apēst! 😀 PS. Ak, jā par tām nebūšanām… 😀 Sunim ir suņu laiks tāpēc ārā jāved teju 15 reizes dienā un man ir tendence visu laiku kaut ko izgāzt. (e)

Šodien biju Anglikaņu baznīcā uz jauniesu kora "Norise" koncertu Ziemassvētku nsokaņās. Man ļoti patika. 😉 Vienīgais, kad pieteica, ka būs "Baroka Ziemassvētki" cerēju dzirdēt ērģeles. Bet kopuma patīkama pārmaiņa pēc visiem šitiem pop un rok. Beidzot kaut kas garīgs un skaists. Mājup ceļā visu laiku dungoju "Klusa nakts, svēta nakts…" Iešu vārīt otro krūzīti kakao un klāt garuzīšu darudzenes dāvināts piparkūciņas (velns, es sajutos tik neveikli,kad viņa man tās pasniedza kā dāvanu svētkos. jo pati neko viņai nebiju sagatavojusi)un tad man būs mans personīgais kino vakars ar filmu "Kristus dzimšana", manuprāt īsti iederīga pirms Ziemasvētku laikā, turklāt filma ir labs veids, ka atsvaidzinātzināšanas par Dieva bērniņa nākšanu pasaulē. Un rīt… rīt jāiztīra māja tā, lai spīd un laistās uz Ziemassvētkiem!

Tiko diktam cītīgi uzrakstīju savu daļu špikera rītdienas eksāmenam. Vispār līdz šim nekad špikerus nerakstīju un nešpikoju. Man ir diktam bail, ka pieķers. Un tomēr jāriskē jo šovakaru veltīt tikai eksāmenam, jo jāsāk raksit latviešu valodas semestra darbs, kas jau ir parāds. Vakar nopirku Timmari kartiņas un grāmatu outletā vecus žurnālus! Tgd tikai cītīgi jāmeklē kļūdas un vēlāk tām skaidrojums. Kaut nu es tiktu galā un nebūtu jāpārstādā un galvenais, lai es paspētu laikā nodot! Ufff… Sasprings ir šīs semestra beigas. Centīšos nākošo semstri sākt apzinīgāk un visus darbus rakstīt laikā. Kaut gan tā laikam semstri sāk katrs studets un normāli studeti visbiežāk semestri beidz ar parādiem. Vakar šo dzirdēju no katedras sekretāres, ka visiem normāliem studentiem ir parādi. 😀 Laikam jau viņa to par sevi un tomēr… Tā jau ir. 😉 Iepriekšējā d-grāmatas ierakstā es apņēmos atrast darbu. Nu un vakar arī iegāju vienā apģērbu veikalā pieteikties par pārdevēju. Un iedomājaties mani atšuva tikai tāpēc, ka esmu studente! Lieki piebilst, ka visas pārējās skuķenītes, kas tur strādā ir tik pat jaunas un zaļas, kā es un diez vai visas ir nestudentes. (e) Bet lai nu paliek tā tad tā nav mana vieta. Nav jau arī mana sapņu darba vieta ABSOLU. Es zinu, ka atradīšu ko labāku. Labs ir laikam jāķeras pie darbiem… Kā vispār jums citām meitietēm sokas arparādiem vai neparādiem? Vai tāpat kā es pirms Ziemassvētku naktis veltat mācībām? 🙂

zinu jau zinu citiem vrb tā nebūtu nekāda problēma bet man ir sajuta kadrīz sajukšu prātā ja neradīšu kādu risinājumu…. stāsts ir tāds…. ir 4 vīrieši… 1. mana 1mā mīlestība kuru īstenībā mīlu vēl jo projām, kā nav gājis vairākas reizes esam šķirušies tad atkal sagājuši kopā, tgd jau 10 mēnešus kā esam šķirušies bet tas nenozīmē ka tas ir tā pavisam- katru mēnesi satiekamies, ir sanākušas vairākkārtējas tuvākas attiecības arī šo mēnešu laikā – un protams, aizmirsuši viens otru neesam nepavisam…vēl vairāk…saņēmu vēstuli-tik skaistu vēstuli kurā viņš saka ka atkal esmu sagrozījusi viņa galvu utt…ka esmu mainījusies un arī viņš ir manījies… (l) 2. kāds cits, kas vien ar balss tembru liek manai sirdij mazliet straujāk pukstēt..un tas acu skatiens…. (l) bet tur nekas nevar sanākt jo mani sievietes instinkti jūt ka viņu neintreseju tā pavisam un īsti 3.vīrietis ar pagātni vai bagāžu ka lai to nosauc 😀 bija gatavs nonest man zvaigznes no debesīm bet tad 1nā dienā vienkārši pazuda no mans dzīves bez kādiem paskaidrojumiem, bet es velarvien tā īsti nespēju viņu aizmirst (l) 4. mans labākais draugs….vienmēr blakus man, varu paļauties uz viņu..gluži kā brālis, vai mīļotais cilvēks…un tas jau arī rada šīs neskaidrības- es zinu ka mīlu viņu tikai pati nezinu vai kā brāli vai kā vīrieti…un viņš ir kategoriski pret manu 1mo mīlestību un pārējiem maniem nosauktajiem vīriešiem… un problēma ir tur ka es nezinu kā lai tiek ārā no no šis problēmas…ko izvēlēties, kam ticēt… paldies ka izlasījāt, jo tiešām gari sanāca, bet īsāk nekādīgi nevarēja! 🙂

Vienmēr gribējies kaut ko parakstīt, bet vienmēr bijis slinkums. Kādreiz rakstīju dienasgrāmatu, vēl tagad pa retam iemetu tur kādu savu emociju. Nu ir jau tā, ka rakstīt uz papīra ir smaržīgāk, vecmodīgāk un līdz ar to vairāk tā, nu kā lai pasaka, emocionālāk? Bet laikam jādzīvo līdzi laikmetam. Bieži skolā sagribējās kaut ko uzskribelēt, bet es tak nestaipīšu līdzi savu lielo, biezo dienasgrāmatu. Taču dators, tagad jau visiem un visur līdzi. Bet ko nu par to, so booring! Vispār jau man parasti ir slinkums izteikt savas domas un viedokli. Jo kāda jēga, tagad jau cilvēki vispār neieklausās citos. Bet, what ever, es taču to rakstu sev! Varbūt varētu teikt, ka arī šādi dalīta bēda (dalīta ar to virtuālo pasauli) ir tikai pusbēda. Hope so! Ienāca prātā, kā te meitenes sāka pērties par to, ka Cosmo galvenā redaktore raksta, tā kā viņa raksta. Bet, redz, man ļoti bieži patīk iemest savā dialogā un pat ne dialogā kādu ne latviešu izteicienu. Un es nebūt nejūtos ūber kūlīga vai necenšos tāda būt. Patiesībā iepriekšējā redaktore, man personīgi šķita, pārāk tāda kā naiva. Tagad es vismaz jūtu, šī žurnāla tēlu. Nu ir taču tas kosmopolītiskāk. Pavērtos mēs latvieši mazliet plašāk, ko pasaulē vispār prasa, dara un runā. Tieši šī iemesla dēļ man jāmācās angļu valoda. Un vispār kā tas var būt, ka man ļoti patīk angļu valoda, bet šajās stundās man vienmēr ir miljons parādi. Tagad arī. Nu slinkums. Un vispār ar to slinkums. Nu kur var tā būs, ka uz rītdienu man augstskolā jābūt uzrakstītām dažādiem gariem memuāriem, bet tā vietā es rakstu šeit. Kāpēc vienmēr jādara kaut kas, bet ne tas, kas ir patiešām nepieciešams. Vispār ja tagad jau neredzētu, ka ir 22, tad turpinātu rakstīt vēl un vēl, tik gari, ka pat pašai būtu slinkums kādreiz izlasīt. Vienkārši ņemu vērā, ka jau šitā pie kompja sēžu ilgi un bezjēdzīgi. Ā.. ja kas. Es esmu no tām meitenēm ,kas katru vakaru vai katru reizi, kad ir paēdušas, izdomā, ka sāks domāt par savu riepu un dubultzodu. Nesen biju pielaikošanas kabīnē, tas man ir pārdzīvojums, jo man ir dažas liekas krunciņas šur un tur, bet, es zinu, ka tā domāju tikai es. Nu par to ka liekas. Un te nav runa par to, ka man jāiemīl sevi tādu kāda esmu. Es sevi mīlu ļooti! Taču ciest nevaru, ka apburošā kleita, krekliņš vai svārgi, man vienkārši neizskatās. Laikoju kleitiņu, nu zin kā, Ziemassvētkiem kaut ko jaunu gribas. Taču man pat M izmērs negāja mugurā ciet, jā man ir lielas krūtis, bet nu bāc, es negribu L!! Tad tā vairbūt arī taisīsies ciet, bet no īsās pārtaps par vakarkleitu. Tad nu tā, es jau simto reizi DOMĀJU PADOMĀT par to ko ēdu. Tik smieklīgi!!!! Kā lai to izdara, ja man blakus stāv šokolāde un kā lai to izdara, ja es esmu diezgan traka uz šokolādi. Labi, es apsolos, ka šo šokolādi vismaz šovakar likšu mierā! Kam apsolos, nezinu, sev? Kādam, kas izlasīja? Lielajam visumam. O ou. Nu tiešām jāiet tak gulēt, rīt tikai problēmas ar celšanos būs… Good night!! love ya!

OMG, nedomāju, ka tā varētu notikt arī ar mani, bet tikko noskatījos filmu Twilight un esmu SAJŪSMĀ par to un ieintriģēta redzēt nākamās daļas. Protams, tas kas mani aizrauj nav aktieru meistarība vai dikti dziļā stāsta doma, bet tās attiecības, kas ir Bellai ar Edwardu. Pat Mr.Pattinsons man tagad liekas tīri simpātisks eksemplārs ;), lai arī iepriekš es nevarēju saprast par ko meitenes tā jūsmo. Iespējams pie vainas ir VTO vai tas ka es jau ilgu laiku esmu viena, vai tas ka man nekad nav bijušas uz īstām jūtām balstītas attiecības, bet esmu pārsteigta ka man šitā mainījās uzskati.

TĀ! Es esmu dikti sasprojusies! Vakar ome man iedeva kaut kādu vecu UNAS nummuru, šo to palasīju un uzdūros iztevijai ar Miku Ozoliņu. Un Izrādās, ka viņš arī dzīvo pēc "The Secret" principiem! Un no mana skatu punkta viņa arī tīri labi sanāk! Galu galā nav jau joka lieta uzfilmēt vienam letiņam filmu pašā filmu mekā, Holovudā! Intervijas beigās viņš minēja, ka dzīvē vadoties pēc kāda teiciena: "Tikai tas, kurš riskē tālu iet, zin cik tālu var aiziet." Un tā kā es 100 reiz nomēru pirms griežu, iespējams man jāsāk mērīt daudz mazāk un jāriskē? Iespējams. Tāpēc tagad sameklešu vēl vienu darbiņu, lait tur vai kas. Vajag mazliet vairāk naudiņas. Es zinu, ka tas vai ir darbs un vai tādu atrod ir atkarīgs tikai no katra paša. Krīze tikai atsijā neprofesionāļus un slinķus. Iespējams, man kāds dikti iebildīs, bet pagaidām man liekas, ka, ja ļoti, ļoti centīšos tad man būs arī vairāk darba, algas un laika to visu apvienot ar studijām. Es ļoti, ļoti negribu braukt uz Angliju taukus mazgāt un pelnīt lielo piķi. Es gribu lielai daļai savu darudzeņu un pesimistiskajiem radiniekiem pierādīt, ka ir tikai ļoti jāgrib, jāzin ko gribi un galvenais jābūt pārliecinātam, ka sasniegsi to, ko vēlies! Tā lūk! Tāpēc tagad laikam jāķeras klāt sociālā pētījuma analīzei, vēlāk jāiztīra māja un jāaizsūta mans CV nākošajam šefam! Cau! Vispār žēl, ka neesmu sportiste. Viņā ir asinīs panākta to, ko iecerējušas.

sveikas nmeitenes… stasts dramatisks. tētis atbrauca man pakaļ uz slinmniu,lai aizvestu mājās,jo ārsti teica,ka varu braukt mājās un testus taisit vnk ierodoties slimnīcā noteiktajā laikā. tā nu es laimiga,ārte vel pasmejās,ka var redzet ka es nevaru sagaidīt ,kad tikšu mājās,sakrāmēju somu,iekāpju tēta 2 mēnešus jaunajā mašīnā ,braucam kādas 15 minutes nakamais ko jūtu – trula skaņa un lielas sāpes… apstājoties pie sarkanā mūs meģināja apdzīt džips (pie stūres sieviete) un ietriecās mūsos,mēs no trieciena ietriecāmies priekšā stāvošajā mašīnā… atsitu galvu uz aizmuguri,tad uz priekšu un atkal aizmuguri. iekšas ari pamatigi atsitu jo nenostrādāja gaisa spilveni. tajā mirklī vairāk uztraucos par tēti,nekā par sevi,jo viņš atsitās stiprāk. jāpiemin ka tikai mēs cietām. vecenai kas ietriecās mūsos ne skrambiņas+ nviņa vel man saka bļaut virsū kāpēc mēs tik atri bremzējām (mes bremzējām pavisam normāli,pat ja mēs butu nobremzēju ši straujāk viņai distance tikunta bija jaietur). aaa lieki piebilst,ka viņa nebija ne vienā joslā ne otrā- viņa bija pa vidu joslām. tā nu es atgriezos slimnīcā… šoreiz ātrās palīdzības mašīnā un ar tēta kompāniju. sāpes no atsistajām iekšām pastiprināšoties tuvāko dienu laikā,un zilums uz sejas ari noteikti palielināsies…. ”jautri”’man iet. bet kā man meitnes teica-pozitīvas domas. būs ok. :)) :))

Sen šeit neesmu neko rastījusi. Tikmēr ar lielu interesi lasīju savas kuras beidrenes blogu iekš klab.lv. Vienkārši viņa tik interesanti raksta. Viņas rakstītajā ir tāds miers… Liekas, ka viņa dzīvo tādā harmonijā ar sevi. Es arī tā gribētu. Nja, patiešībā man tagad vajadzētu ķerties pie kopsavilkuma komunikācijas teorijās, bet es šeit rakstos..Labs ir gan jau, ka ari tam tikšu klāt. Nav jau variantu tāpat man vēl divi darbi jāuzraksta, ja vēlos tikt pielaista pie eksāmeniem. Vakar komunikācijas vēstures eksāmenā lektos daudzus izlidināja ārā tāpēc vien, ka daži darbi nebija nodoti. Līdz šim visi pasniedzēji bija uz to pievēruši acis. Man sievietes intuīcija jau pirms tam teica, ka neko nevajag atstā astē, jo šis pasniedzējs nevienu nežēlos… Nu, jā kaut kā tā. . 🙂 Pašlaik tik daudzi gatavojas Ziemassvētkiem, bet man tas liekas vēl tik tāāālu! Jā, bet kalendārā gan laikam nemaz tik talu nav. Labs ir jāķeras klāt savam kopsavilkumam. Cau! 🙂

tā nu sanācis,ka liek mani atpakal slimnīcā. t;a kā atkal kādu laiku klusēšu. vispar man vairs nav spēka…. gribas raudat,raudat un vel raudat. pazust no visiem un brinumaini izveseļoties…

Lai gan neesmu nekāds ziemas fans – labāk dzīvotu mūžīgajā vasarā, tomēr nu arī man sāk gribēties sniegu. Ārā tik draņķīgs laiks. Visu dienu liekas, ka ir kaut kāda krēslas stunda – pilnīgi neizturami. Nav ne saules, ne sniega. Un tad vēl tie cilvēki, kas staigā drūmām sejām un domām. Labi, saprotu, ka šobrīd dzīve nepavisam nav rožu dārzs, bet nu pasmaidīt taču varētu. Pilnīgi liekas, ka kaut kāds izmisums – tomēr ceru, ka vismaz Ziemassvētku laiks to visu mainīs. Kaut vai uz pāris dienām…

Labs rīts pirmdienā… Svētdienas vakarā man uzmācās domas par to, cik gan mēs patiesībā maz zinām par cilvēkiem, ar kuriem esam kopā… un tajā pat laikā ir cilvēki, kuri mums šķiet tik tuvi, lai gan mēs par viņiem nezinām tikpat kā neko! Jau labu laiku mokos ar savu divējādo pasauli, ar salīdzināšanu, ar domāšanu… vienu brīdi tam bija tik maz laika.. arī tagad nav, bet šīs domas uznāk un tur neko nevar izdarīt! Un tad grozies no vieniem sāniem uz otriem un pārdzīvo par to, par ko varbūt nemaz nebūtu jāpārdzīvo… Un nevari aizmigt, bet kad tomēr izdodas, tad no rīta secini, ka tas ir bijis ļoti vēlu, nevari pamosties un galva tāda dulla.. un tad atkal uznāk tās domas par to pašu, kā dēļ vakarā nevari aizmigt… Tāpēc vēršos pie Tevis – dod padomu – kā nedomāt par muļķīgām lietām, nenodarboties ar lietu analīzi tur, kur tas nemaz nav vajadzīgs? Kā aizliegt sev domāt vēlu vakaros, pirms gulētiešanas, lai varētu aizmigt mierīgu sirdi un prātu un nenoslogot sevi ar muļķībām? Kā laist pāri galvai un neatcerēties vārdus, ko pasaka mīļš cilvēks un Tu saproti, ka viņš nesaka visu, ko domā tikai tāpēc, lai neaizvainotu Tevi… Kāpēc dienā, kad būtu jāsmaida, Tev nemaz to negribas darīt, bet Tu smaidi tikai tāpēc, lai citi domātu, ka viss ir kārtībā, lai gan īstenībā nemaz nav… Kā sakopot un atcerēties tikai pozitīvās lietas, bet negatīvo rakt zem akmeņiem? Un visbeidzot – ko darīt, kad saproti, ka apkārtējais negatīvisms beidz Tevi nost un Tu savu pozitīvismu vari pazaudēt kādā mirklī, ļaujot tam negatīvismam ienākt arī Tevī… Kā neļaut??? 07.12.2009.

tā nu sanācis,ka neapzinājos,ka attieci’bas aizņemt tik ļooti daudz laika,tapec nav sanacis ieraxtit nevienu rindiņu diezgan ilgu laiku. tad nu tā gajis man ir interesanti- pat ļoti… long story cut short- * vinsh man iedeva atslegas * iepazistinaju vinu ar darba biedriem ,jo vinsh bija mans + 1 draudzenes dz.dienaa * sastridejamies.ja ta to var nosaukt,lai gan laikam jau nevar,jo vinsh atdzinaas ka nekad pret nevienu neko tadu nav jutis (piebildishu vina pedejas attiecibas bija 2 gadus ilgas) * pavadita pasakaina diena pec pirmaa ”striida” * nakama reize kad gaju pie vinja,uzejot augsha atsledzot durvis- dzivoklis viss vienas svechu gaismaa- muusu dziesma, paskains balto rožu,balto liliju pušķis * picas vakars pie masica – japiebildt viņš cepa picas mums visiem * vakar mr veda mani uz pasakinu restoranu. taa nu cheeky vel joprojam bauda mirkļus ar savu mr. veseliba vel klibo,bet tikunta saglabaju pozitivismu un zinu ka buus labi. ceru,ka jums iet labi,meginashu palasit blogus,diskusijas lai saprastu kas tagad aktuaals 😀

Vai tas nav lieliski , atklāju vienu web lapu ( http://ienacunnoperc.eclub.lv ) , kur var iegādāties brendu lietas par tiešām pieņemamām cenām. Jā, zinu drošvien domāsiet , ka tas ir kaut kāds sūds , bet tā nav !!! Pati esmu iegādājusie un tiešām patīk. Vienkārši griēju ar Jums padalīties , un man ir vienalga, ko Jūs par mani sakat un domājat , zinu , ka citām meitenēm tas ari interesē , vnk te dažas ir uzkāpušas pārāk augstu savam degunam!!!

Kā jau vairums no mums arī es pabiju Londonā ,bet ne darba meklējumos ,bet gan uz kāzām un kristībām..bet tas nav tik būtiski. Vienmēr ir licies ,ka Londona ir savādāka.Patika man centrālā Londona ,skaistas celtnes, interesanti cilvēki.Un galvenais ļoti daudz iespēju ,ne tikai darba iespēju. Un padzīvojot tur mēnesi ,atgriežoties mājās nolēmu ,kad man ir jāpadalās ar citiem ,ar saviem iespaidiem un varbūt kādiem padomiem. 1.Nestrādā pie arābiem!! (Nopietni) 2.Nemelo nevienam par to no kurienes nāc ,jo poļus,lietuviešus un krievijas iedzīvotājus tur necieš! 3.Labākās darba iespējas ir Londonā ,neskatoties ka tur ir padārgi ,ir daudz lētu veikalu un salīdzinot ar viņu algām daudzām precēm ir smieklīga cena. 4.Es uzbarojos pa vienu mēnesi uz veseliem 10kg ,kaut gan esmu bijusi laba tūriste un esmu dienā nostaigājusi ap 5km…nerunājot par metro nobrauktajiem..! 5.Tas pats ”starbucks” un citie lielie tīkli piedāvā nesliktas algas ,(draugi strādā un ir ļoti apmierināti)nebāzies strādāt uz kādu fermu ,algas nav sliktas ,bet tu neizbaudīsi savu brīvo laiku. 6.Darbu meklē pati un netici nevienam ,viņiem ir oficiāla valsts iestāde,kura bezmaksas palīdzēs ,protams tur būs minimālā alga tad ,bet ja priekšniekam patiksi ,viņš nevilcinoties pacels algu un noslēgs individuālo līgumu ,bez valsts starpniecības. 7.Nedodies viena ,vai nu pie draugiem vai ar draugiem ,maksā viņiem kā kurā darbā un parasti 1 reizi 2 nedēļās. 8.Ir viena ļoti populāra sludinājumu adrese : www.gumtree.com Vienīgi man nepatika tās vienādās mājas daudzviet un pārāk liela cilvēku uzmanība,tur pieklājības līmenis ir pazems starpcitu,viņi ēd plovu metro,krāsojās utc. Īsti angļi nedzīvo Londonā ,viņiem nepatīk tās iebraucēju burzmas. Gadījumā ,ja rodas jautājumi ,atbildēšu.! Veiksmi.

Prieks mijas ar dīvainām izjūtām! Prieks par to, ka atkal viņu satikšu.. pavisam drīz! Es taču to tik ilgi gaidīju! Simtām reižu izdomājos domās – vai viņš grib mani satikt vai nē, vai man to vajag, vai nē, kā būtu labāk, utt. Gribas atkal viņu redzēt, to smaidu un acis.. Gribas viņam pieskarties.. citādi, kaut arī esam jau tikušies, viņš man tāda nereāla parādība šķiet, mazliet mistiska… sajust viņa ādas siltumu… ir sajūta, ka no pieskāriena viņam caur manu ādu izstrāvos kaut kas kā tāda elektrība… Gribu pārbaudīt… 🙂 Bet dīvainas izjūtas uznāk, kad iedomājos, ka man šis prieks ir jānoslēpj, jāpatur sevī un es nevaru nevienam, nevienam to izstāstīt… Pat ne izrādīt… un ir jādomā atrunas, lai dabūtu šo brīvo laiku sev, tikai sev, lai varētu darīt ko gribu… tikties ar viņu… bet atrunas – tie ir sava veida meli, noklusējums… tas man nepatīk… 🙁 🙁 Kāpēc šo tikšanās prieku ir jāaizēno šai dīvainajai sajūtai??? Ceru, ka tas pāries… Bet laikam jau tā ir tā saprāta balss, kas runā un saka – nedari to, kamēr sirds kliedz – nē, dari, jo Tev to vajag! Vai tiešām vajag??? :/ Kamēr atruna bija galvā, tā nešķita tik smaga, kā tā kļuva tajā brīdī, kad to skaļi pateicu… Vai tas pāries? Vai prieks beigās būs pārāks par šo sajūtu… Redzēsim… Varbūt tad te būs īstais laiks izvērtēt, ko es saņemu un ko zaudēju šī prieka dēļ.. Vai īslaicīgā prieka? Pie kā tas viss novedīs? Vai es vispār to gribu zināt? (t) 04.12.2009.

Nebiju nekad tā piedalījusies te konkursos un tagad slimojot izmēģināju, kā šeit ir! Itkā rādās, ka esmu laimējusi dāvankarti "Wax House& Ayurveda centre," tikai zvanīt gan neviens nav zvanījis. Ir kaut kāds laika posms, kurā viņi to izdara ? (t)

Labrīt, labdien, labvakar! 🙂 Laikam jau tāds ir liktenis, ka jāpiedzīvo vairāki atteikumi, pirms saņem apstiprinājumu.. Tas tā ir ne pirmo reizi! Saka, jo ilgāka gaidīšana, jo lielāks prieks no kārtotā! Bet kad gaidi par ilgu, vai nesanāk, ka vairs tā īsti negribas – pāriet visa gribēšana? Un kā noteikt – ir par ilgu vai vēl var paspēt? Vai ir kāda mēraukla tam? Droši vien jau nav! Tāpat, kā nevar izvērtēt – cik stipri tu mīli to otru cilvēku! Vai tas ir pieradums, rutīna? Vai tu mīli to cilvēku, vai to, ko viņš dara, vai varbūt to, kā viņš Tev liek justies? Un kad tu vairs nejūties tā, kā juties tad, kad teici – es esmu iemīlējusies, tad tu saki – viss, laikam es viņu vairs nemīlu! Bet varbūt cilvēku arī veido tas, ko viņš dara un kā liek justies citiem?! Vai arī otrādāk – tas, kā viņš rīkosies un kā viņš liks justies citiem cilvēkiem ir tieši pakārtots tam, kāds tas cilvēks ir pēc rakstura, dabas, utt. Vai tomēr cilvēks izvēlas dažādi izturēties pret dažādiem cilvēkiem un tieši tāpēc mēs viņu mīlam – ka tieši tā viņš izturas pret mums? Mēs mīlam šo izturēšanos, nevis cilvēku, mēs mīlam tās sajūtas, kas mums liek justies labi! Tāpat ar to gribēšanu – mēs gribam justies kādā noteiktā veidā, un, kad mēs to nesagaidām no viena cilvēka, tad bieži ir jāmeklē kāds, kurš mums liktu justies tā, kā mēs to vēlamies! Tāpēc cilvēki šķiras un saiet kopā! Svešas intereses, svešas vēlmes, svešas patikšanas un svešas sajūtas! Un tad saproti, ka patiesībā tu nemīli to cilvēku, nekad neesi mīlējusi… tu esi mīlējusi to sajūtu, kas kā putns uzspurdz debesīs un gozējas saulītē pats, ļaujot savam kažokam spīdēt, bet nenesot siltumu un spožumu Tev tur lejā… Man laikam tumsas šajā laikā ir pārāk daudz… Tad tumšas domas nāk galvā… :/ 03.12.2009.

Sveiciens pēcpusdienā! Man šodien dziļais besis nāk virsū! Tas lietus ir vienkārši nomācoši.. nu jau vairs nav normāli, ka līst visu dienu un pat nedomā mitēties… tad arī visādas drūmas domas nāk galvā! Lai gan viens otrs man ir aizliedzis domāt drūmas domas, bet ko es varu padarīt? Domām jau nevar pavēlēt, tās pašas atnāk un pašas projām iet.. un šādā laikā tās projām neiet! Jo domām tāpat kā mums, cilvēkiem, negribas mērcēties slapjumā… visur apkārt sarunas tik par un ap ziemassvētkiem, visiem visādi darba pasākumi, eglītes, salaveči… Bet man pietiktu ar vienu… 😀 😀 Tu jau zini, ar kuru.. protams, ar to, kuru nevar dabūt! Kāpēc cilvēkiem dzīvē ir tā – to, ko varētu dabūt, to īsti negribas, bet ko nevar dabūt, to gribas tā, ka pilnīgi asaras nāk virsū… Vai tā vienkārši ir tāpēc, ka nevari dabūt un tiklīdz dabū, tā vairs negribas? Bet ja gribas vairāk un vairāk, vēl un vēl?? Tad to sauc par lielummāniju??? 🙂 Un ja gribas to, ko nedrīkst? Tad kā to sauc? :-/ 02.12.2009.

ziemassvētki tādiem šausmīgi lieliem soļiem jau nāk šurpu, un mani pārņēma tādas kā dzīves pārdomas. es nonācu pie slēdziena, ka vēlos būt laba. muļķīgi varbūt, bet tā nu tas ir. es vēlos, lai no manas galvas pazūd tās skaudīgās, nievājošās un dusmu domas. bet visvairāk es vēlos, lai es spētu saprast savu omīti. viņai ir 80 gadu un paaudžu konflikts mūsu starpā ir vairāk kā milzīgs. viņai savs raksturs, man savs. viņai savas prioritātes, uzskati, man savi. mums ir tik maz kopīga. es zinu, ka viņa jūtas vientuļa un grib, lai es pēc iespējas biežāk esmu mājās. bet es vienkārši nevaru atteikties no savām ballītēm un saviem treniņiem, lai vienkārši būtu mājās un otrā istabā skatītos televizoru. pirms ziemassvētkiem es gribētu savest visu kārtībā. jo ziemassvētki ir ‘ģimenes’ svētki. bet parasti sanāk tā, ka tie ir mans tumšākais gada laiks. šķiet, pēdējie trīs ziemassvētki nav pagājuši bez asarām… mana ģimene ir mamma, ar kuru man pilnīgi pretēji ir labas attiecības, un omīte. neviena cita tāda tuva radinieka man nav.. un ir skumji, ja mēs nespējam savus ego apslāpēt… mamma ir tāda pati kā es, mēs abas vienkārši nespējam pieņem omes nostāju. visi tie viņas sīkumi ir tik… kaitinoši. es nezinu, vai no vecuma vai kā, bet viņa ir tik izklaidīga, vienmēr pēc viņas ēšanas virtuves galds ir vienās drupačās un slapjumos. viņa savam sunim atļauj gulēt uz galda. viņa vienmēr apčurā poda malu (piedodiet, es vēlos izkratīt sirdi tā pavisam) un nekad kārtīgi nenolaiž ūdeni. viņa viemēr kunkst, ka tērējam pārāk daudz elektrības un rauj ieslēgtu datoru ārā no kontakta. kad viņa mazgā grīdu, viņa neizgriež grīdaslupatu un tā viņas istaba pludo žūst 4 stundas. varbūt jūs, meitenes, varētu man ieteikt, par ko aprunāties ar omi, kā pieciest tos visus kaitinošos viņas sīkumus? kā gaiši nosvinēt ziemassvētus? kā..? kā kļūt labākai galu galā?

Sveika, dienas viducītī! 🙂 Tikko dzirdēju pa radio, ka no vakardienas uz šodienu redzētie sapņi ir jāatceras, jo tie mēdz būt viedi! Vai zini, ko es vakar redzēju sapnī? Ka es biju devusies uz kafejnīcu… No rīta tam nepievērsu ne mazāko uzmanību, jo tas nelikās nekas īpašs, bet izdzirdot radio teikto nolēmu palūkoties, ko tieši nozīmē redzēt sapnī kafejnīcu… – iepazīšanās ar pretējā dzimuma pārstāvi, viegls flirts, utt. 😀 😀 😀 Varētu padomāt, ka sapņi tiešām norāda uz to, kas ar mums notiek… Tu tici sapņiem??? 🙂 Vakar biju devusies uz kulta filmu Jauns mēness… Patiesībā filma bija tieši tāda, kādu esmu gaidījusi! Viegla, skaidri uztverama, bez īpašiem samudžinājumiem un sarežģījumiem, relaksējoša, nesteidzīga, utt… Protams, pēc filmas bija par ko padomāt, par attiecībām, par cilvēkiem, par draudzību… Bet ja godīgi, tad es nesaprotu, kāpēc visas meitenes tā fano par Edvardu un viņa „mīlestību” ar Bellu??? :-/ Man, ja godīgi, daudz, daudz labāk patika Džeikobs 😀 😀 un viņa attieksme pret Bellu! Kā viņš ienāca mājās pie Bellas, kad tur bija Alise un uz Bellas iebildumu, ka tā taču nav viņa teritorija atrūca – „I think I don’t care”… Lūk, tas ir vīrietis!!! Tāds, kurš darīs visu, lai būtu kopā ar savu sievieti, pat pārkāps nerakstītos cilts likumus… (l) Neesmu lasījusi grāmatas un nemaz negribu lasīt, lai gan datorā visas četras un arī piektā daļa ir man angļu valodā… Pagaidām negribu.. jo negribu vēl zināt, kā tas viss beigsies… ļaujot sev nedaudz pasapņot un pafantazēt, ko es rakstītu, ja būtu autore! 😉 Lai jums skaists šis vakars! Mēness gaismu sirdī un saldus sapņus bez nozīmēm… 😀 01.12.2009.

Čau, mīļā sirds! 🙂 Mani ir pārņēmis sniega un ziemas gaidīšanas drudzis! Nu cik var ilgi būt šis pelēkais un riebīgais laiks, kad apkārt ir dubļi un slapjums? Un tumšie mākoņi… vienu dienu pēc otras! Vai tiešām mūsu mīļās labās ziemas, kādas tās bija manā bērnībā, būs zudušas uz visiem laikiem??? Gribu sniegu! Tādu baltu un pūkainu, tādu, kas krīt lielām mirdzoši baltām pārslām! Tādu, ko var ķert uz degungala, tādu, kas pārklāj visu ar mīksto, mierīgo, balto un svinīgo pārklāju… tādu, kas vizuļo saulainā ziemas dienā, kas gurkst zem zābakiem, kad steidzies uz darbu, tādu, kas rada sastrēgumus un neizbraucamus ceļus, tādu, par kuru visu dienu runā cilvēki un par kuru ziņu portāli publicē jaunākos foto! Es gribu! Bet nevar jau dabūt visu, ko gribu, ne? 😀 😀 Šodien atkal ir smaidu diena, jo e-pastā rotājas viņa vēstule un top skaidrs – tikšanās būs! 🙂 Laikam jau taisnība tiem, kas saka, ka labs nāk ar gaidīšanu (kā man nepatīk šis teiciens! Bet vai vispār ir kāds, kuram tas patīk???)… Man atkal rodas vēlme lasīt viņa vēstules starp rindiņām, bet tad pārņem sajūta, ka nevajag – vīrieši taču visu mēdz rakstīt (teikt) tieši, bez zemtekstiem! Tie ir tikai mūsu, sieviešu izdomājumi, ka vīrietis ir gribējis pateikt ko tādu, ko nav pateicis, bet mēs izlasām un saprotam, ka ar šo un šo teikumu viņš tā ir domājis! 🙂 tāpēc lasu precīzus vārdus – „Tu tik ļoti gribi…” „nesaki divreiz un es kaut ko izdomāšu…” – uztveru tieši – ja es kaut ko ļoti gribēšu, tad atliek vienreiz pateikt un viņš izdomās, kā to dabūt gatavu! 🙂 Vai tas nozīmē, ka viņam ir simpātijas pret mani??? Ja nebūtu, laikam jau tā neteiktu… 😀 😀 😀 30.11.2009.