Cerības par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ar vienošanos ir zudušas un ir visai ticami, ka 31.oktobrī Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda vairāki Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
Politiķis Andris Ameriks (GKR/S) stāstīja, ka pastāvēja cerības, ka ES un Lielbritānija atradīs kompromisu, tomēr, ja britu premjerministrs Boriss Džonsons ieturēs savu pozīciju par izstāšanos, ES būs lielas pārmaiņas. Eiroparlamentārietis norāda, ka Lielbritānijas izstāšanās izmaksās ļoti dārgi ne tikai britiem, bet arī ES. ES ir mēģinājusi panākt “Brexit” vienošanos, tomēr, ņemot vērā britu premjerministra neprognozējamību, ir pieaugušas bažas, ka Džonsons uzstās uz Lielbritānijas aiziešanu no ES bez jebkādām vienošanām, teica politiķis.
“Būs jāatjauno robežas, jāievieš muitas procedūras, brīvās tirdzniecības līgumi būs jāpieņem no jauna. Šobrīd Lielbritānijai ir tāds premjerministrs, kurš ir tikpat neprognozējams kā ASV prezidents Donalds Tramps,” vērtēja Ameriks, “oktobra beigās viņš pacels cepuri un pateiks uz redzēšanos, un pēc tam – kaut vai ūdens plūdi! Eiropai tas ir ļoti bīstami. Tāpat tas atstās ļoti nopietnu ietekmi uz Latviju. Džonsons ir tāds pats kā Tramps – rīt ieliks “Twitter” kādu jaunu paziņojumu un visi varēs to apspriest.”
Jautāts, vai Brisele varētu pārskatīt līdz šim pieņemtās vienošanās, Ameriks norādīja, ka tam nepieciešama abpusēja vienošanās. “Šobrīd Džonsons kā huligāns taisās izstāties. Ne velti pēc stāšanās amatā Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pieprasīja no Džonsonu skaidru plānu, kāds būs viņa piedāvātais risinājums. Pašreiz šķiet, ka Lielbritānija pametīs ES bez vienošanās un pēc tam visi domās, kā salīmēt kopā trauku, kas nomests uz zemes,” teica eiroparlamentārietis.
Politiķis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Džonsona kļūšana par britu premjerministru nav pārsteigums, ņemot vērā viņa popularitāti Lielbritānijas konservatīvajā partijā. “Skaidrs, ka viņš ir intelektuāli ļoti spēcīga personība ar ļoti labu izglītību, daudz valodu zināšanām. Taču, protams, ar pretrunīgi vērtētu tēlu, kā panākt rezultātu politikā. Varbūt premjerministra amatā viņš piepildīs savu politisko darbību ar labu rezultātu,” izteicās Zīle.
Zīle neuzskata, ka Džonsons ir “cietā” “Brexit” piekritējs. Britu premjerministrs mēģinās panākt, ka ES puse ieviesīs izmaiņas līgumā, un panāks vienošanos par to, kā noritēs sadarbība pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, lēsa Zīle, kura pārstāvētajā EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā darbojās britu konservatīvie. Šo jautājumu, kā uzskata politiķis, ES “nekustina”.
Politiķis sagaida, ka Eiropas Padome dos Eiropas Komisijas (EK) “Brexit” sarunu delegācijas vadītājam Mišelam Barnjē mandātu uz “saprātīgu kompromisu, varbūt ne pārāk lielām izmaiņām, bet ar zināmu racionālu un labu sadarbības priekšlikumu”, kā ES veidos savu sadarbību ar Lielbritāniju nākotnē. “Tas, savukārt, ļautu Džonsonam teikt, ka šādam līgumam mēs parlamentā piekrītam”, teica Zīle.
Pēc politiķa vārdiem, ES esot skaidrs, ka Džonsons nepieņems vienošanos, kurās nebūs viestas izmaiņas. “Ja ES ir gatava iet kā boksā – nosist nosacīto pretinieku uz dēļiem un būt uzvarētāji, parādot saviem vēlētājiem, cik viņi ir stipri – rezultāts būs ļoti apšaubāms. Pilsoņi abās Lamanša jūras šauruma pusēs būs neapmierināti ar tādu situāciju. Es ceru uz saprātīgumu abās pusēs,” teica eiroparlamentārietis.
Zīle uzskata, ka ES ir jānāk pretim Lielbritānijai, īpaši saistībā ar tā saucamo nākotnes sadarbības attiecību līgumu. Tas paredz, ka jānoslēdz ietvars par nākotnes sadarbību pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. “Jāparāda, ka abas puses var saviem vēlētājiem pateikt, ka šķiršanās ir notikusi draudzīgi un varbūt tas nav pārāk izdevīgi abām pusēm, bet tas nerada ne ES, ne Lielbritānijai sociālas un politiskas neskaidrības, saglabājot labu sadarbību šajās jomās pēc juridiskās izstāšanās,” sacīja politiķis.
Eiroparlamentāriete Inese Vaidere (JV) lēsa, ka prognozēt, kādas būs ES un Lielbritānijas turpmākās attiecības, ir sarežģīti. Pašreiz izskatoties skaidrs, ka briti paredzētajā datumā, proti, 31.oktobrī, izstāsies no ES, turklāt ticami, ka tas būs bezvienošanās “Brexit”.
“Lielbritānijas pozīcija ir bijusi visai nepiekāpīga. Manuprāt, vienošanās, kas izstrādāta ES Barnjē vadībā, strādājot kopā ar nu jau bijušo britu premjerministri Terēzu Meju, bija saprātīgs kompromisa variants, kas īsti neapmierināja ne vienu, ne otru pusi, jo Eiropai tas izmaksātu ļoti dārgi,” vērtēja politiķe.
Vaidere stāstīja, ka pašreiz ir jāgaida, ko piedāvās jaunais britu premjerministrs, kurš līdz šim asi kritizējis ES. Viņasprāt, ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, tad jaunu vienošanos izstrādāšana būs jāsāk no nulles. Tas būšot garš un finansiāli dārgs process.
Runājot par to, kā Džonsona nākšana pie varas ietekmēs Latvijas pilsoņus un uzņēmējus Lielbritānijā, Vaidere domā, ka viņiem noteikti būs grūtāk, jo nav skaidrs, kādi būs nosacījumi. “Es nedomāju, ka Latvijas iedzīvotājiem, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē būtu jāsatraucas, ka viņus, piemēram, kāds deportēs. Bet var mainīties dažādas sociālās lietas. Mēs, protams, iestāsimies par savu pilsoņu tiesībām. Mēs nepametīsim viņus likteņa varā, bet jārēķinās, ka neskaidrības periods būs ļoti garš,” stāstīja Vaidere.
Vaiderei Džonsons atstāj populistiska politiķa iespaidu, bet dažkārt, nonākot ļoti atbildīgā amatā, šādi cilvēki savu pozīciju maina un rīkojas saprātīgi.
Savukārt eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka (LKS) pauda bažas par Latvijas pilsoņu statusu Lielbritānijā pēc “Brexit”. Bezvienošanās “Brexit” gadījumā ES pilsoņiem varētu piešķirt uzturēšanās atļaujas. Tomēr politiķe saskata riskus, ka uzturēšanās atļaujas var anulēt.
“Bezvienošanās “Brexit” sekas varētu būt tādas, ka mūsu pilsoņiem, kas dzīvo Lielbritānijā, var pazemināt statusu. Ja netiks panākta vienošanās, nebūs nekādu saistošu norunu, nedz likumu. Kādus lēmumus briti pieņems attiecībā uz ES pilsoņiem, tādus arī pieņems. Un visai ticami, ka briti ieviesīs uzturēšanos atļauju sistēmu,” pieļāva Ždanoka.
Tāpat politiķe salīdzināja bezvienošanās “Brexit” ar laulāta pāra šķiršanos, kur puses nevar vienoties nedz par kopīgās mantas sadali, nedz par bērniem.
Savukārt eiroparlamentāriete Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) uzskata, ka jaunā Lielbritānijas premjerministra ievēlēšana amatā nozīmē to, ka “Brexit” process strauji virzīsies uz priekšu. “Es pieņemu, ka ES sarunas ar Lielbritāniju kļūs asākas, un Lielbritānija pieturēsies pie stingrākām pozīcijām. Visai ticami, ka “Brexit” tomēr notiks. Ja pirms laika vēl bija ilūzijas, ka termiņu pagarinās un Lielbritānija neizstāsies no ES, manuprāt, jaunam premjerministram ir stingra pozīcija, ka Lielbritānijai ES ir jāpamet,” vērtēja Melbārde.
Politiķe uzsvēra, ka ES ir ieinteresēta panākt vienošanos ar Lielbritāniju, paužot cerību, ka abas puses darīs visu, lai vienošanos panāktu. Tāpat Melbārde atklāja, ka britu politika pašreiz ir diezgan neprognozējama un “pārsteigumi mūs var piemeklēt jebkurā brīdī”.
Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete (JV) norādīja, ka “Brexit” procesa virzība pašreiz ir Džonsona rokās. Viņam vajadzētu saprast, ka vienošanās, kas šobrīd ir panākta ar bijušo premjerministri Meju, nemainīsies, jo tā ir ES kopējā nostāja, teica Kalniete. “Ja viņš to nesapratīs, viņš ies ar pieri sienā, un 31.oktobrī būs Lielbritānijas aiziešana no ES bez vienošanās, kas nodarīs lielu kaitējumu Lielbritānijai pašai gan ekonomiski, gan politiski. Protams, tas atstās pēdas arī ES. Un arī Latvija gatavojas tam, ka Lielbritānija no ES izstāsies,” pastāstīja politiķe.
Kalniete norādīja, ka viena no pašreizējām Džonsona politiskās karjeras izpausmēm ir bijusi lēkāšana no vienas galējības otrā. Viņasprāt, ir grūti pateikt, cik bezprincipiāli viņš rīkosies, jo konsekvence neesot viņa stiprā puse.
Politiķe uzskata, ka jaunu vienošanos neizstrādās, bet, iespējams, var vienoties papildināt abu pušu politisko deklarāciju. Ja Lielbritānija aiziet no ES ar vienošanos, tad tas ir sakārtots process, kur katrā posmā ir zināms, kas notiks. Ja piepildās bezvienošanās “Brexit” scenārijs, ES dalībvalstīm ir jābūt gatavām amortizēt sekas. Kalniete norādīja, ka Latvijas valdība tam gatavojas.
Eiroparlamentārietis Ivars Ijabs (AP), komentējot Džonsona kļūšanu par britu premjerministru, aicināja atcerēties, ka uz Džonsona pleciem balstās 2016.gada referenduma balsojuma rezultāti par Lielbritānijas izstāšanos no ES. “Tas ir loģiski, ka viņš mēģina būt klāt, kad viņa atbalstītais lēmums tiek ieviests dzīvē. Kā tas izvērsīsies?! Domāju, ka nekas gluds tur nebūs. ES nav noskaņota piekāpties un radikāli mainīt noteikumus, kādus panāca Meja, tikai tādēļ, ka Džonsons ir kļuvis par premjeru,” uzskata politiķis.
Ijabs norādīja, ka Džonsons šobrīd ir ļoti bravūrīgs, stāstot, ka dosies uz Briseli un iegūs labākus darījuma nosacījumus. “Briselē neviens nav noskaņots viņam ieriebt. Sarunas notiks, bet tālākais ir diezgan neskaidrs, ņemot vērā Lielbritānijas parlamenta iepriekšējo rīcību, kad tas noraidīja Mejas panākto vienošanos ar Briseli par izstāšanās nosacījumiem. Es neredzu pamatu domāt, ka Džonsonam jebkādam savam lēmumam izdosies panākt vairākumu britu parlamentā,” vērtēja Ijabs.
Politiķis uzskata, ka, iespējams, vajadzētu īstenot to “Brexit” scenāriju, par kuru runā britu proeiropeiskie spēki – izstāšanās termiņu vajadzētu atlikt, sarīkot vēl vienas parlamenta vēlēšanas, lai sarīkotu vēl vienu referendumu par izstāšanos no ES. “Tas nebūtu nedemokrātiski, ka britu tautai pajautātu vēl vienu reizi, vai patiešām viņi vēlas izstāties. Ja jā, tad, kādā formā,” teica Ijabs.
Kā ziņots, Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera vēlēšanās uzvarēja bijušais ārlietu ministrs Boriss Džonsons, kurš automātiski kļuva arī par Lielbritānijas premjerministru un amatā nomainīja Meju.
Džonsons pēc stāšanās premjerministra amatā solīja “bez jebkādiem ja vai bet” “Brexit” līdz 31.oktobrim un pierādīt, ka visi tie, kas šaubās un paredz drūmus scenārijus, kļūdās.
Stāvot pie premjera rezidences Dauningstrītā, Džonsons paziņoja, ka panāks jaunu vienošanos ar ES.
Autors: nozare.lv
29.07.2019.
