hm.. ko darīt kad gribas kādu siltu cilvēku sev balkus gultā šajās aukstajās dienās, bet nevien nav. kā tas ir, kad neviena nav? ir, ir pilna pasaule, bet ir apnicis izlikties, ka satikties, pamīlēties, pēc kāda laika atkal satikties un pamīlēties, ak man tas ir normāli un tas ir tas, ko es vēlos. nē, ne tuvu tam. man gribas uzticēties. neiespringt, vai tas ko viņš teica ir domāts tā, vai tomēr viņš do’māj kaut ko vairāk to sakot. man gribētos, lai visi kļūst mazliet vienkāršāki un beidz spēlēt spēlītes un beidz gaidīt īstos brīžus, kad varēs sākt dzīvot. man ir apnicis iziet uz kompromisiesm, kas īstenībā ir pilnīgi pretēji manām sajūtām, tikai lai kaut mazliet mazāk justos vientuļa un viena. ir moderni teikt, ka jāmāk justies labi ar sevi, bet vai tas nav visvieglākais- tas ir pilnīgais komfots, un tad sāk aizmirst kā ir būt kopā ar kādu un piekāpties, bet cik daudz ir tā robeža, kad tas jau par daudz? 🙂 es atvainojos, vienkārši nogurms, ilgas pārdomas un vienkārši vēlem, vienu rītu pamosites un būt labi. novēlu jums katru rītu pamosties ar sajūtu, ka viss ir tieši tā kā tu vēlies!

Biju apņēmusies, ka ex dāvināto gredzentiņu pārstāšu nēsāt, kad tas kritīs nots. Tad nu vakar sapratu, ka viss, tas gredzens knapi turas pirkstā! 😛 Tagad atkal mani pirksti gaidīs nākamo Īpašā Cilvēka dāvanu… Un šodien sapratu, ka iet jau 5ais mēnesis kā brīvai meitenei un ir TIK labi! Ak un zvanīja Viņa māsa, apsveica vārda dienā. Novēlējums- lai tevi šovakar arī kāds cits sasilda, ne tikai ugunskurs! Sildoša dzira manu mēli jau bija atraisījusi un pateicu, ka šovakar nē, nākamajā nedēļā satikšu savu sildītāju (l) Tad bija neveikla pauze no viņas puses un jauka atlikušā vakara vēlējums. Es jau nekur nemeloju, man tiešām taureņi ir uzsākuši savu deju un nākamās nedēļas ir plānos satikt VIŅU 😛 Pieņemu, ka viņai bija pārsteigums par manu atbildi, jo Viņa māsīca man reiz apvaicājās vai negribu Viņu atpakaļ 😀 Nē, nafig man Viņu. Piekrītu tam, ka katrs nākamais ir labāks par iepriekšējo 😉 Novēlu visām, visām, kuras sākušas zaudēt cerības, saņemties! Varbūt turpat tuvumā ir kāds, kurš mīlēs Jūs, lai arī kādas Jūs nebūtu (l)

Lasot jauno Cosmo,aizkjeras taa lpp kur aprakstiits kaa dzzeks ieveroja draudzenes atslodze dienas :D:D:D taa sasmejos…Juuseejais arii ir kko tamliidziigu ieverojis?es agrak kad dziivoju kopaa ar puisi,vins mani apbriinoja kaa tik daudz varu nodoties sportam un eest tik veseliigi un uzreiz mineeja ka NEkad muuzhaa neko neieturees(tas domats par manam atslodzes dienam un treninja programmam) 😀

sveikas, meitenes! 🙂 sāku jau lēnām rosīties, lai 18.00 būtu gatava braukt un svinēties! domāju par to, cik interesanti, ka jau šonakt būšu par 1 gadu vecāka. un tad dzeršu šampanieti un ēdīšu torti jau citā vecumā 😀 un jā, man jau sāk gribēties torti. bet vispirms vēl mazi darbiņi un tad jau svinēšos ne pa jokam! varbūt vēl kādai rīt ir dz/d? 😀 visām vēlu izdevušos un jauku vakaru! (l)

Tik daudzas no mums sevi apgrūtina ar nefunkcionējošām vai sarežģītām attiecībām. Piemēram, mans bijušas draugs dzīvoja uz mana rēķina un pat netaisījās meklēt nopietnu darbu. Un es ar to samierinājos veselus 2 gadus. Atskatoties uz šo periodu, domāju, kā gan ko tādu varēju pieļaut? Kāpēc es šīs attiecības nepārtraucu brīdī, kad sapratu, ka neko labu no šīm attiecībām negūstu? Atklāti sakot, joprojām nespēju atbildēt uz šiem jautājumiem, bet tagad zinu, ka neko tādu vairs nepieļautu. Varbūt tā bija dzīves skola, kam vienkārši bija jāiziet cauri un jāizdzīvo? Manas tagadējās attiecības man ir īsts iedvesmas avots. Esmu sapratusi, ka cilvēkam, ar kuru esmu kopā, ir jāspēj mani pilnveidot, izaicināt, atbalstīt kļūt par labāku cilvēku. Attiecībām ir jāsniedz gandarījums un iedvesma. Cilvēkam, kas ir man blakus, ir jābūt stiprai personībai, jo tāda esmu arī es pati. Un man nav vajadzīgs vīrietis, kam ir visa pasaules nauda un kurš man dod neierobežotu pieeju tai. Man ir vajadzīgs cilvēks, kas mani izaicinās un palīdzēs pašai nopelnīt visu, ko es vēlos, cilvēks, kas nevis piepilda visus manus sapņus, bet kas palīdz, motivē un iedvesmu tos piepildīt man pašai. Esmu pateicīga liktenim, ka viņš mani ir savedis kopā ar šo skaisto personību, kas manu dzīves ceļu nepadara vieglāku, bet interesantāku, izaicinošāku un skaistāku gan! Novēlu arī jums katrai sastapt savas dzīves partneri, kas spēj jūs iedvesomot!

nu tad tā! šī ir vienkārši lieliska nedēļa, jo man 7dien ir dzimšanas dieniņa un 6dien ir gaidāms viens trakoti labs pasākums ar draugiem. 😎 beeet, kā jau ierasts, pirms foršiem un svarīgiem pasākumiem, mani piemeklē iesnas, tad nu tagad jācenšas no tām līdz 6dienai atbrīvoties!!! 😀 veiksmīgu un jauku Jums visām šo nedēļu! 🙂

Stāsts, ir lūk, kāds – ir sestdiena, ir Vecrīga, un ir divas meitenes (mēs ar draudzeni), kas apņēmīgi dodas Grēcinieku ielas 24 virzienā, kur atrodas kokteiļu bārs „Kokteiļu studija”. Kā stāstīja pirms mirkļa satiktie spāņu tūristi, tur esot lieliskas asiņainās mērijas, un pēc viņu smaidīgajām sejām sapratām, ka tas izklausās arī pēc tūristiem draudzīga bāra. Viņi mums lauzītā angļu valodā saka, – vakarnakt tur esot atzīmējuši vecpuišu ballīti, un viņiem atliek vien cerēt, ka topošās sievas vecmeitu ballīte bija tikpat izdevusies. Atradām vajadzīgo vietu, pasūtījām dzērienus (lieliskas mērijas!), piesēdām uz dīvāniņa un nolēmām, ka jāuzpīpē ūdenspīpi, ko, kā mums pastāstīja citas meitenes bārā, te dēvē par kaljanu. Pie galdiņa telpas pretējā stūrī acīmredzami notika studentu ballīte, kaut gan pēc uzvalkiem, kas viņiem bija mugurā, to varētu nodēvēt pat par banketu. Bet studenti kā jau studenti – pie alus kausa. Kolorīta publika! Rekur info www.bars.lv

Varbūt tas ir rudens, varbūt aukstums, varbūt apziņa, ka cilvēks, kuram to vajadzēja pamanīt, nereaģē uz attālināšanos… Nereti tās piepildītās vietas tomēr iztukšojas. Dažas lēnāk, dažas ātrāk. Laikam jau tomēr ir labāk, ka iztukšojas ātrāk – kā plāksteri noraujot, nevis lēnām, velkot garumā katru sekundi un daļu no laika atstājot ne tikai nesaprašanā par notiekošo, bet arī nostalģiskā bezpalīdzībā – kā smiltīm caur pirkstiem plūstot… Vārdi neko nemainīs, teikt arī vairs nav ko. To vai nu neredz, vai ignorē. Negribu palikt sēžot viena, attapties, ka ilgu laiku aizņemtā vieta blakus sen vairs tāda nav, par vienīgo nodevēju atstājot tāpat pazūdošo siltumu. Tādēļ pagaidām naivi cerēšu, ka tas ir rudens, aukstums, drēgnums vai vienkārši iedomas. Savādāk nav ne jausmas – kurā virzienā lai iet. Murgs. http://www.youtube.com/watch?v=MHfZRIuVoPA

Es reizēm vēlētos nebūt Ne ūdens, ne zeme, ne saule Bet manī kā krūzītē ūdens Ielīst visa pasaule Un reizēm ap sirdi kļūst smagi, kad pasaule izlīst pie kājām Tad zinu tik vienu es ceļu; Pie tevis – uz savām mājām. Tu reizēm sagaidi mani Ar alu pustukšā kausā Ar mani tu esi viss Bez manis, kā vienmēr – sausā. Mēs reizēm nosvinam dienu Bez iemesla un bez domām Jo, kad negribot pienāks rīts Mēs būsim mainītās lomās. Es reizēm neesmu TU. Un brīžiem viens otrā mēs esam Tu reizēm neesi ES …. Un tad izlīst pasaules.

Jo Tevi es mīlēšu vienmēr Par spīti salauztām dienām Plēs kaut mani uz pusēm Tev nebūs jāpaliek vienam. Tik karsta elpa uz kakla Un kaisle, kas iestrēgst starp sienām Es tevi gaidīšu mājās Arī pēc miljons dienām Uz mūsu ceļa daudz stiklu Un ejot asiņo pēdas Šķiet, ka vienīgi tu Spēj sadziedēt manas rētas Rētas arī uz kakla Pēc kopīgām brokastīm, gardām Viens otru mēs ēdam, ne citus Un tomēr esam badā Asiņo lūpas, kad kopā Tuksnesis kaltē, kad tālu Es zinu, tu atnāksi drīz Kaut pa slidenu mālu.

Kaut kad tad, kad man bija gadi 15 vai tikai 14.. kaut arī nav jau liela atšķirība tagad.. 🙂 tolaik vēl nebija latviešu Cosmo.. un arī manas latviešu valodas zināšanas nebija no labākiem tolaik. Bet man bija mans mīļais Cosmo krievu valodā. No tiem laikiem man palika viens neizpildīts sapnis: es gribēju strādāt Cosmo. 😎 Tagad Cosmo es lasu reti.. tāpat kā citus žurnālus.. dzīve iet uz priekšu un viss attīstās. Visu nepieciešamu var atrast internetā. Bet bērnu sapņi paliek. Es nezinu kas būs tālāk, es tikai zinu, ka šobrīd man ir jāraksta mans kursa darbs un protams, ka ar zobiem, nagiem un viss kaut ko es pievilku ta tēmu tam, lai sava darba varētu izmantot tieši Cosmo mājas lapu. Dzīvosim – redzēsim, vai universitāte apstiprinās manu tēmu.. jo jau pa diviem gadiem es izjūtu, ka par nopietnām tēmām skaitās politika, ekonomika.. īsāk sakot, tas viss, kas man šķiet garlaicīgi..

Diplomēta RSU pilates un Starptautiskās Roberta Štainbahera BodyART skolas Vācijā sertificēta bodyART trenere aicina pievienoties jaunajai sezonai pilates un bodyART nodarbībām Rīgā Stabu ielā 18C Vacatio sporta studijā katru otrdienu 18:30 – 19:30 (pilates) un ceturtdienu 18:30-20:00 (bodyART)! BodyART-treniņa galvenā prioritāte ir trenēt cilvēku kā funkcionālu kopumu, tiek sasniegta fiziskas un garīgas spriedzes mazināšanas sinerģija. Pamatā balstās uz jogas pozām. Nodarbības pamatā ir Iņ un Jaņ princips- ieelpa un izelpa, spēka vingrinājumi, modernā un klasiskā baleta elementi, kā arī atsevišķi jogas, kalanētikas un nedaudz pilates vingrojumi, kas tiek kombinēti atkarībā no grupas dalībnieku fiziskās sagatavotības un vēlmēm. Kā arī relaksācija. Ir dušas, ģērbtuves. Raksti: sire24@inbox.lv Lelde

Tu sasildi manu būtību ik reizi, kad es pārāk ilgi esmu aizsēdējusies ēnā, domājot par savām sajūtām, sapņiem un Tevi. Lai, kur arī es nedotos, bēgot no vientulības, lai ko arī es nedarītu, lai izvairītos no jūtām, kas brutāli cenšas ielauzties manā apziņā, Tu vienmēr esi līdzās. Cik pašsaprotami… Tavā dvēselē nav savtības, tu mīli un sildi, neko neprasot pretī. Un labi, ka tā, jo nekas vairāk par sevi pašu man nepieder. Mēs gandrīz nemaz nesarunājamies, tikai izbaudām viens otra klātbūtni. Tu mēdz uzlikt savas siltās rokas uz maniem vaigiem un dziļi vērties acīs. Tādos mirkļos man šķiet, ka es sadegtu, ja tikai iepazītu Tevi kaut nedaudz tuvāk. Domās es vienmēr paceļos virs mākoņiem, lai vēl vairāk sajustu Tavu siltumu, lai tikai ilgāk būtu ar Tevi. Reizēs, kad tu vienkārši nozūdi, es raudu stundām ilgi un asaras samērcē debesis, koku lapas, māju jumtus un ceļu, pa kuru Tev vajadzētu atgriezties – TIK ļoti tas sāp. Mani nomierina vienīgi apziņa, ka Tu nekad nepazudīsi uz visiem laikiem. Tavs cēlums un varenība apbur mani ik reizi, kad atkal parādies pie apvāršņa. Neskatoties uz mūsu tuvību un neprātīgajām alkām vienam pēc otra, Tu ne reizi neesi palicis pie manis pa nakti. Iespējams, ka otrā pasaules malā Tev ir kāda cita, kurai dāvāt savu siltumu. Iespējams, viņa ir tikpat atkarīga, cik es. Un, ja nu tādas ir pat vairākas? Patiesībā, tam nav nozīmes Tu teici, ka mīlestībai neesot robežu, ka sajūtas nekad nebeidzas. Tā dēļ es turpinu gaidīt. Tu esi mana saule. Tevi es mīlu.

civ daamas. soreiz par darbu,nevis mums. Kad saku stradat esoshaja darba vietaa, ar menidzeru vienojamies,ka ja kaads buus slims vai kada cita iemesla deel neieradisies darbaa,es stradashu shi cilveka dalju un sanjemshu vinja algu+ manejo. tad nu tris nedelas atpakal divi cilveki aizgaja atvalinajumaa uz divam nedelam. viena cilveka darbus panjemu es otru viena cita meitene. pagajusho piektdienu sanjemu algu-surprise surprise nesu sanjemusi papildus naudinju. aizsutiju sms prieksniecej ar jautajummu kas par lietu? maybe kko sajaukshi. shii njem un zvana man- apgalvo ka es ierodoties darbaa pa veelu un eju majas par aatru. kko tik smiekligu vel nebiju dzirdejusiu. nenormali izblavos (zinu ka ta nebija laba ideja) un teicu lidzko es bushu darbaa norakstishu visus laikus kad es ieraudos darbaa un kad eju maajas (mums ir graamata kura ir japaraxta kad ienac eekaa,izej aaraa) . taatad- katru dienu es ierados darbaa 20min pirms man iseniba jasak un pametu eeku precizi tad kad mans darba laiks beidzaas. besiii araa taa ku** . kaa var shitaa apvainot ? grrrrr. stulbie prieksnieki. bilde taada jo es esu ciiniitaja nepadoshos-gribu taisniigumu un atvainoshanos

Dzīvē mēdz būt lietas, kas acumirklī spēj piesaistīt mūsu uzmanību un to paturēt uz ilgu laiku. Bieži pat konkrēti nav iespējams noteikt, kur slēpjas tā burvība, kas nelaiž vaļā, rada nepārvaramu pievilkšanās spēku. Bet tādas lietas un situācijas izkrāso dzīvi, rada nebijušu degsmi un enerģiju, sapņainu lidojumu, reizēm tikai savā iedomu pasaulē, un vēlāk mazliet sāp, jo nākas piedzīvot vilšanos, tomēr visā ir savs Iņ un Jaņ tāpēc, ka līdz tai ir piedzīvoti sajūtu pilni mirkļi, kas snieguši pozitīvismu un kreativitāti. Ļoti spilgti nepārvaramas pievilcības spēks atklājas arī divās filmās no šī gada kino foruma Arsenāls: igauņu režisora Marko Rāta filmā Sniega karaliene un Kanādas daudzsološā režisora Havjēra Dolāna filmā Iedomātās mīlestības. Šajā gadījumā Sniega karaliene vairs nav kā ļauns Hansa Kristiana Andersena pasaku tēls, bet gan liek pievērsties mūsdienu sievietes dvēselei, sajūtām, lēmumam dzīvot aukstā ledus pilī, nevis koncentrējas uz māsu, kura cenšas glābt savu brāli, pārvarot dažādas grūtības, cīnoties ar ļaunumu – ledus auksto cietsirdību, lai uzvarētu labais – sirds siltums un stiprās ģimenes saites. Sniega karaliene parādīta kā ar vēzi slima sieviete, kura vienkārši cenšas iesaldēt savus dzīves mirkļus, lai tie neizkustu un neaizplūstu mūžīgās mainības jūrā, tāpēc viņa izvēlas ap savu namu novietot ledus sienu, kura cīnīsies ar pavasara siltumu. Un jaunais puisis netiek nolaupīts, bet pats, sajūtot nepārvaramu pievilcības spēku, kurš staro no apņēmīgās sievietes, viņai bezgalīgi pieķeras, vēlas palikt ar viņu, sastingstot vienā mirklī kopā ar viņu, kas arī izdodas. Bet Iedomātās mīlestības jau ir pozitīvāks stāsts, kurš vēsta par trim jauniešiem, no kuriem femīnā un maskulīnā būtne sajūt nepārvaramu, eņģelim līdzīgu starojumu no jaunekļa Niko, kurš vienkārši bauda draudzības saites, nedaudz nojaušot Marī un Frānsisa sāncensību par viņa uzmanību un varbūt arī mīlestību, jo šis nav tikai parasts stāsts par draudzību, bet arī atklāj šķautnes starp heteroseksuālo un homoseksuālo sajūtu prizmu. Bet kad liegais saviļņojums ir pārvērties par spēcīgu sāncensību, Niko novēršas, tā pieviļot abu būtņu cerības un eksaltāciju pret viņu, tāpēc pēc vilšanās tas liek meklēt jaunu enerģijas un saviļņojuma radošu būtni. Šajā filmā uzsvērtas mīlētāju ilgas, slēptākās domas un bailes, draudzības spēks, kurā arī pastāv sāncensība, vienmēr esošā iespēja sevi pieņemt, kāds tu esi, un izvēles iespējas, būt dzīves plūsmā vai to virzīt, kā paši vēlamies. 🙂 Pat varbūt nemanot, dzīvi vada nepārvarama pievilcība, pieķeršanās kaut kam, kas iedvesmo un liek tiekties pēc kaut kā jauna, attīstot mūsos to labāko un veidojot progresa daudzveidību. Tas pat var būt hobijs, kurš izrauj no rutīnas un palīdz veidot dzīvi krāsainu. Svarīgi atrast tās lietas, vietas un būtnes, kas rada pozitīvu un nepārvaramu pievilcību, virza uz attīstību, lai mēs nepaliktu vienā sasalušā mirklī, kurš tajā brīdī varbūt šķiet patīkams, bet neļauj radīt arī nākamos skaistos mirkļus. 🙂

Sveikas ! Ja Jums ir brīvs laiciņš un jums ir vēlme ko labu izdarīt , Jūs variet izveidot mapi ar visiem sev vajadzīgajiem matreāliem par skaistuma idejām !Piemēram mapē tu vari likt jeb kāda veida info par skaistuma receptēm un formulām un.c. lietas ! Esmu pati izveidojusi šādu mapi , kurā ir man visa vajadzīgā info ! Šaj mapei ir daudzi plusi piem.: 1.visa vajadzīgā info stāv vienā vietā 2.informācija , kuru jūs būsiet savākusi būs kārtīga 3.jūs varēsiet atrast visu kas jums ir vajdzīgs , nedomājot , kur esat likuši to ! 4.draudzenes vienmēr varēs atrast sev vajadzīgo lietiņu ! Izveidot pati savu noslēpumu grāmatu mapi ! 🙂

Jau ieprieksh atvainojos, ka rakstu bez garumziimem – man nav latvieshu valodas shajaa datoraa. Shodien lasiiju rakstus majaslapa espati.lv par dziivoshanu kopaa. Gan attieciiba uz paari, gan tikai draugu starpaa. Kadi tik gadijumi tur nebija mineeti – meitenes nevar sadziivot kopaa jo kaitina shaadi taadi ieradumi, jo viena pelna vairaak neka otra, jo vienai jaunas dreebes, bet otrai nee, vienai uzrodas draugs un otra apvainojas utt. utjp. Biju mazliet paarsteigta, ka dziivoshana kopaa var buut tik gruuta lieta. Pagaajusho gadu dziivoju kopaa ar draudzeni un vinjas beerninju – nekaadu probleemu – saprataamies labi, abas gatavojaam est, tirijam maaju, pieskatiijam beernu, runaajamies, taisiijam pa reizei kaadu balliiti. Nebija nekaadu striidu.. Shobriid dzivoju kopaa ar draudzeni (maacamies arii kopaa)2 istabu dziivoklii un taa sanaaca, ka mans draugs pie mums ievaacas, jo citaadi laikam mees vispaar nesatiktos muusu abu dienas rezhiimu deelj. Un atkal man jaasecina, ka mees sadziivojam lieliski. varbuut dazhreiz man kriit uz nerviem, ka draugs speej radiit nekaartibu un par to nemaz neiespringt, bet nu.. Nav kaskju par naudu un nav kaskju kaa taadu. Mees varam trijataa draudziigi sadziivot, draudziigi parunaat un draudziigi bruuvet alu pagaldee un draudziigi uznjemt couchsurfinga cilveekus 😀 😀 😀 Taa ka – laikam jau sadzivot var. Vajag tikai maacet un gribeet, un laikam jau ariidzan atrast iistos cilveekus 🙂 Jo zinu, ka man ir draudzenes, ar kuraam nekad nespeetu sadziivot (un nevis taapec ka es nebuutu toleranta)

Soreiz gribeetu parunaat par naudu. Parasti, sabiedriibaa nav pienjemts apspriest so tematu, jo tas ir ljoti privaats, mees vienmeer baidaamies sanjemt mazaak nekaa citi, jo tas noziimeetu, ka mees neesam pietiekami labi, vai vairaak kaa citi, jo tad paareejie uzskatiis, ka taa ir neiedomaajama augstpratiiba lieliities ar saviem lielajiem ienaakumiem. Sabiedriibaa, beizi vien, pienjemts naudu uzkatiit par kaut ko negatiivu, bez kaa mees nevaram iztikt, bet par ko runaat tomeer neveelamies. Dzirdeets arii viedoklis, ka nav pareizi tiekties peec naudas. Sim viedoklim, es personiigi, nepiekriitu. Uzskatu, ka sabiedriibaa naudai buutu jaarada daudz pozitiivaaks teels. Mees visi tacu to veelamies, un peec iespeejas vairaak! Kaadeelj tad, biezi vien, mums ir kauns to atziit? Man liekas, ka cilveekiem ir jaamaina attieksme pret naudu, jo tas ir viens no veidiem naudas "pievilinaasanaa". Tas tacu nav nekas slikts – gribeet buut bagaatam. Galvenais, kas mums jaatceraas sii meerkja iistenosanaa, ka vairojot savu kapitaalu, mees nedriikstam to dariit uz citu reekina, dariit to negodiigi. Ja mees varam nopelniit naudu godiigaa celja, tas ir labi, bet ja varam nopelniit daudz naudas, tas ir vienkaarsi lieliski. Un veel viena lieta, nav veers skaust citu cilveeku bagaatiibu. Daudz efektiivaak un gudraak ir domaat par to, kaa mees varam vairot savu kapitaalu un taadaa veidaa uzlabot savas dziives kvalitaati. Jo tas, ja kaadam ir vairaak naudas nekaa mums veel nenoziimee, ka pasaulee neatradiisies "lieka" nauda no kuras mees varam veidot savu naakotnes kapitaalu.

Vienmēr esmu teikusi, ka vienalga kāds telefons man pieder. Pats svarīgākais ir tas, ka es varu piezvanīt, aizsūtīt sms, mani var sazvanīt un atsūtīt sms. Bet, pienāca beidzot tā diena, kad es sapratu, kā arī internetam telefonā ir liela nozīme. Precīzāk – tam, ka ar tā palīdzību var google kartē atrast vajadzīgo adresi.

Šovakar beidzot uznāca iedvesma uzrakstīt par Viņām. Par Savām. Par Mīļākajām. 🙂 Ir tik daudz iemeslu, kādēļ sievietes mīl augstpapēžu kurpes… sākot ar ideālā garuma ilūziju līdz pat varaskārei un pakļaušanas alkām. Manējās stāv vairākās rindās pie skapja, sākumā melnās – ādas, zamšādas, lakādas, ar slēgtiem un vaļējiem purniņiem, ar un bez siksniņām, kniedītēm, bantītēm un kristāliņiem, tad sarkanās – īpaši izceltas vienas no manām mīļākajām – krokodilādas imitācijas bordo krāsas kurpes, kuras saucu par savām veiksmes kurpēm, tad mīļākie vasaras apavi, kuriem patīk ceļot manās rokās lietus laikā, tad mana vājība – dzīvnieku raksti… un jā, es pat neesmu vēl pietuvojusies pirmās rindas galam. Visas tik dažādas, bet tomēr – tik ļoti manas. Cik daudz patīkamu atmiņu man saistās tieši ar kurpēm… ar to ellišķīgo nogurumu kājās, kad, ejot pēc smagas dienas mājās, atļauju savām pēdām izbaudīt pilsētas bruģi… vai arī sēžot parkā viegli noslidināt laiviņu no kājas un nevainīgi pašūpojot, pamanīt ieinteresētos skatienus… vai kladzinot ar smailajiem papēdīšiem pa svarīgu institūciju pulētajām grīdām likt vīriešiem ieklausīties un iztēloties… vai vienkārši sēdēt saules staru apmirdzētā istabā ar rīta kafiju, datoru, mitriem matiem un savām skaistulēm kājās, jo… man patīk. Kaut vai tikai pa māju vien, bet tā sajūta iekšā mainās – izsmalcinātība, seksualitāte, brīvības un koķetīgās dabas apziņa, – jā, to visu man piešķir šie +12 liekie centimetri ietērpti lakādas vai pavedinošu mežģīņu veidolā. Starp citu, arī Marija Antuanete nešķīrās no savām iemīļotajām kurpēm giljotīnas priekškarā.. P.S. Īpašu bildi šim ierakstam neveidoju, tāpēc jāiztiek ar to, kas ir. Arī vienas no manām mīļākajām, protams. 😛

Sveikas meitenes,kuras šodien apmekle tadu pasakumu kā studentu paradīze..?

vannas pelde+lifehous-storm skaņās…ekhh tik skumji :-/ jauku vakaru tām kas nav vientuļas!!!

Es esmu tā noskrējusies šodien, mājās pārrados salīdzinoši vēlu un jūtos tik nogurusi. Un šobrīd visvairāk es vēlos "Fazer" piena šokolādi.. mmmm… Tikai slinkums iet uz veikalu. 😀 paši labākie un uzmundrinošākie vārdi man tagad ir – jēēēj, rīt 5diena!!! un, kad iedomājos, cik ilgi es 6dien gulēšu, tad paliek laaabi. (l) bet šodien vēl jāpavingro (jāuztur sevi formā kaut kā 😀 ), jāpamācās un jāgaida rītdiena! 😎

Satriecoša diena. 😎 Nevaru sagaidīt brīvdienas. Tā vien niez nagi veltīt laiku kaut kam pavisam muļķīgam. P.s. Gotta write some papers for my adorable-lovely work and bring in some theatrical-positivity on 5day, and I get the rest of the day off to be lazy, sneaking around the town doing crazy stuff; then I can call my co-worker to order up some of the new designs. Lovēē. Ā, un ja Tu lasi, meklēju potenciālo sponsoru satriecošai, jaunai izklaides vietai. Esmu traka piedāvājot šo ideju kādam citam. 🙂 Mīlu, xoxoxox, Starshine Sīgī. 😀 P.S.S.S.S Ja gribi pārrunāt kādu juridiska rakstura jautajumu (jo samudžinātāks, jo superīgāks process) pāri pusdienu galdam Čillī, uzraksti un varam satikties, tās būs lieliskas pusdienas, un tēv nebūs jādomā par naudu, izņemot, ja gribi lai sastādu/sagatavoju tev dokumentus. 😉 I’m feeling lovely-ishly generous and want to do good. 🙂 Kthx! (l)

Šovakar mani tik dīvainas sajūtas pārņēmušas, tādas saldsērīgas. Esmu laimīga, ka braukšu ceļojumā un varēšu izrauties no savas rutīnā iestigušās ikdienas. Tas viss ir forši, bet man bail un skumji. Bail no tā, ka būs 3 dienas jāpavada kopā ar draudzeni, no kuras esmu atsvešinājusies, un nepazīstamiem vīriešiem, vienam no kuriem es kā otra pusīte braucu līdzi (neparasts aklais randiņš 😀 ). Nebūs iespējas paslēpties un aizbēgt, ja gribēsies, un to man bieži gribās darīt. Bail, ka no šī jaukā notikuma, man nesanāk viena liela vilšanās, ka nesabojāju atpūtu ne tikai sev, bet arī pārējiem. Baidos, ka man nāksies atvērties šiem cilvēkiem un pielaist sev klāt. Bail, ka ar šo "savu" vīrieti tiešām kaut kas varētu izveidoties un bail arī, ka varētu viņam neiepatikties. Un man ir ļoti skumji, jo šis viss nozīmē, ka es eju tālāk, prom no savām iepriekšējām attiecībām. Protams, par to vajadzētu priecāties, bet mani moka nostaļģija un skumjas pēc pagājušā. Dziļi iekšā vēl neesmu gatava atlaist pagātni, samierināties un nogalināt iekšā sēdošo cerībiņu. Man tik ļoti gribētos jaunu sākumu, jaunu dzīvi, bet esmu no tā līdz neprātam nobijusies. Nezinu kā būs, kad jau būšu jau ceļā un nebūs, kur sprukt, cerams būšu saņēmusies un tikusi skaidrībā ar sevi atkal. Jūtos kā ezītis miglā. 🙁

Sajūta kas pārņem kad nodod labākā draudzene Sajūta kad dvēsele raud un brēc , bet asaras neparādās Sajūta kad pēc nakts ar puisi , vinš aiziet ar tavu labāko draudzeni Sajūta kad jūties nodota un nezini kā visu saglābt Sajūta kad saproti ka vairs neatgūsi viņu Sajūta kad jūties nesaprasta un vientuļa Sajūta kad zini ka jāaizmist viss notikušais Sajūta kad nezini ko darīt un nav kam prasīt padomu Sajūta kad melo puisim par pilnīgi citu puisi , lai nejustos pilnīgi nepilnvērtīga Sajūta kad saskrienies ar viņu , un mūsu sejas atrodas tik tuvu , bet tu zini ka tev jaizmirst vinš Sajūta kad zini kad vinš ir bloķēts plašsaziņas līdzekļos Sajūta kad zini ka mīli , bez atbildes Sajūta kad nezini kā dzīvot tālāk Sajūta ka dzert , ir viss ko man šobrīd vajag Sajūta kad gribi apreibt lai nebūtu jādomā pr to Sajūta ka padosies, bet ir jādzīvo par spīti visam Sajūta kas pērņem kad zini kad to cilvēku atcerēsies visu dzīvi …. Sajūta kad sāp.. Sajūta kad ej gulēt un nezini vai piecelsies.. Dur Tik sāpīgi dur..

nekad neko tādu nebūtu rakstijusi, un nekad nebutu domājusi, ka es varu tā! es biju mis svētā, tad ar čali izšķīrusies, sagaju kopā ar citu un es krāpu jauno puisi bez mazakajas vainas sajutas, nē, es nepārgulēju ar citiem čaļiem, bet domās es biju pie viņiem, domās cerēju satikt klubā to un to čali, mekleju iespeju iesēsties klēpi, pabučoties, ļāvos pieskārieniem, ļavos uzmanībai… kāpēc?! man tak to iepriekš visu nevajadzeja, tgd vajag!? domāju, ka viņa vienaldzība, un tas, ka šis cilvēks dzivoja ar vienu kāju vēl pagātnē, ļāva man kļūt tādai… vai tas ir nosodāmi!? Un jo vairak viņš pierada pie manis, jo vairak iestajas rutina, jo vienaldzigaka kljuva vinja attieksme, un es jo vairak tusējos, un jo vairak viņš neiebilda, jo vairak man gribejas iespītēt, lidz beigu galā, es vairs nepazinu sevi…

visu dienu zem segas, un puņķlupatiņu kaudzi blakus.. un nekur neejot visu laiku manī nāk jaunas atklasmes, un apziņa, ka mana dzīve kaukā neiet pareizās sliedēs. Pirms pusgada palaidu vējā puisi kurš mani mīlēja, tad satiku jaunu, kuru pirms nedēļas arī aizlaidu prom, tagad man pazvana mana draudzene, vieniiga un vislabaka, un pazinjo ka brauc prom uz arzemem.. un es palieku savā gultā galīgi slima, sašļukusi un nelaimīga… un darbā viss vel drūmās krāsās, un vēl viņi man nav ieskaitijuši avansu! Pat smiekli nāk cik skumji! 😀 Saņemies, meitene! (e)

arī es esmu saslimusi. ja pirms tam tā riktīgi turējos, tad nu jau ir kā ir. sēžu (pareizāk sakot, arī guļu) mājās, lasu mācību grāmatas, lai vismaz arī mājās kko pamācītos, bet nekas nelien galvā. gribēju jau iet mācīties šodien, bet no manis tur nekāda lielā jēga jau nebūtu. + esmu sastrīdējusies ar savu mammu, par niekiem. nu ko, izskatās, ka man šodien būs jauka diena! 😀

Pēdējās dienas dzīvoju ar smagu personības dalīšanos. Esmu līdzās savam vīrietim, bet acu priekšā redzu otru – tīri burtiski, jo, izrādās, tagad strādāsim kopā. Pats dīvainākais ir tas, ka, ja pirms tam liekās – aizmirsīšu un viss, tad situācija ir krietni mainījusies. Biju domājusi, ka viņš ir aizņemts, un tad būtu vieglāk tikt pāri, bet izrādās – nav gan. Pie tam pavisam izmest no savas dzīves vairs viņu tāpat nespētu, cenšos būt "tikai draugi" rāmītī, bet jūtu tādu pievilkšanos, kā nekad dzīvē. Abpusēju. Atgriežos mājās un redzu savu mīļo, kurš strādā, lai mums abiem būtu labi, un jūtos tik vainīga, ka varētu iegrimt zemē.. dziļāk par zemi. Zinu, ka pametot savu vīrieti, es izdarītu lielāko kļūdu dzīvē.. un atlikušo mūžu dzīvotu ar milzu kamolu kaklā tā dēļ. Man nav iemesla viņu pamest, jo viss ir ideāli, izņemot seksu, kuru man vajag daudz vairāk un kaislīgāku kā jebkad no šī cilvēka saņemšu 🙁 (Ironiski, bet otrs ir kā radīts man:P) Bet viss pārējais ir kā pasakās par fejiņām, tikai jūtos iztukšota, tā it kā skatītos uz viņu caur tālskati. Apgrieztu. Un es nespēju viņu sāpināt tik ļoti.. Nezinu ko lai daru – es gribu visu kā ir, visu salabot, gribu aizmirst to otru, kas mani velk kā magnēts pie sevis tā, ka nav jāpielieto apziņa, lai izdarītu ko sliktu. Pietiek būt vienā telpā un ķermenis neapzināti tiecas uz to pusi, sirds sitas tik sāpīgi, ka varētu pārsprāgt – varbūt tā arī notiks un nevienu nebūs jāsāpina. Bet kā lai izkasu viņa smaržu no plaušām un pārtraucu šos refleksus? Pilnīgi noteikti man nepietiek spēka un nezinu, ko lai daru.. Varbūt pateikt, ka man vajag pauzi? Bet tad tas tāpat būs sāpīgi un uz neatgriešanos 🙁 Ciesties ar kaķi, kas skrāpējas krūtīs un bez seksa, cerot, ka pāries? 🙁

Katraa no mums ir potenciaals savaa dziivee sasniegt kaut ko grandiozu, buut labaakam un veiksmiigaakam par vidusmeera cilveeku. Tomeer, biezi vien, mees so potenciaalu neizmantojam. Neplaid garaam savu lielo iespeeju: 1) Mums ir jaabuut aktiiviem, atveeriem visaam iespeejaam, mums ir jaagrib pameeginaat visu jauno, jo ja mees nemeeginaasim, tad neko neiepaziisim un nesasniegsim; 2) Mums ir jaabuut radosiem un meerktieciigiem. Ideja par to kaa veidot savu dziivi labaaku, ir pirmsaakums, peec tam mums jaasastaada plaans, kaa mees so ideju domaajam realizeet un taalaak jaaiet pretii uzstaadiitajam meerkim. Saakums vienmeer ir pats gruutaakais, taadeelj nepieciesama zinaama dalja meerkjtieciibas, lai "sevi izkustinaatu". 3)Mums ir jaabuut gataviem arii neveiksmeem savaa celjaa, bet ar taam sastopoties, taas ir jaauztver nevis kaa nepaarvarami skeerslji vai iemesls, lai atteiktos no savaam iecereem, bet gan kaa iespeejas, kaa dziives skola, kas sniedz mums veertiigu pieredzi. 4) Mums ir jaabuut gataviem iet taalaak par savu "komforta zonu", jo tikai tiekot tai paari mees varam atklaat savu patieso potenciaalu un iespeejas. 5) Mums ir jaasaprot, ka pilniigi viss, kas ar mums notiek, ir sekas muusu dziivee pienjemtajiem leemumiem. Tas, ja dotajaa briidii neesam apmierinaati ar savu pasreizeejo situaaciju, ir sekas nepareizi pienjemtiem leemumiem pagaatnee. Varbuut mees esam baidiijusies pienjemt riskantus leemumus? Varbuut nebija veeleesanaas ieguldiit vairaak darba vai energijas? Svariigi turpmaak pienjemt pareizos leemumus, lai arii tie ne vienmeer buus tie patiikamaakie. Tikai mazliet mainot savu domaasanu mees varam panaakt milziigus rezultaatus savas dziives uzlabosanaa.

No rīta pamostos ar labu garastāvokli, sapošos, izdomāju, kad kur iešu, lai visu paspētu, cenšos nedomāt par lietām, kas mani nomāc, izlasu pirmos apsveikumus. Tik jauks dienas sākums. (l) Zināju, ka šodien saņemšu atbildi par darbu, un saņēmu arī e-pastā (e) Kā jau parasti, ja e-pastā, tātad atteikums 🙁 Darbs ne tuvu nebija manu sapņu iemiesojums, bet škrobe jau par to, ka tik vienkāršu darbu, kuru pat mērkaķis varētu paveikt, es nedabūju. Nojaušu arī, kam par to jāsaka paldies (e) Nu neko, kaut kā saņēmos un devos ar mākslīgo smaidu savās dienas gaitās, lai sveicējiem prieks, jo ne jau priekš manis ir šie svētki.. Nekad nav patikušas dzimšanas dienas, bet šī bija sliktākā kāda bijusi. Nopūt svecīti uz tortes, ievēlies vēlēšanos, kura nekad nepiepildīsies. Saņem apsveikumus no visiem, izņemot no cilvēka, no kura patiešām to vēlies saņemt. Pārdomā savu dzīvi un saproti, ka nekur neesi tikusi, nekas neesi un Tev neviena nav :%27-( Vakarā ceri uz labākās draudzenes (ja viņu vispār tā var nosaukt vairs) atbalstu, bet viņai kārtējo reizi ir svarīgākas lietas. Vienīgais, kas atliek sadzerties lētu vīnu, žēlot sevi un rakstīt murgus blogā, un cerēt, ka skumjas noslīks vīnā, vismaz uz šo vakaru..

Sveiki, meitenes! Nesen sanāca pabūt UK. Sapirkos daudz un dažādas suņu drēbītes.Ja nu kādai interesē, dodiet ziņu! Cenas atbilstošas šī laika situācijai-viss līdz 10ls un ne vairāk 😎 Turklāt, ja pirksiet vairāk, došu atlaidi! 😉 rancis02@inbox.lv