Tie Covid pacienti, kuriem slimības gaita ir smaga, kļūst par ilgi aprūpējamiem pacientiem. Piemēram, Biķernieku slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā šobrīd – aprīļa beigās – sastopami pacienti, kuri slimnīcā tika ievesti februārī. Pēc vairākām nedēļām intensīvajā terapijā un pēcāk nodaļā viņi joprojām ir skābekļa atkarīgi un bez specifiskas aparatūras uz mājām nav izrakstāmi.

Video

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu konstatēts pirmais inficēšanās ar Covid-19 gadījums kādas izglītības iestādes audzēknim, vēsta TV3.

Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) neatklāj, par kuru skolu ir runa. Saslimušajam noteiktas tuvākās kontaktpersonas izglītības iestādē – kopumā tie ir trīs pegadogi un 14 klasesbiedri, kuriem visiem ir noteikta mājas karantīna un viņi atrodas ģimenes ārstu uzraudzībā.

Vienlaikus skolai epidemiologi snieguši rekomendācijas tālākai darbībai, epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Jau ziņots, ka lielākā daļa jeb 82% skolu šajā mācību gadā mācības sāka klātienē, savukārt 18% skolu – kombinētā veidā, preses konferencē žurnālistiem iepriekš pavēstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Kā liecina ministrijas veiktā skola aptauja, kas ilga no 21.augusta līdz 27.augustam un kurā piedalījās 557 skolasjeb 83% no visām vispārējās izglītības iestādēm, 448 jeb 82% skolu plāno īstenot mācības klātienē, savukārt 102 skolas jeb 18% – mācības daļējā klātienē.

Tāpat lielākā daļa jeb 472 skolas plāno mācību procesu vienas klases skolēniem organizēt vienā telpā, un skolotāji ies pie katras klases skolēniem, nevis otrādi, kā tas bijis līdz šim. Līdz šim zināms, ka 76 skolas gan šādu praksi nepiemēros.

Atklājies, ka 378 skolas plāno organizēt tā saucamās bloka stundas, lai tādējādi samazinātu mācību priekšmetu skaitu vienlaikus vienā dienā vai ilgākā laika periodā, savukārt 170 skolas šādus pasākumus neīstenos.

IZM arī uzzinājusi, ka tikai 184 skolas plāno noteikt atšķirīgus mācību stundu sākuma un beigu laikus dažādām klasēm, kamēr 364 skolas šādu praksi neizvēlējās ieviest.

Vēl zināms, ka 20 skolas īstenos mācību procesu maiņās, savukārt 24 izglītības iestādes organizēs mācības papildu skolas dibinātāja piešķirtajās telpās.

 No 1.jūlija tiks atcelta izglītības nozarei noteiktā prasība par darbinieku vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, šodien, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, lēma valdība.

Tas nozīmē, ka izglītības sfērā nodarbinātajiem pienākumu pildīšanai vairs nebūs nepieciešami Covid-19 sertifikāti.

Grozījumi tāpat paredz, ka personas, kuras iegūst izglītību vispārējās, tostarp speciālās, vai profesionālās izglītības iestādēs, no 1.jūnija varēs nodarbināt izglītības procesā vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanā vasaras brīvdienās bez vakcinācijas un pārslimošanas sertifikāta.

Pašlaik ir noteikta prasība, ka izglītības nozares pedagogiem, administratīvajiem un citiem darbiniekiem, kas ir tiešā kontaktā ar bērniem, ir jābūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam. Vienlaikus ir noteiktas tiesības darba devējam izvērtēt katra darbinieka inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai un noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts nav nepieciešams.

Arī tālmācības izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās nodarbinātajiem, kuri nonāk saskarē ar izglītojamiem, ir nepieciešams sertifikāts.

Iepriekš ziņots, ka vairāk nekā 1000 cilvēku parakstīja atklāto vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai pret Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem izglītības iestāžu darbiniekiem.

Vēstules parakstītāju vidū bija vairāk nekā 200 izglītības iestāžu pedagogi un 40 mācību iestāžu vadītāji. Vēstules parakstītāji uzskata, ka Latvijai ir jāņem piemērs no Lietuvas un Igaunijas un jāatceļ “sabiedrību šķelošos” ierobežojumus.

Savukārt Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji pieprasīja ekspertu pamatojumu par Covid-19 prasībām izglītības nozares darbiniekiem jaunajā mācību gadā.

Organizācija norādīja, ka tā “jau mēnesi akcentē politikas veidotāju nespēju argumentēti pamatot nosacījumus darbam klātienē jaunajā mācību gadā”.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno no 2026./2027.mācību gada visās izglītības iestādēs kā otro svešvalodu prasīt nodrošināt kādu no Eiropas Savienības (ES) valodām.

Kā otru svešvalodu varēs mācīt arī tādu valodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, aģentūru LETA informēja IZM. Tas nozīmē, ka krievu valodu kā otru svešvalodu skolās apgūt vairs nevarēs, jo šī valoda nav nedz ES oficiālā valoda, nedz ir spēkā tādi starpvalstu līgumi, kas nodrošinātu šādu iespēju.

Ministrijā uzskata, šīs izmaiņas veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmēs ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt paver plašas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzsver, ka jautājums par otrās svešvalodas nodrošināšanu skolās pārrunāts ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, sarunās akcentējot nepieciešamību veicināt un nodrošināt kādas no ES oficiālajām valodām kā otrās svešvalodas nodrošināšanu visās skolās. Tas jauniešiem un sabiedrībai kopumā ļaus pilnvērtīgāk līdzdarboties kopējās Eiropas kultūrtelpas norisēs. “Šis ir brīdis, kad mums vairāk nekā jebkad ir jāstiprina Latvijas pamatvērtība – valsts valoda un stipra Latvija kopējā Eiropas Savienības saimē,” pauž ministre.

Pirmo svešvalodu bērni skolā apgūst no 1. klases. Tai ir jābūt vienai no ES oficiālajām valodām, un visbiežāk tiek izvēlēta angļu valoda. Otrā svešvaloda izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas latviešu valodā, tiek mācīta no 4. klases.

Normatīvie dokumenti nenosaka, kuru svešvalodu, piemēram, franču, krievu vai vācu, skolai jāpiedāvā apgūt kā otro svešvalodu. Izvēli nosaka pati izglītības iestāde saskaņā ar iestādes attīstības mērķiem un sadarbībā ar izglītības iestādes padomi. IZM norāda, ka otras svešvalodas izvēlē liela loma ir arī vecāku un skolēnu vēlmēm, kā arī skolas nodrošinājumam ar atbilstīgas kvalifikācijas pedagogiem.

Kā liecina 2021.gadā veiktā skolu aptauja par valodu piedāvājumu, gandrīz puse Latvijas skolu izvēli nepiedāvā – vairāk nekā 300 skolās kā otrā svešvaloda skolēniem tiek mācīta tikai krievu valoda.

IZM skaidro, ka šobrīd, būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un arī ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, gan IZM, gan Valsts izglītības satura centrs (VISC) saņem daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām.

Lai veicinātu ES oficiālo valodu apguvi, IZM izstrādās grozījumus pamatizglītības standartā, nosakot, ka visās skolās kā otrā svešvaloda jānodrošina kāda no ES valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītībā.

Pārejas periods plānots trīs gadu garumā, lai skolas spētu nodrošināt otrās svešvalodas skolotāju skaitu – gan piesaistot jaunus pedagogus, gan arī nodrošinot iespējas esošajiem pedagogiem pārkvalificēties un iegūt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu. Vienlaikus ministrija sākusi sarunas ar Latvijas Universitāti, lai pārrunātu jautājumus par svešvalodas skolotāju sagatavošanu un skolotāju pārkvalifikāciju.

Jautājumus par otrās svešvalodas izvēli IZM un VISC pārstāvji atkārtoti akcentēja arī valstspilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju un izglītības speciālistu seminārā. VISC vadītāja Liene Voroņenko aicināja izglītības pārvaldes sadarbībā ar izglītības iestādēm pārrunāt esošo situāciju un plānotās pārmaiņas svešvalodu mācīšanā skolās, lai rastu ikviena bērna interesēm labākos risinājumus un kopīgi virzītos uz mērķi stiprināt izglītībā ES valodu lietojumu.

Pamatizglītības standarta grozījumu izstrādē tiks iesaistīti sadarbības partneri un sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts tiks nodots publiskai apspriešanai, aicinot ikvienu ieinteresēto piedalīties izvērtēšanā un izteikt priekšlikumus normatīvā dokumenta pilnveidē.

Mums ar savu stāstu padalījās Oļegs, kura sirds ir pilna, jo viņa mīlulis esot atdots citiem cilvēkiem!

Oļegs savulaik kaķi izglābis no Rīgā, Matīsa ielā sadegušas mājas, tad kaķītis vēl bijis maziņš. Tā jaunais ģimenes iemītnieks, kuram tika dots vārds Kevins pie Oļega nodzīvoja pusgadu, līdz kādu dienu pazuda. Kaķītis esot laists arī āra gaitās, Oļegs dzīvo Jūrmalā un kaķis bieži pastaigājies gar kāpām, bet vienmēr atradis savu ceļu mājup. Tad vienu dienu viņš tā arī nav pārnācis. Ģimene pamatīgi uztraukusies, izmeklējusies kaķi, bet nodomāja, ka, iespējams, to saplosījis kāds meža zvērs. Tad pēc aptuveni jau 3 nedēļām Oļega sieva ar meitu satika kādu sievieti, kura it kā glābjot kaķus, un sieviete paziņoja, ka nesen ir izglābusi melnu, jaunu runcīti. Viņa esot kaķi pieradinājusi un vēlāk notvērusi. Bija skaidrs, ka runa ir par pazudušo Kevinu. Šī kaķu glābēja iedeva sievietes telefona numuru, kura Jūrmalā aktīvi glābjot pamestos kaķus. Sieviete vārdā Irīna esot dzīvnieku aizstāve, kura uzskata, ka viņas draudzene ir izglābusi Kevinu, Kevins ir ticis kastrēts un jau atdots jauniem saimniekiem. Oļegs pajautājis Irīnai jauno saimnieku telefona numuru, jo viņš ļoti vēlas atgūt mīluli un paskaidrot “jaunajiem saimniekiem” situāciju, bet Irīna, kurai ļoti rūp dzīvnieku labklājība izlēmusi, ka Kevinam jāpaliek pie jaunajiem saimniekiem un atasakās dot telefona numuru.

Oļega ģimene ir ļoti satriekta un ilgojas pēc sava mīluļa. Oļegs lūdza mūsu palīdzību, jo nav skaidrs ko darīt šādā situācijā, tomēr mēs ļoti ceram, ka ģimene atgūs savu mīluli. Protams, ka jaunie saimnieki noteikti vēlējušies labu, bet Kevinu ļoti gaida mājās.

Situācija no Irīnas skatu punkta

Es saņēmu ziņu, ka Jūrmalā, precīzāk Majoros klaiņo kaķis. Kaķītis regulāri staigājot gar jūru un gar kāpām, dzīvojoties pie miskastēm un atrodas teritorijā, kurā to var saplosīt meža zvēri, piemēram, lapsas. Sieviete, kura novērojusi šo situāciju, apgalvoja, ka šādi tas norisinās jau kādu laiku, viņa esot apstaigājusi tuvākās mājas un nevienam par kaķi nav bijusi nekāda informācija. Kaķītim biju gatava sniegt palīdzību, esam atvēruši biedrību, kura rūpējas par pamestiem kaķiem un mēs tiem meklējam pienācīgus saimniekus. Strādāju un savā brīvajā laikā palīdzu patversmēm, ielas kaķiem. Un visiem šiem kaķiem mēs sniedzam veterināru palīdzību, sterilizējam, vakcinējam un meklējam mājas. Ja mūsu iedzīvotāji būtu atbildīgi par saviem dzīvniekiem, tāda problēma,ka klajņojoši dzīvnieki Latvijā, sen jau būtu atrisināta. Kā tas ir citās Eiropas Valstīs.

Kas tieši mums lika domāt, ka kaķis ir klaidonis?

Atbilde ir pavisam vienkārša. Kaķim nebija siksniņas, tas nebija čipots, nebija kastrēts, kaķi bija nepieciešams arī attārpot un atblusot. Šāds kaķa stāvoklis neliecināja par to, ka kāds par viņu būtu uzņēmies rūpes. Pēc kāda laika ar mani sazinājās Oļegs, kuram jautāju kādēļ kaķis netika meklēts ātrāk. Uz šo jautājumu saņēmu atbildi, ka saimnieki kaķi nav meklējuši, jo domāja, ka viņu notvēris kāds meža zvērs. Oļegs nebija internetā licis kādu paziņojumu par pazudušu kaķi, nekur nebija izliktas arī kādas lapiņas, ka kaķis ir pazudis. Es sazinājos ar jauno ģimeni, kura visai ātri adoptēja kaķi, un viņi uzzinot par situāciju un apdomājoties, atteicās kaķi atdot. Kaķītis esot saradis ar citiem viņu dzīvniekiem, arī ar suni nav nekādu problēmu, viņiem pat mājās esot kaķiem speciāli paradzēts kaķu voljers. Es visu šo paskaidroju Oļegam, pateicu to, ka neko nevaru darīt, jo ar jauno ģimeni ir noslēgti apdopcijas dokumenti, ja viņi kaķi nevēlas atdot, tad man nav nekādas varas pār to. Mana ikdiena paiet glābjot kaķus, es speciāli nevienam kaķi nezagtu, un tās arī ir izmaksas, kuras mums pašiem jāsedz. Citās valstīs šādu problēmu nav, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā. Pie mums, savukārt, ir tikai likums, kuru daudzi neievēro.

SVARĪGI! Ja kaķi nevēlaties čipot, tad tam noteikti nepieciešama siksniņa. Siksniņai vērtīgi pievienot medaljonu ar kaķa adresi, vārdu. Ja uztraucaties, ka kaķis var aizķerties aiz siksniņas, tad tagad iespējams iegādāties siksnas, kuras šādā situācijā atveras, tādejādi neapdraudot mīluļa dzīvību.

Ministru kabineta noteikumi Nr.266

Kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja kaķis ir sterilizēts.

Kaķim nodrošina:

1. Vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni.

2. Pilnvērtīgu barību.

Diskusija par šo situāciju mūsu forumā – https://lilit.dieviete.lv/forums/topic/219510-pazud-kakis-bet-izradas-ka-tam-atrasts-jauns-saimnieks/

Konkursa “Latvijas Gada auto” organizatori šodien paziņoja septiņus automobiļus – finālistus, kuri pretendē uz prestižo “Latvijas Gada auto 2021” titulu. Žūrijas un Tautas simpātijas balsojumā internetā uz doto brīdi sakrīt tikai divi automobiļi.

Konkursa žūrija finālam izvirzīja šādus septiņus jaunākos automobiļus (alfabētiskā secībā) – “Kia Sorento”, “Peugeot 2008”, “Renault Zoe”, “Seat Leon”, “Škoda Octavia”, “Toyota Yaris Hybrid” un “Volkswagen ID.3”.

Galerija

Šobrīd interneta balsojuma https://gadaauto.iauto.lv TOP7 (balsojuma rezultātu secībā) – “BMW 5. sērija”, “Škoda Octavia”, “Audi e-tron Sportback”, “Volkswagen ID.3 1st Edition”, “Ford Puma”, “Seat Ateca” un “Nissan Juke”.

Starp Tautas balsojuma dalībniekiem internetā tiks izlozētas divas balvas – jaunie “Kia Sorento” un “Ford Puma” uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni. Balsot var https://gadaauto.iauto.lv vietnē.

Tautas simpātijas balsojums norisinās arī tirdzniecības centrā “Mols”, kur izvietota “Latvijas Gada auto 2021” lielformāta foto izstāde. Iepērkoties kādā no tirdzniecības centra veikaliem, ir iespējams saņemt speciālo balsošanas žetonu, kas jāiemet balsošanas kastītē pie izvēlētā automobiļa. 

Konkursa “Latvijas Gada auto 2021” titula ieguvējs un nomināciju uzvarētāji tiks paziņoti interneta tiešraidē šī gada 3. decembrī plkst. 19:00 portālos Delfi, iAuto.lv un Tvnet.

Konkursā “Latvijas Gada auto 2021” ir pieteikti 25 jaunākie automobiļi Latvijā: “Alfa Romeo Stelvio”, “Audi e-tron Sportback”, “BMW 5.sērija”, “Citroën C3”, “Citroën C5 Hybrid”, “Ford Puma”, “Honda e”, “Hyundai i30 Wagon”, “Kia e-Niro”, “Kia Sorento”, “Kia XCeed PHEV”, “Land Rover Defender”, “Mercedes-Benz GLB”, “Mini Cooper SE”, “Nissan Juke”, “Peugeot 2008”, “Peugeot e-2008”, “Renault Capture E-Tech Plug-in Hybrid”, “Renault Zoe”, “Seat Ateca”, “Seat Leon”, “Škoda Octavia”, “Toyota Yaris Hybrid”, “Volkswagen Golf 8” un “Volkswagen ID.3”

Informatīvi atbalsta: Zip.lv – gudri sludinājumi, Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Auto ziņas, Dieviete.lv, Auto Bild, Jauniauto.lv, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, LAMB, V4 motors.