Sāpes, tirpšana plaukstās un pēdās, ožas zudums, miega traucējumi un citas neiroloģiska rakstura problēmas aizvien biežāk seko pēc pārslimota Covid-19. Ambulatori ir pieejamas gan diagnostikas iespējas, gan arī terapijas, kas šādā situācijā varētu palīdzēt, skaidro Jānis Mednieks, neirologs, Veselības centru apvienības (VCA) Neiroloģijas dienesta vadītājs.

Neiroloģiskas sekas – aizvien biežāk

“Novērojumi liecina, ka, vīrusam mutējot, tā variācijas kļūst arvien vairāk neirotropas, plaušu izpausmes atstājot otrajā plānā. Neiroloģiskās komplikācijas var iedalīt divās grupās – tās, kas skar centrālo nervu sistēmu (CNS), un tās, kas skar perifēro, tai skaitā veģetatīvo nervu sistēmu. CNS gadījumā ir skartas galvas smadzenes, raksturīgi garšas, ožas traucējumi, vērojami kognitīvie, psihiskie traucējumi, kas var izpausties kā garastāvokļa maiņa, tā pasliktināšanās, pat akūtas psihozes epizodes,” skaidro VCA neirologs Jānis Mednieks.

Ārsts uzsver, ka Covid-19 var ievērojami saasināt jebkādu autoimūno slimību, jo organisma reakcija uz vīrusu, kas izpaužas ar imūnās atbildes pieaugumu, var veicināt citu simptomu izpausmi. “Autoimūnās reakcijas rezultātā var attīstīties polineiropātija jeb perifēro nervu bojājums, skarot smalkās nervu šķiedras, kam nav nervu apvalka – jūtams notirpums plaukstās un pēdās, mēdz būt dedzināšanas sajūta.”

Neirologs uzskata, ka dažkārt pārāk ātri un nepamatoti cilvēki pieņem, ka Covid-19 sekas nav iespējams mazināt vai novērst. “Jā, daudzos gadījumos patiešām stāvokli nav iespējams uzlabot vai uzlabojums ir minimāls, tomēr pirms pieņemt, ka nevar līdzēt neko, vēlams doties pie neirologa. Iespējas ir!”  

Ko dod kvantitatīvā sensorā testēšana?

Šī metode palīdz noteikt perifērās nervus sistēmas bojājumus, tātad – tikt skaidrība par to, kādēļ tirpst un sāp plaukstas un pēdas. Šādas sekas ne vienmēr ir tieši saistītas ar to, cik smagi pārslimots Covid-19. Dažreiz slimības gaita ir bijusi samēra viegla. 

“Kvantitatīvās sensorās testēšanas laikā tiek radīta siltuma vai aukstuma sajūta uz plaukstām un pēdām un pacientam ir jāatzīmē, kādā siltuma un aukstuma līmenī mainās sajūtas. Analizējot iegūtos datus, varam spriest par to, vai temperatūras uztveršanas slieksnis ir vai nav adekvāts, kas, savukārt, ļauj secināt – ir bojājums smalkajās nervu šķiedrās vai nav.” 

Perifērās nervu sistēmas bojājumi ir saistīti ar autoimūno mehānismu, tātad – tas ir nevis vīrusa tieši izraisīts audu bojājums, bet gan vīrusa izraisītas pārlieku izteiktas imūnas reakcijas nodarīts audu bojājums. 

Kas ir slīpā galda tests?

Tikai veicot izmeklējumus var konstatēt, kādu ļaunumu veģetatīvajai nervu sistēmai nodara koronovīruss. Slīpā galda tests domāts sirds un asinsvadu sistēmas veģetatīvo traucējumu noteikšanai. “Izmeklējuma laikā pacients atrodas horizontālā stāvoklī, viņam pievieno asinsspiediena un pulsa mērītāju. Šīs ierīces ļauj mērīt asinsspiedienu pie katra pulsa viļņa, iegūstot nepārtrauktus asinsspiediena datus. Pieceļoties vertikāli, asinsspiediens var nedaudz samazināties. Ja samazinās ievērojami, iespējams, tas liecina par ortostatisku hipotensiju,” saka neirologs. Vēl viena problēma, ko var konstatēt vertikālā stāvoklī, ir stipri paaugstināts pulss bez būtiskas asinsspiediena pazemināšanās jeb posturāla ortostatiska tahikardija. “No tā varam secināt, ka veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas ir atbildīga par asinsspiedienu un pulsa kontroli, nestrādā kā nākas. Šāda rakstura sūdzības nereti ir Covid-19 pārslimojušiem jauniem cilvēkiem, kuriem nav paliekošu plaušu bojājumu, taču ir fiziskās slodzes tolerances traucējumi. Dažkārt vienīgais, ko izmeklējumi atklāj ir, cik izteikti sirds ritms mainās veģetatīvās nervu sistēmas ietekmē.”

Daļai pārslimojušo sūdzības var saglabāties pus gadu un ilgāk. Bieži vien šādi dzīves kvalitāte zūd jauniem cilvēki, jo tieši viņiem imūnā atbildes reakcija uz kairinātāju ir aktīvāka nekā vecāka gadagājuma cilvēkiem, turklāt tipiski autoimunās slimības attīstās 20 līdz 40 gadu posmā. “Problēmu pastiprina tas, ka jauniem cilvēkiem ir prasīgāka attieksme pret dzīves kvalitāti – viņi ir bijuši darbspējīgi, aktīvi un tagad ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski asi izjūt savu spēju zudumu,” saka neirologs. 

Kā iespējams ārstēt?

Ja bojāta perifērā nervu sistēma

Perifēro nervu problēmas, polineiropātijas ārstē ar imūnsupresējošiem medikamentiem, kas nomāc pārmērīgo imūno reakciju, mazinot izpausmes. “Parasti nozīmē aktīvu, taču īsu glikokortikosteroīdu terapijas kursu, lai zāles neradītu blakusparādības. Atsevišķos gadījumos var tikt pieņemts lēmums par imūnglobulīna terapiju, ko iespējams saņemt ambulatori. Piemēram, sieviete ar sāpīgam izpausmēm rokās, plaukstās, pēdās lietoja glikokrtikosteroīdus, līdzteku medikamentiem sāpju ārstēšanai, taču reakcija bija vāja. Ārstu konsīlijs viņai nozīmēja intravenozi injicējamu imunglobulīnu (individuiālās kompensācijas kārtībā). Paciente ambulatori saņēma piecu dienu kursu un prognoze par stāvokļa uzlabošanos ir laba.” 

Ja ir konstatēti CNS traucējumi

Tipiskākie centrālās nervu sistēmas traucējumi pēc pārslimota Covid-19 ir miega, ožas un garšas traucējumi. 

Miegs

“Ja Covid-19 sekas izpaužas kā miega traucējumi, neirologa ambulatorajā praksē ir pieejami dažāda veida miega un elpošanas izmeklējumi – polisomnogrāfija, poligrāfija, CO2 līmeņa mērīšana nomodā vai miegā caur ādu. Arī tas ir svarīgi – bieži vien skābekļa piesātinājums asinīs ir labs, taču plaušās krājas ogļskābā gāze, jo gaiss neapmainās.” 

“Ja miega traucējumi ir mokoši, tie samazina dzīves kvalitāti, noteikti ir nepieciešama speciālista konsultācija. Vieglākā gadījumā saprast, kādas bezrecepšu zāles izvelēties var palīdzēt farmaceits. Piemēram, ja ir grūtības iemigt, var mēģināt lietot melatonīnu saturošu līdzekli vai kādu fitopreparātu, kas paredzēts miega kvalitātes uzlabošanai,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.

Oža

Pierādīts, ka ārstējot ožas zudumu, efektīvs ir intensīvais ožas treniņš – sagatavotos vairāku veidu intensīvas smaržas produktus citu pēc cita osta aptuveni minūti. Ožas treniņu veic vairākas reizes dienā. 

“Tiesa, smaržu nesajušana ir tikai viena no iespējamām ožas problēmām. Dažkārt oža atjaunojas, taču tas notiek patoloģiski – cilvēks vai nu spontāni sajūt nepatīkamas smakas vai arī smaržas, kas kādreiz bijušas tīkamas, tagad izraisa nepatiku un diskomfortu. Medicīniski to sauc par kakosmiju. Lai šo patoloģisko sajūtu nomāktu, pacientiem izraksta pretepilepsijas līdzekļus. 

Covid-19 var būt arī tādas sekas, kā īslaicīgas ožas lēkmes. Tad ir jāveic elektroencefalogramma un jāmeklē epileptiska aktivitāte galvas smadzenēs, kas var apstiprināt diagnozi. Terapijai lieto pretepilepsijas līdzekļus, kas šādos gadījumos ir efektīvi. ” 

Epileptiska aktivitāte smadzenēs

Zinātnisko publikāciju dati liecina, ka Covid-19 var izraisīt epileptisko aktivitāti smadzenēs vai pat epileptisku stāvokli, kurā patoloģiska smadzeņu aktivitāte ir nepārtraukta. Neirologs norāda: “Ja akūtā situācija ir izārstēta, parasti mazinās arī lēkmes. Savukārt, ja pacientam pirms slimošanas ar Covid-19 ir bijusi epilepsija, vīruss stāvokli mēdz pasliktināt – var būt lēkmju skaita pieaugums. Nav izslēgts arī, ka Covid-19 var radīt izmaiņas galvas smadzenēs, izraisot epilepsiju, kas iepriekš nav bijusi.” 

Vai no sekām var izvairīties?

Jānis Mednieks uzskata, ka aktīvs dzīvesveids pirms slimošanas ir efektīvs līdzeklis iespējamo Covid-19 seku mazināšanā: “Jā, fiziskā aktivitāte spēj ietekmēt to, kādas būs slimības sekas. Fiziski aktīvam cilvēkam ir mazāk izteikta sāpju sajūta, fiziskās aktivitātes uzlabo garastāvokli. Jaunākie pētījumi apliecina, ka fiziska aktivitāte palielina endogēno opioīdu izdalīšanos galvas smadzenēs.” “Kad ārsts zāles ir izrakstījis, farmaceita kompetence ir pārliecināties, ka nav risku nelabvēlīgai mijiedarbībai ar citiem pacienta jau lietotiem medikamentiem, izskaidrot, kā tās pareizi lietot, lai gūtu maksimālu labumu,” piebilst Vadims Brižaņs.

Ja tomēr Covi-19 pārslimošana ir radījusi neiroloģiskas sekas, jāņem vērā, ka veselības atgūšanas periods var būt ilgs. Tomēr ārstu pieredze palielinās, izmeklēšanas metodes pilnveidojas, turklāt tās iespējams veikt ambulatori, un medikamentozajai terapijai tiek piemeklētas jau zināmas, pārbaudītas zāles, ar ko daudzos gadījumos var sasniegt gluži labus rezultātus. 

Kafija nav tas produkts, no kura jāatsakās veselīga dzīvesveida tīkotājiem, jo šis dzēriens veselībai sniedz arī daudz pozitīvu ieguvumu. Cits jautājums – ko iesākt, ja kafija negaršo vai arī veselības dēļ no kafijas lietošanas iesaka atturēties? Aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmaceite Ivanda Krastiņa iesaka četras alternatīvas, kā vēl var tikt pie mundruma devas.

Neiesaka menopauzes periodā un tukšā dūšā

Kad darba dunā pēkšņi ir sajūta, ka enerģijas “baterijas” izlādējušās, krītas darba spējas, grūti koncentrēties, piezogas nogurums, tasīte kafijas palīdz, tonizē organismu, uzmundrina, lai atkal varētu turpināt iesāktos darbus ar pilnu jaudu. “Kafija ir arī lielisks antioksidantu avots, pasargā šūnas no pāragras novecošanās, veicina arī laimes hormonu dopamīna un seratonīna izdalīšanos – cilvēks pēc kafijas tasītes malkošanas vienkārši jūtas priecīgāks. Tomēr jāņem vērā, ka īslaicīgi kafija paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu, tāpēc tiem, kuriem ir hipertensija vai paātrināts pulss, pret kafijas lietošanu nedrīkst izturēties vieglprātīgi – jāzina, cik tasītes dienā drīkst lietot un kad jāmeklē cita alternatīva. Arī tad, ja cilvēkam ir sūdzības par jutīgu kuņģa zarnu traktu un viņš stāsta, ka pēc kafijas baudīšanas vēders pūšas, dedzina pakrūtē, labāk padomāt par citiem variantiem, kā sevi tonizēt. Neieteiktu kafiju lietot arī tukšā dūšā, lai nekairinātu kuņģa gļotādu, bet sievietēm menopauzes laikā kafija jāmalko īpaši prātīgi – dzērienam piemīt urīndzenošas īpašības, kas traucē kalcija uzsūkšanos organismā, kā arī pastiprināti izvada citas minerālvielas,” stāsta Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. Vienlaikus jāņem vērā, ka gadījumos, ja tiek lietots kāds uztura bagātinātājs, it sevišķi kalcija preparāti, no kafijas lietošanas ieteicams atturēties vai izvēlēties kādu no četrām citām alternatīvām, kas sniegs mundruma devu. 

1. Garšīgā alternatīva

Arī cigoriņu kafija, zaļā, Roibuša vai Mačas tēja, kā arī kakao nodrošinās gandrīz tādu pašu enerģijas devu kā kafija, tonizēs ķermeni, veicinās koncentrēšanās spējas, bet šajos dzērienos būs ievērojami mazāks kofeīna saturs. Arī svaigi spiesta citrusaugļu sula vai ūdens glāzē izšķīdināts C vitamīns tonizēs. “Ja pa rokai ir tumšās šokolādes gabaliņš, žāvēti augļi vai rieksti, tā būs laba uzkoda, kas sniegs ātru enerģiju. Piemēram, žāvētās un svaigās aprikozēs ir daudz kālija, kalcija, dzelzs, bet dateles mazina nogurumu, uzlabo asins sastāvu. Savukārt, garastāvokļa uzlabošanai var pagatavot dzērienu “zelta piens”, siltam pienam pievienojot mazliet kurkumas, maltu melno piparu un tējkaroti medus, ja vien cilvēkam nav alerģijas pret bišu produktiem. Arī bišu produkti – medus, peru pieniņš, bišu maize – palīdz gan stiprināt imunitāti, gan vairot enerģiju,” iesaka Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

• Vienkāršākā alternatīva

Atcerieties par ūdeni! Katru dienu ieteicams uzņemt vismaz 1,5-2 litrus ūdens, lai nepieļautu, ka ķermenis sāk zaudēt šķidrumu, jo tad krītas arī enerģijas līmenis, cilvēks jūtas slābans, ir izteikts nogurums un miegainība. 

• Vides alternatīva

Tiklīdz cilvēks sajūt nogurumu, būtu ieteicams plaši atvērt logus un ļaut telpā ieplūst svaigam gaisam. Reizēm tieši skābekļa, nevis kofeīna trūkums ir tas, kas organismam vajadzīgs. Enerģijas būs vairāk arī pēc pastaigas svaigā gaisā.

• Dzīvesveida alternatīva

Ja vien ir tāda iespēja, arī pieaugušam cilvēkam ieteicams gulēt diendusu. Pat 30 minūtes snaudas spēj atjaunot enerģijas līmeni, uzlabot koncentrēšanās spēju, atmiņu, garastāvokli, atraisīt radošumu un veicināt produktīvu strādāšanu arī dienas otrajā pusē. Ja tiek meklēta alternatīva kafijai, arī kontrastduša no rītiem ir labs risinājums. Svarīgi kontrastdušu noslēgt ar vēsu ūdeni, lai tonizētu asinsvadus. Tomēr rūdīšanos jāuzsāk pakāpeniski, katru rītu ūdens temperatūru pazeminot par 1-2 grādiem. Tāpat ieteicams padomāt, vai nav pienācis laiks ieturēt “viedierīču diētu”? “Arī pārmērīga telefonu un datoru lietošana (it īpaši pirms gulētiešanas) var izraisīt hroniska noguruma sajūtu,” saka Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. “Jāļauj smadzenēm atpūsties – tad arī spēka un enerģijas būs vairāk.”

Tā pati kafija, tikai veselīgāk pagatavota

Arī situācijās, ja kafijas lietošanai ierobežojumu nav, jācenšas to pagatavot pareizi, lai gūtu maksimālo labumu no šī dzēriena. “Ideāla kafija ir tāda, kas pagatavota no vidēji apgrauzdētām kafijas pupiņām – tādā kafijā būs ne tikai kofeīns, bet arī gana daudz antioksidantu. Kad kafijas biezumiem krūzītē uzliets vārošs ūdens, nogaida 4 minūtes un tad kafiju nolej, izkāš caur sietu vai citādi atdala no biezumiem. Jo ilgāk dzērienā būs kafijas biezumi, jo lielākā koncentrācijā tajā būs kofeīns,” veselīgu veidu, kā pagatavot kafiju, iesaka farmaceite Ivanda Krastiņa. Tiem, kuri ir lieli latte vai cappuccino cienītāji, bet vēlas atbrīvoties no liekā svara, piena vietā pie kafijas var lietot mandeļu, sojas vai kokosriekstu pienu.

Jāņem vērā!

Ja nogurums un enerģijas trūkums ir izteikts un ieildzis, nav jāaizraujas ar nemitīgu organisma tonizēšanu dažādos veidos, bet labāk runāt ar ārstu, jo iemesls enerģijas trūkumam, miegainībai, nogurumam var liecināt arī par:

• vairogdziedzera darbības traucējumiem,
• mazasinību,
• miega traucējumiem,
• fizisku un emocionālu pārslodzi,
• zāļu lietošanas indikācijām, ja tiek lietoti medikamenti asinsspiediena un holesterīna līmeņa samazināšanai.