Katram skaitlim ir savas spējas arī maģijā. Tas mums atver sava veida “vārtus”, caur kuriem var iekļūt kopējā informācijas telpā, uzzināt daudz par mūsu pagātni un nākotni, kā arī ietekmēt tagadni. Savu skaitli vari iegūt, saskaitot dzimšanas gada, mēneša un datuma skaitļus, līdz tiek iegūts viencipara skaitlis.
Starp visiem skaitļiem tikai vieninieks savu mērķu sasniegšanai spēj izmantot praktiski visus maģijas veidus. Bet vislabāk Cilvēkam – Vieniniekam izdodas uzlādēt ūdeni, produktus, apģērbus gan ar pozitīvo, gan negatīvo enerģiju. Viņš spējīgs “nolasīt” papildus informāciju no fotogrāfijām, vēstulēm, personīgām lietām.
Divnieks – pats vienkāršākais pāra (sieviešu) skaitlis, nes uzplaukuma sievišķo enerģiju. Cilvēks Divnieka ietekmē piesaistīts materiālajām tradīcijām. Viņam vislabāk padodas burvestības sakarā ar naudu un panākumiem karjeras augšupejā.
Cilvēks – trijnieks – pats lielākais komunikators un orators. Viņam vislabāk padodas sava veida sazvērestības. Viņi prot arī lieliski izmantot Vētras stihiju. Lauki un pļavas, pa kurām staigā mākoņu pavēlnieks – labākā vieta, lai izteiktu savas vēlēšanās un aktivizētu savu intuīciju. Vēl viens Trijnieka zirdziņš – sarunas pa telefonu. Un arī balsij parasti piemīt magnētiskas vibrācijas. Pārliecināt vienalga kuru par vienalga ko Trijniekam ir nieka lieta.
Četrinieks – maģijas pretinieks. Četrinieks simbols – krusts ir reliģijas vai savas intuīcijas pielūgšana. Vienīgais, kas Četriniekam ir patīk – zīlēšana. Viņš ļoti vēlas nolaist aizkaru uz nākotni un, pateicoties savai lieliskajai intuīcijai, Četrinieka prognozes piepildās par 80 procentiem. Bez tam Četrinieki pēc numeroloģiskās kartes ir teicami psihologi. Lai sasniegtu savu mērķi, viņi vēro cilvēkus, klusi noslēpušies savā aliņā.
Piecnieks – Mīlestības skaitlis. Bet kāda maģija vislabāk padodas cilvēkam ar karstu sirdi? Protams, ka mīlestības maģija. Tieši šajā jomā viņi var gūt pašus apbrīnojamākos panākumus. Un vēl Piecniekiem no dabas piemīt spēcīga enerģētika un tam atbilstošas līdera spējas. Piecnieks spējīgs arī uz tādiem varoņdarbiem, kā aizraut apkārtējos cilvēkus ar savu ideju, ar vilinošām perspektīvām un lozungiem visus pārliecināt un vest sev līdz.
Sešnieks – Viņam ir talants zīlēšanā ar Taro kārtīm, rūnām, pareģošanā pēc rokas līnijām. Tas ir, ar visiem maģijas veidiem, kur vajag iegaumēt, pārstrādāt un sasaistīt kopā lielu daudzumu kombinācijas. Sešnieka trumpji ir loģika, cipari un uzmanības pievēršana sīkumiem.
Septiņnieki – Var sekmīgi gūt panākumus visos rituālos, kas saistīti ar dabas parādībām: vētru, pērkonu, zibeni, Saules ausmu un rietu, jaunu un pilnu mēnesi. Vēl septiņnieka zirdziņš – talismani un amuleti ar dārgakmeņiem. Ja jūs no cilvēka – septiņnieka saņemat dāvanā rotas lietu kopā ar dažiem labiem vārdiem, tad šī lieta tuvākajā laikā jums atnesīs laimi.
Astoņnieks. Šī enerģija – pati mistiskākā. Zīlēt, pareģot, uzzināt likteni pēc zvaigznēm – šeit pa spēkam ir jebkura burvestība. Bet īpaši Astoņnieki izceļas ar mājas maģiju. Jau tikai ar savu atrašanos dzīvojamā telpā viņi var to pasargāt no visām nepatikšanām.
Deviņi. Lai maģija būtu veiksmīga, vajag precīzi iezīmēt mērķi. Piemēram, „vēlos, lai rīt ap sešiem vakarā pie mājas piebrauktu „princis” baltā mašīnā”. Tikai neaizmirstiet šajā brīdī iziet uz ielas, citādi palaidīsiet garām savu laimi. Vēl Devītnieki apveltīti ar dziedināšanas spējām. Ar rokām var noņemt galvas sāpes un diagnosticēt slimības.
Alerģijas ir plaši izplatītas, ne vien cilvēku, bet arī ģimenes mīluļu vidū,svarīgi zināt, ka alerģiska reakcija var parādīties jebkurā vecumā, arī tiem mājdzīvniekiem, kuri iepriekš nav bijuši alerģiski. Kādi ir alerģiju veidi un iespējas ar to cīnīties, stāsta kluba Rimi Mājdzīvniekiem dzīvnieku veselības eksperte, sertificēta veterinārārste Anete Kalniņa.
Rimi Mājdzīvniekiem dzīvnieku veselības eksperte skaidro, ka alerģija ir pastiprināta imūnsistēmas atbildes reakcija uz dažādiem kairinātājiem, piemēram, pārtiku, kukaiņiem vai apkārtējo vidi. Mājdzīvnieku alerģijas var iedalīt trīs kategorijās – alerģija no kāda pārtikas produkta, ārējie faktori – vides ietekmē iegūta alerģija un alerģija, kura rodas parazītu, piemēram, blusu kodumu rezultātā.
Pārtikas alerģija
Alerģija no pārtikas ir viens no izplatītākajiem mājdzīvnieku alerģijas veidiem. Ja mājdzīvnieks nepanes kādu pārtikas produktu, visbiežāk tas novērojams uz ādas – par alerģiju var liecināt izsitumi vai blaugznas un nieze vai apsārtums. Tāpat jāpievērš uzmanība, ja četrkājainajam draugam sāk pastiprināti izkrist apmatojums, iekaist ausis, asaro acis vai ir caureja, atgādina Anete Klaniņa.
“Izplatītākais pārtikas alerģijas iemesls ir reakcija uz olbaltumvielām, ko nereti izraisa pārāk straujas izmaiņas ikdienas ēdienkartē. Piemēram, ja suns vai kaķis ieradis ēst barību, kuras sastāvā ir tītara gaļa, nebūtu ieteicams pēkšņi pāriet uz barību, kurā galvenais olbaltumvielu avots ir liellopa gaļa”, par alerģijas iemesliem stāsta Anete Kalniņa. Ja plānots mainīt ģimenes drauga ierasto ēdienkarti, Anete Kalniņa, to iesaka darīt pakāpeniski un aptuveni nedēļu ierastajam ēdienam nelielās devās pievienot jauno. Tādējādi mājdzīvnieks pakāpeniski iepazīs jauno produktu un tas var palīdzēt pasargāt mājas mīluli no alerģiskām izpausmēm.
Alerģija pret vides faktoriem
“Aizvien biežāk dzirdams vārdu salikums atopiskais dermatīts. Tas ir hronisks ādas iekaisums, kuru izraisa dažādi alergēni, kas sastopami ārējā vidē, piemēram, putekļu ērcītes, pelējums un kukaiņu kodumi. Ja dzīvnieks laiza ķepas, tam ir apsārtušas pirkstu starpas, parādās apsārtums uz vēdera, padusēs vai cirkšņos, iekaist acis vai niez ausis, noteikti vajadzētu vērsties pie veterinārārsta, lai palīdzētu mīlulim atvieglot simptomus”, stāsta veterinārārste. „Ja pēc pastaigas vai dzīvnieka izvārtīšanās, piemēram, svaigi pļautā zālē, dzīvniekam novēro niezi vai apsārtumu, kā pirmā palīdzība būs mazgāšana ar dzīvniekiem piemērotu šampūnu.”
Alerģija pret blusām
Viena no visizplatītākajām alerģiskajām reakcijām dzīvniekiem ir pret ir blusu kodumiem. Siltajā laikā, kad ir blusas ir īpaši aktīvas, jutīgi dzīvnieki var izteikti reaģēt uz to kodumiem. “Tādos gadījumos runājam par vienu no biežāk sastopamajām dzīvnieku alerģijām – blusu alerģisko dermatītu.Pietiek ar vienu blusas kodienu, lai suns vai kaķis, kam ir šī pastiprinātā jutība, sāktu izteikti kasīt ādu, grauzt vai laizīt apmatojumu. Dzīvniekam uz ādas var novērot sarkanus izsitumus un kreveles”, skaidro Anete Kalniņa. Visvienkāršākais veids, kā no tā pasargāt mīluli, ir laicīgi izmantot preparātus, kas atbaida blusas, piemēram, uz ādas lietojamus pilienus, tabletes vai kakla siksniņas”, stāsta veterinārārste.
Kuri mājdzīvnieki ir visjutīgākie?
“Alerģisks var būt jebkurš suns vai kaķis neatkarīgi no šķirnes, tomēr ir vairākas mājdzīvnieku sugas, kurām ir lielāka nosliece uz alerģijām. Suņu vidū jutīgākie ir franču un angļu buldogi, stafordšīras terjeri un labradori, savukārt starp kaķiem – devonas un korniša reksi, britu īsspalvainie kaķi, un sfinksi”, atgādina veterinārārste.
“Ja mājdzīvnieks pēkšņi sācis netipiski uzvesties, piemēram, pastiprināti sevi laizīt, kasīties, purināt galvu, tam izkrīt apmatojums vai piemeklējusi caureja, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu”, stāsta Anete Kalniņa. Veterinārārste vērš uzmanību uz to, ka šādi ķepaiņa raižu iemesli var būt par pamatu alerģijai, tomēr, uzreiz vēršoties pie speciālista alerģija var tikt novērsta jau sākuma stadijā.
Laimīgi un veiksmīgi cilvēki reti sūdzas un žēlojas par savu dzīvi. Savukārt tiem, kas žēlojas, vienmēr atradīsies iemesls, lai pateiktu kaut ko negatīvu. Pat tad, kad apkārtējie cilvēki ir laimīgi. Katram cilvēkam dzīvē var gadīties problēmas, taču, beigu beigās, mēs paši veidojam savu dzīvi, un mums pašiem ir situācijas jāmēģina risināt. Neviens nenāks un neizdarīs to tavā vietā. Žēlošanās ne pie kāda pozitīvā rezultāta nenovedīs.
Sevis un citu kritizēšana
Mūsu viedoklis, un tas, kā mēs runājam par sevi, iespaido mūsu pašvērtējumu. Pašvērtējums ir svarīga mūsu laimes sastāvdaļa, tāpēc sevis un citu kritizēšana mums šo laimi atņem. Ir jāapzinās savas kļūdas, jāpieņem tās un jādodas tālāk. Neveido ar sevi negatīvos dialogus!
Dzīvošana pāri saviem līdzekļiem
Mēs dzīvojam materiālo vērtību pasaulē, kur mums regulāri apkārt parādās jaunāko telefonu, automašīnu, apģērbu un kredītu reklāmas. Apkārtējie sagaida to, ka tu dzīvosi šiki un izdara uz tevi spiedienu. Vismaz tev tā gribas domāt… Patiesībā, apkārtējiem ir vienalga, bet tu tikai turpini tērēt vairāk nekā tev ir. Mēģini atrast laimi jaunos pirkumos? Tā vietā, lai visu laiku iegādātos ko jaunu, atrodi sev kādu nodarbi, kas novērsīs domas no apkārtējo viedokļiem un ļaus tev patiesi baudīt savu dzīvi.
Negatīvas atkarības
Ēdiens, dzērieni un izklaides… Viss ir labi, kamēr zinām mēru. Ja šīs lietas kļūst par dzīves galveno mērķi, sākas problēmas. Diemžēl, daudz cilvēku ir gājuši bojā alkohola un narkotisko vielu atkarību dēļ. Ja tev šķiet, ka pati netiec galā ar šīm atkarībām, lūdz kāda tuva cilvēka palīdzību. Slīkstošs cilvēks pats sevi izglābt nevar.
Pagātnes nožēlošana
Nožēla ir ne tikai bezjēdzīga, bet arī kaitīga. Ir pierādīts, ka periodiski uzpeldošās negatīvās domas, kas saistītas ar kādiem pagātnē pieņemtiem lēmumiem, noved pie hroniskas stresa un depresijas. 1.Mācies no savām kļūdām, bet neieciklējies uz tām. 2.Ja situāciju nevar mainīt, labāk ir to atlaist. 3.Domā par situāciju pozitīvāk.
Uztraukšanās par nākotni
Mums bieži saka, ka tagadnes rīcības ļoti iespaido nākotni. Tā arī ir! Tad kāpēc tagad būt nelaimīgai? Lai nelaimīga būtu arī vēlāk? Novērtē tev sniegto dzīves laiku un izmanto to pēc iespējas lietderīgāk. Domas par nākotni tevi uztrauc? Tad nedomā par to tik daudz! Dzīvo šodien! Kļūdas būs, bet pēc kļūdām nāk arī pieredze. Tas ir normāli.
Mērķu atlikšana uz vēlāku laiku
Pārstāt censties un sākt slinkot ir pavisam vienkārši – darbs, ēšana, gulēšana. Darbs, ēšana, gulēšana… Un tas ir viss, kā vērts dzīvot? Pats grūtākais ir veikt pirmo soli savu mērķu virzienā. Kad tas ir izdarīts, pārējais šķiet vienkārši. Tā kā, saņemies un dari!
Tenkas
Neviens cilvēks neizstaro lielāku nepārliecinātību par sevi, kā tas, kurš aprunā un nomelno citus. Galu galā, kāpēc lai laimīgs un par sevi pārliecināts cilvēks to darītu? Tenkošana nesniedz nekādu labumu!
Aizvainojums
Emocija, kas vispār nav vajadzīga. Kāds no tās ir labums tev? Un apkārtējiem? Aizvainojums tikai raisa nesaprašanos un vēl vairāk nelaimīgu cilvēku. Ja kaut kas noticis, vienkārši piedodi, aizmirsti vai ignorē, un turpini virzīties pa savu dzīvi bez cilvēkiem, kas tevī raisa negatīvas emocijas.
Neveselīgs uzturs
Jebkurs ārsts pateiks, ka laba un veselīga maltīte uzlabo omu. Tas nozīmē, ka slikts un neveselīgs uzturs ilgtermiņā noved pie sliktas pašsajūtas gan fiziski, gan emocionāli. Svara pieaugums, depresija, spēka trūkums un produktivitātes samazināšanās… Tas viss var rasties nepareiza uztura dēļ. Sabalansēta diēta un veselīgs uzturs ved pie pretēja efekta – enerģijas līmeņa palielināšanās, veselīga ķermeņa svara iegūšana, prāta spēju uzlabošanās utt. Ja tu pareizi ēdīsi, tad izskatīsies lieliski un jutīsies laimīga!
Problēmu „uzpūšana”
Kad mēs esam neapmierināti un nelaimīga, mūsu reakcija pret situācijām ir tieši atkarīga no emocijām. Jūties slikti? Visa pasaule šķitīs vēl sliktāka. Tā vietā, lai „no mušas pūstu ziloni”, izdari soli atpakaļ, nomierinies un objektīvi izvērtē situāciju.
Ik gadu “Latvijas Gada auto” konkursā tiek pasniegta arī dizaina balva, kad ārpus praktiskajām un tehniskajām īpašībām, tiek vērtēts auto izskats. “Latvijas Gada auto 2024” dizaina balvu ieguva Peugeot 508. Šīs nominācijas pirmajā trijniekā iekļuva Peugeot 408 un arī Hyundai Ioniq 6. Kādi ir žūrijas iespaidi?
Vērtējot automobiļus to izskats visdrīzāk ir subjektīvākā kategorija, kurā valda “patīk/nepatīk” faktors.
Tomēr vairāki viedokļi palīdz rast kopsaucēju par to, kurš ir izskatīgākais auto modelis. “Latvijas Gada auto konkursā” dizaina balvai parasti pretendē tādi modeļi, par kuriem ir teju pilnīga vienprātība vai arī diametrāli pretēji viedokļi. Bet abos gadījumos auto izskatā ir kas tik izteiksmīgs, ka tam ir vērts pievērst uzmanību.
Video
PEUGEOT 508
Par dizaina balvas ieguvēju stāsta auto žurnālists Ingars Tenis: “Jāteic, ka šī auto ārējais izskats lieliski sader ar dizaina suģestēto sniegumu, proti, tas izskatās lieliski un atbilstoši lieliski arī brauc. Īsāk sakot, īsta autostrāžu mašīna, kurai par dizainu dodu daudz. Ja ne 10, tad 9 balles noteikti. Par tehniku runājot, sajūtas ir divējādas, jo testiem bija sagādāts plug-in hibrīds. It kā jau forši apzināties, ka kaut kādus kilometrus (oficiāli 64 km) varētu nobraukt ar elektrību vien, taču tā atlikusī sniedzamība rūk tik ātri (īpaši jau vēsā laikā), ka lielākoties tāpat sanāk braukt kā ar parastu hibrīdu un pie viena vadāt līdzi tukšu plug-in sistēmas akumulatoru. Turklāt baterijas uzlāde no parastās rozetes ir neganti lēna. Tas varbūt der, ja ir privātmāja, bet citādi lielus ieguvumus neredzu. Žēl, ka Peugeot nepiedāvā parasto, tā saucamo pašuzlādes hibrīdu. Bet, kopumā ņemot, Peugeot 508 ir ļoti foršs auto. Tas stabili pieguļ ceļam, sēdeklis ir stingrs un liek sajusties kā pilotam, krāsainie ekrāni un 3D instrumentu panelis liecina par to, ka mēs digitalizējamies aizvien vairāk, bet “iCockpit” miniatūrā stūre man patīk arvien labāk un labāk. Jā, pašos pirmsākumos (sen atpakaļ, liekas Peugeot 208 modelī) bija grūti pierast pie mazās stūrītes, kas guļ zemāk par instrumentu paneļa apakšējo malu. Bet, jo vairāk brauc, jo vairāk pie tās pierod. Tagad, kad gadu gaitā izbraukts ar daudz un dažādiem Peugeot, “iCockpit” koncepcija ir tik spēcīgi iesēdusies apziņā, ka citu risinājumu šajās mašīnās vairs nemaz negaidi.”
Arī Sandris Metuzāls, auto žurnālists “Jauns.lv” dalās iespaidos par šo auto: “Peugeot 508 ir auto, kas man ļoti iepatikās jau tad, kad pirms dažiem gadiem tikko parādījās tirgū. Un tieši sedana izpildījumā. Ar prātu saprotu, ka sedani iziet no modes un nav praktiski, bet tik un tā tajā siluetā kaut kas ir. Zinu, ka “iCockpit” kosmiskais dizains ne visiem iet pie sirds, īpaši jau plakanā stūre, bet man nekādi iebildumi neradās. Šim auto tas viss piestāv. Par ļoti praktisku Latvijas apstākļiem nenosauksi – dzīvē to īpaši labi sapratu, kad ar sportisko PSE versiju nācās kādus 10 km nobraukt pa dubļainu zemes ceļu. Taču tik un tā Peugeot 508 ir viens foršs auto.”
PEUGEOT 408
Stāsta auto žurnālists, žurnāla “PROFI” galvenais redaktors Guntars Pulss: “Ja salīdzina ar lielāko radinieku 508. modeli, tad šis manuprāt ir tieši tas kas nepieciešams – mazliet kompaktāks un ar lielāku klīrensu. Četrsimt astotajā apkopotas visas Peugeot jaunā viļņa tendences dizainā, tehnikā un vadītāja vietas iekārtojumā. Ja pret tām nav būtisku pretenziju, tad 408. nevar nepatikt. Vēl noteikti jāatzīmē gaitas īpašības, kuras izrādījās ļoti atbilstošas Latvijas apstākļiem. Starp finālistiem šis modelis man ir viens no favorītiem.”
Sandris Metuzāls uzteic Peugeot 408 izskatu salīdzina ar premium modeļiem: “Viens no vizuāli simpātiskākajiem Gada auto titula pretendentiem. Pavasara testa braucienu laikā gadījās tā, ka Peugeot 408 blakus bija nostājies Audi. Jāteic, ka 408. izskatījās stilīgāk un dārgāk par vācieti, kaut gan patiesībā pēdējam cena bija trīs reizes augstāka. Varbūt Audi derētu pārvilināt pie sevis Peugeot dizaineri? Arī interjers ir Peugeot nu jau tradicionāli kvalitatīvi nostrādāts – praktisks, ērts un tajā pat laikā interesants, ar savu “odziņu”. Braukšana ir komfortabla un pietiekami dinamiska, bet paaugstinātais klīrenss garantē, ka tiksi iekšā gan savās lauku mājās, gan sēnēs varēsi aizbraukt. Ja vēl maksātu par kādiem 5000 EUR lētāk, tad es teiktu, ka teju vai ideāls auto.”
Galerija
Par Peugeot 408 stāsta arī Ingars Tenis: “Par Peugeot 408 varu teikt tā – tajā ir salasīta virkne īpašību, ko pircējs varētu gaidīt no automašīnas, tās iesvērtas pareizajās proporcijās un iesaiņotas ārkārtīgi izskatīgā iepakojumā. Jā, ja saliek visus Gada auto 2024 pretendentus vienā rindā, to vidū visvairāk izceļas tieši Peugeot 408. Zināmā mērā gan pateicoties fantastiskajai krāsai, kas ir kā svaigs gaisa malks nomācoši pelēcīgā bezsniega ziemas periodā, taču pamatā drosmīgā dizaina dēļ. Tā vien šķiet, ka Peugeot dizaineri nudien ir krietnu laiku pavadījuši sapulcēs, kamēr panākta vienošanās par šīs automašīnas ārējām formām un dizaina akcentiem, jo 408 ir sanācis ļoti drosmīgs, bet ne pārspīlēts. Citiem vārdiem sakot, uz vairuma ierindas automobiļu fona šis “krosoverfāstbeks” izskatās pēc automašīnas no priekšdienām, taču lieliski iederas šodienā. Tas pats vērojams arī salonā – kamēr daudzi autoražotāji kautrējas (vai piesardzīgi izturas pret drosmīgiem risinājumiem), Peugeot 408 interjerā redzama taustīšanās rītdienā. Proti, sportiski ieturētā vadītāja sēdvieta ir tāda kā digitāla kokpita centrālais elements, kurā ērti iekārtojies sēž pilots un meklē ātrāko ceļu cauri asteroīdu reģionam. Vienīgi jāteic, ka šis kosmosa kuģis ar lauvas emblēmu uz dusmīgā radiatora režģa telpā nav īpaši ātrs. Vismaz ne lētākajās versijās, jo par 32500 eiro būs tikai 1,2 litru turbo motors ar 130 ZS. Tik lielam auto ar tik agresīvu dizainu šī, manuprāt, nav tā labākā opcija, lai gan uz priekšu auto iet tīri labi. Nākamais piedāvājumā ir hibrīds ar 136 ZS. Jau nedaudz labāk, taču arī par 2000 eiro dārgāk. Pavisam labi no veiktspējas un ārējā dizaina samērīguma viedokļa savukārt izskatās abi piedāvājumā esošie plug-in hibrīdi ar 180 un 225 ZS. Ja ir iespēja mašīnu ik pa laikam kaut kur “pieštepselēt” vai mājas garāžā to pieslēgt rozetei uz nakti, lai izmantotu solīto 63 km elektrisko sniedzamību, tad atliek tikai sakasīt 42000 eiro par 180 ZS modeli bāzes komplektācijā vai pat visus 50000 par 408 ar 225 ZS, kas tiek piedāvāts tikai dāsnākajā GT noformējumā. Diezgan daudz, taču, ja nav problēmu sadzīvot ar vilkmes deficītu un nav ambīciju pie luksofora vienmēr izrauties pirmajā pozīcijā, derēs arī mazais benzīna dzinējs. Jo auto nudien ir patīkams – vizuāli saistošs, ar mūsdienīgu digitālo saturu, ērtu un vieglu braukšanu, krietnu klīrensu un lielu bagāžnieku.”
HYUNDAI IONIQ 6
Pieredzē dalās Raimonds Volonts, “V4motors” valdes loceklis, “STZELNA” valdes loceklis, “LAIA” valdes loceklis: “Latvijas Gada Auto 2024 lielajā testā Hyundai Ioniq 6 viennozīmīgi ir interesantākais elektroauto. Tā dizains var patikt vai nē, bet tas nav garlaicīgs. Braukšanas kvalitāti gan pa asfaltu, gan grants ceļu var salīdzināt ar Mercedes līmeni. Patīkami pārsteidza ekonomiskums – apmēram 14 kw/h uz 100 km, kas ir ievērojami labāks par šādas klases Eiropas analogiem. Turklāt testos neviens nebrauc ekonomiski. Pie liela ātruma auto uz ceļa jūtas kā pielīmēts. Sēdēšana un ergonomika ļoti ērta. Ātrās piekļuves pogas ir saprotamas un nav bezgalīgi jārakņājas pa planšeti, lai noregulētu, piemēram, klimata kontroles darbību. Vienīgais, kas man liekas par lielu, tā ir cena.”
Par Ioniq 6 dizaina iespaidu uz auto efektivitāti stāsta Jānis Rapa, “Tet” SIA infrastruktūras atbalsta nodaļas vadītājs: “Sākšu ar dizainu. Ir panākta situācija, ka vienaldzīgo būs maz. Vieniem Ioniq 6 patiks, citiem liksies pilnīgi garām. Man īsti nepatīk, bet automašīnas dizains ir galvenais iemesls tās nelielajam strāvas patēriņam. Pats rudens testos iebraucu mazliet zem 14 kWh/100 km. Arī lielajos testos, kur neviens nedomā par ekonomisku braukšanu, rādītājs bija ap 17 kWh/100 km. Un virsbūvei ir liela loma, jo Hyundai Kona “ēd” vairāk. Salons ir ļoti plašs, ērts, daudz vietas arī aizmugurē. Izdevās saregulēt ērtu sēdpozīciju. Domāju, ka būs labs auto garos pārbraucienos. Auto ir dinamisks un noturīgs uz ceļa. Man patika 360 grādu kameru kvalitāte, nepatika brīdinājumi jau pie mazām novirzēm no atļautā ātruma. Turklāt spalgie brīdinājumi dažkārt bija arī vietās, kur ātruma ierobežojumi jau ir beigušies. Protams, par drošību ir jārūpējas. Kameras sānu spoguļu vietā noteikti nav tā lieta, ko gribētu savam auto. Kolēģi man gan teica, ka pie tā var pierast. Dārgs, bet šajā auto klasē nekā īpaši lētāka nav. Ja neskaita ārējo dizainu un sānu kameras, kopumā auto man patika.”
Stāsta Sandris Metuzāls: “Ar Ioniq 6 rudens pusē kopā pavadīju vienu nedēļas nogali, un to pāris dienu laikā tas pārliecinoši ielauzās manā personīgajā elektromobiļu Top 3. Perfekta vadāmība, ko īpaši labi varēju izmēģināt līkumotajā ceļā no Valmieras uz Cēsīm, sportiska dinamika, negaidīts ekonomiskums un visam pa virsu pilnīga komforta sajūta. Ko vēl vairāk vajag? Pārsteidzoši, taču Ioniq 6 patika arī sievai, kura vispār auto lietās ir diezgan kaprīza, un pat tēvam, kurš ir diezgan izteikts “vecās skolas” džentlmenis. Protams, ārējais izskats ir gaumes lieta, bet tas man šajā gadījumā īpaši netraucēja. Jo vairāk tādēļ, ka te daļa smukuma ir upurēta aerodinamikas vārdā. Tiesa, mietam ir arī otrs gals – auto ir tik zems, ka tagad pa sniegiem es savā lauku mājā ar to iekšā netiktu. Ja vajag vēl kaut ko pakritizēt, tad pieminēšu klimata kontroli, ko, neejot dziļāk displeja izvēlnēs, pa tiešo tā arī neizdevās noregulēt tā, lai pūstu gaisu tieši tik, cik vajag. Jāpierod arī pie zemā jumta un ļoti slīpā vējstikla, jo pāris reizes, ceļot roku, lai piekārtotu brilles, iebakstīju jumtā.”
“Latvijas Gada auto 2024” laureāti
“Latvijas Gada auto 2024” – “Nissan X-Trail”;
“Latvijas Gada auto 2024 Inovācijas balva” – “Nissan X-Trail”;
“Latvijas Gada auto 2024 Modernizācija” – “Renault Clio”;
“Latvijas Gada auto 2024 Dizaina balva” – “Peugeot 508”;
“Latvijas Ģimenes Auto 2024” – “Dacia Jogger Extreme”;
“Pilsētas apvidus auto 2024” – “Peugeot 2008”
“Latvijas Sportiskākais auto 2024” – “Porsche Cayenne”;
“Latvijas Premium Auto 2024” – “Porsche Cayenne”;
“Latvijas Elektroauto 2024” – “Hyundai Ioniq 6”;
“Latvijas Gada auto 2024 Tautas simpātija” – “Dacia Duster Extreme”.
Par “Latvijas Gada auto 2024” tika atzīts “Nissan X-Trail”, savukārt iepriekšējos gados laurus plūca “Škoda Fabia” un “Opel Mokka”.
Atbalsta: Shell Helix motoreļļas, sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, LAMB, V4 motors.
Saistībā COVID-19 vīrusa izplatību Latvijā, ir ierobežota daudzu medicīnas pakalpojumu pieejamība. Arī ginekologi savas pacientes klātienē pieņem tikai tajos gadījumos, ja gaidīt vai attālināti konsultēt nav iespējams. Par to, kā pandēmija ietekmējusi ginekologu darbu un kā rīkoties, ja sievietei radušās ginekoloģiskas problēmas vai nepieciešama kontracepcija, stāsta Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, ginekoloģe Vija Veisa.
Kā pandēmijas apstākļi ir ietekmējuši ginekologu ikdienu?
Kaut arī ginekologi turpina darbu, klātienes vizītes ir stipri ierobežotas. Plānveida profilaktiskās vizītes, lai, piemēram, veiktu onkocitoloģiskās analīzes, šobrīd nenotiek. Tiek nodrošinātagrūtnieču aprūpe, tomēr ir rekomendācija iespēju robežās samazināt vizīšu skaitu. Ierobežojumi neattiecas uz pacientēm, kurām ir radušās akūtas sūdzības, jo Covid 19 nav atcēlis pārējās slimības.
Arī pašas vizītes tiek organizētas tā, lai uzgaidāmajās telpās vienlaikus nebūtu jāatrodas vairākiem cilvēkiem. Lai izvairītos no liekiem kontaktiem, sievietes tiek lūgtas uz vizītēm nākt vienas, nevis kopā ar partneri. Tā kā dažkārt vīrusa izpausme var būt asimptomātiska, mēs rekomendējam lietot sejas maskas, kā arī izmantot ārstu praksēs pieejamos roku dezinfekcijas līdzekļus, lai no iespējamas inficēšanās pasargātu gan sevi, gan medicīnisko personālu.
Vai saslimšana ar Covid-19 var atstāt ietekmi uz sievietes reproduktīvo veselību vai ietekmēt grūtniecības gaitu?
Šobrīd pētījumi ir diezgan maz un ierobežoti. Pagaidām nav datu, ka Covid – 19 kaut kā negatīvi ietekmētu sievietes reproduktīvo veselību.Tās grūtnieces, kas ir saslimušas ar šo vīrusu, neslimo smagāk kā citi pieaugušie, un nav datu, ka vīruss caur mātes organismu varētu tikt nodots bērnam. Taču no otras puses, mums ir jāņem vērā, ka grūtnieces vispār ir ar lielāku tendenci slimot ar sarežģījumiem, un viņas ir ļoti jāsaudzē. Ir maksimāli jāievēro visi piesardzības pasākumi, atceroties, ka jebkura smaga saslimšana ar augstu temperatūru un liels stress var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecības gaitu vai draudēt ar priekšlaicīgām dzemdībām.
Kā sievietei izvērtēt, vai situācija ir akūta, vai tomēr ar vizīti labāk pagaidīt?
Pirmkārt, jāizvērtē, vai sūdzības ir parādijušās relatīvi nesen. Ja sievietei jau gadu vai divus ir kādas sūdzības, un viņa beidzot ir nolēmusi doties pie ārsta, visticamāk tā nebūs neatliekama problēma. Otrkārt, ir jāsaprot, vai tas ir kaut kas akūts. Piemēram, ja ir parādījušās neskaidras sāpes, asiņošana starp mēnešreizēm, pozitīvs grūtniecības tests un asiņošana, ir ievietota spirāle un ir pozitīvs grūtniecības tests vai tiek novēroti kādi citi līdz šim nebijuši simptomi, ārsta palīdzību tomēr vajadzētu meklēt. Ja ir kādas neskaidrības, vienmēr var piezvanīt uz ārsta praksi uz uzzināt, kā katrā konkrētajā situācijā rīkoties.
Vai šajā laikā ir pieejamas arī attālinātas vizītes? Kā tās tiek organizētas?
Arī pims pandēmijas steidzamos gadījumos ginekologi mēdza savas pacientes konsultēt attālināti, šobrīd attālinātas vizītes tiek izmantotas arvien biežāk. Ir ārstu prakses, kas, piedāvā vizītes tiešsaistē, izmantojot Zoom platformu, citur tas notiek caur telefonu.
Te gan jāņem vērā, ka neklātienē ārsts var tikai izrunāties ar pacienti, bet nevar viņu izmeklēt. Nozīme ir arī tam, vai sieviete ārsta lokā ir nonākusi pirmo reizi, vai ir jau zinama paciente. Ja ārstam ir pieejama informācija par sievites slimības vēsturi, pa telefonu var izrunāt ārstēšanas plānu, tai skaitā jautājumus par kontracepciju. Ar pirmreizēju pacienti tas varētu būt sarežģītāk, jo ginekologam tomēr nepieciešama kāda bāzes informācija par sievietes kopējo veselības stāvokli.
Ja sieviete kaut kādu apstākļu dēļ nevar apmeklēt ginekologu, bet viņai nepieciešama kontracepcija, kādus kontracepcijas līdzekļus Jūs ieteiktu izvēlēties?
Šajos apstākļos būtu jāizvēlas vai nu bezrecepšu kontracepcijas līdzekļi, vai tādi kontracepcijas līdzekļi, kurus sieviete pati var uzsākt lietot un vajadzības gadījumā arī viegli pārtraukt, piemēram, kontracepcijas tabletes.
Zināmām pacientēm, kurām pēdējo mēnešu laikā nekas būtisks dzīvē nav mainījies, ārsts var izrakstīt elektronisko recepti, un sieviete nepieciešamo kontracepciju var saņemt jebkurā aptiekā.Ja paciente līdz šim nav bijusi ginekologa redzeslokā, ārstam ir apgrūtinošāk piemeklēt piemērotāko kontracepciju. Kaut arī hormonālā kontracepcija ir ļoti droša un riski ir minimāli,ginekologam tomēr būtu jāzina tādas pamatlietas kāsievietes ķermeņa svars un asinsspiediens, kā arī iepriekšējās saslimšanas, lai izslēgtu iespējamos riskus.
Vai ir ieteicams uzsākt kontracepcijas tablešu lietošanu, ja pāris ģimenes plānošanu vēlas atlikt tikai uz dažiem mēnešiem, līdz beigsies Covid – 19 pandēmija? Cik ilgs ir pārejas posms, lai pēc kontracepcijas tablešu lietošanas sieviete varētu palikt stāvoklī?
Es domāju, ka tieši kontracepcijas tabletes šajā situācijā varētu būt vislabākā izvēle. Tā ir augsti efektīva un droša, kā arī viegli pieejama Viss, kas vajadzīgs ir recepte, ko āsts var izrakstīt arī elektroniski. Kad kontracepcija ir pārtraukta, nākamajā ciklā pāris jau var plānot grūtniecību, un nav vajadzīgs kāds pārejas posms.
Daudzi pāri joprojām kā kontracepciju izmanto pārtraukto dzimumaktu vai prezervatīvu. Kāda ir iespēja sevi pasargāt no grūtniecības neparedzētas kļūmes gadījumā, ja pāris šajā laikā nav gatavs ieņemt bērniņu?
Ir labi, ja šādos gadījumos mājās glabājas avārijas kontracepcija. Tā bez receptēm ir pieejama jebkurā aptiekā, un to jaiedzer 72 stundu laikā pēc neaizsargātā dzimumakta.
Avārijas kontracepciju gan ir paredzēta tikai ārkārtas situācijas, un pārim būtujādomā par kontracepciju arī ikdienā. Diemžēl daudzi pāri nelieto kontracepciju ekonomisku apsvērumu dēļ, tāpēc Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, vairākas nevalstiskās organizācijas un ģimenes ārsti ir vērsušies Veselības ministrijā ar lūgumu apmaksāt kontracepciju noteiktai sieviešu grupai, kura to nevar atļauties un kurai ir grūtības aprūpēt jau esošos bērnus.Es domāju, ka Covid radītā krīze un darba zaudēšana tikai palielinās to sieviešu loku, kurām nebūs līdzekļu kontracepcijai, tādēļ valsts atbalsts ģimenes plānošanā šajā laikā butu īpaši būtisks.
Pāriem, kuri strādā no mājām, ir daudz vairāk laika būt kopā vienam ar otru. Vai, Jūsuprāt, šīs krīzes rezultātā varētu palielināties dzimstība vai tomēr finansiālā nestabilitāte un neziņa par nākotni varētu dzimstību mazināt?
Man prātā nāk vismaz trīs scenāriji. Noteikti būs grūtniecības, kuras vienkārši iestāsies un pāris izlems laist pasaulē bērniņu neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Taču tāpat varētu būt salīdzinoši daudz pāru, kuri ekonomiskās nestabilitātes dēļ izvēlēsies abortu, kā tas notika iepriekšējā krīzē. Tāpat krīzes dēļ varētu pieaugt arī šķirto laulību skaits, jo ilgstoša būšana mājās un konfrontācija vienam ar otru var saasināt konfliktus.
Jau ierasts, ka Ziemassvētku laikā lomas attiecībās ir skaidras – kamēr sievietes virtuvē cep piparkūkas un rūpīgi saiņo dāvanas, vīrieši dodas pēc eglītes un kavē laiku ar TV pārraidēm. Taču kādi būtu Ziemassvētki, ja vīrieši un sievietes apmainītos lomām? Noskaties video!
Neraugoties uz to, ka bijušajai ASV pirmajai lēdijai Džekijai Kenedijai jau vairāk kā 50 gadu nav nekādas saistības ar Balto Namu, daudzi vēl joprojām viņu uzskata par īstu stila ikonu. Vēlies zināt, kas bija viņas mazie skaistuma noslēpumi?
Mazgājies ar ziepēm, kas satur Nāves jūras sāļus. Kenedija daudz ceļoja, un daudz reižu tika iepazīstināta ar dažādu valstu skaistumkopšanas līdzekļiem. Taču viņa bija iecienījusi tieši ziepes, kuru sastāvā ir Nāves jūras sāļi. Bagātīgas ar kalciju, kāliju un magniju, tās padarīja viņas ādu īpaši maigu un veselīgu.
Izvēlies vienu, īpašu aromātu. Viņa bija iecienījusi Francijā radītas smaržas “Lovely Patchouli 55”. Daudzi šo aromātu asociēja tieši ar viņu. Atrodi arī tu savu īpašo smaržu.
Rūpējies par savām uzacīm. Kenedija bija „par specīgām uzacīm”. Viņas uzacis vienmēr bija sakoptas un iekrāsotas.
Arī „slikto matu diena”ir diena. Tas, ka tavs matu sakārtojums nav tāds, kādu tu vēlējies, vai arī tu nepaspēji matus ieveidot, nenozīmē, ka tev ir jāpaliek mājās. Apliec ap galvu gaumīgu lakatu, un tu kļūsi par dienas zvaigzni. Džekija to prata darīt.
Izmanto lūpukrāsu kā aksesuāru. Džekija nelietoja daudz kosmētikas. Toties viņa bija iecienījusi dažādu toņu lūpukrāsas. Bieži vien viņa bija redzama kādā sarkanā apģērbā, un ar attiecīgā toņa sarkano lūpukrāsu uz lūpām.
Atceries, ka dažkārt „mazāk ir vairāk”. Tā kā neviens no mums nav mūžīgi jauns un ar perfektu izskatu, ir tikai normāli, ja līdz ar vecumu rodas arī kādas ādas problēmas. Kenedijai uz sejas bija pigmentācijas plankumi (tā kā viņa daudz laika pavadīja Francijas dienvidos, Grieķija un Rodas salā), un tos viņa slēpa ar vieglu tonālo krēmu. Tas viņas sejai sniedza svaigu izskatu un nekas cits arī vairs nebija vajadzīgs.
Vai arī tev auskaru iegāde sagādā zināmas grūtības, jo nevari izvēlēties “īsto” formu? Mēs tev atklāsim kādas formas auskari ir vispiemērotākie tavai sejas formai.
Izrotāti, nestandarta formas auskari piestāvēs jebkurai sejas formai, taču jāizvēlas sev atbilstošs garums un rotājumi, kā arī tie jāpieskaņo tērpam, aksesuāriem un frizūrai!
Gari, taisnas formas auskari – ideāli piestāvēs apaļai sejai. Šādi auskari vizuāli pagarinās tavu seju. Ja tev ir apaļa seja, tad atturies no visiem auskariem, kas ir apaļi.
Apgrieztā trijstūra formas auskari – tā kā sirds formas seja tiek uzskatīta par vienu no “ideālajām” sievietes sejas formām, tad mēs ierosinām atdarināt šo sejas formu ar apgrieztā trijstūra formas auskariem! Šādas sejas formas īpašniecēm vajadzētu atturēties no gariem, taisniem auskariem ar izteiksmīgiem rotājumiem to galā.
Izrotāti nagliņauskari – vislabāk piestāvēs taisnstūrveida sejas formai. Tie vizuāli padarīs seju platāku. Šādas sejas formas īpašniecēm vajadzētu atturēties no ģeometrisku figūru auskariem.
Gareni auskari ar izteiksmīgiem rotājumiem galos – šādi auskari vislabāk piestāvēs kvadrātveida sejas formai. Tie padarīs seju vizuāli garenāku. Šādas sejas formas īpašniecēm nevajadzētu izvēlēties nagliņveida auskarus.
Pērļu nagliņauskari – vislabāk piestāvēs ovālai sejas formai. Dabīgie materiāli izcels ideālās sejas formu. Ovāla sejas forma ir vienīgā sejas forma, kurai kopumā labi izskatīsies jebkuras formas auskari.
Asinsradei noderēs: abitulons, citrons, ciperus, ehmeja (veicina dzelzs līmeņa paaugstināšanos asinīs).
Limfātiskās sistēmas darbību uzlabo: hipeastrums, magnolija, orhideja, pelargonija, sideratis, ciperus.
Pie vairogdziedzera un endokrīnās sistēmas funkciju traucējumiem: dekoratīvās begonijas, hipeastrums, magnolija, orhidejas, pelargonija, sideratis, baltās vijolītes, ciperus. Organisma attīrīšanos veicina: dracēna, kalanhoja, oleandrs, ciperus.
Pie sāļu nogulsnēšanās palīdz dracēna un meža kaktusi. Vielmaiņas procesus labvēlīgi ietekmē agave, asparags, aukuba, Mesona begonija, dracēna u.c.
Pie problēmām ar žultspūsli rekomendē: agavi, alveju, Mesona begoniju; ar urīnpūsli – meža kaktusus, krotonu, fatsiju, aso istabas papriku. Pie nieru slimībām ir noderīgi: azālija, heliotrops, hortenzija, meža kaktusi, krotons, fatsija, hrizantēma. Pie aknu slimībām palīdzēs citrons, bet monstera pasargās no saindēšanās.
Pie iekaisumu procesiem palīdz tuksneša kaktusi. Pie kakla slimībām – agave, dekoratīvas begonijas, kalanhoja, asā istabas paprika, tradeskancija, baltās vijolītes. Pie plaušu slimībām – alveja, asparags, Mesona begonija, papardes, efeja, tradeskancija.
Pie klepus noder dekoratīvās begonijas. Bronhīta gadījumā – palmas ar lapām spalvu formā, papardes, efeja. No saaukstēšanās pasargās maranta, dievkrēsliņš u.c.
Pie onkoloģiskām saslimšanām palīdzēs peperomija. Tā veicina arī šuvju saaugšanu.
Rētu dzīšanu labvēlīgi ietekmē agave, granāts un jukka. Pie piena dziedzeru slimībām noder Mesona begonija, peperomija un fuksija, pie dzimumorgānu slimībām – ginūra un tuksnešu kaktusi.
Pie sāpēm jostas vietas rajonā palīdz ananāss.
Zobu uzturēšanu labā stāvoklī veicina dracēna. Muskuļu un kaulu stiprināšanai ir noderīgi turēt mājās granātu, dracēnu, dievkrēsliņu, biezlapi, jukku (novērš kaulu lūzumus un muskuļu sastiepumus).
Pie ādas slimībām palīdz dracēna un biezlape (naudas koks).
Kādēļ vecāki ir tik cietsirdīgi pret saviem bērniem? Vai ir kāda jēga uzvelt saviem vecākiem atbildību par to kaitējumu, kas nodarīts ar šo cietsirdību? Un ko darīt, lai nepieļautu tās pašas kļūdas?
Vecāki IR CIETSIRDĪGI PRET SAVU BĒRNU, jo ir ieguldījuši viņā. Vecākiem ir ambīcijas, ko viņi vēlas realizēt caur savu bērnu, – tādēļ viņi ir cietsirdīgi. Vecāki vēlas izmantot bērnu. Tajā brīdī, kad tu vēlies kādu izmantot, tu kļūsti cietsirdīgs. Jau doma vien izmantot kādu par līdzekli rada cietsirdību, varmācību.
Nekad neizmanto kādu par līdzekli, lai kaut ko sasniegtu, jo ikviens cilvēks pats par sevi ir pilnība.
Vecāki ir cietsirdīgi, jo viņiem ir idejas, – viņi vēlas, lai viņu bērns ir kaut kas. Viņi vēlas, lai viņu bērns kļūst bagāts, slavens, cienīts. Viņi vēlas, lai viņu bērns piepilda pašu nepiepildīto ego. Viņu bērns būs viņu ceļš.
Tēvs vēlējās kļūt bagāts, taču nekad tā arī nekļuva. Tagad tuvojas nāve, agrāk vai vēlāk viņš tiks nošķirts no dzīves. Tēvs ir izmisis, jo vēl nav guvis panākumus. Viņš meklēja un centās… bet tagad tuvojas nāve – tas šķiet tik netaisni! Tēvs vēlas, lai dēls turpinātu viņa darbu, jo dēls pārstāv viņu. Dēls ir viņa asinis, viņa projekcija, viņa daļa – dēls ir viņa nemirstība. Kas īsti zina par dvēseli? Neviens par to nav īsti drošs. Cilvēki tic, taču ticība rodas aiz bailēm, un dziļi iekšienē pastāv šaubas.
Ikviena ticība nes sevī šaubas. Bez šaubām nevar būt ticības. Lai nomāktu šaubas, mēs radām ticību, taču šaubas turpina grauzt sirdi gluži kā tārps ābolu. Tās iekšienē turpina tevi ēst, tās tevi pūdē no iekšpuses. Kurš gan īsti zina par Dievu un dvēseli? Tā var arī nebūt patiesība.
Vienīgā cilvēkam zināmā nemirstība pastāv caur bērniem – tā tas ir. Tēvs zina: “Es turpināšu dzīvot savā dēlā. Es būšu miris, drīz vien es būšu zem zemes, bet mans dēls būs šeit. Un visas manas vēlmes ir palikušas nepiepildītas.” Tēvs uzspiež šīs nepiepildītās vēlmes, iespiež tās sava dēla apziņā: “Tev tās ir jāpiepilda. Ja tu tās piepildīsi, es būšu laimīgs. Ja tu tās piepildīsi, tu būsi atmaksājis visus savus parādus tēva priekšā. Ja tu tās nepiepildīsi, tu būsi mani nodevis.”
No tā rodas cietsirdība. Tāpēc tēvs sāk veidot bērnu atbilstoši savām vēlmēm. Viņš aizmirst, ka bērnam ir pašam sava dvēsele, pašam sava individualitāte, pašam sava iekšējā izaugsme, kas jāattīsta. Tēvs uzspiež savas domas, viņš sāk bērnu iznīcināt.
Tēvs domā, ka viņš mīl… Taču viņš mīl tikai savas ambīcijas! Viņš mīl arī savu dēlu, jo dēls būs noderīgs, viņš kļūs par līdzekli. Tā ir cietsirdība.
Tu jautā: Kādēļ vecāki ir tik cietsirdīgi pret savu bērnu?
Vecāki neko nevar mainīt, jo viņiem ir nepiepildītas iedomas, ambīcijas, vēlmes. Viņi vēlas tās piepildīt, viņi vēlas turpināt dzīvot savā bērnā. Tāpēc vecāki apcērp, nogriež, veido, rada modeli savam bērnam. Un bērns top iznīcināts.
Viss ir lemts iznīcībai, ja vien uz zemes neradīsies jauns cilvēks, kurš mīlēs mīlēšanas pēc, ja vien neradīsies jauni vecāki, kuri mīlēs bērnu tīrā prieka pēc, kuri mīlēs bērnu kā Dieva dāvanu. Vecāki, kuri mīlēs bērnu, jo Dievs ir bijis tik… devis tādu svētību. Vecāki, kuri mīlēs bērnu, jo bērns ir dzīvība, viesis no nezināmā. Viesis, kurš iekārtojies tavā māja, tavā esamībā, kurš izvēlējies tevi par savu ligzdu. Tu esi pateicīgs, un tāpēc tu mīli bērnu.
Ja tu patiešām mīli bērnu, tu viņam neuzspied savus uzskatus. Mīlestība nekad neuzspiež nekādus uzskatus, nekādu ideoloģiju. Mīlestība dod brīvību. Tu neveido. Ja tavs bērns vēlas kļūt par mūziķi, tu necenties viņu atrunāt. Kaut gan tu labi zini, ka būt par mūziķi nav labākais darbs, ka viņš būs nabadzīgs, ka viņš nekad nekļūs ļoti bagāts, ka viņš nekad nekļūs par Henriju Fordu. Vai arī ja bērns grib kļūt par dzejnieku un tu zini, ka viņš paliks ubags. Tu to labi zini. Bet tu to pieņem, jo cieni bērnu.
Mīlestība vienmēr ir cieņas pilna. Mīlestība ir godāšana. Tu cieni! Tāpēc, ja tā ir Dieva griba, kas tiek īstenota caur bērnu, tad lai tā arī būtu. Tu neiejaucies, tu nestājies ceļā. Tu nesaki: “Tas nav pareizi! Es zinu labāk! Es esmu nodzīvojis dzīvi, bet tev nav nekādas sajēgas par dzīvi un tās izaicinājumiem. Es zinu, ko nozīmē nauda. Dzejas rakstīšana tevi nenodrošinās ar naudu. Kļūsti labāk par politiķi! Vai vismaz par inženieri vai ārstu.” Bet bērns vēlas kļūt par kokgriezēju vai kurpnieku, vai bērns grib kļūt vienkārši par klaidoni un baudīt dzīvi – atlaisties zem kokiem un pludmalēs un klejot pa pasauli.
Ja tu mīli, tu neiejaucies. Tu saki: “Labi, ej ar manu svētību. Meklē un tiecies pēc patiesības. Kļūsti par ko vien vēlies. Es tev nestāšos ceļā. Un es tev netraucēšu ar savu pieredzi. Tu neesi es. Tu esi radies caur mani, bet tu neesi es, tu neesi mana kopija. Tu nebūsi mana kopija. Tev nebūs mani atdarināt. Es esmu dzīvojis savu dzīvi, un tu dzīvo savējo. Es tevi neapgrūtināšu ar savām neizdzīvotajām pieredzēm. Es tevi neapgrūtināšu ar savām nepiepildītajām vēlmēm. Es tevi atvieglošu. Un es tevi atbalstīšu. Lai par ko tu vēlētos būt, esi! Ar visu manu svētību un atbalstu.”
Bērni rodas caur tevi, bet viņi pieder Dievam, viņi pieder pilnīgumam. Neuzskati viņus par savu īpašumu. Nesāc domāt, ka viņi tev pieder. Kā gan viņi varētu tev piederēt?
Tikko tevī dzimst tāda doma, rodas cietsirdība.
Tu jautā: Kādēļ vecāki ir tik cietsirdīgi pret saviem bērniem? Vai ir kāda jēga uzvelt saviem vecākiem atbildību par to kaitējumu, kas nodarīts ar šo cietsirdību?
Nē, es nesaku, ka ir jēga uzvelt atbildību saviem vecākiem, jo viņi savukārt ir cietuši savu vecāku dēļ un tā tālāk un tā joprojām…
Ir nepieciešama sapratne. Grēkāžu atrašana nelīdzēs. Tu nevari vienkārši sacīt: “Es esmu iznīcināts, jo mani vecāki mani ir iznīcinājuši. Ko es varu darīt?” Es zinu, ka vecāki ir postoši, bet, ja tu kļūsti modrs un to apzinies, tu vari izlauzties no modeļa, ko vecāki tevī ieaudzinājuši.
Tu vienmēr esi spējīgs izlauzties no jebkura slazda! Tava brīvība varbūt ir bijusi iesprostota, taču brīvības būtība ir tāda, ka tā nevar tikt neatgriezeniski iznīcināta. Brīvība paliek vienmēr, un tu vari to atkal atrast. Varbūt tas ir sarežģīts un grūts uzdevums, taču tas nav neiespējams.
Nav jēgas vienkārši uzvelt vainu citiem, jo tas padara tevi bezatbildīgu. Tas ir tieši tas, ko freidisma psihoanalīze līdz šim ir darījusi ar cilvēkiem, tas ir psihoanalīzes kaitīgums. Tu aizej pie psihoanalītiķa, un viņš liek tev justies labi, sakot: “Ko gan tu vari iesākt? Tavi vecāki bija tādi – tava māte bija tāda, tavs tēvs bija tāds, tava audzināšana bija nepareiza. Tādēļ tevi moka visas šīs problēmas.” Un tu jūties labi, jo vairs neesi atbildīgs.
Kristietība divu tūkstošu gadu garumā ir likusi tev justies atbildīgam, likusi tev justies vainīgam, jo tu esi grēkojis. Šobrīd psihoanalīze ir nonākusi otrā galējībā, tā saka, ka tu neesi grēkojis, ka tev nav jājūtas vainīgam, ka ar tevi viss ir pilnīgā kārtībā. Aizmirsti visu par vainas sajūtu un aizmirsti visu par grēku. Citi ir atbildīgi!
Kristietība ir nodarījusi daudz ļaunuma, radot vainas apziņu. Taču tagad psihoanalīze, radot bezatbildību, kaitē no otras puses.
Tev jāatceras, ka tavi vecāki rīkojās tā vai citādi, jo bija iemācīti tā rīkoties, – viņu vecāki tika to viņiem mācījuši. Arī viņus uzaudzināja vecāki, viņi nav šeit nokrituši no skaidrām debesīm. Tad kāda jēga virzīt atbildību atpakaļ pagātnē? Tas nelīdzēs. Tas nepalīdzēs atrisināt nevienu problēmu. Tas tikai atbrīvos tevi no vainas apziņas. Tas ir labi, tā ir psihoanalīzes gaišā puse. Psihoanalīzes svētība ir tajā, ka tā atbrīvo tevi no vainas apziņas. Taču tumšā puse ir tā, ka tā tevi tur arī atstāj, tā neliek tev uzņemties atbildību.
Justies vainīgam ir viena lieta, uzņemties atbildību – pavisam kas cits. Es mācu jums atbildību. Ko es domāju ar atbildību? Tu neesi atbildīgs ne savu vecāku, ne Dieva, ne priestera priekšā.
Tu esi atbildīgs savas iekšējās esības priekšā. Atbildība ir brīvība! Atbildība ir sapratne: “Es esmu tas, kuram ir jāņem rokā manas dzīves groži. Gana! Mani vecāki darīja kaitējumu. Viņi darīja, ko varēja, – abi divi, gan labu, gan sliktu. Tagad es esmu kļuvis par nobriedušu personu. Man jāņem viss savās rokās un jāsāk dzīvot saskaņā ar sevi. Man jāveltī visa mana enerģija manai dzīvei tagad.” Un uzreiz tu sajutīsi milzīgu spēku ieplūstam sevī.
Vainas apziņa liek tev justies vārgam. Atbildības izjūta liek tev justies stipram. Ar atbildības izjūtu tevī atmostas sirds, pašpārliecinātība, ticība.
Tāpēc dzīvo īstu dzīvi – saskaņā ar savu iekšējo balsi, nevis saskaņā ar kādu citu balsi no nekurienes. Ne saskaņā ar Bībeli vai Korānu. Ja Dievs noteiktā veidā ir runājis Korānā, tas bija domāts īpaši Muhamedam, nevis tev. Tas bija Dieva dialogs ar Muhamedu, nevis ar tevi. Tev ir jāatrod pašam savs dialogs ar Dievu. Tev ir jārada pašam savs Korāns!
Ja Jēzus tika runājis tos skaistos vārdus, tad tie radās dialogā starp viņu un pilnīgumu. Tāpēc neatkārto tos vienā laidā. Tie tev neko nenozīmē. Tie nav dzimuši tevī, tie nav daļa no tevis! Tie ir kā plastmasas puķe. Tu vari paņemt plastmasas rozes ziedu un iekārt to rožu krūmā, un, jā, tas būs līdzīgs, taču tas nebūs tas pats, kas rozes zieds, izaudzis no krūma.
Tu vari maldināt cilvēkus. Tos, kuri nezina, var piekrāpt. Viņi, iespējams, redzēs daudz skaistu ziedu rožu krūmā, kaut arī tie visi būs plastmasas. Taču tu nevari piemānīt rožu krūmu – tu nevari piemānīt sevi. Tu vari turpināt atkārtot Jēzu, taču tie vārdi nav Dieva iečukstēti tavā ausī. Tie nav domāti tev. Tu lasi vēstuli, kas adresēta citam! Tas ir pretlikumīgi, tev nevajadzētu vērt vaļā to aploksni. Tev vajadzētu tiekties atrast pašam savu saikni ar pilnīgumu.
Tādu saikni es saucu par atbildību. Spēja atbildēt (angļu val.responsibility — ‘atbildība’; response — ‘atbildēt’) ir spēja spontāni komunicēt. Atbildēt nozīmē reaģēt uz dzīves situācijām saskaņā ar paša sirdi, nevis saskaņā citiem. Kad to sajūti, tu kļūsti par individualitāti. Tad tu stāvi pats uz savām kājām.
Un atceries: tikai tad, ja tu stāvēsi pats uz savām kājām, kādu dienu tu spēsi staigāt bez kājām un lidot bez spārniem. Citādi ne.
Un tu jautā: Kā lai nepieļauj tās pašas kļūdas?
Vienkārši mēģini izprast šīs kļūdas. Ja izproti, kāpēc tās tiek pieļautas, tu tās nepieļausi. Patiesības saskatīšana ir transformējoša. Patiesība dod brīvību. Vienkārši izproti, kāpēc tavi vecāki ir tevi sagrāvuši. Viņi gribēja labu, bet viņu apziņa nebija pietiekami augusi, viņi nebija cilvēki, kas apzinās. Viņi vēlējās, lai tu būtu laimīgs. Vecāki pavisam noteikti vēlēja tev laimi. Tādēļ viņi gribēja, lai tu kļūsti par bagātu vīru, cienījamu vīru. Tādēļ viņi iegrožoja tavas vēlmes, apcirta tavas alkas, veidoja tevi, locīja tevi, strukturēja tevi, deva tev raksturu, apspieda un uzspieda visu ko. Vecāki darīja, ko varēja. Viņu nodomi bija labi. Viņi gribēja, lai tu esi laimīgs, kaut arī paši nesaprata, ko dara. Kaut arī paši nekad nav zinājuši, ko nozīmē būt laimīgam. Viņi bija nelaimīgi cilvēki. Un to neapzinājās.
Vecāku nodomi bija labi, nedusmojies uz viņiem. Viņi darīja, ko varēja. Jūti vecākiem līdzi, taču nekad neturi naidu uz viņiem. Nedusmojies! Viņi bija bezpalīdzīgi. Viņi bija iesprostoti noteiktā slazdā. Vecāki nezināja, ko nozīmē būt laimīgam, taču viņi bija pārliecināti, ka laimīgs ir tas, kam daudz naudas. Viņi tam veltīja visu savu dzīvi. Vecāki ir izniekojuši visu savu dzīvi, pelnot naudu, bet, neskatoties uz to, viņi ir paturējuši prātā to stulbo iedomu, ka nauda nes laimi. Un viņi mēģināja saindēt arī tavu būtību. Vecāku nodoms nebija tevi saindēt, viņi domāja, ka piepilda tevi ar eliksīru. Viņu sapņi bija labi, un viņu nodomi bija labi, taču viņi bija nelaimīgi cilvēki un to neapzinājās, tādēļ nodarīja tev kaitējumu.
Tāpēc apzinies! Meklē laimi! Uzzini, kā kļūt laimīgam! Meditē, lūdz, mīli! Dzīvo kaislīgi un intensīvi! Ja zināsi, kas ir laime, tu nekad nebūsi cietsirdīgs pret citiem, tu nespēsi tāds būt. Ja kaut mazliet esi patiesi sajutis, kas ir dzīve, tu nekad nevienu neiznīcināsi. Kā gan tu varētu būt iznīcinošs attiecībā pret saviem bērniem? Tu nevari būt iznīcinošs attiecībā ne pret vienu.
Ja esi to apzinājies, ar to pietiek. Tad tev nav jājautā: “Kā lai nepieļauj tās pašas kļūdas?” Savukārt, ja tu neesi laimīgs un to neapzinies, tu nevari izvairīties no tādu pašu kļūdu pieļaušanas. Tu pieļausi tās pašas kļūdas! Tas ir neizbēgami, tev ir lemts pieļaut tās pašas kļūdas.
Es nevaru tev iedot gatavu risinājumu, es varu tikai palīdzēt saprast. Un sapratne ir šāda: tavi vecāki bija nelaimīgi, tāpēc, lūdzu, esi laimīgs. Tavi vecāki neapzinājās, tāpēc apzinies tu. Un šīs divas lietas – apzināšanās un laime – patiesībā nav divas dažādas lietas, bet gan vienas monētas divas puses.
Sāc apzināties, un tu kļūsi laimīgs! Un laimīgs cilvēks nav varmācīgs cilvēks.
Vienmēr atceries: bērns nav pieaugušais, tev nevajadzētu gaidīt, ka viņš rīkosies kā pieaugušais. Viņš ir bērns! Viņam ir pilnīgi citāds redzējums, citāda perspektīva. Tev nevajadzētu uzspiest bērnam savas pieaugušā nostājas. Ļauj viņam būt bērnam, jo viņš vairs nekad nebūs bērns. Tiklīdz bērnība ir zaudēta, ikviens sāk just nostalģiju, ikviens atceras tās dienas kā laiku paradīzē. Netraucē bērnu!
Dažkārt tev ir grūti pieņemt bērna redzējumu, jo tu pats esi to zaudējis. Bērns cenšas uzkāpt kokā. Un ko dari tu? Tu uzreiz sāc uztraukties, ka viņš var nokrist, salauzt kāju vai kaut kas var noiet greizi. Savu baiļu dēļ tu skrien un pārtrauc bērna nodarbi. Ja tu zinātu, kādu prieku sniedz kāpšana kokā, tu palīdzētu bērnam to iemācīties! Tu viņu vestu uz skolu, kur māca kāpt kokos. Tu viņu nepārtrauktu. Tavas bailes ir labas, tās brīdina, ka bērns var nokrist, tomēr atturēt bērnu no kāpšanas kokā nozīmē apturēt viņu no augšanas.
Kāpšana kokos ir ļoti būtiska. Ja bērns nekad nav kāpis kokos, viņš kaut kādā ziņā paliek nabags, viņam trūkst kādas bagātības – visa mūža garumā. Tu bērnam esi atņēmis kaut ko skaistu, un viņam nav cita ceļa, kā to iegūt. Vēlāk viņam būs arvien sarežģītāk kāpt kokā, jo tas izskatīsies vai nu stulbi, vai muļķīgi, vai smieklīgi.
Ļauj bērnam kāpt kokā. Ja tev ir bail, palīdzi viņam, ej un pamāci viņu. Kāp arī tu līdz ar bērnu! Palīdzi viņam mācīties, lai viņš nenokrīt. Turklāt šad un tad nokrist no koka nav nemaz tik slikti. Katrā ziņā tas ir daudz labāk, nekā palikt bez kaut kā būtiska uz visiem laikiem…
Bērns grib iet laukā lietū, grib skraidīt apkārt lietus laikā. Bet tev ir bail, ka viņš varētu saaukstēties vai saslimt ar plaušu karsoni vai ko citu. Un pareizi vien ir, ka tu baidies! Tad dari kaut ko, lai bērns ir mazāk uzņēmīgs pret saaukstēšanos. Aizved bērnu pie ārsta, pajauta ārstam, kādus vitamīnus tev vajadzētu bērnam dot, lai viņš var skraidīt laukā lietū un priecāties, un dejot. Un tev nebūs jāuztraucas, ka bērns varētu saķert iesnas vai plaušu karsoni. Tikai neapturi viņu! Dejot uz ielas lietus laikā ir tāds prieks! Palaist to garām nozīmē palaist garām kaut ko ļoti vērtīgu.
Ja tu zini, kas ir laime, un to apzinies, tu spēsi just bērnam līdzi, tu spēsi just to, ko jūt bērns.
Bērns lēkā un dejo, un klaigā, un bļaustās, bet tu lasi savu avīzi, savu muļķīgo avīzi. Tu jau zini, kas tur rakstīts, – tur vienmēr ir rakstīts viens un tas pats. Bet tu esi aizkaitināts. Avīzē nekā nav, bet tu esi aizkaitināts. Tu apsauc bērnu: “Nebļausties! Netraucē tēti! Tētis dara ko nozīmīgu – lasa avīzi.” Un tu apturi nepārtraukto enerģijas plūsmu, tu apturi degsmi, tu apturi dzīvību. Tu esi varmācīgs.
Es nesaku, ka vienmēr ir jāļauj bērnam tevi traucēt. Tomēr deviņdesmit reizēs no simts tu esi nevajadzīgi aizkaitināts. Un, ja tu tās deviņdesmit reizes neapsauksi bērnu, viņš sapratīs. Kad tu saproti bērnu, bērns saprot tevi, jo bērni ir ļoti, ļoti atsaucīgi. Ja bērns redz, ka viņš nekad netiek apsaukts, tad vienreiz, kad tu teiksi: “Lūdzu, es kaut ko daru…” – bērns zinās, ka to nesaka pieaugušais, kurš bez mitas viņu rāj. To saka pieaugušais, kurš atļauj visu.
Bērniem ir citāds redzējums.
“Tagad, lūdzu, visi klusu!” saka skolotāja. “Es gribu tādu klusumu, lai varētu dzirdēt adatu nokrītam.” Klasē iestājās dziļš klusums. Pēc apmēram divām minūtēm no telpas aizmugures atskan mokpilna balss: “Dieva dēļ, lai taču tā adata beidzot krīt!”
Bērnam ir pašam savs redzējums, sava izpratne, savs ceļš. Centies viņu saprast. Saprotošu prātu un bērnu vienmēr vienos dziļa harmonija. Tie ir stulbi, apzināties nespējīgi, nesaprotoši cilvēki, kuri vienmēr ietiepīgi paliek pie saviem uzskatiem un nekad neieklausās citu redzējumā. Bērns ienes pasaulē svaigumu. Bērns ir jauns apziņas veidols. Bērns ir tīrs svētuma nesējs dzīvē. Esi cieņas pilns, esi saprotošs.
Un, ja tu esi laimīgs un modrs, tev nav nekādas vajadzības uztraukties par to, kā nepieļaut tās pašas kļūdas, – tu tās nepieļausi. Bet, lai tā būtu, tev jābūt pilnīgi atšķirīgam no saviem vecākiem. Apzināšanās radīs šo atšķirību.
Mūsdienās arvien vairāk sieviešu izvēlas satikties ar jaunākiem vīriešiem. Tādas slavenības kā Keita Mosa, Prijanka Čopra un Heidija Kluma neuzskata vecumu par šķērsli mīlestības jautājumā, tad kāpēc mums vajadzētu? Agrāk satikšanās ar jaunākiem vīriešiem sabiedrībā bija mazāk pieņemama – taču mēs domājam, ka viss ir mainījies.
Kāpēc ir sievietes, kuras izvēlas jaunākus vīriešus?
Tas ir tāpēc, ka viņu ķermenis ir viņu veselības virsotnē. Pētījumi rāda, ka jo vecāki mēs kļūstam, jo spēcīgāk mēs smaržojam, mainoties ķermeņa smaržai. Jaunie vīrieši, visticamāk, arī lieto spēcīgas smaržas, lai saglabātu asumu! Ir vērts atzīmēt, ka smaržas ir milzīga pievilcības sastāvdaļa.
Tā kā viņi ir citas paaudzes pārstāvji, viņi var rīkoties pilnīgi savādāk. Tas var atvērt sievietes domas, jo viņi parāda, kā lietas tiek darītas šodien, iepazīstinot ar pilnīgi jaunu pasauli. Tas var būt jautri abiem, jo viņi var dalīties savās 2 pasaulēs kopā.
Parasti ir zināms, ka jauneklīgi puiši pievērš lielāku uzmanību tam, kā viņi izskatās un ģērbjas. Piemēram, viņi var izvēlēties stilu, nevis komfortu un sekot līdzi jaunākajām tendencēm. Faktiski saskaņā ar vienu pētījumu, kā vīrieši ģērbjas, ir svarīga daļa no tā, kas sievietēm šķiet pievilcīgs, jo viņiem šķiet izšķiroša nozīme tam, kā cilvēks sevi prezentē.
Tas ir neizbēgams faktors, jo šī enerģija var pievienot attiecībām jaunu pieredzi. Jaunāki vīrieši var vēlēties izmēģināt jaunas lietas un palikt kustībā, kas var nozīmēt kopīgas unikālas aktivitātes, kuras parasti nedarītu. Tas var palīdzēt saglabāt attiecības aizraujošas un piedzīvojumu pilnas.
Diemžēl starp sievietēm pastāv liela konkurence, un, kad jauni puiši dodas pie vecākām sievietēm, to bieži var svinēt. Mūsdienu sabiedrībā sievietes, kuras ir vecākas par 30 gadiem, daudzi uzskata par vecām, it īpaši, ja viņas ir vientuļas. Tāpēc, kad jaunāks vīrietis satiekas ar vecāku sievieti, viņš ignorē šos aizspriedumus un izrāda viņai pelnīto atzinību.
Kad pāri kļūst vecāki, viņi var sajust spiedienu. Tomēr puiši, kuriem pulkstenī ir mazāk numuru, iespējams, vēl ir tālu no tā, ka vēlas bērnus, kas var būt lieliski, ja sieviete nevēlas bērnus. Interesanti, ka vīrieši pēdējos gados vairāk kavē bērnu radīšanu, daudzi izvēlas veidot ģimeni trīsdesmit gadu vecumā un vēlāk.
Laulības šķiršana, karjera un vilšanās – iepazīšanās ar kādu jaunāku cilvēku parasti nozīmē, ka jūs varat izlaist šo bagāžu. Visticamāk, ka jaunāki puiši nav aizņemti ar saviem iepriekšējās laulības bērniem vai biznesu. Tas nozīmē, ka viņš tik daudz nedala savu laiku starp sievieti un citiem galvenajiem pienākumiem viņa dzīvē, piemēram, bērniem.
Vai zini, ka augsti papēži ir pielīdzināmi plastiskajai operācijai, tikai bez skalpeļa?
Pieraduma efekts – Esi ielūgta uz pasākumu, kurā gribi izskatīties satriecoši? Sāc valkāt kurpes, kurās iesi uz šo pasākumu, vismaz pāris nedēļas pirms tam. Piemēram, mājas čībiņu vietā, jo viss prasa praksi!
Platums un augstums – Iesācējas augstu papēžu valkāšanā drošāk jūtas apavos ar stabiliem papēžiem, kam ir lielāks atbalsta laukums, vai arī apavos ar pildītu zoli. Īpaši advancētas dāmas par savu galveno trumpi izvēlas kurpes ar īpaši tieviem un smalkiem papēžiem. Jaunākie pētījumi ir pierādījuši, ka apavi ar zemiem papēžiem (kādi 3 cm) kļūdaini tiekot uzskatīti par ērtākiem nekā apavi ar 10 cm papēžiem! Zemi papēži biežāk rada muguras un pēdu nogurumu.
Gurnu šūpošana – Sper pavisam nelielus solīšus. Holivudas zvaigžņu padoms – palūdz kurpniekam noslīpēt vienu papēdi. Izrādās, ka šī “kurpju bojāšana” padara gurnu šūpošanos īpaši valdzinošu.
Staigā pareizi – Pašā sākumā augstpapēžu kurpes ir labāk valkāt plikās kājās – tā tu nodrošināsi labāku kājas un kurpes saķeri. Īpašos gadījumos atļaujies doties uz ballīti vai randiņu ar taksometru, jo zvaigznes nedzenās pakaļ autobusiem.
Svarīgākais iemesls, kādēļ cilvēkiem vajadzētu sākt veidot iekrājumus jau jaunībā, ir fakts, ka dzīvošanas izmaksas paliek arvien lielākas. Vēl pirms nepilna gadsimta lielākā daļa ģimeņu iztika ar vienu ienākumu avotu, proti, naudas pelnītājs bija tikai viens no vecākiem, taču šodien tā tiek uzskatīta par milzīgu greznību, ko var atļauties vien retais, tādēļ strādā un pelna iztiku abi vecāki. Patiesību sakot, kopš tā laika dzīvošanas izmaksas ir teju dubultojušās, tādēļ arī ienākumus jānodrošina diviem cilvēkiem, ar ko nereti arī ir par maz. Tajos laikos naudas iekrāšana bija vieglāks un ātrāk īstenojams uzdevums, kas ļāva doties pensijā agrāk nekā mūsdienās. Tā kā situācija ir kardināli mainījusies, tad, lai pensijā varētu doties pirms 70 gadu vecuma, iekrājumi jāsāk veidot jau 20 gadu vecumā. Protams, daudzi paļaujas uz valsts atbalstu pensijas nodrošināšanā, taču tie, kuriem šodien ir 20 gadu, nevar būt droši par tādu atbalstu, tādēļ par to jāsāk domāt un rūpēties pašiem, turklāt nekavējoties.
Vairāk nekā tikai vecumdienām
Tiem, kuriem pašlaik ir 20 gadu, ir jāsāk veidot iekrājumi nevis tikai savām vecumdienām, bet arī tādiem lieliem dzīves notikumiem kā, piemēram, personīgais mājoklis, automašīna, kāzas u.tml. Mūsdienās nekustamie īpašumi – gan zeme, gan māja, gan dzīvoklis – ir ārkārtīgi dārgi, tādēļ, lai tos iegādātos īpašumā, pastāv divas opcijas – krāt naudu vai ņemt kredītu. Arī tad, ja tiek ņemts kredīts (online credit), ir nepieciešams iekrāt naudu, jo pirmā iemaksa, kā zināms, ir jānodrošina pašam kredītņēmējam. Tāpat arī kāzas mūsdienās izmaksā daudz dārgāk nekā tas bija agrāk. Pat vienkāršas kāzas ar pārdesmit viesiem izmaksā vairākus tūkstošus, tādēļ arī kāzām nereti tiek ņemts kredīts. Nevēlaties ņemt kredītu? Sāciet krāt naudu!
Gadās neparedzēti izdevumi
Dzīvē nereti atgadās kaut kas neparedzēts, kas rada arī neplānotus izdevumus. Cilvēki nez kādēļ uzreiz iedomājas par kaut ko negatīvu, piemēram, steidzamu operāciju, applūdušu īpašumu, darba zaudēšanu u.tml. Bet dzīvē taču notiek arī pozitīvi notikumi, kas ir neparedzēti un saistīti ar neplānotiem izdevumiem, piemēram, draugu kāzas, bērniņa pieteikšanās ģimenē, ielūgums uz apaļu jubileju u.tml. Jāsaka, ka mēs nevaram paredzēt neko, vai tas būtu kaut kas pozitīvs vai negatīvs, tādēļ ir labi, ja esam finansiāli nodrošinājušies jebkādiem notikumiem. Šādi iekrājumi, kas paredzēti neparedzētiem gadījumiem, pasargā mūs no kredītiem, jo nepieciešamības gadījumā izmaksas varam segt no personīgajiem līdzekļiem. Arī sirdsmiers, kas iestājas, zinot to, ka jums ir iekrājumi ārkārtas situācijām, ir nenovērtējams.
Ieradumam ir spēks
Tiem, kas sāk veidot naudas iekrājumus jau jaunībā, naudas krāšana nesagādā nekādas grūtības arī vēlāk. Labu finanšu paradumu izkopšana prasa daudz laika un pacietības, tādēļ, ja kāds gaida pārāk ilgi, vēlāk var būt grūti iekrāt jelkādu naudas summu, kad tas būs patiešām nepieciešams. Vienu vārdu sakot, jo vairāk naudas jūs iekrājat, jo finansiāli drošāku nākotni jūs sev nodrošināt.
Sociālās garantijas nav garantētas
Ja šodien valsts vēl nodrošina pensijas, tad pēc pārdesmit gadiem visi, kas šobrīd strādā, var palikt bez jebkāda nodrošinājuma no valsts puses. Tā kā mēs nevaram paļauties uz valsts atbalstu nākotnē, ja vien nevēlamies palikt pie sasistas siles, par savu finansiālo drošību ir jārūpējas pašiem. Ir jāveido iekrājumi, ar kuriem jūs spētu ne vien izdzīvot, bet arī dzīvot, pienākot jūsu vecumdienām. Jebkurā gadījumā – saņemot valsts atbalstu vai nesaņemot to – jūs būsit ieguvēji, jo, ja valsts atbalsts tomēr būs, jūs varēsit dzīvot ar šiku, nevis cīnīties par izdzīvošanu, bet, ja valsts atbalsta tomēr nebūs, jums būs iekrāti personīgie līdzekļi, kas ļaus jums pienācīgi aizvadīt vecumdienas.
Pēcnācēji nav finansiālais garants
Vairums cilvēku paļaujas uz saviem bērniem un mazbērniem, kas ir runa par finansiālo atbalstu, proti, tie cer, ka bērni un mazbērni finansiāli nodrošinās viņu vecumdienas. Šodien uz to vairs nevar paļauties, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, liela daļa pieaugušo izvēlas nelaist pasaulē bērnus, tādēļ tiem nākotnē gluži vienkārši nebūs pēcnācēju, uz kuriem paļauties un no kuriem saņemt atbalstu. Arī tie, kuriem ir bērni, nevar paļauties uz savu bērnu atbalstu, jo nav teikts, ka bērniem nākotnē neklāsies vēl grūtāk nekā lielākajai daļai sabiedrības šodien. Kā jau noskaidrojām, dzīvošana paliek arvien dārgāka. Tāpat jāņem vērā fakts, ka daudzi cilvēki vienkārši nevēlas nekādā veidā apgrūtināt savus bērnus un mazbērnus, tādēļ par finansiālo atbalstu nevar būt ne runas.
Tas nav tik grūti kā šķiet
Vairums jaunu cilvēku neveido iekrājumus tikai tādēļ, ka tiem šķiet, ka tas ir kaut kas ārkārtīgi sarežģīts un grūts. Patiesību sakot, nav nekā vienkāršāka par naudas krāšanu – jums vienkārši ir jātērē mazāk nekā jūs pelnāt, un atlikums veidosies pats no sevis. Atcerieties, ka pieaug ne tikai dzīvošanas izmaksas, bet arī naudas vērtība – kas šodien šķiet maza naudas summa, pēc gadiem var izrādīties bagātība. Tādēļ nekavējieties un sāciet krāt naudu jau šodien!
Citus padomus par to, kā ātrāk izveidot iekrājumus un uzlabot savu finansiālo labklājību, varat lasīt interneta portālā CredMe.eu
Vai esi prātojusi, kādēļ daudzi tik ļoti slavē tumšo šokolādi? Izrādās, ka tumšajai šokolādei ir vairākas pozitīvas īpašības, kuras derētu atcerēties nākamreiz, kad prāto kuru šokolādi iegādāties!
Tumšās šokolādes īpašības:
1. Tumšajā šokolāde lieliski darbojas kā antidepresants, tā patiesi spēs uzlabot tavu garastāvokli un mazinās stresu.
2. Tā palielina asins plūsmu smadzenēs.
3. Ja regulāri ēdīsi tumšo šokolādi, tad tas samazinās sirds asinsvadu slimību risku.
4. Nodrošina ķermenī flavanoli, kas uzlabos asinsriti asinsvados.
5. Un, kas var būt labāks par šo? Tumšā šokolāde uzlabos tavu atmiņu.
Kefīrs – dzēriens, kas rietumu pasaulē nav tik bieži sastopams, bet mums ir dikti mīļš…un kā jau skābpiena produkts – veselīgs!
1.Kefīrs lieliski regulē gremošanas sistēmu. Svaigs kefīrs vēderu mīkstina, bet vairāk kā 3 dienas nobriedis kefīrs iedarbojas uz vēderu tieši pretēji.
2.Kefīrs ir viegls urīnu dzenošs līdzeklis, tāpēc ir ieteicams visiem, kam ir problēmas ar tūsku un pat augstu asinsspiedienu.
3.Dzeriet kefīru tukšā dūšā, cik vien iespējams. Lietojiet šo produktu bez piedevām. Jūs to variet dzert brokastīs, pusdienās, vakariņās un vēl pirms miega.
4.Uz nakti izdzertais kefīrs uzlabo zarnu mikrofloru un stiprina miegu.
5.Tiem, kuri vēlās atbrīvoties no liekajiem kilogramiem ir ieteicams kefīru dzert vakaros, jo tas nomāc apetīti. Ja jums ir vājš urīnpūslis, tad gan kefīru nevajadzētu dzert pirms paša miega. Dzeriet to vismaz 2 stundas pirms došanās gulēt.
Tieši pavasara medus esot īpašs ar spēju ilgstoši saglabāt šķidru konsistenci. Šī gada ziedu laiks jau plaukumā, un mēs ziedos pamanām bites. Zinātnei attīstoties, pieaug tehnoloģiskas iespējas atklāt jaunus uztura un medicīniskos pielietojumus produktiem, par ko līdz šim šķitis, ka zināms jau viss. „Viens no labākajiem piemēriem ir medus,” atzīst “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
“Zinātnieki novērojuši, ka medum piemīt spēja uzlabot gremošanas trakta funkcijas un stiprināt aknu darbību; tam ir antioksidanta, antibakteriālas un pretiekaisuma īpašības, sirdsdarbību uzlabojošs un asinsspiedienu mazinošs efekts, pat spējakavēt audzēju veidošanos. Vismazāk izpētīta ir medus ietekme uz smadzenēm, lai gan to jau kopš senseniem laikiem, īpaši Austrumos, uzskata par atmiņu uzlabojošu produktu,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Medus uzturā
Medus galvenokārt sastāv no cukuriem un ūdens, tomēr tajā ir atrodamas minerālvielas un vitamīni, kā arī aminoskābes, proteīni, fenola antioksidanti un citas organismam nepieciešamas vielas. Farmaceite skaidro: “Lielākoties tādēļ, ka vairākas svarīgas barības vielas medū ir ļoti nelielā daudzumā, dažādos pētījumos iesaka vienā reizē uzņemt vismaz 60–70 g. Tas kopā ar hromu, mangānu un selēnu padara medu īpaši vērtīgu augošiem bērniem.”
Medus satur arī dažādus bioķīmiskus savienojumus, tostarp holīnu un acetilholīnu.
Holīns ir svarīgs kardiovaskulārajai un smadzeņu darbībai, kā arī šūnu membrānu izturībai.
Acetilholīns darbojas kā neiromediators – tas nepieciešams pareizai nervu sistēmas funkcionēšanai.
Pārstrāde organismā
Ir sava taisnība izteicienā, ka medu ir viegli sagremot, jo to jau ir sagremojušas bites. “Medus satur enzīmus, kas uzlabo organisma spēju sašķelt dažādas pārtikas vielas, galvenokārt ogļhidrātus, piemēram, cukurus un cieti. Kā saldinātājs dabisks medus ir labāks par rūpnieciski ražotu cukuru tāpēc, ka medus cukura sastāvā lielākoties ir monosaharīdi. Savukārt cukurs galvenokārt ir saharoze, kas gremošanas laikā vispirms jāsadala vienkāršākā formā, tādēļ organisms nevar to absorbēt tiešā veidā. Pārspīlēt ar medus lietošanu gan noteikti nevajadzētu,” norāda Ērika Pētersone.
Smadzeņu darbībai
Pēdējos gados publicēti vairāki pētījumi, kas parādījuši, ka medum piemīt nomierinošas, sāpes remdinošas, konvulsijas novērsošas, antidepresanta un antioksidanta īpašības. Farmaceite papildina: “Medus, pateicoties tajā esošajiem polifenoliem, palīdz stiprināt kognitīvās funkcijas. Šie polifenoli reaģē ar reaktīvajiem skābekļa savienojumiem, kas veicina novecošanos un nepareizu proteīnu veidošanos (piemēram, beta amiloīdu – vienu no galvenajiem izpētes objektiem mēģinājumos ārstēt Alcheimera slimību). Medus kā antioksidants spēj uzlabot hipokampa – smadzeņu daļas, kas atbildīga par atmiņu veidošanos un saglabāšanos – veselību.”
Kopumā daudzi zinātnieki secinājuši, ka ar antioksidantiem bagāta medus ikdienas deva var būtiski uzlabot vispārējo veselību.
Interesanti, ka antioksidantu daudzumu medū var noteikt pārsteidzoši vienkārši – vizuāli. Jo medus tumšāks, jo tajā ir vairāk antioksidantu.
Medus farmācijā
Medus un tā produkti kā sastāvdaļa sastopami arī medikamentos un uztura bagātinātajos. Farmaceite stāsta: “Aptiekās pieejamas vairākas ziedes, kuru sastāvā ir bišu vasks, propoliss vai medus. Tās izmanto ārīgi uz nelielām brūcēm, tā ka ziedēm piemīt antibakteriāla, bojātus audu dziedinoša, sāpju mazinoša iedarbība.
Atsevišķos uztura bagātinātājus, kas paredzēti normālas imūnsistēmas darbības uzturēšanai, mēdz pievienot zaļo propolisu, ko bites iegūst no augu sveķiem un kas pieejami tikai vienā Brazīlijas reģionā.
Propolisa pielietojums ir plašs – tas var būt deguna ziedes, pilienu, kakla aerosola vai propolisa spirta šķīduma sastāvā. Propolisu lieto kā antioksidantu ar pretvīrusa un antibakteriālām īpašībām. Taču ir jābūt vērīgam, lietojot šādus produktus, jo propoliss mēdz izraisīt alerģiskas reakcijas, un dažiem tās var izpausties īpaši smagi.
Bišu māšu peru pieniņš noder kā enerģijas avots un aptiekā tas ir pieejams kapsulu veidā.
Medus ir atrodams dažādu sīrupu, kas paredzēti klepus un kakla sāpju ārstēšanā, sastāvā. Pieejamas arī sūkājamās konfektes ar medu kakla kairinājuma mazināšanai.”
Medus kosmētikā
Medus izmantots arī kosmētikas produktos. “Piemēram, ir plašs lūpu balzāmiem klāsts, kas satur medu. Šādi lūpu balzāmi sniedz intensīvi mitrinošu efektu, kā arī dziedē un mazina diskomforta sajūtu sausām un sasprēgājušām lūpām.
Arī matu šampūnos ir atrodams medus – tas padara matus gludus un elastīgus.
Savukārt sejas maskas, kas satur medu vai propolisu, veicina ādas mitrināšanu, attīra, uzlabo ādas toni. Šiem produktiem piemīt arī antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība un nereti tie ir paredzēti ādai ar noslieci uz pinnēm, “melnajiem” punktiņiem. Tomēr no medus vai tā produktu piejaukuma kosmētiskos līdzekļos vajadzētu izvairīties cilvēkiem ar jutīgu ādu un tiem, kuriem mēdz būt alerģiska reakcija uz bišu produktiem,” brīdina farmaceite Ērika Pētersone.
Šī, kā jau lielākajai daļai cilvēku, nebūt nav pirmā reize, kad mēģinu sevi savest kārtībā. Organisma attīrīšana, notievēšana, neveselīgu paradumu izskaušana ir teju jebkura man pazīstama cilvēka “jāizdara” sarakstā, kaut kādā dzīves periodā. Saka jau, ka veselīgam dzīvesveidam un diētām (ar diētu es nedomāju greipfrūtu un olu diētu/kāpostu zupas diētu utml, bet gan veselīgu un uzturvielām bagātu ēdienkarti) nav termiņu, un tikai patiesi pieturoties pie veselīga dzīvesveida principiem kā savas dzīves pamatu, cilvēks var izjust un novērtēt pozitīvās pārmaiņas un ieguvumus.
Ko tik es neesmu mēģinājusi – sportošanu, alkohola nelietošanu, stingru miega režīma ievērošanu, visdažādākās žurnālu diētas, bet vienmēr kaut kādā brīdī esmu visam atmetusi ar roku. Kādēļ? Tādēļ, ka mans mērķis nekad nebija justies labi par to, kas es esmu gan kā fiziska būtne, gan kā garīgs cilvēks, bet gan zaudēt svaru un justies labi sevī tikai no izskata viedokļa. Man likās, ka ja man būs šmaugs viduklis un stingrs dibens, tad es automātiski patikšu sev un jutīšos lieliski. Lieki piebilst, ka tā nebūt nebija. Protams, bija patīkami ielīst šaurākos džinsos, bet vai tad tikai mūsu izskatam ir nozīme? Beidzot esmu nonākusi pie secinājuma, ka tā noteikti nav. Ja nejūtamies labi sevī – esam noguruši, īgni, varbūt pat depresīvi, tad arī tam viduklim nebūs nekādas nozīmes. Kad esmu mierā ar sevi kā ar cilvēku, man neprasās ballēties, neprasās ēst neveselīgus burgerus vai darīt sev pāri ar 4 stundu ilgāk sesijām sporta zālē. Sevis mīlēšana un rūpēšanās par sevi kļūst par dabisku vēlmi. Paradoksāli, kad neesmu mierā ar sevi, tad nevis darbojos, lai lietas vērstu par labu, bet tieši otrādu – moku un sodu sevi ar nevajadzīgām lietām.
Kādēļ tagad?
Man tuvie cilvēki zina, ka esmu visai spontāns un haotisks cilvēks. Pēdējo 5 gadu laikā esmu 3 reizes nomainījusi dzīves valsti. Šķiet, ka esmu izgājusi pa kaut kādu apli un nonākusi punktā, kur man ir jābūt un kur man beidzot ir jāatrod un jāsakārto sevi. Manuprāt, tas ir labs sākums jaunai “ES” un labas beigas haotiskajai “ES”.
Esot prom no mājām, slepenībā izgāju cauri cīņai ar ēšanas traucējumiem, iedzīvojos klīniskajā depresijā un līdz ar manu nesakārtoto dzīvesveidu, tādos nepatīkamos sīkumos kā nagu lūšana, matu krišana ārā, lūpu sprēgāšana, problēmām ar cukura līmeni, biju mata tiesas attālumā no savu zobu neatgriezeniskas sabojāšanas, kā arī daudz visādi sīkumi, ko kaut kad laika gaitā arī izskatīšu.
Noteikti jāmin arī tas, ka mana nesakārtotība ir ļoti ietekmējusi manas attiecības ar man tuvajiem cilvēkiem. Neesot mierā ar sevi, es bieži rīkojos vai izteicos tā, ka tas ir sāpinājis citus. Es vēlos būt tas cilvēks, kas citus dara laimīgus, kas citiem dod enerģiju, motivāciju un gribasspēku, nevis otrādāk.
Ir pienācis laiks beidzot beigt sevi mānīt, ka viss ir kārtībā un lietas pašas par sevi nokārtosies. Mēs esam atbildīgi par savu dzīvi, un mēs esam spējīgi valdīt pār savu ķermeni un emocionālo stāvokli, tikai tas ir ļoti jāgrib. Un es gribu!
Istabas augi spēj ne tikai izdaiļot interjeru, bet arī attīrīt, mitrināt gaisu un labvēlīgi ietekmēt veselību. Vienmēr pastāv iespēja, ka uz labu laimi iegādāts vai mantots augs, var izraisīt alerģiju, galvassāpes un citas īpatnējas organisma reakcijas. Kādi augi piemērotāki mājoklim un kāda ir to iedarbība, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa.
Jo vairāk istabas augu, jo tīrāks gaiss! Šo apgalvojumu daudziem patīk attiecināt uz visiem istabas augiem bez izņēmuma. Tomēr svarīgi, lai izvēlēto augu daudzums būtu samērīgs ar telpas kopējo platību, kā arī jāpatur prātā, ka telpaugi elpojot izdala ogļskābo gāzi, smaržvielas, kas spēj ietekmēt pašsajūtu – jutīgāks cilvēks skābekļa trūkuma dēļ no rīta var pamosties ar galvassāpēm. “Tiem, kuriem ir alerģijas vai hroniskas slimības, telpaugi jāizvēlas īpaši uzmanīgi. Vienā istabā nevajadzētu turēt vairākus ziedošus augus vienuviet, jo daudzu putekšņu sajaukums var kaitēt un radīt galvassāpes,” uzsver Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa.
Dabīgie gaisa mitrinātāji un attīrītāji
Ir telpaugi, kas spēj atsvaidzināt gaisu un darbojas kā kaitīgo vielu filtri, gādā par pozitīvu ietekmi uz cilvēka organismu, dvēseli un garu. “Piemēram, dracēnai (Dracaena)piemīt harmonizējoša iedarbība, tā uzlabo mikroklimatu telpā, bet bagātīgais lapu skaits palīdz gaisā likvidēt kaitīgo organisko savienojumu formaldehīdu, kas iztvaiko no dažādiem sadzīves priekšmetiem (skapjiem, galdiem, krēsliem). Arī monstera (Monstera) izstaro mieru, harmonizē gaisotni telpā, bet mirtei (Myrtus) patīk sauss gaiss – dienā paliels mirtes krūms spēj iztvaikot puslitru ūdens, mitrinot gaisu telpā. Tādēļ šis ir ideāli piemērots augs sabiedriskajām telpām,” norāda Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa. Mirtei piemīt arī antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība, tā var pasargāt no vīrusiem, kā arī mirtes kompreses veicina sadzīšanu kaulu lūzuma gadījumos. Savukārt, katrā mājā, kur dzīvo cilvēki ar hroniskām slimībām, ieteicams audzēt alveju (Aloe Vera)– tā piesātina telpu ar skābekli un spēj par 90 % attīrīt gaisu no formaldehīda savienojumiem.
Papardei guļamistabā nav vietas!
Ir virkne telpaugu, kas prasa zināmu piesardzību. Lai gan kaktusu (Cactaceae) iesaka novietot līdzās datoram, jo tas spēj absorbēt datora radīto starojumu tikpat labi kā negatīvās emocijas, šis augs nebūs piemērots ģimenei, kurā ir mazi bērni vai seniori – ja kaktuss būs novietots viegli aizsniedzamā vietā, pastāv risks savainoties. “Arī populāro telpaugu efeju (Hedera helix) neiesaka tiem, kuri sirgst ar ādas kaitēm – tas var izraisīt dažādas alerģiskas reakcijas. Turpretim, ja alerģiju nav, efeju iesaka novietot uz skapja guļamistabā vai priekšnamā – augs spēj aktīvi cīnīties ar savienojumiem, ko izmanto ķīmiskajā tīrīšanā – trihloretilēnu un tetrahloretilēnu,” skaidro farmaceita asistente.
Ģimenei ar mājdzīvniekiem un maziem bērniem nav ieteicams telpas rotāt ar krāšņo klīviju(Clivia)– pēc noziedēšanas augam veidojas ogas, kuras apēdot, rodas slikta dūša, vemšana, miegainība, paplašinās acu zīlītes.
Uzmanīgiem jābūt arī ar dīfenbahiju (Dieffenbachia), jo tās lapas satur indīgas skābes, kas var kairināt ādu un gļotādu, bet, nonākot organismā, radīt izsitumus, apdegumus, čūlas. Savukārt gumijkoks (Ficus elastica) nebūt nav telpām piemērots augs, jo satur sulu, kas iztvaiko caur lapām un izraisa alerģisku reakciju, galvassāpes. “Papardes(Pteridophyta) lapas izdala sporas un var izraisīt alerģijas paasinājumu. Turpretim naktī paparde absorbē daudz skābekļa – ja tā būs novietota guļamistabā, jutīgāks cilvēks skābekļa trūkuma dēļ no rīta sūdzēsies par galvassāpēm,” brīdina farmaceita asistente Agnese Jursa.
Ja tomēr alerģija sākusies
Gadījumā, ja ir pamatotas aizdomas, ka tomēr kāds no telpā esošajiem augiem izraisījis kādas nepatīkamas organisma reakcijas – galvassāpes, nelabumu, kairinājumu kaklā, acu asarošanu, elpceļu pietūkumu, caureju, izsitumus, čūlas, apdegumus vai krampjus – jāvēršas pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, jāizvēdina telpa, kurā augs atradies, bet pašu telpaugu jāpārvieto uz citu telpu, kurā neuzturas.
Sajūtot pirmos alerģijas simptomus, nevajag vilcināties un gaidīt, kad sūdzības kļūs vēl izteiktākas – jāuzsāk lietot pretalerģijas zāles. Alerģijas paasinājuma gadījumā pirmās paaudzes antihistamīnu jālieto trīs reizes dienā, bet otrās paaudzes antihistamīna līdzekļus – vienreiz dienā. “Taču profilaktiski antihistamīna medikamentus ilgstoši lietot nevajag, jo tie alerģiju neārstē,” atgādina farmaceita asistente Agnese Jursa.
Ja alerģija izpaužas ar aizliktu vai pilošu degunu, noderēs aerosols, kas satur aktīvo vielu azevastīnu. Pieejami arī acu pilieni, kuru sastāvā ir azevastīns – tos var lietot, ja alerģija izraisa acu asarošanu vai apsārtumu. Bez receptes ir nopērkams nazālais kortikosteroīds, kas simptomātiski ārstē alerģisku rinītu, kura cēlonis ir siena drudzis vai citi gaisā esoši alergēni, piemēram, putekļu ērcītes, pelējuma sporas vai dzīvnieku blaugznas.
Telpaugu pozitīvās iedarbības uz veselību:
Alveja (Aloe Vera) dziedē brūces, apdegumus, nobrāzumus, kukaiņu kodumus, psoriāzi, mazina sāpes, novērš niezi, stimulē organisma aizsardzības un adaptācijas mehānismus.
Salvija (Salvia officinalis) palīdz attīrīt asinis un noder Alcheimera, diabēta, kā arī dažādu infekciju profilaksei, novērš galvassāpes, ārstē elpceļu iekaisumus, nomierina prātu, uzlabo atmiņu, regulē asinsspiedienu.
Rozmarīns (Rosmarinus officinalis)iznīcina baktērijas, labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, aktivizē smadzenes, veicina spēju mācīties un atcerēties.
Augi, kas gādā par enerģētisku līdzsvaru:
Sanpaulija (Saintpaulia) palīdz radīt labu garastāvokli un pozitīvu noskaņu, iedarbojas aktivizējoši un harmonizējoši.
Ananass (Ananas bracteatus) uzmundrina dzīves nogurdinātos, aktivizē garu, atbalsta mērķtiecīgu domāšanu un rīcību.
Acālija (Rhododendron simsii) ienes telpā prieku, noārda kaitīgās ķīmiskās vielas, stiprina nervu sistēmu.
Gardēnija (Gardenia) spēcina pēc slimošanas, depresijas, sērām, palīdz gūt prieku un harmoniju. Augam nepatīk atrasties līdzās skaļām mūzikas ierīcēm.
Pastāv daudz iemeslu, kāpēc vīrietis varētu zaudēt interesi pret tevi un jūsu attiecībām. Un, lai gan daži no tiem nekādi nav saistīti ar tevi, tev tomēr ir iespēja no daudziem izvairīties. Zemāk ir apkopoti pieci populārākie iemesli, kāpēc vīrietis sāk no tevis attālināties (tevis pašas dēļ):
Tu steidzini notikumus
Lielākajā daļā gadījumu sievietes attīsta attiecības daudz ātrāk nekā vīrietis vēlas un ir gatavs. Iespējams tas ir tāpēc, ka sievietes jau tāpat attīstas ātrāk un ir mērķtiecīgākas. Viņām svarīgs ir rezultāts, bet vīriešiem – pats process.
Problēma ir tāda, ka tad, kad sieviete vīrietī investē vairāk, nekā viņš viņā, tas atgrūž. Vīriešiem patīk par sievieti pacīnīties un „medīt”, nevis saņemt gatavu, pasniegtu uz šķīvja. Tāpēc nevajag steigties notikumiem pa priekšu! Nevajag viņam jau otrajā randiņā izrādīt to, ka esi iemīlējusies. Lai viņam paliek kāda mīkla. Lai viņš arī sper kādus soļus pretīm.
Tu neesi tāda, kādu viņš tevi iztēlojās
Pirmkārt, bieži vien, tiklīdz sievietes iegūst ilgi gaidīto vīrieti, viņas kļūst citādākas. Otrkārt, kad vīrietim pāriet rozā briļļu periods, viņš tevi ierauga tādu, kāda tu patiesībā esi.
Kad pirmais punkts satiekas ar otru, sanāk ne visai iepriecinošs rezultāts. Tu vīrietim vairs nepatīc. Viņš grib to interesanto, koķeto skaistulīti, ar kuru iepazinās, nevis to čīkstošo un smadzenes skalojošo sievieti, kuru viņš tagad redz katru dienu.
Tu viņam pārāk pieķeries
Vīrietis vēlas just, ka sievietei ir vajadzīgs, bet ne tik ļoti, ka viņa bez viņa pat uz tualeti nevar aiziet. Viņš vēlas, lai viņai būtu sava dzīve, draugi, darbs, aizraušanās un kaislības. Viņš vēlas, lai viņa ir tāda pati, kā pirms sāka tikties ar viņu – jo tieši tādu, viņš viņu iemīlēja.
Jūs kopā nedarāt neko interesantu
Ikdienas rutīna ir spējīga jūs aprīt (it īpaši, ja kopā esat jau ilgāku laiku). Jūs atkal un atkal darāt vienu un to pašu ne tikai darba dienās, bet arī brīvdienās. Lai tu spētu attīstīt gan attiecības, gan savu personību, jums kopā ir jādara kaut kas jauns, jāapmeklē jaunas vietas un jārod jauni iespaidi.
Jums nav tās „jūtu ķīmijas”, kas bija iepriekš
Sekss ir svarīga attiecību sastāvdaļa. Visi to zina, bet maz pāru cenšas seksuālo dzīvi uzturēt aktīvu un interesantu. Jā, varbūt jūs vairs tik bieži ar seksu nenodarbojaties, bet kvalitātei un vēlmei nav jāzūd.
Rūpes par mutes un zobu veselību, kas ietver ne tikai zobu tīrīšanu un diegošanu, bet arī regulāru zobārstu apmeklējumu reizi pusgadā, ir viens no stūrakmeņiem, lai samazinātu risku sastapties ar zobu kariesu. Tomēr Philipsveiktā aptauja Baltijas valstīs liecina, ka vecāki savus bērnus pārāk novēloti ved uz pirmajām pārbaudēm pie zobārsta.
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta zobārste Darja Ķīsestāsta, ka bērns uz pirmo apskati pie zobārsta būtu jāaizved pusgada laikā pēc pirmā zobiņa šķilšanās. Parasti tas ir apmēram viena gada vecumā. Tomēr aptaujas dati liecina, ka vairākums Baltijas valstu iedzīvotāju savus bērnus pirmo reizi pie zobārsta ved tikai divu gadu vecumā vai pat vēlāk. Vislielākie grēkotāji šajā jautājumā ir Lietuvas iedzīvotāji – 73% lietuviešu vecāku bērnus pirmo reizi ved pie zobārsta divu gadu vecumā vai vēlāk, savukārt Igaunijā 71% un Latvijā 64%.
Šie aptaujas dati ir satraucoši, zinot, ka aptuveni ceturtajai daļai bērnu 2 – 3 gadu vecumā jau mēdz būtu zobu kariess, uzsver D.Ķīse, piebilstot, ka rūpes par mutes un zobu veselību un regulāri profilaktiski zobārsta apmeklējumi var palīdzēt ne tikai atklāt kariesu agrīnā stadijā, kad tas ir gan pilnībā novēršams, gan apstādināms ar atbilstošu profilaktiskupasākumu palīdzību. Pozitīvākā tendence būtu izvairīties no kariesa pilnībā.
Philips veiktās aptaujas dati parāda tendenci, ka, pieaugot vecāku vecumam un ienākot ģimenē otrajam un trešajam bērnam, palielinās arī to vecāku īpatsvars, kas atvasi pirmo reizi ved pie zobārsta pēc divu gadu sasniegšanas. Tomēr pozitīva tendence ir tā, ka jaunāki vecāki savus bērnus ved pie zobārsta uz profilaktiskām pārbaudēm ātrāk salīdzinājumā ar priekšgājējiem.
Tas dod cerību, ka vecāki ir kļuvuši izglītotāki un arvien lielāku uzmanību pievērš bērnu veselības jautājumiem, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta zobārste.
Ir labi, ka vecāki saviem bērniem uzticas un ļauj būt patstāvīgiem, tomēr galvenās rūpes par bērnu zobu veselību vismaz līdz 6, ja ne pat līdz visu 8 gadu vecumam ir jāuzņemas vecākiem, tostarp par zobu tīrīšanu.
Aptaujas dati liecina, ka pārāk daudz vecāku Baltijas valstīs atstāj zobu tīrīšanu tikai bērnu pārziņā, īsti nekontrolējot, kā bērni paveic šo tik svarīgo uzdevumu. Vairāk nekā 50% vecāku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pastāsta, pamāca un ļauj bērniem pašiem tīrīt zobus vai pat atstāj zobu tīrīšanu pilnīgā viņu pārziņā. Attiecīgi 18% aptaujāto Latvijā un Igaunijā, un 20% Lietuvā zobu tīrīšanu ir atstājuši tikai bērnu pārziņā, kas jau pašos pamatos nav pareizi.
D.Ķīse norāda – ir svarīgi, lai vecāki palīdz, kontrolē un pārtīra bērna zobus, jo mazs bērns vēl nav spējīgs parūpēties par savu veselību pats, zobus adekvāti iztīrīt pats vēl nespēj. Vecākiem vajadzētu saprast, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērniem rodas zobu kariess, ir pavirša vai pārāk reta zobu tīrīšana. Vairāk iesaistoties ikdienas mutes un zobu higiēnas rituālos, padarot tos par interesantu, kopīgu nodarbi, iesaistot modernās tehnoloģijas, kas patīk mūsdienu bērniem, piemēram, elektronisko zobu birsti Sonicare bērniem, kur interaktīva aplikācija seko līdzi zobu tīrīšanai, izdotos izvairīties no kariesa.
Vecākiem ir ļoti svarīgi apzināties, ka bērniem ir jākopj mutes dobums ar pirmā piena zobiņa parādīšanos. Ir jālieto katram vecumam atbilstoša zobu birstīte un fluoru saturoša zobu pasta. Bērniem ir jāmāca tīrīt zobus, jāparāda, kā pareizi tos kopt. Sākumā bērns pats iztīra zobus, un tad vecāki pārtīra, lai pilnībā noņemtu aplikumu un aizvāktu baktērijas. Zobu tīrīšanu var pārvērst par atraktīvu spēli. Un jāatceras, ka vecāki rāda piemēru bērniem, kā rūpēties par sevi, bērni mācās no mums, pieaugušajiem. Zobu tīrīšanai ir jābūt patīkamam rituālam, kas palīdz rūpēties par savu veselību, saka D. Ķīse.
Philips aptauja tika veikta šā gada martā, un tajā piedalījās 1000 Latvijas, 1000 Lietuvas un 1000 Igaunijas iedzīvotāju.
Skriešana un peldēšana, skriešana un joga, skriešana un spēka treniņi. Iespējams uzskaitīt daudz šādu kombināciju, un tām visām ir viens kopīgs ieguvums: iekļaujot skrējienu kā papildu aktivitāti savam pamata sporta veidam, mēs attīstām ķermeni daudz vispusīgāk, ļaujam tam atjaunoties un gūstam papildu enerģiju.
Veselīga dzīvesveida vēstnesis Kaspars Zlidnis ir viena no redzamākajām sejām gan Latvijas ielu vingrošanas kustībā, gan CrossFit kopienā. Viņš ir uzsācis mērķtiecīgu šo abu sporta disciplīnu popularizēšanu Latvijā. Kaspars atzīst, ka viņam ļoti patīk šo abu sporta veidu intensitāte, daudzveidība un sakārtotība, tomēr viņš savā ikdienā iekļauj arī skriešanas treniņus. Kādēļ? Kaspars min vairākus būtiskus iemeslus, kādēļ apsvērt domu par skrējiena iekļaušanu savāikdienas treniņu programmā.
Skriešana un atjaunošanās
Visticamāk, katrs no mums vismaz kaut reizi ir saskāries ar smeldzošu sajūtu muskuļos pēc iepriekšējā dienā aizvadīta intensīva treniņa. Galvenā kļūda šādās reizēs ir cerēt, ka organisms atjaunosies, ja visu dienu pavadīsim nekustīgi. Gluži pretēji – labākais risinājums ir doties vieglā skrējienā. Atjaunošanās notiek, jo lēna skrējiena laikā muskuļi tiek vairāk apasiņoti, apgādāti ar skābekli un vajadzīgajiem mikroelementiem, mazinotspēka treniņu radītāsmuskuļu sāpes un veicinot ātrāku atjaunošanos. Nedrīkst aizmirst, ka skriešana vienlaicīgi sekmē arī daudzu muskuļu attīstību, jo skrienot kustās viss ķermenis. Tiek noslogotas gan kājas, gan muguras lejasdaļas un vēdera muskulatūra. Arī rokas dinamiski piedalās kustībā, izjūtot vieglu slodzi.
Skriešana un domu sakārtošana
Ne velti skriešanu bieži sauc par sava veida meditāciju. Pavadot vismaz 30 minūtes vienatnē ar sevi, ieklausoties savā elpošanas ritmā un domās, ir iespējams nodrošināt sev kvalitatīvu atslodzi no ikdienas stresa un domām. Skrējiens var kalpot kā labs iemesls, lai veltītu laiku sev, pat pieņemtu lēmumus un atrisinātu problēmas. Skriešana sniedz arī jaunas sajūtas un pastiprina maņas – sākam pamanīt lietas, kurām ikdienas steigā paejam garām, spilgtāk izjūtam gadalaiku maiņu un smaržas. Skriešana ir arī sevis disciplinēšana. Ārā ir pārāk slikts laiks, grūti no rīta piecelties agrāk, vakarā ir tumšs – pārvarot šādus aizbildinājumus, varēsi lepoties ar sevi, gūt pārliecību par savām spējām un ilgtermiņā produktīvi darboties arī citās dzīves jomās.
Foto: Publicitātes
Skriešana un enerģija
Skriešana ir labs veids kā izvairīties no vienveidīgas slodzes. Fizisko aktivitāšu laikā notiek gan enerģijas ražošana, gan tās izmantošana.Ir svarīgi atcerēties, ka dažādiem sporta veidiem šis process notiek atšķirīgi. Tiek izšķirta aerobā un anaerobā slodze. Skrienot zemā vai mērenā intensitātē, enerģijas ražošana notiek aerobā slodzē. Šo treniņu laikā saražojam vairāk enerģijas, kas nepieciešama fiziskajai slodzei, piemēram, cilājot svarus vai nodarbojoties ar CrossFit. Kaspars uzskata, ka gudras treniņu plānošanas noslēpums ir slodžu maiņa. Tā ļauj izvairīties gan no fiziskas, gan no emocionālas rutīnas. Daudzveidīgas, gudri sabalansētas aktivitātes ir labākais veids sevis attīstīšanai. Atsevišķu ķermeņu daļu trenēšana ir vakardiena. Gudrība ir paņemt sev labāko no tā, ko sniedz katrs sporta veids. Patīkamus rezultātus iespējams sajust jau pēc pirmajām nedēļām, bet ir jāatceras, ka skriešana ir ilgtermiņa process. Tas nozīmē, ka nedrīkst sev uzstādīt nereālus mērķus, piemēram, skriet katru dienu vai uzreiz pieteikties maratonam.
Skriešana un kļūdas
Lai izvairītos no nevajadzīgām traumām un nesabojātu skriešanas prieku, Kaspars dalās noderīgos padomos: „Ja sportists nolemj iekļaut skriešanu savā treniņu programmā, nepieciešamsatrast līdzsvaru starp treniņiem un atpūtu. Ķermenim ir nepieciešams laiks, lai atjaunotos.” Kaspars uzskata, ka ar laiku ir jāiemācas ieklausīties savā ķermenī. Visdrošāk būtu visas aktivitātes piefiksēt pārskatāmā treniņu plānā. Vēl viena būtiska skrējiena sastāvdaļa ir vingrojumi pirms un pēc skrējiena. „Gan iesācēji, gan profesionāli skrējēji mēdz noslinkot ar iesildīšanos un atsildīšanos. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka tas ir skriešanas pamats,” skaidro Kaspars. Iesildoties izvairāmies no nepatīkamiem savainojumiem un uzlabojam locītavu kustības. Vienkāršāk sakot – pamodinām savu ķermeni. Savukārt atsildīšanās pakāpeniski nomierina sirdsdarbību un palīdz ķermenim ātrāk un pilnīgāk atjaunoties.
Rudenī savu uzvaras gājienu sāk daudzveidīgie sakņaugi, un galdā arvien biežāk tiek liktas pašmāju dārza veltes – kartupeļi, burkāni, bietes, kāļi, rutki un citi. Kādēļ sakņaugu iekļaušana maltītē ir tik svarīga, un kā tie var palīdzēt organismam sagatavoties aukstajiem gada mēnešiem?Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz kustības Rimi Labākai dzīvei veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Uzturvielu bagātība
Viena no vērtīgajām uzturvielām, kas atrodama sakņaugos, ir luteīns. Tas ir antioksidants, kas stiprina imunitāti, pasargājot organismu no brīvo radikāļu iedarbības. Tāpat luteīns veicina arī acu veselību. Iestājoties tumšajam gadalaikam, kad acīm pieaug slodze, ir īpaši svarīgi iekļaut uzturā tādus luteīnu saturošus produktus kā, piemēram,burkānus, kāļus un rāceņus.
Sakņaugi ir arī kā lielisks minerālvielu avots. Piemēram, lai nodrošinātu normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību, svarīgi uzņemt pietiekami daudz magnija, ko īpaši bagātīgi satur bietes un rāceņi. Arī burkāni palīdzēs rūpēties par nervu sistēmas veselību, jo tajos ir daudz B grupas vitamīnu. Īpaši izceļams vitamīns B6, kas kopā ar magniju novērš muskuļu sasprindzinājumu.
Burkāni un saldais kartupelis ir labs A vitamīna provitamīnu avots – šie abi sakņaugi satur beta-karotīnu, ko mūsu organisms tālāk pārvērš A vitamīnā. Tas ir taukos šķīstošs un nepieciešams redzes un ādas veselībai, kā arī kopējai organisma imunitātei.
Savukārt bietes ir lielisks palīgs ne vien nervu sistēmas darbībai, bet arī gremošanai. Tādēļ pievienot šo sakņaugu zupām, salātiem vai izmantot citu ēdienu pagatavošanā Olga Ļubina iesaka visiem, kuri vēlas izvairīties no gremošanas sistēmas traucējumiem.
To vērtīgo īpašību dēļ sakņaugi noteikti jāiekļauj bērnu uzturā. Piemēram, lai palīdzētu arī pašiem izvēlīgākajiem mazajiem ēdājiem uzņemt organismam tik svarīgās uzturvielas gardā un veselīgā veidā, sakņaugus, sagrieztus nelielos gabaliņos, var pievienot zupām.
Latviešu virtuves karalis – kartupelis
Viens no galvenajiem produktiem Latvijas iedzīvotāju uzturā neapšaubāmi ir kartupeļi. Kartupelis ir vērtīgs ar to, ka satur cieti. Tā nodrošina organismu ar saliktiem ogļhidrātiem, tādēļ ir lielisks enerģijas avots visiem, kuri ikdienā strādā fizisku darbu, jo kartupeļu iekļaušana uzturā labi palīdzēs atjaunot enerģijas rezerves.
Kartupeļos ir arī daudz C vitamīna, taču jāatceras, ka C vitamīns ir termiski nestabils, proti, pakļaujot kartupeļus apstrādei (vārot, cepot, sautējot), C vitamīna daudzums mazināsies. Tāpat kartupeļus noteikti vērts iekļaut maltītes sastāvā, jo tie satur tādu vērtīgu minerālvielu kā kālijs, kas ir īpaši svarīgs veselīgai muskuļu darbībai.
Veselīga izvēle svara samazināšanai
Sakņaugus noteikti ir ieteicams iekļaut uzturā tiem, kuri cenšas mazināt savu svaru. Šiem dārzeņiem ir zema enerģētiskā, bet augsta bioloģiskā vērtība – tie satur maz kaloriju un daudz vitamīnu, minerālvielu un citu bioloģiski aktīvu vielu. Piemēram, selerijas sakne satur vien 16 kilokalorijas. Varētu pat teikt, ka šim produktam ir negatīva enerģētiskā vērtībā – vairāk kaloriju patērēsim, šo sakni pārstrādājot, nekā uzņemot uzturā. Selerijas sakne ir labs palīgs cīņā ar lieko svaru un palielinātu apetīti, jo satur arī daudz šķiedrvielu, kas nodrošina ilgāku sāta sajūtu, turklāt mazina glikozes un holesterīna uzsūkšanos.
Arī kartupeļi, lai gan ir sātīgs produkts, satur 70 kilokalorijas, kas nebūt nav daudz. Taču, protams, kartupeļa uzturvērtība ir augstāka, nekā, piemēram, kālim vai selerija saknei, tāpēc visiem, kuri vēlas samazināt ikdienā uzņemto kaloriju daudzumu, uztura speciāliste Olga Ļubina iesaka šīs saknes savā starpā kombinēt. Turklāt kartupeļu, kāļu un selerija saknes salikums dažādās receptēs arī lieliski garšo.
Vairāki cilvēki izteikuši šaubas par Meganas Mārklas grūtniecību. Internetā šai tēmai veltot savu tēmturi – “#megxit”. Skeptiķi domā, ka bērnu šobrīd iznēsā surogātmāte.
Šajā video var redzēt, ka grūtniecības vēders vairākās situācijās krasi atšķiras, pat nieka 2 nedēļu nobīdē vēders izskatās manāmi lielāks. Interesanti, ka parasti karaliskā ģimene informē par aptuveno dzemdību mēnesi, bet Meganas gadījumā medijos ir vien informācija, ka bērniņš gaidāms pavasarī! Varbūt tādēļ Megana vēlas dzemdēt mājās? Jau iepriekš rakstījām, ka Megana ir pirmā karaļnama pārstāve, kura nopietni apsver nedzemdēt slimnīcā.
Gaidot tradicionālo ziemas gripas sezonu, ārsti infektologi iesaka vakcinēšanos pret šo infekcijas slimību neatlikt uz vēlāku laiku, bet veikt to jau tuvākajā laikā oktobrī.
Gripa ir sevišķi lipīga un bīstama vīrusu infekcija, kas izplatās pa gaisu un skar elpceļus. Gripai ir raksturīgs augsts izplatīšanās ātrums, tā bieži rada komplikācijas un nereti norit ļoti smagi. Diemžēl gripas ārstēšana ar pretvīrusu zālēm bieži tiek novēlota un tādēļ nedod gaidīto efektu.
Vienīgais efektīvais veids, kā pasargāt sevi un savu ģimeni no saslimšanas ar gripu, ir vakcinēšanās. Atšķirībā no citām vakcīnām, piemēram, ērču encefalīta, pret gripu ir jāvakcinējas katru gadu pirms gripas sezonas sākuma. “Mēs, ārsti infektologi, iesakām jau laikus agrā rudenī vakcinēties pret gripu, kad tās sezona vēl nav sākusies, un vakcīnai būs pietiekami laika nodrošināt organisma aizsargspējas konkrēti pret gripu, izstrādājot speciālas antivielas,” saka profesore Ludmila Vīksna, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste.
Tikai 2018. – 2019. gada sezonā vien Latvijā gripa un tās radītās komplikācijas bija iemesls 86 nāves gadījumiem. Pēc Slimību un profilakses centra apkopotās informācijas, nevienā no visiem nāves gadījumiem, kuros bija noskaidrots slimnieka vakcinācijas statuss, pacients konkrētajāsezonā nebija vakcinēts pret gripu. Pasaules veselības organizācija informē, ka pasaulē ik gadus gripa ir iemesls vismaz 650 tūkstošiem nāves gadījumu.
Vakcinēties vajadzētu visiem, taču īpaši nepieciešama vakcinēšanās pret gripu ir senioriem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, jo viņiem biežāk attīstās nāvējošas komplikācijas. Veselības aprūpes speciālistiem, kas ikdienā strādā ar slimniekiem, kā arī tiem strādājošajiem, kuri ikdienā sastopas ar lielu cilvēku daudzumu, piemēram, veikalu un citu sabiedrisko iestāžu darbiniekiem. Tāpat arī bērni un grūtnieces ir īpašā uzmanībā gripas sakarā.
Šogad Latvijā būs pieejamas vakcīnas pret četriem dažādiem gripas ierosinātājiem, kas gaidāmi tieši šajā 2019. – 2020.gada sezonā.
Nevajadzētu vieglprātīgi izturēties pret iespējamiem roku ādas sausuma iemesliem – dažkārt tā var liecināt par nopietnām veselības problēmām. Taču, ja roku āda kļūst sausa un raupja tieši ziemas sezonā, visticamāk, pie vainas ir laikapstākļi vai citi vides faktori. Svarīgi novērst ādas izžūšanas riskus un zināt, kā roku ādu pareizi kopt.
Sausas ādas simptomi var atšķirties atkarībā no vecuma, veselības stāvokļa, ādas tipa un apkārtējās vides iedarbības. Lūk, pazīmes, kas liecina par to, ka ādai nepieciešama īpaša aprūpe!
Velkoša sajūta, nieze.
Raupjums, plaisas.
Zvīņošanās, neveselīgi bāls ādas tonis.
Sausas roku ādas iespējamie cēloņi
“Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka skaidro, ka sausa āda ir saistīta ūdens zudumu ādas virsējā slānī. To var izraisīt:
sauss gaiss, ko veicina centrālā apkure, telpu sildītāji;
vide – auksti, vējaini apstākļi, zems mitruma līmenis gaisā;
pārāk bieža mazgāšanās, ādas beršana. Ilgas, dušošanās vai vannošanās karstā ūdenī, kā arī pārmērīga ādas skrubēšana var sausināt ādu;
nepiemēroti mazgāšanas līdzekļi. Daudzas populāras ziepes, roku mazgāšanas līdzekļi ir izstrādāti tā, lai attīrītu ādu no taukiem, to sausinot;
ādas slimības. Tiem, kam ir kāda ādas slimības, piemēram, atopiskais dermatīts (ekzēma) vai psoriāze, biežāk ir sausa roku āda;
citu slimību ārstēšana. Nereti pēc vēža ārstēšanas, dialīzes vai noteiktu medikamentu lietošanas veidojas sausa, sabiezējusi āda;
novecošanās. Āda pakāpeniski kļūst plānāka un izstrādā mazāk tauku, kas nepieciešami, lai āda saglabātu mitrumu.
Riska faktori
“Piemēram, medmāsām vai ārstiem, kuri daudz mazgā rokas vai vairākas reizes dienā lieto roku dezinfekcijas līdzekli, biežāk nākas saskarties ar sausas roku ādas problēmu. Arī citu profesiju pārstāvju, piemēram, trauku mazgātāju vai frizieru roku ādai var būt lielāka nosliece uz sausumu, ko izraisa atkārtota ķīmisko vielu un ziepju iedarbība. Sausa roku āda kāda dzīves posmā vai situācijā var rasties ikvienam, taču lielāks risks iedzīvoties sausas ādas problēmās ir:
vecumā virs 40 gadiem (ādas spēja saglabāt mitrumu sāk samazināties);
strādājot dabā aukstos, vējainos apstākļos;
ja darbs vai ikdiena prasa biežu roku mazgāšanu, piemēram, veicot zīdaiņa aprūpi vai strādājot jau pieminētajās un citās profesijās;
ja ir noteiktas slimības vai stāvokļi, piemēram, hipotireoze, diabēts vai nepietiekams uzturs.
Sausa āda pati par sevi parasti nav bīstama veselībai, tomēr, tā var sākt plaisāt, radot sāpes, lielākus plīsumus līdz pat asiņošanai un, sliktākajā gadījumā, ja āda netiek kopta, var rasties ādas veselības problēmas, piemēram, atopiskais dermatīts.Turklāt plaisas ādā ir kā vaļēji vārti infekcijas iekļūšanai organismā,” skaidro farmaceite.
Kad meklēt ārsta palīdzību
Lielākoties sausas ādas problēmas labi reaģē uz dzīvesveida izmaiņām un mājās lietotiem ādas kopšanas krēmiem vai losjoniem. Lietderīgi būs prasīt padomu farmaceitam, jo aptiekās ir pieejami droši līdzekļi gan ikdienas roku ādas kopšanai, gan situācijām, kad jau nepieciešams līdzeklis ar ārstnieciskām īpašībām. Tiesa, dažkārt patiešām var būt nepieciešama ģimenes ārsta vai dermatologa konsultācija, piemēram, ja:
izmēģinājāt sev zināmos līdzekļus, taču problēma joprojām saglabājas;
āda ir iekaisusi, sāpīga;
diskomforts, ko rada sausa āda, izraisa miega traucējumus un traucē ikdienas gaitās;
sausās roku ādas plaisās parādījušās infekcijas pazīmes – uztūkums, ādas krāsas izmaiņas.
6 pieejami paņēmieni pret sausu roku ādu
Mitrinoši līdzekļi
Pēc katras roku mazgāšanas ieteicams lietot mitrinošu krēmu, lai palīdzētu atjaunot ādas dabisko mitrumu. Ir arī vairākas eļļas, piemēram, kokosriekstu eļļa, kas var dot labu rezultātu.
Ādas atveseļošana naktī
Īpaši sausu roku ādu var mēģināt ārstēt, dodoties gulēt. Vispirms rokā bagātīgi jāiemasē mitrinošu krēmu un tad jāuzvelk plāni cimdiņi – šāda metode palīdz mitrinošajam līdzeklim iedarboties visas nakts garumā.
Alveja
Alveja ir izplatīta daudzu ādas kopšanas produktu sastāvdaļa, jo tai piemīt pretiekaisuma īpašības. Alveju var uzklāt uz ādas kā dabisku, drošu mitrinātāju.
Parastām ziepēm – nē!
Ķīmiskās vielas, kas bieži sastopamas ziepēs, arī var veicināt roku ādas izžūšanu, tādēļ roku mazgāšanai labāk izvelēties saudzīgus, mitrinošus šķidros roku mazgāšanas līdzekļus. Īpaši ieteicama ziemas periodā ir dušas eļļa, kas der gan roku, gan ķermeņa mazgāšanai.
Gaisa mitrināšana telpās
Gaisa mitrināšana var labvēlīgi ietekmēt ādas aizsardzību pret izžūšanu, ja ir ilgstoši jāuzturas telpās, kur ir sauss gaiss. Parasti vislabākā vieta gaisa mitrinātājam ir pie gultas, taču to var novietot arī jebkurā citā vietā.
Auzas roku ādas atjaunošanai
Pievienojot vannai neapstrādātas vai vārītas auzas, tās var palīdzēt atjaunot ādu. Auzas var piebērt vai nu nelielā bļodā, kur pievienota eļļa, piemēram, olīveļļa, vai arī tieši vannas ūdenī.
Vitamīni ādas līdzsvara uzlabošanai
Farmaceite uzsver: “Primāri jāatceras par D3 vitamīna lietošanu. Tā trūkums var ietekmēt imunitāti, līdz ar to – arī ādas aizsargspēju.
Lieliski produkti sausas ādas kopšanai hialuronskābe un naktssveces eļļa. Hialuronskābe palīdz uzturēt ādu mitrinātu, savukārt naktssveces eļļa ar omega-6 taukskābēm veicina dabīgu mitrināšanu un dziļāku ādas barošanu, uzlabojot elastīnu un ādas stāvokli kopumā. Šie produkti var būt sevišķi noderīgi ziemā, lai uzturētu veselīgu un mīkstu ādu.
A vitamīna lietošana var pasargāt ādu no izžūšanas un padarīt to elastīgāku. Papildus ieteicams uzņemt cinku, E vitamīnu, selēnu, C vitamīns palīdzēs labāk uzsūkties un veicinās audu atjaunošanos, B grupas vitamīni regulēs ādas tauku un mitruma līmeni.”
Profilakse ir vajadzīga arī roku ādas veselībai
Profilakse nenoliedzami būs lielā mērā atkarīga no konkrētas situācijas. “Piemēram, vai roku ādu var ietekmēt darba apstākļi ārā vai telpās. Tādēļ pirmais profilakse ieteikums ir atrast veidu, kā rokas pasargāt no neizbēgamās saskarsmes ar vides faktoriem.
Ne mazāk nozīmīgs ir arī dzīvesveids un stress, ko piedzīvojam ikdienā. Kā zināms, stress var nelabvēlīgi ietekmēt veselību, izraisīt virkni simptomu, tostarp mazināt ādas aizsargspēju.
Vajadzētu paturēt prātā, ka ādu sausina arī, piemēram, karstā gaisa roku žāvētāji sabiedriskās vietās. Jā, visticamāk vairumam to lietošana nebūs ikdiena, tomēr tiem, kam jau ir sausa āda, būtu jāizvairās arī no epizodiskas šo ierīču izmantošanas.”
Vienkārši īstenojami ieteikumi profilaksei
Mitriniet roku ādu. Mitrinošs līdzeklis palīdz saglabāt mitrumu ādā un uzturēt veselīgu ādas aizsargbarjeru. Noteikti lietojiet mitrinošu līdzekli, kādu brīdi pirms došanās ārā.
Ierobežojiet ūdens peldes. Samaziniet vannā vai dušā pavadīto laiku līdz 10 minūtēm. Izmantojiet siltu, nevis karstu ūdeni.
Lietojiet maigu mazgāšanās līdzekli. Izmantojiet mitrinošu mazgāšanas līdzekli bez smaržvielām un alerģiju izraisošām vielām, īpaši, ja mazgājat rokas bieži. Rūpīgi tās noskalojiet un nosusiniet (neberziet!). Klājiet mitrinošu krēmu, kamēr āda vēl ir mitra – tā tas labāk uzsūksies.
Valkājiet cimdus. Aukstajā gadalaikā ir īpaši svarīgi sargāt roku ādu no vēja un sala, tāpēc neizturieties vieglprātīgi pret cimdiem. Dažiem tie šķiet vien traucējošs aksesuārs – kāpēc ņemt līdzi, ja cimdi tik bieži pazūd, turklāt rokas var sabāzt kabatās? Var, tomēr cimdi ir paredzēti tieši roku aizsardzībai un rūpēm par veselību.
Dzeriet, kad slāpst. Katru dienu lietojiet pietiekamā daudzumā ūdeni, lai visi ķermeņa audi, tostarp āda, būtu labi hidratēti.
“Sausa roku āda ir normāla parādība, ar kuru laiku pa laikam saskaras lielākā daļa cilvēku. Vairumā gadījumu pietiek ar mitrinošu krēmu vai losjonu un mājās pieejamiem līdzekļiem, kas palīdz novērst roku sausumu. Taču situācijās, kad rokas izskatās pavisam neveselīgas, steigšus jādodas uz aptieku un jālūdz padoms farmaceitam, vai arī (un, jo īpaši), pamanot citus satraucošus simptomus, jākonsultējas ar ārstu,” aicina “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka.
Līza Burbo savā grāmatā “Tavs ķermenis saka tev: “Mīli sevi!”” raksta:
“Olvadi ir vadu pāris, caur kuriem iziet olšūnas. Vadi tāpat nodrošina iespēju spermatozoīdiem tikt līdz olšūnām. Bieži izplatīta problēma – olvadu necaurejamība. Var būt olvadu iekaisums.
Emocionālie bloki: tā kā olvadi ir vieta, kur spermatozoīds satiekas ar olšūnu, lai radītu dzīvību, problēmas ar tiem liecina, ka sieviete bloķē saikni starp vīrišķā un sievišķā sākumu sevī. Viņa nevar veidot dzīvi tā, kā vēlas, tāpat patiesas attiecības ar vīrieti.
Mentālie bloki: šīs slimības jēga ir tev ļoti svarīga; ir jāsaprot, kura no tavām ticībām (priekšstatiem) šobrīd tev ļoti traucē. Pārliekas dusmas un, iespējams, vainas sajūta, kuru tu jūti tādēļ, ka pati liedz sev baudīt dzīvi, spēj tevi nogalināt. Tavs ķermenis vēlas, lai tu atļautu sev dzīvot pilnasinīgi. Tu esi nākusi šajā pasaulē ar mērķi, un, ja tas nebūs pieejams, tu nevarēsi kļūt pa īstam laimīga. Tev, tāpat kā visiem uz šīs planētas, ir tiesības dzīvot.”
Ārsts Oļegs G. Torsunovs savā grāmatā “Saikne starp slimībām un raksturu” raksta:
“Tādi raksturlielumi kā rimtums, noturība vēlmēs, gribā, emocijās un domās palīdz sievietes olvadu veselībai.
– Uztraukums, uzbudināmība, raizēšanās paaugstina olvadu tonusu, kas var radīt spazmas.
– Depresija izsauc pazeminātu olvadu tonusu, kas pamazina olvadu caurejamību. Noturība dod spēju olvadiem darboties stabili.
– Nenoturība noved pie pārlieka olvadu jutīguma un dažādām to kaitēm.
– Pārlieka pacietība noved pie olvadu jutīguma mazināšanās, kas var radīt olvadu caurejamības problēmas.”
Kāds karaliskās ģimenes fans pamanījis interesantu faktu… 1981.gadā, kad princese Diāna vēl nebija kļuvusi par prinča Čārlza sievu, viņa apmeklējusi polo spēli, kurā spēlējis Lielbritānijas karalienes vecākais dēls un viņai uz rokas bijuši divi rokas pulksteņi. Kāds tam bijis iemesls?
Izrādās, ka izskaidrojums tam, ka Diāna vilkusi divus pulksteņus ir visai sirsnīgs. Kad princis Čārlzs piedalījies polo spēlēs, viņš savu rokas pulksteni atstājis glabāšanā savai līgavai. Tādēļ uz princeses Diānas rokas ir redzami divi pulksteņi – mazākais ir piederējis pašai Diānai, bet lielākais viņas topošajam vīram princim Čārlzam. Čārlzs vienmēr uz spēles laiku ir noņēmis no rokas savu pulksteni.
Interesanti, ka princese Diāna uz rokas paturējusi abus pulksteņus, jo uzskatījusi, ka tādejādi tas Čārlzam nesīs veiksmi. Princese nekad pulskteni nelika savā somiņa, bet vienmēr tribīnes gaidīja savu mīļoto vīrieti ar abiem pulksteņiem uz rokas.
Sēžu un saprotu, ka atpakaļ ceļa vairs nav – atpakaļceļa uz nenopietno, bezrūpīgo bērnību. Vairāk darba, notikumu, naudas, tomēr līdz ar to – aizvien vairāk atbildības, dažādu bezjēdzīgu, bet tāpat nepieciešamu pienākumu pret citiem un sevi. Jā, pienākumi pret līdzcilvēkiem kā šīs sabiedrības loceklim, bet arī pret sevi. Izdomāti “pieaugušā” pienākumi, kādam jābūt, kā jāuzvedas, kas piedienas un nepiedienas. Un kam tas viss? Mazāk brīvā laika, mazāk prieka.
Protams, viss jau būtu skaisti, ja katrs darītu savu sapņu darbu, visiem zināms teiciens “Ja darīsi darbu, ko mīli, Tev nekad vairs nebūs jāstrādā“, bet visiem tāpat tas nav iespējams, vismaz ne mūsdienu pasaules izpratnē un tās pastāvēšanā.
Vai tiešām visas vēlamies būt pieaugušas vai uzskatām, ka mūsu dzīve ir labāka kā agrāk? Man patīk būt sievietei, pieaugušo “spēlītes”, ar ko šoreiz nedomāju seksualitāti, apzināties, ka VARU. Tomēr… aizvien sevī jūtu bērnu un tā vien šķiet, ka visnesautīgākās, patiesākās, dāsnākās rīcības ir bērnišķīgi naivas.
Iespējams vērojama liela sasaiste ar bērnības dienām. Savu bērnību vienmēr atceros ar smaidu – viens liels rozā bezrūpības, smieklu un piedzīvojumu burbulis, kurš lēnām plīst ieejot pieaugušo dzīvē. Es laikam šobrīd jūtos kā Pīters Pens pasakā, kaut sākot dzīvot Lielo dzīvi, tomēr vēl pieturēt aiz astes tos patiesos smieklus, bērnišķību un brīvību. Nevis brīvību no darba vai cilvēkiem, bet brīvību no sava pieaugušā Es.
Pavasarī bērzu sulas tecina teju ikviens, kam ir iespēja to darīt, gan laukos, gan pilsētā. Pat ja sulas netecinām paši, tās bieži vien uz darbu vai kā ciemakukuli atnes kolēģi un draugi. Vai bērzu sulas tik tiešām ir veselīgas un cik daudz tās ikdienā ir ieteicams patērēt – konsultē BENU Aptiekaspieaicinātā uztura speciāliste, veselības zinātņu maģistre uzturzinātnē Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Bērzu sulu dzeršanu var uzskatīt par mūsu tautas tradīciju, tām tiek piedēvēta teju vai maģiska iedarbība un pavasaros tās sāk dzert pat tie, kuri ikdienā iztiek ar šķidruma minimumu.
Laba alternatīva ūdenim
Uztura speciāliste norāda, ka bērzu sulas būs laba alternatīva ierastajai ūdens glāzei, tām dzeršanas laikā var pievienot šķēlīti citrona, saldētas ogas (laiks beidzot tukšot saldētavas krājumus). Ja sulu ir ļoti daudz, izmantojiet tās kā pamatu tējai, kafijai, zupām. Sulas var uzglabāt un izmantot kā viegli raudzētu dzērienu vasaras tveicē. Te gan jāņem vērā un jāievēro higiēnas un uzglabāšanas prasības – tīri trauki un vēss pagrabs! Sulas var arī sasaldēt tam paredzētos trauciņos vai maisiņos un izmantot pēc nepieciešamības.
Maz kaloriju
Bērzu sulas satur niecīgu kaloriju daudzumu – aptuveni 3 – 5 kcal uz 100 ml. To sastāvā ir arī vitamīni un minerālvielas – kalcijs, kālijs, dzelzs, cinks u.c., kā arī cukuri – glikoze un fruktoze. Taču to tomēr būs maz, tādēļ nevajadzētu cerēt, ka, izdzerot tikai glāzi sulas, uzņemsim dienā nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu daudzumu. Jāpiemin, ka precīzi tas arī nav zināms, jo tad sula no katra koka būtu jāpārbauda laboratorijā. Būtiskākais ir tas, ka ikdienā ir jāēd veselīgi, bet pavasarī, sulu laikā, jāizmanto šī dabas dāvana. Bērzu sulas saldums un citas garšas nianses, visticamāk, ir atkarīgas arī no vietas, kur koks aug – pļavā, mežā vai purvainā vietā. Par sulās esošo cukura daudzumu nebūtu jāuztraucas – sulas glāze nav salda tēja vai augļu sula!
Ieteicamais daudzums
Ideālā variantā sulas baudiet pāris stundas pēc tecināšanas. Dienā ieteicams izdzert 1,5 – 2l šķidruma. Uzņemtā šķidruma daudzums būs atkarīgs arī no veselības stāvokļa, jāvēro, lai neveidojas tūskas. Organismā ir jābūt sabalansētai šķidruma uzņemšanai un izvadei. Ir jāatceras, ka teju vai maģiskās atveseļošanās spējas, ko nereti nākas dzirdēt, ir pārspīlētas. Ja cilvēki ikdienā veselīgi ēd, ir fiziski aktīvi, tiem nav vēdera aizcietējumu, ir fizioloģiski normāla šķidruma apmaiņa ķermenī – nekādu šlakvielu organismā nav un nebūs! Kāpēc, dzerot bērzu sulas, labāk jūtamies? Mēs, iespējams, mazāk ēdam, vairāk uzņemam šķidrumu un esam pozitīvāk domājoši!
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – pavasarim mostoties, arī katra cilvēka organisms izjūt labvēlīgas pārmaiņas. To, ka bērzu sulām piemīt organismu attīrošas īpašības, zina gandrīz ikviens. Tomēr ar sulu pārspīlētu lietošanu nebūtu ieteicams aizrauties hroniskajiem pacientiem, piemēram, pacientiem ar kardiovaskulārām saslimšanām, jo liela slodze nierēm nav ieteicama.
Sulu dabiskais spēks veic tik nepieciešamo detoksikāciju mūsu organismā, stiprina mūsu imunitāti un uzlabo organisma vispārējo stāvokli. Tāpat bērzu sula var palīdzēt pacientiem ar ilgstošu klepu un kuņģa-zarnu trakta saslimšanām.
Atcerieties – jebkādu neskaidrību vai jautājumu gadījumā vērsieties pie speciālista – ārsta vai farmaceita!
Ir tik viegli padoties sabiedrības viedoklim par to, ka partnera esamība ir vienīgais veids, kā būt laimīgam. Taču katram cilvēkam ir pašam savs ceļš uz laimi. Labākais veids, kā to uzzināt un iepazīt sevi ir, dzīvojot patstāvīgi. Bez apkārtējo spiediena, bez mijiedarbības ar tiem, ar ko tev nav nekā kopīga. Bez trokšņa un bez vajadzības pieķerties katram garāmgājējam, lai vairotu pašpārliecību.
Dažkārt labāk ir ceļot pa dzīvi pēc saviem nosacījumiem. Atpūsties no randiņiem un romantikas, atkal atklāt sevi. Patiesība ir tāda, ka vientulība var būt arī greznība – tev ir savs jumts virs galvas, savi ienākumi, neatkarība no citiem, stabilitāte, telpa, laiks un sapņi. Tā ir iespēja katru rītu celties, zinot, kādus lēmumus tu pieņemsi, ko tu darīsi, ar ko tiksies, pie kā strādāsi un kur dosies. Tu vari apmierināt savas emocionālās vajadzības, neatkarīgi ne no viena cita. Ja tu esi „attiecību” cilvēks, tad tev no sākuma nebūs viegli atteikties no „randiņiem un romantikas”. Tu izjutīsi vecu ieradumu spiedienu, un tev gribēsies ļauties kārdinājumam un attiecībām, pat, ja tās nav pareizas. Taču ir pienācis laiks parūpēties par sevi. Ir pienācis laiks cienīt sevi, izzināt sevi un mīlēt sevi.
Ja tu izturēsi šo pārejas periodu, tu vairs nejutīsies kā slazdā un tu iegūsi pilnīgu brīvību. Līdz ko tu pieradīsi pie mīlestības pret sevi, tu vairs nesamierināsies ar kaut ko mazāku. Līdz ko tu sāksi maksimāli izmantot savu brīvību, tu varēsi izveidot dzīvi, kura patiks tieši tev. Šis vientulības periods uzstādīs jaunu standartu tavām nākotnes attiecībām (pat vienkārši draudzīgām). Tu vairs necentīsies „aizbēgt”no vientulības, jo tu mīlēsi sevi un pārstāsi dzīvot ilūzijās, meklējot jaunu partneri.
Labāk ir būt vienam un iemācīties baudīt savu kompāniju, nekā dzīvot toksiskās un emocionāli sarežģītās attiecībās. Labāk aizvadīt gadus, ejot pretīm saviem mērķiem un meklējot sevi, nekā bezjēdzīgi sekot kādam. Pēc gadiem tu nenožēlosi to, cik laika veltīji sev un cik jaunu piedzīvojumu, iespaidu un pieredzes izdzīvoji un ieguvi. Taču reiz tu uzdosi sev jautājumu – kas ar tevi būtu noticis, ja tu neiztērētu gadus, mēģinot mainīt kādu, kas to nemaz nevēlējās? Tu atcerēsies par toksiskajiem cilvēkiem, kurus biji ielaidusi savā dzīvē.
Tikai tāpēc, ka tu nolēmi pabūt vienatnē, nenozīmē, ka tu būsi viena visu atlikušo dzīvi. Mīlestība, kas ir tevis cienīga, atnāks tad, kad tu tai būsi gatava. Taču tagad, šajā brīdī, viss, kas tev ir nepieciešams, ir zināt un atcerēties par to, kā tev ir paveicies, ka tu patstāvīgi vari rakstīt savu dzīves stāstu. Tu esi savas dzīves prioritāte, un tev ir neierobežotas iespējas. Tikai saskati tās un izmanto…
Ir vismaz 10 iemesli, kas var izraisīt vēzi, tā mums vēsta kāds apkopots pētījums. Tie tiek noklusēti un no mums slēpti, lai nesamazinātu farmācijas biznesa peļņu.
Pienā un gaļā ir hormoni
Ļoti daudzus dzīvniekus audzētavās teju pārbāž ar mākslīgiem hormoniem, lai no viņiem iegūtu daudz vairāk gaļas un piena. Līdzko šie hormoni nokļūst cilvēka organismā, tie var izraisīt dažādus kairinājumus, satraukumu, depresiju, vēzi un daudzas citas saslimšanas.
Mamogrāfija, rentgens pie zobārsta, lidostās esošie skeneri
Vai ir kādreiz gadījies tā, ka mamogrāfijas procedūras laikā ārsts aizmirst uzvilkt savam pacientam aizsargvesti? Ja tā gadās, tad ir nekavējoties jāapstādina procedūra, jo šādi stari ir ārkārtīgi bīstami cilvēka dzīvībai.
Dezodorantu un antiperspirantu sastāvā ir alumīnijs
Lielākā daļa krūts vēža gadījumu rodas tieši padušu zonā, un tas viss tikai tādēļ, ka izmantojam dezodorantus, kuru sastāvā ir alumīnijs. Iesakām izmantot organiskos vai pašu pagatavotos dezodorantus.
Toksiska kosmētika
Āda ir mūsu vislielākais orgāns, kuru mēs nemitīgi apstrādājam ar dekoratīvo kosmētiku, kuras sastāvā ir nafta un akmeņogļu darva. Caur ādu šīs ķīmiskās vielas ļoti ātri nokļūst asinīs, radot lielisku vietu, kur attīstīties vēža šūnām. Sāciet lietot dabīgu vai mājās pagatavotu kosmētiku, tādā veidā novēršot risku saslimt ar vēzi.
Ģenētiski modificētas sojas pupiņas un kukurūza
Lielākā daļa sojas pupiņu Amerikā ir ģenētiski modificētas. Tieši šī iemesla dēļ, ja jums patīk, piemēram, sojas piens, iesakām tā vietā lietot kaut ko citu. Sojas piena sastāvā ir hemaglutinīns – viela, kas sarecina eritrocītus. Turklāt soja palielina estrogēna daudzumu. Labāk pērciet savu iecienītāko organisko pienu (govs, rīsu, auzu…)
Mākslīgie saldinātāji
Aspartāms – galvenā mākslīgo saldinātāju sastāvdaļa, kas patiesībā ir pārpalikums no ģenētiski modificēta baktērijas, kas atrodas zarnu traktā. Šo sastāvdaļu iespējams atrast teju katrā košļājamajā gumijā, medikamentos un daudzos pārtikas produktos. Turieties no šīs vielas labāk pa gabalu. To iespējams aizvietot ar kviešu iesalu, kļavu sīrupu, medu vai bioloģisko cukuru.
Fluorēts ūdens
Fluors nav minerālviela, kuru iespējams tā vienkārši sastapt dabā. Ar tā palīdzību tiek attīrīts trubās esošais ūdens. Patiesība ir tāda, ka fluors piesārņo ūdeni, jo iztīrīt tas prot tikai mūsu organismu no visām nepieciešamajām minerālvielām, tādā veidā novājinot imunitāti. Sniedziet priekšroku avota ūdenim!
Medikamenti un vakcīnas
Atrodiet labu un uzticamu ārstu, kurš sniegs noderīgu ieteikumus veselīga dzīvesveida uzturēšanā un palīdzēs, iesakot labus un nekaitīgus veselības problēmas risinājumus. Turieties pa gabalu no medikamentiem, kurus ražo visiem labi zināmi farmācijas uzņēmumi, jo viņu vienīgais mērķis ir peļņa, tādēļ viņi dara visu, lai to saglabātu.
Mākslīgās pārtikas krāsvielas, konservanti un piedevas
Teju katra mākslīgā pārtikas krāsviela tiek izstrādāta laboratorijās. No pārlieku lielā konservantu daudzuma mūsu organisma šūnas teju smok nost, rezultātā pārvēršoties par vēža šūnām. Izmantojiet dabīgus produktu, kas vienlaikus ir arī dabīgās krāsvielas – dārzeņi, augļi, pupiņas, zirņi utt. Nepērciet jau gatavu ēdienu konservos vai burciņās.
Komerciālās ziepes, šampūni, pastas, krēmi
Vēlreiz atgādinām – viss, ko smērējat uz savas ādas, nonāk pa taisno asinīs! Smaržas, krāsvielas, dzīvnieku izcelsmes produkti un citas pēc sastāva aizdomīgas vielas var izraisīt vēzi. Pagatavojiet šos produktus paši vai pērciet tiešām dabīgus materiālus, kas darināti no dabīgām izejvielām. Ir tāds teiciens “Nesmērējiet uz sejas ko tādu, ko nedrīkst apēst”.
Vasarā arvien vairāk cilvēki dodas atpūsties ārpus mājas, tajā skaitā garajās Līgo svētku brīvdienās. Nelaimes var notikt negaidot, tieši tādēļ, dodoties ciemos vai svinot svētkus savā īpašumā, svarīgi neaizmirst parūpēties par sava mājokļa drošību, kā arī ugunsdrošību. Jaunākie “Gjensidige” valsts iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 73% respondentu mājās ir uzstādījuši dūmu detektorus, 16% nav tos uzstādījuši, taču 8% vēl tikai plāno to izdarīt.
“Dūmu detektori ir obligāta prasība visos mājokļos kopš 2020. gada 1. janvāra, tomēr joprojām netrūkst mājokļu, kuros tie diemžēl nav uzstādīti. Dūmu detektora galvenais uzdevums ir glābt cilvēka dzīvību, un tas ir viens no efektīvākajiem un lētākajiem veidiem, kā savlaicīgi pamanīt ugunsnelaimi. Spalgā skaņa, ar kādu sensors reaģē uz dūmiem un siltumu, palīdz paglābties gan cilvēkiem, gan pasargāt mājokli, tajā esošās sadzīves lietas un citus vērtīgus priekšmetus.” stāsta Gjensidige Latvija Īpašuma un personu apdrošināšanas produktu vadītāja Kitija Lase
Efektīvs veids, kā laikus pamanīt ugunsnelaimi
Izceļoties ugunsgrēkam, visu var izšķirt sekundes, jo uguns un dūmi ļoti ātri izplatās, tādēļ dūmu detektors ir lielisks palīgs, kas laikus ziņos par nelaimi. Ikviens no mums savās mājās vēlas justies droši un pasargāti, tādēļ svarīgi atcerēties, ka dūmu detektori nav jāuzstāda tikai tādēļ, ka ir tādi noteikumi.
Iemesli ugunsnelaimēm var būt ļoti dažādi, sākot ar sadzīves tehnikas un pagarinātāju bojājumiem, aizmirstām svecēm, ieslēgtiem gludekļiem, plītīm, līdz pat apkures iekārtu bojājumiem un elektroinstalāciju bojājumiem. Ugunsgrēks var izcelties arī tad, kad mājinieki nemaz nav klāt, tādēļ detektors sadūmojuma gadījumā ar spalgas skaņas palīdzību pievērsīs arī kaimiņu uzmanību un palīdzēs laicīgi pamanīt un novērst nelaimi.
Lai dūmu detektori strādātu lieliski
Minimālā prasība ir viens dūmu detektors uz dzīvokli vai privātmājas vienu stāvu, un to skaits ir atkarīgs no mājokļa lieluma un plānojuma. Vislabāk būtu, ja detektorus ierīkotu visās tajās mājas vietās, kur mājinieki uzturas visbiežāk,un kur, iespējams, var izcelties ugunsgrēks.
Detektorus iespējams nopirkt elektropreču, saimniecības preču veikalos, lielveikalos un specializētajos ugunsdrošības aprīkojuma veikalos. To uzstādīšana ir ārkārtīgi vienkāršs, ātrs un salīdzinoši lēts process – to var paveikt jebkurš, vadoties pēc komplektā pievienotās instrukcijas. Detektoru var viegli piestiprināt pie griestiem ar komplektā pievienotajām skrūvēm vai abpusējo līmlenti. Savukārt, uz skapja vai plaukta novietots dūmu detektors savas funkcijas pildīs ierobežotā apjomā. Šajā gadījumā detektors dūmus sajutīs kādu brīdi vēlāk, nekā ja tas būtu novietots pie griestiem.
Dūmu detektoru apkope
Lai dūmu detektors vienmēr būtu lieliskā darba kārtībā un tas lieliski varētu veikt savu uzdevumu, ik pa laikam jāveic nelieli apkopes darbi. Ne retāk kā reizi mēnesī vajadzētu pārbaudīt, vai detektors darbojas, nospiežot testēšanas pogu. Ja ir pienācis laiks baterijas nomaiņai, dariet to nekavējoties, jo pretējā gadījumā dūmu detektors nevarēs pildīt savu uzdevumu. Par to, ka baterijas ir izlādējušās, var liecināt detektora pīkstēšana ar īsiem, ne pārāk skaļiem signāliem. Ik pa laikam arī būtu nepieciešams notīrīt un no putekļiem un netīrumiem attīrīt dūmu detektora korpusu un atveres.
Apskatot aptaujas rezultātus, šogad nedaudz, tomēr ir vērojams neliels kritums iedzīvotāju rūpēs par detektoru pārbaudi. 2023.gadā 61% respondentu, kuriem mājās ir uzstādīti dūmu detektori, rūpējas par tiem, veicot regulāras pārbaudes, mainot baterijas un notīrot putekļus. Iepriekšējā gadā tie bija 68%. Lai gan izmaiņas ir nelielas un kopš detektoru kā obligātas prasības ieviešanas ir pagājuši 3 gadi, tas var liecināt par nevēlamu tendenci.
Tuvojas Ziemassvētku laiks, un bērni sāk rakstīt Rovaniemi, Somijā dzīvojošajam Santa Klausam vēstules, lai gan Ziemassvētkos palūgtu ilgi kāroto dāvanu, gan viņam uzticētu sev svarīgo. Jau tagad ir vērojama interese ceļojumiem uz Lapzemi, un pēc “INTERLUX Travel” Latvijas filiāles datiem 70% gadījumos tos ierosinājuši tieši bērni, kuri Santa Klausu vēlas satikt personīgi.
“Ceļojumi ir veids kā būt tiešām kopā ar ģimeni, un Ziemassvētku laikā tas daudziem ir īpaši svarīgi. Bērni tik ļoti gaida šos svētkus, un daudzi sapņo paši satikt Santa Klausu, pastāstīt, kā šogad klājies, ko iemācījušies, kādi bijuši panākumi sportā, kur uzstājušies. Turklāt arī pieaugušajiem nonākšana Lapzemē un Santa Klausa mājvietā ir emocionāls un sirsnīgs piedzīvojums, daudziem sens bērnības sapnis! Te ir iespēja baudīt unikālu dabu, skaistu ziemu, sastapt arktiskos apstākļos mītošos dzīvniekus un pavadīt laiku aktīvā atpūtā, veiksmes gadījumā redzēt arī ziemeļblāzmu. Ne mazāk svarīga ir ērta un ātra nokļūšana galamērķī, īpaši ceļojot kopā ar bērniem, tādēļ ik gadu organizētais ar aviokompāniju airBaltic tiešais lidojums uz Oulu, Somijā ir viens no pieprasītākajiem decembrī,” stāsta “INTERLUX Travel” Latvijas filiāles vadītājs Vitālijs Puķīts.
Meža ciema noslēpumainie elfi
Lapzemē netālu no pilsētas Rovaniemi, mežā paslēpta Ёulukka – maģisks meža ciems, kuru apdzīvo elfi un troļļi – vissvarīgākie Santa Klausa palīgi! Šeit sastopamie elfi ir ļoti jautra un nemierīga tauta, viņi vienmēr ir ļoti priecīgi par viesiem un ar prieku palīdz atrast, lai ko katrs šeit meklētu. Viņi glabā pašus slepenākos Ziemassvētku noslēpumus, un jaukākajiem viesiem var izdoties arī uzzināt kādu no tiem…
Kā Santa Klaus var visu zināt?
Santa parks īpaši patīk bērniem, bet reizē neatstāj vienaldzīgu arī nevienu pieaugušo. Santa Klausa palīgi ir čakli strādājuši visu gadu! Apmeklētāji var nosūtīt Ziemassvētku kartīti uz Latviju vai izveidot video sveiciena atklātni, izmantojot JoinMe Tube. Tikšanās ar Santa Klausu personīgi bērniem liek uzdot jautājumu: “Kā viņš jau zina, ko es šogad darīju un vēlos saņemt Ziemassvētkos?” Tik daudzās izklaides kā Elfu pasta birojs un darbnīca, Suvenīru bodīte, Ziemassvētku piparkūku darbnīca, šovs “Elfu rotaļlietu fabrikas noslēpumi”, Santa parka deju šovs, maģiskais vilciens “Gadalaiki”, Kaligrāfijas skola, rotaļlaukums “Angry Birds” (Trakie putni), Elfu Skola, Ledus galerija un ledus bārs, “Kaķa” kafejnīca u.c. tā vien mazos un lielos aicina baudīt Ziemassvētku tuvošanos. Var arī šķērsot Polāro loku un kā apliecinājumu tam saņemt sertifikātu.
Baltie polārlāči un ziemeļbrieži
Stundas braucienā no Rovaniemi ir pasaulē vienīgais arktiskais zooloģiskais dārzs Ranua. Šeit mīt visdažādākie Arktikas un ziemeļu savvaļas dzīvnieku sugu pārstāvji – polārlāči un brūnie lāči, lūši, lapsas, vilki, aļņi, pūces, ziemeļbrieži u.c. Viņu dzīvesvieta Ranua ir maksimāli pietuvināta to dabiskajai dzīves vietas videi. No četriem polārlāčiem, kuri dzīvo Ranua zooloģiskā dārzā, tikai Jonne, kurš sagaida apmeklētājus, ir atļauts brīvi pārvietoties visā parkā teritorijā. Tas gan ir cilvēks lāča kostīmā, bet īstie polārlāči dzīvo plašos aplokos. Daudziem dzīvniekiem arktiskā ziema ir dabisks biotops, un tos var viegli novērot sniegu klātajā parkā. Šeit tiek celtas sniega un ledus skulptūras. Te ir iespēja arī slēpot, pavizināties ar sniega motocikliem vai ar suņu un briežu kamanām.
Starptautiskā tūrisma operatora “INTERLUX Travel” Latvijas filiāle strādā kopš 2005. gada, nodrošinot ceļojumus ar lidmašīnu, autobusu, kuģi uz vairāk nekā 100 galamērķiem Eiropā un citur pasaulē. Uzņēmuma rīcībā ir divi komfortabli autobusi, kuros katrā ir 61 un 54 sēdvietas, kā arī mikroautobuss, kas nesezonā pieejami arī nomā. Starptautiskajam tūrisma operatoram “INTERLUX Travel” pieder divas trīs zvaigžņu viesnīcas Rimini kūrortā, Itālijā – “Costazzurra” un “Villa Ella”.
Vai esi aizdomājusies, kāpēc mēs dažkārt knibinām savu ādu? Piemēram, vēlamies noplēst sausas ādas gabaliņu pie naga vai arī paspaidīt kādu pumpu? Izrādās, ka tam ir psiholoģisks izskaidrojums! Noskaties video un uzzini, kāds!
Kādēļ mēs mēdzam baidīties no nāves? Kas mūs attur kļūt par donoriem? Kādēļ sabiedrībā nerunājam par nāvi un orgānu ziedošanu? Par šo, to un vēl vairāk, uzzināsi šajā Citas domnīcas sērijā, kurā notiek diskusija ar transplantologu Aleksandru Maļcevu, režisori/scenogrāfi Pamelu Butāni un nāves pētnieku Rinaldu gulbi.
Diezgan izplatīta parādība sieviešu vidū ir iemīlēšanās “nepareizajā” cilvēkā. Ko tas nozīmē? Aiz šīs frāzes slēpjas atraidītas jūtas, vilšanās un sāpes. Ja tas ir noticis vienu reizi, un sieviete ir guvusi mācību, viss ir kārtībā. Ja iemīlēšanās “nepareizajā” partnerī kļūst par ikdienu, tad varbūt ir vērts aizdomāties – varbūt pie vainas ir iekšēji iemesli?
Nesteidzies sevi lamāt un vainot, jo tam nav nekādas jēgas. “Nepareizais” vīrietis arī ne pie kā nav vainīgs. Parasti šādā situācijā iemesls slēpjas citur.
Tas “ideālais vīrietis”
Ir grūti atrast sievieti, kura klusībā nesapņotu sastapt pēc visiem parametriem “ideālo” vīrieti. Pie tam, katrai sievietei ir savi parametri. Sievietes ir biežāk tendētas izdomāt tēlus, viņas pēc dabas biežāk ir romantiskas un sapņainas. Tas nenozīmē, ka vīrieši netic mīlestībai. Jebkurš cilvēks vēlas būt laimīgs, vēlas atrast tuvu un mīlamu partneri, kuram var uzticēties. Atšķirība slēpjas divos pretējos skatpunktos: vīrieši uz pasauli raugās reālistiskāk un ar savu daļu šaubu. Sievietei ir pretēji. Ja viņa kādreiz savā prātā ir izveidojusi pozitīvu savas ideālās otrās pusītes tēlu, tad, satiekot cilvēku, kurš atbilst vismaz dažiem punktiem, viņa iemīlas. Šeit gan ir dažas lietas jāprecizē:
-Šāda aizraušanās nav nekas slikts;
-Tā nav pataloģija;
-Iespējams, ar šo cilvēku var izveidoties patiesi labas attiecības.
Noņemt rozā brilles?
Kas notiek, kad mēs sākam piedēvēt citam cilvēkam īpašības, kuras viņam patiesībā nepiemīt? Mēs sākam meklēt attaisnojumus viņa uzvedībai. Ja viņš neattaisno mūsu cerības, mēs noteikti atradīsim tam izskaidrojumu. Šāda rīcība vien runā par to, ka mēs neraugāmies uz cilvēku ar skaidru prātu, bet pieveram acis uz patiesību un ignorējam reālos signālus no viņa puses. Kas notiek patiesībā?
Notiek sekojošais: tu satiki cilvēku, kurš kaut kādā mērā ir līdzīgs tavam ideālam. Ar to vien pietiek, lai izveidotu nereālistiskas cerības. Pie tam, ne vienmēr šāda pieķeršanās ir abpusēja, kaut vai tāpēc, ka vīrieši uz to visu skatās ar skepsi. Reti kuram patiks, ja sieviete uz viņu skatīsies kā uz savu ideālu un gaidīs no vīrieša rīcību, kuru viņš negrasās pildīt.
Ko darīt?
Var ilgi prātot par to, kāpēc vīrietis aizgāja, kāpēc mīlestība bija vienpusēja un tā tālāk. Iemeslu, patiesībā, nav maz. Un, iespējams, tie pat ir saistīti ar sievietes ieradumu idealizēt partneri. Parasti šis ieradums kaitē pašai sievietei un tieši viņas spējai adekvāti un reālistiski novērtēt cilvēku, kurš stāv viņas priekšā. Nepārprotami, iemīlēšanos un “rozā brilles” neviens nav atcēlis, bet pastāvīgi akcentēt iedomātu tēlu nav veselīgi.
Padoms šādā situācijā var būt tikai viens: ieraugot savā priekšā jaunu cilvēku, tev ir jānoliek vēlamo tēlu malā un objektīvi jānovērtē partneris. Kā viņš pret tevi izturas? Vai viņš ciena tevi, tavas intereses, draugus un radus? Vai viņš interesējas par tevi, vai arī tikai runā par sevi? Visu šo un vēl daudz ko citu tev ir jāizvērtē jau pirmajās komunikācijas nedēļās. Tikai tā tu varēsi veidot jaunu un reālistisku cilvēka tēlu, kurš atrodas tavā priekšā.
Mēnešreizes ir delikāts laiks ikvienas sievietes dzīvē, un mēs zinām daudz mītu par to, kā tās padara mūsu dzīvi sarežģītāku.
Noteikti esi dzirdējusi, ka labāk šajās dienas nenodarboties ar sportu, tomēr tās ir muļķības. Patiesībā sportošana var palīdzēt pret mokošajām sāpēm.
Protams, mēs šeit nerunājam par ļoti aktīvu treniņu, kas liek bez maz vai zaudēt samaņu, bet gan par fizisko slodzi, kas tevi uztur formā.
Ja nemēdz sportot pilnībā, tad nevajadzētu to pēkšņi sākt darīt mēnešreižu laikā – šajā laikā jāsporto tām, kuras jau ir pieradušas pie regulāras slodzes.
Skriešana
Viegls skrējiens ir lielisks veids, kā aizmirst par mēnešreižu krampjiem. Parūpējies par to, lai uzturētu sevi hidratētu gan pirms, gan skrējiena laikā un pēc tā. Pēc 15 minūtēm treniņa tu jau jutīsies daudz labāk, kā arī kļūsi mazāk nervoza. Tu jau zini, ka šajās dienās ir viegli kļūt dusmīgai – 15-30 minūšu skrējiens katru dienu palīdzēs no tā izvairīties.
Staigāšana
Palīdzēs arī staigāšana. Izkāp no transporta vienu pieturu pirms ierastās un atlikušo ceļu noej ar kājām. Lai gan piepūle ir minimāla, jutīsi apmierinātības sajūtu. Tas pat palīdzēs aizmirst par mēnešreizēm.
Akrobātiski vingrinājumi
Nekas nebūs labāks par dažiem akrobātiskiem vingrinājumiem. Ja arī jūti kādu diskomfortu, akrobātika novirzīs domas no sāpēm un liks justies daudz labāk.
Peldēšana
Peldēšana ir treniņš, ko vari darīt jebkad, jo tas tonizē ķermeni un palīdz uzturēt sevi labā fiziskajā formā. Mēnešreižu laikā peldēšana palīdz atbrīvoties no krampjiem un muguras sāpēm.
Saseksas hercogiene ir sestajā grūtniecības mēnesī, lai gan mazuļa dzimums nav zināms Elizabete II pirms grūtniecības publiskošanas ir uzstājusi, ka Meganai jāveic patoloģijas jeb ģenētiskais tests!
Šādas procedūras galvenais mērķis ir uzzināt, vai gaidāmajam mazulim nav tā sauktā 21. hromosomas trisomija jeb Dauna sindroms. Ģenētisko skrīningu veic 11.–14. grūtniecības nedēļā. Grūtniecību iespējams pārtraukt līdz 23. grūtniecības nedēļai, ja gaidāmajam bērnam konstatēta hromosomāla patoloģija
Karaliskajā ģimenē šis skrīnings ir jāveic obligāti. No tā nav iespējams atkāpties, Meganai šis noteikums esot šķitis aizvainojošs, varbūt tam par iemeslu ir fakts, ka Meganai jau ir 37 gadi, un sievietēm šajā vecumā ir rūpīgāk jāseko līdzi savai grūtniecībai.
Megana Mārkla ir izdarījusi ko pavisam negaidītu! Aktīvi tiek komentēta viņas nesenā rīcība, proti hercogiene pārkāpusi karalisko protokolu.
Saseksas hercogu pāra atvaļinājums ir noslēdzies, Ziemassvētkus ģimene sagaidīja kanādā. Tuvākajās dienās pāris atgriezīsies Londonā.
Britu attieksme pret Meganu ir uzlabojusies, tagad Twitter publicēts video, kurā hercogiene izrāda savu laipnību mazai meitenītei. Video redzams, kā Megana, ģērbusies bēšas krāsas mētelī ar lietussargu, lietainā dienā negaidīti aizskrējusi no saviem miesassargiem, pieskrējusi pie nožogojuma un draudzīgi parunājusies ar kādu mazu meiteni. Pēc tam hercogiene draudzīgi paspiedusi meitenītei roku.
Šis video ir pārsteidzis daudzus, jo daudzus britus. “Megana ir brīnišķīga. Viņa pieskrēja tik augstu papēžu kurpēs, lai pasveicinātu mazu meiteni”, “Viņa aizskrēja no saviem miesassargiem, lai satiktu pēc iespējas vairāk cilvēkus. Viņa ir lieliska” – šādus vārdus var lasīt interneta komentāros.
Ceturtdien, 9.janvārī, Keitai Midltonei gaidāma dzimšanas diena. Prinča Viljama sievai paliks 38 gadi. Šajā dienā Megana Mārkla un princis Harijs būs atpakaļ Londonā.
Iemācies gudri pateikt “nē”, lai uzlabotu savu pašapziņu, dzīvi un lai atbrīvotos no melošanas, izvairīšanās un ignorēšanas.
Kāpēc mēs neprotam atteikt?
Bailes. Bailes ir biežākais iemesls, kādēļ teikt “nē” ir tik grūti. Bailes no sekām, bailes no reakcijas, bailes no zaudējuma.
Zems pašvērtējums. Mācēšana teikt “nē” tiešā veidā norādā uz to, cik stiprs ir cilvēka pašvērtējums. Cilvēkiem, kuri sevi ciena un uztver veselīgi, gan pieņemt, gan sniegt atteikumu ir daudz vieglāk.
Ieaudzināts ģimenē. Ja vecāki ir bijuši stingri un pateikt “nē” nav bijis iespējams jau bērnībā, tad šī sajūta seko arī turpmākajā dzīvē. Līdzīgu “dāvanu” saviem bērniem nodod arī tie vecāki, kuri māca pieklājību caur frāzi “labas meitenes tā nedara”.
Vēlme vienmēr būt labajai. Sakot “nē” mēs patiešām nokļūstam sliktā lomā. Mēs visas gribam būt labas mammas, labas sievas, labas meitas saviem vecākiem un labas darbinieces. Iemācies ar to sadzīvot! Teikšana “nē” var kādam nepatikt, bet tas tevi nekādā gadījumā nepadara par slikto.
Vēlme izpatikt citiem. Teikt “nē” ir ārkārtīgi grūti tiem, kam ir svarīgs citu viedoklis. Ja tu pati sev patīc, tad kāda gan ir nozīme tam, ko par tevi domā citi?
Kādēļ mācēt teikt “nē” ir svarīgi?
Tu pati esi sava laika un darbu pārvaldniece. Tu pati vari izvēlēties, kad un ko darīt.
Sakot “nē” tu izturies ar cieņu pret sevi un pārējiem. Darīt kaut ko negribot, ir necienīgi.
Tu izvairies no stresa, ko radi pati sev tad, kad neproti atteikt.
Iemācoties pateikt “nē”, tu paaugstini savu pašvērtējumu.
Tu nostiprini savas attiecības ar citiem; viņi sāk vairāk ar tevi rēķināties un viņiem pret tevi izveidojas cienīga attieksme.
Kā iemācīties pateikt “nē”?
Trenējies katru dienu. Protams, pamosties vienā dienā un nolemt – viss, ar šodienu es mācēšu teikt “nē”, nav iespējams. Tas jāsāk pamazām. Atrodi sev nesvarīgākas lietas un sāc trenēties.
Tiec skaidrībā ar to, kāds ir tavs mērķis. Nodefinē sev, kāds ir tavs ilgtermiņa mērķis. Visam, kas ir saistīts ar šī mērķa sasniegšanu, saki “jā”, savukārt cilvēkiem un notikumiem, kas tevi attālina no mērķa, atsaki. Ja būsi apjukusi par to, ko pati vēlies, pateikt “nē” būs daudz grūtāk un citi to izmantos savā labā.
Izvēlies savu tehniku. No visiem komunikācijas veidiem izvēlies tādu, kurā tu jūties drošākā. Ja tev ir grūti atteikt aci pret aci, meklē citus veidus – zvani, sūti sms, raksti vēstuli.
Neattaisnojies un nepaskaidro sevi. Pirmkārt, tev ir jāsaprot, ka atteikums un piekrišana ir vienlīdzīgi – viena darbība nav sliktā un otra labā. Maini savu attieksmi pret “nē” atbildi – tā ir tikpat normāla, kā jebkura cita atbilde. Otrkārt, tev nevienam nav jāpaskaidro atteikšanas iemesli.
Piedāvā alternatīvu. Viens no manevriem, kā pateikt “nē”, bet nesarūgtināt citus, ir piedāvāt viņiem kādu citu iespēju/ laiku/ situācijas risinājumu.
Kļūsti nepieejamāka. Tas nozīmē, ka ciešu kontaktu uzturi tikai ar tiem, kuri tev patiešām ir svarīgi. Ja būsi visur un darīsi visu, teikt “nē” būs pavisam grūti.
Sagatavojies atteikt. Kad tev ir kādas nopietnākas pārrunas, kur pateikt “nē” ir īpaši atbildīgi, pirms tam sagatavojies. Tu vari vai nu uzrakstīt savu runu vai arī pie spoguļa patrenēties to teikt skaļi. Šāda rīcība tevi sagatavos īstajam notikumam, un tev būs arī iespēja ieraudzīt savu sakāmo no malas.
Idejas, kā gudri pateikt “nē”
Es šo reizi izlaidīšu.
Es nevēlos pateikt “jā” un tad radīt tevī vilšanos par paveikto.
Šobrīd “nē”, bet mēs pie šīs tēmas varam atgriezties vēlāk.
Šī īsti nav mana lieta, tev jāatrod kāds cits, kas tam ir vairāk piemērots.
Diemžēl šoreiz netieku, bet noteikti man piedāvā atkal nākamreiz.
Nerēķinies ar mani, es neesmu droša, ka varēšu.
Nemānīšu sevi un tevi – es to patiešām nevaru pagūt izdarīt.
Ja būtu citi apstākļi, es teiktu “jā”.
Manuprāt, kāds cits to var paveikt labāk. Vai esi interesējies?
Kad tu jau kuro reizi prasi tieši man to izdarīt, man rodas sajūta, ka tu mani izmanto.
Starp citām ziņām aizvadītajā nedēļā vienā no tā dēvēto klikšķu portāliem un Facebook lapām parādījās raksts, ka Cēsīs reģistrēti pirmie koronavīrusa inficēšanās gadījumi.
Tie, protams, ir meli, līdzīgi, kā citas turpat atrodamās publikācijas. Taču šādu melu ziņu radītājus neviens nesauc pie atbildības. Sistēmiska risinājuma, kā ierobežot šo uz meliem balstīto biznesu Latvijā joprojām nav. Meklēt risinājumus gan solīja jau pirms vairākiem gadiem. Turpina Liene Barisa-Sermule.
Pērkot jebkurus kosmētikas līdzekļus, mēs tomēr sagaidām acumirklīgu rezultātu, sevišķi, ja tie ir dārgi. Tomēr pat visdārgākā un rūpīgi izvēlētā kosmētika izrādās neefektīva un vēl vairāk, ādai nodara kaitējumu. Tādos gadījumos nav vērts vainot ražotājus, jo iemesli mēdz būt visdažādākie, raksta skaistumkopšanas servisa portāls Intensa.Pro.
Aizsprostotās poras
Lietojot jebkādu kosmētiku, nepieciešams pārliecināties, ka āda ir attīrīta, jo pat visvienkāršākais losjons, paliekot uz ādas, aizsprosto poras, parādās aknes un pelēcīga āda. Rezultātā, lai cik efektīva nebūtu kosmētika, ja aktīvās sastāvdaļas spēj iekļūt caur aizsprostotajām porām, tā nedos vēlamo pozitīvo iedarbību. Tādēļ nevajadzētu regulāri lietot ādas lobošo skrubi.
Kosmētikas līdzeklim mainījies sastāvs
Iespējams, dažos līdzekļos iekļauti citi komponenti un nav paredzams, kā āda tos uztvers: labi vai parādīsies kairinājums un nieze. Piemēram, liekie aromatizētāji kosmētikas līdzekļa sastāvā var izraisīt ādas kairinājumu. Visvairāk šādam riskam pakļauta jutīga āda, tomēr alerģija var rasties jebkuram. Tādēļ, ja jums ir jutīga āda, vēl jo vairāk pamatīgi ir jāizpēta kosmētikas sastāvs.
Nepiemērota sezona
Dažādos gadalaikos ādai nepieciešama dažāda kopšana. Ziemā ādai nepieciešama aizsardzība pret salu un mitrināšanu. Bet vasarā – pret atsvaidzināšanu. Vējš, mitrums, saule, sals – tas viss atspoguļojas uz sejas. Tādēļ, atkarībā no gadalaika, nepieciešams izvēlēties arī atbilstošu kosmētiku.
Mainījies ādas tips
Visizplatītākais iemesls ir neefektīva kosmētika. Tauku dziedzeri ar gadiem mazina sekrēta izstrādi, bet ādas šūnām aizvien grūtāk aizturēt nepieciešamo mitrumu. Tieši tādēļ arī mainās ādas tips. Šādā gadījumā nepieciešama kosmetologa konsultācija, jānosaka ādas tips un jāizvēlas jauna kosmētika, kura būs piemērota izmainītajam ādas tipam.
Kosmētikai iztecējis termiņš
Jebkuram kosmētikas līdzeklim vai tas ir krēms vai tuša, ir savs derīguma termiņš, un, ja šis termiņš ir iztecējis, līdzeklis jāpārstāj lietot. Tāda kosmētika var kļūt ne tikai neefektīva, bet arī izraisīt alerģiju.
Pavisam nesen tika paziņots, ka karaliene Elizabete II atsakās turpmāk savā garderobē valkāt dabīgās kažokādas izstrādājumus, tas sabiedrībā raisīja pozitīvas emocijas, iespējams tika sagaidīts arī tas, ka citas karaliskās personas ņem piemēru no karalienes, tomēr realitātē tā nav noticis. Tagad dzīvnieku tiesību aizstāvji pievēruši uzmanību citiem britu karaliskās ģimenes locekļiem ,piemēram, Meganai Mārklai un Keitai Midltonei. Interesanti, ka Megana Mārkla ievēro šo “jauno noteikumu”, bet Keitas Midltones uzskati atšķiras.
2016. gadā Keita uzvilkusi dabīgās kažokādas šalli, tas izraisījis pamatīgu apkārtējo kritiku, tolaik Kensingtonas pils pārstāvji oficiālā ziņojumā izskaidroja, ka Keita un princis Viljams šīs šalles saņēma dāvanā, kad savas oficiālās tūres laikā apciemoja biedrību “First Nations Haida” Kanādā. Pēc šī notikuma Keita pamanīta cepurē, kas bija darināta no alpakas kažoka! Šādas cepures cena bijusi ap 250 eiro, Keita šajā cepurē parādījās pagājušajā gadā Norvēģijā. Izrādās, ka arī Zviedrijā hercogiene Keita pamanījusies paradīties melnā kažokādas cepurē… Pils pārstāvji atkal skaidrojuši situāciju, ka šīs kažokādas iegūtas no dzīvniekiem, kuri miruši dabīgā nāve un tam nav nekāda sakara ar dzīvniekiem, kas tiekot speciāli audzēti zvērādām.
Saseksas hercogiene Megana Mārkla vairākkārt ir paudusi savu attieksmi pret kažokādām, kā arī to, ka ir veģetāriete. Bijusī amerikāņu aktrise savā garderobē izvēlas mākslīgo kažokādu. Megana arī neslēpj, ka atbalsta modes dizainerus, kas atsakās savās turpmākajās apģērbu kolekcijās izmantot dabīgo kažokādu.
Dzīvojot pilsētas ritmā, daudziem Latvijas iedzīvotāji ir samērā grūti veidot tuvākas attiecības ar kaimiņiem, un gandrīz 60 % ikdienā iztiek ar pieklājīgu sasveicināšanos, liecina Gjensidige Latvija veiktā aptauja*. Eksperti gan uzsver, ka tieši kaimiņi visbiežāk ir tie cilvēki, kas, iespējams, nelaimes brīdī atrodas vistuvāk, lai sniegtu palīdzību, tādēļ pie draudzīgām attiecībām būtu vērts piestrādāt.
Gjensidige Latvija Baltijā veiktā aptauja vēsta, ka lielākā daļa (59 %) Latvijas iedzīvotāju neuztur tuvas attiecības ar kaimiņiem, iztiekot vien ar sasveicināšanos. Visciešākās attiecības ar kaimiņiem veido iedzīvotāji reģionos, vidēji 14 % savus kaimiņus uzskata par saviem draugiem. Savukārt pilsētu iedzīvotāji visbiežāk ir tie, kas savus kaimiņus pat nepazīst, tā ir atbildējuši gandrīz 10 % respondentu. Dati liecina, ka starp visām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji ir vismazāk atvērti ciešu attiecību dibināšanai un uztur visneitrālākās attiecības ar saviem kaimiņiem.
Nelaimes situācijā glābšanas dienestu ierašanās laiks mēdz būt ilgāks, tādēļ nereti tieši kaimiņi ir tie, kas var pasteigties palīgā un palīdzēt novērst nelaimi. Jo draudzīgākas būs attiecības ar kaimiņiem, jo lielāka savstarpēja uzticība, kā rezultātā tiks pievērsta lielāka uzmanība kaimiņu sētā vai dzīvoklī notiekošajam,” skaidro Gjensidige Latvija privātīpašuma apdrošināšanas produktu vadītāja Kitija Lase.
Situācijas, kurās kaimiņu labvēlība var palīdzēt
Iepazīšanās ar kaimiņiem sniedz plašu priekšrocību klāstu, tostarp ne tikai drošību, bet arī palīdzību brīdī, kad tas nepieciešams. Pateicoties nelielajam attālumam citam no cita, kaimiņi ir pirmie, kas nāk palīgā, kad tas ir steidzami nepieciešams, tādēļ nelaimes brīdī kaimiņiem var lūgt un saņemt palīdzību bez vilcināšanās. Taču nereti gadās arī situācijas, kurās ir nepieciešama ilgstoša palīdzība. Piemēram, dodoties ceļojumā vai atrodoties ilgā prombūtnē, kaimiņu var aicināt pieskatīt māju, uzticēt aplaistīt augus vai pabarot kaķi.
Sliktu attiecību iemesli
Visbiežākais sliktu attiecību iemesls starp kaimiņiem ir kaimiņu pastāvīga trokšņošana. Tās ir skaļas balsis aiz sienas, suņu riešana, bērnu raudāšana, televizora un radio skaņas un citi ikdienas trokšņi, kas traucē kaimiņu mieru un izraisa konfliktus. Cita izplatīta kaimiņu problēma, ar kuru var saskarties, ir kaimiņu atstātā nekārtība – dzīvokļu kāpņutelpu un sētas piegružošana, kā arī nevajadzīgu lietu un atkritumu atstāšana, kas apgrūtina kustību.
Ļoti izplatīta problēma ar kaimiņiem lielās pilsētas ikdienā ir konflikti par autostāvvietām un bieži vien tikai neatļauta autostāvvietu uzturēšana pagalmā. Cilvēki veido barjeras un pat nelegālus šķēršļus, lai marķētu savu stāvvietu. Taču jāatceras, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, iedzīvotājiem ir tiesības brīvi, bez jebkādām atļaujām atrasties zemes gabalos, kas nav slēgti publiskai piekļuvei, iegādāti vai kā citādi aizņemti, lai novietotu savas automašīnas.
Attiecību uzlabošana
Galvenais labu kaimiņu attiecību noteikums ir cieņa citam pret citu, kas izpaužas visdažādākajos ikdienas sīkumos – sasveicināšanās, kāpņutelpas durvju pieturēšana, izpalīdzēšana utt., paturot prātā to, ka var pienākt brīdis, kad tieši kaimiņa palīdzība būs visvairāk nepieciešama.
Ja tomēr attiecības ar kaimiņiem ir saspringtas un jūsu starpā pastāv konflikti, ir ieteicams mēģināt atrisināt problēmu ar kopīgu sarunu. Pastāstiet kaimiņiem, kas tieši jums nepatīk, un esiet gatavs kompromisiem. Protams, jūs priecāsieties, ja vairs nekad nedzirdēsit trompetes skaņu, kas dzirdama, kad kaimiņu dēls gatavojas mūzikas stundai, tomēr nav prātīgi lūgt kaimiņus pilnībā pārstāt trokšņot. Vienojieties par kaut ko reālāku, piemēram, trokšņu samazināšanu noteiktā laikā.
“Savstarpēja palīdzība un atbalsts grūtos brīžos nav vienīgais iemesls būt labās attiecībās ar kaimiņiem – galu galā ir daudz patīkamāk arī vienkārši dzīvot draugu un labu paziņu apkārtnē. Taču ir jāsaprot, ka daudziem cilvēkiem ir grūti uzsākt saziņu un dibināt ciešas attiecības. Ja kaimiņi tomēr ir pieņēmuši lēmumu neveidot draudzīgas attiecības, ievērojiet un respektējiet viņu viedokli,” saka K. Lase.
*Reprezentatīvu viedokļu pētījumu 2020. gada martā veica tirgus pētījumu kompānija “Nielsen”. Pētījuma laikā aptaujāti 1600 Latvijas iedzīvotāji.
Bieži vien cilvēki nemaz neievēro, ka piesūkusies ērce, un tikai pēc dažām dienām vai pat pēc mēneša kaut kur uz ādas pēkšņi parādās sarkans centa izmēra plankums, turklāt ar tendenci palielināties.
Kā rīkoties, lai izvairītos, un ko darīt, ja ērce piesūkusies, konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs virsārste Velga Ķūse un BENU Aptiekasfarmaceite Zanda Ozoliņa.
Laimas slimība pirmo reizi aprakstīta Laimas pilsētā (Lyme), kas atrodas, ASV, Konektikutas štatā, tādēļ pieņemts, ka latviski šo infekciju sauc par Laimas slimību. Vēlāk atklāja tās ierosinātāju – borēliju, un tagad mediķi lieto nosaukumu Laimas borelioze vai, vienkāršāk sakot, laimborelioze. Latvijā ar šo infekciju slimo visai daudzi. Labā ziņa ir tā, ka laimboreliozi agrīni var veiksmīgi izārstēt. Turklāt Latvijā dominē slimības ādas forma, un tā ļoti labi padodas ārstēšanai. Minimālais antibiotiku kurss ir 14 dienas. Ja nepieciešams, tas var ilgt arī 21 vai 30 dienas. Garie ārstēšanās kursi parasti ir tad, ja izpaužas tā dēvētās diseminētās slimības formas ar nervu sistēmas bojājumiem, taču, par laimi, ar šo laimboreliozes nopietnāko formu Latvijā slimo retāk.
Ērces ļoti bieži ir inficētas
Bieži vien to, ka piesūkusies ērce, cilvēks nepamana, bet pēc dažām dienām vai pat pēc mēneša atklāj uz ādas sarkanu centa izmēra plankumu ar tendenci palielināties. Ja laukuma diametrs sasniedz piecus centimetrus vai vairāk, būtu jāsaprot, ka tā ir klasiska agrīnā laimboreliozes izpausme – eritēma jeb klīniski epidemioloģiskā diagnoze. Klīniska, jo ir Laimas slimības izpausme – specifiskais plankums jeb eritēma: borēlijas no ērces koduma vietas pa limfātiskajām spraugām ir izplatījušās apkārtējā ādā, savairojušās, radies ādas iekaisums. Un ar borēlijām – baktērijām, kas izraisa Laimas slimību, – esot inficēta katra ceturtā ērce. Tātad izredzes saslimt ar Laimas slimību ir visai lielas.
Viltīgā Laimas slimība
Sezonā, ērču aktivitātes periodā, ar laimboreliozes pazīmi (plankumu) un sezonalitāti pilnīgi pietiek, lai noteiktu diagnozi un sāktu cilvēku ārstēt. Tātad nav steidzami jāveic analīzes, lai noskaidrotu, vai aizdomas par Laimas slimību apstiprināsies vai ne: tā ir situācija, kad pa taisno jādodas pie ģimenes ārsta un pēc iespējas ātrāk jāsaņem antibakteriālā terapija – jāsāk lietot antibiotikas. Citas raksturīgās pazīmes – borēlijas dzīvo ērces vēderā, zarnu traktā, un slimības scenārijs atkarīgs arī no tā, cik ilgi kukainis pie miesas barojies un cik veiksmīgi vai neveiksmīgi izdodas to noņemt. Proti, saspiežot ērces vēderiņu, cilvēka zemādā borēlijas nokļūs lielākā koncentrācijā nekā tad, ja ērce pati vienkārši ēd un nokrīt. Ja ērce bijusi ļoti inficēta un koduma vietā uzreiz iekļuvis pamatīgs daudzums borēliju, tās strauji izplatās pa limfātisko sistēmu, šķērso hematoencefalītisko barjeru, nokļūst līdz smadzeņu apvalkiem, un – parādās slimības neiroloģiskās formas. Ja ir tikai laimboreliozes agrīnā ādas forma, slimība parasti norit bez temperatūras paaugstināšanās, eritēma neniez, nesāp. Varbūt kādam temperatūra pakāpjas līdz 37,2–37,3 grādiem, bet tas netraucē, pašsajūta ir laba. Toties, ja ir meningīts vai meningoencefalīts, tad gan stipri paaugstinās temperatūra un sāp galva. Ja ir sejas nerva bojājums, kas arī ir viena no biežākajām agrīnajām Laimas slimības izpausmēm, noslīd mutes kaktiņš vai plakstiņš. Tad cilvēks parasti nejūtas labi un meklē ārsta palīdzību.
Bīstamas ir arī nimfas
Ja pieaugusi ērce ir inficēta ar borēlijām, tās būs arī visiem viņas bērniem – nimfām. Tātad, ja piesūcas nimfas, tās nebarojas tik ilgi kā pieaugušas ērces, kas var ēst vairākas dienas, – mazās mēdz piesūkties uz dažām stundām, pašas nokrīt, un cilvēks to pat nepamana. Tikai vēlāk parādās eritēma.
Analīzes par ātru
Tiklīdz borēlijas iekļūst cilvēka organismā, uzreiz sāk veidoties arī antivielas. Cita lieta, ka tās neveidojas ļoti strauji. Tāpēc, ja pirmo analīzi cilvēks veic tad, kad parādījusies eritēma, antivielu vēl nav tik daudz, lai testa sistēma tās uzķertu. Tā tas notiek aptuveni 70 procentos gadījumu. Līdz ar to ieteikums ir šāds: ja ir piesūkusies ērce vai arī ir ērču aktivitātes periods un uz ķermeņa pēkšņi parādās tipiskais plankums – eritēma, analīzes nav jāveic, jo 70 procentos gadījumu tajā brīdī, kad parādījusies slimības klīniskā aina, antivielas vēl nebūs izstrādājušās tādā daudzumā, lai testu sistēma tās identificētu, un tas var maldināt cilvēku. Viņš redz, ka tipiskās Laimas slimības pazīmes ir, taču analīzes antivielas neuzrāda, cilvēks nolemj, ka nav jāārstējas… Tas nebūtu pareizi! Tiklīdz ir klīniskā aina, jādodas pie ārsta un jāsāk lietot antibiotikas.
Kas notiek tālāk?
Ar antibakteriālo terapiju tiek iznīcinātas pašas borēlijas, taču tās jau ir paguvušas ierosināt organisma imūno atbildi, un aizsargvielu veidošanās process jau norit. Analīzēs specifiskās antivielas parādās pēc divām vai trim nedēļām kopš ērces piesūkšanās brīža, bet pa to laiku cilvēks jau var tikt izārstēts, ja viņš lieto atbilstošas antibiotikas. Izārstējas, un tikai pēc tam analizēs, ja tās veic, konstatē, ka ir specifiskās aizsargvielas. Vispirms būs IgM klases antivielas, pēc tam tās samazināsies, bet lēnām pieaugs IgG klases antivielas, kuras asinīs saglabājas visu mūžu un kalpo par sargiem, kuri neļauj atkārtoti saslimt. Ja ir problēmas ar imūnsistēmu un šo aizsargvielu nepietiek, var gadīties, ka pēc kāda laika, ja atkal piesūcas ar borēlijām inficēta ērce, cilvēks vēlreiz saslimst ar laimboreliozi. Taču biežāk tomēr ne – ja reiz infekcija dabūta un izārstēta, atkārtoti cilvēks vairs nesaslimst.
Bīstamas vēlīnās formas
Tās var parādīties vairākas nedēļas, mēnešus vai pat gadus pēc ērces piesūkšanās, ja laimborelioze netiek laikus atklāta vai nav pareizi ārstēta. Iespējams, baktērijas atkal savairojas, pārvar limfātisko barjeru, nokļūst asins straumē un ar tām tiek aiznestas uz kādiem citiem mērķorgāniem. Ja borēlijas nonāk locītavu somiņā, veidojas artrīts. Cilvēks vēršas pie reimatologa vai pie traumatologa ar locītavu problēmām, un, ja šie ārsti nesaskata, ka problēma būtu viņu specialitātes ietvaros, tad viņi pacientu nosūta pie infektologa. Ja borēlijas nokļūst sirds muskulī, cilvēkam, kuram nekad nav bijušas nekādas sirds veselības problēmas, pēkšņi sākas pārsitieni vai parādās sāpes sirdī, elpas trūkums, un viņš dodas pie kardiologa. Speciālists izmeklē sirdi un var aizdomāties par laimboreliozi… Tāpat borēliju ietekmē mēdz attīstīties perikardīts (sirds somiņas iekaisums), miokardīts (sirds muskulatūras iekaisums), hroniska dilatācijas kardiomiopātija, kad sirds muskulis, īpaši kreisais kambaris, paplašinās, orgāna spēja sūknēt asinis samazinās, un attīstās sirds mazspēja. Protams, ne vienmēr pie vainas būs ērce – ir arī citi iemesli, kuri var radīt šādas izpausmes, tāpēc diferenciālā diagnostika nav viegla.
Grūti diagnosticēt
Latvijā apmēram diviem procentiem laimboreliozes pacientu tiek apstiprinātas infekcijas vēlīnās locītavu un sirds izpausmēs. Tās ir diezgan grūti diagnosticēt, jo cilvēkiem ir dažādi multipli traucējumi, kas raksturīgi pie daudzām kaitēm, – viņi sūdzas par galvassāpēm, par uzmanības noturēšanas problēmām, par koncentrēšanās un miega traucējumiem, kādreiz kādam ir tirpšana rokās vienā pusē vai abās, vai arī tirpst abas kājas. Turklāt simptomi var būt dažādās kombinācijās, tādēļ diagnozi bieži vien nosaka ar izslēgšanas metodi. Tad jāguļ slimnīcā, jāveic lumbālā punkcija un specifiskas asins analīzes, jāsalīdzina antivielu daudzums smadzeņu šķidrumā, līdz top skaidrs, vai pie šīm sūdzībām vainojama laimborelioze vai tomēr kāda cita neiroloģiska problēma. Arī vēlīnās formas var ārstēt, tad, protams, jālieto antibiotikas, un no šīs ārstēšanas ir pozitīvs efekts. Taču gadījumā, ja tā nav laimborelioze, bet kāda cita slimība, deģeneratīvas izmaiņas nervu sistēmā vai muskuļos, vai citās struktūrās, tad antibakteriālā terapija nedod nekādu uzlabojumu un var būt, ka šie simptomi pat progresē. Tad jāmeklē īstais iemesls.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekasfarmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka, esot dabā, vislabākā aizsardzība no ērcēm tomēr ir laicīga un pārdomāta rīcība, lai ērce nepiesūktos. Tie ir ķīmiskie ērču un odu atbaidīšanas līdzekļi, kuriem līdzās ir vērts padomāt arī par pareizu apģērbu – gaišu, bez liekām ielocēm un faltēm. Atrodoties vietās, kur var būt ērces, īpaši ieteicams paturēt prātā piesardzību un ik pa laikam tomēr palūgt kādam apskatīties, vai nekur nerāpo ērce.
Ja ērci tomēr piesūkusies, nekādā ziņā vietu, kur kukainis piesūcies, nedrīkst ziest ar sviestu vai eļļu. Jāatceras, ka svarīgi kukaini izvilkt laukā pareizi, turklāt – uzreiz, tiklīdz atklāj, ka tas piesūcies. Ja nav zināšanu, kā to pareizi darīt, noteikti vērsieties pie kāda, kurš to zina. Tāpat arī farmaceite atgādina, ka izvilkto ērci labāk tomēr uzreiz neizmest, bet gan nodot laboratoriskām analīzēm, lai noteiktu, vai tā nepārnēsā Laimas slimību.
Iegādāta aparatūra vīrushepatīta C diagnosticēšanai ieslodzījuma vietās
Vīrushepatīts C līdzīgi kā B hepatīts un HIV izplatās ar inficētu asiņu starpniecību. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2018. gadā ieslodzījuma iestādēs tika konstatēti 250 jeb 17,5% no Latvijas populācijā pagājušajā gadā kopumā reģistrētajiem hroniska vīrushepatīta C gadījumiem. Par to, kā ieslodzījuma iestādēs tiek veikta C hepatīta diagnostika un kā ieslodzītie saņem ārstēšanu, stāsta sertificēta infektoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Dr. med. Inga Ažiņa.
Kādēļ to nepieciešams ārstēt?
Cietumos atrodas daudz cilvēku ar atkarībām. Lai iegūtu savu nākamo devu, atkarīgs cilvēks nereti ir spiests izdarīt noziegumu, un tādējādi nonāk policijas redzeslokā un agri vai vēlu arī ieslodzījumā par veiktajiem pārkāpumiem. Tā šī slimība nokļūst ieslodzījuma iestādēs lielākā koncentrācijā nekā kopējā populācijā. Gadiem ārstējot pacientus, esam novērojuši, ka cilvēkam ar C hepatītu mēdz vienlaicīgi būt arī B hepatīts un HIV infekcija, jo arī šīs slimības izplatās ne tikai ar inficētu asiņu starpniecību, un ar vienu inficētu šļirci diemžēl ir iespējams iegūt visas šīs infekcijas vienlaicīgi, bet arī seksuāla kontakta laikā. Ir svarīgi ārstēt visas infekcijas slimības – C un B hepatītu, HIV infekciju –ieslodzījuma vietās, lai brīdī, kad cilvēks nonāk brīvībā, viņš nekļūtu par infekcijas avotu un neapdraudētu pārējo sabiedrību. Tas ir pats galvenais mērķis.
Kas tiek darīts, lai mazinātu vīrushepatīta C izplatību ieslodzījuma iestādēs un kopējā populācijā?
Šogad mēs sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes medicīnas daļas priekšniekiem vairākkārt esam tikušies Veselības ministrijas organizētās sēdēs, kā arī Latvijas Infektoloģijas centra telpās, kur kopīgi meklējam īsāko ceļu, kā risināt šo problēmu gan diagnostikā, gan ārstēšanā. Nepietiek tikai ar to, ka cilvēkam tiek diagnosticēts C hepatīts, ir arī jābūt iespējai cilvēkam piedāvāt ārstēšanu. Latvijā šī iespēja parādījās 2016. gadā, kad notika radikālas izmaiņas kompensācijas sistēmā. Pirms tam valsts kompensēja tikai 75% no medikamentu izmaksām un bija nepieciešams pacienta līdzmaksājums, tāpat valsts iepriekš kompensēja ārstēšanu tikai smagākiem fibrozes gadījumiem, tas ir, trešajai un ceturtajai fibrozes pakāpei, taču šobrīd valsts pilnībā kompensētu ārstēšanu var saņemt arī cilvēki ar pirmo vai otro fibrozes pakāpi, kas aptver gandrīz visu pacientu loku. 2016. gadā, kad parādījās jauni medikamenti un izmainījās kompensācijas nosacījumi, arī cietumos parādījās iespēja saņemt valsts kompensētu nepieciešamo ārstēšanu.
Ir vēl kādi šķēršļi, kas liedz inficētai ieslodzītajai personai saņemt ārstēšanu?
Ieslodzītie tiek pārvietoti no viena cietuma uz citu, un ir grūti noteikt, kurā brīdī cilvēks ir izmeklēts un kurā ieslodzījuma vietā saņems ārstēšanu. Tāpat joprojām pastāv dažādi birokrātiski šķēršļi. Nepieciešamie medikamenti nav brīvi lietojami, to lietošanu var nozīmēt tikai ārsts infektologs caur ārstu konsīliju. Ārstu konsīlija lēmums tiek nosūtīts uz Nacionālo veselības dienestu, no kura ir jāsagaida atbilde. Dažreiz šis process aizņem vairākus mēnešus. Par to šobrīd turpinās diskusijas ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu.
Kā notiek C hepatīta diagnostika un medikamentu saņemšana ieslodzījuma iestādēs?
Lai uzsāktu C hepatīta ārstēšanu, nepietiek tikai ar to, ka tiek veikts antivielu tests un iegūts pozitīvs rezultāts. Ir nepieciešams veikt papildus izmeklējumus, lai noskaidrotu, vai antivielas nozīmē, ka cilvēks ir kādreiz pārslimojis C hepatītu vai ir inficēts šobrīd. Ārstēšana notiek, sadarbojoties ar ieslodzījuma iestādēs esošo medicīnas personālu, kuru mēs vēl papildus apmācām specifiskākos diagnostikas un ārstēšanas jautājumos par C hepatītu.
Līdzīga sistēma tika izveidota un jau vairākus gadus darbojas HIV ārstēšanas jomā cietumos. Ieslodzījuma vietas medicīnas personāls izmeklē un novērtē pacientu, izvirza uz konsīliju un tad dodas uz Latvijas Infektoloģijas centru (LIC) ar ieslodzītā dokumentāciju, kur to prezentē. Konsīlijs nozīmē medikamentus, ko pacients pēc tam saņem ar starpnieka palīdzību – ārstu, kas strādā attiecīgajā cietumā. Šo pašu modeli mēs sākam praktizēt arī C hepatīta ārstēšanā kopš 2016.gada, kad parādījās jauni medikamenti un izmainījās kompensācijas nosacījumi. HIV ir jāārstē visu mūžu, bet C hepatīta ārstēšana ir tikai 3 vai 4 mēnešu ilga, kādreiz tie ir pat 2 mēneši.
Pirms C hepatīta ārstēšanas pacientam nepieciešams noteikt aknu fibrozes pakāpi. Līdz šim to varēja noteikt Latvijas Infektoloģijas centrā, kas nozīmē, ka pacientu nepieciešams konvojēt no ieslodzījuma vietas uz izmeklējumu. Lai šāda sistēma būtu efektīvāka un ekonomiskiizdevīga, ieslodzījuma vietās tika iegādāta jauna aparatūra izmeklējumu veikšanai, kas palīdzēs noteikt fibrozes pakāpi, tādējādi nebūtu nepieciešams konvojēt pacientu uz izmeklēšanām LIC. Jaunā aparatūra pēc nepieciešamības tiks transportēta pa ieslodzījuma iestādēm un nodrošinās izmeklējumu veikšanu uz vietas.
C hepatīta izmeklēšanas un ārstēšanas laikā ir ļoti svarīgi komunicēt ar medicīnas personālu un pacientu. Mēs šobrīd esam pozitīva ceļa sākumā, un es domāju, ka mēs atradīsim veidus, kā vēl vairāk optimizēt ārstēšanas un izmeklēšanas procesu.
Pasaules labākie ēdieni ir dzimuši eksperimentu un nejaušību rezultātā, un arī katras ģimenes ieradumi, gatavojot un ieturot maltīti, veidojas, izmēģinot dažādas pieejas. Mācot bērniem mājas soli, vecākiem nereti ir sākotnējā vīzija par to, ko atvasei nepieciešams zināt un prast. Tomēr ne visas ieceres realizējas un daudzi izcili risinājumi, kas patīk visai ģimenei, rodas gluži nejauši. Ar ieteikumiem, kā veiksmīgi iesaistīt ģimeni kopīgā maltītes pagatavošanā un baudīšanā, plānojot laiku un veicinot kopā būšanu, kustības Rimi labākai dzīvei ietvaros dalās gardēde un divu bērnu mamma Signe Meirāne.
Kopīga maltīte – kopīgs laiks
Maltīte ir process, kas sākas jau tad, kad mēs izdomājam, ko ēdīsim, un beidzas brīdī, kad pēc maltītes tiek aiznesti trauki. Signes Meirānes ģimenē aug divas meitas – 9 un 11 gadus vecas. Ģimenē pieņemts, ka katram ir jāiesaistās, lai brīdī, kad ēdiens ir gatavs, visi kopā varētu sēsties pie galda. Signe atzīst, ka viņas ģimenē iesaistīšanās aizsākās ar daudzās ģimenēs ierasto laika trūkumu, kad nekas cits neatlika kā vien lūgt mājinieku palīdzību, lai ātrāk tiktu pie kārotās ēdiena baudīšanas.
Reiz Signes ģimene mitinājās mājā, kur ledusskapis atradās garāžā, tādēļ Signe lūdza meitas palīdzēt ar nepieciešamo produktu atnešanu. Tādā veidā bērni iepazina dažādus produktus – to izskatu, pielietojumu un atrašanos ledusskapī – un ar sākotnēji vieglu uzdevumu iemācījās iesaistīties kopīgā darbā. Arī tagad, kad ledusskapis ir pie rokas, meitas joprojām palīdz padot nepieciešamo. Tas aizsācies nejauši– pēc dažiem šādiem lūgumiem–, betpārvērties par noderīgu ieradumu.
Signe uzsver – nav būtiski, kurš no ģimenes pievēršas kādam konkrētam uzdevumam. Var vērot, kādi pienākumi katram labāk padodas un rada lielāko gandarījumu. Tomēr, atšķirībā no produktu atrašanas ledusskapī, kur šim uzdevumam nav konkrēta vecuma ierobežojuma, jāatceras ievērot drošību, it īpaši ar asiem priekšmetiem – rīvēm, nažiem un citiem virtuves piederumiem. Sagriezt, sarīvēt – šos pienākumus labāk atstāt pieaugušo pārziņā, savukārt bērniem var piedāvāt radošus risinājumus, piemēram, izvēlēties un izkārtot uz galda traukus un dekorus, kas viens otram piestāv.
Galda kultūra veidojas ģimenē
Signe atzīst, ka bērniem mācīt, paskaidrot un parādīt nav viegls uzdevums, kas prasa enerģiju, laiku, un pacietību. Tomēr ieguldītais darbs atmaksājas, jo bērnu zināšanas atvieglos vecāku uzdevumus. Piemēram, jau drīz vien vairs nav jāatgādina par galda uzklāšanu, jāskaidro, kur stāv galda instrumenti, kā izskatās un kur ledusskapī atrodami dažādi produkti. Turklāt kopīga maltītes gatavošana un baudīšana ir arī labs laiks, kad mācīt galda etiķeti. Viņi var apgūt, kā pareizi novietojams nazis un dakšiņa, saprast, ka pēc ēšanas trauki tiek novākti no galda un pateikts “paldies” par gardo ēdienu un pārējo ģimenes locekļu centību.
“Galvenais darbu sadalījumā ir parādīt – maltīte nav kaut kas, kas maģiski parādās uz galda, un pēc ēšanas viss pazūd pats no sevis. Kopīgais mācīšanās process ir jāpadara patīkams. To nevar uzreiz uzspiest, to nevar darīt ar dusmām, naidu vai kā armijā, jo tad tas nesagādās prieku nevienam. Bērnam radīsies sajūta, ka gatavot maltīti ir kaut kas nepatīkams. Bet vienotas formulas šajā procesā nav. Vecākiem ir jāizjūt bērns – ko viņš var izdarīt, ko vēl nē, kas interesē, un kas – nē. Un tad šīm zināšanām pamazām pievieno jaunus pienākumus. Un tā veidojas mācīšanās – caur sapratni un ar pacietību,” skaidro Signe Meirāne.
20.novembrī 93 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II un 98 gadus vecais princis Filips atzīmēja savu 72. kāzu gadadienu! Keita Midltone un princis Viljams savā Instagram profilā publicēja attēlu, kurā Elizabete II un Filips redzami pavisam, pavisam jauni. Šādi Kensingtonas hercogi publiski apsveikuši viņas Augstību un princi Filipu ar 72 kāzu gadadienu.”Apsveicam Viņas Augstību karalieni un Viņa Augstību, princi Filipu ar 72 kāzu gadadienu,” – teikts publikācijā.
Elizabete apprecējās ar Filipu Mauntbatenu 1947.gada 20.novembrī. Par šo ģimenei svarīgo notikumu atcerējās tieši Keita Midltone. Kembeidžas hercogu Instagram kontā tika publicētas divas fotogrāfijas, pirmajā fotogrāfijā pāris tikai nesen uzsākuši kopdzīvi, bet otrajā fotogrāfijā redzams pāra nesen uzņemtais foto.
Zināms gan, ka paši gaviļnieki tieši šajā datumā bijuši šķirti, jo karaliene Elizabete II atradās Londonā, bet princis Filips – Sandringemas pilī Norfolkas grāfistē.
Interesanti, ka karaliene un princis Filips bija pazīstami jau 13 gadus pirms viņi nosvinēja kāzas! Romantiskas jūtas uzplauka tikai ar laiku, tas notika aptuveni 8 gadus pirms kāzu atzīmēšanās, kad jaunā princese Elizabete apciemoja militāro jūrnieku koledžu Dortmundē, kur tolaik mācījās princis Filips.
Elizabetes tēvs, karalis Džordžs VI bijis negatīvī noskaņots pret šīm attiecībām. Prinča Filipa tēvs, grieķu princis Andrejs, bijis draudzīgās attiecībās ar Āfolfu Hitleru. Princis Filips tolaik bijis visai nabadzīgs un pilnīgi neko nevarēja dot Elizabetei, izņemot savu titulu. Pāra mīlestība bija lielāka par Elizabetes tēva iebildumiem. Elizabete saulaulājās tēvam nezinot un viņam nācās “piekāpties”, lai vēlāk uzrīkotu “īstās” kāzas. Savas mīļotās dēļ princis Filips atteicās jebkad pretendēt uz karaļa titulu, kā arī nomainīja ticību no pareizticības uz katoļu ticību, taču vēlāk viņam tika piešķira Edinburgas hercoga titulu.
Elizaebetes un Filipa laulībā dzimuši četri bērni – vecākais dēls, princis Čārlzs, princese Anna, princis Endrjū un princis Edvards. Viņiem ir arī bagātīgs pulciņš mazbērnu un mazmazbērnu. Karaliene Elizabete II ir ļoti labās attiecībās ar mazdēla sievu Keitu Midltoni un, iespējams, vēlētos viņu redzēt tronī tad, kad pati vairs nevarēs šos pienākumus pildīt. Jāņem vērā, ka karaliskās ģimenes noteikumi gan nosaka, ka pirmais rindā uz troni pēc karalienes ir viņas un prinča Filipa vecākais dēls, princis Čārlzs.
Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju savu pēdējo gribu izvēlas noformēt testamenta vai mantojuma līguma formā. Pie Latvijas notāriem sastādīto testamentu skaits katru gadu pieaug vidēji par 20%, mantojuma līgumus cilvēki slēdz vidēji 100 gadījumos gadā. “Pēdējās gribas rīkojums ir ļoti personisks lēmums. Diemžēl notāri ļoti bieži ir liecinieki nopietnām nesaskaņām starp tuviniekiem, un to cēlonis ir tieši aizgājēja novēlējumu saturs,” stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. Viņš lēš, ka aptuveni 80% gadījumos aizgājēja tuvinieki nav apmierināti vai ir pārsteigti par testamenta saturu.
“Ja cilvēks vēlas, lai viņa īpašums tiktu sadalīts citādā kārtībā, nekā paredz likums, piemēram, atstājot lielāko tiesu savas mantas ne pirmās pakāpes radiniekiem, viņš to var paust savā pēdējās gribas rīkojumā jeb testamentā. Ar testamentu cilvēks pauž pēdējo gribu, un tā palicējiem pēc viņa aiziešanas mūžībā būtu jāciena. Diemžēl ne vienmēr tā ir. Tāpēc mantojuma lietas nebūtu ieteicams apspriest ārpus ģimenes, bet, iespējams, dažās ģimenēs ir vērts šo jautājumu detaļās necilāt arī starp vistuvākajiem radiniekiem, ja savstarpējās attiecības ir saspīlētas,” iesaka LZNP priekšsēdētājs.
Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad cilvēks nolēmis testamentu sastādīt un glabāt mājās, nevis pie notāra. Kā uzsver Jānis Skrastiņš, privāts testaments var netikt izpildīts dažādu apsvērumu dēļ. Visbiežāk šādi testamenti glabājas tikai pie personas, kas to rakstījusi, un var gadīties, ka tas mantojuma lietā var nenonākt, ja mantinieks nezina par tā eksistenci un atrašanās vietu. Tāpat tas var tikt atrasts jau pēc tam, kad mantojuma lieta jau nokārtota un manta sadalīta. Tomēr galvenie riski, kas jāņem vērā – pašrocīgi rakstītu testamentu ir ārkārtīgi viegli viltot, kā arī apzināti vai netīši iznīcināt. “Ja citiem ģimenes locekļiem vai kādam no tuviniekiem ir zināms jūsu testamenta atrašanās vieta un saturs, un kādam tas rada vilšanos, tad gadījumā, ja šī persona papildus savam aizvainojumam, nav visai godprātīga, kārdinājums dokumentu “nejauši” iznīcināt var ņemt virsroku pār respektu pret jūsu izdarīto izvēli,” norāda zvērināts notārs.
Savukārt pie notāra sastādītam jeb publiskais testaments ir garantija, ka tas nekur nenoklīdīs un vajadzīgajā brīdī stāsties spēkā, jo notariāli apliecināts testaments tiek reģistrēts Publisko testamentu reģistrā. Šajā reģistrā esošie testamenti ir pieejami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Tas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad tik daudz cilvēku no Latvijas ilgstoši vai uz visiem laikiem devušies darba un dzīves gaitās ārzemēs.
“Gan privātu, gan pie notāra sastādītu testamentu var mainīt kaut ik stundu, un katram jaunam mantiniekam var sacīt – esmu Tev atstājis visu, kas man ir. Tuvinieku starpā var rasties nesaskaņas, un tad testaments atkal tiek mainīts. Nav noslēpums, ka tieši šādu iemeslu dēļ daudzās ģimenēs rodas konflikti,” norāda Jānis Skrastiņš.
Tāpēc gadījumā, ja, piemēram, mājas īpašniekam ir absolūti skaidrs, kam viņš vēlas savu nekustamo īpašumu atstāt, testamentam alternatīva iespēja ir mantojuma līguma noslēgšana. Atšķirība ir fundamentāla – kamēr testamentu iespējams mainīt un atsaukt bez mantinieka ziņas, mantojuma līgums ir garantija, ka mantiniekam par labu taisītais pēdējās gribas rīkojums nav vienpusēji atsaucams. Tas ir prioritārs attiecībā pret testamentu, vēlāk taisīts testaments mantojuma līgumu neatceļ. Šajā gadījumā abām pusēm, kā arī citiem tuviniekiem ir skaidrība par aizgājēja pēdējo gribu attiecībā uz tā mantu, kas tiks saglabāta mantiniekam. Mantojuma līgums mantiniekam piešķir nogaidu tiesības uz nākamo mantojumu, un šis fakts ir saistošs arī trešajām personām, ja tiek ierakstīts zemesgrāmatā kopā ar atzīmi, ka mantojuma atstājējs viņam piederošos nekustamos īpašumus var atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt tikai ar līgumiskā mantinieka piekrišanu.
