Gandrīz visi, kam ģimenē ir mazi bērni vai mazbērni, piedzīvo “aizraujošu” ikdienu gluži, kā amerikāņu kalniņos – nedēļu mazais bērnudārzā, divas – slims un mājās. Turklāt ir jūtami blakusefekti – bieži vien bērna kaites pieķeras arī pieaugušajiem. “Mēness aptieka” kopā ar ekspertēm – ģimenes ārsti Lindu Šauriņu un farmaceiti Daivu Āboliņu  – palīdz noskaidrot, kas tās ir par slimībām, kam būtu īpaši jāpiesargājas un ko darīt profilaksei.

Daudz un dažādas 

Ģimenes ārste Linda Šauriņa atzīst, ka pirmie divi gadi bērnudārzā var būt patiešām grūti gan mazulim, gan ģimenei, taču jau trešajā gadā visticamāk paliks vieglāk. “Novērojumi liecina, ka bieži vien bērni, kuri tipiskās bērnudārza plaši sastopamās slimības šai vecumposmā izslimo, skolā slimo krietni mazāk, lai gan tas, protams, ir nosacīti. Agrāk vai vēlāk ar kādām infekcijām sastopas ikviens un, ja kāda slimība nav izslimota bērnībā, pirmā reize var pienākt arī pieaugušā vecumā,” saka ģimenes ārste un uzskaita, ar kādām infekciju slimībām bērni parasti slimo.

“Dārziņā bērns var saslimt ar jebkādu akūtu augšējo elpceļu vīrusa infekciju jeb ARVI, ko kāds var uzšķaudīt, uzklepot un to var arī vienkārši elpot. Dažām no vīrusu infekcijām ir specifisks izraisītājs un pat specifisks nosaukums, piemēram, Epšteina-Barras vīruss, gripa, Covid-19, Koksaki vīruss.

Vīrusa infekcija, ko parasti izslimo mazi bērni, ir vējbakas. Diezgan izplatīta ādas infekcija ir kašķis. Tā pat nereti gadās saslimt ar dažādu augšējo elpceļu vīrusu izraisītu slimību, ko pavada vēdera darbības traucējumi.

Savukārt izplatītākie kuņģa un zarnu trakta vīrusi ir norovīruss un rotavīruss. Ar tiem var inficēties, nenomazgājot rokas, neievērojot citu higiēnu, piemēram, dzerot no vienas krūzes ar saslimušo, spēlējoties ar tām pašām rotaļlietām. Šo infekciju “buķeti” visticamāk mazais agri vai vēlu atnesīs mājās, jautājums tikai, vai ar katru no tām saslims arī kāds mājinieks un kādā formā slimos.”

Imunitāte un vīrusu infekcijas

Izslimota ARVI parasti neveido noturīgu imunitāti, taču, izslimojot kādu no vīrusiem, organisms to spēj atpazīt un, inficējoties nākamreiz, iespējams, slimība neizpaudīsies vai tās norise būs vieglāka. Tiesa tas ir atkarīgs no vairākiem citiem faktoriem – vīrusa koncentrācijas, imūnsistēmas spējam, kopējā veselības stāvokļa.  

Specifiskā imunitāte izveidojas, izslimojot vējbakas, turklāt pret šo slimību ir vakcīna. Tā pieejama arī pret rotavīrusu, taču, to izslimojot, imunitāte neveidojas. “Vakcīna tika radīta tāpēc, ka rotavīruss ir ļoti lipīgs, raksturīgās tieši bērnudārza vecumam un var izraisīt nopietnas problēmas – augstu temperatūru, caureju, vemšanu, kas kopā rada lielu atūdeņošanās risku. Mazam bērnam tas ir bīstami veselībai. Vakcīna nepasargā no saslimšanas, bet gan no slimošanas smagā formā un no hospitalizācijas. Nereti mazuļi uzsāk gaitas dārziņā jau pusotra gada vecumā vai arī viņiem ir vecāki brāļi, māsās, kuri var atnest šos vīrusus, līdz ar to mazie ir īpaši apdraudēti.

Pieauguša cilvēka imūnsistēma dzīves laikā jau ir iepazinusies ar daudz un dažādiem vīrusiem. Ja, piemēram, nelielā devā noķerrotavīrusu, ko imūnsistēma atpazīst, tā spēj to iznīcināt un pieaugušais var arī nesaslimt. Saslimšana notiek tad, kas imunitātes atmiņa nav tik laba vai arī vīrusa daudzums ir tik liels, ka organisms ar to nespēj tikt galā,” skaidro Linda Šauriņa.

Nejaukie vēdera vīrusi

Tā kā pieaugušie pret vēdera vīrusiem nav vakcinēti, arī viņi var inficēties un slimot. Tomēr pieaugušo imūnā sistēma darbojas citādi, turklāt pieaugušā organisms nav tik jutīgs pret atūdeņošanos un, atšķirībā no maza bērna, pieaudzis cilvēks saprot, kāpēc slimošanas laikā ir jādzer ūdens. Cits jautājums – vai patiešām to dara. Tā pat ir nozīme, kāda veida vēdera vīruss ir gadījies – rotavīrusam ir raksturīgāka caureja, norovīrusam – augstāka temperatūra, tomēr tas ir relatīvi, un katram vīruss var izpausties mazliet citādi. Jāņem vērā, ka inkubācijas periods vēdera vīrusiem ir diezgan īss – viena, divas diennaktis.

“Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa uzsver, ka atūdeņošanās ir nopietna problēma un tās seku novēršanai bieži tiek meklēta palīdzība aptiekā. “No organisma ir izvadīts ne tikai šķidrums, bet arī sāļi, ko var sajust kā galvassāpes, nespēku, reiboni, lūpas un āda kļūst sausa, slāpst. Smagas dehidratācijas gadījumā var būt krampji, ātrs pulss, roku un kāju tirpšana, apjukums un pat samaņas zudums. Sāļus un citas minerālvielas var atjaunot ar rehidratējošiem dzērieniem. Parasti tie ir bezrecepšu  pulveri, kas jāpagatavo mājas apstākļos, atšķaidot ar novārītu ūdeni. To sastāva ir glikoze, nātrija hlorīds, nātrija citrāts un kālija hlorīds. Daži ir jau kombinēti ar probiotiķiem.”

Klasiskās bērnības slimības

Par klasiskām bērnības infekcijām pieņemts uzskatīt vējbakas, masalas, masaliņas un cūciņas. Daktere Šauriņa skaidro: “Ja bērns ir vakcinēts, tādas infekcijas slimības, kā vējbakas, masaliņas, masalas un cūciņas, bērnībā var izslimot relatīvi viegli, savukārt, jo gados vecāks cilvēks saslimst, jo lielāks ir komplikāciju risks. Piemēram, vējbakas pieaugušajam var diezgan ātri pāraugt meningītā vai encefalītā, kas jau prasa atrašanos stacionārā un intensīvu terapiju, bet saslimšana ar cūciņām pieaugušam vīrietim var rezultēties ar neauglību.

Jau pieminētais Epšteina-Barras vīruss, kā arī citomegalovīruss bieži tiek piedēvēti vienīgi bērnu slimībām, tomēr tā gluži nav, ar tiem var slimot arī pieaugušā vecumā. Raksturīgākais vecums saslimšanai ar šiem vīrusiem ir 5-9 gadi, nākamais posms – 17-25 gadi. Izslimojot vīrusi uzrāda specifisko imunitāti, tomēr jāatzīst, ka arī ar tām vīrusu infekcijām, ko mēdz uzskatīt par vienreiz mūžā izslimojamām, daži cilvēki mēdz saslimt vairakkārt, jo tas ir atkarīgs no konkrētā cilvēka imūnās sistēmas darbības.

Vēl viena slimība – Koksaki vīruss – sākas kā parasts klepus un tam ir raksturīgi arī ūdeņaini izsitumi uz rokām, plaukstām un pēdām. Vīruss ir ļoti lipīgs, agrāk bija izplatīts tieši bērniem, taču tagad novērots, ka slimo arī pieaugušie.”

Uzmanību – bīstama baktērija!

Līdzteku vīrusu infekcijām, ģimenes ārste vērš uzmanību kādai bakteriālai infekcijai – mikoplazmu pneimonijai, kas arī var piemeklēt pirmsskolas vecuma bērnu.

“Mikoplazmu pneimoniju izraisa specifiska baktērija. Šai slimībai raksturīgs nejauks, sauss klepus, kas īpaši pastiprinās, dodoties gulēt. Ja klepus ieilgst, noteikti jākonsultējas ar ārstu, jāveic laboratoriskā analīze un, ja tā apstiprina izraisītājas baktērijas klātesamību, jāārstējas ar konkrētām antibiotikām, kas spēj ar šo slimību cīnīties.”

Lipīgās ādas kaites

Jā, lai cik sens arī būtu kašķis – kašķa ērcītes izraisīta slimība, tā vēl arvien ir aktuāla un diezgan plaši mēdz izplatīties bērnudārzos. Būtiska ir ne vien terapija, bet arī apģērba, gultas veļas mazgāšana un kopšana.

Raksturīga bērnudārznieku slimība ir arī moluski – vīrusa infekcija, kas izpaužas ar ūdeņainiem, kārpiņām līdzīgiem izsitumiem, kas arī ir lipīgi.

Tā pat nereti bērni viens otram var nodod vīrusa kārpas.

Farmaceite Daiva Āboliņa norāda, ka infekciozo ādas slimību ārstēšanai aptiekās pieejami gan bezrecepšu, gan recepšu medikamenti: “No bezrecepšu zālēm tā būs sēra ziede un permetrīna geli. Svarīgi ir ievērot ekspozīcijas laiku – atkarībā no vecuma, bērniem šis laiks īsāks, pieaugušajiem ilgāks. Tam seko kārtīga mazgāšanās, visas veļas, apģērba nomaiņa un, ja nepieciešams, procedūras atkārtošana. Būtiski ir atcerēties, ja pēc zāļu uzziešanas tika nomazgātas rokas, tad arī zāles ir nomazgātas, un uz rokām tās ir jāuzziež atkārtoti. 

Atsevišķos gadījumos ārsts izraksta recepti ar pacientam individuāli pielāgotu zaļu sastāvu un to aptiekā izgatavo tieši konkrētajam pacientam. Niezes mazināšanai var lietot arī antihistamīna gelu vai tabletes. Ja ārstēšanai ar aptiekā pieejamajiem līdzekļiem nav rezultāta, ieteicams nekavējoties konsultēties ar ārstu.”

Mokas acīm – konjunktivīts

Konjunktivītu var izraisīt gan vīrusi, gan baktērijas, un ar to var saslimt gan bērni, gan pieaugušie. Ārste skaidro: “Bērnam aciņas niez, ir aizlipušas, ar rokām viņš tās pakasa, tad – pieskaras rotaļlietām, citiem priekšmetiem, un slimība izplatās. Ja acis ir tikai nedaudz apsārtušas, iespējams var tikt galā ar bezrecepšu medikamentiem un skalošanu ar kumelīšu tēju. Taču, ja no rīta tās ir pavisam aizlipušas, būs nepieciešams recepšu medikaments, kas arī kārtīgi jāizpilina (vismaz 5 dienas), un jāturpina to darīt vēl 2-3 dienas pēc tam, kad vairs nav izdalījumu un acis izskatās veselas. Pretējā gadījumā baktērijas var atkal sākt vairoties. Tiesa, konjunktivīts dārziņā var iet pa riņķi – tikmēr viens bērns jau izslimojis un atgriezies vesels, cits vēl tikai sāk un var inficēt to, kurš ar šo slimību nupat ir ticis galā.”

Farmaceite norāda, ka acu skalošanai der sterils fiziologiskais šķīdums, kuru izmanto arī degunam vai inhalācijām. Pretiekaisuma darbība būs pilieniem ar žibulīša ekstraktu vai kliņģerītēm.

Kuram un ar ko ir riskanti sastapties?

Bērnu slimības var izrādīties ne tik vien nepatīkama, bet pat bīstama “dāvaniņa” citiem mājiniekiem. “Jāņem vērā, ka sievietes imunitāte ir izmainīta grūtniecības laikā, līdz ar to pastāv arī lielāks risks saslimt. Grūtnieces apdraud vējbakas, masaliņas, masalas, jo, saslimstot šīs infekcijas var atstāt negatīvu iespaidu uz augļa attīstību un bērns var piedzimt ar iedzimtām patoloģijām. Arī jebkurš smagāk izslimots augšējo elpceļu vīruss, piemēram, gripa vai Covid-19, skar augli. Sekas var būt atpalicība augļa attīstībā, mazāks svars, vājāka imunitāte, priekšlaicīga piedzimšana un ar to saistītās problēmas. Taču jāuzsver, ka pret šīm slimībām var un vajag vakcinēties, turklāt gripas vakcināciju grūtniecēm apmaksā valsts,” skaidro ģimenes ārste un piebilst, ka uzmanīgiem jābūt arī cilvēkiem gados. “Senioriem, kam ir hroniskas slimības, piemēram, bronhiālā astma, cukura diabēts vai reimatoīdais artrīts, pret ko lieto imunitāti nomācošus medikamentus, ir jābūt īpaši piesardzīgiem. Gripa un Covid-19 būs biežākās riskus pastiprinošās slimības, kas var izraisīt bīstamas komplikācijas.

Vai mājinieki, kuri ik dienu kontaktējas ar maziem bērniem, patiešām saslims, atkarīgs no katra individuālās imunitātes un uzņemtās vīrusa devas, taču saslimšanas gadījumā komplikāciju risks noteikti ir lielāks gan grūtniecēm, gan senioriem, gan cilvēkiem ar hroniskām slimībām.”

Kā nesaslimt?

• Kā lieliem, tā maziem vienmēr ir svarīgi rūpēties par imunitāti, piekopjot veselīgu dzīvesveidu – lietot pilnvērtīgu uzturu, dzert pietiekami daudz ūdens, būt fiziski aktīviem.
• Ja pret kādu no slimībām ir pieejama vakcīna, prātīgi ir izmantot šo zinātnes sasniegumu un vakcinēties. Bērniem ir vakcinācijas kalendārs, kam ir vērts sekot, un valsts garantētas vakcīnas, savukārt pieaugušajiem jārūpējas par sevi pašiem, sekojot medicīnas nozares specialistu ieteikumiem.
• Ikdienā ir jāievēro vispārējā higiēna, kas nozīmē regulāri mazgāt rokas, vēdināt telpas, mājās veikt mitro uzkošanu.
• Ja ir vēdera vīruss – vienmēr vajag mazgāt rokas pēc saslimuša mazuļa aprūpes. Protams, grūtāk būs ievērot higiēnas noteikumus un izvairīties, ja ģimenē ir vairāki bērni, jo viņi mēdz lietot viens otra traukus un rotaļlietas.
• Jāņem vērā, ka katram vīrusam ir inkubācijas periods. Ieteicams ievērot pastiprinātu higiēnu ne tikai tad, kad bērns jau ir saslimis, bet visu laiku, jo īpaši, vīrusus aktivitātes sezonā.
• Ja bērnudārzā kādam konstatēts kašķis, mājās ir jāizmazgā viss bērna apģērbs, kas lietots attiecīgajā periodā, un visa (gan bērna, gan citu ģimenes locekļu) gultasveļa, turklāt mazgāt vajadzētu iespējami augstākā temperatūrā.

Svarīgi!

Ja, slimojot ar jebkuru no šim slimībām, rodas kādas neskaidrības vai sarežģījumi, vajadzētu nekavējoties sazināties ar ģimenes ārstu. Lai vīrusu infekcijas gadījumā tūlīt nenoslogotu slimnīcu uzņemšanas nodaļas, ārpus ģimenes ārsta darba laika var zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 vai meklēt dežūrārstu (pieejami Rīgā un citās lielākajās pilsētās). Dežūrārsts sniedz palīdzību neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta pacients ir reģistrēts un, nepieciešamības gadījumā viņš ir tiesīgs izrakstīt arī receptes vai atvērt darbnespējas lapu. https://www.vmnvd.gov.lv/lv/dezurarsti-arpus-gimenes-arstu-darba-laika?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

Savukārt jautājumus par pareizu zāļu lietošanu un profilaksi var uzdot farmaceitam aptiekā, kā arī par zāļu pieejamību un vajadzības gadījumā recepšu zāļu piegādi uz mājām var vaicāt farmaceitam tiešsaistē (tālrunis 8555 darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00).

Lai gan cilvēki ne vienmēr to pamana, patiesībā atraugas ikvienu cilvēku piemeklē vismaz 20-50 reizes diennaktī. To laikā kuņģis atbrīvojas no norītā gaisa. Tomēr dažkārt gadās, ka šī fizioloģiskā norise kļūst par traucēkli – tā ir pamanāma, izraisot dažādas neērtas un mulsinošas situācijas. Aptieku tīkla Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa aicina pievērst uzmanību cēloņiem, kas visbiežāk mēdz izraisīt atraugas, lai nepieciešamības gadījumā savlaicīgi spertu pirmos soļus nopietnāku veselības problēmu novēršanai. 

To, ko tautā dēvē par atraugām, medicīnā sauc par aerofāgiju – tas ir gluži fizioloģisks process, kura laikā organisms atbrīvojas no gāzēm un gaisa, kas norīts ēdot, dzerot vai runājot. Norītais gaiss paaugstina spiedienu kuņģī. Ja tam nesekotu atrauga, kuņģa darbība tiktu bremzēta, tāpēc, vienlaikus reflektoriski saraujoties vēdera un kuņģa izejas muskulatūrai, fizioloģiski tiek atgrūsts gaiss. “Bet vēl jāatceras, ka gāzes parasti veidojas gremošanas sistēmas augšējā trešdaļā. Neliels daudzums šo gāzu ir ļoti nepieciešams, lai nodrošinātu gremošanas procesu: gāzes aktivizē kuņģa darbību, veicina tā satura sajaukšanos un noslāņošanos. Tieši tāpēc atraugas ir absolūti visiem cilvēkiem,” skaidro Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa. Situācijās, kad atraugas kļūst traucējošas, noteikti būtu jāaizdomājas, vai tajā nav vainojams kāds no četriem iemesliem, kas šo procesu pastiprina. Vairumā gadījumu šos iemesls var novērst. 

Iemesls Nr.1: pārāk lielas porcijas

Visbiežāk atraugas, kas rodas pēc maltītes, ir signāls, ka ir ēsts par daudz un kuņģis ar atviļņa palīdzību cenšas atbrīvoties no liekā ēdiena, ko tobrīd nav spējīgs pārstrādāt.  To apzinoties, ieteicams ēst lēnām un pieturēties pie noteikta porcijas apjoma, paturot prātā, ka sāta sajūta iestājas kādu laiku pēc maltītes beigām.

Iemesls Nr.2: ēdot sarunājas, lasa, skatās TV…

Ēšanas laikā pievēršoties vēl kādām citām darbībām, piemēram, sarunām vai lasīšanai, vairs netiek ievērots pareizs košļāšanas un rīšanas režīms. “Tādējādi netiek kontrolēts ēšanas ātrums un izpaliek tik svarīgā sakošļāšanas fāze, kuras laikā gremošanas sistēmas centri tiek sagatavoti turpmākai ēdiena pārstrādei. Ēdot pārāk ātri, kuņģī nokļūst arvien vairāk gaisa un traucējošas atraugas pēc maltītes ir neizbēgamas,” skaidro Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa. “Turpretim ēdot lēnām, bez steigas, kārtīgi sakošļājot pārtiku un rijot mazus kumosus, kuņģī tiek līdzsvarots spiediens un kuņģis spēj piemēroties arvien lielākam tilpumam. Arī situācijās, ja atraugām pievienojas puvuma (vecu olu) smaka, ir vērts aizdomāties, vai iepriekšējā maltītē nav uzņemts pārāk liels ēdiena apjoms. Nepatīkamo aromātu visticamāk ir izraisījis sērūdeņradis, kas radies kuņģī, kurā pārāk ilgi aizkavējušās nesagremota ēdiena masas, ko gremošanas trakts nav paguvis pārstrādāt.”

Iemesls Nr.3: aizraušanās ar košļājamo gumiju

Arī zelējot košļājamo gumiju, tiek norīts daudz gaisa. Tādā veidā uz laiku apmānām savu gremošanas sistēmu – tā tiek stimulēta, bet ēdiens netiek uzņemts. Turklāt jāatceras, ka košļājamā gumija satur daudz ogļhidrātu, ksilitolu un sorbitolu, kas arī veicina gāzu veidošanos un uzkrāšanos gan kuņģī, gan zarnu traktā. Tas var kļūt par iemeslu, kādēļ pastiprinās atraugas.

Iemesls Nr.4: pārmērīgi trekns ēdiens, pārāk daudz kafijas

Dažkārt, ja atraugas kļuvušas pārmērīgas un traucējošas, tas liecina, ka kuņģa vārstveida muskulis un viss tā slēdzošais mehānisms ir kļuvis vājš. “Ja regulāri uzturā lieto daudz treknu produktu, arī kofeīnu, alkoholu, piparmētras, kā arī dažādus medikamentus, tas ilgtermiņā atslābina gludo muskulatūru un ar laiku padara vājāku arī kuņģa vārstveida muskuli. Savukārt tūlītēju iedarbību uz šo muskuli var panākt, ja lieto gāzētus dzērienus vai ēd lielas porcijas, kas palielina kuņģa tilpumu. Tad atraugas ir neizbēgamas! Tomēr, ja atrauga ir bez nepatīkama aromāta un pēcgaršas, tas nenotiek biežāk kā 10–11 reizes dienā ēdienreižu starplaikos, tad uztraukumam nav pamata un šādu situāciju var uzskatīt par fizioloģisku normu,” saka Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa. 

Pēc atraugām mutē nepatīkama garša? – Pārbaudi veselību!

Jāatceras, ka kuņģī ir ne tikai kuņģa skābe, bet tajā nonāk arī gremošanas sula – žults, tāpēc reizēm atraugas pavada rūgta vai skābena garša mutē. “Ja tas neatkārtojas bieži, par to nevajag uztraukties. Skāba pēcgarša norāda uz paaugstinātu kuņģa sulas skābumu, bet rūgta pēcgarša liecinās par to, ka no divpadsmitpirkstu zarnas kuņģī ir ieplūdusi žults. Ja skābas vai rūgtas atraugas novēro bieži, regulāri un ilgstoši, ir vērts veikt papildu izmeklējumus, lai pārliecinātos, vai šis nav simptoms kādai kuņģa, zarnu trakta, aknu, žultspūšļa kaitei vai diafragmas trūcei, iespējams arī stenokardijai vai pat miokarda infarktam. Lai izslēgtu šīs saslimšanas un nepieciešamības gadījumā uzsāktu atbilstošu ārstēšanu, ārsta konsultācija un izmeklējumi būtu ļoti ieteicami,” iesaka farmaceita asistente Agnese Jursa.

Atraugas kopā ar smaguma sajūtu – kādus ieročus lietot?

Ja ir ieēsts par daudz un moka atraugas kopā ar smaguma sajūtu, tad var palīdzēt aptiekā nopērkami uztura bagātinātāji, vērtīgās dabas veltes, kā arī bezrecepšu medikamenti gremošanas veicināšanai.

• Lai atjaunotu kuņģa un zarnu trakta darbību, ieteicams kādu laiku uzturā iekļaut  probiotiķus. 
• Cigoriņu sakne un olveida ceļtekas sēklapvalki var palīdzēt uzturēt normālu gremošanas sistēmas funkciju, veicināt ēdiena pārvietošanos zarnu traktā. 
• Smaguma sajūtu vēderā var palīdzēt mazināt ķimeņu un fenheļa augļi.
• Ingvera sakne palīdz nomierināt kuņģi, mazina diskomforta un nelabuma sajūtu, rūpējas par vēdera dobuma veselību un normālu gremošanas trakta darbību.
• Artišoks un pienene palīdz uzlabot gremošanu, īpaši pārmērīgas ēšanas vai treknu ēdienu lietošanas laikā.
• Dažādu gremošanas trakta problēmu gadījumā var lietot arī priežu skuju ekstraktu. 
• Var ņemt palīgā bezrecepšu medikamentus, kuru sastāvā ir aktīvā viela – simetikons, kas sadala kuņģī un zarnu traktā iesprostotos gāzu pūslīšus, tādējādi atbrīvotās gāzes var tikt aizvadītas no organisma dabīgā veidā. Savukārt gremošanas ferments – pankreatīns palīdzēs sašķelt taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, tādejādi palīdzot pārstrādāt apēsto pārtiku un mazinot smaguma sajūtu vēderā.
• Lai organismam vieglāk būtu pārstrādāt pārtiku, ir ļoti svarīgi uzturā lietot pietiekami daudz ūdens – 1,5–2 litrus dienā.

„Iespējams, jūsu zobu tīrīšanas tehnika nav mainījusies gadiem. Bet vai tā patiešām ir nevainojama? Vai tīrāt pietiekami ilgi, pareizā virzienā un ar pareizo zobu pastas daudzumu?” jautā „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. 

Kā liecina pētījumu dati no ASV, vismaz vienam no četriem pieaugušajiem ir neārstēts kariess un pusei no visiem, kas vecāki par 30 gadiem, ir smaganu slimības, piemēram, paradontozes pazīmes. Visticamāk, zobārsti apliecinās, ka mūsu iedzīvotāju zobu stāvoklis nav labāks, tāpēc laiks pievērsties kļūdām, kas ietekmē mutes dobuma veselību. 

Pārāk īss tīrīšanas laiks

Agrāk pieminētās divas minūtes – laiks, cik ilgi tīrāt zobus – ir maldīgs priekšstats par to, ka zobi ir patiešām kārtīgi ir iztīrīti. Kāds zobs var būt notīrīts ļoti labi, bet kāds – tikai nedaudz. Pareizi būtu zobus tīrīt, ņemot talkā skaitīšanu – lai tiktu galā aplikumu, katru zoba virsmu vēlams notīrīt 10 reizes. Ja izmantojiet elektriskās zobu birstes, tad katrai zobu virsmas tīrīšanai jāvelta vismaz 5 sekundes. Skaitot varēsiet ne tikai kontrolēt savu zobu tīrīšanas laiku, bet arī bērnam ierādīt labas zobu higiēnas paradumus.

Ja jums ir, piemēram, breketes, tiltiņš vai implanti, tad vēlams rūpīgi un maigi tīrīt vietas, kur var būt ieķērušās pārtikas atliekas. Aptiekā šim nolūkam pieejami īpaši palīglīdzekļi – starpzobu birstītes vai speciāli zobu diegi.

Pārāk reti

Nepietiek ar tīrīšanu vienreiz dienā, svarīgi tīrīt zobus vismaz divas reizes – no rīta un vakarā, lai atbrīvotos no baktērijām un aplikuma. Domājiet par saviem zobiem kā par šķīvi, uz kura veselas 24 stundas siltā, miklā vidē stāv ēdiena atliekas. Ka jūs rīkotos ar šķīvi? Droši vien ņemtu talkā mazgājamo līdzekli un sūkli. Zobu virsma piesaista ēdienu, un tikai zobu suka, pasta un zobu diegs spēs dabūt tīras spraugas un tikt galā ar aplikumu.

Pabeidzot zobu tīrīšanu vajadzētu izspļaut lieko zobu pastu, bet zobus neskalot ar ūdeni, lai zobu pastā esošie fluorīdi paliek uz zobu virsmas un tā tiek efektīvāk atjaunota.

Nepareizā brīdī

20 līdz 30 minūtes pēc ēšanas pH līmenis mutē ir nedaudz skābs, kas zobu emalju padara vājāku, tāpēc zobu sparīga pucēšana uzreiz pēc ēšanas var radīt risku sabojāt zobu emalju. Uz plānākas, traumēta emaljas baktērijām ir vieglāk nogulsnēties un izraisīt caurumu veidošanos, radot infekciju iekļūšanas risku. Nogaidiet pēc ēšanas vismaz 30 minūtes, un tikai tad iztīriet zobus ar zobu suku. Ja steidzaties vai arī zināt, ka vēlāk zobus iztīrīt nebūs iespējams, lai neitralizētu skābi, izskalojiet muti ar ūdeni vai izmantojiet mutes skalojamo līdzekli, ko ceļojuma iepakojuma versijā būtu vēlams nēsāt līdzi somiņā tāpat, kā roku dezinfekcijas līdzekli. Dažādu mutes skalojamo līdzekļu sastāvs ir atšķirīgs – vien ir piemērots mutes kopšanai ikdienā, cits –  īslaicīgai lietošanai. Skalojamiem līdzekļiem ir arī dažādas garšas. Ja to iegādājaties aptiekā, farmaceits paskaidros, kā līdzekli pareizi lietot, piemēram, jāņem vēra, ka daži no tiem mēdz būt atšķaidāmi.  Mutes skalojamie līdzekļi, kas ir koncentrēti, protams, ir ekonomiskāki, taču to precīza atšķaidīšana var radīt neērtības.

Nepareizs tīrīšanas leņķis

Pieskarieties ar zobu suku zobiem un nedaudz lieciet to uz augšu, lai suka būtu 45 grādu leņķī pret smaganām. Pēc tam pārvietojiet sukas galvu no zoba uz zobu, izmantojot nelielas apļveida kustības. Tas attiecas uz zobu ārējām virsmām, iekšējām virsmām un košļājamajām virsmām. Lai labāk piekļūtu katram zobam, mēģiniet ar kreiso roku tīrīt zobus mutes labajā pusē un ar labo roku – kreisajā.

Nav cieņā zobu diegs

Neatkarīgi no tā, cik perfekti jūs tīrāt zobus, ja nelietojat zobu diegu, puse zobu virsmas paliek neskarta un uz tās veidojas aplikums, kas pēcāk var atmaksāties ar caurumiem un smaganu slimībām. Aplikums ir lipīgs pārklājums uz zoba, kas pilns ar baktērijām, kuras barojas ar pārtikas atliekām, izdalot skābi, kas saēd zobus un mēdz sacietēt zobakmenī. To var notīrīt tikai zobārsts vai higiēnists. Tādēļ zobu diegam jābūt tualetes piederumu skapītī. Svarīgi atcerēties, ka zobu diegu vēlams lietot pirms zobu tīrīšanas, lai zobu starpas pēc diegošanas izdotos pilnvērtīgāk iztīrīt ar zobu suku. Aptiekā zobu diegi pieejami salīdzinoši plašā klāstā – tie var būt diega vai lentes veidā, ir tādi, kas pēc saskares ar siekalām izplešas, ar vai bez piparmētras garšas. Lielākām starpzobu spraugām ir pieejamas speciālas dažādu izmēru starpzobu birstītes.

Aizmirsts par mēli

Ja iztēlojamies mutes dobumu kā istabu, tad mēli var uzskatīt par mutes grīdu. Tā palīdz runāt un norīt, kā arī aiztur baktērijas, kas citādi izraisītu sliktu elpu, zobu un smaganu bojāšanos. Tāpēc pēc tam, kad notīrīti zobi, jāķeras pie mēles uzkopšanas. Tam var izmantot zobu suku vai speciālu mēles tīrītāju, virzot to no aizmugures uz priekšu. Taču tas jādara viegli, jo mēle ir klāta ar  jutīgām kārpiņām jeb sīkiem izciļņiem, kas palīdz sajust garšu un tekstūru. Farmaceits noteikti ieteiks piemērotāko mēles tīrītāju.

Pārāk spēcīgi

Neatkarīgi no tā, vai izmantojat manuālo vai elektrisko zobu suku, efektīvākais veids, kā tīrīt zobus, ir viegla un vairākkārtīga apļošana, nevis beršana. Pārāk spēcīga tīrīšana bojā zobu emalju un traumē smaganas. No svara arī, kādu zobu suku izvēlaties. Ieteicams izvēlēties mīkstu zobu suku, kas mazāk traumē smaganas, taču, izmantojot pareizu zobu tīrīšanas tehniku, efektīvi notīra zobus.

Pārāk daudz zobu pastas

Reklāmās redzams, ka zobu pasta vienmēr pilnībā nosedz birstītes sarus. Tas nav pareizi! Pieaugušajiem nepieciešama tikai zirņa lieluma piciņa jeb puse no standarta zobu birstes garuma. Zobu pastā esošais fluors ir minerāls, un tā pārāk liels daudzums var mainīt zobu struktūru. Zobu pastai ir obligāti jābūt jūsu higiēnas līdzekļu arsenālā, tomēr ir atsevišķi gadījumi, kad jāiegādājas kāds specializēts produkts, piemēram, kāda smaganu iekaisuma, jutīgu zobu gadījumā vai tad, ja nēsājat breketes.

Izvēloties zobu pastu, vēlams pievērst uzmanību fluorīdu koncentrācijai. Ikdienas lietošanai paredzētai zobu pastai vajadzētu saturēt vismaz 1000 – 1500 ppm fluorīdu. Pirms uzklāt zobu pastu, nav vēlama zobu sukas samitrināšana ar ūdeni, jo tā atšķaida zobu pastu.

Neprasmīgi uzglabāta un laikus nenomainīta zobu suka

Lai zobu suka kalpotu nevainojami, tā vienmēr ir jātur tīra. Pēc lietošanas noskalojiet to spēcīgā ūdens strūklā, lai atbrīvotu no netīrumiem un pastas atliekām, un lieciet vertikāli, lai nožūst. Ja turat to blakus citu tuvinieku zobu sukām, pārliecinieties, ka tās nesaskaras. Neturiet suku maisiņā vai slēgtā traukā (piemēram, ceļojuma futlārī), jo baktērijām patīk vairoties mitrā vidē.

Zobu sukas kalpošanas laiks ir aptuveni trīs četri mēneši. Pēc tam tās sari deformējas un nespēj pilnvērtīgi veikt savu uzdevumu.

Uzpucēti tikai priekšzobi

Protams, ka vieglāk ir iztīrīt priekšējos zobus, jo tie vieglāk pieejami un labāk redzami, taču arī zobu iekšpuse un sānu zobi ir tikpat neaizsargāti pret 500–700 baktēriju sugām, kas dzīvo mūsu mutē.

„Zobu kopšanas inventāru iegādājoties aptiekā, vienlaikus var saņemt arī farmaceita konsultāciju. Kā izrādās, nemaz tik vienkārša pareiza zobu tīrīšana nav!” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. 

Lai pieteiktos dalībai vienotajā lojalitātes programmā „Veselība”, apmainītu līdzšinējās „Mēness aptiekas” lojalitātes kartes vai pārskaitītu jau uzkrātos punktus, iedzīvotāji tiek aicināti līdz gada beigām apmeklēt kādu no „Mēness aptiekām”, „Centrālās laboratorijas” vai VCA veselības aprūpes iestādēm vairāk nekā 330 vietās visā Latvijā.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.