Salam iestājoties, daļa cilvēku atsakās no vingrošanas ārā un pārceļas uz sporta zāli. Taču laikā, kad trenažieru zāļu darbība ir ierobežota, arvien vairāk cilvēku ir sastopami vingrojot ārā arī aukstā laikā. Gjensidige Latvija atgādina – ja ir nolemts turpināt aktivitātes svaigā gaisā arī aukstās sezonas laikā, jāievēro vairāki drošības pasākumi, lai saglabātu nekaitētu ķermenim.

Tas, pie kādas temperatūras cilvēks var nodarboties ar sportu ārtelpās, ir atkarīgs no fiziskās sagatavotības un veselības stāvokļa. Jo zemāka gaisa temperatūra, jo lielāks kontrasts ar cilvēka ķermeņa un elpošanas temperatūru. 

Apģērbs un ekipējums

Lai trenējoties aukstā laikā ķermenis nesvīstu, zem sporta apģērba nepieciešams lietot termoveļu. Nākamajam apģērba slānim būtu jāuztur siltums, savukārt augšējam – droši jāpasargā no vēja un mitruma. Ir svarīgi izvēlēties tādu sporta apģērbu, kas netraucē kustībām. Tāpat treniņa laikā obligāti jāvelk cimdi un cepure, kas aizsedz ausis. Zem apaviem jāvelk siltas zeķes potītes garumā. Ja plānojas skriešanas treniņš, ieteicams izvēlēties siltinātus skriešanas apavus ar rievotu zoli. Var skriet arī ziemas zābakos, taču tie ir salīdzinoši smagi un būs atbilstoši tikai gadījumā, ja ir vēlme palielināt fizisko aktivitāšu slodzi. 

Iesildīšanās un treniņa intensitāte

Iesildīšanās ir svarīga, jo tā sasilda un pieradina ķermeni pie aukstuma. Pēc iesildīšanās obligāta ir stiepšanās – aukstā laikā cilvēks mazāk kontrolē savas kustības, tādēļ stiepšanās padarīs muskuļus un saites elastīgākas un samazinās traumu risku. Treniņa laikā jāpārvietojas pietiekami enerģiski, lai izvairītos no ķermeņa temperatūras pazemināšanās. Lai gan aukstā laikā fiziskās aktivitātes sadedzina vairāk kaloriju nekā siltā, tas rada papildu stresu sirds muskuļos, tādēļ ir svarīgi tajā pašā laikā nepārslogot ķermeni un ievērot mērenu treniņa intensitāti.

“Sals un vējš nav šķērslis vingrošanai. Taču, ja vingrošana aukstumā ir neierasta, ķermeni ieteicams sagatavot temperatūras izmaiņām, sākot ar nelielām slodzēm (piemēram ātru iešanu) un pakāpeniski palielinot treniņa ilgumu un intensitāti,” skaidro Gjenisdige Latvija Veselības atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.

Organisma sagatavošana fiziskai aktivitātei

Var šķist, ka ziemā fizisku aktivitāšu laikā ķermenis zaudē mazāk mitruma nekā vasarā un slāpes nav jūtamas, taču tā nav taisnība – šķidrumu visvairāk zudējam tieši ziemā (jo daudz uzturamies telpās, kur gaiss ir ļoti sauss) un arī aukstumā. Fiziskās slodzes laikā, jo īpaši zemas temperatūras apstākļos, ir iespējams izjust pirmās dehidratācijas pazīmes – vājuma sajūtu un reiboni, tādēļ uz treniņu obligāti jāņem līdzi ūdens. Vēsais laiks retāk rada organismam slāpju sajūtu, bet ķermenim ir nepieciešams šķidrums ne tikai slāpju remdēšanai, barības vielu transportēšanai, bet arī efektīvai termoregulācijai. Piemēram, skrienot optimāli ir uzņemt 2-3 ūdens malkus uz kilometru. Tāpat, ja treniņš plānojas ilgāks, 2-3 stundas iepriekš ir ieteicams uzņemt nelielu ogļhidrātu maltīti, jo tie palīdz uzturēt enerģiju. 

“Lai treniņš būtu drošs un neradītu draudus veselībai, nepieciešams izvēlēties pareizu vingrošanas tehniku. Šim nolūkam ieteicams konsultēties ar treneri. Ja pēc treniņa jūtami saaukstēšanās simptomi, galvas vai vēdera sāpes, nepieciešams nekavējoties sazināties ar ārstu. Savukārt muskuļu sāpes nav trauksmes cēlonis – šajā gadījumā tie ir jāatslābina mājas apstākļos un jādod sev papildu brīva diena no sporta,” uzsver Z.Johansone.

Iestājoties stabilam salam, vasaras nepatikšanas ar spītīgiem kukaiņiem un karstuma dūrienu tiek aizstātas ar ziemas problēmām – apsaldēšanās risks, saplaisājuši ķepu spilventiņi, iekaisuma procesu saasināšanās, saaukstēšanās, alerģiskas reakcijas un saindēšanās, ko izraisa uz ietvēm kaisītie reaģenti. Gjensidige Latvija sniedz ieteikumus, kā pastaigāties ar suni, kaķi vai citu mājdzīvnieku salā, lai novērstu sala izraisītos draudus mūsu mīluļiem.

Dažādās klimata zonās audzētām šķirnēm ir atšķirīgs pielāgošanās līmenis aukstumam – dažāda veida imūnsistēma un kažoks. Lielākā daļa no ziemeļu reģioniem nākušo suņu šķirņu (haskiji, samojedi) var dzīvoties salā pastāvīgi. Savukārt dienvidos audzētās šķirnes mazāk adaptējas pret temperatūras pazemināšanos un salā uzturas ļoti nelabprāt. Suņi, kuru kažoks nav pietiekami biezs un sildošs (lapdogi, Jorkšīras terjeri, bezspalvainās šķirnes), ir visjutīgākie pret aukstumu un viņiem tas var izvērsties ļoti riskanti.

“Lieli suņi zaudē siltumu lēnāk, savukārt mazi suņi sāk salt daudz ātrāk. Tajā pašā laikā vienas šķirnes pārstāvji var panest aukstumu dažādi, atkarībā no uzturēšanas un kopšanas apstākļiem,” stāsta Gjensidige Latvija 

Pastaigas apģērbs

Lai pasargātu suni no apsaldēšanās, ir nepieciešams izvēlēties atbilstošu apģērbu pastaigai. Lielākā daļa ziemas kombinezonu, jaku un apsegu, galvenokārt, aizsargā suņa muguru un krūtis, taču ne vārgāko vietu – asti, kas ir īpaši jūtīga pret aukstumu. Izvēloties mājdzīvnieka ziemas drēbes, ir jādod priekšroka tādiem, kas maksimāli apsegs visas ķermeņa daļas. Īsspalvainajiem kurtiem (kurts, itāļu kurts, vipets) ir svarīgi izolēt no aukstuma arī garo kaklu un ausis, jo tās praktiski nav klātas ar spalvu – šo suņu šķirņu apģērbiem ir jābūt ar augstu, vēlams adītu apkakli. Savukārt gludspailvainajām šķirnēm un suņiem ar apgrieztām ausīm ir ieteicams izvelēties ērtu galvassegu vai kapuci. 

Lai drošībā būtu arī ķepas, vairāku iemeslu dēļ, āra pastaigās sala laikā sunim ir jāvelk speciāli apavi. Sniegs ne tikai apsaldē, bet arī ievaino mājdzīvnieka smalkās ķepas, jo tās tiek kairinātas uz sniega izkaisītās sāls un smilšu dēļ, savukārt apavi uzturēs mīluļa ķepas siltumā un drošībā. Bez tā, vēl viens traucēklis sunim salā ir ledus. Apavu valkāšana mazinās arī traumu, sastiepumu un lūzumu risku, kas var rasties mājdzīvniekam paslīdot uz ledus. Suns pie apavu vilkšanas pieradīs ātrāk, ja apavus vilksiet tikai uz jutīgākajam ķepām, pārējās atstājot atsegtas. 

Pastaigas laiks

Garspalvaino suņu šķirnes var atrasties salā daudz ilgāk nekā īsspalvainie. Piemēram, čivava un citas mazas suņu šķirnes var atrasties aukstumā ne ilgāk kā 20 minūtes, ja ārā ir sals. Kas attiecas uz lieliem suņiem, labāk nevajadzētu pastaigai veltīt ilgāk par 30 minūtēm, jo ​​pat visbiezākais kažoks bieži neglābj mīluli no hipotermijas.

Par laikapstākļiem ir ieteicas spriest arī pēc savām personīgajām izjūtām, nepaļaujoties tikai uz termometra stabiņu. Pat ja sals nav zems, taču vējš ir jūtami auksts, ir jāatsakās no garām pastaigām.  

Pirmās pazīmes, ka suns ir nosalis 

Visredzamākā pazīme, ka suns ir nosalis, ir drebuļi, kas ir dabisks ķermeņa veids, kā radīt siltumu. Citas izplatītas pazīmes, ka jūsu mīlulis ir nosalis pastaigas laikā, ir nevēlēšanās iet tālāk, nosalušu muskuļu un locītavu izraisītas neveiklas kustības un periodiska apsēšanās vai apgulšanās – tādējādi suns silda nosalušās ķepas. Bieži hipotermijas simptomi suņiem ir trīce un apsaldējumi. Apsaldējumi suņiem bieži notiek atklātās vietās, piemēram, astes reģionā, ausu galos, sēklinieku maisiņā un ķepu spilventiņos.  Atpazīt apsaldējumus ir iespējams vizuāli – aukstuma skartā zona cirkulācijas trūkuma dēļ kļūst ļoti bāla ar zilgani baltu nokrāsu.

Atgriežoties mājās ir svarīgi pārbaudīt mīluļa ķepas, lai pārliecinātos, ka ķepu spilventiņos nav pieķērusies sāls un tās nav sākušas sprēgāt. Ieteicams ir tās nomazgāt vai notīrīt tās ar siltu saslapinātu dvieli. Mazgāšana noņem ledus kausēšanas ķimikālijas, kas tiek izmantotas uz ceļiem, tās var būt ļoti kaitīgas sunim ne tikai uz ādas, bet arī ja tās nonāk organismā sunim nolaizot ķepas. Ja uz pēdām ir redzamas sasprēgāšanas pazīmes, var izmantot mitrinošu krēmu, kas ir speciāli paredzēts suņiem.

Reti kurš apzināti trenē atmiņu. Visbiežāk par šādu nepieciešamību iedomājamies vien izmisīgi meklējot kaut ko, kas pirms laiciņa nolikts tā, lai viegli atrast, un turklāt saprotam, ka šī nebūt nav pirmā epizode, kad atmiņa pieviļ. Vai, kad un kā rūpēties par atmiņas saglabāšanu – jau zināmo papildina neiroloģe Veselības centru apvienībā (VCA) Dace Bērziņa un „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.

Lūdzu, iedodiet kaut ko atmiņai!

„Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs atzīst, ka iemesli, kāpēc aptiekā taujā pēc kāda līdzekļa atmiņas uzlabošanai, mēdz būt visdažādākie un nereti ir atkarīgi no klientu vecuma. „Tā ir, un sūdzības par sliktu atmiņu ne vienmēr var saistīt ar procesiem, kas noris galvas smadzenēs. Jaunieši, piemēram, bieži vien un, sevišķi, pirms eksāmeniem, sūdzas par stresu, kas traucē atcerēties pat to, ko gluži labi zina. Šādā gadījuma lietderīgāk būs piedāvāt kādu nomierinošu augu valsts preparātu. 

Cilvēki darbspējas vecumā izjūt lielu spriedzi darbā, ir pārstrādājušies, jo, lai visu paveiktu, dara to arī naktī, laupot stundas miegam. Protams, ka, neizguļot visas miega fāzes, smadzeņu šūnas neatjaunojas, atmiņa pasliktinās. Šādā gadījumā pirmais ieteikums būtu prioritāšu pārskatīšana un dzīvesveida maiņa. 

Cilvēkiem gados kognitīvo spēju, tostarp, atmiņas, vājināšanos mēdz ietekmēt ikdienā lietotie medikamenti hroniskas slimības ārstēšanai, pretsāpju zāles vai antidepresanti.

Aicinu ikvienu vispirms konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu! Farmaceita konsultācija būs sevišķi noderīga, ja ikdienā jālieto vairākus medikamentus. Iespējams, atmiņas pasliktināšanās ir kādu zaļu vai to mijiedarbības blakne, ko var novērst, veicot korekcijas terapijā. Farmaceits var izanalizēt lietoto zāļu mijiedarbību un informēt par to klientu vai viņa ārstu.”

Kāpēc atmiņa ir tik svarīga

„Visiem zināms, ka tieši atmiņa nodrošina informācijas saglabāšanu un atcerēšanos. Galvenie atmiņas procesi ir iegaumēšana, atcerēšanās un aizmiršana. Taču atmiņa nav konstants lielums – šo kognitīvo funkciju var ietekmēt daudzi un dažādi faktori,” teic VCA neiroloģe Dace Bērziņa un min dažus interesantus, pētījumos balstītus faktus par atmiņu.

• Mācīšanās nodrošina izcilu treniņu smadzenēm – jo ilgāk mācamies bērnībā un jaunībā, jo labākas izredzes, ka atmiņa būs lieliska arī seniora vecumā.
• Izpētīts, ka nobriedušā vecumā kaut vai tikai viens mācību gads sievietei  uzlabo atmiņu par aptuveni pieciem gadiem, vīrietim – par diviem. 
• Tāpat pētījumi liecina, ka smadzenēm veselīgāka ir kopdzīve, jo vientulība pēc 65 gadu vecuma nelabvēlīgi atsaucas uz īstermiņa atmiņu.
• Atmiņas funkcionēšanai ir svarīgs kvalitatīvs miegs, tā kā dienas laikā iegūto informāciju smadzenes apstrādā tieši miegā. Nepietiekams nakts miegs var veicināt to, ka informācija aizmirstas vai nepaliek atmiņa pietiekami ilgi.
• Atmiņai nāk par labu regulāras fiziskās aktivitātes. Tās palīdz uzlabot arī koncentrēšanās spējas, veicina radošumu.

Atmiņu ietekmējošie faktori

Neiroloģe apkopo faktorus, kas var ietekmēt atmiņas kvalitāti.

• Iedzimtība. Ģenētikai ir nozīme ne tikai ārējo pazīmju mantošanā no tēva vai mātes.
• Miega kvalitāte, kā arī stress, trauksme, depresija. 
• Atkarību izraisošu, apreibinošu vielu lietošana. 
• Mazkustīgums, fizisko aktivitāšu un svaiga gaisa trūkums un nepietiekama fiziska slodze. 
• Nozīme ir gan uzturam, gan zarnu traktā esošajai mikroflorai. 
• Smagas infekcijas, hroniskas citu orgānu slimības.
• Alcheimera slimība, demence, arī insults.
• Galvas trauma un citi galvas smadzeņu bojājumi.

Kā noteikt atmiņas kvalitāti? 

Doma, ka ir aizmirsties izslēgt gludekli, nevarēšana atrast auto atslēgas vai cītīga briļļu meklēšana, kas patiesībā atrodas tur pat uz galvas, ir situācijas, ko visticamāk kaut reizi ir piedzīvojis ikviens pieaudzis cilvēks. Dace Bērziņa skaidro: „Atmiņu var pasliktināt, piemēram, pārslodze vai kāda nozīmīga notikuma gaidas, stress eksāmenu laikā, gatavošanās kādam svarīgam pasākumam, negulēta nakts. To, ka miegam ir nozīme, apliecina arī pētījumi – vislabāk atmiņa darbojas tad, ja cilvēks ir labi atpūties.”

Atsevišķs aizmiršanas gadījums droši vien nav iemesls satraukumam par atmiņas kvalitāti, tomēr, ja šādas epizodes atkārtojas un kļūst traucējošas, ieteicams vērsties pēc palīdzības pie ārsta.

„Bieži aizmirstas atslēgas vai regulāri uz karstas plīts piemirsta panna, iespējams, signalizē par nepieciešamību meklēt speciālista palīdzību. Ir dažādas atmiņas mērīšanas metodes, taču bieži lieto Monreālas kognitīvo funkciju novērtēšanas jeb MoCa skalu. Tā ir atrodama arī internetā un to var mēģināt izpildīt patstāvīgi, tiesa, rezultātu korektai interpretācijai tāpat būtu nepieciešama speciālista konsultācija, jo īpaši, ja no maksimāli iegūstamajiem 30 punktiem, rezultāts ir mazāk par 26.”

„Ātrā palīdzība” atmiņai

„Ja atmiņas pasliktināšanās notiek vien atsevišķā gadījumā vai vienreizēja faktora ietekmē, aptiekā var mēģināt piemeklēt konkrētajai situācijas piemērotāko līdzekli,” saka farmaceits.

• Melatonīnu – miega hormonu saturoši bezrecepšu medikamenti, kas paredzēti labākai iemigšanai, noderēs, ja cilvēks cieš no miega traucējumiem. Kā noskaidrojām, neizgulēšanās kaitē atmiņas procesu norisei. 
• Normalizēt nervu sistēmas darbību var palīdzēt uztura bagātinātāji, kas satur B grupas vitamīnus, kā arī magniju un koenzīmu Q10. 

Asinsriti (arī galvā) var uzlabot līdzekļi, kas satur Ginkgo biloba ekstraktu. Tiesa, nevar gaidīt tūlītēju efektu, tas tāpat būs jālieto ilgākā laika posmā, ko ieteiks ārsts vai farmaceits. 

2 darbības, kas trenē atmiņu 

• Dace Bērziņa norāda, ka ir divas visiem pieejamas, vērtīgas un reāli īstenojamas metodes, kā saglabāt labu atmiņu. Viena no tām ir mācīšanās visa mūža garumā, jaunu prasmju un zināšanu apgūšana, aizraušanās ar hobijiem, kas mudina domāt, palīdz aktivizēt smadzeņu darbību un saglabāt labu atmiņu arī seniora vecumā.  
• Otra – fiziskas aktivitātes, kas tiek veiktas nevis, kad gadās, bet regulāri. “Fiziskas aktivitātes, jo īpaši, svaigā gaisā, regulē asinsspiedienu, uzlabo sirds veselību un asinsvadu sieniņu elastību, labvēlīgi ietekmējot vielmaiņu galvas smadzenēs, kas, savukārt, veicina labāku atmiņas procesu norisi. Līdz ar gadiem tas viss nezaudē aktualitāti, tāpēc vecums noteikti nav iemesls fizisko aktivitāšu pārtraukšanai. Neiroloģe gan mierina, ka novecošana nebūt nenozīmē, ka ar to rokrokā nāks slikta atmiņa. Pretēji kādreizējiem pieņēmumiem, jaunākie zinātnieku atklājumi neiroloģijā liecina, ka nervu audi spēj atjaunoties un veidot jaunus savienojumus.

Uz pirksta iestrēdzis gredzens vasarā, kad karstuma dēļ mēdz rasties tūska, vai, kas pavisam traki, tūkums strauji iestājas pēc kukaiņa, piemēram, bites dzēliena, ir visai iespējama un bieža parādība. „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka un uzsver, ka šādos brīžos var pat izvērsties dzīvībai bīstama situācija, jo rota pārvēršas par mazu žņaugu, ietekmējot visu asinsriti. 

Vasarā arī daudzi pāri viens otram saka jāvārdu, apliecinot to ar gredzeniem. Kādam, iespējams, nākas uzzināt, ka gredzens – rota, kas līdz šim nav tikusi valkāta, var “iesprūst” uz pietūkuša pirksta, tā dodot ziņu, ka ar veselību vai ieradumiem kaut kas nav kārtībā vai pat liecināt par dzīvību apdraudošu situāciju.

Problēma tieši ar gredzeniem (ne citām rotām), jo sevišķi laulību, rodas tādēļ, ka šī stīpiņa ap zeltnesi apziņā burtiski saaug ar mums un krīzes brīžos, par kādu var būt arī reakcija uz karstumu vai kukaiņa dzēlienu, esam pavisam aizmirsuši par gredzena eksistenci.

Gaisa temperatūra var ietekmēt to, cik cieši gredzens pieguļ pirkstam. Kad tā ir augsta, pirksti var mazliet pietūkt un gredzens pieguļ ciešāk, līdz ar to tas vairs nav tik vienkārši noņemams. Taču ir arī daži citi, nopietnāki iemesli, kāpēc ierastā rota nav dabūjama nost.

Ķermeniskas izmaiņas

Ja gredzens nav noņemts ilgu laiku, tas, protams, izmēru nemaina, taču pirksta apjoms, gadiem ritot, gan var mainīties, gredzena nēsātājam pieņemoties svarā. Dažreiz mainās pat kaula izmērs. Tas var padarīt gredzena noņemšanu sarežģītu.

Sāls

Ja regulāri ēdat sāļas maltītes, šķidruma aiztures dēļ vispārējs pietūkums ir gandrīz neizbēgams un gredzens sāk radīt diskomfortu. Mainot diētu un lietojot pietiekami daudz ūdens, stāvokli var uzlabot. Tas noteikti ir daudz labāks un veselīgāks līdzeklis nekā gredzena izmēra palielināšana! 

Rokas trauma

Tā var būt problēma arī tad, ja nesavainojāt tieši zeltnesi. Rokā ir tik daudz mīksto audu! Traumas dēļ tiem ir tendence pietūkt, un tūska var izplatīties arī pirkstos.

Kukaiņu kodumi

Pat, ja dzīvojat pilsētas centrā, diez vai vasarā izdodas izvairīties no kukaiņu kodumiem. “Kukaiņu kodumi un vēlme sevi pasargāt no tiem ir diezgan biežs aptiekas apmeklējuma iemesls gada siltajos mēnešos,” pieredzē dalās farmaceite un uzsver, ka mājas aptieciņā un pat somā vienmēr vajadzētu būt līdzi antihistamīna jeb pretalerģijas līdzeklim. “Tas no alerģiskas reakcijas glābs ikvienu, kuru sadzēlis kāds insekts un koduma rezultātā veidojas tūska.” 

Farmaceite arī iesaka parūpēties jau profilaktiski un lietot repelntus kukaiņu aizbiedēšanai, kas var būt gan aerosola, gan ilgstošas darbības aproces veidā. Parasti aerosoli nodrošina aizsardzību no sešām līdz deviņām stundām, savukārt aproce, kas atbaida kukaiņus, var darboties pat vienu mēnesi. Noderīgas būs ēteriskās eļļas, piemēram, citroneikalipta eļļa (Eucalyptus citriodora), citronellas, piparmētras, bazilika, ķiploka, lavandas, tējas koka, kliņģerīšu un sojas eļļa, kas ir dabīgi produkti un bieži tiek izmantoti kā alternatīva sintētiskiem repelentiem. Šīs eļļas satur ķīmiskas vielas, kas pazīstamas ar spēju atbaidīt kukaiņus. Dabīgās izcelsmes repelentu darbības ilgums un efektivitāte var atšķirties atkarībā no konkrētā produkta sastāvdaļām un to koncentrācijas. 

Citi iemesli

Svara pieaugums un tūska grūtniecības laikā var padarīt gredzenus pārāk ciešus. Artrīts, atopiskais dermatīts, nieru slimība un dažas zāles arī var izraisīt pirkstu pietūkumu.

Tūskas profilakse

Ja ir hroniska slimība, kas spēj ietekmēt pirkstu apkārtmēru, laikus apsveriet iespējas, kā novērst gredzenu iestrēgšanu. Piemēram, iegādājieties kādu lielāka izmēra gredzenu, ko nomainīt pēc vajadzības, vai arī sev svarīgo gredzenu laikus noņemiet un nēsājiet ķēdītē ap kaklu. Juvelieris var palielināt gredzenu vai iestrādāt tajā regulējamu posmu, kas atveras, lai gredzenu uzvilktu, piemēram, zem problemātiskas locītavas. Tāpat gredzens var būt arī ar nelielu atveri, ko iespējams atplest platāku, ja rodas nepieciešamība gredzenu noņemt.

Kad ir ārkārtas situācija?

Tā nekad nav patīkama sajūta, ja mēģināt noņemt gredzenu un tas nesakustas ne no vietas. Bet, ja ap gredzena vietu sāk parādīties acīm redzams pietūkums, gadījums ir bīstams un steidzami risināms. 

Palīdzība jāmeklē pēc iespējas ātrāk, ja:

• ir sāpes;
• pirksts pietūkst strauji;
• pirksts zaudē krāsu.

“Kad pirksts pietūkst, gredzens kļūst par ierobežojošu šķērsli asins plūsmai un var pārtraukt asins piegādi. Tas ir patiešām slikti. Ja gaidīsit pārāk ilgi, pastāv risks zaudēt pirksta funkcijas vai pilnībā zaudēt pašu pirkstu. Tāpat riskējat ar nopietniem sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumiem,” skaidro farmaceite.

Veidi, kā noņemt gredzenu

Lai gan ir pilnīgi pareizi nekavējoties meklēt palīdzību, saprotams, ka vispirms izmēģināsiet dažus veidus, kā no gredzena atbrīvoties.

Atpūtieties ar paceltu roku. Ja roka ir tikai nedaudz pietūkusi un domājat, ka spējat saviem spēkiem tikt galā ar pietūkumu, paceliet roku uz augšu un nedaudz paturiet to šādā stāvoklī. Tas ļauj asinīm un organisma šķidrumiem aizplūst no pirkstiem, un, iespējams, mazināt tūsku. Ir cerība, ka pēc brīža gredzenu varēsit novilkt.

Ieeļļojiet gredzenu. Galvenais ir izmantot smērvielu uz paša gredzena, nevis uz visa pirksta. Lietojot pārāk daudz slidenas vielas, var būt grūti noņemt gredzenu no pirksta, jo nevarēsiet to satvert un noturēt. Farmaceite šādiem gadījumiem iesaka ziepes, vazelīnu vai roku krēmu: “Parasti, ja tūska nav liela, veicot lēnas, saudzīgas kustības uz priekšu un atpakaļ gredzenu izdodas noņemt.” 

Ledus. Aukstums palīdz sašaurināt asinsvadus un samazināt asins plūsmu, kas var palīdzēt pirksta apkārtmēra samazināšanos. 

Mēģiniet pagriezt gredzenu. Tas ir nedaudz komplicētāk, nekā izklausās. Lēnām pagrieziet gredzenu, bīdot to uz pirksta galu, vienlaikus mēģinot pabīdīt daļu ādas gredzena otrā pusē. Tas var būt sarežģīti, tādēļ, visticamāk, būs jālūdz palīdzība kādam tuviniekam. Kustībām ir jābūt maigām un uzmanīgām.

Izmantojiet zobu diegu. Palieciet zem gredzena smalku aukliņu vai zobu diegu. Diega otru galu cieši aptiniet ap pirkstu, tādējādi tieši blakus gredzenam veidojot it kā otru tādu. Tad brīvo diega (auklas) galu sāciet vilkt uz savu pusi (vienlaikus attinot auklu) virzienā uz pirksta galu, tādā veidā gredzenu bīdot nost no pirksta. Attīšanas laikā gredzenam vajadzētu pārvietoties pāri aukliņai uz augšu. Taču esiet uzmanīgi, lai jau tā samocīto pirkstu neatstātu notītu pārāk ilgi. Tā var tikt pārtraukta asins apgāde, kas ir tieši tas, ko no kā vajag izvairīties.

Kad saviem spēkiem neizdodas…

Ja visu izmēģinājāt un gredzens joprojām nekustas, „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka iesaka doties uz tuvāko traumpunktu. Tomēr pirms došanās uz medicīnas iestādi vai zvanot pirmās palīdzības sniedzējiem, izklāstiet situāciju, lai pārliecinātos, ka palīdzības sniedzējiem ir vajadzīgiem instrumenti un tie būs gatavībā, citādi tiks zaudēts laiks.

“Lai cik dārgs ir gredzens, jāpatur prātā, ka veselība ir svarīgāka. Vairumā gadījumu visticamāk juvelieris gredzenu varēs salabot, taču nekad nevar zināt, kā beigsiet veselību apdraudoša situācija, ja, to piedzīvojot, atbilstoši nerīkosieties,” rūpējoties par veselību, brīdina farmaceite Ieva Turonoka.

Ievērojamu daļu ikdienas suns pavada, gaidot saimnieka pārrašanos mājās. Daudzi mīluļi saimnieka prombūtni uztver mierīgi, taču dažiem tā sagādā raizes. Prombūtnes ilgumu ietekmē saimnieka dzīvesveids un darba specifika, tomēr Ministru kabineta mājdzīvnieku labturības likums nosaka, ka šis laiks nedrīkst pārsniegt desmit stundas. Lai gan suns mājās drīkst palikt viens teju visu dienu, šo laiku nav ieteicams pavadīt bezdarbībā. Ieteikumos, kā suns laiku vienatnē var pavadīt interesanti un pat noderīgi, dalās Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Priede.

Galvenie iemesli, kādēļ suns, paliekot mājās viens, sastrādā “nedarbus”, ir augsts enerģijas līmenis un garlaicība. “90% “nedarbu” suņi paveic aiz garlaicības. Bet vai mēs varam viņus par to vainot?” spriež kinoloģe. Viņa skaidro: “Iedomājies sevi suņa vietā – katru dienu ilgstoši palikt mājās vienam bez mērķa un uzdevuma. Dažreiz suņi uzdevumus sev izdomā paši, bet ne vienmēr saimniekam tie ir pa prātam, tomēr par šādām izdarībām suni sodīt nedrīkst. Šāda mīluļa uzvedība ir signāls, ka saimniekam jārīkojas. Var sākt ar garām un aktīvām pastaigām, kuru laikā sunim tiek ļauts kārtīgi izostīt apkārtni un nokārtoties tik reižu, cik vien tas vēlas. Šādi suns tiek nodarbināts, mazinot iespēju, ka tas nokārtosies, paliekot viens. Svarīgi atcerēties, ka par nokārtošanos saimnieka prombūtnes laikā suni sodīt nedrīkst, jo, iespējams, mīlulis vienkārši nevarēja nociesties.”

Nodrošini suni ar vienatnē veicamām aktivitātēm.

Arī vienatnē pavadītais laiks var būt interesants, ja saimnieks parūpējies par interesantām nodarbēm. Lūk, vairāki ieteikumi aktivitātēm, lai suns laiku nepavada bezdarbībā.

• Sarūpē sunim vairākas rotaļlietas, lai, kļūstot garlaicīgi, mīlulim ir iespēja nomainīt mantu. Sunim jau no kucēna ķepas jāiemāca spēlēties ar rotaļlietām, un to var paveikt, aktīvi iesaistoties rotaļu procesā. Ne visi suņi prot spēlēties, tādēļ saimnieka uzdevums ir mīlulim to iemācīt. 
• Piedāvā gardumu rotaļlietas – ar to palīdzību sunim iespējams nodrošināt vismaz stundu garu mentālā treniņa stimulāciju. Šādās rotaļlietās var ievietot suņu gardumus un citus sunim piemērotus produktus, piemēram, zemesriekstu sviestu bez pievienota cukura un sāls.
• Nodarbini suni ar “prāta spēlēm”, rotaļu paklājā paslēpjot kārumus, kuri, izmantojot ožu, sunim ir jāatrod. Šādus paklājus piedāvā gan ārvalstu, gan vietējie ražotāji.
• Suņiem ļoti patīk vērot apkārt notiekošo – daži suņi pat stundām var skatīties pa logu. Tādēļ padomā, vai pie loga ir iespējams iekārtot sunim paredzētu vietiņu. 

Rimi Mājdzīvniekiem eksperte uzsver, ka suņa aktivitātes un rotaļlietas ik pa laikam vajadzētu mainīt: “Katru dienu spēlēties ar vienu un to pašu mantu var kļūt apnicīgi, tādēļ pamēģini ieviest rotaļlietu un aktivitāšu rotāciju ik pa 2–3 dienām. Savu prombūtnes laiku vari dažādot, algojot suņu pastaigu “aukli” jeb cilvēku, kurš ar suni dosies pastaigās, kamēr esi prom. Tomēr visvairāk suns priecāsies par iespēju doties uz darbu kopā ar saimnieku vismaz vienu vai divas dienas nedēļā.” Ir dažādi veidi, kā suņa ikdienu padarīt interesantāku un daudzveidīgāku – izvēle ir atkarīga no suņa rakstura un saimnieka izdomas.

Video

Par klubu Rimi Mājdzīvniekiem

Rimi Mājdzīvniekiem apvieno mājdzīvnieku saimniekus un mīļotājus, sniedzot viņiem padomus un iedvesmojošus ieteikumus četrkājaino mīluļu audzināšanai un aprūpei, kopīgām aktivitātēm un laika pavadīšanai, aizraujošām rotaļām, kā arī nodrošina izdevīgus piedāvājumus mājdzīvnieku pārtikas un gardumu izvēlē. Vairāk: https://www.rimi.lv/majdzivniekiem.