Šis ir garais gads – februāris ir par vienu dienu garāks kā ierasts. Pēc britu un skandināvu tradīcijām, sievietes var pašas bildināt savu vīrieti 29. februārī, ja līdz šim no vīrieša puses gredzens nav saņemts. Taču sabiedrībā domas dalās – daži to uzskata par izmisuma soli, savukārt citi – par pilnīgi normālu parādību.
Iespējams, daudzām sievietēm varētu šķist, ka bildinājums ir romantiskāks, ja tas izskan no vīrieša puses, citas ieciklējas uz tradīcijām un pat neapdomā iespēju pašām bildināt savu mīļoto. Taču mūsdienās netrūkst drosmīgu sieviešu, kuras izvēlas spert šo nozīmīgo soli, lauzt aizspriedumus un pašas bildināt savus mīļotos. Arī Cosmopolitan redakcijā sākās diskusijas par šo tēmu un mēs vēlējāmies uzzināt tavu viedokli.
Vai tu uzdrošinātos pati bildināt vīrieti, vai arī tu nelokāmi uzskati, ka tas ir tikai un vienīgi vīrieša pienākums? Pastāsti mums!
Reizēm, kad manā aizpildītajā grafikā ir kāds brīvs laiks, es mēdzu bezmērķīgi klīst pa ielām, deldēt parka soliņu un vienkārši vērot cilvēkus. Es pievēršu uzmanību sīkākajām detaļām, es galvā zīmēju mazas īsfilmas, ainas un izdomāju likteņa stāstus. Zīmēju tērpus… un vienkārši klausos pilsētas ielu simfonijās.
Esmu bijusi teju vai visos Rīgas parkos, pat draudīgajā Maskavas forštatē un esmu atskārtusi, novērojusi un arī sev atklājusi šo to par ko šodien gribu runāt.
Droši varu apgalvot, ka Latvijas meitene un sieviete var sev piekabināt birku “bikšu pavēlniece” – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. 90 procenti sieviešu ne tikai ikdienā staigā šajā vīriešu garderobes radītajā apģērbā, bet skaidri arī uzņemas vīrieša lomu sabiedrībā. Jūs man prasīsiet – kas vainas biksēm?Protams, nekādas vainas, ja vien biksēm nav noteicošais pārsvars jūs garderobē! Bikses ir kļuvušas kā tāda otrā āda, pielipušas pie meiteņu pakaļām un smadzenēm… Tās ir kā parazīti, kas lēnā garā nogalina sievietes enerģiju un spēju būt sievišķīgi vājai, spēju būt romantiskai, spēju būt dāmai… Bikses ir kā visu varēšanas karogs mastā.
Nesen biju Mārupes vidusskolā, iepazinos ar Mārupes vidusskolas kori. No 26 meitenēm, kas bija ieradušās uz mēģinājumu, neviena nebija svārkos vai kleitā! Un jūs domājat, manām bažām nav bez pamata? Es neesmu pret biksēm, es esmu par samērību. Biksēm ir jābūt, bet, lūdzu, neaizmirsīsim, ka pastāv arī kleitas un svārki, ka pastāv blūzes un viegli puloveri. Mēs taču esam sievietes!
Un nobeigumā: Sveika! Es esmu Indra un kopš decembra esmu Cosmo komandas sastāvā. Manā pārziņā ir modes un stila lietas. Tiekamies žurnāla lappusēs!
Young Child Holding Crushed Aluminum Cans Representing Concept to Recycle for Their Future
Young Child Holding Crushed Aluminum Cans Representing Concept to Recycle for Their Future
Tīrīt māju, kur aug bērni, ir tāpat, kā tīrīt sniegu, kamēr snieg. Vecāku lielākais izaicinājums ir uzturēt kārtību un vienlaikus ļaut atvasei rotaļāties, radoši izpausties, eksperimentējot virtuvē, izjaucot un konstruējot lietas, krāsojot un citādi atklājot darbošanās prieku. Mazo ekspertu skolas (www.mazoekspertuskola.lv) un centra “Skalbes” psiholoģe Zane Avotiņa apgalvo – visu iespējams apvienot, ja vien ikdienā ņem vērā pāris būtiskus ieteikumus.
“Māju kārtojam visu laiku, tomēr vienīgais brīdis, kad tā patiešām ir kārtībā, ir laikā, kamēr bērni guļ,” smejas žurnālists Ansis Bogustovs. Četru bērnu tētis norāda, ka haoss ir lieliska darba procesa sastāvdaļa, taču, tiklīdz tas ir pabeigts, “pāri palikušo haosu” droši var saukt par nekārtību. “Mūsu ģimenē labais piemērs ir ēdamgalds, jo to pēc maltītes vienmēr uzreiz notīrām. Tāpat ir skaidri atrunāti pienākumi – patlaban ir dežurantu sistēma. Kalendārā ir saplānots, kurā dienā kurš bērns palīdz vecākiem. Ģimenē esam vienojušies, ka nedz koptelpās, nedz savās istabās mantas uz grīdas nemētājas. Regulāri uzturam kārtībā rakstāmgaldu, jo ar sievu neesam ilgstoša haosa piekritēji – domu skaidrībai nepieciešama brīva un organizēta telpa,” stāsta Ansis, piebilstot, ka cenšas saprāta robežās respektēt savu bērnu atšķirīgo kārtības izjūtu.
Bērna viedoklis par kārtību lielā mērā ir atkarīgs no vecāku prasībām pret tīrību, jo katram ir savs komforta līmenis – dažus satracinās istabā izbērta mantu kaste, savukārt citus tas atstās vienaldzīgus. “Tieši tikpat daudz, cik mēs, vecāki, izjūtam nepieciešamību aprūpēt bērnu, esam atbildīgi arī par viņa sagatavošanai pieaugušo dzīvei. To darām, stāstot un mācot par dažādām dzīves situācijām. Spēja tikt galā ar vilšanos, pieņemt savas darbības sekas, attīstīt problēmu risināšanas prasmes, spēja organizēt kārtību ap sevi ir tikai daļa vecāku mērķu attiecībā pret bērniem, un tas viss ir atkarīgs no izvēlēm audzināšanā,” apgalvo Z. Avotiņa.
PAR nekārtību mājās
Nekārtībai ikdienai ir sava pietiekami nozīmīga loma – bērniem patīk spēlēties ar vairākām rotaļlietām vienlaicīgi, iesaistīt tās visas lomu spēlēs vai izbērt pilnīgi visus Lego klucīšus uz grīdas. Tas palīdz attīstīt radošumu, meklēt dažādus risinājumus un veicina domāšanu ārpus ierastajiem rāmjiem. Nav piemērotāka laika, kad radīt haosu un nekārtību, kā bērnībā. Tāpat paturi prātā, ka bērniem mēdz būt pavisam citādāka izpratne par kārtību, tādēļ laiku pa laikam pieļauj atkāpes no savām normām viņa istabā – tā bērnam radīsies iespaids, ka pats kontrolē savu istabu un spēļu laukumu. Lai nerastos pārpratumi, skaidri definē, kas tev šķiet pieņemami un reizē neierobežo bērnu.
PRET haosu istabā
Regulāri tīrīšanas un kārtošanas paradumi ir saistīti ar veselīgu garīgo un fizisko veselību. Pētījumi apstiprina, ka kārtības ieradumi var ietekmēt apetīti, miegu un attiecības. Izmētātas mantas radīt satraukumu un grūtības koncentrēties. Haoss var radīt papildu stresa situācijas gan ģimenei, gan ciemiņiem. Savukārt apzināta mantu plēšana un izmētāšana var liecināt par slēptu agresivitāti vai uzmanības trūkumu.
Ņem vērā, ka arī pārmērīga tīrība pēcāk var radīt problēmas, piemēram, augstu trauksmes līmeni, neizreaģētas emocijas un uzmācīgus traucējumus, kurus nereti nākas risināt ar psihologa palīdzību. Bērnam neveselīga un neizprotama ir fanātiska, pārspīlēta attieksme pret kārtību.
Kā īsti rīkoties?
Bērnam būtu jāiemācās, ka reizēm ir vieta un laiks haosam un tāpat dažkārt ir vieta un laiks kārtībai un prasmei organizēt lietas ap sevi. Bērnam atļauj radīt savu nekārtību, taču pēc tam ir piedāvā un palīdzi atjaunot kārtību. Svarīgi mājas darbos mazo iesaistīt atbilstoši vecumam, kā arī sniegt atbilstošus norādījumus (http://mazoekspertuskola.lv/kadu-majas-darbu-uzticet). „Sakārto istabu” bērni saprot citādāk nekā pieaugušie. Tā vietā dod vienu konkrētu norādījumu, piemēram: „Lūdzu, salasi kastē visus klucīšus”.
Bērniem piemīt dabiska vēlme palīdzēt pieaugušajiem darbos. Taču reizēm pieaugušie paši šo vēlmi apslāpē, sakot, ka “vēl esi par mazu”. Nereti iemesls ir vecāku bailes, ka bērns netiks galā un nekārtība būs krietni lielāka, piemēram, neļauj mazgāt grīdu, jo domā, ka viss būs slapjš. Lai neliegtu bērnam gūt gandarījumu, ka viņš var tikt galā ar sarežģītākiem darbiem, pieaugušais var palīdzēt sagatavot slapjo slotu un grīdu atļaut mazgāt bērnam.
Ja bērns atsakās kārtot izmētātās mantas, pavaicā viņam, ko citu labprāt darītu, piemēram, nomazgātu traukus, salocītu drēbes, sakārtotu grāmatu plauktu. Tā sniegsi izvēles brīvību, un viņš nejutīsies tā, it kā tiktu uzspiests tikai viens konkrēts uzdevums. Dažkārt var motivēt atalgojums – solījums doties uz kino pēc mājas sakārtošanas vai konkrēta naudas summa, kuru krājot mazais var tikt pie kādas kārotas mantas. Pamatlikums – rādi labu piemēru un pats sakop aiz sevis bez kavēšanās un atrunām.
Ieteikumi vecākiem, lai palīdzētu bērnam sakārtot vidi sev apkārt
Palīdzi uzsākt kādu konkrētu darbu, piemēram, laistīt puķes, tīrīt putekļus, saklāt gultu. Pats galvenais – rādi piemēru!
Organizē darbu! Rādi bērnam, ka vispirms jāpaveic viens darbs, tad var ķerties pie nākamā – vispirms savāc klucīšus, tad slauka grīdu.
Ievies rituālu – pirms gulētiešanas salieciet mantas, nolieciet gulēt visas lelles un mašīnas. Veido izpratni, ko nozīmē “labs darbs”: http://mazoekspertuskola.lv/cards/view/201
Maini ieradumus, sistēmu, ja pastāvīgi neizdodas ieviest kārtību. Piemēram, sašķiro mantas pa kastēm, nevis turi visu vienā. Radi spēles elementus!
Vārdu “diēta” ir ierasts asociēt ar uztura ierobežojumiem svara samazināšanai, taču diētai var būt arī daudz plašāka nozīme. Par to, kādos gadījumos bērnam ir nepieciešama diēta, stāsta Rimi Bērniem eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
“Senajā Grieķijā ar diētu saprata ēšanas paradumus, taču šobrīd šī vārda nozīme ir būtiski mainījusies, diētu galvenokārt saprotot kā uztura ierobežojumus, kas, protams, nav pareizi. Diēta ir uztura režīms un dzīvesveids,” stāsta Rimi Bērniem eksperte.
Kādos gadījumos bērnam ir nepieciešama diēta?
Ja ārsts ir noteicis ierobežojumus vai noteiktu uzturvielu nepanesību, bērnam jāievēro specifiska diēta. Piemēram, ja bērnam ir celiakija vai govs piena alerģija, tiek noteikta diēta, uzturā liedzot lietot produktus, kas satur glutēnu vai pienu. Šādos gadījumos diēta ir pamatota un pat nepieciešama.
Vai bērni drīkst ieturēt uzturu ierobežojošu diētu?
Ja ārsts bērnam ir diagnosticējis lieko svaru vai aptaukošanos, rekomendējot koriģēt ikdienas uzturu, bērnam ir jānormalizē ikdienā uzņemto uzturvielu daudzums, lai tas būtu atbilstošs bērna vajadzībām un nodrošinātu organismam nepieciešamās uzturvielas, veicinot bērna augšanu un attīstību. “Šādi ierobežojumi nenozīmē, ka bērnam ir jāievēro uzturu ierobežojoša diēta. Bērni nedrīkst ievērot striktus uzturvielu ierobežojumus, lai koriģētu svaru, taču diemžēl šīs rekomendācijas bieži tiek pārprastas. Internetā ir pieejama plaša informācija par dažāda veida diētām – to atrod arī bērni, galvenokārt pusaudži. Un bieži vien pusaudži, kuru pamatvielmaiņa ir 1500 kcal dienā, sāk ievērot diētu, kas paredzēta pamatvielmaiņai 1000 kcal dienā,” novērojumos dalās Rimi Bērniem eksperte.
Ievērojot vecumam un organisma vajadzībām nepiemērotu diētu, var rasties dažādas fiziskās un mentālās veselības problēmas:
organisma uzturvielu deficīts;
negatīva pieredze saistībā ar svara korekciju;
biežāk piedzīvota “noraušanās”, kad pēkšņi tiek pārmērīgi daudz ēsts;
motivācijas zudums;
lielāks ēšanas traucējumu attīstības risks nākotnē.
Olga Ļubina atgādina: “Neaizmirstiet, ka bērniem ir jāaug, tādēļ tos nevajag “tievināt”. Jebkuram bērnam ir jāuzņem atbilstoši vecumam un fiziskajai aktivitātei nepieciešamais uzturvielu daudzums, nepieļaujot pārmērīgu svara pieaugumu.”
Lai gan Latvijā steidzamās medicīniskās manipulācijas un traumu ārstēšanu apmaksā valsts, bērna trauma vai kāds cits nelaimes gadījums var radīt virkni papildu izmaksu – sākot ar rehabilitāciju pēc traumas un medikamentiem līdz pat nometnes vai sporta sacensību brauciena atcelšanai. Aktīviem bērniem, kuri sporto vai apmeklē ārpusskolas pulciņus, šādi gadījumi nav retums, un izdevumu summa var kļūt par būtisku slogu ģimenes budžetam.
“Bērni ir aktīvi – viņi sporto, rotaļājas un vēl tikai iepazīst pasauli, tāpēc ikdienā var gadīties gūt gan sportiskas, gan sadzīviskas traumas. Valsts veselības aprūpes sistēma Latvijā nodrošina akūtu traumu ārstēšanu, taču nelaimes gadījumu apdrošināšana ir kā papildu drošības spilvens situācijās, kad ģimenei jāsedz izdevumi par medikamentiem, rehabilitāciju vai pat traumas dēļ izlaistu nometni. Tāpat tā nosedz ārstēšanos privātajās medicīnas iestādēs, kur bieži vien ārsti pieejami daudz ātrāk. Apdrošināšana ļauj vecākiem justies mierīgi un ļaut bērniem būt bērniem,” uzsver apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia viceprezidents Reinis Bērzkalns.
Viņš uzsver, ka vecāki nereti pārāk paļaujas uz valsts apmaksātu medicīnu, bet neaizdomājas par to, ka bez ārstēšanas ir vēl arī citas izmaksas, kas var radīt jūtamu robu ģimenes budžetā. Kādas izmaksas bērna traumas gadījumā visbiežāk paliek uz vecāku pleciem?
Papildu medicīniskie izdevumi – pēc izrakstīšanās no slimnīcas bieži vien nepieciešams turpināt ārstēties mājās, tāpēc ir jāiegādājas, piemēram, medikamenti, pārsienamie līdzekļi, ortopēdiskās ierīces vai citi medicīniskie līdzekļi.
Rehabilitācija pēc traumas. Bieži pēc negadījuma nepieciešama rehabilitācija, piemēram, fizioterapija vai citas nodarbības, kas ne vienmēr pietiekami drīz ir pieejamas par valsts līdzekļiem. Rehabilitācija privātajās medicīnas iestādēs ir pieejama daudz ātrāk, taču izmaksā ap 50 eiro par nodarbību – parasti nepieciešams apmeklēt vismaz 10 nodarbības, kas kopā jau veido 500 eiro.
Atbalsts ilgākas ārstēšanās laikā – uzturēšanās slimnīcā, vizītes pie speciālistiem un citas papildu izmaksas.
Nometnes vai cita brauciena atcelšana – ja bērns traumas dēļ nevar doties uz nometni vai sacensībām, tad bieži par to samaksātā dalības maksa netiek atmaksāta.
Civiltiesiskā atbildība – ja bērns nejauši nodara zaudējumus citiem, piemēram, sabojā skolas inventāru vai sporta sacensību vai treniņa laikā nejauši traumē citu spēlētāju, tad kompensācija jāsedz no ģimenes budžeta.
Par šādām izmaksām vecāki parasti pat neiedomājas vai tās nešķiet būtiskas, taču realitātē tas viss kopā var veidot pietiekami lielus izdevumus, ko varētu segt nelaimes gadījumu apdrošināšana.Tā ļauj vecākiem justies droši, neraizēties par finansiālo pusi, bet tā vietā koncentrēties uz svarīgāko – bērna atveseļošanos.
Vecāku bieža kliegšana, bērnu raušana aiz auss un nemitīga noniecināšana lielai daļai sabiedrības šķiet kas pašsaprotams, uz ko nav vērts reaģēt vai iejaukties, ja tas notiek, piemēram, kaimiņos. Kāpēc par to svarīgi runāt?
Bailes no sēšanās pie automašīnas stūres un būt vienam no satiksmes dalībniekiem šobrīd ir diezgan izplatīta un nepatīkama problēma – problēma, kuru jūs varat atrisināt.
Iemesli, kāpēc cilvēki baidās sēsties pie automašīnas stūres ir dažādi – nepārliecinātība par sevi, iepriekš izraisītas avārijas, gūtie ievainojumi esot pie automašīnas stūres, veselības stāvoklis, citu cilvēku nosodība un neuzticība sev kā autovadītājam.
Vai kādu no šīm pazīmēs novēro arī sevī? Uzzini, kā tās risināt:
Panikas lēkmes!
Cilvēki, kuri pārdzīvo panikas lēkmes veselības dēļ, baidās, ka tās viņiem var parādīties arī sēžot pie automašīnas stūres. Pārsvarā šie cilvēki ir licenzēti autovadītāji, viņiem, iespējams, braukšana pie automašīnas stūres un dalība ceļu satiksmē nesagādā nekādas problēmas, līdz brīdim, kad viņus sāk pārņemt panikas lēkmes un viņi no tā nobīstas. Šo personu bailes nav īsti braukšanas dēļ, tās ir bailes no panikas lēkmes braukšanas laikā.
Kāda ir šo autovadītāju braukšanas specifika?
Viņi joprojām turpina piedalīties ceļu satiksmē, bet uzliek sev dažus ierobežojumus. Viņi izvairās no lielceļiem, labāk izvēles palikt labajā joslā, kur braukšana ir vieglāka un mierīgāka. Šie autovadītāji izvairās no tiltiem, tuneļiem un jebkādiem citiem ceļu apstākļiem, kas var veicināt viņu satraukumu. Mēdz izvairīties no kreisā pagrieziena – baidoties palikt krustojumā traucējot satiksmes plūsmu.
Trauksme un bailes!
Visbiežāk šādas pazīmes novērojamas cilvēkiem, kuriem ir autovadītāju apliecība, bet nav pietiekama autovadītāju pieredze, tā iemesla dēļ viņi izjūt neuzticību sev pie automašīnas stūres. Šīs personas bieži uztraucas par iespējamiem negadījumiem, kas var notikt sēžoties pie automašīnas stūres, viņi nav pietiekami pārliecināti par sevi, kas viņiem veicina bailes sēžoties pie stūres. Kā arī, prātu mocīs domas par to, vai viņš nebrauc pārāk lēnu vai ātru un ko par viņu domā aizmugurē esošās automašīnas vadītājs.
Kā atrisināt šīs problēmas?
Ja jūsu bailes no sēšanas pie automašīnas stūres galvenokārt ir dēļ iespējamām panikas lēkmēm, tad vieds, kā atrisināt šo problēmu ir apzināties un izzināt, kā tev personīgi nepieciešams rīkoties, ja ir novērojama panikas situācija. Sākotnēji jums jātiek galā ar panikas lēkmēm ikdienas situācijās, tās jāizprot un jāizzina, jāiemācās tās novērst un būt mierā ar sevi un tikai tad jūs varat strādāt ar braukšanu pie stūres, tad kad būsiet iemācījies nomierināt sevi panikas lēkmes gadījumā. Tas būs drošāk jums un pārējiem satiksmes dalībniekiem.
Ja jūsu bailes vairāk izpaužas trauksmē, brīdī, kad sēžaties pie automašīnas stūres, tad jums ir nepieciešama papildus braukšanas praksi, iespējams, nepieciešams atkārtot braukšanas praksti pie braukšanas apmācību skolotāja.
Patiesībā gan bailes, gan trauksme, gan panikas lēkmēs ir mūsu galvā, jāspēj savi nomierināt un kontrolēt. Bailes ir lielākais cilvēka ienaidnieks, tās var mūs pārņemt un mums ir jāiemācās tās uzvarēt, jo kurš gan cits atbild par tevi ja ne tu pats? Neļausim bailēm mūs uzvarēt!
Kraukšķīgie tako ar sulīgu pildījumu, krēmzupas un silts, pikants karijs – tie ir tikai daži no augu valsts ēdieniem, kas ir garšīgi un viegli pagatavojami. Vegāniskajā janvārī jeb Veganuary katru gadu cilvēki tiek mudināti savā ikdienas uzturā iekļaut vairāk augu valsts produktus. Uztura speciāliste piebilst, ka vairāk augu izcelsmes pārtikas produktu iekļaušana ikdienas uzturā var ne tikai būtiski samazināt ietekmi uz vidi, bet arī ir laba un veselīga alternatīva, kā dažādot ikdienas uzturu.
“Izmantojot uzturā vairāk augu izcelsmes produktu, un šeit es nekādā gadījumā pat nerunāju par pilnīgu vai galīgu atteikšanos no dzīvnieku valsts produktiem, ir iespējams uzlabot sirds un asinsvadu veselību, veicināt gremošanas procesus un uzlabot gremošanas trakta veselību, kā arī samazināt aptaukošanās risku. Taču ir būtiski augu izcelsmes produktus lietot gudri un ar izpratni. Diemžēl Latvijas iedzīvotāji uzturā lieto salīdzinoši maz augu valsts produktu. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību savai ikdienas ēdienkartei – vai tajā ir iekļauti svaigi augļi un dārzeņi (vismaz 5 porcijas). Veselīgāks ieradums ir starp ēdienreizēm kā uzkodu izvēlēties augļus,” stāsta uztura speciāliste Lizete Puga.
Pozitīvā lieta augu izcelsmes uzturā ir daudzveidība. Mēs bieži lietojam un gatavojam maltītes, izvēloties tikai vien pāris lietas savā ikdienas uzturā. Iemesls ir aizņemtais grafiks, citu ģimenes locekļu vēlmes un mūsu rutīna. Pārskatiet savus uztura paradumus un izvērtējiet, vai ir iespēja gaļu aizstāt arī ar augu valsts produktiem, piemēram, riekstiem, sēklām, pupiņām vai sojas produktiem. Katram pamatēdienam pievienojiet svaigus vai termiski pagatavotus dārzeņus, augļus vai ogas. Uzkodām bieži izvēlieties svaigus, žāvētus augļus, riekstus, pupiņas vai graudaugu uzkodas, iesaka L. Puga.
“Es šo jautājumu esmu dzirdējusi ne vienu reizi vien – vai augu valsts ēdiens var būt garšīgs? Un mana atbilde vienmēr ir – jā! Un nav jābūt profesionālam šefpavāram, lai mājās pagatavotu garšīgas maltītes. Mums vajadzētu censties iekļaut mūsu uzturā vairāk augu valsts produktus, sniedzot ieguldījumu gan mūsu planētas nākotnei, gan veselībai. Tāpēc arī mēs, IKEA, vēlamies piedāvāt ilgtspējīgākas un videi draudzīgākas izvēles, vienlaikus parādot, ka augu izcelsmes pārtika var būt patiešām garšīga, par pieņemamu cenu un viegli pagatavojama,” stāsta IKEA Latvija virtuves vadītāja Jeļena Siņicina.
Meklējot atbilstošākās sastāvdaļas, IKEA pārstāve iesaka izmēģināt ikoniskās un garšīgās alternatīvas no IKEA tradicionālā zviedru gaļas bumbiņu sortimenta, proti ne tikai dārzeņu, bet arī augu bumbiņas. Augu bumbiņas garšo kā gaļas bumbiņas un ir tikpat sulīgas, bet augu maltā masa, kas ražota no zirņu olbaltumvielām, būs alternatīva parastajai maltajai gaļai un būs lieliska burgeru, čili vai mērču sastāvdaļa. Tāpat, piemēram, ir pieejami jau pagatavoti dārzeņu hotdogi, kurus iespējams vienkārši un viegli pagatavot mājās. Viens no nesenajiem augu izcelsmes produktu klāsta papildinājumiem ir maciņam draudzīgie IKEA auzu dzērieni – tiem pieejamas trīs garšas, tostarp auzu dzēriens ar šokolādi un versija arī kafijas cienītājiem.
Vienmēr ir iespēja izmēģināt un nogaršot augu valsts ēdienus, tāpēc IKEA dalās ar garšīgām alternatīvām:
Dārzeņu karijs ar augu bumbiņām
Sastāvdaļas (5 personām)
350 g kartupeļi (jeb aptuveni 2 gab.)
1 burkāns
300 g jeb 1/2 ziedkāposta
1 sīpols
Ķiploks (2 daiviņas)
100 g konservēti turku zirņi jeb aunu zirņi
100 g zaļie zirnīši
1-2 saujas spinātu lapu
500 g IKEA HUVUDROLL augu bumbiņas
3 ēd. k. augu eļļa
230 g konservēti tomāti
100 ml dārzeņu buljons vai ūdens
Sāls – pēc garšas
Citronu sula – pēc garšas
Ūdens dārzeņu vārīšanai
Garšvielas:
1 ēd. k. karija pulveris
1/2 ēd. k. “Garam masala” garšviela
1 tējk. kurkuma
Padoms: karija pulvera, kurkuma un “Garam masala” garšvielu vietā var izmantot karija kopējo garšvielu.
Pagatavošana
Kartupeļus un burkānus nomizo, sagriež lielos gabalos. Ziedkāpostu sadala mazākos gabalos. Dārzeņus liek katliņā un novāra ūdenī līdz tie ir gandrīz gatavi (gatavības pakāpe – orientējoši 75%).
Sīpolus un ķiplokus sakapā, uzkarsē pannu un sautē augu eļļā. Cep līdz tie ir pilnīgi gatavi. Pievieno garšvielas un sautē uz lēnas uguns aptuveni 1 min. Masa nepārtraukti jāuzmana un ik pa laikam jāapmaisa, lai tā nepiedeg.
Pievieno konservētus tomātus, ūdeni vai buljonu un vāra 2-3 minūtes. Pēc tam pievieno novārītus dārzeņus un zirņus. Sautē apmēram 10 min. līdz dārzeņi ir pilnībā gatavi.
Pašās beigās pievieno atkausētas augu bumbiņas, spinātu lapas, sāli un citrona sulu pēc garšas. Visu sautē 5 min. Pasniedz ar rīsiem, kuskusu vai bulguru.
Vegāniskie tako IKEA stilā
Sastāvdaļas (5 personām)
750 g VÄRLDSKLOK augu maltā masa
2 tējk. tako garšviela vai Tandoori garšvielu maisījums
150 g sīpols
Ķiploks (4 vidēja izmēra daiviņas)
Cepamā eļļa cepšanai
Citas sastāvdaļas*:
480 g vai 2 iepakojumi GRÄDDAT mīksta plānā maize
100 g SYLT LINGON brūkleņu ievārījums
100 g vai 1 iepakojums ROSTAD LÖK grauzdēti sīpoli
100 g konservēta kukurūza
100 g sojas pupiņas (edamame pupiņas)
50 g zaļie salāti (rukola, frillice salāti vai līdzīgi)
2 tomāti
2 laimi
2 avokado
100 g salsa ar vēlamo asuma līmeni
100 g vegāniskais siers (sarīvēts)
*Pārējās sastāvdaļas, kas norādītas, ir tikai rekomendējamas, un tās vienmēr var aizstāt atbilstoši ikviena noskaņojumam un garšas vēlmēm.
Pagatavošana
Sīpolu un ķiploku sagriež mazos gabaliņos. Palielā pannā uzkarsē eļļu. Sagrieztos sīpolus un ķiplokus cep lielā daudzumā eļļas, līdz tie ir caurspīdīgi. Pievieno saldētu VÄRLDSKLOK augu malto masu un iecienītākās garšvielas vai garšvielu maisījumu. Samaisa un kārtīgi apcep, līdz augu maltā masa ieguvusi skaistu krāsu un labi izcepusies (apmēram 10 min).
Plāno maizi sagriež vēlamajā izmērā. Ja vēlaties kraukšķīgus tako, grauzdējiet maizi cepeškrāsnī 180°C divas līdz trīs minūtes. Apgrauzdēto maizi var salocīt vēlamajā formā un savu formu tā saglabās arī pēc atdzišanas. Tomātus sagriež gabaliņos, izņem sēklas un sagriež tomātu daiviņas mazos kubiņos. Laimu sagriež laimu ceturtdaļās, bet avokado –kubiņos. Sagrieztos avokado apslaka ar laima sulu, lai avokado neapbrūnētu.
Novieto visas sastāvdaļas pusdienu galda vidū, lai ikviens pats varētu salikt savus tako. Gatavos tako var arī apcept cepeškrāsnī 200°C divas līdz trīs minūtes.
Vīrietis!? Ikvienai no mums viņš ir bijis, ir un būs kāda sastāvdaļa no dzīves, pavisam mazs posmiņš, kas liek domāt un justies mazliet savādāk nekā pierasts ikdienā. Runa var būt par vīru, mīļāko, draugu, radinieku vai tēvu. Nav nozīmes, kas viņš uz doto brīdi ir, bet viņš ir, bet var nebūt līdzās rīt. Un tad nu es par to šodien aizdomājos, kā ir, ja viņš vairs nav, bet Tu vēl neesi paguvusi viņu atlaist no savas dzīves? Ikviena no mums dod cerības ar klusu apziņu un vēlmi, ka kādreiz iecerēto sapņu zieds arī uzplauks un dāvās sen gaidīto aromātu, kas sniegs visu nepieciešamo pēc kā klusībā esi tiekusies. Bet, ne vienmēr mēs sajūtam šo aromātu un veldzējamies gūto vēlmju piepildījumā, notiek pretējais, zieds pārvēršas nezālē. Šeit pat nav nozīmes kādu lomu izvēlētais vīrietis spēlē Tavā dzīvē. Doma tuvāk būtu par to, vai viņam tieši šeit un tagad ir jābūt? Tu vēlies, bet viss notiek pretēji ne tā, kā esi iecerējusi un saproti to, ka neesi gatava šo vīrietis atlaist no savas dzīves un turpināt smaidpilnos brīžus ārpus šī neveiksmīgā dialogā. Peldes fantāziju pārpildītajos avotos Tev palīdz noslēpties no īstenības un iztēloties visu bez īstenības, bez realitātes. Ar šādām situācijām personīgi es labi tieku galā, spēju pielikt punktu. Bet kā paliek ar pārējām sievietēm un meitenēm, kuras spēj uzņemt vienu, bet nespēj palaist vaļā, kad tas nepieciešams? Brīdis pārdomām.
Vai atceries savulaik tik populāro seriālu “Pilna Māja”? Tagad tam ir turpinājums “Pilnāka Māja”. Seriāls tapis 2016.gadā un tajā ir gandrīz visi aktieri, kurus redzējām no 1987 līdz 1995. gadam. Vienīgais trūkstošais seriāla tēls ir Mišela, jo tik zināmās dvīņu māsiņas atteikušas filmēšanos, apgalvojot, ka tas bijis tikai tāds dzīves posms, šobrīd Mērija Keita un Ešlija Olsena pievēršas modes biznesam, savukārt, visi pārējie, iemīļotie varoņi ir sajūsmā par seriāla turpinājumu un cer, ka tam būs vismaz sešas sezonas! Arī šogad seriāla jaunā sezona gaidāma decembrī, ceturtā sezona būs pieejama no 14. decembra Netflix kanālā. Šobrīd seriāls vēl nav tulkots latviešu valodā, bet mēs ļoti ceram, ka tas ir tikai laika jautājums. Ja tu agrāk biji šī seriāla fans, tad var pavisam droši apgalvot, ka tev patiks tā turpinājums, tas ir tik pat sirsnīgs un viegls – lielisks decembra vakariem.
Aprīļa sākumā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas zāļu aģentūra konstatējusi AstraZeneca covid-19 vakcīnas saistību ar ļoti retiem un neparastiem trombu veidošanās gadījumiem. Šī esot ļoti reta vakcīnas blakus parādība.
Eiropas zāļu aģentūra līdz šim ir skaidrojusi, ka ļoti retos gadījumos, iespējams, ka divu nedēļu laikā pēc vakcinēšanās var veidoties trombi, ko pavada zems trombocītu līmenis. Līdz šim trombu veidošanās galvenokārt novērota sievietēm līdz 60 gadu vecumam divu nedēļu laikā pēc vakcinācijas. Pēc aģentūras vārdiem, šobrīd nav apstiprināti specifiski riska faktori. Zāļu aģentūra gan ieteikusi nekavējoties vērsties pēc medicīniskas palīdzības, ja dažu nedēļu laikā pēc injekcijas rodas kādi no sekojošiem simptomiem: elpas trūkums, sāpes krūtīs, kāju pampums, ilgstošas vēdersāpes, neiroloģiski simptomi, tostarp smagas un pastāvīgas galvassāpes vai neskaidra redze, sīki asins plankumi zem ādas ārpus injekcijas vietas.[1]
Šajā sakarā būtu vērtīgi norādīt, ka, vakcīnas nav vienīgā medicīnas prece, kam piemīt šādas blakusparādības. Par piemēru varētu ņemt sieviešu kontracepcijas tabletes. Saskaņā ar Amerikas pārtikas un zāļu administrācijas statistiku, katru gadu 3 līdz 9 sievietes no katrām 10 tūkstošiem kontracepcijas lietotājām cieš no nopietnu asins trombu veidošanās. Pasaulē ir aptuveni 842 miljoni hormonālu kontracepcijas līdzekļu lietotāju. Tas nozīmē, ka katru gadu nopietni apdraudētas ir no 252 tūkstošiem līdz 757 tūkstošiem sieviešu. Pieņemot, ka kontracepcijas līdzekļus lieto ilgāk, nekā tikai gadu, teiksim 5 gadus, šajā laika posmā apdraudētas jau ir no 1 miljona un 260 tūkstošiem sieviešu līdz pat 3 miljoniem 785 tūkstošiem sieviešu.[2]
Turpretī Vācijā reģistrētie trombozes gadījumi pēc aptuveni 2,7 miljoniem AstraZeneca vakcīnēšanas reizēm parādījās 31 gadījumā.
Spēlējoties ar skaitļiem un esošo Vācijas statistiku, varētu spekulēt ar iedomātu situāciju, ka, ja AstraZeneca vakcīnas tiktu iepotētas 842 miljoniem cilvēku visā pasaulē, jeb tādam pašam skaitam populācijas, kas lieto kontracepcijas līdzekļus, tad proporcionāli trombu veidošanās gadījumi varētu rasties ap 9670 cilvēkiem. Savukārt, ja teorētiski pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem veiktu vakcināciju tieši ar AstraZeneca, proporcionāli Vācijas statistikai, 21 Latvijas iedzīvotājs ciestu no trombiem, kas visos gadījumos nemaz nav nāvējoši.[3]
Tas, vai AstraZeneca vakcīna ir bīstama, jāspriež katram pašam, kā arī vērts ieklausīties oficiālos avotos, tostarp, Eiropas zāļu aģentūras publicētajā informācijā.
Pirmajam no Covid-19 likumiem Saeimā ar balsojumu noteikta tā dēvētā “lielā steidzamība”, kas nepieciešama, lai nebūtu jāpagarina ārkārtējā situācija.
Paziņojot balsojuma rezultātu, no Saeimas sēžu zāles atskanēja kāda deputāta izsaukums “Jes!”. Par steidzamību balsoja 69 deputāti. Tas bija balsojums par likumprojekta steidzamību, savukārt par atbalstu pašam likumprojektam vēl nepieciešams atsevišķs balsojums.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) akcentēja, ka, lai arī Saeimā likumprojektam par Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanu un pārvarēšanu atbalstīta tā dēvētā “lielā steidzamība”, viņa cer uz būtiskiem likumprojekta uzlabojumiem līdz galīgajam lasījumam.
No Saeimas vairākiem tālākajiem balsojumiem būs atkarīgs, kāda steidzamība tiks piemērota vairākiem citiem Covid-19 likumprojektiem.
Lai nenonāktu pie jautājuma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, Saeimai jaunajiem Covid-19 likumiem jānosaka “lielā steidzamība”, tādējādi nodrošinot iespēju tiem stāties spēkā pirms paredzētās ārkārtējās situācijas beigām. Tāpat šie likumprojekti arī laicīgi jāizskata un jāapstiprina.
Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja un izskatīšanai Saeimā nosūtīja kopumā vairākus likumprojektus, kas nodrošina regulējumu, kas stātos spēkā pēc ārkārtējās situācijas beigām, kas paredzētas 9.jūnijā.
Lai likumi stātos spēkā vēl pirms 9.jūnija, tādējādi nodrošinot to, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, tajos paredzētie atbalsta mehānismi tiek turpināti, tie jāizsludina vēlākais pirmdien. To savukārt iespējams panākt vien tad, ja Saeima likumiem nodrošina tā dēvēto “lielo steidzamību”.
Neoficiāli par “lielo steidzamību” tiek apzīmēta Satversmē noteiktā procedūra, ka Saeimai ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību. Šādā gadījumā Valsts prezidentam likumprojekts jāizsludina ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad prezidents to saņēmis.
Ja šādas “lielās steidzamības” nav, tad Valsts prezidents lemj par Saeimā pieņemto likumu izsludināšanu ne agrāk kā desmitā dienā pēc tā pieņemšanas. Savukārt pašlaik jau palikušas mazāk nekā desmit dienas līdz 9.jūnijam, kad noslēdzas līdz šim noteiktā ārkārtējā situācija.
Minētais likumprojekts, kam balsojumā noteikta “lielā steidzamība”, cita starpā paredz noteikt Covid-19 izplatības un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojektu, kas paredz, ka atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Par šo likumprojektu šodienas sēdē vēl nepieciešams balsojums par konceptuālu atbalstu.
Vai esi prātojusi, no kā ikdienā pārtiek slavenības, miljonāri un prezidenti? Noskaties šo video, kurā 2 parasti cilvēki izmēģina Donalda Trampa ierasto ēdienkarti. No kā tad īsti ikdienā pārtiek ASV prezidents? No kaviāra un šampanieša? Nebūt ne! Izrādās, ka ūdens vietā Tramps dzer diētisko kolu, bet pusdienās viņš iecienījis 4 lielos burgerus no Makdonalda, kuriem tiek noņemta maize!
Uztura paradumi izveidojas bērna pirmajos dzīves gados. Ja vecāki pieradina bērnu pie cukuru saturošiem produktiem, nav brīnums, ka paaugoties bērnam ir kāre pēc saldumiem, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs veselību, tai skaitā zobus. Nozīme ir gan tam, ko ēd māmiņa, kura zīda mazuli, gan tam, kāds papildus ēdiens zīdainim tiek piedāvāts. Vēlāk liela loma ir vecāku paradumiem, kurus bērns apgūst novērojot vecāku rīcību. Par to, kas ir bērnam veselīgs uzturs, pieredzē dalās uztura speciāliste un projekta Man ir tīri zobi! lektore Agrita Spēlmane.
Vai ir iespējams definēt, kas ir bērnam atbilstošs uzturs?
Pilnvērtīgs uzturs bērniem ir ļoti nozīmīgs, lai nodrošinātu pareizu augšanu un izveidotu pareizas ēšanas ieradumus visas dzīves garumā. No 0 līdz pat 20 gadu vecumam cilvēka ķermenī nepārtraukti notiek pārmaiņas – muskuļi kļūst spēcīgāki, kauli aug garāki, cilvēks aug garumā un pieņemas svarā. Atbilstošs uzturs ir tāds, kas atbilst bērna vecumam, ķermeņa uzbūves īpatnībām un fiziskās aktivitātes lielumam.
Bērnu ikdienas ēdienkartei pamats ir vienkāršs – jāsabalansē olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, vitamīni un minerālvielas. Bērniem, sākot no 3 gadu vecuma katras ēdienreizes vēlamā proporcija šķīvī ir – ½ porcijas dārzeņu un augļu, ¼ olbaltumvielām bagātu produktu, piemēram, piena produkti, liesa gaļa vai zivis, ¼ graudaugu produktu. Bērniem vecumā no 4 līdz 9 gadiem dienā vajadzētu apēst divas vai trīs porcijas piena produktu. Un nedrīkst aizmirst par dzērienu! Vislabāk dzert ir tīru ūdeni.
Nepieciešamas ir četras maltītes dienā – brokastis, pusdienas, launags un vakariņas. Svaigi dārzeņu un augļi var būt arī kā uzkodas starp ēdienreizēm. Ieteicams ēst tos augļus un dārzeņus, kam tobrīd ir sezona. Veidojot bērna ēdienkarti, ieteicams izvairīties no produktiem ar augstu kaloriju saturu, jāseko līdzi gan cukura, gan sāls daudzumam, un jāpievērš uzmanība, lai bērns uzņemtu uzturvielas no visām produktu grupām. Tāpat būtu jāizvairās no rūpnieciski ražotiem saldinātiem dzērieniem – gan sulām, gan limonādēm.
Taču, plānojot maltītes, jāatceras, ka katrā produktu grupā var atrast gan veselīgākus, gan mazāk veselīgus produktus. Tāds produkts ir, piemēram, jogurts. Būtībā tas ir veselīgs, taču sastāvs var būt ļoti dažāds, tāpēc vecākiem vajadzētu pastiprināti pievērst uzmanību veikalos atrodamo produktu sastāvam un atrast labākās alternatīvas.
Vai pilnvērtīgai bērna ēdienkartei pietiek ar Latvijas izcelsmes produktiem, vai tomēr ir vajadzīga lielāka daudzveidība?
Vienas un tās pašas uzturvielas var uzņemt no ļoti dažādiem produktiem – var ēst kvinoju un var ēst kartupeli. Tie abi satur ogļhidrātus. Tas, kuriem produktiem dot priekšroku, drīzāk ir gaumes un veselības jautājums, jo ir cilvēki, kuriem no konkrētiem produktiem pūšas vēders vai ir citas sūdzības. Lai pietiekamā daudzumā uzņemtu vitamīnus, ziemas, pavasara mēnešos ēdienkartē nepieciešams iekļaut arī ārpus Latvijas audzētus produktus (augļus, dārzeņus).
Galvenais ēst daudzveidīgi un uzņemt pietiekamā apjomā šķidrumu. Vislabāk izvēlēties bioloģiski audzētus produktus un, gatavojot ēdienus mājās, censties produktu apstrādes procesā maksimāli saglabāt to vērtīgas īpašības, – piemēram, dārzeņus nepārvārīt, nepārcep, varbūt labāk sautēt vai pasniegt svaigus.
Ir daudz dzirdēts par balto miltu produktiem kā ne pārāk veselīgiem. Vai bērniem vajadzētu lietot uzturā, piemēram, baltmaizi vai makaronus?
Nav tā, ka kāds produkts būtu viennozīmīgi slikts. Piemēram, bērnam, kurš regulāri sporto, baltmaizes šķēle vai makaronu porcija neko sliktu nenodarīs. Taču, ja bērns maz kustas un visur tiek vadāts ar mašīnu, no baltmaizes, protams, labāk izvairīties, jo tā satur niecīgu daudzumu vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu, tās vietā izvēloties, piemēram, rudzu maizi. Arī sportiskiem bērniem nevajadzētu balto miltu produktus ēst visu laiku. Ja, piemēram, brokastīs visu laiku tiks pasniegtas vienīgi maizītes, tas nebūs veselīgs uzturs. Jācenšas ievērot daudzveidību. Arī tad, ja ēdat dažādas putras, ir jāatceras, ka putrām ne vienmēr jābūt ar ievārījumu vai medu. Putras var pagatavot arī ar kanēli, citām garšvielām vai svaigām ogām un augļiem.
Kas ir biežākās kļūdas, kuras vecāki pieļauj attiecībā uz bērnu ēdienkarti?
Viena no biežākajām problēmām ir laika trūkums, kā rezultātā vecāki izvēlas iegādāties jau gatavus produktus vai pusfabrikātus, kas nav tik veselīgi kā mājās gatavots ēdiens. Ir daudz vieglāk brokastīs iebērt bļodiņā brokastu pārslas ar jogurtu, nekā vārīt putru, kura netiek pārsaldināta ar cukuru vai gatavot omleti, kura nav pārsālīta.
Otra izplatītākā kļūda ir tā, ka bērna ēdienkartē tiek iekļauti pārāk daudz cukuru saturoši produkti. Vecākiem ir grūti bērniem atteikt, un dažādi našķi kļūst par veidu, kā viņi iepriecina bērnu. Diemžēl tas var radīt ieradumu aizstāt ēdienreizi ar saldumiem.
Mans ieteikums vecākiem būtu nevis pavisam atteikties no našķiem, bet padomāt par veselīgākām alternatīvām, piemēram, pašiem mājās pagatavot saldējumu vai piena kokteili ar ogām vai veikalā nopērkamo čipsu vietā krāsnī pagatavot dārzeņu čipsus.
Kā ar uztura palīdzību var stiprināt bērna zobus?
Lai zobi būtu veseli, ar ēdienu ir jāuzņem pietiekami daudz kalcija, taču jāatceras, ka kalcijs uzsūcas tikai kopā ar D vitamīnu, tāpēc pie mūsu laika apstākļiem, tas jālieto papildus, par tā devu konkrētajā gadalaikā konsultējoties ar ģimenes ārstu. Ļoti svarīgi lietot arī mehāniskos zobu stiprinātājus, piemēram, burkānus un riekstus, jo kožot tiek stiprināti ne vien zobi, bet arī žoklis.
Kuri produkti ir uzskatāmi par zobu draugiem?
Kāposti, lapu salāti, zaļie zirnīši, burkāni, banāni, āboli, apelsīni, dažādas ogas, brokoļi, kartupeļi, kukurūza, rupjmaize, piens, biezpiens, siers, bezpiedevu jogurts, olas, rieksti, pilngraudu produkti, vista, zivis. Protams, jādzer daudz ūdens.
Kuru pārtikas produktu lietošana uzturā būtu jāierobežo?
Tas, ka ananāss ir brīnumauglis un labākais palīgs svara zaudēšanas procesā, ir bijis strīdīgs jautājums jau gana ilgu laiku. Tomēr ir skaidrs, ka ananāss satur daudz organismam svarīgu vitamīnu un minerālvielu, kuras var uzlabot kopējo cilvēka veselību un stimulēt veselīgu svara zaudēšanu. Bet vai ar to būs gana?
Tas uzlabo gremošanas procesus
Bromelīns palīdz regulēt sekrēciju aizkuņģa dziedzerī, kas palīdz gremošanas procesam, uzturot veselu gremošanas traktu. Tāpat šis enzīms mazina vēdera pūšanos. Interesanti, ka visvairāk bromelīna ir tieši ananāsa vidusdaļā, kas daudziem no mums šķiet pārlieku ciets un neēdams.
Maksimālam organisma ieguvumam ananāsu iesaka ēst starp ēdienreizēm vai to noslēgumā.
Lielisks C vitamīna avots
C vitamīnam ir nozīmīga loma karnitīna sintēzes procesos. Tas atkal noved pie veiksmīgas vielmaiņas procesu norises organismā (kas ir ļoti svarīgi svara zaudēšanas laikā). Aptuveni 165g svaiga ananāsa ir līdz pat 130% no diennaktī nepieciešamās C vitamīna devas.
Veselīgs našķis
Svaigs ananāss ir ļoti veselīgs. Tas mazina izsalkumu, turklāt tajā ir maz kaloriju. Ananāss ir lielisks produkts, lai papildinātu diētu. Aptuveni 165 gramos šī atsvaidzinošā un veselīgā augļa ir tikai 80 kcal, nav tauku un ir tikai 1g olbaltumvielu. Lieliska uzkoda, kad roka stiepjas pēc šokolādes!
Secinājums
Ananāss nav nekāds „superauglis”, kuru ēdot tauki kusīs paši no sevis. Jā, šajā auglī ir maz kaloriju un tas stimulē vielmaiņas darbību, bet pats par sevi tas noteikti nekādus varoņdarbus neveic. Ja cilvēks pats sava ķermeņa labā neko nedarīs, tad nekāds auglis tur nelīdzēs. Ēd veselīgi, vingro un dzīvo vesels!
Jau kādu laiku Holivudā tiek baumots, ka aktieris Leonardo di Kaprio (47) un modele Džidžī Hadida (27) ir uzsākuši romantiskas attiecības.
Kādi pārim pietuvināti avoti izdevumam “Page Six” darījuši zināmu, ka abu starpā ir uzplaukušas jūtas. Jau iepriekš tika ziņots, ka pāris ar attiecību veidošanu nesteidzas un pamazām iepazīst viens otru draugu lokā. Tagad atklājies, ka pāris ir sācis doties uz randiņiem!
Video
Jaunais Holivudas pāris tika redzēts kopā 10. septembrī kādā ballītē, kuru organizēja aktiera draugs. Zināms, ka Leonardo di Kaprio un Džidžī Hadida ir pazīstami jau daudzus gadus, bet romantiskas jūtas ir uzplaukušas vien šovasar.
Pavisam nesen izjuka aktiera četrus gadus ilgās attiecības ar 25 gadus veco modeli Kamilu Moronu. Internetā ļaudis metās apsmiet Leonardo, jo izskatoties, ka viņu neinteresē sievietes, kuras vecākas par 25 gadiem… Aktierim nekad nav bijušas nopietnas attiecības ar sava vecuma sievietēm.
Vasarām topot arvien karstākām, sabiedrībā nostiprinās arī izpratne par nepieciešamību pasargāt ādu no saules kaitīgās iedarbības. Aizsarglīdzekļu klāsts veikalu un aptieku plauktos ir plašs, atliek tikai izvēlēties… Un te nu sākas problēmas.
„Tas tiesa, ka ar parastu sejas krēmu lieta ir daudz vienkāršāka – izvēlies savam ādas tipam piemērotāko un viss. Savukārt saules aizsarglīdzekļu iepakojums satur daudz sarežģītāku informāciju, ir izraibināts ar skaitļiem un abreviatūrām, nemaz nerunājot par sastāva atšķirībām,” stāsta dermatologs Raimonda Karls. Taču ārsts uzsver, ka, ja jautājums būtu tik vienkāršs un būtu iespējams izveidot vienotu visiem gadījumiem piemērotu formulu, tas jau būtu izdarīts, tādēļ būs vien kaut nedaudz jāiedziļinās burtu un ciparu kombinācijās.
Vai lielāks ir labāks?
Burtu salikums SPF norāda uz aizsardzību pret UVB jeb ultravioletā starojuma B viļņu spektrs. Šie viļņi ir atbildīgi par saules apdegumu un kanceroģenēzi, proti – par visu veidu ādas vēža izraisīšanos. Būtu labi, ja ar atzīmi SPF būtu gana, taču abreviatūra vienmēr ir papildināta arī ar kādu skaitli – sākot ar 2 un beidzot ar 50+
Tas ir nosacīts skaitlis, kas norāda saules aizsardzības lielumu. Kaut gan nozīmīga aizsardzība sākas no koeficienta 20, agras priekšpusdienas saulītē, piemēram, rīta skrējienam daļēji noēnotā takā, SPF15 būs tieši laikā.
Taču ar ko atšķiras 20, 30, 50+ aizsardzība? Katrs no šiem SPF līmeņiem aizsardzības spējas ir no 97% līdz 98%. Proti, SPF20 tās būs 97% augstas, bet SPF50+ līdz pat 98,5. Šķiet, pavisam nenozīmīga atšķirība, taču, ja zinām, ka šajos procentos rēķināti UV viļņu nestie fotonu miljardi, tad skaidrs, ka nozīme tomēr ir.
Tāpat uz kosmētikas līdzekļiem, kas būtu lietojami saulē, norādīts arī UVA (tad aizsardzības faktors parasti ir 38 vai 42), kas nodrošina aizsardzību pret A spektra viļņiem un šajā gadījumā matemātika ir līdzīga. Raimondrs Karls skaidro, ka pašam jāizsver, cik liela aizsardzība katrā situācijā vajadzīga, gan atgādinot, ka apdegt var arī lietojot līdzekli ar visaugstāko SPF, jo nevienam no līdzekļiem nav 100% aizsardzība.
Organisku vai neorganisku?
Kas vēl jāņem vērā, iegādājoties ādas aizsarglīdzekļus? Tas, ka tie mēdz būt organiskie un neorganiskie, kam abiem ir atšķirīgs darbības mehānisms – organiskie spēj absorbēt saules starus, neorganiskie tos atstaro, pateicoties sastāvā esošajiem cinka un titāna oksīdiem. Abi darbojas vienlīdz labi un tas vairāk ir paša komforta jautājums. Vieniem patiks, ja krēms ir caurspīdīgs un iesūcas ādā, citiem – ka tas veido tādu kā plānu, baltu kārtiņu, burtiski ar aci redzamu sargājošu efektu.
Jautāts, kas būtu pats svarīgākais krēma iegādē, dermatologs smaidot atbild, ka te vietā salīdzinājums ar zobu pastām – pats svarīgākais ir to LIETOT! Tikai atšķirībā no stomatologiem, kuri rekomendē zobus tīrīt divas reizes dienā, saules aizsargkrēms jāatjauno ik pa divām stundām (jo īpaši, ja izvēlēts t. s. organiskais līdzeklis), citādi tas zaudē spējas. Nepareizs ir arī priekšstats, ka līdzeklis ar mazāku saules aizsargfaktoru ir jāatjauno biezāk nekā tas, kam ir 50+. Šim skaitlim nav nekāda sakara ne ar minūtēm, ne stundām.
Kādu apģērbu izvēlēties saulē?
Ko darīt tiem, kam netīk noziesties ar kosmētikas līdzekļiem no galvas līdz kājām? Arī apģērbs kalpo kā saules aizsarglīdzeklis. Visai bieži šī zināšana var būt pa prātam vīriešiem, kas ar kosmētiku ir uz jūs, lēš Raimonds Karls. Viņš arī iesaka izmantot iespējas, kādas mums šobrīd pieejamas, iegādājoties apģērbu internetā. Lai gan Latvijā vēl nav plaši pieejami, taču citur pasaulē arvien populārāki kļūst speciāli apģērbi, kuros iestrādātas šķiedras ar UV aizsardzības spējām. Šajā gadījumā būs panākta nevis ķīmiska, bet fizikāla ādas aizsardzība. Tas ir lielisks paņēmiens, jo īpaši bērniem – pēc peldēšanās drēbītes nav jāvelk nost, tās žūst ātri, nesaldē, bet ādu saudzējošo darbu turpina veikt izcili. Dermatologa ieskatā šādam apģērbam būtu jābūt obligātam profesijās, kurās darbs ilgstoši noris atklātos saules staros, piemēram, ceļu būvē vai dārzniecībā. Runājot par apģērba izvēli, ārsts min arī kādu interesantu, mazāk zināmu faktu – kaut arī vasarās ir vēlme valkāt gaišas drēbes, jo tās tik ļoti neabsorbē siltumu, taču tieši tumšas krāsas audumi labāk pasargā no UV stariem!
Pie aptiekas plaukta
„Ja nu tomēr negribas paturēt prātā visas smalkās nianses par ādas aizsarglīdzekļiem, tad drošāk tos iegādāties aptiekā, kur vienlaikus iespējama arī mediķa konsultācija, jo mēs, farmaceiti, tādi esam,” teic „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka. Viņa skaidro, ka aptiekā ir pieejams ne tikai pilns kosmētikas spektrs ar dažādiem SPF faktoriem, bet arī to dažādība – gan pēc faktūras, gan lietojuma. Piemēram, ir daudz līdzekļu tieši sejas ādai, kas turklāt, ir veidoti ņemot vārā ādas tipu, gan dažādas vajadzības, pielāgoti ādai ar problēmām – akne, pigmetācija, sebuma kontrole tai skaitā arī ar tonējošu efektu, papildina farmaceite.
Saules aizsarglīdzekļi var būt gan kā krēms, fluīds vai eļļa, tāpat tie var būt izsmidzināmi. Svarīgi ņemt vērā kādā dzīves situācijā to lietojam – ikdienā, kopā ar dekoratīvo kosmētiku vai atpūtā pie ūdens. Atsevišķs plaukts noteikti būs atvēlēts bērniem. Gan zīdaiņiem, gan pusaudžiem. Daudzi bērnu SPF aizsargkrēmi ir ar zilo nokrāsu, kas palīdz nokontrolēt, to lai krēms klāj katru ķermeņa daļu. Tā kā parasti aizsarglīdzekli uzziežam jau esot dabā un saulē, nozīmīgs ir tā iepakojums, kas jau laikus jāņem vērā. Piemēram, ja jāmēro lielāks ceļa gabals kājām, jāapdomā par mini iesaiņojumu. Savukārt bērniem, šķiet, ērtāk lietojami ir izsmidzināmie līdzekļi, kas ērti atjaunojami pēc katras peldes. Lai gan liela daļa līdzekļu ir ūdens noturīgi, jāatceras, ka līdzekļa uzklāšana nenodrošina aizsardzību uz visu dienu. Bērna gadījumā, it īpaši atpūtā pie ūdens, ieteicams vēl mājās pirms došanās atpūsties vai uz treniņu, kad vēl nav saskare ne ar smiltīm, ne ūdeni, kārtīgi uzklāt aizsargkrēmu, bet, atrodoties dabā, to regulāri atjaunot ar aerosola veida izsmidzināmo līdzekli. Ja vēlamies iegādāties kvalitatīvu līdzekli drošā iepirkšanās vietā, tad aptieka tāda noteikti ir, piebilst Ieva Turonoka.
Nobeiguma vietā
Raimonds Karls aicina likt aiz auss, ka, lai kā patiktu saulīte, uz to jāraugās tāpat kā uz saldumiem – mazliet un ar mēru! Bez abiem dzīve zaudē garšu, bet gan viens, gan otrs var būt nepatikšanu un bēdu avots. Tāpat ārsts brīdina, ka ir manījis medijos vieglprātīgi lietojam kopīgu nosaukumu visai kosmētikai, kas paredzēta pludmalei vai atpūtai dabā – „sauļošanās līdzekļi”. Viņaprāt, tas nav pareizi un var radīt jukas, jo ādas aizsarglīdzekļi pret sauli un sauļošanās kosmētika ir divas atšķirīgas grupas, no kurām otrā darbojas kā iedeguma akselerators jeb iedegumu veicinošais līdzeklis un no kaitīgajiem UV stariem nepasargā.
Visbeidzot dermatologs aicina ņemt vērā trīs svarīgus aspektus!
Iedegums ir ādas atbildes reakcija uz saules kaitīgo iedarbību un ādas izmisīgs mēģinājums to absorbēt, nevis labas veselības un teicami pavadīta atvaļinājuma rādītājs.
Iedegums nepasargā no saules apdegumiem! Vecmāmiņu „patiesība”, ka vajag iesauļoties pakāpeniski un tad jau vairs apdegt nevar, ir jau pasen medicīnas zinātnes apgāzts mīts.
Iedegusi āda nav augsta D vitamīna līmeņa asinīs rādītājs.
Kādai manai draudzenei, kura ir precējusies jau vairāk nekā desmit gadus, vīrs mīl dažreiz iedzert tā pavairāk un jūtu karstumā arī palaist rokas. Tas nenotiek bieži, un viņš to nekādā ziņā nedara aiz ļauna prāta – vienkārši pēc dabas padevies tāds karstasinīgs. Var jau sevi šādi mierināt un mānīt gadiem ilgi, cerot, ka līdzīgas situācijas vairs neatkārtosies. Bet reālā dzīve apliecina pretējo… Par laimi, mana draudzene beidzot vīram ir uzstādījusi ultimātu – devusi t.s. pārbaudes laiku, ja viņš sešu mēnešu laikā nelabosies, tad viņa šķirsies.
Atmosfēra ģimenē gan pašlaik ir ļoti saspīlēta, draudzenes vīrs pat citu cilvēku klātbūtnē nespēj atturēties no dzēlīgām piezīmēm par šķiršanos un tml. Bet es ļoti lepojos ar savu draudzeni, ka viņa beidzot kaut ko ir darījusi lietas labā, nevis kā parasti klusām pasūdzējusies sev tuviem cilvēkiem un tik dzīvojusi tālāk, it kā nekas tāds nebūtu noticis. No sērijas – kāds vīrs pie sāniem, ar tādu jāsadzīvo.
Es nezinu, vai šādi "pārbaudes laiki" reāli darbojas, jo nekad pati neesmu izmantojusi šādu metodi attiecību risināšanā. Es laikam pēc dabas esmu tā karstasinīgā, jo runāju uzreiz un nemaz nedomāju samierināties ar situācijām, kurās mani kaut kas neapmierina. Pats svarīgākais jau ir rīkoties – vienalga, agrāk vai vēlāk, bet kaut ko darīt lietas labā.
P.s. Vai tu esi savam mīļotajam cilvēkam kādreiz devusi pārbaudes laiku?
Kopš 2005. gada skatītāji visā pasaulē, tai skaitā Latvijā, seko līdzi Sietlas ārstes Mereditas Grejas un viņas kolēģu saspringtā darba un piesātinātās privātās dzīves līkločiem. Taču izskatās, ka pēc 19. sezonas “Grejas anatomija” paliks bez iemīļotās varones.
Aktrisi Elenu Pompeo, kura spēlē Mereditu Greju, varēs redzēt tikai astoņās 19. sezonas sērijās. Elena nu jau strādā pie cita seriāla, kura pirmizrāde gaidāma 2023. gadā.
Dakteres aiziešana seriālā tiek izskaidrota ar to, ka Meredita ir pieņēmusi darba piedāvājumu un turpmāk strādās Bostonā, kur nodarbosies ar Alcheimera slimības izpēti. Elena gan joprojām paliek seriāla izpildproducente. Starp citu, viņas balss arī joprojām būs dzirdama katras 19. sezonas epizodes beigās, tādā veidā daļa viņas turpinās piedalīties seriālā.
Jāpiebilst, ka Pompeo un viņas varone ir viena no nedaudziem “Grejas anatomijas” ilgdzīvotājiem. Bez viņas vēl tikai divi aktieri ir redzami visās 19 sezonās. Tie ir Čandra Vilsone (Miranda Beilija) un Džeimss Pikens jaunākais (Ričards Vēbers).
“Grejas anatomija” savulaik tika iekļauta žurnāla “Entertainment Weekly” “100 visu laiku labāko seriālu” sarakstā. Kas padarījis šo seriālu tik ilgtspējīgu un joprojām pieprasītu skatītāju vidū?
Stāsts par stiprām sievietēm
Slavenā televīzijas producente Šonda Raimsa vēlējās izveidot seriālu par spēcīgām sievietēm, kas būta interesants arī viņai pašai. Tā nu viņa pati kļuva par lielāko daļu sēriju producenti un scenāristi.
Seriāla nosaukuma izcelsme ir interesanta, jo tā atsaucas uz populāro cilvēka anatomijas mācību grāmatu, kuru 1858. gadā sarakstījis britu zinātnieks Henrijs Grejs. Angļu valodā runājošajā pasaulē to uzskata par klasiku. Uzvārds Greja ir arī seriāla galvenajai varonei, kuru atveido aktrise Elena Pompeo.
Elena ir itāļu un īru izcelsmes amerikāņu aktrise, kurai patlaban ir 53 gadi. Loma “Grejas anatomijā” kļuvusi par viņas veiksmīgāko un slavenāko darbu. Pašlaik viņa tiek uzskatīta par vienu no vislabāk apmaksātajām ASV televīzijas aktrisēm. Taču viņa nepārprotami bija apņēmusies darīt visu, kas nepieciešams, lai beidzot savu dalību projektā izbeigtu, un intervijā izdevumam “Insider” Pompeo pirms dažiem gadiem atzina, ka “cenšas visus pārliecināt, ka seriālam jāpieliek punkts”.
Vairāk nekā medicīna
Seriāla producente Šonda Raimsa vienmēr uzsvērusi, ka “Grejas anatomija” nav tikai par medicīnu. Lai gan katrā epizodē ir redzamas operācijas un pacientu dzīvību glābšana, tas nav galvenais seriāla fokuss. “Grejas anatomijas” mērķis ir parādīt, kā personāži tiek galā ar sarežģīto ārstu darbu un savas personīgās dzīves problēmu apvienošanu.
Seriāla veidotājiem gan veiksmīgi izdevies atrast balansu, lai sērijas nesastāvētu tikai, piemēram, no ainas, kurā Meredita un Dereks apspriež savas attiecības 40 minūšu garumā. Pa vidu skatītāji var just līdzi arī pacientam, kas mirst no vēža.
Tas sniedz iespēju skatītājiem pārslēgties no personāžu attiecību līkločiem uz medicīnas jautājumiem.
Īsti mediķi un īstas operāciju zāles
Starp citu, medmāsa Bokhi Ena (BokHee An), kas parādās daudzās “Grejas anatomijas” epizodēs, ir medmāsa arī reālajā dzīvē. Viņa asistē ne tikai aktieriem, bet arī īstiem ārstiem, kas ikdienā veic sarežģītas operācijas.
Operācijas ir filmētas īstajās Sietlas slimnīcās. Starp masu skatu dalībniekiem slimnīcās bija arī topošie ārsti – interni. Lai operāciju zālē filmētās ainas skatītājiem izskatītos vēl ticamākas, cilvēku orgānus aizstāja ar vizuāli līdzīgu bioloģisko materiālu, kas ņemts no govīm un buļļiem. Savukārt asinis, ko izmantoja filmēšanai, bija no tauku un želatīna maisījuma.
Spraigs sižets
Jau kopš pirmās sezonas “Grejas anatomijas” scenāristi pārsteiguši skatītājus ar negaidītiem sižeta pavērsieniem. Piemēram, vienā epizodē pacienta ķermenī bija bumba, kas varēja uzsprāgt jebkurā brīdī.
Redzēta arī sērija, kad lidmašīna, kas bija pilna ar dakteriem, avarē nekurienes vidū. Vārdu sākot, skatītāji nekad nevar zināt, kas būs tālāk. It īpaši, ja runa ir par kādas sezonas fināla epizodi.
Viss augstāk minētais apstiprina to, ka “Grejas anatomija” mainīja skatītāju priekšstatu par to, kādam jābūt medicīnas seriālam.
Neviltotas emocijas
Skatītājiem, kas seko līdzi “Grejas anatomijas” sižeta peripetijām, ir pieraduši pie tā, ka epizodes ir ļoti emocionālas. Gan tādēļ, ka viņi pārdzīvo par mirstošiem pacientiem, gan par ārstiem, kuriem netrūkst problēmu privātajās dzīvēs.
Katrs personāžs arī nepaliek neskarts, jo ārsti tiek parādīti kā īsti cilvēki, kas saskaras gan ar sarežģījumiem darbā, gan vardarbīgām attiecībām un pieļauj kļūdas. Tāpēc skatītājiem ir viegli asociēt sevi ar varoņiem, kas patiesībā nav supervaroņi, bet vienkārši cilvēki.
Īpaši spilgti tas ir redzams ainā pēc Dereka nāves, kad Meredita saka, ka viņai nav laika nervu sabrukumam, jo viņa ir arī māte un viņai jābūt stiprai bērnu dēļ.
Kas notiks tālāk?
“Esmu mūžīgi pateicīga par mīlestību un atbalstu, kuru jūs izrādījāt man, Mereditai Grejai un seriālam visu 19 sezonu garumā. Jūs zināt, ka šovam ir jāturpinās un es noteikti kādreiz nākšu ciemos,” savā “Instagram” kontā ierakstīja Pompeo, tādējādi apstiprinot to, ka pēc vairāk nekā 400 epizodēm viņa vairs nebūs “Grejas anatomijas” galvenā varone.
Jāteic arī ka, seriāla autori jau iepriekš veiksmīgi tikuši galā ar centrālo lomu izpildītāju aiziešanu. Piemēram, 11. sezonā gāja bojā Dereks Šepards, kuru spēlēja Patriks Dempsijs.
Pagaidām jauna, 20. sezona, nav oficiāli apstiprināta, taču skatītāji noteikti deg nepacietībā atkal satikties ar iemīļotajiem varoņiem un, kas to lai zina, iespējams ar jauniem, negaidītiem personāžiem.
Mediķu ikdiena un privātās dzīves līkloči redzami darbdienu vakaros kanālā “Fox Life” seriālā “Grejas anatomija”!
2016. gada rudens/ziemas sezonai Vagabond ir radījuši elegantu un vienlaikus stilīgu apavu modeļu kolekciju. Minimālisma pieeja ir iedvesmojusies no pagājušajām desmitgadēm, bet vēl aizvien raugās nākotnē, ļaujot modernajiem stiliem atspoguļot panku mūziku.
Androgēno izpausmi iemieso sportiski unisex modeļi, bet gaumīgos vīriešu apavus iedvesmojusi bītņiku paaudze. Sieviešu apavu sērijā Vagabond apvieno sievišķību ar formālumu minimālisma pieejai ar aktuālu stilu, ko papildina panku mūzikas nianses. Galvenie stili ir loferi, puszābaki un šņorējamas kurpes ar vīrišķīgu noskaņu.
Ļoti nozīmīga kolekcijas sastāvdaļa ir zābaki – gari, pāri celim vai īsi ar noapaļotu purngalu. Šīs sezonas modeļus akcentē tādas detaļas kā kvadrātveida purngals, sprādzes un kniedes. Krāsu palete variē no neitrāliem toņiem, piemēram, konjaka, melna, brūna un dzeltenbrūna līdz pievilcīgām pudeļu zaļām, sarkanām, violetām un petrolejas pelēkām krāsu niansēm. Svarīgākie materiāli ir klasiski gluda āda un nubuks, kas tiek kombinēti ar krokodilādas faktūru un mirdzošu lakādu.
Tehnoloģiju piepildītās dzīves un kosmosa iedvesmots, sudrabs ir ieradies uz palikšanu! Ja nevēlies pilnībā uzposties sudraba tērpā, izmēģini šos spoži mirdzošos apavus no sudrabotas ādas un nelielās ādas somas. Valkā tos ar visu iespējamo – sākot no džinsiem līdz pat kleitām.
Vagabond jauno apavu kolekciju iedvesmojusi Stokholmas mode, kas apvieno minimālus griezumus un sporta apģērbu ietekmes, kuras ļaus tev lieliski izskatīties gan šajā sezonā, gan arī turpmāk.
Šosezon Vagabond ir aizņēmies vienu no zīmola iemīļotākajiem siluetiem – biezo zoli – un pievienojis to jaunai un negaidītai klasikai, piemēram, stilīgiem elastīgiem modeļiem un potītē pieguļošiem zābakiem, ko iedvesmojuši 70. gadi. Pēc tam siluets ir pielāgots sievišķīga griezuma zābakiem ar smailu purngalu. Klasiskajām kurpēm jeb brogiem un zābakiem dažas no stila niansēm ir aizgūtas no zēnu garderobes.
Apavu modeļi viņam ienes vasaras nevainojamo minimālismu jaunajā sezonā. Klasiskos modeļus raksturo relaksēta sajūta un smagnējākas zoles, iztēlojieties loferus, monkus un klasiskos brogus līdzās puszābakiem un šņorējamiem zābakiem. Klasisko modeļu klāstu atsvaidzina jaunas, greznas ādas kedas, radot vienlaikus sportisku un elegantu izskatu.
Aksesuāru sērijā apvienojām luksusu un sportiskumu. Sākot no ietilpīgām unisex mugursomām līdz mazām somiņām un plecu somām, spīdīga āda tiek kombinēta ar ikdienai piemēroto neilonu un neoprēnu.
2016. gada pavasara–vasaras sezonu sagaidot, zviedru apavu zīmols Vagabond atklāj, ka sporta apavu tendence savu aktualitāti nezaudē joprojām. Sportiskie stili flirtē ar klasiskiem modeļiem, un jaunajā sezonā pieredzam, ka balerīnu tipa apavi atdzimst ar jaunu, stilīgu dizainu.
Tāpat ne mazāk aktuālas ir arī koksnes iedvesmotas sandales, kas ar dabas niansēm piedāvā masīvus papēžus un krāsu paleti, kas variē no zeltainas smilškrāsas līdz konjaka un melnai krāsai, kā arī krokodilādas apdrukai.
Moderna minimālisma garu raksturo vienkāršas līnijas kopā ar izmeklētiem materiāliem, piemēram, atlasu, elastīgiem ielaidumiem un neitrāliem toņiem, kas runā paši par sevi. Visubeidzot, arī sportiskais šiks nekur nav zudis – šo stilu ir lieliski kombinēt ar ikdienišķu apģērbu, kā arī elegantu koptēlu.
Arī vīriešu apavu modē šosezon ir aktuāls sportiskais stils visdažādākajās tā izpausmēs un krāsu gammās. Protams, arī klasiskā stila nianses spēlē būtisku lomu, piedāvājot eleganti modernus apavu modeļus gan darba ikdienai, gan arī svinīgiem brīžiem. Zamšs, āda, biezās zoles un sprādžu elementi ir tas, kam šajā pavasarī pievērst pastiprinātu uzmanību.
Zviedrijas vadošais apavu zīmols Vagabond ir spēris vēl vienu lielu soli Baltijas tirgus virzienā, atklājot pirmo interneta veikalu, kurā modernā zīmola cienītājiem tiek piedāvāts plašs jaunākās apavu un aksesuāru kolekcijas sortiments.
Vagabond Baltijas tirgū tiek pārstāvēts jau gadiem ilgi, aktīvi iepazīstinot pircējus ar zīmolu un piedāvājot tā produkciju dažādos multibrendu apavu veikalos. “Līdz ar jaunā internetveikala izveidošanu mēs saviem klientiem varam piedāvāt vēl plašāku preču sortimentu un vēl pastiprinātāk koncentrēties uz zīmola vērtību izkopšanu,” komentē Vagabond vairumtirdzniecības menedžere Katarina Bengtsone.
Visi Vagabod attīstības procesi norisinās zīmola galvenajā mītnē Zviedrijā, Varbergā, kur dienas gaismu ieraga ikkatrs jaunais apavu un aksesuāru modelis. 20 dizaineru un apavu meistaru plašā komanda katru gadu rūpīgi izstrādā zīmola jaunākās kolekcijas, galveno uzsvaru liekot uz kvalitātes, mūsdienīga dizaina un labākās darba tehnikas sintēzi.
Kā izrādās, pirmie Vagabond apavu modeļi tālajos 60-tajos gados tika radīti tieši vīriešiem, un tikai 80-to gadu beigās, kad pie varas nāca trīs gados jauni uzņēmēji, situācija sāka pamazām mainīties un apritē nāca pirmie sieviešu apavu modeļi. Lai gūtu jaunas zināšanas par apaviem un būtu klāt to izgatavošanas procesā, Vagabond komanda 90-to gadu sākumā uz kādu laiku tika pārcēlās uz Itāliju, taču jau 1993. gadā zīmols atgriezās atpakaļ Zviedrijā, līdzi ņemot arī visas svešumā gūtās prasmes un pieredzi, kas bija nepieciešama kvalitatīvu apavu un citu ādas izstrādājumu ražošanai.
Jauno sezonu gaidot, mūsdienīgais zviedru apavu zīmols Vagabond piedāvā 2015. gada pavasara-vasaras sezonas kolekciju, ko raksturo plašs, tīrās līnijās veidotu sportisku apavu klāsts, 80. gadu stils, neparastas kombinācijas un mūžīgi stāsti.
Sieviešu apavu kolekcija iezīmējas ar sporta iedvesmotu apavu modeļu sortimentu ar masīvām zolēm. Piedāvājumā arī flatforms jeb lēzenas platformas, smaili + kvadrātveida purngali, klasiskās laiviņas un iešļūceņu tipa apavi modernos, iekārojamos stilos. Krāsu palete variē no baltas līdz spēcīgām, drosmīgām krāsām, mirdzošiem, metāliskiem toņiem un maigiem karameļu pasteļtoņiem. Līdzās ādai un zamšam izmantoti arī jauni materiāli, piemēram, plastmasa un mirdzošais polido materiāls.
Šosezon Vagabond vīrietis izvēlēsies rūpīgi līdzsvarotu stilu starp ikdienas casual un lietišķo. Casual sērijā iekļauti retro sportiski apavi, kedas ar paaugstinātu augšdaļu, iešļūcenes no savītas ādas un apavi ar kausveida zoli, kamēr lietišķie apavi koncentrējas uz klasiskām noskaņām, piedāvājot slaidas purngalu formas; daži lietišķo apavu modeļi pieejami ar smagnējākām zolēm. Svarīgākās jaunās sezonas krāsas ir brūna, fosiliju un indigo, kamēr oranžo un kobaltzilo lieto kā akcentējošos toņus.
250 g margarīna
350 g cukura
5 – 6 olas
1 paciņa vaniļas cukura
Sāls
500 g kartupeļu cietes
Margarīnu saputot līdz stabilām putām, pakāpeniski pievienot pārējās sastāvdaļas. Mīklai dod pastāvēt apmēram 15 minūtes, tad tā ir gatava vafeļu cepšanai.
Vafeles ar sodu
¼ l piena
2 olas
40 g cukura
Sāls
Naža gals citronu miziņu
180 g miltu
¼ tējkarotes sodas
Kārtīgi samaisīt pienu, olu dzeltenumus, cukuru, citronu miziņu. Pievienot miltus, sajauktus ar sodu, un iemaisīt stingri saputotus olu baltumus.
Smilšu mīklas vafeles
4 olas
150 g cukura
175 g miltu
Sāls
4 ēdamkarotes konjaka
100 g margarīna
Saputot olas ar cukuru. Piebērt miltus, pievienot sāli, konjaku un izkausētu atdzesētu margarīnu. Samīcīt mīklu un cept vafeles.
Svētku vafeles
150 g margarīna
125 g cukura
Sāls
1 iepakojums vaniļas cukura
3 olas
125 g kviešu miltu
75 g cietes
¼ tējkarotes sodas
4 ēdamkarotes krējuma
3 gab. sarīvētu rūgto mandeļu (pēc vēlēšanās)
Pagatavošana:
♦ Saputot margarīnu ar cukuru un vaniļas cukuru. Pievienot olu dzeltenumus, pielikt miltus, iepriekš samaisītus ar dzeramo sodu, pievienot cieti, krējumu un saputotus olu baltumus.
♦ Vafeļu mīkla ir pagatavojama ātri. Svaigas vafeles nekad nevajadzētu likt vienu uz otras, citādāk tās paliek mīkstākas. Vislabāk tās atdziest uz cepšanas režģa.
♦ Vafeles var apbērt ar pūdercukuru un īsi pirms pasniegšanas uzlikt virsū putukrējumu.
Mūsdienās publiskajā telpā valda ļoti dažādi viedokļi un stereotipi par kafijas ietekmi uz cilvēka organismu. Dažādos pasaulē veiktajos pētījumos gan ārsti, gan nozares speciālisti norāda uz vairākām kafijas pozitīvajām īpašībām, taču citos priekšplānā tiek izvirzīta tās negatīvā ietekme uz cilvēka veselību. Lai sabiedrība iegūtu skaidrāku priekšstatu dzēriena patieso vērtību, Baltijā lielākais kafijas ražotājs “Melnā kafija” aicinājis izteikt savu viedokli kardiologam Andrim Skridem, uztura speciālistei Lienei Sondorei, kā arī gastroenterelogam un profesoram Anatolijam Danilānam.
Kafija ir dzēriens, kura sastāvā ietilpst dažādi komponenti, kas kopā vai katrs atsevišķi atstāj kādu konkrētu ietekmi uz dažādiem cilvēka orgāniem vai uz visu organismu kopumā. Kafijai tiek piedēvētas visdažādākās īpašības – gan organisma nodrošināšana ar nepieciešamo adrenalīna daudzumu cīņai pret nogurumu, gan ķermeņa imunitātes stiprināšana pret asinsvadu slimībām. Tiek pat uzskatīts, ka šis dzēriens ir spējīgs pagarināt cilvēka mūža ilgumu.
Gastroenteroloģijas profesors Anatolijs Danilāns uzsver, ka Latvijā ir diezgan stereo tipiski uzskati par kafijas iedarbību uz cilvēka organismu un labsajūtu. Balstoties uz pētījumiem, kas veikti nesenā pagātnē, viņš uzskaita pieņemtos izdomājumus, kas neatbilst patiesībai un uzsver kafijas labās īpašības. Kā piemēram, vecmodīgais uzskats par kafijas ietekmi uz asinsspiediena paaugstināšanu ir aplams, jo patiesībā – kafija samazina to, tāpēc cilvēki ar augstu asinsspiedienu droši var lietot uzturā kafiju. Otrs, kafija aizkavē arī tādas nopietnas saslimšanas kā Parkinsona un Alcheimera slimības, jo kofeīns pozitīvi iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, dopamīniem un receptoriem.
“Melnā kafija” ir apkopojusi populārākos pieņēmumus par kafijas ietekmi uz cilvēka organismu un speciālistu komentārus par tiem.
Kafijas lietotājiem ir mazāks risks saslimt ar cukura diabētu.
Uztura speciāliste Liene Sondore skaidro, ka cukura diabētam ir I un II tips. II tipa diabēts ir dzīvesveida – mazkustības, sliktas pārtikas patēriņa, liekā svara rezultāts. Savukārt, I tipa diabēta cēloņi var būt iepriekšēja slimošana ar aizkuņģa dziedzeris slimībām vai ir bijušas autoimūna slimība, līdz ar to, kafijas dzeršana I tipa diabētu ietekmēt nevar. L.Sondore: “Tiek pieņemts, ka dienā ieteicamais kafijas daudzums būtu divas tases. Pasaulē ir veikti pētījumi, kur tiek pētīts, kā kafijas dzeršana ietekmē glikozes vielmaiņu vai aknu šūnu jūtību pret insulīnu, bet tomēr gribu uzsvērt, ka tikai iedzerot kafiju, bet nemainot ēšanas režīmu, savu dzīvesveidu un domāšanu, no II tipa diabēta nevarēs izvairīties. Tiesa gan, rūgta kafija palīdzēs mazināt kāri pēc saldumiem, bet tas ir ļoti individuāli.”
Kafija var nedaudz palielināt asinsspiedienu, taču kafijas lietotājiem ir mazāks risks, ka piemeklēs sirdstrieka
Liela mēroga (vairāk nekā 100 000 dalībnieku apsekotu 14-20 gadus) pētījumos ir pierādīts, ka kafijas vai melnās tējas lietošana pat vairāk par 6 tasītēm dienā nav saistīta ar paaugstinātu visa veida mirstību, tieši otrādi, 2 vai vairāk tasītes dienā tika asociētas ar samazinātu mirstību sievietēm, galvenokārt uz kardiovaskulārās mirstības samazināšanās rēķina, apliecinot kafijas kardioprotektīvās īpašības (vīriešiem šī sakarība nebija statistiski ticama). Līdzīgi rezultāti bija pētījumos ar dekafeinēto kafiju, kas norāda uz citas kafijā esošas vielas klātbūtni, kas nodrošina labvēlīgo efektu. Jāpiebilst, ka šajos pētījumos dalībnieki lietoja kafiju, kas pagatavota filtra kafijas aparātā. Ir pierādīts, ka nefiltrētas kafijas lietošana palielina kopējā holesterīna un zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeni asinīs, jo kafijā esošās lipīdus saturošās vielas paliek dzērienā.
Cilvēks uzņem vairāk antioksidantus no kafijas nekā no augļiem un dārzeņiem kopā
Liene Sondore šim apgalvojumam līdz galam nepiekrīt. L.Sondore: “Jā, kafija satur antioksidantus, kuri nepazūd arī tās apstrādes laikā un palīdz aizsargāt organismu no brīvo radikāļu ietekmes. Zinātnieki un pētnieki nemitīgi pēta kafijas ietekmi uz cilvēka organismu, bet cilvēkiem ir jāsaprot, ka katru dienu ir jāuzņem daudzveidīga pārtika, no visām produktu grupām. Kafija tomēr ir dzēriens, kas sniedz baudu un laba kafija uzlabos omu, sniegs enerģiju, būs uz kādu laiku mums laimes sajūta, bet tomēr – kafija ir baudīšanai un ar mēru!”
Kafijas fitness – kofeīns palielina tauku dedzināšanas procesu ķermenī un paātrina vielmaiņu, kā arī palielina adrenalīna līmeni asinīs un uzlabo fiziskās spējas. 100-200 mg kofeīna deva dienā saasina uzmanību, veicina ātrāku reakciju, paaugstina izturību.
Kā norāda A.Skride, organismā par nogurumu un miegainības izjūtu ir atbildīgs adenozīns. Kofeīns piesaistās pie adenozīna receptoriem, bet tos neaktivē, tādējādi neļaujot adenozīnam uz tiem iedarboties. Kofeīnam bloķējot adenozīna darbību, izpaužas tā stimulējošais efekts un cilvēks jūtas mundrāks. Adrenalīna līmeņa palielināšanās asinīs pēc kofeīna nonākšanas organismā tiek nodrošināta caur citiem bioķīmiskajiem ceļiem, pateicoties adrenerģisko receptoru iesaistei. Šis efekts lielā mērā ir atkarīgs no uzņemtā kofeīna daudzuma. Tā kā kofeīna biopieejamība ir gandrīz 100%, praktiski viss uzsūktais kofeīns arī iedarbosies uz organismu. Pārtikas uzņemšana samazina kofeīna uzsūkšanās ātrumu, bet ne apmēru. Par kofeīna iedarbību uz cilvēka fiziskajām spējām ir veikti ļoti daudz pētījumu, kuros tika novērots uzlabots sniegums kofeīna lietošanas rezultātā gan izturības, gan augstas intensitātes sporta veidos. Maksimālais kofeīna efekts tika novērots pie mazām līdz vidējām kofeīna devām (2-3 mg/kg svara), kas atbilst 1-2 kafijas krūzītēm. Lai arī kofeīna lietošanas rezultātā, pateicoties palielinātam adrenalīna līmenim asinīs, tiek novērots taukskābju oksidācijas pieaugums, fizisko spēju uzlabošanās visticamāk rodas dēļ kofeīna radītās subjektīvās piepūles samazināšanās un spējas veikt vairāk darbu bez papildus piepūles, jo vairākos pētījumos ir tikusi novērota samazināta subjektīvās piepūles un sāpju sajūta pēc kofeīna lietošanas.
Kafija samazina risku saslimt ar Parkinsona un Alcheimera slimību
Vairāki pētījumi ir meklējuši atbildes uz kofeīna lietošanas ietekmi uz Parkinsona slimības risku, saka dr.Skride. Šo pētījumu meta-analīze atklāja, ka kafijas un tējas lietošana ir saistīta ar mazāku Parkinsona slimības risku, pie tam šī saistība bija devas atkarīga. A.Skride: “Darbības mehānisms šim labvēlīgajam efektam nav atklāts, taču jāpiezīmē, ka postmenopauzālām sievietēm, kas lieto hormonus aizvietojošo terapiju, kofeīns tieši otrādi, Parkinsona slimības risku palielina! Liela apjoma pētījums pierādīja, ka sievietēm, kas lietoja postmenopauzālo hormonu terapiju un lietoja vairāk nekā sešas kafijas tasītes dienā, bija četras reizes lielāks risks saslimt ar Parkinsona slimību. Runājot par Alcheimera slimību, divu kohortu pētījumu un divu gadījumu sēriju analīzē tika atklāta kafijas lietošanas saistība ar nelielu protektīvu efektu pret šo saslimšanu. Šiem datiem par labu runā arī pētījumi ar Alcheimera transgēnajām pelēm, kurām, lietojot kofeīnu, tika novērots mazāks Alcheimera slimības risks vai vēlāks slimības sākums.”
Ir ļoti dažādi aspekti pēc kuriem var pētīt kafijas iedarbību. “Jāatceras, ka kafija un melnā tēja nereti tiek lietotas kopā ar cukuru un/vai pienu vai saldo krējumu. Pievienotais cukurs var radīt nozīmīgu papildus glikēmisko slodzi organismam un mazināt iespējamos kafijas labvēlīgos efektus. Pienam šāda sakarība nav izpētīta, tomēr piena izstrādājumi satur augu izcelsmes taukus, un, lietojot tos lielā daudzumā, tie nelabvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu veselību”, pārliecināts ir kardiologs Andris Skride.
Eksperti ir vienisprātis, ka kafijai, tāpat kā jebkurai citai lietai, ir jāzina tās pareizais pielietojums, lai no tās varētu gūt kādu labumu, tāpēc aicina paralēli kafijas baudīšanai nodarboties arī ar dažādām aktivitātēm, lai neizraisītu blakusefektus, kas radīsies tāpat, ja nebūsiet kustībā.
Par uzņēmumu:
Lielākā un modernākā kafijas ražotne Baltijas valstīs SIA „Melnā Kafija” kopš 1996. gada ražo svaigi grauzdētu kafiju tepat Latvijā, Ķekavas novadā. Kopš 2010. gada rudens SIA „Melnā Kafija” ietilpst Zviedrijas kafijas ražotāja „Löfbergs Lila” ģimenes uzņēmuma grupas sastāvā un pārstāv Löfbergs produkciju, veic tās izplatīšanas vadību Baltijā un Austrumeiropā. Savukārt uzņēmuma ražotnē Ķekavā tiek ražoti pašu izstrādāti zīmoli Melna Coffee un Professional, kā arī tiek izstrādāti maisījumi privātiem zīmoliem pēc individuāla pasūtījuma. Professional līnijas kafijas pupiņu maisījumu sortiments ir profesionālu (HoReCa) atzīts un tas tiek piedāvāts kafejnīcām, bāriem, restorāniem, viesnīcām un birojiem. Uzņēmuma produkcija tiek pārdota Latvijā, kā arī eksportēta uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Dāniju, Baltkrieviju un citām valstīm. SIA „Melnā Kafija” speciālisti zaļās kafijas pupiņas iepērk tikai no pārbaudītiem un sertificētiem piegādātājiem Eiropā, gan arī kafijas audzēšanas reģionos Centrālāfrikā, Brazīlijā, Kolumbijā un Āzijas valstīs. “Melnā Kafija” ražo vairāk nekā 50 dažādus kafijas produktus mazumtirdzniecībai un HoReCa segmentam.
Jūlija pirmajā sestdienā ceļojošais mūzikas un mākslas festivāls Vadātājs aicina doties uz Saldus novadā esošo pērli — Jaunauces pili. Festivāla radošā komanda pavadīs vasarīgi kulturālu vakaru kopā ar komponistu Uģi Prauliņu, mūziķi Juri Simanoviču, komiķi Rūdolfu Kugrēnu, Jaunauces jauniešu amatierteātri “Lanselots”, stepa deju apvienību “Soultap” un mūziķiem no Trio Tresensus, kā arī esošajiem un jaunajiem festivāla draugiem.
8. jūlija vakara programma Jaunauces pilī ir īpaši veidota, pieaicinot gan jaunus ceļa biedrus, kas nav līdz šim ņēmuši dalību festivāla izbraucienos, gan arī sadarbojoties ar vietējiem māksliniekiem. Šoreiz Jaunauci pārstāvēs jauniešu amatierteātris “Lanselots”, savukārt viesu statusā vairāki zināmi mākslinieki no tuvākiem un tālākiem Latvijas reģioniem.
Kā viens no gaidītākajiem viesiem un festivāla draugiem ir komponists Uģis Prauliņš, kurš kopā ar dzīves biedri Ingu Prauliņu saimnieko Ērmaņu muižā, kur Vadātājs paviesojās pagājušajā gadā. Viņš ievedīs klausītājus kontemplatīvu meditāciju pasaulē, izpildot savu mūziku no dažādiem laikaposmiem, kuru varētu apvienot zem nosaukuma Ainavas vai Noskaņas. Vakarā sagaidāma arī underground mūzikas pioniera un grupas „Bērnības Milicija” līdera un mūziķa Jura Simanoviča uzstāšanās, kopā ar grupu izpildot sava soloalbuma „Kā samierināties ar savu nenozīmību” materiālu, kā arī komiķa Rūdolfa Kugrēna stāvizrāde “Nē nu jā”. Jaunus ritmus un soļus demonstrēs stepa deju grupa apvienība “Soul Tap”. Šo apvienību veido divas stepa dejotājas – Annija Ķesele un Guna Kaše, kuras lauž stereotipus par stepu kā Brodvejas stila deju, un ļauj stepam pildīt ritma instrumenta funkciju un kļūt par mūzikas sastāvdaļu. Stepa deju pavadošais sastāvs būs trīs jaunu un radošu mūziķu sastāvs “Trio Tresensus”, kura repertuārā ir pašu mūziķu aranžēti darbi no tautas dziesmām un baroka pērlēm līdz džezam un ritmiskai mūsdienu mūzikai. Kokle, saksofons un perkusijas — trīs atšķirīgi un spilgti instrumenti, kas apvienojas vēl nedzirdētā skaņu pasaulē.
Neiztrūkstošs vakara elements būs arī latviešu režisoru īsfilmas, kas debitējušas pēdējo gadu laikā, ir izrādītas kino skatēs un dažas no tām arī saņēmušas atzinības un apbalvojumus. Tāpat vakara noslēgumā Jaunauces pils piedāvās ekskursiju pa skaisto Jaunauces pils ēku kompleksu un tai piegulošo parku.
Ceļojošais mūzikās un mākslas festivāls “Vadātājs” ir draudzīgs gan ģimenēm ar bērniem, gan jauniešiem. Ieeja pasākumā ir bez maksas, un festivāls gaida ikvienu, kuram ir interese par mūsdienu kultūras aktualitātēm.
Festivālu organizē biedrība „HI” un to atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, VEF Radiotehnika RRR un tipogrāfija “Gūtenbergs”.
"Itāļu kruīzs" savaldzina modes upurus ar apdruku, kas atgādina piekrastes, pludmales un atklātos ūdeņus. Jūras toņu krāsas, vieglas blūzes un plīvojoši svārku volāni aicina izbaudīt vasaru. Var ļauties siltajam laikam ar sievisķīgām kleitām vai brīva piegriezuma biksām, kuras uzrotītām līdz ¾ garumam. Mirdzoši akmeņi un maigi pasteļtoņi ir kā karstās vasaras dienas veldzējoša vēja pūsma. Pieredzējuši BiBA klienti var atpazīst kolekcijā dizaina rokrakstu, kurā tiek sajaukti dazādi audumi, un šoreiz tam ir piešķirts jauns, sportisks stils. Sievišķības izpausme un ikdienišķs vienkāršums – "Itāļu kruīzs" piestāv dažādiem stiliem.
Tas notika pirms kādiem diviem mēnešiem. Laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu man pēkšņi piezvanīja kāds sens paziņa N. un piedāvāja piedalīties vienā pasākumā. Precīzāk, man nekas cits neatlika, kā vien piekrist piedalīties, jo viņš teica, ka es esmu goda viesis. Viss notika Mencendorfa namā, kur mani sagaidīja vācu pensionāri – vecuma no pāri 60 gadiem līdz pāri 80 gadiem. Zināju, ka man būs jālasa sava dzeja, bet man pat prātā nevarēja ienākt, ka klausītāji būs vācu tūristu grupa.
Par laimi, man bija arī sava "atbalsta grupa" – mans mīļais vīrs, jo viena pati es to visu nespētu izturēt. Pasākuma pirmajā daļā, kas ilga kādu stundu, N. vāciešiem stāstīja par latviešu literatūru un lasīja (gan vācu, gan latviešu valodā) priekšā dzeju – Čaku, Māru Zālīti, Māri Čaklo u.c. Pensionāri garlaikoti knosījās savos krēslos, viņiem viss notiekošais nemaz neinteresēja, lai neteiktu vairāk, viens kungs bija iesnaudies, kāda cita kundzīte sačukstējās ar blakus sēdošo sirmgalvi. Kaut kur aiz sienas notika bērnu diskotēka, mūzika skanēja uz pilnu klapi un CD ik pa laikam aizķērās. Vācu pensionāri atgādināja skolniekus, kas ar varu sadzīti uz kārtējo garlaicīgo pasākumu skolas aktu zālē.
Pēkšņi vienai dāmai, kas sēdēja pirmajā rindā, iezvanījās mobilais telefons. N. nesamulsa, bet paņēma no viņas mobilo telefonu un sāka nepazīstamajam cilvēkam lasīt priekšā Čaka dzeju. It kā jau bija smieklīgi, bet tas, kas sekoja, mani patiešām šokēja. Kundzīte nemācēja izslēgt savu mobilo – N. to paņēma, nolika uz grīdas un ar visu spēku sita ar kāju. No malas izskatījās, ka viņš sit pa telefonu, bet, pēc tam izrādījās, ka telefons tomēr bija nolikts mazliet tālāk. Pensionāri tā kā nedaudz pamodās, dažs labs iesmējās, un tad jau sekoja kafijas pauze.
Man pēc šīs pirmās daļas gribējās mukt prom, jo, ja jau viņiem nepatika tādas klasiskas vērtības kā Zālīte un Čaks, kur tad vēl mani panti. Bet neko darīt, esmu taču gada viesis. Pensionāri ar garlaikotām sejām klausījās N. stāstu par manu dzeju un dzīvi. Kad pateicu, ka strādāju Cosmo un rakstu par seksu, pensionāri atkal nedaudz sarosījās. Tad sāku lasīt dzeju – diezgan skaļā balsī (lai nomāktu mūzikas troksni aiz sienas un neļautu onkulītim atkal iesnausties). Pēc tam N. ilgi visus tirdīja, lai taču uzdod man kādu jautājumu. Tad viena tantiņa saņēmās un vārgā balstiņā teica: "Tā taču nav dzeja!" N. metās mani aizstāvēt, bet es stāvēju un nezināju, ko man tagad darīt – smieties vai raudāt.
P.S. Solīto lielo honorāru par šo pasākumu gan es vēl joprojām neesmu saņēmusi.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins īsteno karu ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret Eiropas vienotību, svētdien paziņoja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.
“Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūs sašķeļ, mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek iznīcināts lielais darbs vienotās Eiropas labā, ko mēs tik daudzsološi esam sākuši,” sacīja Šteinmeiers runā vizītes laikā Vācijas rietumu pilsētā Paderbornā.
“Šis karš ir ne tikai par Ukrainas teritoriju, tas ir par mūsu vērtību pamatu un mūsu miera kārtību,” teica Vācijas prezidents.
Viņš uzsvēra, ka šo vērtību aizstāvēšana arī nozīmē būt gataviem samierināties ar būtiskām grūtībām.
“Vai esam tam gatavi? Tas ir jautājums mums visiem – šodien un nākamajās dienās, nedēļās un mēnešos,” sacīja Šteinmeiers.
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ir svarīgi palielināt Baltijas valstīs izvietoto karavīru skaitu, atzinis Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš otrdien Viļņā tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu.
“Esam paredzējuši palielināt savu ieguldījumu NATO Austrumu spārna stiprināšanā; mēs izveidosim spēcīgu brigādi, par to apspriedāmies, un mums būs jāstrādā šai virzienā,” viņš izteicies kopīgā preses konferencē pēc tikšanās, apliecinot, ka NATO dalībvalstis ir gatavas aizstāvēt katru alianses teritorijas centimetru.
Nepieciešamību pēc lielākas sabiedroto klātbūtnes uzsvēris Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
“Maksimāla gatavība un pastiprināti spēki mūsu reģionā ir visas alianses drošības garants. Vienojāmies, ka nepieciešams stiprināt aizsardzības potenciālu Baltijas valstīs, palielinot te dislocēto karavīru skaitu, pastiprinot pretgaisa un jūras aizsardzību,” viņš norādījis.
Baltijas valstis aicina palielināt NATO paplašinātās klātbūtnes bataljonus, kas tajās izvietoti kopš 2017.gada, līdz brigādes līmeņa vienībām un cer, ka tāds lēmums tiks pieņemts šomēnes gaidāmajā alianses samitā Madridē.
Spēcīgās vētrās un tornado Vācijā piektdienas vakarā ievainoti vairāki desmiti cilvēku, sestdien pavēstīja amatpersonas.
Ziemeļreinai-Vestfālenei pāri traukušies trīs tornado, sestdien apstiprināja Vācijas meteodienests. Tornado reģistrēti Pāderbornā, Lipštatē un Litmarsenā, vienā no Heksteras pilsētas rajoniem.
Pāderbornā ievainoti 43 cilvēki, pavēstīja policija. Trīs cilvēku savainojumi ir smagi, bet viens ar gaisa transportu nogādāts slimnīcā Bīlefeldā, kas atrodas 50 kilometru attālumā.
Video
Ēkām tirdzniecības rajonā nodarīti ievērojami postījumi, un tur veicami plaši sakopšanas darbi. Arī Lipštatē vētra nodarījusi lielus postījumus, bet tur neviens cilvēks nav ievainots. Stipras vētras pieredzētas arī citās Vācijas daļās.
Bavārijā ievainoti 14 cilvēki, arī vairāki bērni, kad piektdienas vakarā sagāzusies koka ēka. Negaisa dēļ Leipcigā rokgrupa “Rammstein” bija spiesta uz 30 minūtēm pārtraukt savu koncertu.
Vācijas aptiekas izpārdevušas sejas maskas un nav saņēmušas jaunas piegādes.
“Piegādes ievērojami kavējas un ir sarežģījušās,” sacīja Vācijas medikamentu vairumtirgotāju asociācijas vadītājs Tomass Porstners. Vietējie piegādātāji sūdzas par materiālu trūkumu.
Pieprasījums pēc sejas maskām krasi pieaudzis pēc nesenā koronavīrusa uzliesmojuma.
Tomēr to efektivitāte ir ierobežota.
“Patiesībā tās nelīdz ikdienas aizsardzībai,” sacīja Vācijas Infekciju institūta zinātnieks Bernds Zalcbergs.
Vienkārša muti un degunu sedzoša sejas maska nepasargā no inficēšanās ar “Sars-CoV-2” vīrusu, piebilda Zalzbergs. Sejas maskas ar aizsargfiltru der medicīniskajam personālam, taču tās nav nepieciešamas ikdienas lietošanai.
Marianna un Horsts Vinkleri pastaigas laikā piekrastes ūdeņos pamanīja pudeli, kurā iekšā bija zīmīte ar uzrakstu: ”Sasit mani”. No sākumi viņi ļoti rūpīgi centās attaisīt pudeli, bet beigu beigās viņiem vajadzēja sekot instrukcijai.
Kad pāris atvēra pudeli, viņi atrada vēstījumu trīs valodās: angļu, vācu un holandiešu. Tajā bija rakstīts, ka atradējam ir jāziņo kad un kur un kādā veidā sūtījums tika atrasts un nogādāt to Jūras bioloģisko asociāciju Pelmutā. Zīmītē ir apsolīts apbalvojums – 1 šiliņš. Vinkleru pāris tā arī izdarīja.
Saņemtā zīmīte sacēla kājās visu Jūras bioloģisko asociāciju. Izrādās, ka šī atrastā pudele bija vieno no līdzīgām 1020 pudelēm, kuras tika iemestas Ziemeļu jūrā 1904-1906 gados, kad tika pētītas jūras straumes. Citas pudeles tika izskalotas krastā, dažas tīklos atrada zvejnieki, bet daļa nemaz neatgriezās. Daudzas tika atrastas praktiski uzreiz, dažu mēnešu laikā.
Asociācija izpildīja solījumu un atradējus apbalvoja ar solīto šiliņu, kā arī ar dokumentu, kas apliecina notikumu un pieteica šo pāri Pasaules Ginnesa rekordiem. Jo līdz šim līdzīga atraduma rekords bija 99 gadi pēc nosūtīšanas.
Sveikas dāmas! Laikam atkal ir sakrājies un gribas mazliet kaut ko izrunāt uz āru. Šodien braucot uz darbu tramvajā lasīju Vācieša dzeju. Atnācu mājās un palasīju vēl bišķi. Pāris rindas no viena mīļa dzejoļa: Tikai vienas lūpas, Tikai vieni skati Lūkojās uz mani Un klusēja. Viņam Jāņu nakti Mani zelta mati Ieslīdēja klēpī Un dusēja. Vai mums dzīvot nepārī, Vai mums dzīvot pārī- To es sev vairs neprasu Turp iedama. Nezinu kāpēc bet šīs rindas lasot man vienmēr skudriņas skrien pa mugurkaulu. Jā, un es beidzot gribu burvīgu Jāņu nakti. Tieši kādu esmu iztēlojusies. Līdz šim nekad nav piepildījies. Nekas, varbūt šogad noķeršu burvību. Un otrs, cik grūti tomēr ir būt situācijā kad nezini atbildi uz jautājumu – pārī vai nepārī. Es vairs negribētu šo sajūtu piedzīvot. Un vēl pie randoma – 7dien biju ciemos uz laukiem aizbraukusi. Vecmāmiņa stāstīja kā viņa apciemojusi savu draudzeni un viņai jau esot 4 maz maz bērni. Un meta zīmīgu skatu uz mani ka man tā kā vajadzētu sākt piestrādāt pie šī jautājuma 😀 Nu šovapavasar vēl nē. Citu gadu – tad redzēs (l) P.S.nezinu kāpēc šo tiešām nesakarīgu blogu ierakstīju. Īstenībā tikko biju iekomentējusi Emanuelles blogu un man vnk gribas papļāpāt.. 😀 Pievienoju bildi ar mums no sesijas kas saucas "taureņi vēderā"
Šā gada traģiskie gadījumi ar mirušu zīdaiņu atrašanu atkritumos likuši sarosīties projekta “Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai” īstenotājiem un uzraudzītājiem, kas vāc ziedojumus norāžu zīmju atjaunošanai Latvijā esošajām astoņām glābējsilītēm jeb “babybox”, kam aktualizēta arī ziedojumu vākšana.
Glābējsilīte – tas nav pakalpojums vai aprūpe, bet tā ir iespēja ārkārtas gadījumiem, lai novērstu noziegumus vai traģēdijas, tāpēc tās netiek un nevar būt reklamētas, bet projekta īstenotāji cer, ka vismaz norāžu sakārtošana vai atjaunošana slimnīcu teritorijās atgādinās par to esamību un attiecīgo iespēju.
“Kopš pirmās glābējsilītes, ko atklājām Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ēkā, pagājuši jau 15 gadi. Saprotami, ka dažviet jau novecojušas un izbalējušas vai nodilušas norādes uz glābējsilītēm, tāpēc sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu vācam ziedojumus šo norāžu atjaunošanai un organizējam nepieciešamos darbus, lai būtu skaidra glābējsilītes jeb “babybox” atrašanās vieta slimnīcas teritorijā,” skaidro projekta “Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai” vadītāja Laura Zvirbule.
Viņa informē, ka pavisam nesen norāžu zīmju atjaunošana jau paveikta Rēzeknes slimnīcas teritorijā, kas izmaksāja 600 eiro no martā vāktajiem zideojumiem. Rēzeknes glābējsilītei jau ir 12 gadu, un kopš tās atklāšanas 2012. gada 3. maijā līdz šim glābējsilītē atstāti un izglābti četri mazuļi.
Tagad kārta pienākusi norādēm Daugavpils reģionālās slimnīcas teritorijā, kur glābējsilīte tika atklāta 2011. gada 28. janvārī, un līdz šim tajā izglābti trīs zīdaiņi, pēc tam sekos Madonas glābējsilīte. Tāpēc L.Zvirbule aicina ziedot arī šim mērķim. Pavisam Latvijā astoņas glābējsilītes savā darbības laikā izglābušas 57 bērnus.
Aicinām ziedotājus palīdzēt, lai negribēti jaundzimuši zīdaiņi nekļūst par traģēdiju un nenonāk tam nepiemērotās vietās, un aicinām ziedot naudas līdzekļus uz Latvijas Bērnu fonda kontu ar norādi “Glābējsilīšu uzturēšanai”.
Ziedojuma konts:
Latvijas Bērnu fonds Reģ. Nr.: 40008018725 Konta Nr.:LV42UNLA0002000707402 Banka: A/S „SEB Banka” Maksājuma mērķis: Glābējsilīšu uzturēšanai
“Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai” ir sociāls projekts, kurā nekādā veidā netiek gūta peļņa, un Latvijā tas tika sākts 2009. gadā. Līdz šim Latvijā ir izveidotas astoņas glābējsilītes – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Rīgā, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas teritorijā Ventspilī, Liepājas reģionālās slimnīcas, Daugavpils reģionālās slimnīcas, Rēzeknes slimnīcas, Madonas slimnīcas, Jelgavas pilsētas slimnīcas teritorijā, kā arī Vidzemes slimnīcas teritorijā Valmierā. Pavisam izglābtas 57 zīdaiņu (25 zēnu un 32 meiteņu) dzīvības – Rīgā (31 bērns), Jelgavā (5 bērni), Valmierā (2), Madonā (6), Rēzeknē (4), Daugavpilī (3), Ventspilī (2), Liepājā (4).
Pagājušajā gadā glābējsilītē atrasts tikai viens bērniņš, šogad pagaidām vēl neviens, taču līdz šim nevienu gadu nav bijis tā, ka nebūtu atstāts neviens bērniņš. Visvairāk bērnu – deviņi – tika atstāti 2012. gadā.
Kā iepriekš daudzviet ziņots, šogad bija divi traģiski gadījumi ar atkritumos atrastiem zīdaiņiem. 7. martā Liepājas atkritumu poligona šķirošanas punktā Grobiņas pagastā tika atrasts miris zīdainis. Savukārt 12. maijā jaundzimuša bērna līķi atrada Ventspilī, Staldzenes stāvkrasta atkritumu konteinerā.
Glābējsilīte jeb “babybox” ir vieta, kur vecāki, kuri kādu iemeslu dēļ nolēmuši pamest savu mazuli, var anonīmi viņu atstāt drošā vidē, kur bērnam nekavējoties tiek sniegta medicīniskā aprūpe un ziņots atbildīgajām iestādēm, kuras noskaidro, vai bērns nav meklēšanā un tiek piešķirts atradeņa statuss.
Lai mudinātu pārdomāt bērna atstāšanas lēmumu un meklēt citus situācijas risinājumus, pie katras glābējsilītes ir izvietota informācija par to, kur visu diennakti ir iespējams zvanīt, lai saņemtu psiholoģisku un praktisku palīdzību, bet, ja tomēr vienīgā iespēja ir pamest mazuli, tad, atstājot viņu drošā vietā, kur par viņu parūpēsies.
Plašāku informāciju par projektu iespējams atrast mājaslapā šeit: https://babybox.lv/ vai arī projekta profilā “Facebook”: https://www.facebook.com/vietabernadzivibai
Sazināties ar projekta īstenotājiem iespējams pa e-pastu babybox@babybox.lv.
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par iespēju samazināt soda apmēru tiem autovadītājiem, kuri soda naudu nomaksājuši pirmajās 15 dienās.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts TV raidījumu vadītājs Pauls Timrots. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams veicināt sodu par ceļu satiksmes pārkāpumiem savlaicīgu nomaksu, vienlaikus atslogojot pasta un tiesu izpildītāju darbu.
Timrota ieskatā nepieciešamas izmaiņas likumā, lai turpmāk tie, kas samaksā soda naudu par ceļu satiksmes pārkāpumu pirmajās 15 dienās, varētu maksāt divreiz mazāku sodu.
Vienlaikus viņš piedāvā soda nomaksas termiņu pagarināt līdz trijiem mēnešiem, jo patlaban noteiktais viena mēneša termiņš, pēc kura piedziņa tiek nodota tiesu izpildītājiem, neesot samērīgs.
Idejas autors uzskata, ka šādu pārmaiņu rezultātā apzinīgākie autovadītāji varēs ietaupīt laiku un līdzekļus, bet pasts un tiesu izpildītāji būs mazāk noslogoti ar parādu piedziņu.
Līdz 8.aprīlim notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.
Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādā četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu – no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.
Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.
Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.
Parakstu vākšanai izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 parakstu vākšanas vietas Latvijā, bet ārvalstīs – 31 parakstu vākšanas vieta. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams, tikai parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz, skaidro CVK.
Parakstīšanās tiek sākta, jo pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un citu opozīcijas deputātu pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits atbilstoši Satversmē noteiktajām opozīcijas tiesībām apturēja likuma publicēšanu.
Ja vēlētāji atbalsta likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šo jautājumu, tad parakstīties jādodas.
Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, bet vēlēsies piedalīties parakstu vākšanā, tiks nodrošināta iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās notiks pēdējā parakstu vākšanas dienā, 8.aprīlī. Piedalīties parakstu vākšanā varēs arī vēlētāji ieslodzījuma vietās.
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments – Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa apliecība (eID karte).
Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos saņemto parakstu skaitu un parakstu vākšanas rezultātu paziņos Valsts prezidentam un publicēs tos izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, skaidro CVK.
Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētāji, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai būs jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas.
Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.
Tāpat apturēts likums tiks publicēts un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.
Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu, un šādā kārtībā apturēts likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.
Kā ziņots, Valsts prezidents Levits pēc 36 Saeimas deputātu pieprasījuma apturēja ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.
Prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likumapublicēšanu. “Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai – tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants,” teikts Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā.
36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām pieprasījuši likumu apturēšanu pēc ZZS Saeimas deputātu iniciatīvas.
Opozīcijas deputāti uzskata, ka pieņemtie grozījumi par ostām tika pamatoti ar politisku saukli par nepieciešamību veikt “vienkāršu ostu pārvaldības reformu”, uzskatot, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu kā atvasinātu publisko tiesību personu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām “ir formāls un pienācīgas apspriešanas Saeimā necienīgs jautājums”.
Jau vēstīts, ka pēc ilgām un plašām debatēm Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu. Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiktu pārveidotas par kapitālsabiedrībām.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2019.gadā Odsherredas pašvaldība Dānijā uz trīs gadu pārbaudes laiku pārgāja uz četru dienu darba nedēļu, dodot piektdienu brīvu saviem 300 darbiniekiem.
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par komandējumu apmaksāšanu visa veida darba ņēmējiem.
Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Tamāra Trocka. Viņa skaidroja, – ja darbiniekam nav līgumā noteikta konkrēta darba vieta, bet gan mobilā darba vieta, tad patlaban negodprātīgi darba devēji var cilvēku aizsūtīt komandējumā, neapmaksājot saistītos izdevumus.
Tāpēc Trocka piedāvā grozīt Darba likumu, uzliekot darba devējām par pienākumu nodrošināt darbiniekam dzīvesvietu, ēdināšanu un ceļa izdevumu segšanu, kā arī dienas naudu neatkarīgi no tā, vai viņam ir piešķirta mobilā darbā vieta, vai nav.
“Pēc būtības darbinieka nosūtīšana uz citu apdzīvotu vietu ir komandējums. Tāpat darbinieka nosūtīšanu darbā uz citu vietu līdz diviem mēnešiem ir nepieciešams pielīdzināt komandējumam. Un sniegt tādu aizsardzību un garantijas, kuras paredz kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi,” pauda idejas autore.
Trockas ieskatā šādas izmaiņas pasargātu darbiniekus no darba devēja uzteikuma pēc nesamērīgām uzstādītajām prasībām, padarītu darbā vidi drošāku un parastos darba ņēmējus – aizsargātākus pret darba devēju negodpratīgumu un darba uzteikumu.
Portālā Mana Balss tiek vāktas balsis par pilsoņu kopuma inicatīvu mērķfinansējumam jaunāko klašu vecākiem un/vai aizbildņiem mācību procesa nodrošināšanai.
Pēc inicatīvas autora teiktā jaunāko klašu bērni (1.-5. klase) nespēj apgūt mācību vielu patstāvīgi un bez palīdzības saprast uzdoto. Šo bērnu vecāki ir spiesti meklēt veidu, kā piesaistīt pieaugušo šādi organizētam mācību procesam. Vai nu viens no vecākiem, vai kāds vecvecāks, vai kāda privāti algota persona palīdz bērnam saprast uzdoto un dienas gaitā to izpildīt.
Pagaidām ir savāktas 233 balsis no vajadzīgajām 10 000 balsīm, lai šo inicatīvu varētu iesniegt saeimā!
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesībām uz agrāku pensionēšanos.
Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Valentīna Strautmane. Viņa skaidroja, ka daudzbērnu ģimenēm, kurās ir trīs bērni, pensionēšanas vecums abiem vecākiem būtu jāsamazina līdz 62 gadiem. Tas gan būtu darāms ar nosacījumu, ja vecākiem ir 25 gadu darba stāžs.
Gadījumā, ja ģimenē ir četri bērni, tad pensionēšanas vecumu vajadzētu samazināt līdz 61 gadam, bet, ja ir pieci bērni, tad līdz 60 gadiem.
Strautmanes ieskatā šādas pārmaiņas dotu motivāciju un atbalstu no valsts puses ģimenēm, kurās ir divi bērni, apsvērt lielāku bērnu skaitu ģimenē.
Mājaslapā latvija.lv pēc “Latvijas vīru biedrība” ierosinājuma tiek vāktas balsis, lai nostiprinātu Satversmes 110.pantā ietverto ģimenes jēdzienu, uzsverot, ka tā ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Balsu vākšanai Centrālā vēlēšanu komisija ir atvēlējusi laiku līdz 2022.gada 29.jūlijam līdz kuram 1/10 daļai vēlētāju ir jānobalso par šo likumprojektu, lai to nodotu Valsts prezidentam. Līdz šim ir savāktas 20 000 balsis.
Grozījums Latvijas Republikas Satversmē Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādu grozījumu: Izteikt 110.pantu šādā redakcijā: “110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti — un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību. Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem”.
Tā gadījās, ka vakar bija jābrauc krietns gabaliņš, kurš laika ziņā man paņēma 3 stundas. Ar autobusu. Sēdēju vairāk vai mazāk priekšā, tāpēc labi dzirdēju pie šofera skanošo radio. Latvijas radio 2. Garlaicības mākta IEKLAUSĪJOS vārdos. "Nenolaid rokas, kad spēki galā, Straume kad atvarā nes. Ciešāk tver airus, līdz krasta malā Pieglaužas purenes! Nenodur galvu, kad grūtā brīdī Pagriež tev muguru draugs! Ne jau pēc glaimiem, drīzāk pēc strīdiem Taisnības asni augs. Apstājies brīdi un ieklausies sevī, Sirds balsij skanēt liec! Atceries tos, kas bija pirms tevis, Ar sevi skaidrībā tiec! Esi kā bāka, kas gaismu staro, Skatus uz kurieni met. Sapnis kā virsotne jāiekaro, Mērķis – kā Everests." Tik fantastiski un uzmundrinoši vārdi. Cits aiz savas aprobežotības varbūt var pasmīnēt un nodomāt, kā kko tādu var klausīties, bet es šādu dziesmu grūtā brīdī ieslēgtu labprātāk, nekā stundām puņķotos pie ārzemju raudamgabaliem.
Daudzi cilvēki domā, ka olas satur holesterīnu un var izraisīt kādu koronāro sirds slimību. Bet pētnieki ir paziņojuši, ka šim ēdienam nav nekādas saiknes ar sirds slimībām.
Pietam daudzi veselības eksperti norāda, ka olas ir perfekts ēdiens. To baltā daļa sniedz vērtīgus vitamīnus, veselīgos taukus, minerālvielas un citas uzturvielas. Pietam viena lielāka ola satur vien aptuveni 72 kalorijas. Tās ir arī viegli pagatavojamas un veselīgas.
Šeit būs 6 iemesli, kādēļ olas iekļaut savā edienkartē.
Momentāls garastāvokļa uzlabotājs
Olas satur labvēlīgu maisījumu, kas ir omega-3 taukskābes, cinks, B vitamīns, jodīds un barības vielas, kas cīnās ar nogurumu un aizbiedē sliktu garastāvokli.
Uztur un baro tavu muskuļu sistēmu
Olas ir viens no labākajiem dabas piedāvātajiem pārtikas avotiem, kas satur muskuļus barojošus proteīnus, kam ir zems kaloriju saturs. Olās atrodas B12 vitamīns, kas arī sekmē muskuļu darbību.
Cīnās pret vēzi
Saskaņā ar pētījumu, sievietēm, kuras uzņem vairāk holīna (atrodas olās), ir par 24% mazāka iespējamība saslimt ar krūts vēzi. Viena liela ola, no dienā rekomendētā daudzuma, satur aptuveni 30% holīna.
Pabaro savas smadzenes
Holīns, kas atrodas olās, palīdz cilvēkiem stiprināt atmiņu. Tādēļ, ja nu tu bieži kaut ko aizmirsti, uzturā lieto olas! Tāpat, ēdot olas, vienlaikus izdalās arī vairāk acetiholīna, kas palīdz smadzenēm labāk darboties un atcerēties informāciju. Olās, kas nākušas no ar zāli barotām vistām, var būt vairā omega-3 taukskābju, kas tikai spēcina tavas smadzenes.
Saglabā savu redzi
Olas ir bagātas ar luteīnu un zeaksantīnu. Tie ir antioksidanti, kas atvaira kataraktu un makulāro deģenerāciju. Tikai esi drošs, ka ēd arī olas dzeltenumu!
Notievē
Lūk, šis ir garšīgs veids, kā zaudēt svaru! Luiziānas štata universitātes pētnieki atklājuši, ka tad, kad cilvēki ar aptaukošanos brokastīs sāka lietot vairāk olu (vismaz 5 reizes nedēļā) tā vietā, lai ēstu bageti, viņi zaudēja par 65% vairāk svara. Tāpat atklāts, ka, ēdot olas no rītiem, dienas laikā cilvēki uzņem mazāk kaloriju.
Iepriekšējā rakstā dalījos ar savu pieredzi pēc pirmajām trīs nodarbībām. Tagad ir pagājušas vēl trīs nodarbības.
Vai kaut kas manī ir mainījies un kaut ko esmu iemācījusies?
Varu noteikti apgalvot, ka jā! Šīs nodarbības diezgan krasi ir mainījušas manus uzskatus, kādām jābūt attiecībām. Es iepriekš spītīgi turējos pie saviem uzskatiem, jo domāju, ka tā ir pareizi. Taču dzīve piespēlē dažādas grūtākas un vieglākas situācijas, kad tiek pārbaudīta emocionālā noturība. Agrāk diezgan asi reaģēju uz situācijām, tagad esmu palikusi daudz mierīgāka, esmu sākusi saprast, ka situācijas, kuras nevar ietekmēt, ir jāuztver vieglāk.
Runājot par attiecībām, man bija uzlikti milzīgi rāmji, ka visam ir jābūt tā un ne savādāk. Sāku analizēt sevi un sapratu, ka jo vairāk būšu neapmierināta ar to, kas notiek, jo vairāk tas visu pasliktinās. Bet, ja es uz to neieciklēšos, bet gan sagaidīšu savu vīrieti smaidīga, vīrietis vēl vairāk tieksies pie manis.
Tieši, tā notika ar kādu meiteni no manas grupas, viņa bija neapmierināta par to, ka vīrs ļoti bieži pavada savu brīvo laiku garāžā, katru reizi, kad viņš tur devās, viņa bija neapmierināta, taču viņa pēc šajos kursos mācītā, mainīja savu attieksmi. Tā vietā, lai pārmestu, viņa priecīga sagaidīja viņu mājās. Kad vīrietis jūt, ka viņš ir gaidīts mājās, viņš uz mājām tieksies arvien vairāk. Un tā tas arī notika, viņš uz savu garāžu sāka doties arvien retāk.
Mums uzdeva uzdevumu uzrakstīt kāds ir mūsu ideālais partneris, mēs visas protams varējām rakstīt ilgi un gari, taču nākošais uzdevums bija – kādu sievieti šis ideālais partneris vēlas. Analizējām sevi, kādas mēs esam, vai esam tālu no tās ideālās sievietes. Domāju katrai kaut kas pietrūka līdz ideālam, vismaz man noteikti. Man patika, ka bija jāanalizē sevi, kāda es pati esmu, jo ja pati neesi ideāls, Tu nevari to gaidīt no otra.
Tā kā esmu izteikts līderis, man ir grūti šo līderismu apvaldīt ģimenē, kā zināms līderisms ir vīrišķā enerģija, bet ģimenē sievietei jābūt sievišķīgai. Sievietei ģimenē jāizstaro mīlestība, miers un harmonija, to arī cenšos tagad darīt. Vairāk saprotu, kā esmu rīkojusies un kā vajadzētu rīkoties, ja saprotu, ka rīkojos nepareizi, palūdzu piedošanu. Agrāk es par to nebūtu aizdomājusies, bet gan vienkārši rīkotos un neanalizētu, ka tomēr es varētu uzvesties savādāk – sievišķīgāk.
Vēlos izteikt pateicību par iespēju piedalīties šajās nodarbības, liels paldies, esmu daudz ko uzzinājusi, iemācījusies un atklājusi sevī jaunu. Turpināšu cītīgi strādāt, lai kļūtu arvien sievišķīgāka, saprotošāka, maigāka sieviete.
Daudzi psihologi piekrīt faktam – katram pārim ir jābūt vismaz piecām kopīgām īpašībām, lai attiecības izdotos ilgtermiņā. Tās ir saderība, kopīgi mērķi, līdzīgs dzīves temps, īstais laiks un vieta, un vēl viena ļoti svarīga īpašība – jūtu ķīmija. Tā uzskata arī attiecību eksperte Treisija Koksa (Tracey Cox).
Iekāre no pirmā acu uzmetiena; nesaprotams pievilkšanās spēks; komforts, atrodoties blakus otram cilvēkam; neizprotama vēlme noskūpstīt to ne pārāk simpātisko vīrieti; sajūta, ka pazīsti šo cilvēku, jau ilgāku laiku… Tā ir jūtu ķīmija. Un ir pavisam vienkārši noskaidrot, vai arī starp tevi un tavu partneri sprēgā iekāres dzirksteles. Ja tev ir par to jāaizdomājas, tad visticamāk, ka tās nav.
Kā izrādās, jūtu ķīmija var būt gan līdz ko ieraugi otru cilvēku, kā arī attīstīties laika gaitā. Jūtu ķīmijai ir vienalga, vai pēc divām dienām tu to cilvēku vairs nesatiksi, vai arī pēc pus gada iestūrēsi laulības ostā. Tā darbojas diezgan primitīvi – tavs ķermenis grib nokļūt tuvāk otram ķermenim. Protams, ir skaidrs, ka attiecības nevar balstīt tikai uz jūtu ķīmijas, taču tā ir svarīga, lai attiecības saglabātu ilgtermiņā.
Tekstu sagatavoja: Diāna Dieviete/ Avots: Dailymail.co.uk
Jūs esat gludeklis. No malas var šķist, ka jums viss sasodīti gludi izdodas, bet tikai jūs zināt, līdz kādai temperatūrai ir jāiespringst, lai radītu šīs gludās slīdēšanas efektu. Var tikai apskaust to uzcītību un mērķtiecību, ar kuru jūs līdz vajadzīgajam stāvoklim izgludināt jums doto realitāti, bieži vien saburzītu un nepievilcīgu. Toties, kā pārvēršas samurcīta materiāla kalns pēc jūsu iejaukšanās! Pasaule būtu daudz labāka, ja tādu pārveidotāju kā jūs būtu vairāk!
VĒRSIS:
Jūs esat kafijas automāts. Ja šis būtu mēbeļu horoskops, bez šaubām, jūs būtu dīvāns- uzticams, pamatīgs, un uz jums allaž var atbalstīties. Bet jūs esat kafijas aparāts, un, nedomājiet neko ļaunu- pie mums tas skan lepni! Kafiju, katram kārojās reizes desmit dienā, un katrs dodas pie jums. Tasītes visiem ir maziņas un tukšiņas, bet jūs esat liels un pilns, tādā veidā piepildāt tukšumu ar jēgu. Ak jā, katram tā vien kārojas paskatīties zem vāciņa- nesaprot, ka ūdens uzvārīsies tad, kad uzvārīsies. Jums, protams, nav žēl dot citiem, bet ūdens kafijas aparātā ir jālej, lai nesadegtu spirāle.
DVĪŅI:
Jūs esat dators. Turklāt pilnā komplektācijā: ir gan gudrs
procesors, gan ass monitors, gan klaviatūra ergonomiska. Jūs savācat un apstrādājat vissarežģītāko informāciju, kad ir dots attiecīgs uzdevums, bet lai uzdevumu dotu, ir vajadzīga pele. Dators bez peles ir pašvērtīga sistēma, bet strādāt ar to nav iespējams. Pele- tā ir pareiza pieeja datoram. Protams, var iespraust jebkuru un kaut kā lietot, tomēr jūsu sistēmas ir ātrākas un labāk reaģē uz smalku optisku vadību.
VĒZIS:
Jūs esat gāzes plīts. Sasodīti laba plīts! Visus barojat, apgādājat, par visu rūpējaties, par katru uztraucaties, jūsu mājā viss griežas ap jums. Jūsos ir siltums un sirsnība, tomēr gadās, kad jūs sev jautājat: “Es visu laiku cepu un vāru, kad lai es dzīvoju?” Un paši sev atbildat: “Es esmu plīts, tāpēc tāds ir mans liktenis- ņemties pa saimniecību.” Reizēm jūs sākat niķoties, un tas ir nopietns pārbaudījums visiem, tai skaitā arī jums. Patiesībā nav tik ļauni, dažkārt vajag “atvilkt elpu”, un tā nav iegriba, bet nepieciešamība, gan jums, gan apkārtējiem.
LAUVA:
Jūs esat putekļsūcējs. Jūsu klātbūtne nomāc visas šīs pasaules skaņas, jo, salīdzinot ar jums, viss pārējais ir nedzirdams un nenozīmīgs. Ar spēcīgu svaiga gaisa strūklu jūs noslaukāt putekļus un rutīnu, varat sašūpot jebkuru purvu un izkrāsot visu apkārtni spilgtās krāsās. Jūs esat mērķtiecīgas enerģijas kamols un spējat ļoti daudz ko ievilkt šajā vētrainajā virpulī, tai skaitā arī to, kas jums galīgi nav vajadzīgs. Ar vienlīdz lielu entuziasmu jūs ķeraties klāt jebkam, vai tā būtu kniepadata, vai skapis. Iemācieties neskumt, ja jums neizdodas sevī ietilpināt skapi, labāk padomājiet vai jums to vajag?
JAUNAVA:
Jūs esat videokamera. Uzmanīgi vērojat apkārtējo pasauli, visu pamanāt un spļaujat ārā izanalizētā digitālā formātā. Jā, gudra uzparikte, tomēr būtu nepareizi domāt, ka tā tikai fiksē notiekošo. Ō, nē! Videokameras jūtīgā optika brīnišķā veidā spēj pārveidot īstenību, turklāt, gan uz labo, gan uz slikto pusi. Ir cilvēki, kuri videokamerai nepatīk. Tos kamera kategoriski atsakās parādīt par skaistiem. Bet ir arī citi, un, viņi ir veiksminieki. Ja videokamera kādu iemīlēs, tad ātri padarīs par zvaigzni.
SVARI:
Jūs esat radio. Svaru skalai ir garlaicīgi rādīt banālu kilogramu skaitu, krietni aizraujošāk ir ceļot pa FM stacijām. Cik plaša pasaule ir jūsu diapazonā, cik daudz jūtu, domu un melodiju tā sevī ietver! Un, cik gan grūti izvēlēties vienu pašu staciju. Bet ir jāizvēlas, jo jūsu mētāšanos no vienas stacijas uz otru pavada nelāgi trokšņi un čerkstoņa. No otra puses, labāk piecas minūtes pačerkstēt, bet pēcāk labu mūziku klausīties, bet tā allaž noder. Jūs mīl, ar jums kopā ir gaišāk, prieks pilnīgāks un jautrība sit augstāku vilni, pat skumt jums blakus ir patīkamāk.
SKORPIONS:
Jūs esat kombains. Spējat sadalīt sīkās daļiņās jebko! Pretoties nav nozīmes, jo jums viss ir pa zobam, izņemot betonu. Jūs alkstat reālas varas pār pasauli un saprotat, ka bez graušanas tas vēl nevienam nav izdevies. Tāda ir šīs pasaules kārtība- lai kaut ko radītu, kaut kas ir jāsagrauj, un, radīšana ir otra jūsu rakstura puse- otrajā posmā no pašklonētiem, sagrieztiem, samaltiem ingredientiem rodas ēdiens
STRĒLNIEKS:
Jūs esat televizors. Un ne tikai tamdēļ, ka jūs kā tālrādis izdalāt siltumu un starojat no iekšpuses. Galvenais- jūs dāsni dalāties ar apkārtējiem visā, kas jums ir. Jūs atdodat sevi cilvēkiem. Bet, kas arī tiesa, labi darbi nepaliek nesodīti! Ļaudis bieži vien jūs lamā un uzskata par visa ļaunuma sakni. Jūs tiem sakāt, ka tikai atainojat reālo pasauli, bet dzirdat atbildi, ka viss notiek otrādi- pasaule pieskaņojas tam, ko rādāt. Kam taisnība? Kas ko vada? Laikam jau tikai jūs paši zināt patiesību.
MEŽĀZIS:
Jūs esat ledusskapis. Svarīgs un pamatīgs, atslēgas figūra ne tikai virtuvē, bet visā mājā. Jūs, kaut arī esat ledusskapis, sirdi tomēr sildāt. Stingrs un nesatricināms- pēc jūsu izskata ir grūti spriest, kas jūsos slēpjas. Bet tur, jūs jau zināt, dažkārt ir irbītes ar ananāsiem, dažkārt pāris sažuvušu ābolu, bet dažkārt vispār tukšs. Gadījumā ar ledusskapi savu piepildījumu rod Karlsona filozofiskā doma: “Te nekā nav un te nekad nekā nebūs, ja vien jūs te kaut ko neieliksiet!”
ŪDENSVĪRS:
Jūs esat veļasmašīna. Ne jau tāpēc, ka arī veļasmašīnā lej ūdeni, bet tāpēc, ka ar tādu pat nopietnību un skurpulozitāti jūs ķeraties klāt jebkuram darbam, kuru jums uzdod. Tādu uzcītību reizinātu ar jūsu dabisko enerģiju var izturēt tikai ļoti stiprs materiāls. Smalkāku audumu jūs varat saplēst diegos. Pacenšaties apvaldīt savu sparu, kontrolējiet sevi- gadās, ka viss jau ir tīrs, bet jūs skalojat un skalojat. Iemācieties izvēlēties pareizo programmu, kad vajag izmantojiet īso ciklu un delikāto režīmu.
ZIVIS:
Jūs esat mobilie tālruņi. Pirmajā acumirklī šķiet, ka jūs, kā jau mobilais esat mierīgs, nevienu neaiztiekat, guļat kaut kur kaktiņā, bet tas ir tikai tik ilgi, kamēr jums nesāks “zvanīt”. Ieslēgtā režīmā jūs laižat sev cauri milzums informācijas, tostarp liekas. Bet, kā jau telefons, jūs nereti nevarat pats izvēlēties ar ko runāt. Diezgan ātri mēdzat izlādēties un jūtat nepieciešamību pieslēgties strāvas avotam. Toties, kā jau mobilie, jūs nepārtraukti pilnveidojaties un katru jaunu savas dzīves posmu uzsākat kā jauns modelis.
