Covid-19 dēļ ieviesto attālināto mācību rezultātā izdegšana vērojama gan pedagogiem, gan skolēniem, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) veiktā aptauja.

Kā preses konferencē norādīja LPS padomniece izglītības un zinātnes jautājumos Ināra Dundure, izglītības iestādes aptaujā atzīmējušas, ka izdeg ne tikai pedagogi, bet arī skolēni. Daļa skolēnu attālināto mācību procesā saskaras ar nopietnām psiholoģiskām problēmām un noslēdzas sevī. Esot arī skolēni, kuriem ir psiholoģisks diskomforts, jo viņiem mājās nav atbilstoša datora vai tehnisku iespēju dēļ viņi nevar pieslēgties tiešsaistē kopā ar citiem klases biedriem, piemēram, viņi var pieslēgties tikai pēc vecāku darba laika, jo dala vienu datoru, kā arī citu apsvērumu dēļ.

Dundure uzsvēra, ka ļoti daudzas skolas sniedza komentārus par to, kādas problēmas jārisina, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību šai laikā, un būtiskākais, ko uzsvērušas skolas, ir nepietiekamais izglītības iestāžu, skolēnu un pedagogu tehnoloģiskais nodrošinājums.

Skolu ieskatā, esošais tehnoloģiskais nodrošinājums neļauj nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību valstī, kā arī neesot iespējams izmantot digitālos resursus kompetencēs balstīta izglītības satura ieviešanā.

Aptaujā iegūtie dati liek secināt, ka pieaug sociālekonomiskā ietekme uz skolēnu iespējām iegūt izglītību, teica Dundure, piebilstot, ka vairākās skolās un mājsaimniecībās ir nepietiekams un lēns interneta ātrums.

176 skolas uzskatot, ka tām nav tāds interneta ātrums, kas nodrošina atbilstošu datu pārraidi attālinātam mācību procesam – vairākām skolām neesot nodrošināts “Pēdējās jūdzes pieslēgums”.

Aptaujas veicēju ieskatā nepieciešams atvērt valsts finansētu programmu skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumam ar stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm, lai iespējami drīz ikvienam Latvijas skolās nodrošinātu pilnvērtīgu attālināto mācību procesu, un ieviestu tādus tehnoloģiskus risinājumus, kas ļautu pielietot mūsdienu vajadzībām atbilstošu digitālo mācību saturu un izmantot atbilstošas metodes izglītības procesā.

Lai novērstu sociālekonomiskās situācijas ietekmi uz skolēnu iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību, kā prioritāti būtu jānosaka skolēnu apgāde ar nepieciešamo datortehniku, priekšroku dodot bērniem no maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm, uzsvēra LPS padomniece izglītības un zinātnes jautājumos.

Tāpat Dundure teica, ka Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam rīcības virzienā “Digitālās prasmes un izglītība” būtu jāiekļauj tēmu par skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām – mācību platformām, vebkamerām, stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm.

Kā ziņots, LPS aptaujas dati liecina, ka Latvijā portatīvie datori nepieciešami vēl aptuveni 18% jeb 36 347 izglītojamajiem, bet planšetes – 4% jeb 8140 skolēniem.

Pirmdien preses konferencē Dundure atklāja, ka aptauja norisinājās no 5.novembra līdz 11.decembrim, un tās mērķis bija noskaidrot, vai skolām ir viss nepieciešamais kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai, tostarp, stabils interneta pieslēgums, viedierīces, kas aprīkotas ar nepieciešamo programmatūru, vebkamerām un mikrofoniem, kā arī citi instrumenti.

Aptaujā atklājies, ka kopējais nepieciešamo ierīču skaits skolās ir 86 896, ieskaitot nepieciešamo gan skolēniem, gan skolotājiem. No nepieciešamajām ierīcēm 53 747 ir portatīvie datori, 20 561 – planšetdatori un 12 588 – stacionārie datori.

Kopumā 36,51% jeb 9214 skolotājiem vēl nepieciešams portatīvais dators, bet 6% jeb 1527 – planšetdators. Savukārt skolās nepieciešami vēl 11 786 planšetdatori, 8186 – portatīvie datori, 9468 – stacionāro datoru komplekti, kas skolās jau nolietojušies un ir maināmi, un 3120 stacionāro datoru komplekti, ko nepieciešams iegādāties papildus.

Aptuveni pusē Eiropas Savienības valstu mācības klātienē vai daļējā klātienē aizvien notiek pat vidusskolas līmenī.

Tikmēr Latvijā jau četras nedēļas, sākot no septītās klases bērni mācās attālināti, turklāt izskan bažas, ka, augot saslimstībai ar Covid, klātienē nepaliktu vairs arī piektie un sestie. Tā kā darba un resursu organizācija šobrīd pamatā guļ uz skolu pleciem, pastāv bažas par vēl lielāku izglītības plaisu, kas var radīt dažādu skolu spējas pielāgoties jaunajai situācijai. Piemēram, aizvien ir skolas, kur vispār nav tiešsaistes stundu. Bet citās pielāgošanās ir notikusi laikus un sekmīgi.

Video

Pirmajā Covid-19 pandēmijas vilnī gūtā pieredze nenoliedzami ir palīdzējusi pilnveidot mācību procesa organizēšanu attālināti. Šīs prasmes tūlīt atkal noderēs praksē – nupat paziņots, ka, izmantojot digitālos rīkus un tehnoloģisko aprīkojumu, Latvijas augstskolas līdz šī gada beigām pāriet uz attālinātu studiju procesu, un klātienē notiks tikai praktiskās nodarbības medicīnas un inženierijas studentiem. Mācībspēki atzīst – klātbūtnes efekts ir neaizstājams, taču vienlaikus prognozē, ka visdrīzāk nākotnē mācības notiks kombinēti un pie iepriekšējā mācību modeļa pilnībā iespējams vairs neatgriezīsimies.

Covid-19 pandēmija likusi ikvienai nozarei straujāk uzsākt digitalizācijas procesus. Izglītība ir viena no jomām, kurā notikušas ievērojamākās izmaiņas. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu, vairs nepietiek tikai ar video ierakstiem un tiešsaistes zināšanu testiem – tehnoloģijām ir jāseko līdzi mainīgajam mācību procesam, lai pēc iespējas efektīvāk nodrošinātu klātbūtnes efektu un nezaudētu izglītības kvalitāti. 

Jaunākās tehnoloģijas – attālinātu mācību stūrakmens

Lai pielāgotos pandēmijas izraisītajai situācijai, mācību iestādes investējušas būtiskus resursus tehnoloģiskos risinājumos, kas arī turpmāk varēs kalpot kā pamats efektīvām mācībām attālināti. “Vispārējās izglītības iestādes tehnoloģiskajam aprīkojumam un skolotāju digitālo prasmju uzlabošanai ir saņēmušusas atbalstu gan no ES fondiem, gan valsts, gan pašu skolu pašvaldībām. Jau pavasarī tika mobilizēti resursi un pašvaldībām piegādātas vairāk nekā 5000 viedierīces. Šobrīd ministrijā ir noslēdzies iepirkums, un skolas saņems vairāk nekā 6000 jaunu portatīvo datoru,” par investīciju apjomu tehnoloģiskajos risinājumos vispārējās izglītības sektorā komentē Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Tāpat arī augstākās izglītības iestādes ir iegādājušās papildu tehnoloģisko aprīkojumu un digitālos risinājumus, lai efektīvāk organizētu studiju procesu attālināti. “Pavasarī gūtā pieredze viennozīmīgi ir palīdzējusi pilnveidot attālināto mācību procesu. Tagad mēs spējam ātrāk reaģēt un pilnvērtīgāk izmantot dažādus digitālos un citus papildus rīkus, piemēram, MS Teams un Zoom, kā arī veikt ātros zināšanu testus, ko klātienē tik bieži nesanāca izmantot. Iegādājāmies arī papildu aprīkojumu, ar kura palīdzību varam radīt labāku auditorijas efektu vai apvienot abas mācīšanās pieejas – gan attālināto, gan klātienes,” stāsta  profesors Dr. sc. ing. Jurģis Poriņš, RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns.

Izglītības sektorā tehnoloģiju un digitālo rīku atbilstībai mācību procesam ir īpaši liela nozīme, lai neciestu mācību rezultāti. Tā kā situācija izglītības nozarē strauji mainās, tehnoloģiju uzņēmumi strādā pie jauniem risinājumiem, kas balstīti uz mācībspēku un skolēnu vajadzībām. Huawei vadītājs Baltijas valstīs Rikijs Čens uzsver: “Izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, video konferenču aprīkojumu un interaktīvās tāfeles, pasniedzēji spēj radīt klātienes sajūtu mājās esošajiem studentiem vai skolēniem un nodrošina tūlītēju atgriezenisko saiti. Lai tas būtu realizējams, mēs, tehnoloģiju ražotāji, strādājam aizvien jaunu risinājumu izstrādes, kas palīdzētu spert soli tuvāk veiksmīgai mācību procesa digitalizācijai šajos sarežģītajos apstākļos.”

Nākotne pieder kombinētam mācību procesam 

Resursi tiek investēti ne tikai tehnoloģiskajos risinājumos, bet arī mācībspēku digitālo kompetenču uzlabošanā. Tas liek domāt, ka attālināto mācību pieeja nebūs tikai pagaidu risinājums. Apgalvojumam, ka nākotne pieder kombinētam mācību procesam, piekrīt arī Guntars Catlaks: “Jau šobrīd redzams, ka daudzas attālināto mācību metodes saglabāsies arī nākotnē. Saredzu, ka, piemēram, skolēni konkrētu dienu skaitu mēnesī pavadīs mācoties paši, atbilstoši uzdotajam un mācību plānam. Digitālo tehnoloģiju izmantošana mācību procesā ir neizbēgama un nepieciešama mūsdienās. Līdz ar to ir skaidrs, ka izglītības digitalizācija turpināsies neatkarīgi no Covid-19 krīzes, un nākotnē ir jārēķinās ar dažādām attālināto mācību metodēm.”

Augstākajā izglītībā attālinātajam studiju procesam ir vairākas priekšrocības, piemēram, iespēja lekcijas ierakstīt, efektīvi plānot savu laiku un apvienot ar darbu. Tomēr Jurģis Poriņš atzīst, ka attālinātais mācību modelis nevar pilnībā aizstāt klātienes izglītību. “Protams, ir skaidrs, ka šī attālinātā izglītība neizbēgami ienākusi mūsu dzīvē un arī turpinās savu gājienu, jo arī rīki paliek viedāki un ar daudz plašākām iespējām. Taču, ja runa ir par inženierzinātnēm, praktisko iemaņu gūšanai ir nepieciešams būt arī klātienē,” savu nostāju skaidro J.Poriņš. 

Tehnoloģiju uzņēmuma Huawei vadītājs Baltijas valstīs uzskata, ka tiešsaistes mācību modeļa kombinēšana ar klātienes nodarbībām ieliks būtisku pamatu digitalizācijas attīstībā ilgtermiņā ne tikai izglītības jomā, bet arī sabiedrībā kopumā. Rikijs Čens uzsver: “Atrodot efektīvāko balansu starp mācībām klātienē un tiešsaistē, ieguvēji būs visa sabiedrība. Mūsu kā tehnoloģiju ražotāju uzdevums ir sekot līdzi jaunākajām tendencēm un vajadzībām izglītības nozarē, lai mācību procesu padarītu ērtu un efektīvu ikvienam.” 

Rīta panorāmā uzsākusi jaunu sižetu sērijas, kas veltītas darba devēju un darbinieku tiesībām Covid-19 pandēmijas laikā. Strādāšana attālināti, aizsardzības līdzekļu nodrošināšana darbam klātienē, atlaišana, slimības lapas un dīkstāves pabalsti.

Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas daudziem rada lielu neskaidrību un par šo visu tuvāko nedēļu laikā jums sniegsim skaidrojumus. Pirmā tēma veltīta attālinātājam darbam. Vai darbinieks pats var izlemt strādāt attālināti? Vai darba devējs var vienpusēji izlemt, ka darbiniekam ir jāstrādā no mājām? Vai darba devējam strādājošais ir jānodrošina ar darbam nepieciešamo aprīkojumu?

Video

Atsevišķās slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu noslodze pārsniedz 100%, aģentūrai LETA atklāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Pēc viņas paustā, kopumā situācija slimnīcās ir vai nu slikta, vai ļoti slikta atkarībā no iestādes, un NMPD darbs hospitalizāciju nodrošināšanā ir ļoti sarežģīts. Pašlaik var būt situācijas, kad pacientu no Jelgavas novada NMPD ved uz Liepājas slimnīcu, un tas atsevišķās situācijās kļūst bīstami pašiem pacientiem, jo attālums ir ļoti liels.

“Atsevišķās slimnīcās vēl ir kapacitāte Covid-19 pacientu uzņemšanai, kas, protams, nerisina situāciju kopumā. Šobrīd kopējā noslodze ir vairāk nekā 85%, kas ir ļoti augsts rādītājs. Atsevišķās slimnīcās gultu noslodze ir pāri 100%,” atzina Cipule.

Tas nozīmē, ka to gultu, kas bija Covid-19 pacientiem, vairs nav, un pacienti tiek izvietoti citās gultās, lai viņus vispār būtu iespējams izvietot. Atsevišķās slimnīcās Covid-19 pacientu gultu noslodze ir 118% un 120%. “Tas nozīmē, ka pārprofilētās gultas ir pilnas, un tiek rasti citi risinājumi,” skaidroja NMPD vadītāja.

Vienlaikus viņa atzina, ka pirmdienas vienmēr ir raksturojušās ar to, ka tiek veikta apjomīga pacientu izrakstīšana, kas svētkos nevar tiks nodrošināta, tāpēc mediķi cer, ka grūtākais būs vēl tikai šis vakars un pirmdienas rīts. “Mēs pašlaik dzīvojam gaidās,” piebilda Cipule.

Nākamnedēļ vairākas slimnīcas plāno atvērt papildu gultas Covid-19 pacientiem, taču plānus var mainīt pēkšņā personāla saslimstība ar Covid-19. Vienlaikus Cipule atzina, ka risinājums nav ilglaicīgs.

“Ņemot vērā šo milzīgu saslimstību, kas mums bija starpsvētku periodā, tas liecina, ka mūsu izaicinājumi vismaz uz janvāra otro pusi būs vēl lielāki un nozīmīgāki,” skaidroja NMPD vadītāja, piebilstot, ka ir piepildījies sliktākais scenārijs un situācija vēl tikai pasliktināsies, “jo saslimstība ir kāpusi, un neviens no ierobežojumiem viņu īsti nav apturējis”.

Jau ziņots, ka stacionāros ievietoto Covid-19 slimnieku skaits tuvojas 1200, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija.

Aizvadītajā diennaktī stacionāros ievietoti 136 Covid-19 slimnieki, tostarp trīs pārvesti. Tādējādi patlaban stacionāros ārstējas 1180 Covid-19 pacienti.

Pirms brīvdienām Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka žurnālistus informēja, ka līdz trešdienas pēcpusdienai Covid-19 pacientiem bija pieejamas 1083 gultasvietas. Vēl 101 gultasvietu bijis iespējams pārprofilēt.

No visiem slimnīcās esošajiem Covid-19 pacientiem 1114 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 66 – ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīts 71 pacients, tostarp trīs pārvesti. Bet kopumā no stacionāriem izrakstīto skaits sasniedzis 3608.

Covid-19 krīze ir nopietns pārbaudījums ikvienam, tomēr īpaši sarežģīts šis laiks ir tiem, kuru veselība un nākotne lielā mērā ir atkarīga no apkārtējo cilvēku un visas sabiedrības atbalsta, kā piemēram, bērnu onkoloģijas pacienti, kuru atbalstam arī šogad BENU Aptieka sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu (BSF) organizē labdarības akciju Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU! 

“Neskatoties uz Covid-19 radītajiem riskiem iedzīvotāju veselībai, Latvijas veselības aprūpes sistēmai, ekonomikai un citām nozarēm, BENU Aptieka turpina mūsu sirsnīgo draudzību ar Bērnu slimnīcas fondu. Tāpat kā līdz šim, mūsu labdarības akcijas mērķis ir ne vien organizēt ziedojumu vākšanu mazo onkoloģijas pacientu ārstēšanai un iesaistīties ziedošanā pašiem, bet arī aktualizēt bērnu onkoloģijas tēmu sabiedrībā un informēt vecākus par pieejamo informatīvo, emocionālo un finansiālo atbalstu bērna saslimšanas gadījumā,” uzsver BENU Aptiekas direktore Anete Rožkalna. 

BSF vadītāja Liene Dambiņa stāsta, ka, lai arī valsts sedz lielāko daļu no onkoloģijas ārstniecības izmaksām, tomēr joprojām ir izdevumi, kuriem ir nepieciešams visas sabiedrības atbalsts. “Bērnu onkoloģijas gadījumos ārstēšana ir īpaši sarežģīta, emocionāli smaga, kā arī bieži vien nepieciešama ilgstoša atrašanās stacionārā, tādēļ visu izmaksu segšanai ir nepieciešami ievērojami līdzekļi un arī ziedotāju atbalsts. Turklāt ir svarīgi, ka bērni un ģimenes palīdzību saņem savlaicīgi. Tāpēc esam ļoti pateicīgi, ka BENU Aptieka ir uzņēmums, kas arī šajos krīzes apstākļos turpina atbalstīt mazos onkoloģijas pacientus. Šogad, pateicoties BENU Aptiekas ziedojumam, esam varējuši palīdzēt jau 28 ģimenēm,” uzsver L. Dambiņa. 

Ikdienā BSF cieši sadarbojas ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Hematoonkoloģijas nodaļu, kur atbalsts tiek sniegts gan pacientiem un viņu ģimenēm, gan arī nodaļas infrastruktūras uzlabošanai (telpas, aprīkojums) un personālam, rūpējoties par viņu tālākizglītību. Līdz šim saziedotie līdzekļi ģimenēm palīdzējuši segt PET izmeklējumu izmaksas, valsts neapmaksātu medikamentu iegādi, ļāvuši segt ceļa izmaksas, kā arī ārstniecības iespējas ārzemēs. L. Dambiņa skaidro, ka finansiāli vislielākā palīdzība tiek novirzīta tieši medikamentiem, kas, bērnam esot slimnīcā, ir valsts apmaksāti, bet ārpus slimnīcas ir jāsedz no vecāku personīgajiem līdzekļiem. “Dažkārt vienam bērnam mēneša izmaksas ir pat 2000 eiro apmērā un ilgst pusgada garumā, tāpēc ļoti svarīga ir tieši ziedotāju palīdzība,” uzsver L. Dambiņa.

Līdztekus finansiālajam atbalstam BSF palīdz organizēt arī psiholoģisko atbalstu, kas ir nepieciešams gan mazajiem pacientiem un viņu tuviniekiem, gan arī nodaļas personālam. Psiholoģiskais atbalsts ietver ne vien speciālistu konsultācijas, bet arī dažādu pasākumu rīkošanu nodaļā, kas uzmundrina gan mazos pacientus un viņu ģimenes, gan arī personālu. “Piemēram, šogad īstenojām Sirdsauklīšu projektu, ko ļoti atzinīgi novērtēja vecāki, jo viņiem bija iespēja vismaz pāris stundas atpūsties un paveikt savas lietas, kamēr mazos pieskatīja auklītes,” par paveikto stāsta L. Dambiņa.

Kopš 2017. gada labdarības akcijā Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU! kopumā saziedoti jau 57 tūkstoši eiro, palīdzot vairāk nekā 100 bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām. Arī šogad līdz decembra beigām ikvienam ir iespēja atbalstīt mazos onkoloģijas pacientus, ziedojot savus BENU Aptiekas lojalitātes kartē uzkrātos līdzekļus BSF. Turklāt labdarības akcijas noslēgumā BENU Aptieka dubultos klientu saziedoto naudas summu un nodos to BSF.