Svinot grupas 15 gadu jubileju, “Musiqq” laiž klajā vasarīgu un enerģisku skaņdarbu ar nosaukumu “Bantītes”. Tas ir otrais singls no gaidāmā studijas albuma “Mākslas darbs”, kas pie klausītājiem nonāks jau jūnijā.
Pašā vasaras karstumā, 6. jūlijā norisināsies grupas 15 gadu jubilejas svinības, uzstājoties Siguldas pilsdrupu estrādē un aizvadot grupas vērienīgāko koncertu zem zvaigžņotām debesīm. Koncertprogramma apvienos klausītāju mīlētākos skaņdarbus, kas tapuši visu gadu laikā, ka arī dziesmas no jaunākā albuma. Gatavojoties jubilejas koncertam, grupa klausītājiem nodot tās jaunāko singlu “Bantītes”.
“Dziesma ir kā feromonu pilna mugursoma, tā attēlo bērnības sapņu un pieaugušo realitātes sadursmi. Tā ir rotaļīgs atgādinājums, ka reizēm kronis, kuru meitenes tiecas iegūt, patiesībā ir tikai bantīte matos. ,” stāsta grupas dalībnieki Emīls Balceris un Marats Ogļezņevs.
Par grupu “Musiqq”
Grupa “Musiqq” ir viena no klausītāju mīlētākajām un apbalvotākajām grupām Latvijā. “Musiqq” izdevuši piecus studijas albumus, radījuši desmitiem hitus un jau 2024. gada vasarā pie klausītājiem nonāks jaunākais – grupas sestais albums.
Par koncertu “Mākslas darbs”, Siguldā, 6. jūlijā
Koncerta apmeklētāju skaits ir ierobežots, tādēļ aicinām iegādāties biļetes savlaicīgi “Biļešu paradīze” kasēs. Biļetes ir pieejamas divās kategorijās – publiskā sektora biļetes un VIP biļetes, kas sniegs iespēju vērot koncertu no lieliska skatu punkta, baudīt dzērienus īpašā atmosfērā pie stāvgaldiem no bāra. VIP zonā ir paredzētas tikai stāvvietas.
Grupa “Musiqq” nāk klajā ar vairākiem jaunumiem! Svinot grupas 15. gadu jubileju, mūziķi klausītāju vērtējumam nodod romantisku singlu “Mākslas darbs” no ilgi gaidītā sestā studijas albuma. Vienlaikus mākslinieki izziņo solo koncertu Siguldas Pilsdrupu estrādē šī gada 6. jūlijā.
“2024. gads iezīmē grupas “Musiqq” 15. gadu dzimšanas dienu. Šķiet, ka vēl pavisam nesen uz skatuves kāpām, izpildot mūsu pirmo hitu “Klimata kontrole”, kam īsi pēc tam sekoja “Abrakadarba”. Tā mēs turpinām augt, piedāvājot ar vien jaunus hitus mūsu klausītājiem, pulcējot vairāk nekā 10 000 fanus “Arēnā Rīga”, radot īpašas sadarbības un mūziku, kuru klausās tūkstošiem klausītāju visā Latvijā un arī ārpus tās. Esam pateicīgi mūsu lieliskākajiem faniem par būšanu kopā šajā ceļā, tādēļ, jubilejas gada ietvaros, vēlamies dalīties ar ļoti īpašu un personisku stāstu, kas izskanēs jaunajā albumā. Ar nepacietību gaidām mūsu satikšanos vasarā, kas pirmo reizi notiks Siguldā, brīvdabas estrādē un jau šobrīd varam apsolīt, ka tas būt ļoti skaisti,” dalās mākslinieki Emīls Balceris un Marats Ogļezņevs.
Grupas jaunākais veikums – singls “Mākslas darbs” ir pirmā dziesma no sestā studijas albuma, kas pie klausītājiem nonāks jau pavasarī. Dziesmas veidota liriski smeldzīgā noskaņā, taču “Tā nav gluži romantiskā balāde tās klasiskajā izpratnē”, kā saka paši mākslinieki. “Noskaņas ziņā dziesmu varētu salīdzināt ar janvārī, kad ziema šķiet ir jau bijusi ilga un tumša, bet dienas sāk kļūt garākas, gaišākas, un parādās cerības skats pretim pavasarim,” stāsta grupa.
Video
“Šī dziesma ir atgādinājums, ka katrs no mums ir mākslas darbs! Tā ir par vērtības atpazīšanu sevī pat tad, ja citi to neredz. Katrs no mums ir spējīgs pārvarēt izaicinājumus un uzmirdzēt jaunā gaismā,” dalās grupas dalībnieki.
Jau tagad biļetes par izdevīgāku cenu ierobežotā daudzumā ir pieejamas Biļešu Paradīzes kasēs – https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/135834. Bērniem līdz piecu gadu vecumam (ieskaitot) ieeja koncertā vecāku pavadībā bez maksas. Koncerta apmeklētāju skaits ir ierobežots, tādēļ aicinām iegādāties biļetes savlaicīgi, lai piedzīvotu vasaras lieliskāko koncertu zem zvaigžņotām debesīm kopā ar grupu “Musiqq”!
Pirmdien, 13.novembrī, veikalu tīkls “Mego” uzsāk labdarības iniciatīvu “Dalīts prieks – dubults prieks!”, kurā ikviens ir aicināts ziedot maltīti (barību) patversmēs mītošajiem dzīvniekiem, pastāstīja veikalu tīkla pārstāvis Aleksandrs Afanasjevs.
Sākotnēji iniciatīva startē septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Cēsīs, Brocēnos, Liepājā, Ventspilī, Jēkabpilī un Daugavpilī, kur noteiktos “Mego” veikalos būs izvietotas īpaši marķētas barības ziedojumu kastes.
Katras nedēļas beigās saziedotā barība tiks nogādāta šādām patversmēm: Juglas dzīvnieku aizsardzības grupai “Labās mājas”, Saldus dzīvnieku patvērsmei, Cēsu dzīvnieku patversmei “Lācīši”, LKB ”DzAG” Liepājas dzīvnieku patversmei, Ventspils dzīvnieku aizsardzības biedrībai ”Par dzīvnieku tiesībām”, Jēkabpils dzīvnieku patversmei un Daugavpils dzīvnieku patversmei “Otrā māja dzīvniekiem”.
“Mazajām dvēselītēm, kas dažādu iemeslu dēļ nonāk patversmē, ir nepieciešams sirds siltums, taču tikpat ļoti nepieciešams arī uzturs. Patversmes, ar kurām sadarbosimies šajā iniciatīvā, nesaņem finansējumu no pašvaldības vai arī šis atbalsts ir neliels, tām palīdz līdzcilvēki un brīvprātīgie. Barība veido būtisku izdevumu daļu, tādēļ arī šāds atbalsts dzīvnieku pagaidu mājām ir svarīgs,” uzsvēra Afanasjevs.
Labdarības iniciatīva tiek organizēta sadarbībā ar LKB ”DzAG” Liepājas dzīvnieku patversmi, kas iepriekš organizēja līdzīgu lokālu pasākumu, bet tagad kopā “Mego” veikalu tīklu praksi izvērsīs plašāk.
“Manuprāt, ir būtiski, lai atbalstu saņem arī tās patversmes, kuras ikdienā ievēro augstus standartus, proti, kur prioritāte ir dzīvnieku dzīvības glābšana un dzīves kvalitāte. Piemēram, tas nozīmē nevis par katru cenu uzņemt iespējami vairāk dzīvnieku, bet tos pienācīgi aprūpēt. Tostarp, pievērst uzmanību labsajūtai, lai viņiem būtu sava drošības teritorija; neizstumt dzīvnieku ārā, lai iekštelpās uzņemtu vēl vairāk četrkājainos, kā arī rūpīgi izvērtēt potenciālos saimniekus, neatdot kuram katram,” sacīja Liepājas dzīvnieku patversmes pārstāve Anžela Dolmatova.
Pēc viņas teiktā, pašlaik viņas vadītajā patversmē mīt desmit suņu un 19 murrātāju; vidēji dienā viena suņa uzturēšana izmaksā aptuveni 5,00 eiro, bet kaķa – aptuveni 3,50 eiro. “Protams, šīs izmaksas atšķiras katram mīlulim atkarībā no tā izmēra un vajadzībām, jo reizēm veselības vai vecuma dēļ nākas piemeklēt speciālu barību, kas var būt dārgāka,” pastāstīja Dolmatova.
Patversmes pārstāve norādīja, ka pēdējos gados pamesto dzīvnieku skaits diemžēl nav mazinājies. Pagaidu mājās bieži nonāk mīluļi, kuru saimnieks devies aizsaulē, savukārt pavasarī itin bieži pie patversmes durvīm tiekot atstātas kastes ar maziem kaķēniem.
Tikmēr Aleksandrs Afanasjevs, skaidrojot iniciatīvas noteikumus, piebilda, ka ziedojumu kastēs var atstāt gan “Mego” veikalā iegādāto sauso un mitro barību, gan arī vienkārši atnest un atstāt kastē citviet iegādātu.
“Ne velti mēs iniciatīvu sākam ar aicinājumu “Dalīts prieks – dubults prieks”, jo, iepriecinot savu mīluli, vienlaikus var sasildīt kāda dzīvnieka sirsniņu patversmē, ziedojot viņa maltītei. Taču, ja ir vēlēšanās, ziedojumu kastē var atstāt arī citur iegādātu barību. Vēršam uzmanību, ka ziedot var tikai derīgu barību oriģinālajā iepakojumā. Drošības un četrkājaino draugu veselības apsvērumu dēļ sveramo vai paštaisīto barību pieņemt nevarēsim,” uzsvēra Afanasjevs.
Barības ziedojumu kastes būs pieejamas šādos “Mego” veikalos: Rīgā, Saharova ielā 2, Cēsīs, Lapsu ielā 23, Brocēnos, Lielcieceres ielā 1a, Liepājā, Klaipēdas ielā 104c, Ventspilī, Ganību dambī 22/24, Jēkabpilī, Vienības ielā 1a un Daugavpilī, Viestura ielā 60a.
Īpašās metāla kastes ir tapušas ar veikalu tīkla sadarbības partnera “Lineall group” atbalstu. “Uzzinot par iecerēto labdarības iniciatīvu, sapratām, ka tās atbalstīšana ir pašsaprotama lieta. Mēs šādi vēlamies mudināt cilvēkus palīdzēt nelaimē nokļuvušajiem mājas mīluļiem. Vienkārši, ejot garām, ieliec ko noderīgu,” aicina “Lineall group” valdes loceklis Rolands Krasmanis.
Ziedojumu kastēs var atstāt arī citas dzīvnieku aprūpei nepieciešamās lietas. Informāciju var noskaidrot katras patversmes mājaslapā, sociālo tīklu lapā vai sazinoties tieši ar patversmi. Arī šiem priekšmetiem jābūt labā stāvoklī, bez acīmredzamiem bojājumiem – tā, lai ziedojums tik tiešām palīdzētu dzīvniekiem un atvieglotu patversmes ikdienu.
Stresa samazināšana un rūpes par savu mentālo labklājību būtiski ietekmē mūsu darba spējas. Saskaņā ar saldumu, pārtikas un mājdzīvnieku barības ražotāja un vairumtirgotāja “Mars” veikto pētījumu 20 valstīs1 mājdzīvnieki pozitīvi ietekmē mūsu emocionālo labsajūtu, tostarp arī darba laikā – 83 % mājdzīvnieku īpašnieku uzskata, ka viņu mīlulis pozitīvi ietekmē viņu mentālo veselību. 20. jūnijā tiek atzīmēta “Ņem savu suni līdzi uz darbu” diena (“Take Your Dog to Work Day”), un Malgoržata Glovacka (Małgorzata Głowacka), veterinārārste un “Mars Pet Nutrition Europe” zinātniskā padomniece, uzsver, ka spēja koncentrēties ir būtiska labam darba sniegumam, un stresa mazināšana ir tās priekšnoteikums. Visas šīs priekšrocības, ko sniedz mājdzīvniekiem draudzīga darba vide, uzlabo darbinieku produktivitāti.
Pētījumā noskaidrots, ka, saskaroties ar stresu, 58 % mājdzīvnieku īpašnieku mierinājumu meklē sava mīluļa tuvumā. Turklāt pie mājdzīvniekiem viņi vēršas biežāk nekā pie partnera (32 %), ģimenes locekļiem (23 %) vai draugiem (18 %). 84 % aptaujāto atzīst, ka viņu mājdzīvnieka klātbūtne ir nomierinoša un terapeitiska, tāpat 84 % cilvēku patīk vērot, kā mājdzīvnieks atpūšas. Arī komunikācijai ir būtiska nozīme – 77 % uzskata, ka sarunas ar mājdzīvnieku viņus nomierina, savukārt 66 % izjūt mieru, kad mājdzīvnieks “atbild” – piemēram, rejot vai ziņkārīgi pagriežot galvu. Turklāt mājdzīvnieki mūs burtiski mudina kustēties un darboties – 78 % aptaujāto apgalvo, ka mājdzīvnieks palīdz viņiem ieplānot pauzes no darba vai mājas pienākumiem.
Mājdzīvnieki veicina arī sociālos kontaktus – 54 % respondentu atzīst, ka viņu mīlulis ir palīdzējis uzsākt sarunas, iegūt jaunas paziņas un draudzības. Turklāt 73 % aptaujāto uzskata, ka mājdzīvnieks palīdz viņiem pārtraukt pārlieku daudz domāt un koncentrēties uz tagadnes brīdi.
“Laime slēpjas ikdienas sīkumos un rutīnā – tā nav kaut kas tāds, kas jāgaida, bet gan jāsaredz un jāveido pašam,” saka Malgožata Glovacka, veterinārārste un “Mars Pet Nutrition Europe” zinātniskā padomniece. “Tā kā mēs pavadām lielāko daļu darba dienu strādājot – vai nu birojā, vai mājās – mēs saskaramies ar dažādiem pienākumiem un termiņiem, kas rada stresu neatkarīgi no vecuma vai darba pieredzes. Mājdzīvnieki šo stresu var mazināt vienkārši ar savu klātbūtni. Turklāt arī viņi jūtas laimīgāki, kad nav jāpaliek vieniem. Vai tas nav ideāls risinājums abām pusēm?”
Cits “Mars” veiktais pētījums2 atklāj arī to, ka vairāk nekā trešdaļa mājdzīvnieku īpašnieku uzskata savu mīluli par vissvarīgāko savā dzīvē. Šis skaitlis ir vēl lielāks mileniāļu (40 %) un Z paaudzē (45 %). Viena trešdaļa īpašnieku atzīst, ka izjūt vainas apziņu, atstājot mājdzīvnieku vienu.
“Kad mājdzīvnieks var būt kopā ar saimnieku darbavietā, ieguvējs ir gan cilvēks, gan dzīvnieks,” skaidro M. Glovacka. “Suņiem ir nomierinoši atrasties saimnieka tuvumā – tas mazina atšķirtības trauksmi un veicina emocionālo līdzsvaru. Ja suns ir mierīgāks un mazāk pakļauts stresa apstākļiem, viņa veselība ilgtermiņā ir labāka, kā arī uzvedības problēmas rodas retāk. Turklāt biroja vide piedāvā jaunas sajūtas un stimulē suņu prātu, bet cilvēka tuvums sniedz drošības sajūtu. Šāda kopābūšana stiprina saikni starp saimnieku un mājdzīvnieku, kas ir ieguvums visiem.”
Viņa piebilst, ka suņiem ir ļoti pozitīva ietekme uz cilvēku mentālo veselību. Suņu klātbūtne mazina stresu, un spēlēšanās vai pastaigas ar suņiem uzlādē mūs ar pozitīvu enerģiju.
“Mars ir apņēmies atbalstīt mājdzīvnieku labklājību daudzos veidos. Galu galā, mājdzīvnieku īpašnieki uzplaukst, kad viņu mīluļi ir laimīgi. Uzņēmums aktīvi atbalsta dzīvnieku adopciju, patversmes, izglītošanu par mājdzīvnieku vajadzībām un veicina mājdzīvniekiem draudzīgu darba vidi. Ar mājdzīvniekiem kopā pavadītais laiks darbā ne tikai bagātina mūsu darba ikdienu, bet arī ietekmē mūsu kopējo dzīves kvalitāti. Mūsu četrkājainie draugi spēj uzlabot darba dienu, un nereti – arī visu citu.” uzsver M. Glovacka.
Pirms dažām dienām informējām, ka populārā Krievijas TV un seriālu aktrise Anastasija Zavorotņuka nokļuvusi slimnīcā, jo viņai negaidīti atklāts smadzeņu audzējs. Aktrise atradās bezsamaņā un ārkārtīgi novājinātā organisma dēļ viņai nedrīkstēja veikt tālāko ārstēšanās terapiju. Tagad aktrise ir nākusi pie samaņas, jo ārstiem ir izdevies likvidēt smadzeņu tūsku un mazināt organismā esošās infekcijas.
Anastasijas ģimene un darba kolēģi ir ļoti priecīgi par šiem jaunumiem un neslēpj, ka Anastasijai ir cīnītājas raksturs, šobrīd slimnīcā situāciju uzrauga arī Anastasijas tuvākie ģimenes locekļi – mamma Valentīna, vīrs Pjotrs. Anastasijas un Pjotra meita Mila atrodas mājās, kur viņu pieskata citi ģimenei piederīgie. Milai oktrobrī apritēs tikai viens gadiņš. Zināms, ka seriāla “Mana mīļā aukle” zvaigzne ir nākusi pie samaņas un arī sākusi elpot pastāvīgi! Ķirurgs – onkologs, kas atbild par Anastasijas ārstēšanu, komentējis, ka Anastasijas veselības stāvokļa uzlabošanās ir notikusi pateicoties dažādiem medicīniskajiem preparātiem, tajā skaitā arī antibiotikām. Tagad Anastasijas veselības stāvoklis ir pietiekami stabilizējies, lai drīzumā būtu iespējama arī ķirurģiska iejaukšanās.
Pašlaik ir zināms, ka Anastasija tiek gatavota operācijai. “Smadzeņu audzēja izņemšana iespējama, ja pacientes organisms ir stabils. Anastastijai šobrīd ir labas izredzes,” – ārsta teikto publicējis izdevums “KP”.
Vīriešu mirstība no ļaundabīgiem audzējiem Latvijā ir vairākas reizes lielāka nekā sievietēm. Vēl arvien, atšķirībā no sievietēm, vīriešiem slimības atklāj daudz ielaistākās stadijās un prostatas vēzis Latvijā ir pirmais vīriešu mirstības cēlonis. Šim faktam īpaši skarbu nokrāsu piedod tas, ka šodien pierādīts – no prostatas vēža nav jāmirst, to var sekmīgi ārstēt, jo salīdzinājumā ar citiem ļaundabīgiem audzējiem prostatas vēzim piemīt nosacīti “labdabīga” norises gaita. Tas nozīmē, ka, laicīgi to atklājot un uzsākot ārstēšanu, līdz pat 90% pacientu var tikt izārstēti. Diemžēl vīrieši Latvijā joprojām turpina izvairīties no prostatas vēža pārbaudēm, jo nezina, kā tās tiek veiktas, baidās uzzināt skarbo diagnozi, jo nezina, ka prostatas vēzi var ārstēt un pat izārstēt, kā arī nav informēti par pašu ārstēšanas procesu. Tāpat daudziem ir priekšstats, ka prostatas vēža ārstēšanas process vīrieša dzīvē radīs neatgriezeniskas sekas un blakusparādības, kas ietekmēs visu atlikušo dzīvi. Bet vai tā tiešām ir? Lai gāztu un atspēkotu mītus par prostatas vēzi, iedrošinātu un motivētu Latvijas vīriešus cīnīties ar nu jau ārstējamo slimību, kā arī iepazīstinātu ar tās ārstēšanas procesu, vīriešu veselības mēneša noslēgumā mediķi, pacienti un valsts organizācijas vienojās sarunā par dzīvi pēc diagnozes “prostatas vēzis”.
Prostatas vēzis šodien ir veiksmīgi ārstējams. Kā norādaLatvijas Urologu asociācijas valdes loceklis, PSKUS Uroloģijas centra nodaļas vadītājs, urologs Juris Plonis, laicīgi atklāts, prostatas vēzis ir pat ļoti veiksmīgi ārstējams: “Vidējais prostatas vēža slimnieka vecums šodien ir jau 65 – 69 gadi, lai gan vēl tikai pirms 10-15 gadiem tas pārsniedza 70 gadus, kas nozīmē, ka ar prostatas vēzi saslimst aizvien jaunāki vīrieši. Latvijā katru gadu ir no 1000 līdz 1200 jauniem pacientiem. Tas ir 1 vīrietis no 1000, kas uz mūsu Latvijas populācijas fona ir daudz. Katru gadu Latvijā no prostatas vēža mirst 300–400 vīriešu, kaut gan patiesībā mūsdienās no šīs slimības nebūtu jāmirst nevienam. Agrīna diagnostika un profesionāla ārstēšana ir milzīgs medicīnas nopelns, kas ļauj ar šo slimību laicīgi un veiksmīgi cīnīties. Šodien Latvijā ir pieejamas dažādas ārstēšanas iespējas, kas pielāgojamas pacientu individuālām vajadzībām. Gatavojot prostatas vēža ārstēšanas plānu, ārsts noteikti ņem vērā slimības attīstību, to, cik ātri tā progresē, kāds ir pacienta vecums, kā arī vispārējais veselības stāvoklis. Tas, ko es iesaku atcerēties pacientam – kā jau pēc katras nopietnas terapijas arī prostatas vēža ārstniecībai var būt sekas, bet tās nav neatgriezeniskas, un ar pareizu ārstēšanu un rehabilitācijas procesu tās var tikt novērstas līdz minimumam.”
Aktīva novērošana
Viena no svarīgākajām lietām, par ko daudzi nezina – pat, ja uzstādīta diagnoze prostatas vēzis, bieži vien nekādas medicīniskas manipulācijas nav nekavējoties jāuzsāk, bet gan regulāri jāiet pie ārsta un vēzis jānovēro. Pirms 10–15 gadiem, lasot par vēža ārstēšanas vadlīnijām visā pasaulē, tāds termins kā “aktīva novērošana” jeb “atliktā terapija” vēl nepastāvēja. Šis jēdziens parādījās pirms 10 gadiem, kad ārsti ievēroja, ka prostatas vēzim atšķirībā no citiem ļaundabīgiem audzējiem ir salīdzinoši “labdabīga” un lēna norise. Liela daļu pacientu, kuru audzēju attīstību neārstē, bet aktīvi novēro, nodzīvo līdz pat 15 gadus un vairāk. Kā skaidro Dr. Plonis, aktīvās novērošanas metode iespējama un pielietojama, ja audzējs atklāts agrīnā stadijā un tā “sastāvs” ir labvēlīgs aktīvai novērošanai. Diemžēl brīdī, kad diagnoze tiek uzstādīta, neviens pacientam nepiezvana un neatgādina ik pēc trīs mēnešiem apmeklēt savu urologu un iziet nepieciešamās pārbaudes. Tādēļ aktīva novērošana iespējama tikai ar pacienta aktīvu iesaisti un paša neatlaidību, regulāri atceroties un dodoties uz pārbaudēm pie ārsta un nododot asins analīzes.
Ķirurģiska ārstēšana
Atkarībā no audzēja specifikas un slimības norises gaitas dažkārt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana jeb audzēja “izņemšana”. Ķirurģisku ārstēšanu jeb operāciju veic pacientiem prostatas audzēju I, II un dažreiz III stadijā, kā arī tiem vīriešiem, kuru prognozējamais dzīves ilgums ir vairāk par 10 gadiem. Operācijas laikā pilnīgi izņem prostatu, bet augsta riska audzēja gadījumā izņem arī tai blakus esošos limfmezglus. Kā pēc katras ķirurģiskas iejaukšanās arī pēc prostatas vēža operācijas pacients saskaras ar tādām pēcoperācijas blakus parādībām kā urīna nesaturēšanu un erektīvo disfunkciju, bet šīs blakusparādības nav neatgriezeniskas. Urīna nesaturēšanu var mazināt, trenējot starpenes muskulatūru izmantojot biofedbackrehabilitācijas kursu. Tur pretī potences problēmas iespējams mazināt, izmantojot medikamentozu ārstēšanu.
Staru terapija
Staru terapija (radioaktīvais starojums) nogalina vai novārdzina vēža šūnas, tāpēc staru terapijas laikā prostata no ārpuses tiek apstarota ar spēcīgu radiācijas devu. Staru terapiju bieži iesaka pacientiem, kuriem audzējs nav izplatījies ārpus prostatas, kā arī gados vecākiem vīriešiem vai tiem, kuri atsakās no ķirurģiskas ārstēšanas. Ārējā apstarošana līdzinās datortomogrāfijas procedūrai. Prostata ir orgāns, kas kustas zarnu darbības un gludās muskulatūras darbības rezultātā un šis process ārēji nav kontrolējams. Tādēļ terapijas laikā nav iespējams perfekti nofokusēties tikai uz ārstējamo punktu prostatu, kuru nepieciešams apstarot, tādēļ apstaroti tiek arī blakus esošie orgāni. Šī iemesla dēļ starošana ierasti notiek 35-45 reizes vairāku nedēļu garumā, nepieciešamo starojuma devu ierobežojot līdz minimālajam tā, lai samazinātu diskomforta sajūtas pēc terapijas.
Hormonālā terapija
Ir pierādīts, ka prostatas vēža attīstību veicina vīrišķā hormona testosterona veidošanās (klātbūtne). Tāpēc viens no ārstēšanas paņēmieniem ir testosterona daudzuma samazināšana organismā, tādējādi novājinot audzēju un liekot tam pakāpeniski samazināties. Hormonālā terapija ietekmē testosterona daudzumu visās vēža šūnas, tajā skaitā arī vēža metastāzēs, ja tādas izveidojušās. Tas nozīmē, ka ar šo ārstēšanas metodi var ietekmēt arī vēzi tā vēlākās stadijās. Diemžēl hormonu terapija pilnībā neaizārstē pacientu, taču veiksmīgi ļauj slimību kontrolēt 3-4 gadus. Smagākos un ielaistos prostatas vēža gadījumos šo ārstēšanās veidu apvieno ar citām metodēm, piemēram, staru terapiju.
CyberKnife jeb hipofrakcionālā staru terapija
Pēdējos gados pasaulē un Latvijā ir ienākusi arī hipofrakcionētā staru terapija ar robotizētās radioķirurģijas metodi “CyberKnife”. Šī staru terapija spēj ārstēt audzējus prostatā daudz precīzāk, samazinot prostatai apkārt esošo veselo audu apstarošanu un tādējādi samazinot arī ārstēšanās nepatīkamās blakusparādības. Par ārstēšanās procesu ar CyberKnife stāsta Siguldas slimnīcas radiologs- terapeits Māris Mežeckis: “Prostata ir kustīgs orgāns, tāpēc pat ar modernāko tehnoloģiju klasiskās terapijas stariem precīzi trāpīt vēža skartajām šūnām ir sarežģīti. Šī iemesla dēļ līdz šim plaši pazīstamās staru terapijas laikā nepieciešamā starojuma deva tiek sadalīta 35–45 starošanas reizēs, lai neapdraudētu pacientu ar smagām blakusparādībām. Savukārt robotizētā radioķirurģija jeb kibernazis spēj izsekot prostatas dziedzera kustībām, visu starojuma devu piegādājot ievērojami precīzāk, turklāt tam nepieciešamas vien 4–5 starošanas reizes, kas ārstēšanās kursu padara īsāku, kvalitatīvāku un efektīvāku, samazinot blakusefektu iespējamību un krietni mazāk traumējot prostatas tuvumā esošos audus un nervus, kas ļauj saglabāt arī pilnvērtīgu dzimumfunkciju.” Tāpat ir pierādīts, ka šī robotizētā radioķirurģija, salīdzinot ar klasisko staru terapiju, nodrošina zemākas terapijas blaknes gan no urīnceļu puses, gan uz kuņģa zarnu trakta blaknēm.
“Man ir prostatas vēzis, un es joprojām gribu dzīvot!”
Katra pacienta ārstēšanās process tiek izstrādāts individuāli, tiekoties ar urologu un šo procesu piemērojot pacienta vecumam, dzīvesstilam, vēža specifikai, tā attīstības īpatnībām un citiem faktoriem. Tomēr pats galvenais – lai izvairītos no letāla iznākuma un nopietnām slimības sekām, prostatas vēža noteikšanai vajadzīgās analīzes un citus izmeklējumus nepieciešams veikt regulāri, bet tā atklāšanas gadījumā nekavējoties jāuzsāk ārstēšana. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka par savu veselību primāri jārūpējas pašam. 73 gadu vecais prostatas vēža pacients Visvaldis Bergmanis, daloties ar savu dzīves pieredzi, mudina ne vien laicīgi veikt nepieciešamās pārbaudes, bet arī pašiem ievākt informāciju par slimības gaitu: “2006. gadā man sāpēja mugura, un atkārtoti par to runāju ar ģimenes ārstu, kurš beidzot mani nosūtīja uz PSA analīzēm. Ja analīzes normālais vienības koeficients ir 4, mans skaitlis bija 200, normu pārsniedzot 50 reizes. Aizgāju pie urologa, kurš man teica nesatraukties, bet trīs dienas palikt slimnīcā. Diemžēl neviens nebrīdināja, ka tas varētu būt prostatas vēzis, tādēļ devos prom. 2010. gadā pēc dažādām veselības problēmām man atkal tika veiktas PSA analīzes un to rādītājs nu jau pārsniedza normu 146 reizes. Man tika atklāts prostatas vēzis jau tā III stadijā. Mani ārstēja gan ar staru terapiju, gan hormonu terapiju un citām metodēm, bet diemžēl vēzis neatkāpās. Trijās vietās parādījās metastāzes. Šobrīd aktīvi turpinu ārstēties. Diagnoze ir kā spēriens, un nav noslēpums, ka vēzis paņem dzīvības. Mudinu ikkatru vīrieti domāt par savu veselību! Man ir 73 gadi, un es joprojām gribu dzīvot. Bet jāatceras, ka šī slimība var skart arī kādu pašā dzīves pilnbriedā – 40 vai 50 gadu vecumā. Joprojām prātoju, kā mana dzīve būtu izvērtusies, ja ārstēšanas process tiktu uzsākts laicīgi.”
Prostatas vēža asins analīzes iespējams veikt jebkurā medicīnas laboratorijā. Šis analīzes reizi gadā ieteicams veikt vīriešiem vecumā pēc 40 gadiem.
Biju skriet. Tāds skaistums ārā – viegli saules stari, vēju radītie viļņi un absolūts klusums. Tikai ūdens šalkas un dažu kaiju saucieni. Izpeldējos viļņos – tik fantastiski baudīt vienatni jūras krastā. Būt divatā ar dabu – ar jūru, smiltīm un priežu kokiem – izjust to smaržu un sajust, kā jūra Tevi apskauj. Whaah. (l) *Un kurš teica, ka laimei vajadzīgs vīrietis? 😉
10. augustā aizvadīts konkursa “Latvijas Gada auto 2025” vasaras mediju testa brauciens. Tā laikā konkursa žūrija un mediju pārstāvji iepazinās ar 13 no šī gada konkursa pieteiktajiem jaunajiem auto modeļiem.
Kā ierasts brauciens sākās no tirdzniecības centra “Mols” – šoreiz Kurzemes virzienā ar gala mērķi gleznainajā Skrundas muižā Ventas krastā. Maršruts veda pa ainaviskiem un arī braukšanai interesantiem ceļiem Tukuma un Kuldīgas apkārtnē, kuros gūt pirmos iespaidus par auto gaitas īpašībām.
Automobiļu klāstā liela daudzveidība – gan pavisam jauni modeļi, gan modernizētie, gan lieli apvidus auto kā Audi Q7 par 109 000 EUR, vai vēl lielāks elektroauto par 90 000 EUR no Kia.
Video
Pilnīgi pretstati, bet līdzīgas emocijas brauciena dalībniekiem sniedza Peugeot 208 un Audi Q7. Ja Peugeot piemīt azartiskas braukšanas īpašības tā mazā svara un izmēru dēļ, tad Audi tas galvenokārt ir jaudīgā (490 Zs) dēļ. Turklāt, neskatoties uz to, ka Q7 bija viens no lielākajiem auto šajā testā, tas var lepoties ar labu balansu starp precīzu vadāmību un augstu komfortu.
Vēl lielāks un arī dinamisks ir jaunais Kia EV9. Šis elektriskais auto piedāvā daudz telpas, septiņas sēdvietas, kā arī komfortablas gaitas īpašības. Starp praktiskākajiem un ietilpīgākajiem auto “Latvijas Gada auto 2025” auto parkā ir arī jaunais Škoda Kodiaq modelis. Starp citu, Kodiaq dzinēju klāstā ir gan benzīna, gan dīzeļdzinēji, gan arī lādējamais hibrīds.
Līdzīga spēka agregātu izvēle ir Volkswagen markas dižpārdoklim Tiguan. Savā jaunākajā paaudzē modelis ieguvis augstvērtīgākus apdares materiālus, modernas tehnoloģijas, kā arī saglabājis iepriekšējās paaudzes modeļos raksturīgās gaitas īpašības. Starp “Latvijas Gada auto 2025” pretendentiem ir arī jaunais Volkswagen Passat. Tagad tas pieejams tikai universāļa virsbūves variantā. Passat gaitas īpašības ir orientētas uz komfortu, kas kombinācijā ar plašo salonu šo modeli padara par teicamu ceļa biedru garākiem ceļojumiem.
Galerija
Volkswagen konkursā startē arī ar elektrisko modeli ID.7, kam piemīt biznesa klases limuzīnam raksturīgas īpašības – augstvērtīga apdare, kluss salons, ērts pasažieriem. Ar 286 Zs elektromotoru tas ir arī diezgan dinamisks auto. Ar izsmalcinātu salona apdari, kas nostrādāta arī smalkās detaļās var lepoties Mercedes-Benz E-klase. “Latvijas Gada auto 2025” testa braucienā tas bija pieejams lādējamā hibrīda versijā, kas apvieno labu dinamiku ar ekonomisku degvielas patēriņu.
Pārsteidzošu dinamiku sniedza elektriskais Volvo EX30 tā jaudīgākajā versijā ar 428 Zs. EX30 starp visiem izcēlās arī ar savdabīgāko interjera dizainu un atšķirīgiem dažādu funkciju vadības risinājumiem. Elektrisko auto saimei pievienojies arī Renault Scenic E-TECH. Scenic līdz šim bija pazīstams kā minivens, bet nu tas ieguvis SUV modeļiem raksturīgākas aprises. Tam ir saprātīgs enerģijas patēriņš, intuitīvi lietojamas tehnoloģijas un plašs, komfortabls salons.
Braucienā bija pieejami arī modernizētie Cupra modeļi – kompaktais universālis Leon Sporttourer un krosovers Formentor. Abi modeļi noformēti vienotā dizaina valodā, arī salona iekārtojums tiem ir teju identisks. Kamēr šo modeļu azartiskākās – jaudīgākās versijas vēl ir ceļā pie mums, šobrīd pieejami benzīna dzinēji ar 150 zirgspēkiem. Taču arī ar tiem braukšana ar abiem Cupra modeļiem rada priecīgas emocijas.
Savā trešajā paaudzē Latvijā ir ieradies arī Dacia Duster modelis – “Latvijas Gada auto 2025” vasaras testa braucienā ar hibrīda spēka agregātu. Ārēji izskatās masīvāks par priekšgājēju, salonā robusts un šķietami plašāks. Lai gan Duster stihija joprojām ir slikti ceļu apstākļi un bezceļi, tas kļuvis ērtāks arī garākiem braucieniem pa šoseju.
“Latvijas Gada auto 2025” Vasaras testa braucienā bija pieejami:
Peugeot 208
Cupra Leon Sportstourer
Volkswagen Passat
Renault Scenic E-TECH
Volkswagen ID.7
Volvo EX30
Mercedes-Benz E300e
Dacia Duster
Cupra Formentor
Volkswagen Tiguan
Škoda Kodiaq
Audi Q7
Kia EV9
Konkursa žūrijai izvērtēšanai visi auto vienlaicīgi būs pieejami novembra sākumā, savukārt ar lielu daļu no “Latvijas Gada auto 2025” pretendentiem un arī citiem jauniem auto modeļiem ikviens interesents ar derīgu autovadītāja apliecību varēs iepazīties un izbraukt jau 31. augustā brīvdabas auto izstādē “Pielaiko savu auto!”no plkst.11.00, kas notiks tirdzniecības centra “Mols” stāvlaukuma. Pasākumu vadīs konkursa žūrijas pārstāvis Pauls Timrots, bet plkst.13.00 un 14.00 drifta braucējs Kristians Burkovs ar auto Pontiac TransAm no komandas Drift4you – Petronas Oil invest griezīs “saulītes” un rādīs, ko var izdarīt ar 6.2 litru V8 supercharger 750 Zs jaudīgu auto.
Konkursa “Latvijas Gada auto 2025” svinīgā apbalvošanas ceremonija un rezultātu paziņošana notiks 12. decembrī plkst. 19.00 TV tiešraidē.
Atbalsta: sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, Petronas Oil invest, iAuto.lv, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, LAMB, V4 motors.
Aizvadīts konkursa “Latvijas Gada auto 2025” pavasara mediju testa brauciens. Tas sākās 11.maija rītā pie tirdzniecības centra Mols un turpinājās gleznainajā Turaidas apvidū ar bāzes vietu restorānā Kungu Rija. Brauciena laikā žūrija un mediju pārstāvji iepazinās ar pirmajiem 12 konkursam “Latvijas Gada auto 2025” pieteiktajiem auto modeļiem.
Jaunu automobiļu pieteikšana konkursam “Latvijas Gada auto 2025” notiek kopš 20. marta un līdz šim ir pieteikti jau vairāk nekā 15 modeļi. No tiem sestdien bija pieejami 12 modeļi: KGM Torres EVX, KIA EV9, Mercedes-Benz E-klase, Peugeot 208, Renault Scenic E-Tech Electric, Škoda Kodiaq, Škoda Superb Combi, Toyota C-HR, Volkswagen ID.7, Volkswagen Passat, Volkswagen Tiguan un Volvo EX30. Braucienā piedalījās arī “Latvijas Gada auto 2024” titula ieguvējs Nissan X-Trail un Renault Espace kā preses auto.
Video
Jau pirmie pieteiktie pretendenti norāda uz to, ka konkursa žūriju sagaida diezgan grūts darbs novērtēt un īpaši izcelt kādu automobili, jo ar katru gadu piedāvājums kļūst līdzvērtīgāks un šī gada dalībnieku sarakstā teju katrs ir sabiedrībā pieprasīts auto modelis. Ja pirms 7 gadiem atšķirības starp dārgākajiem un lētākajiem vai lielākajiem un mazākajiem modeļiem bija izteikti jūtamas gan apdares kvalitātē, gan aprīkojuma pieejamībā, tad šobrīd atšķirības galvenokārt ir tikai niansēs. Teju puse no modeļiem elektriski, pārējie ir dažādi hibrīdauto veidi un divi modeļi – Škoda Superb Combi un Škoda Kodiaq pat ar dīzeļdzinējiem, kas pēdējos gados bija kļuvuši par salīdzinoši lielu retumu “Latvijas Gada auto” autoparkā.
Smaidīgākie brauciena dalībnieki izkāpa no modernizētā Peugeot 208 hibrīda versijā, kas sava nelielā izmēra un pašmasas dēļ sniedz azartiskas braukšanas īpašības. Kļūst arī saprotams, kādēļ pēdējos gados tas ir viens no pārdotākajiem modeļiem Eiropā – par salīdzinoši zemu cenu ir pieejams izskatīgs auto ar ergonomisku vadītāja vietu, labu braukšanas komfortu, atraktīvu izskatu un mazām lietošanas izmaksām. Asas izjūtas sniedz arī jaudīgākais modelis šajā braucienā – Volvo EX30 versijā ar diviem elektromotoriem. Tas piedāvā 428 zirgspēku jaudu un superauto cienīgu dinamiku. EX30 šobrīd ir mazākais un lētākais modelis Volvo klāstā.
Galerija
Šogad jauni ir gan Volkswagen Passat, gan Škoda Superb modeļi. Testa braucienā abi auto ir universāļa virsbūves variantos, līdz ar to ir lieliska iespēja tos savstarpēji salīdzināt. Abu modeļu radniecība ir acīmredzama, ņemot vērā to, ka tie ir būvēti uz vienas platformas un dala kopīgas tehnoloģijas. Passat un Superb Combi piedāvā līdzvērtīgi plašu salonu un komfortablas gaitas īpašības.
Volkswagen Tiguan jaunajā paaudzē saglabājis savas praktiskās īpašības, piedāvājot ērtas sēdvietas arī aizmugurē sēdošajiem un prāvu bagāžas telpu, salīdzinot ar tiešajiem konkurentiem. Tiguan joprojām sastopams modelim raksturīgais balanss starp precīzu vadāmību un braukšanas komfortu, bet salona apdare veidota no augstvērtīgākiem materiāliem. Savukārt tie, kuri pieraduši pie pirmās paaudzes Škoda Kodiaq, jutīsies kā mājās arī jaunākajā otrās paaudzes modelī. Tas mantojis visas pozitīvās īpašības – galvenokārt komfortablo gaitu un plašo, praktisko salonu, bet ieguvis modernas tehnoloģijas un mūsdienīgu dizainu. Kodiaq šobrīd ir viens no ietilpīgākajiem auto modeļiem starp “Latvijas Gada auto 2025” pretendentiem.
Daudz vietas piedāvā arī Volkswagen ID.7. Prognozē, ka nākotnē tas varētu pavisam aizstāt Passat modeli, taču idejiski tas ir Arteon modeļa turpinājums. Turklāt ID.7 ir izaudzis līdz E jeb lielās klases izmēriem. Elektriskais dzinējs ar 286 zirgspēkiem nodrošina pieklājīgu dinamiku, bet 82 kWh baterija prāvu distanci ar vienu uzlādi. Lielo automobiļu klasi konkursā “Latvijas Gada auto 2025” pārstāv arī Mercedes-Benz E-klase, šoreiz lādējamā hibrīda versijā. E-klase piedāvā grezni un gaumīgi iekārtotu salonu ar iespaidīgiem jaunākās paaudzes multivides risinājumiem, kā arī patīkamu braukšanas pieredzi.
Gan lādējamā, gan pašuzlādes hibrīda versijas pieejamas Toyota C-HR modelī. Šim auto piemīt komfortablas braukšanas īpašības dažādos ceļa apstākļos. Arī tā izteiksmīgā āriene un spilgtais krāsojums ir iespaidīgs. Savukārt jaunais Renault Scenic E-Tech Electric pieejams tikai elektriskā dzinēja versijās. Tam ir divas jaudas versijas – ar 170 un 220 zirgspēkiem. Asās šķautnes ārējā dizainā izceļ jauno Scenic uz citu automobiļu fona. Ja iepriekš šis Renault modelis bija minivens, tad jaunākajā paaudzē tas ir kļuvis par kompakto krosoveru.
Pilnībā elektriski ir arī KGM Torres EVX un KIA EV9 modeļi. Ar Torres iepazināmies jau pagājušajā gadā, kad šis modelis ar benzīna dzinēju sevi teicami pierādīja bezceļos. Šogad izmēģinām Torres elektrisko versiju, ko apzīmē ar EVX. Šim modelim gan ir tikai priekšpiedziņa, taču auto īpaši izceļas ar plašo un gaumīgi iekārtoto salonu, un tas aprīkots ar 73.4 kWh bateriju, ļaujot auto ar vienu uzlādi nobraukt virs 400 km. Arī KIA EV9 trumpis ir plašais salons. Starp testa brauciena dalībniekiem tas piedāvā visvairāk telpas un septiņas pilnvērtīgas sēdvietas. Šī lielā izmēra SUV gaitu nesatricina nedz ielāpu klātas šosejas, nedz grants ceļu nelīdzenumi. Turklāt ar 380 Zs jaudu tas ir arī gana dinamisks auto, ņemot vērā tā izmērus.
Jaunu auto modeļu pieteikšana konkursā “Latvijas Gada auto 2025” turpināsies līdz 31. oktobrim, bet uzreiz pēc tam notiks Lielais testa brauciens vairāku dienu garumā, kad visi konkursā pieteiktie auto būs vienlaicīgi pieejami konkursa žūrijas biedriem. Konkursā drīkst pieteikt tikai jaunākos auto modeļus, kuri Latvijā pirmo reizi reģistrēti pēc 2023. gada 1. oktobra. Konkursa “Latvijas Gada auto” mērķis ir informēt sabiedrību par jaunākajiem automobiļiem Latvijā. Rezultātu paziņošana un laureātu apbalvošana notiks 12. decembrī.
Atbalsta: sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, iAuto.lv, Delfi, Latvijas Avīze, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, LAMB, V4 motors.
Trīs intensīvas dienas pavadītas, žūrijai izmēģinot visus konkursam “Latvijas Gada auto 2024” pieteiktos automobiļus. Daudzveidīgi gan cenās, gan izskatā, gan arī savās īpašībās – kopā 21 automobilis. Šogad no 3. līdz 5. novembrim testa “poligons” atradās Lilastē ar bāzes vietu viesnīcā “Porto Resort”, kur tuvākajā apkārtnē gan taisnas, gan līkumotas šosejas, pilsētu satiksme, sarežģīti grants ceļi un smilšu bezceļa trase. Kādi iespaidi?
Ar foto un video sesiju jaunajā Mežaparka estrādē sākās konkursa “Latvijas Gada auto 2024” lielais testa brauciens.
Konkursa “Latvijas Gada auto 2024” dalībnieki ir Škoda Enyaq Coupe iV, Citroën C4 X, Nissan X-Trail, Porsche Cayenne, Peugeot 408, Peugeot 508, Peugeot 2008, KGM Musso, KGM Torres, Renault Austral, Renault Clio, Dacia Duster Extreme, Dacia Jogger Extreme, Hyundai Ioniq 6, Hyundai Kona Electric, Hyundai Kona Hybrid, Audi SQ8 Sportback e-tron, Volkswagen ID.3, Volkswagen Touareg, Baic Beijing X55 un JAC T8 PRO.
Tomēr ne visi modeļi drīkst pretendēt uz titulu “Latvijas Gada auto 2024”, jo ir modernizētie modeļi vai esošu modeļu modifikācijas. Tie ir modeļi, kas Latvijas tirgū jau kādu laiku bijuši, bet ražotājs tiem veicis dažādus tehniskus uzlabojumus un vizuālas izmaiņas, Bet tie joprojām sacentīsies par balvām papildus nominācijās
Video
Naudas makam draudzīgākie
Meklējot kopīgo starp visiem automobiļiem, lielākā daļa no tiem bija SUV modeļi. Saprotams, jo tādas ir tirgus tendences un pircēju vēlmes. Taču tas arī viss par kopīgo – cenas, aprīkojums, izskats un īpašības plašā amplitūdā. Ierasti cenas ziņā draudzīgākie Dacia Duster Extreme un Jogger Extreme savās bagātīgākajās komplektācijās maksā visnotaļ dārgāk, taču joprojām ir ļoti saprātīga izvēle. Abiem modeļiem ir augsts klīrenss, kas sniedz iespējas arī sliktākos ceļa apstākļos. Jogger tagad ir arī hibrīda versija, un septiņvietigajā automobilī itin viegli satilpa 6 ražena izmēra vīri. Saprātīga cena arī atjaunotajam Renault Clio, kas paaudžu gaitā saglabājis precīzu vadāmību, sportisku gaitu un pieņemamu komfortu ikdienas lietošanā. Turklāt hibrīda versijā tas būs ļoti ekonomisks. Braukšanas komforts un markai raksturīgi mīkstie sēdekļi ir Citroën C4 X jājamzirdziņš. X pie modeļa nosaukuma norāda uz šī modeļa virzību tuvāk krosoveriem, tāpēc tas var lepoties ar gandrīz 19 cm klīrensu. Savukārt ar izteikti atraktīvu dizainu gan ārienē gan salonā lepojas mazais krosovers Peugeot 2008 – hibrīda versija bagātīgājakā komplektācijā 30 tūkstošu eiro robežās ir vērā ņemams piedāvājums.
Spožs “premium” segments
Pretstatā cenā pieejamajiem automobiļiem konkursā “Latvijas Gada auto 2024” spožs bija arī “premium” segments. Pirmais simts tūkstošu eiro slieksni pārkāpa modernizētais Volkswagen Touareg, kam aprīkojumā modernākās šī autoražotāja tehnoloģijas. Laikā, kad autobūvē arvien popularāki kļūst pilnībā vai daļēji elektrificēti risinājumi, Touareg tiek piedāvāts tikai versijā ar dīzeļdzinēju un klasisku automātisko kārbu. Par kārtu dārgāks bija jaudīgākais automobilis “Latvijas Gada auto 2024” autoparkā – elektriskais Audi SQ8 e-tron ar 503 zirgspēkiem. Bagātīgs aprīkojums un augsts komforts “premium” segmentā ir pašsaprotams, taču Audi īpaši pārsteidza ar savu vieglo un sportisko vadāmību, ņemot vērā šī automobiļa 2,6 tonnu pašmasu. Savukārt dārgākais šogad bija modernizētais Porsche Cayenne S Coupe ar cenu virs 170 tūkstošiem. Tas jaudas un sniegto emociju ziņā ir līdzīgs SQ8 e-tron modelim, taču papildu gaviles saņēma par izteiksmīgo skaņu no benzīna V8 dzinēja.
Galerija
Pārliecinoši arī bezceļā
Lai gan ar pilnpiedziņu apveltīti vairāki modeļi, konkursa žūrija bezceļā dzina piecus – divus pikapus un trīs t.s. pilsētas apvidus auto. Ķīniešu pikaps JAC T8 PRO ar vienkāršu uzbūvi, benzīna dzinēju un manuālo pārnesumkārbu parādīja, ka spējīgs arī pievarēt arī grūtākus izaicinājumus par Lilastes tanku ceļu. Līdzīgi arī ar otru pikapu KGM (iepriekš zināms kā SsangYong) Musso – tas gan dārgāks, līdz ar to labāk aprīkots un komfortablāks, pateicoties daudzsviru piekarei aizmugurē. Robustajam KGM Torres ar savdabīgo eksterjeru klīrenss ir zemāks nekā pikapiem – 19,5 centimetri, bet arī tas solīdi turēja līdzi abiem augstākajiem bezceļniekiem. Lielākais pārsteigums šajā etapā bija Nissan X-Trail hibrīds ar elektrisko piedziņu. Spriežot pēc glaunā salona iekārtojuma, tas kļuvis vairāk par pilsētnieku, bet smilšainos paugurus un dziļos smilšu sanesumus šķērsoja kā nazis sviestā – vispārliecinošāk no visiem. Ar lielāku pietāti žūrija attiecās pret vairāk kā 100 000 eiro vērto Volkswagen Touareg, tas tika pārbaudīts individuālajos testa braucienos.
Pieci pilnībā elektriski auto
Starp konkursa dalībniekiem šogad bija pieci elektriskie automobiļi. Viens no tiem jau iepriekš pieminētais Audi SQ8, bet ar to sportiskas braukšanas ziņā spēja sacensties jaunais Hyundai Ioniq 6 – arī galvu reibinošs paātrinājums, līkumos turas kā pielīmēts, turklāt ar ļoti mazu enerģijas patēriņu. Ioniq 6 ir viens no visvairāk aprunātajiem auto sava izteiksmīgā dizaina dēļ. Ar savdabīgu futūristiski minimālu dizainu izceļas arī otrs konkursā pieteiktais Hyundai modelis Kona. Žūrijai salīdzināšanai piešķirti pat veseli divi auto – pilnībā elektriskā versija un hibrīds. Ar salīdzinoši pieticīgu enerģijas patēriņu priecē arī Škoda Enyaq Coupe iV, ņemot vērā šī automobiļa prāvo izmēru. Tam ir ļoti plašs salons un komfortabla gaita, turklāt bagāžas tilpumā ‘praktiskākajai’ standarta Enyaq virsbūves versijai zaudē vien 15 litrus. Elektroauto pulkā arī modernizētais hečbeks Volkswagen ID.3 – tas ieguvis uzlabotu infosistēmu un patīkamākus apdares materiālus salonā. Auto brauc ļoti labi un precīzi – īpaši ērti pilsētas satiksmē.
Izteiksmīgi dizainā
Runājot par efektīgu dizainu, kas lielākoties ir arī ļoti pievilcīgs, arvien biežāk nāk prātā Francijas auto ražotāji. Viens no tādiem ir Peugeot – līdzīgi dizaina elementi vieno visus trīs (arī augstāk pieminēto 2008) šogad pieteiktos modeļus. Izskatīgais un sportiskais sedans Peugeot 508 ieguvis jaunus dienas gaitas lukturus, vadoties pēc Lemānas sporta sacīkstēm sagatavotā Peugeot 9X8 modeļa noformējuma. Savukārt liftbeku Peugeot 408 tautā mēdz dēvēt par Lamborghini Urus mazo brāli, galvenokārt iespaidīgā aizmugures noformējuma dēļ. Arī Renault aktuālo modeļu gammā ir pamainījusies dizaina valoda. Arvien vairāk apaļīgākas formas, izteiksmīgas krāsas un to kontrasts ar melno krāsu. Tāds ir arī jaunais Renault krosovers Austral. Tas pieejams tikai ekonomiskās vieglā hibrīda vai hibrīda versijās, ar patīkami nostrādātu salonu un žiglu infosistēmu. Pilnīgs jaunums Latvijā ir auto no Ķīnas BAIC Beijing X55, kas arī glīti izskatās un ir pieejams košās krāsās. Šim auto var izcelt tā atsaucīgp un ar pārnesumkārbu labi salāgoto benzīna dzinēju, kā arī kluso un komfortablo salonu.
Tagad pēc aizvadītā Lielā testa brauciena konkursa žūrijai ir jāapkopo iegūtie iespaidi, lai izvirzītu septiņus konkursa finālistus un arī noteiktu, kādas šogad būs papilus nominācijas. Konkursa žūriju veido 16 biedri – autožurnālisti, nozares speciālisti un lielāko autoparku pārvaldītāji Latvijā. Uzvarētāju nominācijā “Latvijas Gada auto 2024 Tautas simpātija” varēs noteikt ikviens interesents. Par savu favorītu var jau nobalsot internetā https://gadaauto.iauto.lv un apmeklējot lielformāta foto izstādi tirdzniecības centrā “Mols” no 13.novembra.
To, kurš auto iegūs titulu “Latvijas Gada auto 2024” un kas uzvarēs papildus nominācijās, uzzināsim jau 7. decembra vakarā īpašā apbalvošanas ceremonijā, kam varēs sekot līdzi arī TV un interneta tiešraidēs plkst.19:00.
Atbalsta: Shell Helix motoreļļas, sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, LAMB, V4 motors.
Aizvadītā gada izskaņā “Latvijas Gada auto 2023” konkurss noslēdzās ar vēsturiski visblīvāko rezultātu, tādēļ šī gada aprīlī žūrija tikās, lai vēlreiz izbrauktu ar aizvadītā gada konkursa fināla automobiļiem un pārliecinātos, cik nozīmīgs ir katrs piešķirtais punkts balsojumā.
“Latvijas Gada auto 2023” finālistu kopīgais pasākums norisinājās Rīgā, restorānā “Laivu Centrs”, Daugavas krastā. Žūrijas biedrs ar katru no fināla sešiem automobiļiem varēja izbraukt maršrutā pa Rīgu.
Šīs testa dienas mērķis bija katram žūrijas biedram sev atkātoti izvērtēt sava balsojuma 25 punktu sadalījumu starp TOP-7 finālistiem, jo aizvadītajā konkursā “Latvijas Gada auto 2023” uzvarētājs bija jānoskaidro pēc visvairāk saņemto maksimālo punktu skaita, jo gan pirmajai, gan otrajai vietai bija vienāds punktu skaits, gan arī trešajai un ceturtajai punktu skaits bija vienāds.
Video
Konkursā “Latvijas Gada auto 2023” TOP-7 finālistu automobiļi bija “Dacia Jogger”, “Honda Civic”, “Kia Sportage”, “Opel Astra”, “Peugeot 308”, “Škoda Fabia” un “Volkswagen Taigo”.
“Latvijas Gada auto 2023” titulu izcīnīja “Škoda Fabia”. Gan “Fabia”, gan “VW Taigo” kā augstāko vērtējumu no žūrijas biedriem bija ieguvis pa 8 punktiem (no 10 maksimāli iespējamiem), tādēļ uzvarētāju šajā gadījumā noteica tas, kurš no pretendentiem saņēma visvairāk 7 punktu vērtējumu. Ja par “Taigo” 7 punktus bija piešķīris tikai viens žūrijas biedrs, tad par “Fabia” tādu bija trīs, kas arī izšķīra rezultātu par galveno titulu.
Galerija
Līdzīgi tika noteikts arī 3. un 4. vietas ieguvējs – gan “Dacia Jogger”, gan “Opel Astra” žūrijas balsojumā ieguva kopumā 56 punktus, tomēr “Jogger” bija ieguvis augstākos punktus no žūrijas biedriem – viens žūrijas pārstāvis par to bija balsojis, piešķirot 9 punktus, savukārt “Astra” modelim augstākais no vērtējumiem bija 6 punkti. Arī 5. vietas ieguvējs “Peugeot 308” no iepriekšējiem diviem atpalika tikai par 3 punktiem (53 punkti), bet fināla septiņnieku “Latvijas Gada auto 2023” konkursā noslēdza “Kia Sportage” (42) un “Honda Civic” (32).
Pēc aprīļa brauciena žūrijas biedri video ierakstā dalījās iespaidos par to, vai, balsojot atkārtoti, būtu mainījuši savu punktu sadalījumu.
Konkurss “Latvijas Gada auto” ir tikai pašu jaunāko pasaules automobiļu konkurss, kas Latvijā notiek kopš 1998. gada un šogad norisinās 24. reizi.
Atbalsta: Shell Helix motoreļļas, apdrošināšanas sabiedrība Balcia, Sony, sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, Tvnet, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, garaza.lv, LAMB, V4 motors.
Sestdien 22. septembrī notika trīs jaunu auto pirmizrādes un “Latvijas Gada auto 2019” rudens testa brauciens. Konkursa žūrija un mediju pārstāvji izmēģināja daļu no šī gada titula pretendentiem – 15 jaunākos auto modeļus Latvijā.
Ievērojams bija arī testa brauciena maršruts vairāk kā 500 km garumā, kas stiepās gandrīz pa visu Zemgales robežu. Dienas laikā bija tikai divas garākas pieturvietas atpūtai, proti, Ceraukstē, atpūtas kompleksa “Rožmalas” restorānā, visi dalībnieki ieturēja pusdienas labākajās latviešu virtuves tradīcijās un pie Rundāles pils parkā, kur notika oficiālā foto un video sesija ar “BMW X3”, “Hyundai Kona”, “Seat Arona”, “SsangYong Rexton”, “Mitsubishi Eclipse Cross”, “Mecedes-Benz A klase”, “Mercedes-Benz CLS”, “Citroën C4 Cactus”, “Jaguar E-pace”, “Dacia Duster”, “Subaru XV”, atjaunotais “KIA Sportage”, kā arī pavisam jaunie “KIA Ceed”, “Peugeot 508” un “Peugeot Rifter”. Kā preses auto bija “Fiat Fullback”.
Iespaidi par konkursa dalībniekiem.
Žūrijas vidū domas dalījās par “Hyundai Kona” gaitas īpašībām. Žūrijas biedrs ar rūdījumu automobiļu tirdzniecībā Agris Staņēvičs: “Futūrisks eksterjers un interjers korejiešu izpildījumā. Piekare uz asfalta nepārliecinoša bet uz grunts pieslēdzot 4×4 ir laba. Bagāžas nodalījums varēja būt nedaudz ietilpīgāks.” Savukārt autosportists Ivars Caune uzteic “Kona” vadāmību: “Hyundai mani kārtējo reizi atkal patīkami pārsteidza. Ļoti laba dinamika, viegla vadāmība. Arī uz nelīdzena asfaltēta ceļa auto vadītājam nesagādā nekādus nepatīkamus pārsteigumus. Acij tīkams un nepārsātināts salons.”
Žūrijas biedrs un arhitekts Jānis Mežulis bija pārsteigts par mazā krosovera “Seat Arona” dinamiku: “Testā mazajā auto bijām salīduši trīs veči un viena dāma. Nodomāju, ka pie šādas noslodzes mazais spānis knapi kustēsies, taču skeptiķis Mežulis palika bez argumentiem. Gaita stabila, amortizatori godam izturēja pampakainā ceļa negludumus. Nebija arī pārāk cieti. Mazais 115 Zs motoriņš šo komplektu uzrāva līdz simtam 10,5 sekundēs. Un tas ir reālais mērījums uz ceļa ar pilnu kravu, nevis kaut kādi bukletu cipariņi. Arī multimediji ir augstākajā līmenī, pieejama bezvadu uzlāde un viedtelefonu satura pārnešana. Jā, bagāžas nodalījums ir mazs, bet hokeja somu tāpat tur var iebāzt.”
Autožurnālists Agnārs Jundass par šī brauciena dārgāko spēkratu – “Mercedes-Benz CLS”: “Uz mani atstāja iespaidu ne tikai sešciparu skaitlis cenu.
Gaidat ziņu par laureātu? Mazliet pacietības. Maģiskā frāze – un uzvarētājs ir … (protams dižas pauzes pavadīta) – vakara vadītāja Normunda Avotiņa izpildījumā skanēs tikai piektdien, konkursa noslēguma pasākumā, kurš tradicionāli notiks “Hotel Avalon”. To dzirdēs ap 100 klātesošo, to varēs vērot televīzijas Re:TV un Sportacentrs.com un interneta tiešraidēs plkst. 20:00 (Delfi, iAuto.lv, TVNET, la.lv). Šobrīd zināmi tā sauktā priekšbalsojuma rezultāti – septiņi finālisti.
Atis Jansons, konkursa žūrijas priekšsēdētājs:
“Žūrija spējusi visai konsekventi turēties pie principa, ka uz galveno titulu nepretendē ļoti dārgi un tātad visai ierobežotam valsts iedzīvotāju lokam reāli sasniedzami auto. Tie, protams, vilina, kārdina, valdzina gan jaunos dārgu pirkumu plānotājus, gan iesirmus skeptiķus un racionālistus reizēm uzveic.
Deviņi žūrijas biedri no 27 gribējuši finālā redzēt Volvo “XC60, astoņi – Audi Q5, seši – BMW piekto sēriju. Viens pat nu nekādi nav varējis atteikt savai mīlestības markai “Land Rover”.”
“Volvo ir pavisam atšķirīgs no pārējiem (racionālajiem), par kuriem balsoju. Lielāks, dārgāks, bet eleganti skandināviski skaists. Atšķirībā no vācu premium klases braucamajiem, Volvo dizaineri ir izveidojuši interesantu dizaina līniju, kas radikāli atšķiras no citiem. Nav jau tā, kaVolvo to nebūtu darījis arī iepriekš, bet šoreiz tas izdevies vēl veiksmīgāk. Par to arī augstais vērtējums, jo par pārējo īsti nav ko piebilst – viss, kā jau labam drošam zviedru auto.”
Juris Kreicbergs, RTU docents:
“Auto atbilst tam, ko sagaida no Audi. Ļoti ērts, dinamisks, plašs aprīkojums. Uz visai nelīdzena grants ceļa gaita kā pa šoseju. Pārgājība grūtākos apstākļos izcila – braukt tur, kur brauc ekstrēmu piedzīvojumu meklētāji, varbūt nevajadzētu, bet smilšains meža ceļš ar samērīgiem kāpumiem nerada problēmas. Bieži kā labu auto atceramies to, kas ir aizvedis tur, kur vēlamies nokļūt. Ar Q5 izvēlējos aizbraukt līdz bērnības lauku mājām, kur parasti bija grūti izbraucams ceļš. Ceļš tika pieveikts bez piepūles, bet izcils Audi tikai pastiprināja atgriešanās sajūtas.”
Raitis Mazjānis, Latvijas Auto Inženieru asociācijas prezidents:
“Tehniski, tehnoloģiski šī gada konkursa pārākais dalībnieks neapšaubāmi ir BMW. Perfekts auto – ar vienu vienīgu trūkumu: tikai daži spēs tādu pirkumu atļauties.”
Ne BMW, ne Audi, ne Volvo izšķirošajā balsojumā tomēr nepiedalīsies, jo nesasniedza laimīgo skaitli 13 – tāds šogad izrādījās fināla sliekšņa augstums. Un to pārvarēt spēja – “Alfa Romeo Stelvio”, “Ford Fiesta”,“Hyundai i30”, “KIA Stonic”, “Mazda CX-5”, “Škoda Karoq” un “Volkswagen Arteon”.
Attēls: PublicitātesAttēls: Publicitātes
Īpašu pārsteigumu nav. “Stelvio” finālā vienkārši nevarēja nebūt, jo tik spilgta debija visai vienmuļajā autobūves attīstībā šķiet nav redzēta jau daudzus gadus. Lūk, divi no žūrijas komentāriem.
Jānis Mežulis, arhitekts:
“Man trūkst vārdu… Lūdzu “Gada auto” administrācijai ieviest jaunu nomināciju: “Gada pārsteigums”. Stelvio “izkabināja” visus. Spurtā uz afalta smalkā bembja īpašnieks varētu aplūkot Alfas aizmugures lukturu dizainu. Smilšu ceļā arī nebija vietas, kur Alfa padotos. Uz grants bedrainā drebeļa viss noamortizējās bez klaudzieniem un asiem būkšķiem. Salona panelis izdevies ar savu individuālo raksturu, un acij ļoti tīkams. Tas, ka šis auto testu laikā trīs reizes bija jāuzpilda, tikai pierāda manus apgalvojumus. Izmēģināju to divas reizes. Neesmu sporta auto speciālists, tomēr līzīgas auto dinamikas sajūtas esmu ķēris tikai ar Subaru ST. Bet šis ir komfortabls auto, bez trakiem rāvieniem un trokšņiem. Vēl, pirms izdarāt spriedumus, ieskatieties arī cenu lapā. Testa auto maksāja kādus 45 nevis 70-100 tūkstošus kā te daži labi citi ar līdzīgu jaudu. Bravo!”
Attēls: Publicitātes
Guntis Vīksna, auto žurnālists laikrakstā “Liesma”:
“Manuprāt, glītākais, šikākais no visiem pretendentiem. Protams, Alfa Romeo ir allaž bijis auto vairāk šīs markas “klubiņa” cilvēkiem, taču šis ir pavisam jauns koncepts, kurš varētu būt tīkams arī tiem, kuri nefano par Alfas “šoseju pletīzeriem”. “Stelvio” ir labs gan uz šosejas, gan uz zemes ceļa, gan arī saprātīgās smilšu špūrēs… “
Vēl finālā iebrauca auto, kuram piemīt visas “premium” kvalitātes, bet – kā redzams papildnomināciju līderu sarakstos, – par “premium” karali to nesauc neviens. Jo emblēma to nepieļauj. “Volkwagen” taču ir tautas auto (šim cenas “starta līmenis” gan ir no 31 743 eiro).
Pārējie pieci finālisti ir mazāki un lētāki. Mazā un kompaktklase. “Ford Fiesta” un “Hyundaii30”.
Attēls: PublicitātesAttēls: Publicitātes
Uldis Rolis, autoservisa “Rolis” valdes loceklis
“No šī auto jau gaidīju labu sniegumu un saņēmu! Vairs gan nebija tā patiesā pārsteiguma. kā pirms diviem gadiem, kad korejietis bija kļuvis par eiropieti pirmoreiz – toreiz “i20” izskatā. Viss savās vietās un pieņemami.Testa auto parāda visu, kas kompaktklasē iespējams. Lieliski!”
Lielajā finālā, protams, ir arī “krosoveri” jeb “pilsētas apvidus auto”. Interesanti, ka no šīs Latvijā populārās grupas septītniekāvisai pārliecinoši ir iekļuvis “KiaStonic” (pat bez pilnpiedziņas opcijas), nevis gandrīz pusmetru garākie “Renault Koleos” un “Peugeot 5008” ar 4×4.Finālā ir arī “Mazda CX-5”.
Attēls: Publicitātes
Zigmārs Krūmiņš, “Latvijas Valsts Ceļi” VAS administratīvās daļas vadītājs:
“Skaists auto ar lielisku balstiekārtu. Pa nelīdzeniem ceļiem azartiska, bet neitrāla uzvedība, kuru neietekmē ne reljefs, ne seguma kvalitāte, ne pārslodzes pagriezienos – vienmēr ātri, droši, pareizi… Interjers atšķirībā no dizaina nav tik emocionāls, drīzāk mierīgs, viss pārdomāts. Salona kvalitāte ir augstā līmenī, jūtams, ka par sēdēkļu formu ir padomāts un ir sperts solis skaņu izolācijas uzlabošanas virzienā. Mazda turpina radīt simpātiskus, sportiska rakstura auto, un “CX-5” ir spilgts šī virziena pārstāvis (vai drīzāk pārstāve!).”
Pērnā konkursa uzvarētāja firma “Škoda” arī šogad uz galveno titulu pretendēs.
Ivars Caune, Latvijas Sporta Meistars autosportā, autoservisa “Auto Brasla” Valdes priekšsēdētājs:
“Patestēju šo auto (“Karoq”) tieši tādos ceļos, kuros tas ir piemērots ar viena tilta piedziņu un sapratu, ka viss ir kārtībā – laba vadāmība, laba dinamika,ērti jūties pie stūres un nav nekā lieka, kas traucētu komfortablu braukšanu.”
Un– vēlreiz vissirsnīgākie apsveikumi un tirgus veiksmes vēlējumi tiem, kas gan palika, kā saka, aiz strīpas, tomēr ieguva visai cienījamu balsu skaitu.
Tātad: 8. vieta – “CitroenC3” (10 balsis no 27); 9. un 10. vietu dala “Honda Civic” un “Volvo XC60” (9 balsis); 11. – “Audi Q5” (8 balsis); 12./13. vieta – “Nissan Micra” un “Renault Koleos” (7); sešas balsis saņēma “BMW 5. sērija”, piecas “Peugeot 5008”, četras “Jeep Compass”, vienu – “LandRoverDiscovery”. Bet papildnominācijas vēl priekšā. Tur laurus, iespējams, plūks arī tie auto, kuri netika finālā.
Attēls: PublicitātesAttēls: Publicitātes
Bet par septītnieka galīgo izkārtojumu…
Atis Jansons, žūrijas priekšsēdētājs:
“Kārtējo reizi jāsaka – gandrīz “neiespējama misija”. Ļauties “Zvaigžņu ceļa” ( tā tulkojam “Stelvio”) valdzinājumam? Vai “Fiestas” saprātīgajai pietiekamībai? Vai “Hyundai” piedāvātajam zelta vidusceļam – bez šaurības, ne tikai bez pārliekas greznības un prestiža logotipiem, bet arī bez lieka svara (gan fiziski, gan finansiāli)? Vai…
Atliek atkārtot vēl un vēl – “labāko” auto atrast nav iespējams. Un nelipiniet, lūdzu, piektdien šādu titulu nevienam. “Gada auto” ir tikai konkrēta brīža konkrētas žūrijas demokrātiska izvēle. 27 ļoti dažādu žūrijas biedru viedokļu “vidējais aritmētiskais”. Iespējams noderīgs kā rekomendācija jūsu pesonīgajai izvēlei.”
Šobrīd ikviens interesents var piedalīties “Latvijas Gada auto 2018 Tautas balsojumā”, kas notiks līdz novembra beigām. Piedalīties “Tautas balsojumā” iespējams internetāhttp://gadaauto.iauto.lvvai klātienē t/c “Mols”.
Turklāt starp interneta balsotājiem, tiks izlozēti “CitroenC3”, “Ford Fiesta” un “Volvo XC60”uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni.
Uzvarētāju paziņošana notiks svinīgajā apbalvošanas ceremonijā šī gada 1. decembrī plkst. 20:00 TV un interneta tiešraidē.
Lielais fināla TOP 7 jau ir noskaidrots. Arī “Latvijas Gada auto 2018 Tautas simpātija” nominācijā izvirzījušies pārliecinoši pretendenti. 1. decembrī mēs uzzināsim prestiža „Latvijas Gada auto 2018” titula ieguvēju.
“Latvijas Gada auto 2018” titula ieguvēja paziņošana, papildnomināciju ieguvēju godināšana un svinīgā apbalvošanas ceremonija notiks 1. decembrī plkst. 20:00, viesnīcā „Avalon Hotel”. Visi interesenti to varēs vērot televīzijas tiešraidē bezmaksas apraidēs visā Latvijā kanālos Re:TV un Sportacentrs.com, kā arī interneta tiešraidē portālos Delfi, iAuto.lv, TVNET, La.lv un facebook.com/iAutolv.
Līdzās galvenā “Latvijas Gada auto 2018” titula piešķiršanai, katru gadu tiek noteikti uzvarētāji arī citās nominācijās, kā mazā, premium, apvidus klases. Nomināciju veidi un skaits ir atkarīgs no konkursa dalībnieku loka
Šogad Tautas balsojumā par “Latvijas Gada auto 2018” tika saņemtas vairāk kā 10 000 balsu.
Viss, ko vēlēsies, būs ieritināties siltāk un uzzināt, kā grāmatas varoņi tiks galā ar dzīves pavērsieniem, kas nav sveši nevienai no mums: darba rūpes, smiekli, asaras un mīlestība līdzās nodevībai.
Klusā un labsirdīgā Žozefīne teju pusi mūža mācījusies Francijas viduslaiku vēsturi, burtiski dzīvodama 12. gadsimtā. Tas izrādījies pārāk ilgs laiks, kurā pamatīgi cietusi viņas laulības dzīve. Kad viņas vīrs kopā ar mīļāko pārceļas uz Āfriku, lai nodarbotos ar daudzsološu krokodilu audzēšanas biznesu, Žozefīne attopas, pamesta viena ar bērniem un vīra parādiem nežēlīgā un ciniskā Parīzes priekšpilsētā…Populārākās mūsdienu franču autores Katrīnas Pankolas kontā ir pusotra desmita bestselleru, kas tulkoti visās lielākajās pasaules valodās. Katrīna Pankola iedziļinās cilvēku psiholoģijā, jo īpaši sieviešu jūtās un prātojumos, un apbrīnojami niansēti izgaismo detaļas, nereti iekrāsojot tās ar savdabīgu humoru. Autores galvenais panākums – iedvesmot sievietes uzdrošināties būt pašām, vienlaikus saglabājot pozitīvas attiecības ar dzīvi.
Putnu gripa, Ebolas, tropu un citi eksotiski drudži – brīžiem šķiet, ka teju ik dienu parādās ziņas par kādu bīstamu vīrusu, kas spēj izraisīt nāvējošas saslimšanas un draud izplatīties plašās teritorijās. Tas liek uzdot jautājumu, cik daudz esam gatavi cīnīties ar nezināmiem vīrusiem vai zināmu vīrusu mutācijām?
Iespējams, Ebolas vīrusa uzliesmojums ASV tiktu “paslaucīts zem paklāja”, ja žurnālists Ričards Prestons, meklējot idejas rakstiem, nebūtu saklausījies runas par tā uzliesmojumu laboratorijas pērtiķu grupā netālu no Vašingtonas, kura likvidēšanai ASV armija pat nosūtīja smagos aizsargtērpos ietērptus cilvēkus. Šis notikums pārtapa rakstā, pēc tam arī grāmatā.
Raksts par vīrusiem publicēts žurnāla “The New Yorker” 1992.gada 26.oktobra laidienā, bet romāns “Karstā zona” ātri vien kļuva par dižpārdokli. Tagad stāsts pārtapis miniseriālā ar tādu pašu nosaukumu, kas no 15.septembra būs skatāms “National Geographic”.
Pirms miniseriāla “National Geographic” ir apkopojis informāciju par vairākiem bīstamiem vīrusiem, kas ir radījuši problēmas visā pasaulē.
Ebolas vīruss – izraisa hemorāģisko drudzi
Ebolas vīrusu uzskata par reti sastopamu, taču nāvējošu vīrusu, kas izraisa drudzi, sāpes, caureju un reizēm arī asiņošanu. Pirmo reizi tas identificēts 1976.gadā ar diviem vienlaicīgiem uzliesmojumiem Sudānā un Kongo Demokrātiskajā republikā, kopš tā laika dažādās Āfrikas valstīs regulāri tiek fiksēti šīs slimības uzliesmojumi. Piemēram, Kongo šo 40 gadu laikā ir fiksēti desmit Ebolas vīrusa uzliesmojumi, un pērn augustā slimība uzliesmoja Ziemeļkivu provincē. Gada laikā ir miruši vairāk nekā 2050 cilvēku. Dažus gadus iepriekš vairākās Rietumāfrikas valstīs Ebolas dēļ dzīvību zaudēja 11 308 cilvēku, tā tika uzskatīta par otru lielāko epidēmiju kopš vīrusa atklāšanas.
Ir zināmi seši Ebolas vīrusa celmi, kas nosaukti dažādu valstu un reģionu vārdā – Zairas, Sudānas, Tajas mežu, Bundibudžijo, Bombali un Restonas. Par visnāvējošāko – mirstība sasniedz pat 90% – uzskata Zairas celmu. Savukārt ar Restonas vīrusu saistās vienīgais zināmais slimības uzliesmojums ASV.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atzinuma, Ebolas vīruss dabiski dzīvo “Pteropodidae” dzimtas augļu sikspārņos. Cilvēki ar to inficējas, nonākot ciešā saskarē ar slimā cilvēka ķermeņa izdalījumiem, kā arī esot tiešā saskarē ar inficēto dzīvnieku asinīm, ķermeņa daļām vai citiem šķidrumiem, piemēram, saskaroties ar slimām vai mirušām šimpanzēm, gorillām, sikspārņiem, meža antilopēm.
Marburgas vīruss – izraisa hemorāģisko drudzi
T.s. filovīrusu grupā kopā ar Ebolas vīrusu ietilpst arī Marburgas vīruss, kas nodēvēts nelielas Vācijas pilsētiņas vārdā. Arī šis ir ļoti bīstams vīruss, kas izraisa krampjus un iekšējo asiņošanu. Saslimšanas gadījumā mirstība sasniedz pat 90%. Vīruss pirmo reizi identificēts pagājušā gadsimta 60.gados Āfrikas centrālajos un austrumu reģionos. Gadsimtu mijā piedzīvots arī uzliesmojums Vācijā (Marburgā un Frankfurtē), kura izraisīšanās tiek saistīta ar laboratorijā izmantotiem Āfrikas zaļajiem pērtiķiem. Lielākās epidēmijas fiksētas 90.gadu nogalē Kongo un 2005.gadā – Angolā, pirms dažiem gadiem ar nelielu Marburgas vīrusa uzliesmojumu saskārās Uganda un Kenija, taču tas salīdzinoši ātri tika ierobežots.
Arī šis vīruss dabiski dzīvo vairāku sugu sikspārņos. Inficēšanās var notikt, tieši saskaroties ar slimu dzīvnieku vai cilvēku ķermeņu šķidrumiem – asinīm, siekalām, urīnu, u.t.t., kā arī ar vīrusu piesārņotiem priekšmetiem (adatām, šļircēm). Tāpat saslimt var arī, gatavojot un ēdot inficētu dzīvnieku gaļu.
H5N1 vīruss – izraisa putnu gripu
Putnu gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība, kas var skart teju jebkuru putnu sugu, tā ātri izplatās arī mājputnu vidū, Taču cilvēki ar šo ļoti lipīgo slimību var inficēties tikai tiešā saskarē ar inficētiem vai mirušiem putniem. Cilvēks no cilvēka nevar viegli inficēties. Tādēļ neskatoties uz augsto mirstības līmeni – aptuveni 60%, saslimšanas risks ir diezgan zems. Vienīgie putnu gripas apakštipi, ar kuriem, ciktāl šobrīd zināms, var inficēties cilvēki, ir H5N1 un H7N9. Tas skar elpceļus dziļi plaušās un var izraisīt dzīvībai bīstamu plaušu karsoni.
Viens putnu gripas uzliesmojumiem, kas raisīja bažas visā pasaulē, tika fiksēts 1997.gadā, Honkongas mājputnu audzētavās, tirgos, kā arī kontinentālajā Ķīnā. Šajā laika posmā vīruss skāra arī cilvēkus, no tiem vairāki nomira. Atkārtots uzliesmojums Honkongā un Ķīnā tika fiksēts 2003.gadā, bet gada nogalē arī Āfrikā un Eiropā. Eksperti gan izteica aizdomas, ka epidēmija izgājusi ārpus Āzijas tādēļ, ka Ķīnas valdība slēpusi informāciju, turklāt taktika iepriekšējās krīzes laikā neizkaut mājputnus nav bijusi efektīva.
Pēc PVO apkopotās informācijas, laikā no 2003.gada līdz 2019.gada jūnijam fiksēts 861 saslimšanas gadījums ar putnu gripu, miruši 455 cilvēki. Jāuzsver, ka pēdējos gados fiksēti vien atsevišķi gadījumi atsevišķas valstīs.
Zinātnieku galvenās bažas saistās ar faktu, ka kādu vīrusa mutāciju rezultātā putnu gripa var sākt brīvi izplatīties starp cilvēkiem, tā radot globālas pandēmijas draudus. Tādēļ arī visi slimības uzliesmojumi putnu vidū tiek stingri kontrolēti, epidēmijas draudu gadījumā ierobežojot mājputnu atrašanos ārpus telpām un drošības labad izkaujot miljoniem putnu sērgas skartajos reģionos. Arī Latvijā teju pirms desmit gadiem, kad vairākas Eiropas valstis (Vācija, Polija, Nīderlande, Grieķija, Šveice, Francija) skāra putnu gripas uzliesmojums, piedzīvojām papildu ierobežojumus mājputnu turēšanai ārpus telpām.
Pandēmiskais A/H1N1 vīruss –izraisa t.s. “cūku gripu”
PVO 2009. gadā izsludināja ārkārtas situāciju saistībā ar cūku gripas (A/H1N1) pandēmiju, kas bija pirmā pandēmija 40 gadu laikā. Jaunais slimības paveids pirmo reizi tika konstatēts Meksikā, strauji izplatījās visā Amerikā, tostarp ASV un Kanādā. Slimības uzliesmojuma laikā (2009-2010) mira 18 500 cilvēku 214 valstīs. Patiesībā šī ir cilvēku gripas vīrusa A/H1N1 mutācija, tā pati, kuru 1918.-1919.gadā izraisīja t.s.”spāņu” gripas pandēmiju, kuras laikā saslima aptuveni 500 miljoni cilvēku. Vīruss, kas pirms desmit gadiem smagi skāra daudzas valstis, bija putnu, cūku, un cilvēku H1N1 vīrusu ģenētiska kombinācija.
Jaunajam vīrusa paveidam “pielipa” nosaukums “cūku gripa”, kaut patiesībā tam ar cūku vīrusu H1N1, kas izplatās šo dzīvnieku vidū, nav saistības. Nenoliedzami, šī gripa bija ļoti smaga, tā sākās Amerikā un Eiropu sasniedza pirms ikgadējās gripas sezonas. Turklāt atšķirībā no sezonālās gripas, speciālistus bažīgus darīja fakts, ka ir liela mirstība jaunu, veselīgu pieaugušo vidū. Tas nav raksturīgi ikgadējai gripai, kura smagāk skar mazus bērnus, cilvēkus gados vai jau ar kādām nopietnām veselības problēmām slimojošos. Arī Latvijā laboratoriski tika apstiprināti vairāk nekā 1000 saslimšanas gadījumu.
Slimības intensitātei mazinoties, PVO tika kritizēta par pārāk lielas histērijas sacelšanu par pandēmiskās gripas izplatīšanos, jo tā rezultātā daudzas valstis iegādājās milzīgus vakcīnu krājumus, no kurām liela daļa palika neizlietotas.
Denges vīruss – izraisa tropu drudzi
Odu pārnēsātais Denges vīruss ir regulārs apdraudējums tropu joslā, tas ir izplatīts gan Āfrikā, gan Āzijā, gan Amerikā. Tomēr tas nenozīmē, ka nav apdraudēta arī Eiropa, 2012.gadā Denges drudža uzliesmojums tika fiksēts Portugālē.
Ar tropu drudzi ik gadu inficējas 50 līdz 100 miljoni cilvēku tādos populāros tūrisma galamērķos kā Taizeme, Indija, Indonēzija, aptuveni 0,5 miljons saslimt smagā formā. Pēdējos 50 gados slimības izplatība pasaulē ir palielinājusies 30 reizes, ja pirms tam tikai dažas valstis piedzīvoja smagus uzliesmojumus, tad tagad ar Denges drudzi saskaras 110 valstis. Slimības simptomi ir līdzīgi gripas vai saaukstēšanās pazīmēm – paaugstināta temperatūra, stipras sāpes muskuļos un locītavās. To var papildināt arī hemorāģiskais drudzis. Tādēļ, dodoties ceļojumos uz šiem reģioniem, ir ļoti jāuzmanās no odu kodumiem, jālieto kukaiņu atbaidīšanai paredzētus līdzekļus un jāvalkā drēbes ar garām piedurknēm.
Intervijā portālam “TheVerge” Prestons uzsver, ka cilvēki ir daudz mācījusies gan no senā stāsta, gan arī no nesenajiem Ebolas vīrusa uzliesmojumiem Kongo. Pirmkārt, to, ka pētījumu veikšana patiešām atmaksājas, jo tagad ir pieejamas vismaz vienas labas antivīrusu zāles. Tāpat ir jāsaprot, ka cilvēku veselība Rietumāfrikā ir svarīga ikviena eiropieša vai amerikāņa veselībai. Patlaban nāvējošais vīruss plosās Āfrikā, taču miniseriāls “Karstā zona” uzdod jautājumu – vīruss jebkurā mirklī var “atnākt” arī līdz ASV un citām zemēm. Vai esam tam gatavi?
Rudens ir klāt, un tas nozīmē, ka saules aizsargkrēms jau ir nolikts tālākajā plauktā – daudzi taču uzskata, ka tas nav nepieciešams, ja saule nav redzama. “Pie mums arī saulainā laikā cilvēki nelieto aizsargkrēmu, nemaz nerunājot par apmākušos un vēsu dienu. Bieži trūkst izpratnes, kādēļ tas ir vajadzīgs. Vēl viens iemesls – sociālajos tīklos šobrīd aktīvi cirkulē mīts, ka SPF ir kaitīgs hormonu iedarbībai līdzīgās aktivitātes dēļ, turklāt tas bloķē D vitamīna veidošanos,” uzsver Egija Bompa, Euroaptieka farmaceite. Noskaidrosim, vai tiešām nepieciešams lietot krēmu, ja debesīs nav ne stariņa saules, un vai tas ir vajadzīgs arī tad, ja izejat ārā vien uz brīdi – lai aizietu līdz darbam vai veikalam.
1.mīts: SPF ķīmiskie filtri ir kaitīgi. Šis aizspriedums balstās faktā, ka daži vecie ķīmiskie filtri (piemēram, oxybenzone) raisīja strīdus hormonu iedarbībai līdzīgās aktivitātes dēļ. Taču ES modernie krēmi tiek stingri testēti, lai atbilstu drošības prasībām. Turklāt jutīgai ādai ir pieejami arī fiziskie, nevis ķīmiskie filtri – cinka oksīds un titāna dioksīds, tādēļ tos var droši lietot.
2.mīts: Ja ir mākoņains un vēss laiks, saules aizsargkrēms nav nepieciešams. Neskatoties uz visiem speciālistu brīdinājumiem, šis mīts ir neticami dzīvelīgs. Reti kurš Latvijas iedzīvotājs lieto saules aizsargkrēmu gada aukstajā laikā.
Ja laiks ir apmācies, tad UV indekss ir zemāks, taču dzīves laikā UVA staru iedarbība uzkrājas (tie neizraisa apdegumus, taču iznīcina kolagēnu un šūnu DNS). Šo parādību dēvē par “kluso fotonovecošanos”. Tādēļ ir ieteicams ne tikai lietot līdzekļus ar SPF filtriem, bet arī nodrošināt ādai intensīvu mitrināšanu un atjaunošanu. Tas ir ļoti svarīgi, lai saglabātu veselīgu izskatu un novērstu novecošanās pazīmes.
Starp citu, tieši šovasar interneta aptiekā vispopulārākais produkts bija dušas želeja sausai un jutīgai ādai, bet piektais populārākais ir mitrinošs krēms. Tas acīmredzami pierāda faktu, ka pat mākoņainā laikā līdz 80 % UV staru sasniedz ādu, veicinot tās sausumu. Bet UVA stari, kas ir īpaši bīstami ādas novecošanai un dziļākiem bojājumiem, ir vienmēr, neatkarīgi no temperatūras un mākoņu daudzuma.
“Varētu šķist – kādēļ lietot saules aizsargkrēmu, ja visu laiku ir nomācies, auksts, lietains laiks? Taču sausa āda, ar ko saskaras daudzi Latvijas iedzīvotāji, liecina, ka saules stari iedarbojas uz ādas virspusi pat sliktā laikā, un tā atbildot kļūst vēl sausāka nekā apkures sezonā,” skaidro E. Bompa, piebilstot, ka rūpes par ādu ietver ne tikai SPF, bet arī mitrinošu krēmu vai losjonu lietošanu pēc atrašanās ārā.
3.mīts: D vitamīns neveidojas, ja tiek lietotsSPF. “Šis apgalvojums ir daļēji patiess. Tā kā saules aizsargkrēmi aizsargā ādu no kaitīgā UVB un UVA starojuma, organisms sintezē mazāk D vitamīna nekā varētu, ja netiktu lietoti saules aizsarglīdzekļi. Taču tas nav iemesls atteikties no aizsardzības, jo uzkrāt D vitamīnu ziemai nav iespējams. Jau 15 dienu, maksimums – 30 dienu laikā D vitamīna uzkrājumi samazinās divas reizes, un arī pēc tam turpina samazināties. Derētu nopietni padomāt par to, vai iluzorās cerības uzkrāt pietiekami daudz šā vitamīna ir vērtas reālā riska iegūt melanomu pēc ilgstošas uzturēšanās saulē. Tādēļ speciālisti jau sen iesaka veselības uzturēšanai ikdienā lietot D vitamīnu. Ieteicamā deva ir 2000 – 4000 vienības diennaktī atkarībā no vecuma,” skaidro farmaceite.
Interesanti, ka atbilstoši Euroaptieka datiem D vitamīns ir viens no pieciem populārākajiem produktiem, kas šovasar tika pasūtīts tiešsaistē. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien labāk saprot, ka mūsu platuma grādos cilvēkiem D vitamīna trūkst pat vasarā.
4.mīts: Dabīgais iedegums ir veselīgs. Iedegums būtībā ir ādas šūnu DNS bojājums. Melanīna aizsargefekts ir ierobežots un neaizvieto SPF. Šādu bojājumu rezultātā, īpaši tad, ja āda ir apdegusi, būtiski palielinās ādas vēža risks.
“Diemžēl Latvijas iedzīvotāji SPF aizsardzību joprojām neuztver pietiekami nopietni – šogad saules aizsargkrēmi tika pieprasīti mazāk un pat nav starp TOP-5 vispieprasītākajām precēm interneta aptiekā,” komentē farmaceite, piebilstot, ka kopumā šovasar pieauga pieprasījums pēc tiešsaistes pasūtījumiem un preču piegādes uz pakomātiem, jo daudzi izvēlējās dzīvot ārpus pilsētas.
“Mūsu dati liecina, ka vasarā cilvēki aktīvi pārvietojās tuvāk dabai, tādēļ Rīgas pakomāti vasaras sezonā pat nebija starp desmit pieprasītākajiem,” komentē kurjerdienesta Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa. “Un arī piegādes no interneta aptiekām bija ļoti pieprasītas. Tā, piemēram, 65,1% Latvijas iedzīvotāju kaut vai reizi bija iepirkušies internetā. Vispopulārākās kategorijas – apģērbs, skaistumkopšanas un veselības preces, kā arī uztura bagātinātāji. Gandrīz 46% šādus pirkumus veic vismaz reizi mēnesī, turklāt vairāk nekā puse – vakarā, laikā no plkst. 18:00 līdz 22:00.”
Kopumā ir vērojama tendence, ka Latvijas iedzīvotājiem īpaši svarīga ir elastība sūtījumu saņemšanā. “Vasarā un rudens sākumā, kad laiks vēl ir labs, ļoti bieži tiek atceltas kurjeru piegādes, jo cilvēki pieņem spontānus lēmumus par aktivitātēm vakarā. Ja sākotnēji ir plānota piegāde uz mājām, mēs klientiem iesakām to pārvirzīt uz tuvāko izsniegšanas punktu vai pakomātu, lai nebūtu piesaistes konkrētam piegādes laikam,” iesaka S.Bērziņa, daloties vēl ar dažiem praktiskiem padomiem ērtākiem pasūtījumiem:
Praktiski padomi tiešsaistes pirkumiem
Izvēlieties elastīgas piegādes iespējas: pirms pasūtījuma noformēšanas rūpīgi iepazīstieties ar komplektēšanas un piegādes termiņiem. Ja neesat pārliecināts, kur atradīsieties piegādes dienā, izvēlieties paku termināli vai saņemšanas punktu, kur sūtījumu varēsiet izņemt sev ērtā laikā – arī vakaros un brīvdienās.
Izmantojiet sūtījumu izsekošanu: sekojot līdzi sūtījuma statusam, jūs precīzi zināsiet, kad tas ir nonācis galamērķī, un varēsiet to savlaicīgi saņemt – bez liekas gaidīšanas un nepatīkamiem pārsteigumiem.
Novirziet sūtījumus, ja mainās plāni: ja zināt, ka piegādes dienā nebūsiet mājās, izmantojiet iespēju pāradresēt paku uz citu adresi, termināli vai saņemšanas punktu. Tas palīdzēs izvairīties no kavējumiem un nodrošinās ērtāku piegādes risinājumu.
Plānojiet pirkumus savlaicīgi: ja plānojat atvaļinājumu, savlaicīgi parūpējieties par nepieciešamajām precēm – piemēram, D vitamīnu vai saules aizsarglīdzekļiem, lai viss vajadzīgais būtu pa rokai tieši tad, kad tas visvairāk nepieciešams.
Izņemiet sūtījumus no termināļa pēc iespējas ātrāk: lai nodrošinātu nepārtrauktu sistēmas darbību augsta pieprasījuma periodā (pīķis gaidāms augusta beigās un septembra sākumā), aicinām sūtījumus izņemt pēc iespējas ātrāk. Tas atbrīvo vietu nākamajām pakām un paaugstina visas piegādes tīkla efektivitāti.
Nāve vienmēr pienāk negaidīti. Pat neārstējami slimie cer, ka viņi nenomirs šodien. Varbūt pēc nedēļas. Bet ne tagad un ne šodien.
Mana tēva nāve bija vēl negaidītāka. Viņš aizgāja 27 gadu vecumā kā daudzi pazīstami muzikanti no klubiņa “27”. Viņš bija jauns, pārāk jauns. Mans tēvs nebija ne mūziķis, ne slavens cilvēks. Vēzis neizvēlas savus upurus. Viņš aizgāja, kad man bija 8 gadi – un es jau biju pietiekami pieaudzis, lai skumtu pēc viņa visu dzīvi. Ja viņš nomirtu agrāk, man nebūtu atmiņu par tēvu un es nejustu nekādas sāpes, taču tad patiesībā man arī nebūtu tēva. Un tomēr es viņu atcerējos un tāpēc man bija tēvs.
Ja viņš būtu dzīvs, viņš varētu mani uzmundrināt ar jokiem. Viņš varētu mani noskūpstīt uz pieres, pirms es aizmiegu. Viņš liktu man fanot par to pašu futbola komandu, kuras fans bija viņš, un daudz lietu viņš izskaidrotu daudz labāk nekā mamma.
Viņš nekad man neteica, ka drīz mirs. Pat tad, kad viņš gulēja slimnīcas gultā ar caurulītēm pa visu ķermeni, viņš neteica ne vārda. Mans tēvs kala plānus nākamajam gadam, kaut zināja, ka viņa vairs nebūs nākammēnes. Nākošgad mēs brauksim makšķerēt, ceļosim, apmeklēsim vietas, kurās nekad neesam bijuši. Nākamais gads būs brīnišķīgs. Lūk, par ko mēs sapņojām.
Domāju, viņš ticēja, ka tāda attieksme nesīs man veiksmi. Nākotnes plānu kalšana bija savdabīgs cerības saglabāšanas veids. Viņš lika man smaidīt līdz pašām beigām. Viņš zināja, kam jānotiek, taču neko neteica – viņš negribēja redzēt manas asaras.
Reiz mana mamma negaidīti izņēma mani no skolas un mēs aizbraucām uz slimnīcu. Ārsts paziņoja skumjo vēsti, cik delikāti vien iespējams. Mamma raudāja, jo viņā tomēr bija dzīvojusi maza cerība. Es biju šokā. Ko tas nozīmē? Vai tad tā nebija kārtējā slimība, kuru ārsti viegli var izārstēt? Es jutos nodots. Es kliedzu no dusmām, kamēr sapratu, ka tēva līdzās vairs nav. Un arī es sāku raudāt.
Un te kaut kas notika. Pie manis pienāca medmāsa ar kastīti padusē. Kastīte bija pilna ar aizlīmētām aploksnēm ar kaut kādām atzīmēm adreses vietā. Pēc tam medmāsa iedeva man vienu vienīgu vēstuli no kārbiņas.
“Tavs tēvs lūdza man šo kastīti nodot tev. Viņš tās rakstīja veselu nedēļu, un viņš gribētu, lai tu tagad izlasi pirmo vēstuli. Esi stiprs.”
“Uz aploksnes bija uzraksts “Kad manis vairs nebūs”. Es to atvēru. Dēls, ja tu šo lasi, tātad es esmu miris. Man žēl. Es zināju, ka miršu. Es negribēju tev teikt, kas notiks, es negribēju, lai tu raudi. Es tā izlēmu. Domāju, ka cilvēkam, kurš gatavojas mirt, ir tiesības rīkoties mazliet egoistiskāk. Man tev daudz kas vēl jāiemāca. Galu galā, tu ne velna nezini. Tāpēc es uzrakstīju tev šīs vēstules. Neatver tās līdz vajadzīgajam brīdim, labi? Tas ir mūsu darījums. Es tevi mīlu. Parūpējies par mammu. Tagad vīrietis mājās esi tu. Mīlu, tētis.
P.S. Es neuzrakstīju vēstules mammai. Viņa jau tā dabūja manu mašīnu.”
Viņa grūti salasāmā vēstule mani nomierināja un lika pasmaidīt. Lūk, kādu interesantu lietu izdomāja mans tētis. Šī kastīte kļuva man par svarīgāko pasaulē. Es pateicu mammai, lai to neaiztiek. Vēstules bija manas un neviens cits tās nedrīkstēja lasīt. Es iemācījos no galvas visus uzrakstus uz aploksnēm, kuras man vēl būs jāatver. Bet bija vajadzīgs laiks, lai šie brīži pienāktu. Un es par vēstulēm aizmirsu.
Pēc septiņiem gadiem, pēc tam, kad mēs pārvācāmies uz citu dzīvesvietu, man nebija ne jausmas, kur pazuda kastīte. Man izkrita no galvas, kur tā varētu būt, un es to arī īpaši nemeklēju. Līdz kādam notikumam.
Mamma otrreiz tā arī neapprecējās. Nezinu, kāpēc, bet man gribētos ticēt, ka tēvs bija viņas mūža mīlestība. Tajā laikā viņai bija draugs, kuram nebija nekādas vērtības. Man likās, ka viņa sevi pazemo, satiekoties ar viņu. Viņš viņu necienīja. Viņa ir pelnījusi kādu daudz labāku par vīrieti, ar kuru viņa iepazinusies bārā.
Es līdz šim brīdim atceros pļauku, kuru viņa man iecirta pēc tam, kad pateicu vārdu “bārā”. Atzīstos, ka biju to pelnījis. Kad mans vaigs joprojām dega pēc saņemtās pļaukas, es atcerējos par kastīti ar vēstulēm un konkrēti – par vēstuli ar uzrakstu “Kad jums ar mammu būs lielākais strīds”.
Es pārmeklēju savu guļamistabu un atradu kastīti čemodānā, kurš atradās skapjaugšā. Es apskatīju aploksnes un sapratu, ka esmu aizmirsis atvērt aploksni ar uzrakstu “Kad tev būs pirmais skūpsts”. Es sevi ienīdu par to un nolēmu to atvērt pēc tam.
Galu galā es atradu to, ko meklēju. “Tagad atvainojies viņai. Es nezinu, kāpēc jūs sastrīdējāties, un es nezinu, kuram ir taisnība. Taču es pazīstu tavu mammu. Vienkārši atvainojies, un tas būs vislabāk.
Viņa ir tava māte, viņa tevi mīl vairāk par visu šajā pasaulē. Vai tu zini, ka viņa dzemdēja dabīgā ceļā, jo kāds viņai teica, ka tā būs labāk tev? Vai esi kādreiz redzējis, kā sieviete dzemdē? Vai arī tev vajag vairāk pierādījumu mīlestībai?
Atvainojies. Viņa tev piedos. Mīlu, tētis.”
Mans tētis nebija dižs rakstnieks, viņš bija vienkāršs bankas ierēdnis. Taču viņa vārdi atstāja milzu iespaidu uz mani. Tie bija vārdi, kuros bija liels viedums – lielāks par to, ko biju apguvis 15 manas dzīves gados.
Es metos uz mammas istabu un atvēru durvis. Es raudāju, kad viņa pagriezās, lai paskatītos man acīs. Atceros, kā piegāju pie viņas, turot rokās vēstuli, kuru rakstījis mans tēvs. Viņa mani apķēra, un mēs abi stāvējām klusumā.
Mēs salīgām mieru un mazliet parunājām par tēvu. Kaut kādā veidā es jutu, ka viņš sēž līdzās mums. Es, mana mamma un daļa mana tēva, daļa, kuru viņš atstāja no sevis uz papīra lapas. Pagāja kāds laiks, līdz es izlasīju “Kad tu pazaudēsi nevainību”.
“Apsveicu, dēls. Neuztraucies, ar laiku izdosies labāk. Pirmajā reizē vienmēr ir bail. Mana pirmā reize bija ar neglītu sievieti, kas piedevām vēl bija prostitūta. Visvairāk man ir bail par to, ka tu pēc vārda “nevainība” izlasīšanas pajautāsi mammai, ko tas nozīmē. Mīlu, tētis.”
Mans tētis man sekoja cauri visai manai dzīvei. Viņš bija ar mani, neskatoties uz to, ka sen jau bija miris. Viņa vārdi paveica to, ko nekas cits nespēja paveikt – tie deva man spēku pārvarēt neskaitāmas dzīves grūtības. Viņš vienmēr prata likt man pasmaidīt pat tad, kad apkārt viss likās drūms, viņš palīdzēja man attīrīt saprātu dusmu brīžos.
Vēstule “Kad tu apprecēsies” mani ļoti satrauca. Taču ne tik ļoti, kā vēstule “Kad tu kļūsi par tēvu”.
“Tagad tu sapratīsi, kas ir īsta mīlestība, dēliņ. Tu sapratīsi, cik stipri tu mīli viņu, taču īsta mīlestība ir tā, kuru tu izjutīsi pret šo mazo radību, kas ir tev līdzās. Es nezinu, vai tas ir puisītis vai meitenīte.
Taču… izbaudi to! Tagad laiks trauksies gaismas ātrumā, tāpēc esi līdzās. Nepalaid garām brīžus, kas nekad neatgriezīsies. Maini autiņus, vanno bērniņu, esi piemērs, kam līdzināties. Es domāju, tev ir viss, lai kļūtu par tikpat labu tēvu, kāds biju es.”
Vissāpīgākā vēstule, kādu man dzīvē nācies lasīt, bija arī visīsākā no tām, kuras tēvs bija man rakstījis. Esmu pārliecināts, ka tajā brīdī, kad tēvs to rakstīja, viņš pārdzīvoja tāpat, kā pārdzīvoju es. Bija vajadzīgs laiks, taču beigu beigās aploksne ar uzrakstu “Kad nomirs tava mamma” bija jāatver.
“Viņa tagad ir mana.”
Jokdaris! Tā bija vienīgā vēstule, kas nelika man pasmaidīt.
Es vienmēr turēju vārdu un nekad nelasīju vēstules pirms laika. Izņemot šo – “Ja tu sapratīsi, ka esi gejs”. Tā bija viena no visinteresantākajām vēstulēm.
“Ko es varu pateikt? Priecājos, ka esmu miris. Jokus pie malas – uz nāves sliekšņa es sapratu, ka mēs pārāk rūpējamies par lietām, kurām nav lielas nozīmes. Tu domā, tas kaut ko izmainīs, dēliņ? Nemuļķojies. Esi laimīgs.”
Es vienmēr gaidīju nākamo brīdi, nākamo vēstuli – vēl vienu mācību, kuru sniegs mans tēvs. Brīnumaini, ko gan var iemācīt 27-gadīgs cilvēks 85-gadīgam večukam, par kādu esmu kļuvis.
Tagad, kad guļu slimnīcas gultā ar caurulītēm degunā un kaklā, pateicoties šim nolādētajam vēzim, es ar pirkstiem noglāstu izbalējušo, vienīgo neatvērto aploksni. Spriedums “Kad pienāks tavs laiks” ir teju salasāms.
Es negribu to atvērt. Es baidos. Es taču negribu ticēt, ka mans laiks jau ir tuvu. Neviens netic, ka kādreiz nomirs. Es dziļi ievelku elpu un atveru aploksni.
“Sveiks, dēliņ! Es ceru, ka tu jau esi vecs. Zini, šo vēstuli es rakstīju pirmo un to uzrakstīt man ir viegli. Šī vēstule mani atbrīvoja no sāpēm tevi pazaudēt. Es domāju, ka prāts apskaidrojas, kad esi tuvu beigām. Vieglāk par to runāt.
Pēdējās dienas, atrodoties šeit, es domāju par dzīvi. Tā bija īsa, taču ļoti laimīga. Es biju tavs tēvs un vīrs tavai mammai. Ko vēl vairāk es varētu lūgt? Tas man deva dvēseles mieru. Tagad izdari to pašu. Mans padoms tev – nebaidies.
P.S. Es pēc tevis ilgojos.”
Google ir pārliecinoši populārākā un visvairāk lietotā meklētājprogramma ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā – šeit to izmanto 98 procentos gadījumu, kad nepieciešams atrast internetā atbildi uz kādu jautājumu. Lai labāk izprastu Latvijas iedzīvotāju paradumus virtuālajā vidē, digitālā mārketinga aģentūra Infinitum veikusi pētījumu, kurā noskaidroti neparastākie meklējumi Google.
Pētījums tika veidots, izmantojot vairākus analītikas rīkus un veicot atslēgvārdu izpēti piecās dažādās kategorijās:
attiecības, ģimene un kopdzīve;
eksistenciālie jautājumi;
darbs & brīvais laiks;
labklājības uzlabošana;
ieradumu maiņa.
Katrā no kategorijām tika atlasīti neparastākie meklējumi, kas vismaz reizi mēnesī tiek veikti meklētājprogrammā Google. Rezultāti ir visnotaļ interesanti; kā izrādās, piemēram, vidēji 60 personas ik mēnesi cenšas noskaidrot, kā apprecēt miljardieri, bet 40 cilvēkiem interesē, kā kļūt par vampīru.
Pie neparastākajiem meklējumiem iespējams pieskaitīt arī tādus jautājumus kā “Kāpēc cilvēki strādā?” (10 meklējumi), “Kā izsekot sievas telefonu?” (70 meklējumi), “Ko sliekas dara ziemā?” (10 meklējumi), “Kā laimēt loterijā?” (100 meklējumi).
Vidēji 70 meklējumus mēnesī savāc jautājumi “Ko vēlas sievietes?” un “Kā izsekot sievas telefonu?”. 40 reizes Google tiek uzdots jautājums “Par ko runāt ar meiteni?”, bet 20 vīrieši cenšas noskaidrot, kādi ir sievas pienākumi.
Taču arī daiļais dzimums neatpaliek – 40 sievietes ik mēnesi vēlas saprast, kā uzvedas iemīlējies vīrietis, bet 30 sievietēm aktuāls ir jautājums “Kā panākt, lai vīrietis iemīlas?” un tikpat daudzām – “Kā likt vīrietim ilgoties?”. 10 sievietes ik mēnesi savukārt nomoka situācija, kad vīrs grib šķirties. Un, protams, kā nu attiecībās bez seksa; tieši šī iemesla dēļ vidēji 10 sievietes un tikpat daudz vīrieši ik mēnesi attiecīgi meklē, kāpēc sieviete vai vīrietis negrib mīlēties.
Ar detalizētiem pētījuma rezultātiem un to aprakstu iespējams iepazīties Infinitum sagatavotajā bloga rakstā: https://infinitum.agency/apkopoti-neparastakie-meklejumi-google-latvija/
Kā norāda Infinitum izpilddirektors Andis Stafeckis, šāds pētījums ir noderīgs vairāku iemeslu dēļ: “Protams, ir interesanti noskaidrot, kādi bijuši paši neparastākie un amizantākie meklējumi Google, taču šie dati patiesībā ir ar pievienoto vērtību, jo ar to palīdzību iespējams noteikt arī sabiedrībā valdošās tendences; saprast, kas cilvēkiem šobrīd ir aktuāli. Tas atspoguļojas arī mūsu pētījumā – piemēram, 450 cilvēkiem aktuāls bijis jautājums par darbu ārzemēs bez valodu zināšanām, bet vismaz 100 cilvēki ik mēnesi cenšas iegūt papildu informāciju par Bitcoin – tas tikai apstiprina, ka šobrīd globāli karstie temati cilvēkus interesē arī Latvijā.”
Šāda informācija ir ļoti noderīga arī digitālajā mārketingā, it īpaši satura veidošanā, jo “radot saturu mājaslapām, blogiem un citām platformām, ir svarīgi iedziļināties un saprast, kādu informāciju un preces cilvēki vēlas iegūt. Ja mēs to zinām un ņemam vērā, radītais saturs ir ar pievienoto vērtību, un ieguvēji no tā ir visi – gan mūsu klienti, gan cilvēki, kuri patērē mūsu klientu preces vai pakalpojumus, kā arī mūsu radīto saturu”, stāsta Andis Stafeckis.
Dziesma “Don’t Hold Onto Me”, kuras līdzautors ir neaizstājama “Instrumenti” daļa – Gatis Zaķis, ir pirmais vēstnesis no “Instrumenti” otrā studijas albuma, kas tiks izdots 21.maijā. Intensīvs darbs pie ieraksta rit “Tru Music Studio” telpās Rīgā, kuras “Instrumenti” ir izvēlējušies kā galveno albuma tapšanas vietu.
Liela nozīme klipa veidošanā bijusi patiešām lieliskai radošajai komandai. Video klipa režisors ir Uģis Olte. “Galvenais ir atspoguļot dziesmas dabisko attīstību, maršam līdzīgais ritms dziesmas sākumā drīz vien pieņem neprognozējamu, mistisku virzību”, uzsver Uģis Olte. Video atrodams “Instrumenti” mājas lapā www.instrumenti.in.
Singla “Don’t Hold Onto Me” audio fails pieejams “Instrumenti” interneta veikalā http://store.instrumenti.in.
Rakstnieces Elizabetes Gilbertes, grāmatas “Ēd, lūdzies, mīli” autores eseja.
Viss sākās ar sarunu frizētavā. Mana meistare bija efektīva, bet skumja 28 gadus jauna sieviete. Jūs jau zināt, kā tas notiek: sāc runāt ar nepazīstamu cilvēku, un nepaspēj ne attapties, kā sāc jau runāt par savām privātajām un sev svarīgām tēmām.
Par ko citi cilvēki runā ar frizieri? Es runāju par mīlestību un zaudējumu.
Viņa izstāstīja, ka neilgi pirms mūsu tikšanās, viņa pārtrauca četrus gadus ilgušās attiecības ar draugu. Iemesls bija nogurums. Viņa nogura no tā, ka viņas partneris viņu necienīja.
Viņa teica: “Man steidzami jāatrod kāds labāks”.
Es paņēmu viņu aiz rokas (pati par sevi brīnījos) un ļoti pārliecināti teicu:”Apsoliet man, ka vismaz pusgadu pavadīsiet vienatnē ar sevi! Apsoliet neuzsākt jaunas attiecības bez ievērojama pārtraukuma”.
Viņa uz mani neticīgi paskatījās un teica: “Bet man taču būs tik garlaicīgi dzīvot. Sēdēt pusgadu pie televizora vienatnē kā tādai vecmeitai? Kas var būt briesmīgāks!”
Es zinu daudzas šausmīgākas situācijas. Piemēram, kad atrodi sev partneri tikai dēļ tā, lai nebūtu viena, bet viņš atkal – pārsteigums – tevi neciena. Un tu paliksi ar viņu, jo palikt vienai tev ir bail.
Es viņai izstāstīju savu teoriju: cilvēka patība praksē veidojas, paliekot vienatnē ar sevi. Mēs esam spiesti iemācīties pārvarēt pirmatnējās bailes no vientulības, lai pamanītu to, ka vienatne mūs ne tikai nenogalina, bet pat savā ziņā ir patīkama un noderīga.
Es nesen runājos ar sievieti, kurai ir nedaudz vairāk par 50 gadiem, un viņa atzinās, ka negrib sagraut attiecības ar vīru. Viņš viņu sit, bet viņa nešķiras tāpēc, ka “kā tad es tā viena pati iešu uz restorānu vai ballīti”.
Mīļie draugi, kaut kādā brīdī mums ir jāiemācās vieniem iet uz restorānu vai ballīti. Savādāk nonāksim attiecībās ar gadījuma cilvēkiem tikai dēļ bailēm palikt vienatnē ar sevi. Mums jāmācās sevi paciest un nebēgt attiecībās. Pēc kāda noteikta laika mēs spēsim sevi pat iemīlēt. Iespējams, pat sāksim cienīt, kad būsim sevi labāk iepazinuši.
Es ļoti daudzus gadus centos nepalikt vienatnē ar sevi. Pat ne uz piecām minūtēm. Es metos no vienām attiecībām iekšā otrās – es necietu palikt klusumā. Es neizvēlējos, ar ko būt kopē, tikai metodiski aizpildīju tukšās vietas savā dzīvē.
Atcerieties grāmatu “ Ēd, lūdz, mīlies” ? Kamēr es to rakstīju, man nācās kādu laiku pavadīt vienatnē ar sevi. Šajā ceļojumā es saklausīju pati sevi. Es pārkāpu to robežu, aiz kuras atradās solījums: “Es par sevi rūpēšos tā, kā par mani nav rūpējies neviens partneris Es klausīšu un sargāšu sevi. Es sev parādīšu brīnumainas, skaistas pasaules vietas. Es sevi slavēšu un mierināšu. Es sevi barošu ar brīnišķīgu ēdienu un pirkšu sev fantastiskas grāmatas. Es katru dienu jautāšu sev :”Ko es šodien priekš tevis varu izdarīt, dārgā?”. Manas attiecības ar sevi izrādījās pārsteidzošas, kaut arī sākotnēji es baidījos tās veidot.
Jau vēlāk, pēc pāris gadiem es satiku partneri, kas pret mani izturējāš tik pat saudzīgi un rūpīgi, ar tādu pašu apbrīnu un mīlestību, kā es pti. Šo divu gadu laikā es biju pieradusi pie tādas attieksmes pret sevi. Ja es nebūtu toreiz veltījusi divus gadus vientulībai, tad turpinātu lēkāt no vienām attiecībām iekšā otrās, vēl neērtākās.
Ir jādod sev laiks saprast, kas tev ir pieņemams, vajadzīgs un labs. Bet, kad būsi tikusi skaidrībā, tad nekad nedrīkst pieļaut sliktāku attieksmi pret sevi.
Es pierunāju to meiteni pavadīt pusgadu vientulībā. Mēs apstiprinājām vienošanos ar rokasspiedienu. Esmu pārliecināta, ka viņa nepiedzīvos vilšanos. Iemācīties pārdzīvot momentānas bailes, lai nonāktu pie pieaugušām attiecībām ar sevi – pusgada celibāts ir tā vērts.
Mūsu vidū, protams, ir tādi, kas gadiem ilgi paliek vienatnē ar sevi. Tiem, tieši otrādi, ir bailes no tuvības, bailes riskēt ar savu brīvību. Viņiem mans padoms nav vajadzīgs. Bet, ja jūs, tāpat kā agrāk es vai mana jaunā friziere, nevarējāt paciest dzīvi vientulībā, tad apdomājiet manus vārdus.
Nevajag baidīties no sevis. Nevajag baidīties palikt vienatnē ar sevi.
Izturiet pirmo brīdi, un pēc tam paši ieraudzīsiet, cik šī spēja ir noderīga.
Pārsniedzot 77tūkstošus skatījumu, “Homo Novus” kļuvusi par skatītāko Latvijas simtgades filmu, apsteidzot tādas populāras filmas kā “Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru” un “Paradīze `89”. Vienlaikus “Homo Novus” filma pamanīta arī otrpus okeānam un decembra sākumā būs skatāma uz lielajiem ekrāniem ASV – Baltijas simtgadei veltītajā Bostonas Baltijas filmu festivālā un Amerikas Filmu Institūta organizētajā “European Union Film Showcase” filmu programmā.
Pēc Nacionālā Kino centra sniegtās informācijas šī gada pirmajos desmit mēnešos 5 no 10 skatītākajām filmām bija latviešu filmas, kas ir nebijis gadījums.
“Homo Novus” panākumus komentē Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma:“Priecājos ar kultūrvēsturiskām atsaucēm piepildītās, vitālās, optimistiskās filmas Homo Novus, kas turklāt ir arī latviešu literatūras klasikas ekranizācija, panākumiem. Homo Novus jau ir kļuvusi par visskatītāko programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei darbu, īsā laikā, sasniedzot 77tūkstošus skatītāju. Filmai ir iespējas kļūt par šā gada skatītāko Latvijas filmu, ņemot vērā tās popularitātes dinamiku.”
Jau šīs nedēļas nogalē filma būs skatāma arī īpašos seansos Amerikā. Vispirms 25.novembrī tā būs skatāma Baltijas simtgadei veltītajā Bostonas Baltijas filmu festivālā. Savukārt 1. un 7.decembrī tā tiks rādīta prestižajā Amerikas Filmu Institūta rīkotajā “European Union Film Showcase” filmu programmā Vašingtonā. Eiropas filmu kvalitāte un daudzveidība šajā filmu programmā tiek izcelta jau 31.gadu pēc kārtas un šogad tajā tiks izrādītas 49 Eiropas izcilākās filmas. Starp tām sastopama arī pasaulē atzītā režisora Paolo Sorentīno jaunā filma Loroun poļu režisora Pavela Pavlikovska meistardarbs no Kannu konkursa programmas –Aukstais karš (Cold War), kā arī vairākas citas Kannu festivāla laureātes – Diamantino, Dogman, Girl u.c. Divpadsmit no programmā iekļautajām filmām šogad nominētas arī Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijā “Labākā filma svešvalodā”.
“Visai filmas komandai ir liels prieks un lepnums par to, ka “Homo Novus” ir ticis pamanīts arī otrpus okeānam. Filmas atrašanās “European Union Film Showcase” filmu programmā viennozīmīgi ir liels gods, jo tajā atrodamas vairāku režisoru filmas, kuri sevi pasaulē jau ir pierādījuši iepriekš, saņemot augsta ranga apbalvojumus,” iespaidos par filmas sasniegumu dalās “Homo Novus” producents Ivo Ceplevičs. “Homo Novus” pozitīvi tika novērtēts arī Lielajā Kristapā – Liene Rolšteina tika atzīta par labāko kostīmu mākslinieci, kā arī filma saņēma “Rīgas nami” īpašo balvu kā skatītākā filma.
Filmu “Homo Novus” Rīgā joprojām iespējams noskatīties Forumcinemas “Kino Citadele”, “Multikino”, “Cinamon Alfa”, “Splendid Palace” un “Kino Bize”, kā arī kinoteātros ārpus Rīgas – “Cinamon Balle” Liepājā, “Gaisma” (3D Cinema) Valmierā, Vidzemes koncertzālē Cēsīs un kinoteātrī Kuldīgā, tostarp dažādos kultūras centros visā Latvijā.
Spēlfilmas scenāriste un režisore ir Anna Viduleja, kura jau sen loloja ideju par Anšlava Eglīša romāna ekranizāciju. „Homo Novus” galvenajā lomā debitē jaunais aktieris Igors Šelegovskis, lomās ir Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Ģirts Krūmiņš, Ģirts Ēcis un citi. Komēdijā filmējušās arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Kaspars Kambala, Intars Busulis un Andrejs Žagars.Filmas veidotāju vidū ir arī operators Jānis Eglītis, galvenais mākslinieks Kirils Šuvalovs (Krievija), scenārija līdzautore Maurīna Tomasa (Apvienotā Karaliste), producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs un Sergejs Berdičevskis.
Spēlfilmu „Homo Novus” finansiāli atbalsta Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un tirdzniecības centrs „Galerija Centrs”. Filma tapusi studijā „Film Angels Productions”, palīdzību un atbalstu snieguši „BBrental”, SDG, „Vairāk saules”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Antīko automobiļu klubs, Rīgas Motormuzejs, „Latvijas Mobilais telefons”, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, „Valsts nekustamie īpašumi”, „Altum”, SIA „Vaļņu nams 11”, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, „iDeal”, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola, „Latvijas dzelzceļš”, Latvijas Nacionālā opera un balets, LU Botāniskais dārzs, Astrīde Peka-Skulme, Stīna Skulme-Balode un citi. Filmas izplatītājs Latvijā ir uzņēmums „ACME Film”.
Tikai 12 nedēļās kopš filmas pirmizrādes septembra beigās simtgades spēlfilmu “Homo Novus” kopumā noskatījušies jau gandrīz 87 000 skatītāju, kas pēc kinoizplatītāju datiemtoierindo 2018. gada populārāko Latvijas filmu topa pirmajā vietā. “Homo Novus” apmeklējuma ziņā pārspējusi arī līdzšinējo topa līderi “Kriminālās ekselences fonds”un vērienīgo inscenējumu “Nameja gredzens”, un par godu šai lieliskajai ziņai filmas veidotāji aicina uz gada pēdējo speciālseansu ceturtdien, 27. decembrī 19:00, satiekoties ar filmēšanas grupu kinoteātrī “Splendid Palace”.
Par šāgada Latvijas filmu panākumiem gandarīta arī LR kultūras ministre Dace Melbārde:„Ir neizsakāms prieks skatīties, kā par gada skatītākās filmas titulu sacenšas Latvijā radītas filmas. Latvijā uzņemts kino mums vislabāk ļauj paskatīties pašiem uz sevi – uz savu vēsturi, saviem sapņiem, mērķiem, ilūzijām, pasaules redzējumu un varēšanu. Simtgades programmā tapušo filmu izcilie apmeklējuma rādītāji apliecina skatītāju mīlestību mūsu filmām. Domāju, šie rādītāji ir pietiekams pierādījums, ka mūsu kino industrijas veiksmīgai attīstība ir nepieciešams nopietns atbalsts arī nākotnē.”
“Šis ir bijis īpašs un ļoti svarīgs gads Latvijas kino attīstībā, Latvijā radītas filmas ir sasniegušas rekordlielu skatītāju skaitu un pierādījušas gan Latvijas kinoindustrijas spēju strādāt ļoti intensīvi un mākslinieciski daudzveidīgi, gan arī, kas svarīgākais, Latvijas skatītāju ieinteresētību pašmāju kino produkcijā un tā vērtībās, kas vismaz šā gada griezumā spēj pārliecinoši sacensties ar Holivudas produkciju. Liels prieks, ka ar Homo Novusrežijā veiksmīgi atgriezusies Anna Viduleja, pastiprinot Latvijas kino režijas sievišķīgo spēku,” uzsverNacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Filmas “Homo Novus” producents Ivo Ceplevičspievienojas: “Ir ļoti liels lepnums būt daļai no komandas, kura radījusi 2018. gada populārāko Latvijas filmu Homo Novus. Par to esam pateicīgi ikvienam skatītājam un visai plašajai filmas radošajai komandai. Īpašs prieks, ka šādu rezultātu izdevies sasniegt kultūras notikumiem bagātajā Latvijas simtgades gada nogalē, kad rekordīsā laikā skatītāji pildījuši kinozāles visā Latvijā. Vēl šogad aicinām skatītājus uz pēdējo īpašo seansu ar radošās komandas piedalīšanos – 27. decembrī plkst. 19:00 kinoteātrī Splendid Palace, ar režisores Annas Vidulejas, tērpu mākslinieces Lienes Rolšteinas, aktieru Kristīnes Krūzes, Kaspara Znotiņa, Kaspara Zvīguļa, Nikolaja Korobova un Kaspara Kambalas piedalīšanos, jautājumiem, atbildēm, autogrāfiem un kopbildēm.
Filmu Homo NovusRīgā joprojām iespējams noskatītiesvairākos kinoteātros – Forum Cinemas / Kino Citadele, Cinamon Alfa,Splendid Palace, arī Talsu kinoteātrīAuseklisun kultūras centros Latvijas reģionos.
Spēlfilmas scenāriste un režisore ir Anna Viduleja, kura jau sen loloja ideju par Anšlava Eglīša romāna ekranizāciju. Homo Novusgalvenajā lomā debitē jaunais aktieris Igors Šelegovskis, lomās Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Ģirts Krūmiņš, Ģirts Ēcis un citi. Komēdijā filmējušās arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Kaspars Kambala, Intars Busulis un Andrejs Žagars.Filmas radošajā komandāir operators Jānis Eglītis, galvenais mākslinieks Kirils Šuvalovs (Krievija), scenārija līdzautore Maurīna Tomasa (Apvienotā Karaliste), producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs un Sergejs Berdičevskis.
Spēlfilmu Homo Novusfinansiāli atbalsta Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un tirdzniecības centrs Galerija Centrs. Filma tapusi studijā Film Angels Productions, filmas izplatītājs Latvijā ir uzņēmums ACME Film.
Simtgades filmu programmas skatītāko filmu piecniekā Annas Vidulejas komēdijai seko Vara Braslas ģimenes filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, Ināras Kolmanes veidotā Vizmas Belševicas romāna ekranizācija Bille, Madaras Dišleres pilnmetrāžas debija Paradīze ’89un Dāvja Sīmaņa drāma Tēvs Nakts.
Līdz šim pirmizrādītās 14 filmas no Nacionālā Kino centra programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadeikopā kinoteātros apmeklējuši jau apmēram 360 000 skatītāju, bet to skaits turpina augt, jo vairākas filmas vēl atrodamas kinoteātru repertuārā, turklāt vēl nākamgad uz ekrāniem nonāks divas filmas – Edmunda Jansona pilnmetrāžas animācija Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi (pirmizrāde 1. februārī) un Gata Šmita vēsturiskā piedzīvojumu filma 1906(pirmizrāde martā).
Klajā laists videoklips Latvijas simtgades spēlfilmas “Homo Novus” noslēdzošajam skaņdarbam “Kas putnu gaisā tur”, kuru speciāli filmai komponējis Maestro Raimonds Pauls, vārdus radījis Jānis Peters, izpilda Intars Busulis. “Kas putnu gaisā tur” videoklips veidots tikai no filmas “Homo Novus” kadriem režisores Annas Vidulejas režijā. Vienlaikus ar videoklipa publiskošanu, “Homo Novus” jau noskatījušies vairāk nekā 50 000 skatītāju visā Latvijā.
Par videoklipa veidošanu dziesmai “Kas putnu gaisā tur” tā režisore Anna Viduleja saka:“Pateicība par iespēju! Tas ir gods veidot kopīgu darbu ar izcilu profesionāļu komandu – Maestro Raimondu Paulu, Jāni Peteru, Intaru Busuli, Juri Vaivodu, Arti Orubu, Andri Grunti, Mārci Auziņu un šo talantīgo vijoļu kvartetu! Paula mūzika paceļ kino konkrētību nosacītības līmenī un dāvina tam jaunu un bagātu jūtu dimensiju. Prieks, ka daļiņa filmas videoklipa veidolā uzsākusi pati savu patstāvīgo dzīvi kino un mūzikas cienītāju sabiedrībā.”
”Kas putnu gaisā tur” ir lielisks skaņdarbs lieliskai filmai – Maestro atgriešanās kinomūzikā! Skatoties filmu pazūd sajūta, vai Paula mūzika radītai filmai vai tieši otrādi – filma būvēta ap Paula mūziku. Tieši tas to padara par izcilu savienojumu, jo neviens cits tā neprot “ievibrēt” sajūtas kā cienītais Maestro”, tā par sadarbību ar Raimondu Paulu “Homo Novus” filmas un videoklipa ietvaros stāsta mūziķis Intars Busulis.
Filma “Homo Novus” skatāma kinoteātros visā Latvijā no šī gada 26. septembra. To joprojām iespējams noskatīties vairāk nekā 150 reģionālajos kultūras centros un 15 kinoteātros visā Latvijā. No 1. novembra filma atkal būs skatāma “Splendid Palace” repertuārā. Lai atrastu sev tuvāko kino skatīšanās vietu, aicinām sekot līdzi aktuālajam seansu sarakstam šeit: homonovusmovie.lv
“Homo Novus” saņēmusi visvairāk (kopumā 13) nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps”–kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma, labākā spēlfilmas režisora balvai nominēta Anna Viduleja, labākais spēlfilmas operators – Jānis Eglītis, labākā aktiera titulam nominēts Kaspars Znotiņš un Igors Šelegovskis, labākās aktrises otrā plāna lomā – Agnese Cīrule un Guna Zariņa, labākais aktieris otrā plāna lomā – Andris Keišs un Kaspars Zvīgulis, labākais mākslinieks – Kirils Šuvalovs, labākais kostīmu mākslinieks – Liene Rolšteina, labākais grima mākslinieks – Ilze Trumpe, kā arī labākais komponists – Raimonds Pauls.
Spēlfilmas scenāriste un režisore ir Anna Viduleja, kura jau sen loloja ideju par Anšlava Eglīša romāna ekranizāciju. „Homo Novus” galvenajā lomā debitē jaunais aktieris Igors Šelegovskis, lomās ir Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Ģirts Krūmiņš, Ģirts Ēcis un citi. Komēdijā filmējušās arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Kaspars Kambala, Intars Busulis un Andrejs Žagars.Filmas veidotāju vidū ir arī operators Jānis Eglītis, galvenais mākslinieks Kirils Šuvalovs (Krievija), scenārija līdzautore Maurīna Tomasa (Apvienotā Karaliste), producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs un Sergejs Berdičevskis.
Spēlfilmu „Homo Novus” finansiāli atbalsta Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un tirdzniecības centrs „Galerija Centrs”. Filma tapusi studijā „Film Angels Productions”, palīdzību un atbalstu snieguši „BBrental”, SDG, „Vairāk saules”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Antīko automobiļu klubs, Rīgas Motormuzejs, „Latvijas Mobilais telefons”, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, „Valsts nekustamie īpašumi”, „Altum”, SIA „Vaļņu nams 11”, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, „iDeal”, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola, „Latvijas dzelzceļš”, Latvijas Nacionālā opera un balets, LU Botāniskais dārzs, Astrīde Peka-Skulme, Stīna Skulme-Balode un citi. Filmas izplatītājs Latvijā ir uzņēmums „ACME Film”.
Televīzijas maģija spēj padarīt atsevišķas vietas, iestādes, pilsētas vai pat valstis par īstu tūristu magnētu, kas pievelk tos, kas vēlas dzīvē skatīt vietas, kur notika iemīļotā seriāla filmēšana un pabūt tur, kur “dzīvoja” izdomātie tēli, vēsta kanāli FOX un “Fox Life”.
Kura gan kulta seriāla “Sekss un lielpilsēta” fane, būdama Ņujorkā, nebija aizgājusi nofotografēties pie Kerijas Bredšovas Manhetenas dzīvokļa kāpnēm? Īstenībā dzīvokļa ārskati tika filmēti dažādās vietās un seriāla fani var nopirkt tūri un izstaigāt visas!
Pēdējo gadu superhits “Emilija Parīzē” ir veicinājis tūristu interesi ne tikai par pašu Francijas galvaspilsētu, bet arī par tās atsevišķām vietām, piemēram, Latīņu kvartālu. Seriāla pielūdzējas gatavas lidot pat no Āzijas, lai paēstu kruasānus galvenās varones iemīļotajā kafejnīcā “Boulangerie Moderne”. Jāpiebilst, ka ne visi vietēji iedzīvotāji ir priecīgi par Emilijas Kūperes fanu pieplūdumu un uz blakus mājas sienas vienā brīdī parādījās uzraksts “Emily not welcome” (“Emilijas (fani) nav gaidīti”).
Arī Latvijā pēdējos gados filmēti vairāki ārzemju seriāli, piemēram, Austrijas “Sisī”. Iespējams, ekrānā redzētais arī kādam liks braukt skatīt filmēšanas vietas – Melngalvju namu vai Nurmuižas pili. Jāpiebilst, ka daļa seriāla filmēta kaimiņos, Lietuvā.
Tikmēr pasaules tūrisma industrija joprojām mēģina atgūties pēc pandēmijas, tāpēc katra seriāla fana atvestie eiro vai dolāri silda valstu ekonomiku un rada darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Lai atgādinātu par tūrisma nozares nozīmi, kopš 1980. gada 27. septembrī tiek atzīmēta Pasaules Tūrisma diena.
Kanāli FOX un “Fox Life” sveic Pasaules Tūrisma dienā un aicina iepazīties ar vietām, kur tika filmēti populāri seriāli!
“Čikāga liesmās”: depo, kas “pievelk” fanus
Seriāla “Čikāga liesmās” veidotāji cenšas, lai viss izskatītos pēc iespējas reālistiskāk, tāpēc filmēšana notiek īstā Čikāgas ugunsdzēsēju depo un aktieru fonā bieži redzami arī reāli glābēji. Jāpiebilst, ka šis depo kļuvis par vienu no Čikāgas iecienītākajām tūristu apskates objektiem.
Taču, neskatoties uz pastiprinātu televīzijas skatītāju interesi, glābēji turpina savu ierasto darbu un dodas uz izsaukumiem. Kad viņiem ir brīvāks laiks, viņi neatsaka kādam “selfijam”, autogrāfam vai pat nelielai tūrei pa depo telpām.
Patiesi, daudzi seriāla fani, kas devušies apskatīt depo, vēlāk internetā ar sajūsmu rakstījuši, ka viņiem ir bijusi iespēja ieiet tajā iekšā. Dažiem ir paveicies arī tiktāl, ka viņi varēja iepazīties ar īstiem ugunsdzēsējiem, kurus viņi ir redzējuši “Čikāga liesmās” epizodēs. Ugunsdzēsēji ir pieraduši pie lielās intereses un labprāt stāsta seriāla faniem gan par savu darbavietu, gan par filmēšanas.
“Grejas anatomijas” filmēšanas vietas Sietlā
Viens no pasaulē populārākajam medicīnas seriāliem “Grejas anatomija”, kura 19. sezona svētdienās skatāma kanālā “Fox Life” tiek filmēts jau teju 20 gadus. Neskatoties uz to, ka seriāla darbība notiek Sietlā, galvenokārt epizodes tiek filmētas Losandželosas studijā. Tur tika uzbūvētas iekštelpas, kur norisinās Mereditas Grejas un pārējo varoņu dzīves notikumi. Taču ne visu var nofilmēt studijas dekorācijās.
Par apbēdinājumu seriāla faniem, “Džo” bārs, kur Meredita iepazinās ar Dereku, neeksistē. Taču Sietlā ir vairākas vietas, kas liks straujāk pukstēt katra “Grejas anatomijas” fana sirdij.
Piemēram, seriāla fani var sameklēt māju, kur “dzīvoja” Meredita un ik pa laikam atbrauca filmēties Elena Pompeo. Tā patiešām atrodas vienā no Sietlas apkaimēm, ko dēvē par “Queen Anne”, un “Grejas mājas” precīza adrese ir 303 Comstock Street.
Arī “Grejas anatomijas” slavenāko ēku – Sietlas “Grace” slimnīcu – filmēja galvenokārt paviljonos, taču ārskatiem izmantoja īstas medicīnas iestādes kadrus. Tā saucas “Harborview Medical Center”, savukārt ainas, kad helikopters ar pacientu nolaižas uz slimnīcas jumta, filmēja uz “Komo plaza” tirdzniecības centra jumta.
Interesanti, ka cita populārā mediķu seriāla – “Rezidents” – slimnīcas ēkas ārskatu un arī dažu iekšskatu filmēšanai patiesībā izmantoja Atlantas mākslas muzeja ēku. Starp citu, šī ēka ir “atveidojusi” slimnīcu arī citos seriālos un mākslas filmās. Piemēram, muzejs bija izmantots arī 1986. gada filmā “Manhunter”.
“Staigājošiem miroņiem” ir sava galvaspilsēta
Jau pati pirmā FOX grāvēja “Staigājošo miroņu” sērija saņēma daudzu kritiķu uzslavas un 2010. gadā kļuva par skatītāko jauna seriāla pirmo sēriju ASV televīzijā – to noskatījās 5,3 miljoni skatītāju. Kulta seriālā notikumi risinās izdomātājās pilsētās Vudberijā un Aleksandrijā, kas tika filmēta Amerikas Savienoto Valstu Džordžijas štatā netālu no Senoijas (Senoia) pilsētas.
Jāpiebilst, ka tieši Senoija, kas atrodas apmēram 60 kilometru attālumā no Džordžijas štata galvaspilsētas Atlantas, seriāla fanu vidū ir iemantojusi slavu kā “Walking Dead capital of the world” jeb “Staigājošo miroņu pasaules galvaspilsēta”. Tur var apskatīt Heršela fermu, cietumu, aptieku, bāru un citas seriālā redzētas vietas.
Seriāls ir tik populārs, ka ir izveidota nevis viens, bet pat trīs dažādi maršruti pa filmēšanas vietām. Izvēloties vienu no tiem, var arī pārbaudīt savas zināšanas par “Staigājošo miroņu” pasauli, atbildot uz gida jautājumiem. Trīs stundu garā pastaiga izmaksās ap 160 ASV dolāriem un tās ilgums ir ap trīs stundām.
“Kāsla metodes” dekorācijas: gluži, kā īstā Ņujorka
“Fox Life’ seriāla “Kāsla metode”, kurš stāsta par atraktīvu detektīvi Keitu Beketu un šarmanto rakstnieku Riku Kāslu, darbība risinājās Ņujorkā. Taču visi seriāla notikumi tika filmēti saulainajā Kalifornijas štatā.
Proti, iekšskati galvenokārt uzņemti “Raleigh” studijā Losandželosā. Savukārt, kad ekrānā vajadzēja paradīt Ņujorkas ielas, aktieri un filmēšanas grupa devās uz “Paramount” studiju turpat netālu. Jāpiebilst, ka tūristi var apmeklēt “Kāsla metodes” un citu šajā studijā uzņemto filmu un seriālu uzņemšanas vietas un pastaigāties pa “Ņujorkas” un citu Amerikas pilsētu ielām, kas parādās kadrā.
“Kāsla metodē” redzamas ainas tādās ikoniskās vietās, kā, piemēram, Ņujorkas Centrālais parks, arī tika filmētas Losandželosā. Savukārt Kāsla “Hemptonas brīvdienu māja” patiesībā atrodas Kalifornijā, Malibu. Taču seriālā redzama ēka, kur “atrodas” Kāsla dzīvoklis, patiešām eksistē un atrodas Ņujorkā, Brūmstrītas un Krosbija ielu krustojumā.
Jāpiebilst, ka cita populāra “Fox Life” seriāla, – “Ģēnijs uzvalkā”, – veidotāji izmaksu dēļ filmēšanu pārcēla nevis uz Kaliforniju vai kādu citu ASV štatu, bet uz citu valsti! Proti, teju viss, kas ekrānā redzams un notiek Ņujorkā, patiesībā bija uzņemts Toronto, Kanādā. Uz Kanādu pārcēlās arī seriālā filmēšanas komanda un aktieri, tai skaitā nu jau britu prinča Harija sieva Megana Mārkla, kas atveidoja jurista palīdzi Reičelu Zeinu.
Kanāli FOX un “Fox Life” sveic Pasaules Tūrisma dienā un aicina katru vakaru, neizejot no mājām, doties uz Ņujorku vai kādu citu pilsētu, kuru “apdzīvo” iemīļotu seriālu varoņi!
Svētdien lielākās filmu zvaigznes pulcējas «Zelta globusa» balvu ceremonijā, ar ko sāksies nozīmīgāko Holivudas balvu pasniegšanas sezona. Taču ekrāna zvaigznes pa sarkano paklāju šī festivāla ietvaros jau defilē vairāku dienu garumā. Piedāvājam aplūkot 5.janvāra neparastākos tērpus uz sarkanā paklāja “Zelta globusa” atklāšanas pasākumā, kuru rīkoja prestižais modes žurnāls “W”!
Izabella Ipēra-
Šogad ir nominēta “Zelta globusam” par spoži atveidoto lomu filmā “La La Land”. Kino ļaudis baumo, ka šī filma iesilda sev slavas laurus jau “Oskara” ceremonijai. Taču Ipēra, defilējot pa sarkano paklāju, uz pārējo dāmu fona izcēlās ar askētisku sarkanu kostīmu.
Heilija Stenfilda-
Aktrise ar lomu filmā “The edge of Seventeen” pretendē uz balvu nominācijā gada performance. Atklāšanas pasākumā viņa ar “aizkaru” ap vidukli noteikti tika pamanīta.
Džordana Dafija-
Televīzijas seja un sabiedrības dāma Dafija vienmēr mācēs sev pievērst uzmanību uz sarkanā paklāja. Acīmredzot šis tērps viņai tik ļoti patika, ka dāma nolēma uztaisīt arī pāris “selfijus” apmeklējot “Zelta globusa” labierīcības.
Lilija Kolinsa-
Britu mūziķa Fila Kolinsa meita aktrise Lilija Kolinsa ir nominēta “Zelta Globusam” kā gada aktrise. Un šai ceremonijai meitene gatavojās ar vērienu. Dažas dienas pirms pasākuma sākuma viņa instagram.com savus fanus iepriecināja ar kailfoto, bet pa sarkano paklāju meitene defilēja šādā visai atklātā tērpā.
Braisa Dalasa Hauarda-
Amerikāņu aktrise šogad izvēlējās defilēt pieguļošā mežģīņu kleitā.
Šī gada 16. oktobrī iznācis “Foruma LĪDERE” nu jau trešais īpašais drukātais izdevums, kas veltīts ikvienai Latvijas aktīvajai sievietei. Tas piedāvā atskatīties uz 19. maijā aizvadītā foruma tēmām, lektoru un apmeklētāju pārdomām un viedokļiem, kā arī informē par ikkatrai sievietei būtiskām aktualitātēm un jautājumiem. Nozīmīga žurnāla pievienotā vērtība ir sadarbībā ar “Lursoft” sagatavots Latvijas veiksmīgāko sieviešu – uzņēmumu vadītāju TOP 50.
Topa sagatavošanā izmantota publiski pieejama informācija par Latvijas uzņēmumu amatpersonām, kā arī šo uzņēmumu iesniegtie finanšu pārskatu dati. Papildus tam ņemti vērā vairāki kritēriji, piemēram, sievietes nepārtraukta klātesamība uzņēmuma izaugsmē. Proti, sieviete, būdama valdē vai padomē, uzņēmumu vada vismaz pēdējos piecus gadus. Tāpat topa izveidē svarīgi bija uzņēmumu izaugsmes un apgrozījuma pieauguma rādītāji.
“Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa, komentējot Latvijas veiksmīgāko sieviešu – uzņēmumu vadītāju TOP 50, uzsver: “Puse no sarakstā iekļautajām sievietēm uzņēmumu, kuram pateicoties uzņēmēja iekļuvusi veiksmīgāko sarakstā, vadījušas vairāk nekā 10 gadus. Tas ļauj secināt, ka arī ilggadēji un nepārtraukti vadot vienu uzņēmumu, pat pēc 10 vai 20 darbības gadiem ir iespējama tā strauja izaugsme”. Tāpat analizējot datus, pamanīta būtiska tendence – sarakstā plaši pārstāvētas tādas nozares kā tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, transporta pārvadājumi, informācijas tehnoloģijas, kas ir pretstatā ar kādreizējo uzskatu, ka sieviete veiksmīgāk spēj darboties jomās, kā grāmatvedība vai skaistumkopšana.
Ikviena uzņēmuma izveides un izaugsmes ceļš ir unikāls, līdz ar to atšķirīgi ir arī tie faktori, kas padara to veiksmīgu un konkurētspējīgu. Viena no TOP 50 veiksmīgākajām sievietēm – uzņēmējām SIA “Nutrameg Latvia” līdzīpašniece Egija Seile uzskata, ka, lai uzņēmums būtu veiksmīgs un strauji augošs, komanda ir pats svarīgākais un visa pamats. Savukārt ģimenes uzņēmuma SIA “Laluna”, oficiālā “Toyota” markas automašīnu pārstāvja Latvijā, līdzīpašniece un valdes locekle Inga Salzirne uzsver, ka uzņēmuma pamatā ir divi svarīgi faktori – sadarbība un komunikācija. Katra biznesa izveides recepte ir cita, plašāk ar pārējām var iepazīties “Foruma LĪDERE” žurnāla lappusēs.
Bez jau pieminētājām uzņēmējām sarakstā iekļuvušas, piemēram, SIA “Nafta LV” dibinātāja Anda Kārkliņa, SIA “Deco Energy” un 12 citu uzņēmumu vadītāja Elita Moiseja, SIA “Agro Eko” īpašniece Diāna Karnīte, SIA “Pienavoti” vienīgā dalībniece un valdes locekle Silvija Jaundžeikare, SIA “EZ auto” vienīgā valdes locekle Agnese Zēla un 43 citas dāmas.
Jāpiezīmē, ka “Foruma LĪDERE” īpašais izdevums preses tirdzniecības vietās ir pieejams no 16. oktobra, tā cena – 5 eiro.
Diskusiju, kurā var iepazīties ar TOPa veidotājiem, metodoloģiju un pārstāvēm no TOP 50, var noskatīties šeit.
Šā gada 8. novembrī pirmizrādi piedzīvos filma “Dvēseļu putenis”. Pirmo reizi Latvijas filmu pirmizrāžu vēsturē galvenā pirmizrādes norises vieta Rīgā – “Kino Citadele” – tiks pilnībā atvēlēta jaunajai filmai: 14 zālēs visu vakaru tiks demonstrēta tikai vērienīgā kara drāma, uzņemot 3000 skatītāju.
Uz šo unikālo pirmizrādi nedēļas laikā ir izpārdotas gandrīz visas no sākotnēji tirdzniecībā pieejamajām biļetēm un izsludināti trīs papildu seansi – plkst. 22:55, plkst. 23:10 un plkst. 23:25. Lielā pieprasījuma dēļ seansu plānojumu iecerēts papildināt arī uz visu nākamo svētku nedēļu pēc pirmizrādes, t.i., no 8. līdz 14. novembrim. Plašāk var uzzināt Forum Cinemas mājaslapā.
Vienlaikus ar pirmizrādi Rīgā filmu plaši sāks rādīt arī lielākajos Latvijas kinoteātros – Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī, Siguldā, Valmierā, Talsos, Madonā, Jūrmalā, Smiltenē, Cēsīs, Kuldīgā, Ogrē un Jelgavā. Pēc 18. novembra “Dvēseļu putenis” būs skatāms arī visos Latvijas novados.
Latvija nav radusies tukšā vietā. “Dvēseļu putenis” ir stāsts, kas jāzina ikvienam. Visi ir aicināti doties uz kinoteātri, lai svinētu Latvijas svētkus un godinātu latviešu strēlniekus, kuru izdarītās izvēles un gūtās uzvaras pirms simt gadiem ļāvušas mums šodien dzīvot savā valstī.
…live as if you’ll die today.” – James Dean, 1931-1955 Šodien tāda sajūta, ka prasās rakstīt. Prasās dalīties. Nojaušu, ka aiz loga ir skaistā ziema, jo dzidrās debesis vienmēr nodod ārā esošo aukstumu. Bet man te ir tik silti. Te. Sirdī. Manī. Nevajag ne kakao, ne karsto šokolādi, ne konjaka glāzīti, ne arī ingvera tēju ar medu, kad Tavā sirdī mājo… jā, mīlestība. Mīlestība, pirmkārt, pret sevi. Pret sevi, kā personību, kā unikālu un neatkārtojamu pasaules sastāvdaļu, kā allaž mainīgu un ar katru minūti citādu.. Jā, mirkļus nevar atkārtot un laiks, vismaz matērijas pasaulē, iet tikai vienā virzienā. Tieši tādēļ ir jānovērtē. Ir jāmāk redzēt vērtīgais. Šoreiz citēšu Vaildu, kā sev mīļu autoru, kura atziņās vienmēr saskatu sevi… viņš ir teicis "Pieredze ir nosaukums, ko mēs dodam savām kļūdām". Būtu viņš man blakus, es sāktu strīdēties pretī! :-p Pieredze ir ne tikai zaudējumi, tās ir arī uzvaras. Jā, tā, iespējams, ir mazāk vērtīga un pamācoša, taču – daudz saldāka! Un uhh, kā man trūka šī skudriņas rosinošā salduma… tā, ka tirpst. Tā, ka sāp sāpēt zobi. Es vēlos ticēt, ka dzīve mums piedāvā visu iespējamo garšu spektru. Tikai, kā jau teicu, ir jāmāk atrast tās savdabīgās nianses, kuras veido mūsu ikdienu labāku un.. gardāku. Un šobrīd es nebaidos. Jā, man sāpēs. Tās sāpes es daļēji jūtu jau tagad. Es atgādinu sev to, ka tas, kurš nezina sāpes, nemāk izjust prieku. Saistot to ar manu gastronomisko tēmu – nezinot, kas ir rūgts, nekad nespēsi saprast, kas ir patiesi salds…
Sūtījumu pārvadātājs “DPD Latvija” piedāvā iespēju bez maksas nosūtīt ziedojumus uz labdarības veikalu “Otrā elpa” līdz šā gada 18. februārim. Labdarības akcijas ietvaros ikviens interesents var veikt sūtījumus par brīvu no DPD Pickup tīkla visā Latvijā.
Iedzīvotāji ir aicināti ziedot apģērbu un apavus, grāmatas, traukus, rotaļlietas un citas ikdienā noderīgas lietas, šādā veidā atbalstot labdarības iniciatīvu “Otrās elpas Stipendija”. Lai veiktu bezmaksas sūtījumu, ziedojumi svarā līdz 20 kg jāiepako stingrā kartona kastē un jānoformē tiešsaistē: https://www.return-my-parcel.com/DPD-LV/OtraElpa/. Sarūpētais sūtījums jāatstāj ērtākajā DPD Pickup punktā- paku skapī vai Paku Bodē. Tālāk DPD kurjers ziedojumu nogādās labdarības veikalā. Izvēloties sev ērtāko Pickup punktu, jāpievērš uzmanība arī maksimālajam pakas izmēram, un pirms kastes nodošanas uz tās ir jāuzlīmē izdrukāta pavadlapa.
“DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants: “Dzīvojam laikmetā, kas ir pārbagāts ne tikai ar informāciju, bet arī dažādām lietām un priekšmetiem mūsu ikdienā. Daudzas no šīm gadu gaitā krātajām mantām mums vairs nav noderīgas, tomēr kādam citam tās var būt vērtīgs atradums un sagādāt prieku. Tādēļ aicinām ikvienu piedalīties akcijā un atbrīvoties no liekajām mantām savā mājoklī vai darba vietā, ziedojot tās “Otrā elpa”.Iegūtā nauda par “Otrā elpa” veikalos iegādātajām lietām tiek ziedota labdarības projektiem visā Latvijā.”
Zane Priedīte, labdarības veikalu “Otrā elpa” vadītāja: “Aicinām ikvienu piedalīties gandarījumu nesošā ziedojumu vākšanas akcijā un izmantot bezmaksas iespēju ar DPD starpniecību nosūtīt savu ziedojumu uz mūsu veikalu Marijas ielā 13. Ziedot var apģērbus, apavus, grāmatas un žurnālus, interjera priekšmetus, traukus, aksesuārus, rotaļlietas, spēles un citas labas lietas. Tādā veidā kopīgiem spēkiem atbalstīsim finansējuma konkursu “Otrās elpas Stipendija”, kas atbalsta dažādas sociālas iniciatīvas. Tāpat arī mantiski atbalstīsim vairāk nekā 20 organizācijas, kas rūpējas par maznodrošinātajiem cilvēkiem visā Latvijā.”
Vairāk informācijas par labdarības akciju šeit: http://www.otraelpa.lv/kopa-ar-dpd-palidzet-klust-vel-vienkarsak/
Klasiskās mūzikas huligāni – grupa DAGAMBA – laiž klajā unikālu dzīvā priekšnesuma video skaņdarbam “Summer – Storm”, kas ir grupas versija par Antonio Vivaldi vijoļkoncertu cikla “Četri gadalaiki” daļu – “Vasara”. Video ir filmēts šīs vasaras beigās gleznainajā Kolkas ragā. “Šis video ir īpašs, jo nekas no tajā dzirdamā nav ierakstīts studijā. Videoklipā dzirdama tikai dzīvā skaņa – čelli, klavieres, dafs, bungas un daba, ” saka grupas dalībnieks Valters Pūce.
Video tapis sadarbībā ar “Marana Productions”. “Īpašs paldies jāsaka klipa režisorei Dacei Pūcei, kas mūsu neprātīgo ideju pārvērta realitātē, kā arī skaņu režisoram Andrim Ūzem un visai filmēšanas komandai, kas spēja pārvarēt dabas liktos šķēršļus un likt visam izskatīties un izklausīties vienkārši skaisti,” saka Valters.
Šī skaņdarba videoversija uzskatāma par priekšvēstnesi grupas DAGAMBA gaidāmajam albumam “Seasons”. Tā prezentācijas koncerts, kas būs arī Latvijas tūres “Vivaldi Rocks” noslēdzošais koncerts, norisināsies Rīgā, Palladium koncertzālē 12. novembrī.
Līdz tam vēl iespējams apmeklēt grupas koncertus ārpus galvaspilsētas – 15. oktobrī Ventspilī, kā arī papildkoncertus 28. oktobrī Jelgavā un 5. novembrī Liepājā. Biļetes pieejamas www.bilesuparadize.lv.
Dziesmu svētki, hokejs un Baltijas ceļš apliecina, ka latvietis ir uzņēmības un spara pilns komandas spēlētājs, kliedējot mītu par pelēcīgajiem, savrupajiem tautiešiem. Tā liecina jūnijā veiktā Latvijas Mobilā Telefona (LMT) un Snapshots aptauja, kurā uz šiem lielajiem notikumiem atsaukusies trešā daļa respondentu.
Īstu latvieti vislabāk raksturo tautas paruna “Latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis”, uzskata 49% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem jeb gandrīz puse no 700 aptaujātajiem. Tiesa,šis apgalvojums ir spēkā vien līdz brīdim, kamēr to attiecina uz citiem– tikai 5% Latvijas iedzīvotāju šo tautas parunu saista ar sevi.
Trešā daļa aptaujāto uzskata, ka latvietim trūkst stingra mugurkaula un pārlieku patīk locīties līdzi visiem vējiem, bet savu labumu latvietis vērtē augstāk par līdzcilvēku vajadzībām.Taču arī šīs īpašības ir spēkā, runājot par citiem– vien 8% Latvijas iedzīvotāju min, ka vēlētos “stingrāku mugurkaulu” paši sev, bet tikai 16% atzīstas savtīgumā.Toties jautājumu risināšana no prāta, nevis spēka pozīcijām, ir īpašība, kuru paši sev piedēvē pat 40% aptaujāto, kamēr uz līdzcilvēkiem to attiecina krietni retāk – vien 11%.
“Ciets kā klints un stalts kā ozols” jūtas katrs desmitais latvietis. “Cinīši, kas gāž lielu vezumu” – tā latvieti raksturo 32% aptaujāto. Visbiežāk latvieši atzīst, ka viņiem nepatīk izcelties un viņi neprot sadarboties, toties var lepoties ar stingru raksturu. Interesanti, ka mītos par latvieti tik bieži daudzināto individuālismu saskata tikai 14% latviešu un 9% cittautiešu.
“Ja ikdienā reizēm piemirstam par savām labajām īpašībām, prieks redzēt, ka lielie notikumi – kā Dziesmu svētki un hokejs – mūs vieno un saliedē. Latvieši spēj būt komandas spēlētāji, likt kopā prātus un spēkus un paveikt lielas lietas, vai tā būtu savas neatkarības izcīnīšana, vai tradīcijas, ko kopjam gadu desmitiem cauri dažādām grūtībām, un jauni ceļi, kurus nepagurstot meklējam un pierādām pasaulei, ka esam labākie,” atzīst LMT prezidents Juris Binde.
Dziesmu un Deju svētki Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir galvenā šīs zemes tradīcija, kas apliecina – Latvijas iedzīvotāji prot un spēj sadarboties. Tā atzinuši 29% respondentu.Turklāt pirmajā vietā šo tradīciju liek galvenokārt cittautieši (39%), bet retāk–paši latvieši, kuri kā labāko saliedētības un sadarbošanās prasmes piemēru min Baltijas ceļu (28%).
Starp jaudīgākajiem mītu gāzējiem ir arī sports: Latvijas hokeja izlases cīņa ar Zviedrijas valsts vienību par iekļūšanu Pasaules čempionāta hokejā pusfinālā, pēc iedzīvotāju domām, ir labākais pierādījums Latvijas iedzīvotāju uzņēmībai un ambiciozitātei (28%), kam piekāpjas ekspedīcija airu laivā pāri Atlantijas okeānam un dažādi tehnoloģiju brīnumi – bezpilota auto tehnoloģiju izstrāde, kosmosa raķetes būve un pasaulē pirmais cilvēka lēciens no drona.
6. novembrī plkst. 12.00 “Centrs Dardedze” kopā ar radošo komandu atklāja izglītojošu kampaņu “Lasi starp rindiņām”, kuras mērķis ir novērst bērnu seksuālu izmantošanu, izglītojot vecākus un plašāku sabiedrību.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos no dzimumnoziegumiem cietuši 184 bērni, un vairumā gadījumu (84%) bērns ir iepriekš pazinis pāridarītāju. Tāpat šogad pieaudzis pāridarījumu skaits bez fiziskas saskares ar bērnu, ar komunikācijas tehnoloģiju starpniecību, kā arī pornogrāfisku materiālu aprites noteikumu pārkāpumi, liecina Valsts policijas sniegtā informācija. Tikmēr starptautiskie pētījumi rāda, ka seksuālu izmantošanu piedzīvo vidēji katrs devītais bērns, kas parāda milzīgo plaisu starp reģistrētajiem noziegumiem un reālo vardarbības apmēru.
“Visbriesmīgākā un iznīcinošākā ir klusēšana. Tajā nekas netiek risināts, bet ar katru mirkli, ar katru gadu smagums tikai samilzt arvien vairāk un smacē ne tikai tevi pašu, arī tuvos, apkārt esošos cilvēkus. Un vienīgā izeja ir sākt runāt – kaut vai sākotnēji izdejojot, izdziedot, izzīmējot, izspēlējot, izstaigājot, bet sākt runāt. Runāšana un problēmas risināšana palīdz atbrīvoties no sāpīgās pieredzes un dod iespēju sākt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,” sacīja kampaņas vēstnese, aktrise un režisore Inga Tropa.
“Bērnu seksuāla izmantošana neatstāj vienaldzīgu nevienu. Taču šausmināšanās nevienam bērnam nepalīdz – palīdz mūsu aktīva rīcība. Šeit mēs esam radījuši telpu, kur atstāt savas emocijas un negatīvās pieredzes, patrenēt sevī prasmes pateikt “nē” un norunāt nost mulsumu no neērtām tēmām. Mēs katrs varam rīkoties, lai bērnus pasargātu – mūsu aicinājums ir izstaigāt zināšanu platformu “Dardedzes” mājaslapā, uzzinot no kādiem riskiem bērnus vajadzētu pasargāt un kā to darīt savā ikdienā,” skaidro “Centrs Dardedze” valdes locekle Agnese Sladzevska. Izglītojošā platforma pieejama mājaslapā www.centrsdardedze.lv.
Galerija
Kampaņas atklāšanas pasākumā prezentēta īpaši izveidota “Ra-drošā telpa” Rīgā, Brīvības ielā 40, kur caur zīmējumiem un tekstiem ir iespēja atstāt uz telpas sienām savas emocijas par kampaņas tēmu, kā arī trenēties runāt par mulsinošo un dalīties ar idejām bērnu aizsardzībai. “Ra-drošā telpa” ikvienam interesentam pieejama vienu nedēļu – līdz 12. novembrim, darba laiks darba dienās no 12.00 līdz 19.00 un brīvdienās no 12.00 līdz 16.00. “Ra-drošajā telpā” notiks arī divas diskusijas – 8. novembrī par vecāku lomu un 9. novembrī par izglītības iestāžu lomu bērnu pasargāšanā, savukārt 11. novembrī šeit plānota rakstnieces Ingas Žoludes darbnīca.
“Ra-drošās telpas” idejas autores ir māksliniece, “KID Design” dizaina direktore un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas dizaina katedras vadītāja, asociētā profesore Maija Rozenfelde un reklāmas aģentūras “Magic” ideju un tekstu autore Laura Lapiņa. Kā norāda kampaņas veidotāji, radošajā drošajā telpā mēs atklāti sarunājamies, velkam ārā to, kas pašlaik ir starp rindiņām, un kopīgi radām. Šeit gaidīti vecāki, mākslinieki, rakstnieki, sāpinātie un sadusmotie, un ikviens cits, kurš vēlas radoši izteikties par to, kā mēs varam pasargāt mūsu bērnus un radīt viņiem drošu bērnību.
Kampaņa “Lasi starp rindiņām” tapusi, pateicoties atbalstītājiem – “Magic”, “KID Design”, “Deep White”, “Element Digital”, “Neiburgu īpašumi”. To informatīvi atbalsta “Delfi”, LSM, “JCDecaux”, “Clear Channel”, “DScreens”, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, “Spice” un “Mammām un tetiem”. Savukārt, praktisku atbalstu sniedz “Digitālās drukas studija”, būvfirma “Robis”, “Vivacolor”, “No limits”, “Knopka productions” un “Balcia” apdrošināšana. Kampaņu “Lasi starp rindiņām” līdzfinansē EEZ un Norvēģijas granti caur programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
Šovmeņi – grupa “Bermudu Divstūris” saviem klausītājiem piedāvā humora pilnu un vasarīgu dziesmu “Nokrišņu zona”, kas ir jau trešais skaņdarbs no gaidāmā EP albuma “NOGURSTAM septiņos cēlienos”.
Vasara Latvijā ir sākusies ar karstu un tveicīgu laiku, un tāda ir arī grupas “Bermudu Divstūris” jaunā dziesma “Nokrišņu zona”. Dziesma ir flirta pilns stāsts par to, ka, neskatoties uz sinoptiķu solījumiem par saulainu laiku, starp diviem cilvēkiem tomēr pavīd negaisa mākoņi.
“Mūsu dziesmā viss ir gluži, kā dzīvē – arī Latvija pēdējās dienas ir pieredzējusi stihiskus laikapstākļus – no +25 grādiem Liepājas pludmalē līdz pat krusas graudiem omītes mīļāko puķu dobē. Un tāpat arī šajā dziesmā – mēs iedziļināmies attiecību smalkākajās šķautnēs, kur pat visdrošākās prognozes nevar paredzēt, kas notiks tālāk. Taču, pārvarot vētras un negaidītas lietusgāzes, kas var rasties šajā tveicīgajā vasarā, mēs ticam, ka radīsim smaidu un prieku mūsu klausītāju acīs, atgādinot, ka mīlestība ir pārsteigumu pilna,” par dziesmu stāsta Biceps un Triceps.
Dziesma par laikapstākļiem nav iedomājama arī bez ikoniskā un sabiedrībā iemīļotā sinoptiķa Māra Grigaļa, viņam piedaloties videoklipā.
Klausies dziesmu jau tagad populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs, kā arī noskaties trešo cēlienu no topošā mūzikla “NOGURSTAM septiņos cēlienos” te:
Paldies grupas draugiem – “Jameson Latvia” par iespēju atspirdzināt ar šo veldzējošo dziesmas klipu tos, kas karstuma nogurdināti!
Jau 1. septembrī grupa aicina svinēt vasaras noslēgumu lielkoncertā “Pirmā rudens diena, bet es jau gaidu vasaru” koncertzālē “Arēna Rīga”. Grupa sola enerģisku un jaudīgu ballīti, kā arī izcilu šovu. Biļetes uz lielkoncertu ir pieejamas Biļešu Paradīzes kasēs vai www.bilesparadize.lv.
Kerlu Toamu (Kerl Toam), izraēļu dziednieci (dzimusi Taškentā, vēlāk dzīvojusi Izraēlā), kas nu jau četrus gadus dzīvo Latvijā, pirmoreiz pamanīju ierakstā par viņas semināriem. “Man palaimējās piedzimt par slimāko bērnu pasaulē,” bija rakstīts viņas aprakstā. Oho… Un tālāk – kā viņa, starp citu, būdama ārstu bērns, pati uzslējusi sevi uz kājām un tagad māca vienkāršās un noderīgās zināšanas citiem. Vēlāk piedalījos pāris viņas semināros, kur varēja pārliecināties, kā var iedarboties uz stāju, kā ielikt vietā astes kaulu, fiksēt izmaiņas pirms un pēc skaņu terapijas, ko paši dalībnieki praktizēja utt.
Kad zvanīju sarunāt tikšanos, Kerla man centās latviski nosaukt adresi: “Kāpu iela Jūrmalā,” un pajokoja: “nevis Kapu, bet Kāpu, kaut gan arī kapi te ir.”
Mēs sēžam vēl ārā pie Kerlas pārvietojamās nelielās mājiņas, kur vienā istabā viņa dzīvo un otrā pieņem cilvēkus. Tur var redzēt gan Kerlas sievišķīgumu ar smalkām lietiņām, gan praktiskumu – viņa izrāda āmuru un citu darba instrumentu kolekciju. Protams, esam viņas mīļo suņu un kaķu ieskautas. “Cilvēkiem, īpaši jauniešiem, ir jauna tradīcija, nesamudžināt dzīvi ar šikām mājām, no kurām, kā rāda pētījumi, beigās tāpat izmanto vienu desmito vai devīto daļu. Šāda mājiņa ir ļoti ērta – pasūti internetā, viss funkcionālais ir, siltums arī. Te mūs uzņēma mani latviešu draugi ar gaišām eņģeļu dvēselēm, kuri ļāva uzlikt māju, viņi dzīvo blakus. Un visu laiku atgaiņājas, ka naudu par vietu neņems. Man neiedomājami veicies ar cilvēkiem,” pateicas Kerla.
Kerlas balss un kustības ir vieglas un it kā rotaļīgas, brīžiem viņa ataino dažādas balsis, ja demonstrē kāda cita teikto. Gaisīgi un brīvi. Tāpat arī viņas piedāvātie risinājumi veselībai nav sarežģīti. Daļa no tiem radušies no loģiskiem secinājumiem, novērojot ķermeņa dabisko kustību. Kad Kerlai trūcis padoma kādā situācija, viņa vienmēr vērsusies pēc palīdzības pie padomdevējiem (Наставникам – krievu val.) no citām pasaulēm un tad atbildes vienkārši atnāk galvā. Šos padomdevējus Kerla gan dzird, gan redz – tā kā tas ir jau no bērnības, viņai nekad tas nav licies nekas neparasts.
Kad aicinu Kerlu izstāstīt, kas tad slēpjas zem vārdiem “bērnībā biju visslimākais bērns”, viņa viegli nober veselu gūzmu diagnožu, sākot no trīs gadu vecumā ārstu diagnosticētas epilepsijas lēkmēm ar bojājumiem smadzenēs līdz apziņas zaudēšanai, krampju sindromu un nekontrolētu urīna noplūdi; no sešiem gadiem – alerģisku bronhītu, kurš “veiksmīgi pārauga astmā”; skolas laikā – trakām sāpēm kājās, ka ne soli paspert; regulāriem cistītiem un vajadzību “skriet uz tualeti” pie mazākās vajadzības. “Tas bija murgs – es centos neēst un nedzert, lai tikai nebūtu jāskrien! (Tobrīd), pats par sevi saprotams, regulāri sāpēja vēders – te bija gastrīts, te kuņģa skābe paaugstināta, te – pazemināta. Es pat atteicos ēst – mamma, nepārspīlējot, ar varu bāza mutē ēdienu. Vēlāk sekoja ginekoloģiskas problēmas, mēnešreižu traucējumi un sāpes līdz apziņas zudumam…”
– Līdz kādam vecumam mēs tikām? (es jau vairs nespēju izsekot līdzi šim sarakstam)
– Viss sākās triju gadu vecumā un slimības “beigu sākums” bija 19 gados, kad es nolēmu, ka man vairs nav epilepsijas. Bet galu galā visas “slimībeles” pārgāja tuvāk 27 gadiem.
– Savulaik stāstījāt, ka esat ārstu bērns. Droši vien arī ārstējāties tradicionāli?
– Par laimi, es nedrīkstēju lietot visas zāles – man bija alerģija pret daudzām zālēm. Kaut ko jau piemeklēja, kas derētu. Taču – tā kā mammai un vecvecākiem zināšanas bija ne tikai tradicionālajā, bet arī netradicionālajā medicīnā, viņi tomēr centās mani ārstēt ar iespējami saudzīgām metodēm. Protams, bija arī tabletītes, bet ne tikai.
Mans vecaistēvs karā bija neiroķirurgs, viņš bija arī akupunktūras ārsts – nodarbojās gan “ar adatām”, gan dēlēm, badošanos, dažādām elpošanas praksēm, jogu, autotreniņiem. Un, protams, viņam neapstrīdami bija spēcīgas ekstrasensorās spējas.
Personiskā arhīva foto.
– Tad šīs spējas jums nāk no vectēva puses…?
– Jā, pa vectēva līniju. Tādēļ mūsu ģimenē pilnīgi normāli attiecas pret netradicionālo ārstēšanos. Vecmāmiņa ar mammu, būdamas augstākās kategorijas ārstes, tāpat gāja pie zīlniecēm, vārdotājām (Бабушка-шептунья – krievu val.), kad man bija mieža graudi, no kuriem es nevarēju ne acis atvērt. Vārdotāja mani paņēma klēpī, kaut ko pačukstēja, ar ūdentiņu nomazgāja, oliņu pavirpuļoja, mammai kaut ko uz auss pateica, iedeva mammai pudeli ūdens un mamma, jā, būdama ārste rentgenoloģe un kardioloģe, zinātņu kandidāte, – padomus ņēma vērā: pamazgāja mani ar šo ūdentiņu, un viss pārgāja.
Vienīgais, ko ģimenē noliedza – psiholoģijas un fizioloģijas saikni. Viņi ārstēja slimību, nevis atrada tās iemeslu un novērsa.
– Kā īsti beidzās slimošanas plejāde?
– Tas sāka beigties tad, kad es sapratu fizioloģijas un psiholoģijas saikni.
Es no 14 gadu vecuma dziedināju cilvēkus – tobrīd dzīvoju Taškentā un skaitījos brīnumbērns. Taču – es cilvēkus izārstēju, tā vietā nāca citi, problēmas sakne nebija atrasta. Tāpat man likās neizprotami, kāpēc mūsu ģimenē, kur visi ir tik gudri, pareizi, zinoši ārsti, visu laiku slimo! Kā gan tā!? Meklēju atbildes.
Pirmoreiz man acis par ķermeņa un psiholoģijas saistību atvērās, kad mamma man izstāstīja, kā sākās mana epilepsija. Saikni ieraudzīju es pati. Kad mamma mācījās medicīnas studiju 4. kursā, viņai bija jāapgūst neiroloģija. Man tobrīd bija gadiņš. Kad viņa pārnāca mājās, ieraudzījusi mani sēžam ratiņos un ar pirkstiņiem taisot jocīgas kustības, viņa atsauca atmiņā tikko apgūtās zināšanas par krampju sindromu bērniem. Mani ieraudzījusi, viņa nosprieda – ak vai, bērnam ir epilepsija! Bet es varbūt vienkārši spēlējos ar pirkstiņiem…
Kad man bija vairāk kā gads, man sasauca ārstu komisiju, sanāca vecvecāki, viņu draugi, profesori, un pētīja mani, un mierināja mammu: “Margarita, ” – tā sauc manu mammu -, “jūsu bērns ir vesels.” Viņa pretim: “Nē, jūs neredzējāt to, ko es!” Un jau pēc pusgada man patiesi bija epilepsija.
Kad viņa to izstāstīja, es sev pateicu – nē, man nav epilepsijas, tās ir mammas bailes. Un es aizgāju kalnos – izdarīju to, ko ar epilepsiju nedrīkstēju. No tā brīža epilepsijas lēkmes man nekad vairs nav bijušas.
– Bet tad tā bija arī medicīniski apstiprināta diagnoze?
– Jā, epilepsija līdz tam bija reāla, tika fiksētas izmaiņas smadzeņu encefalogrammā, kas par to liecināja, un simptomātika pilnībā atbilda epilepsijas lēkmēm. Brīdī, kad epilepsijai bija lemts pāriet, es tieši sapratu, kāpēc tā radās, un tā arī tā pārgāja.
Grupa “Astro’n’out” nākusi klajā ar jauno singlu “Satiksimies, tiksimies”, kas ir viena no 12 drīzumā gaidāmā albuma “URDA” kompozīcijām. Grupa jaunā albuma ietvaros izsludina arī Latvijas koncerttūri, kas norisināsies no nākamā gada 10. februāra līdz 15. aprīlim.
Jaunā singla aizmetņi tapa grupas radošajā nometnē Kuldīgā, vairākas dienas dzīvojot kopā draugu mājās, pozitīvā sacensībā sadaloties komandās un radot pamata sajūtu pēc iespējas īsākā laikā. Tās skanējumu jau no pirmajiem akordiem kopā ar grupu radījis arī albuma mūzikas producents un dziesmas līdzautors DJ Rudd. “Satiksimies, tiksimies” ir arī kā aicinājums atkal satikties koncertos.
Grupas soliste Māra Upmane-Holšteine: “Radot “Satiksimies, tiksimies” ļoti vēlējāmies radīt gaišu sajūtu. Dziesmai cauri vijas visa albuma pamattēma – jautājumi, kas mūs urda un neiziet no prāta. Jautājumi par to, kur un kā mēs satiksimies.”
Jaunajā albumā būs 12 dziesmas, kuru priekšvēstneši ir iepriekšējos divos gados izdotie singli “Turies” un “Atskatos”, kas iekļuvuši līderpozīcijas vairākos topos un atskaņoti lielākajās Latvijas radio stacijās. Albums „URDA” pie klausītājiem nonāks jaunajā gadā un, salīdzinot ar iepriekšējiem grupas albumiem, būs personiskāks un atklās iekšējās pārdomas par pasaules kārtību, savu vietu tajā, laiku un vērtībām.
Jaunā albuma „URDA” koncerti notiks:
– 10.02. Līvānu kultūras nams
– 11.02. Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars”, Liepājā
– 14.02. Latgales vēstniecībā „GORS”, Rēzeknē
– 24.02. Aizkraukles kultūras namā
– 03.03. „Vidzemes koncertzālē”, Cēsīs
– 24.03. koncertzālē „Palladium”, Rīgā
– 01.04. Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis”
– 15.04. Jelgavas klultūras namā
Koncerta biļetes pieejamas Biļešu servisa kasēs un internetā.
28. septembrī plkst. 18:00 un 21:00 “Splendid Palace” notiks populārās komēdijas par vīriešu un sieviešu attiecībām “Alu Cilvēks” pirmās 10. sezonas izrādes, kurās uz vienas skatuves satiksies abi galvenās lomas tēlotāji – Jānis Jarāns un Ainārs Ančevskis. “The New York Times” “Alu Cilvēku” ir nosaucis par “starptautiska mēroga komisku fenomenu”.
“Alu cilvēka” teorija būvēta uz pieņēmumu, ka vīrietis no senajiem aizlaikiem bijis mednieks, bet sieviete — vācēja un šīs psiholoģiskās īpatnības joprojām nosaka to uzvedības modeli. Latvijā izrāde “Alu Cilvēks” šogad sāks savu 10. sezonu, tā ir spēlēta vismaz 100 reizes, to noskatījušies vairāk kā 50 000 skatītāju. Izrāde ne mirkli nav zaudējusi savu aktualitāti, jo spēj asprātīgā veidā atspoguļot pretējo dzimumu īpatnības. “Alu Cilvēks” ir visilgāk spēlētā stand-up komēdija Brodvejā, kas ir guvusi pasaules atzinību un cilvēku mīlestību visā pasaulē. Tā ir tulkota 16 valodās, un to joprojām spēlē vairāk nekā 35 pasaules valstīs. Lugas autors ir scenārists un psihologs Robs Bekers, kurš 10 gadus pierakstīja novērojumus savās attiecībās ar sievu.
“Alu Cilvēks” ir izrāde, kas ar humoru caur smiekliem ļauj paskatīties uz nopietnām lietām, kā arī palīdz izskaidrot dzimumu atšķirības. Izrādes laikā alu vīrietis lasa lekciju, kuras laikā cenšas pierādīt, ka vīrieši nav cūkas. Kas padara sievieti par sievieti un kas — vīrieti par vīrieti? Kāpēc sievietes vienmēr skrien pa veikaliem, meklējot jaunas drēbes? Kāpēc vīrietis nepieņem palīdzību, ja viņš ir apmaldījies? Kāpēc sarunas vīriešu starpā ir ierobežotas līdz futbola spēles rezultātiem un primitīvām skaņām? Šo un daudz ko citu varēs uzzināt, noskatoties lielisko komēdiju jau septembra beigās “Splendid Palace” (Elizabetes ielā 61).
Biļetes pārdošanā “Biļešu Serviss” kasēs un internetā, cena sākot no EUR 10. Vairāk info: http://alucilveks.tumblr.com/
Vai esi kādreiz domājusi – jo vairāk strādā, jo vairāk darba uzdevumus paveiksi? Diemžēl, tā ir tikai ilūzija, kurai daudzi no mums tic.
Mūsdienās aizvien vairāk un vairāk cilvēku strādā 50, 60 un pat 70 stundas nedēļā, pārvēršot savus darba galdus par otrajām mājām.
Tika veikti neskaitāmi eksperimenti K.Andersa Eriksona vadībā, kurš starpcitu ir viens no labākajiem pētot darba psiholoģiju. Viņš pierādīja, ka cilvēki spējīgi produktīvi strādāt tikai 4 vai 5 stundas dienā. Pēc tam, kad tiek sasniegts darbības augstākais punkts, produktivitāte apstājas un cilvēki sāk mocīties darbā.
Ja cilvēki tiek spiesti pēc laika, kad jau sasniegts maksimālais produktivitātes līmenis, viņi var tikt novesti pie sliktiem ieradumiem. Sliktākais, ka šie ieradumi var skart arī tos, kas ikdienā darbā ir ļoti labi un spējīgi darbinieki.
Priekšnieki, kuri savu darbinieku darba stundas samazinājuši, saņem lielāku produktivitāti no darbinieku puses, kā arī viņu personīgo un profesionālo laimes izjūtu.
Piemēram, “Koka mājas” (“Threehouse”) vadītājs Raijenss Karsons 2006.gadā radīja 32 stundu darba laiku nedēļā. Kopš tā laika viņa darbinieki ir priecīgāki un produktīvāki.
Atsaucoties uz Karsona teikto, šodien kompānija darbojas ļoti veiksmīgi, tās gada ienākumi mērāma miljonos dolāru un darbinieki katru dienu uz darbu nāk ar prieku.
Lūk, kāpēc darba laika samazināšana nāk par labu gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem.
Britu aktieris Endrū Džeks, kurš tēlojis un ierunājis lomas “Zvaigžņu karu” filmās, ir miris no jaunā koronavīrusa slimības Covid-19, trešdien paziņoja viņa reklāmaģents.
76 gadus vecais aktieris, kurš strādāja galvenokārt par aktieru balss, akcentu un dialektu skolotāju, nomira otrdien slimnīcā Sari grāfistē Lielbritānijā, teikts viņa reklāmaģenta Džila Makalova paziņojumā.
“Endrū dzīvoja vienā no vecākajām peldošajām mājām Temzas upē, viņš bija kvēli neatkarīgs, bet traki mīlēja savu sievu, kas arī ir dialektu skolotāja,” sacīja Makalovs.
“Endrū Džekam pirms divām dienām diagnosticēja koronavīrusu. Viņš necieta no sāpēm un mierīgi aizgāja, zinot, ka visa viņa ģimene ir ‘ar’ viņu,” sociālajos medijos ierakstīja viņa sieva Gabriela Rodžersa, kura atrodas karantīnā Austrālijā.
Džeks ir tēlojis starpgalaktiskās Pretošanās kustības majoru (vēlāk ģenerāli) Keljuenu Īmetu filmās “Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi” un “Zvaigžņu kari: Spēks mostas”, kā arī ierunājis Moloha lomu filmā “Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts”.
Viņš kā balss, akcentu un dialektu skolotājs kopš 1982.gada ir strādājis pie vairāk nekā 80 filmām, sadarbojoties ar vairāk nekā 200 aktieriem.
Ar Lūka Skaivokera lomu “Zvaigžņu karu” kinosāgā pazīstamais Holivudas aktieris Marks Hamils kļuvis par Ukrainas “Dronu armijas” projekta vēstnieku, un viņa atbalstītā kampaņa Ukrainai jau sarūpējusi vairāk nekā 500 dronu.
“Ļoti vienkārši – Ukrainai ir nepieciešami droni. Tie nosaka kara rezultātus, tie aizsargā viņu zemi, viņu cilvēkus, tie monitorē robežu, tie ir acis debesīs,” intervijā radio “Bloomberg” sacīja aktieris. “Es biju tiešām šokēts, jo viņi man sniedz jaunāko informāciju vismaz divas trīs reizes nedēļā par to, kas notiek, un viņi saka, ka ir saņēmuši vairāk nekā 500 dronu, kopš es sāku piedalīties.”
Video
Pēc videozvana ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Hamils sāka strādāt ar Ukrainas valdības oficiālo līdzekļu vākšanas organizāciju “United24”, lai sekmēt Ukrainas armijas nodrošināšanu ar droniem.
Tādas amerikāņu slavenības kā Līevs Šraibers un Bārbra Straisenda arī atbalstījušas “United24”, palīdzot vākt līdzekļus projektiem, kas fokusēti uz medicīnisko palīdzību.
Šomēnes Hamils tviterī publicēja attēlu, kurā Skaivokera “Zvaigžņu karu” iznīcinātājs “X-Wing” Ukrainas karoga krāsās nostājies pret ļaunās impērijas kosmosa kuģu “Star Destroyer” floti.
Dzīvo pilsētas centrā un sūksties par to, ka trotuāru no rīta klāj 5 cm bieza sniega kārta? Paskaties šo video, kā izskatās autoceļš Dundaga-Talsi. Tā vienkārši nav!
Atgādinām – lai kur tu būtu, lai kurp un ar ko dotos, esi uzmanīgs: ceļi un trotuāri ir slideni.
Portāls “Ziedot.lv” otru dienu pēc kārtas piedzīvo kiberuzbrukumus, liecina “Ziedot.lv” sniegtā informācija. Piektdienas rītā “Ziedot.lv” ziņo, ka interneta vietnei noticis kiberuzbrukums.
“Agresija un provokācijas pret mūsu valsti turpinās. Šoreiz kibertelpā. Pašlaik risinām problēmu,” skaidro vietnes pārstāvji.
Problēmas “Ziedot.lv” darbībā bijušas arī ceturtdien, un tās publiskajā telpā saistītas ar lielu ziedotāju aktivitāti iniciatīvā “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai vai kiberuzbrukumu. “Ziedot.lv” apstiprināja, ka noticis īslaicīgs kiberuzbrukums.
Jau ziņots, ka dienas laikā kopš iniciatīvas sākšanas vairāk nekā 10 000 personu “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai saziedojuši ap 157 000 eiro.
Ziedotāju skaits ceturtdienas vakarā pārsniedza 10 220, bet savāktā naudas summa ir virs 157 000 eiro.
“Ziedot.lv” pārstāve Ilze Ošāne norāda, ka aizvadīto dienu notikumi Rīgā, Uzvaras laukumā ir parādījuši, ka Latvijas sabiedrība nepieļauj agresiju, provokācijas un naida kurināšanu. Latvijas tautai rūp brīva un demokrātiska valsts, tādēļ “Okupācijas piemineklim” nav vietas Latvijā. Tas ir simbols okupācijai, pie kura pulcējas kara un vardarbības sludinātāji, un viņu okupāciju slavinošie saukļi un simboli aptraipa mūsu tautas vēsturi, cieņu un vērtības.
“Ziedot.lv” pauž pateicību “4.maija deklarācijas klubam” par atbalstu šai iniciatīvai. Katrs ziedotājs, atbalstot šo iniciatīvu, dod balsi par brīvību un neatkarību. Īsā laika periodā par pieminekļa nojaukšanu savu vārdu ir izteikuši vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju.
Ošāne atzīmē, ka pieminekļa nojaukšana ir iespēja vienot sabiedrību. Arī krievvalodīgai sabiedrībai tā ir iespēja nostāties plecu pie pleca un atzīt, ka atbalsta neatkarīgu Latviju, izprot, ka “atbrīvotāji” Latviju atbrīvoja no neatkarības un okupēja. Tā ir iespēja visai sabiedrībai nostāties pret Krievijas iebrukumu brīvā un neatkarīgā Ukrainā.
Ziedot “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai iespējams portālā “Ziedot.lv”, sekojot saitei “ziedot.lv/tautasgriba”.
Par “Gada albumu” un “Gada dziesmu” atzīts grupas “Instrumenti” ieraksts “Cilvēks” un dziesma “Visā visumā Visums ir viss”, informēja mūzikas ierakstu gada balvas pārstāve Ilze Pleša.
Kategorijā “Labākā debija” “Zelta mikrofona” balvas pasniegšanas ceremonijā laurus plūca dziedātāja “Patrisha” ar albumu “Patrisha bija šeit”. Savukārt par labāko alternatīvās vai “indie” mūzikas albumu atzīts grupas “Tribes of the City” ieraksts “Rust and Gold”.
Kategorijā “Džeza mūzikas albums” uzvaru guva Denisa Paškeviča, Kristiana Franka, Klausa Kasgarda un Karstena Landora albums “Variations”. Par labāko albumu elektroniskās vai deju mūzikā atzīts mākslinieka “Kashuks” ieraksts “Last Echo”. Savukārt gada albums hiphopa mūzikā piešķirts “Viņai” par albumu “Mildas īstais vārds ir Zelma”.
Kategorijā “Instrumentālās vai starpžanru mūzikas albums” uzvaras laurus plūca mūzika no filmas “Dvēseļu putenis” un tā komanda – latviešu izcelsmes ASV komponiste Lolita Ritmanis, Valsts Akadēmiskais koris (VAK) “Latvija”, diriģents Māris Sirmais un kamerorķestris. Savukārt par gada albumu klasiskās vai kora mūzikā atzīts koris “Kamēr” ar ierakstu “Kalpotājs. Blūmbergs. Kamēr…”. Kategorijā “Mūzikas albums bērniem” triumfēja Lauras Polences un Lienes Sebres ieraksts “Tutas dziesmas”.
Par gada labāko popmūzikas albumu “Zelta mikrofonu” pasniegšanas ceremonijā atzina grupas “Astro’n’out” albumu “Multivitamīnu multipaka”, savukārt par gada labāko roka vai metāla mūzikas albumu atzina grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” albumu “Nelaiks”.
Kategorijā “Šlāgera, “kantrī” vai “rockabilly” mūzikas albums” uzvaras laurus plūca maestro Raimonds Pauls un dziedošais aktieris Andris Bērziņš par albumu “Es šonakt sēdēšu uz jumta”. Savukārt kategorijā “Tautas vai pasaules mūzikas albums” triumfēja grupa “Auļi” ar ierakstu “Senču balsis”.
Par radio hitu atzīta grupas “Instrumentu” dziesma “Visā visumā Visums ir viss”, savukārt par labāko “Origo zelta dziesmu” titulēta grupas “Bermudu Divstūris” dziesma “Sarkanbaltsarkanais”.
Par gada videoklipu atzīts režisora “PapaChi” veidotais klips dziedātāja Dona dziesmai “Es nāktu mājās”. Savukārt par gada labāko koncertierakstu atzīts grupas “Instrumenti” koncerts Daugavas stadionā.
Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” pasniegšanas ceremonijā balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā pasniegta skaņu režisoram Kārlim Pinnim un dzejniekam Viktoram Kalniņam jeb Vikam.
Šodien Dailes teātrī jau 24.reizi pasniedza :”Zelta mikrofonus” aizvadītā gada izcilākajiem Latvijas mūzikas ierakstiem.
ASV kritiķu godalgas “Critics’ Choice” (“Kritiķu izvēle”) balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien triumfēja režisores Hlojas Džao filma “Nomadland” (“Klejotāju zeme”), kas prestižo godalgu saņēma labākās filmas un labākā režisora kategorijās.
“Nomadland” saņēma arī godalgas par labāko operatora darbu un adaptēto scenāriju, nostiprinot filmas līderpozīcijas starp pretendentiem uz “Oskara” balvām.
Koronavīrusa pandēmijas dēļ ceremonija šogad notika hibrīdformātā, apvienojot klātienes ceremoniju ar virtuālu pasākumu.
Labākā aktiera godalga par veikumu filmā “Ma Rainey’s Black Bottom” (“Mā Reinija: Blūza māte”” ) tika piešķirta Čedvikam Bousmenam, kas augustā aizgāja no dzīves, zaudējot cīņā ar audzēju.
Video
Par lomu filmā “Promising Young Woman” (“Daudzsološa jauna sieviete”) labākās aktrises godalgu saņēma Kerija Maligana. Šī kinolente tika godalgota par labāko oriģinālo scenāriju.
Labākā ansambļa godalgu saņēma darbs “The Trial of the Chicago 7” (“Čikāgas septītnieka prāva”).
Televīzijas godalgu kategorijās triumfēja seriāls “The Crown” (“Kronis”), saņemot četras godalgas, arī labākā seriāla drāmas kategorijā.
Nominācijas “Oskariem” tiks izziņotas 15.martā, bet pati godalgu ceremonija šogad atlikta uz 25.aprīli.
“Zelta globusu” pasniegšanas ceremonijā galveno balvu svētdien saņēmusi kinolente “Nomadland” (“Klejotāju zeme”), kas atzīta par labāko dramatisko filmu.
Filma vēsta par sievieti, kas krīzes dēļ zaudējusi mājokli un ar auto apceļo ASV Vidējos Rietumus.
“Nomadland” režisore Hloja Džao saņēma “Zelta Globusu” kategorijā “labākais režisors”.
Pandēmijas dēļ “Zelta globusa” ceremonija šogad norisinās attālināti Ņujorkā un Losandželosā. To vada komiķes Tīna Feja un Eimija Polere.
Video
Uzvarētāji balvas pieņēma attālināti, pieslēdzoties ceremonijai no savām mājām.
Balvu kategorijā “labākā aktrise dramatiskā filmā” saņēma dziedātāja un aktrise Andra Deja par lomu filmā “The United States vs Billie Holiday”.
Savukārt balva kategorijā “labākais aktieris dramatiskā filmā” tika piešķirta nelaiķim Čedvikam Bouzmenam par lomu filmā “Ma Rainey’s Black Bottom”.
Bouzmens aizgāja mūžībā pērnā gada augustā pēc ilgstošas cīņas ar vēzi.
Kategorijā “labākā komēdija vai mūzikls” balvu ieguva filma “Borat Subsequent Moviefilm”, kuras zvaigzne Saša Barons Koens saņēma balvu kategorijā “labākais aktieris komēdijā vai mūziklā”.
Savukārt par labāko aktrisi komēdijā vai mūziklā atzīta Rozamunde Paika par lomu filmā “I Care a Lot”.
Visvairāk “Zelta globusus” seriālu kategorijās saņēma seriālu straumēšanas platforma “Netflix”, kuras produkti bija nominēti 42 kategorijās.
Kā jau prognozēts, balvu kategorijā “labākais dramatiskais seriāls” saņēma “The Crown”, kas vēsta par britu karaļnamu. Pie balvām tikuši arī seriāla aktieri Džošs O’Konors, Emma Korina un Džiliana Andersone.
“Zelta globusu” ceremoniju rīko Holivudas Ārzemju preses asociācija, kas arī izraugās uzvarētājus. Tādēļ, lai gan prestižāka par ASV Kinoaktieru ģildes (SAG) godalgām, “Zelta globusa” balvas nav precīzākais rādītājs prestižās “Oskara” balvas potenciālajiem laureātiem, tomēr zināmu priekšstatu par iespējamajiem uzvarētājiem tā ļauj gūt.
“Zelta globusu” ieguvēji galvenajās kategorijās:
FILMAS
Labākā dramatiskā filma – “Nomadland”;
Labākā aktrise dramatiskā filmā – Andra Deja, “The United States vs Billie Holiday”;
Labākais aktieris dramatiskā filmā – Čedviks Bouzmens, “Ma Rainey’s Black Bottom”.
Labākā komēdija vai mūzikls – “Borat Subsequent Moviefilm”;
Labākais aktieris komēdijā vai mūziklā – Saša Barons Koens, “Borat Subsequent Moviefilm”;
Labākā aktrise komēdijā vai mūziklā – Rozamunde Paika, “I Care a Lot”;
Labākā aktrise otrā plāna lomā – Džodija Fostere, “The Mauritanian”;
Labākais aktieris otrā plāna lomā – Denjels Kaluja, “Judas and the Black Messiah”;
Labākā citvalodu filma – “Minari”;
Labākais režisors – Hloja Džao, “Nomadland”;
Labākais kinoscenārijs – Ārons Sorkins, “The Trial of the Chicago 7”;
Labākā animācijas filma – “Soul”.
TELEVĪZIJAS SERIĀLI
Labākais dramatiskais seriāls – “The Crown”;
Labākā aktrise dramatiskā seriālā – Emma Korina, “The Crown”;
Labākais aktieris dramatiskā seriālā – Džošs O’Konors, “The Crown”;
Labākais komēdijseriāls vai mūzikls – “Schitt’s Creek”;
Labākā aktrise komēdijseriālā vai mūziklā – Katrīna O’Hara, “Schitt’s Creek”;
Labākais aktieris komēdijseriālā vai mūziklā – Džeisons Sudeikis, “Ted Lasso”;
Labākā aktrise otrā plāna lomā – Džiliana Andersone, “The Crown”;
Labākais aktieris otrā plāna lomā – Džons Boiega, “Small Axe”;
Labākais miniseriāls vai televīzijas filma – “The Queen’s Gambit”;
Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā – Anja Teilore Džoja, “The Queen’s Gambit”;
Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā – Marks Rufalo, “I Know This Much Is True”.
77.ikgadējā “Zelta globusu” pasniegšanas ceremonijā galveno balvu svētdien saņēmusi kinolente par Pirmo pasaules karu “1917”, kas atzīta par labāko dramatisko filmu.
“1917” režisors Sems Mendess saņēma “Zelta Globusu” kategorijā “labākais režisors”.
Režisora Kventina Tarantīno filma “Once Upon a Time in Hollywood” (“Reiz Holivudā”), kas bija nominēta piecām godalgām, saņēma trīs “Zelta globusus” kategorijās “labākā komēdija/mūzikls”, “labākais kinoscenārijs” un “labākais otrā plāna aktieris”, kur balvu ieguva Breds Pits.
Balvu kategorijā “labākais aktieris dramatiskā filmā” saņēma Hoakins Fīnikss par lomu kinolentē “Joker” (“Džokers”).
Savukārt balvu kategorijā “labākā aktrise dramatiskā filmā” saņēma Renē Zelvēgere par amerikāņu aktrises un dziedātājas Džūdijas Gārlendas attēlojumu filmā “Judy”.
Kategorijā “labākā aktrise otrā plāna lomā” balvu ieguva Lora Derna par lomu studijas “Netflix” filmā “Marriage Story” (“Laulības stāsts”).
“Zelta globusu” ceremoniju rīko Holivudas Ārzemju preses asociācija, kas arī izraugās uzvarētājus. Tādēļ, lai gan prestižāka par ASV Kinoaktieru ģildes (SAG) godalgām, “Zelta globusa” balvas nav precīzākais rādītājs prestižās “Oskara” balvas potenciālajiem laureātiem, tomēr zināmu priekšstatu par iespējamajiem uzvarētājiem tā ļauj gūt.
“Zelta globusu” ieguvēji galvenajās kategorijās:
FILMAS
Labākā dramatiskā filma – “1917”;
Labākā aktrise dramatiskā filmā – Renē Zelvēgere, “Judy”;
Labākais aktieris dramatiskā filmā – Hoakins Fīnikss, “Joker”;
Labākā komēdija vai mūzikls – “Once Upon a Time… in Hollywood”;
Labākais aktieris komēdijā vai mūziklā – Tarons Edžertons, “Rocketman”;
Labākā aktrise komēdijā vai mūziklā – “Awkwafina”, “The Farewell”;
Labākā aktrise otrā plāna lomā – Lora Derna; “Marriage Story”;
Labākais aktieris otrā plāna lomā – Breds Pits, “Once Upon a Time in Hollywood”;
Labākā citvalodu filma – “Parasite”;
Labākais režisors – Sems Mendess, “1917”;
Labākais kinoscenārijs – Kventins Tarantīno, “Once Upon a Time in Hollywood”;
Labākā animācijas filma – “Missing Link”.
TELEVĪZIJAS SERIĀLI
Labākais dramatiskais seriāls – “Succession” (HBO);
Labākā aktrise dramatiskā seriālā – Olīvija Kolmena, “The Crown” (“Netflix”);
Labākais aktieris dramatiskā seriālā – Braiens Koks, “Succession” (HBO);
Labākais komēdijseriāls vai mūzikls – “Fleabag” (BBC);
Labākā aktrise komēdijseriālā vai mūziklā – Fēbe Volere-Bridža, “Fleabag” (BBC);
Labākais aktieris komēdijseriālā vai mūziklā – Rami Jusifs, “Ramy” (“Hulu”);
Labākais miniseriāls vai televīzijas filma – “Chernobyl” (HBO).
“Zelta globusu” ceremonijas televīzijas pārraides reitingi noslīdējuši līdz rekordzemam 6,3 miljonu skatītāju līmenim, liecina raidsabiedrības NBC trešdien publiskotie provizoriskie dati.
2021.gadā, kad uz ceremonijas norisi iespaidu atstāja Covid-19 pandēmija ar tās ierobežojumiem, pasākumu televīzijā skatījās 6,9 miljoni cilvēku, bet 2020.gadā – vairāk nekā 18 miljoni.
Pērn ceremonija televīzijā netika rādīta, jo NBC atteicās to darīt, reaģējot uz apsūdzībām par dažādības trūkumu Holivudas Ārzemju preses apvienības rindās un ētiskas dabas problēmām organizācijā.
2023.gada ceremonijas televīzijas pārraides reitingi ir zemākie, kādi jebkad ir bijuši “Zelta globusu” pilna apjoma pasākumam, un tikai nedaudz augstāki par reitingiem 2008.gada pasākumam, kad Holivudas scenāristu streika dēļ uzvarētāji tika izziņoti preses konferencē.
Video
“Zelta globusiem” nav līguma par ceremonijas pārraidīšanu televīzijā no nākamā gada.
NBC atteikusies no daudzgadu līguma un piekrita pārraidīt šā gada ceremoniju kā atsevišķu pasākumu.
Ceremonija tradicionāli notikusi svētdienas vakarā, kad reitingi parasti ir augstāki, bet šogad tā bija pārcelta uz otrdienu.
Vēlāk tiks publiskoti pasākuma reitingi, kuros būs iekļauti NBC straumēšanas platformas “Peacock” dati.
Balvu ceremoniju televīzijas tiešo translāciju reitingi pēdējos gados pieredzējuši kritumu, arī tāpēc, ka jaunākās paaudzes pārslēdzas uz citiem izklaides patērēšanas formātiem, gravitējot vairāk sociālo tīklu un straumēšanas pakalpojumu virzienā.
Galvenās “Zelta globusu” godalgas otrdien tika piešķirtas īru komēdijai “The Banshees of Inisherin” (“Inišerinas Banšī”) un Stīvena Spīlberga pusautogrāfiskajai drāmai “The Fabelmans” (“Fabelmani”).
Abas kinolentes pretendē arī uz galvenajiem “Oskariem” ASV Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, kas paredzēta 12.martā.
“Zelta globusa” nominācijās šogad dominē filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformas “Netflix” melnbaltā drāma “Mank”, kas izvirzīta sešām balvām, tostarp kategorijā “labākā drāma”.
Savukārt “Netflix” filma “The Trial of the Chicago 7” nominēta piecām “Zelta globusa” balvām.
Nominācijas attālinātā ceremonijā paziņoja seriāla “Sekss un lielpilsēta” (“Sex and the City”) zvaigzne Sāra Džesika Pārkere un aktrise Taradži Penda Hensone.
“Zelta globusu” ceremoniju rīko Holivudas Ārzemju preses asociācija, kas arī izraugās uzvarētājus. Tādēļ, lai gan prestižāka par ASV Kinoaktieru ģildes (SAG) godalgām, “Zelta globusa” balvas nav precīzākais rādītājs prestižās “Oskara” balvas potenciālajiem laureātiem, tomēr zināmu priekšstatu par iespējamajiem uzvarētājiem tā ļauj gūt.
“Zelta globusa” nominācijās šogad dominē filmas “Barbie” (“Bārbija”) un “Oppenheimer” (“Openheimers”).
Režisores Grētas Gervigas filma “Bārbija”, kurā Margota Robija ataino slaveno lelli Bārbiju, bet Raiens Goslings viņas puisi Kenu, nominēta deviņām “Zelta globusa” balvām.
Tālu neatpaliek britu un amerikāņu režisora Kristofera Nolena filma “Oppenheimer” (“Openheimers”), kas nominēta astoņām balvām.
Video
Septiņām balvām nominēta grieķu režisora Jorga Lantima zinātniskās fantastikas melnā komēdija “Poor Things” (“Nabaga radības”) ar Emmu Stounu galvenajā lomā. Arī Mārtina Skorsēzes un Leonardo Di Kaprio jaunā filma “Killers of the Flower Moon” (“Ziedu mēness slepkavas”) nominēta septiņām balvām.
“Zelta globusa” balvas tiks pasniegtas 7.janvārī.
Par labākās dramatiskās filmas balvu sacentīsies kinolentes “Bārbija”, “Openheimers”, “Ziedu mēness slepkavas”, Bredlija Kūpera filma “Maestro”, franču režisores Žistīnes Triē filma “Anatomy of a Fall” (“Kritiena anatomija”) un filmas “Past Lives” (“Pagājušās dzīves”) un “The Zone of Interest”.
