Man bija puisis, kurā iemīlējos! Jau sastopoties mūsu skatieniem pirmajā reizē sapratu, ka vēlos vienmēr lūkoties tajās acīs. Bija bija, izbija. Atkal satikāmies pēc gada, atkal kaisle, jūtas, viņa vārdi, es gribu būt ar tevi.. Dzīvoju, satiekamies, baudām viens otra sabiedrību, bet tad vārdi,ka nevaram satikties, tad viņš atkal atgriežas, atkal mēs esam, vnk esam. Bet tad vnk vēstule no viņa:" Man pret tevi nekā nav, mēs nevaram būt nekas, vnk dzirksteles nav." Paiet 2 mēneši, satiekamies ballē, viņš mani iekaro no jauna, un saka, ka esot tā teici, jo vecuma starpība, un vnk tie esot bijuši meli,ka vēlas mani. Bet nākošajā rītā, atkal vārdi, es biju iedzēris… Bet es viņam uzstādiju jautājumu:"Un tu teici, ka dzirksteles nav?" Tā nu neesam tikušies, vairs nekā nav. Novēlēju viņam laimi. Bet pašai sirdī siena. 🙂

šorīt uzzināju par valsts lēmumu šo to nemaksāt vecākiem pabalstos.. bet es domāju, bērni dzims tik un tā! ja kāds pāris tagad atteiksies no domas par bērnu tikai tāpēc, ka valsts pirmajā gadā nemaksās tos 8 Ls, tad sakiet, ko gribat – tas izklausās vienkārši smieklīgi!

Arī mani ir ķēris kaut kāds vīruss,paldies lietus! 😀

vakar visu dienu staugaju smaididama,jo zinaju ka šodien man beidzot pec 2menešu ilgas gaidišanas pie ārsta. domaju ka beidzot kautkas sāks kustēties. jo pašlaik viss ko daru ir regulāri piestaigāju pie ģimenes ārsta lai dabutu kārejo antibiotiku recepti. divas reizes jau esu bijusi slimnica un vel nekas nav atrisinats. gimenes arts mnai nosutija pie specialista,jo es saku braukt vinam virsu ka tas nav normali,ka viss ko vinsh dara ir dod man antibiotikas. sodien ierodoties pie specialista uz konsultaciju viss ko vinsh man pateica-tu cvari braukt majas,nav nekas ko mes varam darit. atkal man ir jagaida rindaa uz operaciju un parbaudi. tik shausmiga dusma.. vai tad tiesam gimenes arsts pirms kkur nosuta nevar parliecinaties vai man tas ir vajadzigs vai nee? deva tikai lieku ceribu ka kautkas sak kusteties… visu laiku asaras birst. + iztereju 10paundus par taksi lai tiktu laika uz slimnicu un panjemu brivu dienu gan darba,gan koledza. nerekinashanas ar cilvekiem augstakaja meeraa… brauktu uz lv parbauditoes,bet nevaru. jo koledzaa ir neiespejami panjemt brivu,ari darbaa. tad nu atkal gaidi. majupcela uzraxtiju savejam,baigi nesmuko sms uzraxtiju par to ka vinja valsts sūkā (vismaz medicīnas sistēmas ziņā toč). šis pat no darba sapulces izgāja lai uzzvanitu man un nomierinatu. teica lai es sarunaju jaunu tikšanos ar gimenes artstu bet ,ka šoreiz viņš nakšot man lidzi(ņems darba brivdienu) jo grib izskaidroties ar tiem ķēmiem,un dabut arā kādas atbildes . kaadi ieteikumi,kā apturēt asaras? aa— un jā zinu,ka no raudašanas jau nekas nemainisies,bet tiešām griba nolaist rokas. pozitivajai cheeky arii mērs reiz ir pilns. boooo

sakšu ar to,ka nezinu,kas man vakar bija uznacis,biju ļoti,ļoti,ļoti sliktā garīgā.biju pārgurusi,nostresojusies,bedigā vienā reizē. viss man kaitināja un gribējās raudāt pilnigi bez iemesla,pat sapukstēju uz savu mr par to,ka viņš apēda manu bontī 😀 (ku var atrast tik muļķīgu iemeslu lai uz kadu pukstētu?). palīdu ātri zem segas un gulēju. mans mr pielida man blakus un ļoti cieši apskāva,paprasija vai ir kas ko viņš var darit lai uzlabotu man garigo,es pakratiju galvu ,ka nē. tad viņš paprasija vai ir kads noteikts iemesls kapec tāda es,atkal pakratiju galvu. viņš pateica,ka labi,jo tad no rita viss bus labi. visu nakti noturēja mani savos apskāvienos,pat tad kad mēģināju ”izmukt”. no rita pieceļoties pirmais ,ko viņš paprasija- vai jutos labāk. es nomurmināju,ka esu pārak miegaina lai pateiktu. kad viņš aizgaja uz darbu es vel stundiņu pagulēju un piecēlos tiešām daudz labākā garīgā. diena bija ļoti ļoti aizņemta,tapec jau bridināju,ka neuztaisišu vakariņas. atnākot mājās no darba mani gaidija vakariņas. paštaisita vnk super garšīga pica,mans mīļākais saldais ēdiens un vīns. + dāvana. džemperis no mana mīļākā veikala kura neieperkos parak bieži jo viss ir parak dārgs. es nezinu kā bet vņš ir atradis ideālo džemperi. visu laiku tādu meklēju.kko siltu,smuku. cik reizes jau biju gajusi cauri visiem veikaliembet visi džemperi ar kapučiem bija man līdz nabai 😀 bet es gribeju kko garu. un viņš ir atradis idealo- smuks krāsu salikums,garš,kapucis ar paaugstinato kakliņu. laikam ko mēģinu pateikt-mans vīrietis zin manu gaumi. pazīst mani un cheeky tagad sez un smaida. nejau par matrealo ,bet moraalo ieguvumu. ceru ka jums bus super jauks shis piektdienas vakars un tikpat jauks weekends 🙂 (l) (l) (l) bilde tāda jo ari Tur biju diki prieciga

Nakts slēpjas pilsētas mežģīnēs, bet mani gruni izšūpo mūzikas ritmus. Es esmu kaut kas līdzīgs naktij. Kad uzaust saule, paliek tikai aromāts. Taču kāds tramīgi sit pa manām sirds sieniņām, un es mazliet ieliecos ceļos. Aiz loga valda sasodīts aukstums, tāds pats kā tas,ko rada atstatums. Tieši tā es būtu teikusi pirms nedēļas, taču pasaule griežas tik ātri un viss mainās tik strauji. Es gribu mieru šobrīd, vēlos vērot no malas. Sēdēt pie bāra letes,dzerot kafiju, skatīties garām kaut kur, it kā acīs,bet tomēr garām. Tev taču arī kādreiz ir tā,ka Tu nezini,kā būtu jājūtas, vai ne? Dažbrīd man liekas,ka miers tepat vien ir, aiz durvīm. Stāv un gaida,kad es vēršu tās vaļā, paņemšu mieru savvā baltajā plaukstā un sildīšu no dzīves mestajiem šķēršļiem,zemestrīcēm un orkāniem. Bet nespēju piecelties,atvērt durvis. Varbūt patiesība ir tāda,ka man vēl vajag paturēt manus nepiesietos vējus un nelaist vaļā to spītīgo bērnu,kas dzīvo manī iekšā, dažreiz liekot par sevi manīt. Es nezinu, šobrīd visgrūtākais ir meklēt atbildes uz pašas uzdotajiem jautājumiem. Nu,reizēm tā notiek. Mēs mazliet nomaldāmies. Mirklis, kad ir tikai šokolādes konfektes, klusums pilns ar mūziku un nerimstoša vēlme smaidīt. Ir jau tā laime tepat.Es zinu.

tas viss ir uzkritis uz galvas, kā sniegs pavasara sākumā..ir tik daudz pienākumu un ieceru, ko vajag un vajadzētu izdarīt, bet šķiet , ka tā diena ir par īsu. Un nedēļa pēc nedēļas skrien te svētdiena un te atkal jau sestdiena, tik pamostos no tā ,ka jau nedēļa sākas un te jau beidzas, bet šķiet kā tālāk netieku.

un kas par to ka nikns kaķēns tic, ka ir tīģeris??

Jau pusgadu pastiprināti uztraucos par savu izskatu un svaru, bet ~ pirms mēneša kārtīgi sāku iet uz trenažieru zāli katru otro dienu un censties ēst pareizi un pietiekami maz. Rezultātu pagaidām nav (arī diskusiju izveidoju, lai par to pasūdzētos ;D ), vismaz man tā liekas ! Kg sākumā nokrita, tad uzkāpa atpakaļ, tagad stāv nemainīgi. Apkārtmēru maiņu arī īsti nemanu, vienīgi rokas varbūt palikušas tievākas un kājas stingrākas, bet tā kā mana problēmzona ir vēders un uz to arī pastiprināti koncentrējos un neredzu to, ko gribu redzēt, liekas, ka nekas nenotiek. Vienīgi fiziskā forma uzlabojas, ko kādreiz nevarēju, vai knapi izspiedu, tagad jau daru normāli un pašai prasās kāpināt slodzi. Ar sporta zāli problēmu nav, lielākais klupšanas akmens ir ēšana, sevišķi mans vēders, kurš mēdz ļoti pūsties un pēc jebkuras nopietnākas maltītes izskatīties kā grūtniecei, kas padara mani dusmīgu un neapmierinātu. Ko esmu novērojusi pa šo laiku – paradoksāli, bet tievēt sāku, lai iegūtu papildus pašapziņu un kļūtu sabiedriskāka, bet sākumā kļuvu tieši noslēgtāka, jo visādas sociālās aktivitātes iekļauj arī neplānotas ēšanas reizes, sevišķi dzīvojot ar 45 kg caurbiru, kurai 12 pa nakti ienāk prātā cept cepeškrāsnī banānus ar šokolādi, vai pasūtīt picu. 😀 Vēl atklāju, ka viedoklis ik pēc 5 min mainās, vienu brīdi paskatos un domāju – nav jau tik traki, īstenībā, tikai pāris lietas, ko gribētu uzlabot, kopumā ir ok ! Nākošajā brīdī ieraugu sevi spogulī ne tādā leņķī, vai fotogrāfijā un ļoti pārdzīvoju. Par spīti tam, ka reizēm liekas, ka es tikai cīnos katru dienu, bet rezultātu tam nav nekādu un jāatgaiņā vainas apziņa pēc katras neplānotās uzkodas, es spītīgi turpinu ēst normālas ēdienreizes (kaut gan, ticiet man, esmu apsvērusi gan tabletes, gan smēķēšanas uzsākšanu, gan neēšanu kā tādu ;D ), dzert ūdeni un sportot un, kad gadās paklupt, apēdot ko lieku, galvā atkārtoju rindkopu, kuru izlasīju kādā mājas lapā: "Drink some water, brush your teeth, and move on. Everyone who’s ever tried to lose weight has found it challenging. When you slip up, the best idea is to get right back on track and don’t look back. Avoid telling yourself that you’ll get back on track tomorrow or next week or after New Year’s. Start now." Ar vasaru nedaudz arī sanāca mainīt dienas ritmu, bet vispār nākošā lieta, ko es mēģinu ir ēdienreizes noteiktos laikos, lai ķermenis pierod, ka viņam būs pārtika tieši tad un tad un pēc tam jau galvenais kontrolēt tikai "ko" un "cik". Katrā ziņā, neko prātīgu es nepateicu… vienīgi gribēju to kaut kur izlikt un pati pārdomāt. Turu īkšķus par visām, kuras arī cenšas atbrīvoties no kg vai cm, priecājos par visām, kuras jau ir, tur, kur vēlas būt izskata ziņā vai arī jūtas apmierinātas ar to, kā ir un gan jau pēc kāda laika padošu ziņu, kā man ir klājies !

Sveikas dargas vai ir meitenes kuras velas nostaties uz veseliga dzives cela? uzlabot veselibu un ari notievet bez nekaitejot veselibai l???Domaju neviena no mums negribetu uzsakot dietu negribetu lai saktu 6kelties nadzini,klut peleciga sejas ada?mati lai kristu ara tie6i otradi katra veletos lai sejas krasa uzlabotos,nazdini klutu stipraki,mati klutu biezaki un vel mes TIEVIET..!!ES LIDZ sim ari neticeju ka tas butu iespejams .VEL vairak es biju nometusi svaru gandriz nenakot lidz anoreksijai bet tas bija ar nervu palidzibu diemzel tagad pagaja 2 gadi un es aapos ar liekiem kilogramiem un saku meginat dietas kura uz manim nestrada pat nestrada edot tikai auglus un darzenus ….un asins analizes radija vis kartiba ar veselibu…biju izmusa ..ari ne edu galju7 gadus un saprotu ka truka dzelzs kur6 man trukst bet izlietoju daudz aptieku preparatus ne OMEGA3  gan dargas gan letas nelidzeja man ne dzelzs 6kidra veida nekada labuma ne  PERFECTIL nekas kamer nesastopu savunkonsultantu pie kura aizgaju izgajuBEZMAKSAS izmekle6anu ar specialu praparatu un saku rikoties.JA JUS ientirisies mans raksts un velaties tievet rakstiet man,kopigi mes variesim notieviet jo es ari esmu celu sakuma !!

Jāsaņemas un tā lieta jānoved līdz galam.Tik daudz laika un līdzekļi ir ieguldīti 😐 Pati nesaprotu, kāpēc tik ļoti stresoju par to..galu galā ne tādi cirvji vien ir dabūjuši tiesības…

Nu taa, beidzot esmu celja un legaalu automashinas vadishanu 😀 sodien biju autoskola, mans teorijas pasniedzejs bija shoka, ka es ta esmu "aizkjerusies" jau divus gadus, bet noveleja veiksmi un teica, ka malacis, ka sanemos 🙂 Nesaprotu kadel es ta vilku garuma 😀 Cilveka slinkums ir viena ellishkjiga lieta. Esmu pec ilgiem laikiem beidzot lepna ar sevi 😀 Busu vel lepnaka, kad beidzot noliksu! 😛

-Kāpēc? -Kāpēc ne? 🙂