Rudens sezonā slēgtas telpas, darba kolektīvi un sabiedriskā vide kļūst par ideālu fonu dažādu vīrusu cirkulācijai. Tā rezultātā risks inficēties ar elpceļu saslimšanām būtiski palielinās, jo īpaši darbavietās un koplietošanas telpās, turklāt papildu riska faktors ir arī nogurums un stress, kas vājina imunitāti. Kā skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane – lai saglabātu veselību un darbaspējas, būtiska ir gan profilakse, gan apzināta ikdienas rutīna.
„Vīrusu izplatību darbavietās un publiskās telpās visbiežāk veicina nevis viens konkrēts faktors, bet nepietiekams piesardzības pasākumu un profilakses kopums. Izplatītākās kļūdas ir došanās uz darbu ar viegliem, bet lipīgiem slimības sākuma simptomiem, nepietiekama roku un virsmu dezinfekcija, kā arī slikta telpu ventilācija, kas būtu jānodrošina arī aukstā laikā. Tāpat kolektīvā var trūkt skaidru vadlīniju par to, kā rīkoties, ja parādās slimības pazīmes, un kad droši drīkst palikt mājās, lai ne tikai rūpētos par sevi, bet arī pasargātu no saslimšanas citus. Arī pārslodze, atpūtas trūkums un nepietiekama pievēršanās personīgās profilakses jautājumiem var būtiski ietekmēt organisma spēju aizsargāties pret vīrusiem. Rezultātā infekcijas var izplatīties īpaši strauji,” skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Neignorē ne savu, ne citu pašsajūtu
Vieglas izmaiņas pašsajūtā nereti tiek atstātas bez ievērības, tomēr tieši slimības sākumposmā vīruss parasti ir vislipīgākais. Turklāt nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra – robežās no 37,0 līdz 37,5 °C – bieži vien netiek uztverta kā vērā ņemams signāls, lai gan tieši tā, pirmkārt, var liecināt par iekaisuma vai infekcijas procesa attīstību. Biežākie saslimšanas agrīnie simptomi ir nogurums, galvassāpes, nespēks, neliels temperatūras paaugstinājums, sauss vai kairinošs klepus, kakla sāpes vai kņudinoša sajūta, kā arī iesnas, šķavas vai aizlikts deguns. Saskaroties ar šiem simptomiem, ieteicams izvērtēt savu pašsajūtu, nepieļaut pārslodzi un, ja iespējams, palikt mājās – tā ir vienkārša, bet nozīmīga profilakses daļa gan sev, gan kolēģiem.
Vēdini telpas un mazgā rokas
Slēgtās, slikti vēdinātās telpās gaisa cirkulācija ir ierobežota, līdz ar to vīrusu daļiņas var saglabāties gaisā ilgāk un lielākā koncentrācijā. Jo ilgāk cilvēki uzturas vienā telpā bez ventilācijas, jo augstāks kļūst infekcijas risks, īpaši elpceļu vīrusu sezonā. Pat 5–10 minūtes aktīvas vēdināšanas vairākas reizes dienā var būtiski samazināt inficēšanās risku.
Savukārt roku higiēna ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt vīrusu un baktēriju pārnesi no koplietošanas virsmām, piemēram, durvju rokturiem, liftu pogām, margām, slēdžiem vai tastatūrām. Pieskaroties sejai ar nemazgātām rokām, slimības ierosinātāji viegli var nonākt gļotādās un izraisīt inficēšanos. Ieteicams rokas mazgāt ar ziepēm vismaz 20 sekundes, īpaši pirms ēšanas un pēc sabiedrisku vietu apmeklējuma.
Dzer pietiekami daudz ūdens – arī darba laikā
Labi mitrināta deguna un kakla gļotāda spēj efektīvāk aizturēt un neitralizēt vīrusus, taču apkures sezonā sausais gaiss veicina gļotādas izžūšanu, tāpēc pietiekama šķidruma uzņemšana ir īpaši svarīga organisma dabiskās aizsardzības uzturēšanai. Pat neliela dehidratācija var pasliktināt organisma spēju cīnīties ar infekcijām, palielināt nogurumu, veicināt galvassāpes un negatīvi ietekmēt koncentrēšanās spējas. Ikdienā ieteicams regulāri, vēl pirms parādās slāpes, dzert ūdeni vai siltus, nesaldinātus dzērienus, piemēram, zāļu tējas. Par labu imunitātei var nākt arī silti dzērieni ar citronu, ingveru, dzērvenēm vai medu, kas palīdz uzturēt gļotādas veselību un sniedz papildu antioksidatīvu un pretiekaisuma iedarbību.
Stiprini imunitāti
Spēcīga imūnsistēma veidojas ilgtermiņā, balstoties uz sabalansētu uzturu, kvalitatīvu miegu, pietiekamām fiziskajām aktivitātēm un stresa mazināšanu. Papildu atbalstam var izvērtēt arī organisma mikroelementu nodrošinājumu – jo īpaši D vitamīnu, C vitamīnu, cinku un selēnu, kuru trūkums var vājināt ķermeņa aizsargspējas un palielināt uzņēmību pret infekcijām. Ja ar uzturu šīs vielas netiek uzņemtas pietiekami, konsultējoties ar farmaceitu vai ārstu, var apsvērt uztura bagātinātājus vai augu izcelsmes līdzekļus – piemēram, ehināciju, plūškoku vai lakricu, kas var palīdzēt uzturēt normālu imūnreakciju un elpceļu veselību.
„Vīrusu sezonā būtiska ir ne tikai pati infekcija, bet arī tas, kā ar to tiekam galā. Gan pilnīga neārstēšanās ar cerību, ka „pāries pats no sevis”, gan simptomu nomākšana bez mērķtiecīgas ārstēšanās var pagarināt slimības gaitu un izsmelt organisma resursus. Ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai izvērtētu lietotos līdzekļus, jo vairāki preparāti var saturēt vienas un tās pašas aktīvās vielas – piemēram, paracetamolu –, un tādējādi pastāv pārdozēšanas risks. Lai veicinātu atveseļošanos, ieteicams mazināt fizisko un emocionālo slodzi, uzņemt pietiekami daudz šķidruma, izgulēties un, ja simptomi nemazinās dažu dienu laikā, konsultēties ar ģimenes ārstu. Lai arī ikdienas temps bieži ir intensīvs, atveseļošanās laiks nav zemē nomests – tas ir ieguldījums tajā, lai pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk atgrieztos darbā ar labu pašsajūtu un pietiekamu enerģiju,” noslēgumā atgādina aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
