Ikviens no mums ikdienā zināmā mērā saskaras ar stresu, taču mēdz būt arī situācijas, kad tas ir krietni par daudz un kļūst sarežģīti to kontrolēt. Savukārt stress ietekmē cilvēka nervu sistēmu un tās vispārējo darbību. Pastāv arī uzskats, ka stresa un uztraukuma laikā zaudētās nervu šūnas neatjaunojas – vai tā ir taisnība? Kā funkcionē cilvēka nervu sistēma, vai nervu šūnas atjaunojas un kā saglabāt mieru jebkurā situācijā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Nervu sistēma – kas to ietekmē?

To veido nervu šūnas jeb neironi, kuru galvenais uzdevums ir informācijas uztvere un pārvade no galvas un muguras smadzenēm uz visu pārējo ķermeni. Tie arī nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi, kā arī veicina apzinātu un neapzinātu kustību koordināciju, piemēram, tādā veidā mēs varam staigāt vai reaģēt uz sāpēm. Nervu sistēmu un tās darbību ietekmē ne tikai cilvēka novecošana, bet arī daudzi citi faktori. Viens no būtiskākajiem ir ilgstošs un paaugstināts stress. Tā laikā samazinās jau esošo nervu šūnu izturība pret citiem kaitīgiem faktoriem. Kad stress samazinās, nervu šūnas pilnībā vai daļēji atgūst savu sākotnējo funkcionalitāti. Tāpat ietekmējošie faktori ir arī ikdienas uzturs, fiziskās aktivitātes, pārslodze, toksisko vielu (alkohola) patēriņš. Nervu sistēmas darbību var ietekmēt arī dažādas slimības, piemēram, ateroskleroze vai Alcheimera slimība. Savukārt insulta un traumu gadījumā, atkarībā no bojājuma atrašanās vietas un lieluma, nervu sistēmas defekts var būt ļoti dziļš un neatgriezenisks.  

Ja cilvēks atrodas ilgstošā stresa stāvoklī, var parādīties tādas blakusparādības kā: 

• galvassāpes, 
• paātrināta sirdsdarbība un elpošana, 
• miega traucējumi, piemēram, grūtības aizmigt,
• izmaiņas ēšanas paradumos – lielāka vai mazāka apetīte, 
• nogurums, apātija un pastiprināta trauksme, 
• pazemināta imunitāte, kas veicina saaukstēšanos,
• pārmērīgs alkohola patēriņš vai regulāra smēķēšana, 
• depresija vai izdegšanas sindroms.

Vai nervu šūnas atjaunojas?

Cilvēka smadzenēs veidojas jaunas šūnas, to sauc par neiroģenēzi. Jo cilvēks ir jaunāks, jo aktīvāka ir jaunu šūnu veidošanās – gados jaunākiem cilvēkiem vidēji diennakts laikā var izveidoties līdz pat 700 jaunām nervu šūnām. Nervu šūnas arī var atjaunoties, taču tas notiek lēni un ne pilnīgi. Cilvēkam kļūstot vecākam, šie procesi kļūst lēnāki, mazāk veidojas jaunas sinapses jeb saistības starp nervu šūnām, kas nodrošina impulsu pārvadi visā organismā. Medicīnā to dēvē par neiroplasticitātes trūkumu, kura dēļ vecākiem cilvēkiem var būt dažādi emocionālie vai atmiņas traucējumi. 

Kā uzturēt nervu sistēmas veselību?

Ir dažādi veidi, kā cilvēks ikdienā pats var mazināt stresu un saglabāt mieru. Turklāt jaunu ikdienas ieradumu ieviešana neprasa pārāk lielus ieguldījumus. Ikvienam ir būtiski atrast sev patīkamākās metodes. 

1. Fizisko aktivitāšu, piemēram, jogas, skriešanas, malkas ciršanas, lapu grābšanas vai aktīvas pastaigas laikā cilvēka smadzenēs izdalās laimes hormons endorfīns, kas rada pacilātības, prieka un laimes sajūtu, kas palīdz ķermenim atbrīvoties un uzlabot garastāvokli. 
2. Prāta nodarbināšana, lasot grāmatas, apgūstot jaunas valodas vai minot krustvārdu mīklas nodarbina smadzenes un palīdz tām atpūsties. Šādas aktivitātes prātu novērš no ikdienas stresa, palīdz nomierināties un atbrīvoties. 
3. Veselīgs uzturs ir būtisks, jo tas var samazināt stresa negatīvo ietekmi uz organismu. Tāpat arī cilvēkiem paaugstināta stresa brīžos ir tendence vairāk ēst ēdienus, kas ir piesātināti ar ogļhidrātiem, taukiem vai kofeīnu. Tāpēc būtiski uzturā iekļaut dažādus augļus, dārzeņus, liesu gaļu, pilngraudu un pākšaugu produktus. 
4. Vitamīni un minerālvielas, kurus nepieciešams uzņemt papildus un kas veicina normālu nervu sistēmas darbību. Kā norāda “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga, tie ir B grupas vitamīni, it sevišķi B6 un B12 vitamīni, kas var palīdzēt nervu šūnām ātrāk atjaunoties. Tie visvairāk atrodami ābolos, banānos, piena produktos, zivīs, kā arī olās. Tāpat nepieciešams arī D vitamīns (zivs produkti), kālijs (žāvēti augļi, pupiņas) un kalcijs (piena produkti). Magnijspiedalās nervu impulsu regulācijā, kā arī palīdz nervu sistēmai atslābināties. Tas ir gan pilngraudu, gan pākšaugu produktos. Savukārt omega-3 taukskābes, kas visvairāk ir zivīs, nepieciešamas, lai uzturētu smadzeņu darbību. Attiecīgos vitamīnus un minerālvielas var uzņemt ar kompleksajiem uztura bagātinātājiem, kur attiecīgie vitamīni un minerālvielas ir noteiktās devās. Savukārt magniju vai omega-3 taukskābes var uzņemt šķidrā veidā balzāmu, sīrupu vai eļļas formā. Līdzekļi, kas ir šķidrā formā, organismā ātrāk uzsūcas un iedarbojas. Noderēt var arī baldriāna vai māteres tinktūras, kas nomierina paaugstināta stresa situācijās.
5. Pilnvērtīgs miegs un kvalitatīva atpūta ir veselīga dzīvesveida pamatā. Atpūtas brīžos, kā arī pirms miega ieteicams domāt pozitīvas domas, aizmirst ikdienas stresu un nelietot viedierīces, kas samazina prāta noslodzi. Palīdzēt var arī elpošanas vingrinājumi ar dziļu ieelpu un izelpu veikšanu. Lai cilvēks justos labi, nepieciešams gulēt vismaz septiņas līdz deviņas stundas.
6. Komunikācija ar apkārtējiem cilvēkiem ir nepieciešama, lai dalītos sajūtās, pārdzīvojumos un izpaustu emocijas, tādā veidā samazinot stresu un raizes. Svarīgi, ka ikvienam ir kāds tuvs draugs, ģimenes loceklis vai speciālists, piemēram, psihologs vai psihoterapeits, kurš būtu gatavs uzklausīt. Norobežošanās no cilvēkiem tieši vairāk var izsaukt negatīvas emocijas un vairāk stresa.

2021. gada veiktajā “NielsenIQ” pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem. 

Klepus rada nepatīkamas un traucējošas sajūtas gan dienā, gan nakts laikā. Tomēr nevajadzētu ķerties pie klepus ārstēšanas, nenoskaidrojot tā patieso cēloni. “Ir vairāki jautājumi, ko noteikti uzdos farmaceits, pirms piedāvās kādu no aptiekā pieejamiem līdzekļiem pret klepu,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. 

Tas farmaceitam ir jānoskaidro

Kāds ir potenciālā zaļu lietotāja vecums? Dažas zāles pret klepu ir paredzētas gan pieaugušajiem, gan bērniem, dažas drīkst lietot pieaugušie un bērni no 12 gadu vecuma, un ir medikamenti, kas domāti tikai pieaugušajiem. Atsevišķi pretklepus līdzekļi ir piemēroti mazuļiem no viena gada vecuma, tiesa, vairāk ir tādu, ko drīkst lietot bērni vecumā no trim, četriem gadiem. Augu preparāti ne vienmēr ir ieteicami bērniem, par to piemērotību noteikti nepieciešams jautāt ārstam.  

Kad klepus sākās un cik ilgi tas jau turpinās? Jānoskaidro, lai saprastu, vai klepus ir akūts simptoms vai arī tas ir traucējošs ilgāku laiku. Šī informācija farmaceitam ļauj domāt par klepus iespējamiem cēloņiem – pie vainas varētu būt vīrusa infekcija vai varbūt klepus ir kādas citas slimības, piemēram, atviļņa simptoms. Smēķētāja ieilgušais klepus var liecināt par hronisku elpceļu slimību.

Vai ikdienā lieto kādus medikamentus? Tas ir patiešām svarīgi, piemēram, paaugstināta asinsspiediena gadījumā, tā kā dažu asinsspiedienu pazeminošu medikamentu blakusparādība var būt sauss klepus.

Kā ar alerģiskām reakcijām – lietojot zāles, tādas ir bijušas? Gadās, ka cilvēks ir novērojis alerģisku reakciju, piemēram, pret kādu no ārstniecības augiem, ko mēdz saturēt klepus sīrupi. 

Vai līdz šim jau ir lietots kāds pretklepus līdzeklis? Tas ir svarīgi, jo katram līdzeklim ir ieteicamais lietošanas ilgums. Zinot, ko tieši cilvēks jau ir mēģinājis lietot, un savietojot šo informāciju ar atbildēm uz iepriekšminētajiem jautājumiem, farmaceits var spriest par šādas terapijas efektivitāti un, iespējams, mudināt vērsties pie ārsta.

Klepus no klepus atšķiras

Klepu var raksturot dažādi un parasti tas ir svarīgi gan ārstam, diagnozes precizēšanai, gan farmaceitam, aptiekā konsultējot par pretklepus līdzekļiem. “Klepus var būt atkrēpojošs jeb produktīvs, sauss, vai spastisks, turklāt slimošanas laikā klepus veids var mainīties, piemēram, sākumā tas ir sauss, taču vēlāk – ar krēpām. Pretklepus līdzeklis jāpiemeklē, atbilstoši tam, kā klepus izpaužas. 

Sausa klepus gadījumā elpceļus ir svarīgi nomierināt. Augu valsts preparāti – sīrupi, pastilas, tējas var palīdzēt novērst kairinājumu un veicināt atklepošanu.

Ja ir mitrs klepus, to ar medikamentiem nevajadzētu nomākt – elpceļus ir svarīgi attīrīt, lai nekrājas krēpas, kas var apgrūtināt elpošanu,” skaidro farmaceite un piebilst, ka ir pretklepus medikamenti, kā lietošana jāpārtrauc, tiklīdz krēpas sākušas atdalīties. 

Savukārt spastiska klepus gadījuma būs nepieciešams bronholītisks līdzeklis, kas samazina elpceļu pretestību un palielinās bronhu caurlaidību, tā atvieglojot elpošanu.

“Nepatīkamas sajūtas var sagādāt nakts klepus. Ja klepus patiešām parādās tikai naktīs, noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu, jo, iespējams, klepu izraisa nevis kāda elpceļu infekcija, bet, piemēram, atvilņa slimība vai sirds slimība. Kādai daļai cilvēku, kuri lieto noteiktus medikamentus sirds mazspējas ārstēšanai, arī tie var izraisīt klepu. Tas gan attiecas galvenokārt uz pieaugušajiem. Bērni naktīs nereti klepo, jo horizontālā stāvoklī aizdegunē sakrājas sekrēts, kas kairina un izraisa reakciju – klepu. To svarīgi saprast un ārstēt nevis klepu, bet slimību, kas to izraisa,” saka Linda Fevraļeva.

Kādu zāļu formu izvelēties?

Zāles pret klepu pieejamas dažādās formās. Līdzteku tabletēm un kapsulām, liels ir klepus sīrupu piedāvājums. Vīrusa infekcijas gadījumā, kad ir gan klepus, gan citi saaukstēšanās simptomi, var noderēt šķīstošie pulveri, kam ir kombinēta iedarbība. 

Aptiekas piedāvā arī kompresijas inhalatorus – tie izdala mikroskopiskas zāļu šķīduma vielas daļiņas, ko viegli ieelpot, lai mīkstinātu bronhu sekrētu un veicinātu atkrēpošanu. 

Rudens vīrusi un klepus profilakse

Protams, ka, “noķerot” rudens vīrusu, gribētos ar to tikt galā pēc iespējas ātrāk, nepieļaujot, ka attīstās klepus, kas parasti tomēr nav gluži pirmais simptoms. 

Farmaceite iesaka: “Līdzko ir sajūta, ka parādās saaukstēšanās simptomi, nenāktu par ļaunu palīdzēt imūnsistēmai pēc iespējas labāk veikt savu darbu. Pieaugušie var uzņemt C vitamīnu, cinku, selēnu. Noderīgas būs arī tādas procedūras, kā pēdu un krūšu ierīvēšana uz nakti ar kādu sildošu, piemēram, terpentīna ziedi. Ja tās pie rokas nav, var uzlīmēt sinepju vai piparu plāksteri. Vecmāmiņu metode – kāju sildīšana – arī dažreiz gluži labi palīdz, tiesa, to drīkst piekopt tikai tad, ja nav paaugstināta ķermeņa temperatūra. Tā pat der atcerēties, ka var novietot pie gultas vai mazliet uzpilināt uz mājas apģērba ēterisko eļļu, piemēram, tādu, kas iegūta no eikalipta vai priežu pumpuriem – tā var palīdzēt atvieglot elpošanu.”

Farmaceite brīdina uzmanīties – ieildzis klepus var liecināt par hroniskām elpceļu un plaušu slimībām, piemēram, hronisku obstruktīvo plaušu slimību, bronhiālo astmu vai plaušu tuberkulozi.

Kad noteikti jādodas pie ārsta?

• Jāpatur prāta, ka klepus zāles nevajadzētu lietot bezgalīgi ilgi, cerot, ka vēl mazliet un tad jau klepus pāries. Ja piecu dienu laikā nepāriet, zāļu lietošana jāpārtrauc un jākonsultējas ar ārstu. Tas attiecas arī uz augu valsts preparātu lietošanu.
• Klepu var uzskatīt par ilgstošu, ja tas nepāriet triju nedēļu laikā. Tas neapšaubāmi ir iemesls doties pie ārsta, gluži kā klepus, kas sākas pēc fiziskas slodzes, vai arī krēpas, kurās redzams asins piejaukums. 

Iespējamie izmeklējumi

• Parasti ilgstoša klepus gadījumā ārsts nozīmē krūšu kurvja rentgena izmeklējumu. Tas ļauj konstatēt izmaiņas plaušās un noteikt diagnozi, kas var apstiprināt, piemēram, pneimoniju vai tuberkulozi.
• Vēl viens iespējamais izmeklējums ir spirogrāfija ar bronhu dilatāciju. Šo izmeklējumu veic, lai diagnosticētu astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību.
• Dažkārt ārstam var būt aizdomas par ļaundabīgu procesu. Parasti tad nosūta uz plaušu datortomogrāfiju, bronhoskopiju.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Lai organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt, tam regulāri nepieciešams uzņemt noteiktu daudzumu vitamīnu. Ikkatrs no tiem pilda atšķirīgas funkcijas un ir vitāli svarīgs, lai palīdzētu saglabāt stipru veselību, labu pašsajūtu un nemainīgi augstu dzīves kvalitāti. Viens no būtiskākajiem vitamīniem cilvēka veselībai ir D vitamīns jeb tā dēvētais saules vitamīns, ko liela daļa pasaules iedzīvotāju joprojām neuzņem pietiekamā daudzumā. Saskaņā ar šī gada “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”* pētījuma rezultātiem pēdējā gada laikā D vitamīna trūkums organismā konstatēts teju katram piektajam Latvijas iedzīvotājam. Kāda ir D vitamīna nozīme, kas liecina par tā deficītu un kā vislabāk nodrošināt organismu ar vajadzīgo D vitamīna devu, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.

D vitamīns pieder pie taukos šķīstošo vitamīnu grupas, un ir iespējams izdalīt divus atšķirīgus D vitamīna veidus – augu valsts izcelsmes D2 vitamīnu jeb ergokalciferolu, ko iespējams uzņemt tikai ar pārtikas produktu palīdzību, kā arī dzīvnieku izcelsmes D3 vitamīnu jeb holekalciferolu, kas sintezējas organismā un var tikt uzņemts arī ar pārtiku. 

„D vitamīns organismā veic virkni svarīgu funkciju. Tas regulē kalcija un fosfāta daudzumu organismā, tādējādi rūpējoties par kaulu, zobu un muskuļu veselību, kā arī uzlabo kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās, veicina kaulu veidošanos un atjaunošanos. Pietiekams D vitamīna līmenis stiprina imūno sistēmu un mazina iespēju saslimt ar tādām slimībā kā osteoporoze un vēzis. D vitamīnam tāpat varētu būt ietekme arī uz depresijas simptomu mazināšanu un emocionālā līdzsvara saglabāšanu – lai gan joprojām norisinās pētījumi, pacientiem lietojot D vitamīnu, ir novēroti pozitīvi rezultāti,” stāsta Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.

Lai uzņemtu pietiekamu daudzumu D vitamīna, ar sauli nepietiek

D vitamīna aktīvā forma ir kalcitriols, kas organismā veidojas no holekalciferola jeb D3 vitamīna. Ultravioletā starojuma (UVB) ietekmē D vitamīns sintezējas ādā, tomēr valstīs, kur saule lutina vien dažus mēnešus gadā – tai skaitā Latvijā –, to uzkrāt pietiekamā daudzumā nav iespējams. To apliecina arī šogad veiktā “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījuma rezultāti, proti, 18% respondentu atzinuši, ka pēdējā gada laikā viņiem konstatēts nepietiekams D vitamīna daudzums organismā. Vienlaikus jāņem vērā, ka ultravioleto staru intensitāte vasaras mēnešos ir pārmērīgi augsta, kā rezultātā palielinās vēža saslimšanas risks. Lai gan uzturoties saulē un sekojot līdzi tam, lai tur pavadītais laiks nebūtu pārlieku ilgs, organismam ir iespēja gūt D vitamīnu, daudz efektīvāk būs to uzņemt ar pārtikas vai uztura bagātinātāju palīdzību.

D vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot treknas zivis, piemēram, 100 grami laša satur vidēji 550 SV (starptautiskās vienības) D vitamīna. Baltijas jūrā nozvejota laša D vitamīna saturs ir 550–924 SV 100 gramos, siļķēs un sardīnēs – 100–200 SV 100 gramos. D vitamīns ir arī citu trekno zivju, piemēram, paltusa un skumbrijas sastāvā. Vērtīgs D vitamīna avots būs arī sēnes, ja vien tās augušas saules staros. Līdzīgi kā cilvēka organismā, arī sēnēs D vitamīns sintezējas saules staru ietekmē. Viena glāze šampinjonu var saturēt līdz pat 1100 SV D vitamīna. D vitamīnu tāpat satur arī govs piens, sojas piens, auzu pārslas un olu dzeltenumi.

„Vajadzīgo D vitamīna devu iespējams nodrošināt arī ar uztura bagātinātāju palīdzību. Aptiekā pieejami dažādi D vitamīna veidi – kapsulas, tabletes, D vitamīns pulverveida, šķidrā un spreja veidā. Tāpat pieejami arī preparāti ar dažādām garšām, kas būs īpaši piemēroti pašiem mazākajiem. Jāņem vērā, ka uz farmaceitiskajiem produktiem D vitamīna devas visbiežāk apzīmētas divos veidos – IU (international units), ka nozīmē to pašu, ko SV jeb starptautiskā vienība, un mcg jeb mikrogrami. 1 mcg D vitamīna atbilst 40 SV. D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos organismā, tāpēc tos ieteicams lietot kopā,” uzsver Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.

Cik daudz D vitamīna organismam nepieciešams?

Ieteicamā D vitamīna diennakts deva atkarīga ne vien no cilvēka vecuma, bet arī no tā, kāds ir D vitamīna līmenis organismā, proti, vai D vitamīna lietošana būs profilaktiska, vai terapeitiska. Tāpat jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, organisma vispārējais veselības stāvoklis, ķermeņa svars un ikdienas ieradumi. Izvērtējot analīžu rezultātus, ieteicamo D vitamīna devu noteiks ārsts.

Profilaktiskā dienas deva:

• Jaundzimušajiem vecumā līdz vienam gadam – 400–600 SV
• Bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadiem – 600–1000 SV
• Pusaudžiem vecumā no 11 līdz 18 gadiem – 800–2000 SV
• Pieaugušajiem – 2000–4000 SV

Terapeitiskā dienas deva:

• Jaundzimušajiem vecumā līdz vienam gadam – 1000 SV
• Bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadiem – 300–6000 SV
• Pusaudžiem vecumā no 11 līdz 18 gadiem – 6000 SV
• Pieaugušajiem – 6000–10000 SV

Simptomi, kas var liecināt par D vitamīna deficītu

Par D vitamīna nepietiekamību var liecināt pastiprināts nogurums, stipras muskuļu sāpes, vispārējs vājums un kaulu lūzumi. D vitamīna deficīts var izraisīt kaulu deformācijas, piemēram, rahītu bērniem un kaulu sāpes pieaugušajiem. Bieži vien D vitamīna nepietiekamība sākotnēji noris bez simptomiem, tāpēc ir svarīgi regulāri veikt nepieciešamās analīzes, lai to diagnosticētu laikus. Īpaša piesardzība jāievēro cilvēkiem, kam ir paaugstināts D vitamīna deficīta risks – pacientiem, kuri lieto atsevišķus medikamentus, piemēram, pretkrampju līdzekļus, barbiturātus, glikokortikoīdus, preparātus, kas satur rifampicīnu, kā arī cilvēkiem ar nieru un aknu bojājumiem vai aptaukošanos.

„D vitamīna līmeni organismā iespējams noteikt, veicot asins analīzes laboratorijā. To ieteicams darīt reizi gadā un nepieciešamības gadījumā D vitamīns jāuzņem papildus, tādējādi rūpējoties par savu veselību un imunitāti,” piekodina Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.

* “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam.

Tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma “Lindstrom” apkopotā informācija liecina, ka, sākoties rudens un ziemas sezonai,  sabiedriskās vietās ienesto netīrumu daudzums pieaug aptuveni par 70 – 90%, tiem kļūstot par labu augsni dažādām saslimšanām. Ģimenes ārste, sabiedrības veselības konsultante Dana Misiņa atgādina, ka īpaši lipīgas ir pilienveida vīrusu infekcijas, kas izplatās ātrāk un efektīvāk nekā cita veida saslimšanas. “Ja Covid-19 laiks mūs piespieda domāt par preventīviem veselības aizsardzības pasākumiem, šobrīd ne vienmēr to atceramies, tā paši sekmējot nekontrolētu saslimšanu izplatību, kas var rezultēties ilgstošā darbinieku prombūtnē,” piebilst D. Misiņa.  

Elpceļu vīrusu infekciju izplatība ir sezonāla – jo vēsāks laiks, jo ātrāk un vieglāk tie izplatās. Lielu iespaidu un ātro izplatības tempu atstāj fakts, ka liela daļa sabiedrības uzturas telpās, nevis ārpus tām, palielinot vīrusu izplatības risku. 

Turpina D. Misiņa: “Vīrusiem patīk mitrs un vēss laiks, jo tādā tie var izplatīties aktīvāk un ātrāk. Tāpat vīrusu izplatību tieši ietekmē cilvēka uzvedība – rudens un ziemas sezonā cilvēki vairāk laika pavada slēgtās telpās, piemēram, skolās, autobusos, bērnudārzos, birojos, kur nonāk ciešākā kontaktā cits ar citu. Ja viens ir saslimis, tad palielinās iespēja, ka arī pārējie aplips ar konkrēto infekciju. Atšķirībā no aizvadītajiem diviem gadiem, kad pandēmijas dēļ tika domāts par dažādiem risinājumiem, kā maksimāli ierobežot vīrusa izplatību, tagad maskas vairs nav obligātas un bieži cilvēki aizmirst arī par roku dezinficēšanu. Tas viss palielina risku saslimt, kļūt par vīrusa nēsātāju un izplatīt to tālāk citiem.”

Eksperti norāda, ka īpaši lipīgas ir pilienveida vīrusu un bakteriālās infekcijas, kad mikroorganismi izplatās ātrāk un efektīvāk nekā cita veida saslimšanas. “Vīrusa saimnieks gaisa pilienu ceļā nodod slimību citiem, ar kuriem atrodas vienā telpā. Viņa aizdegunē un mutes dobumā ir savairojušās baktērijas un vīrusa daļiņas, kas, viņam elpojot, runājot, šķaudot vai klepojot, izplatās gaisā kopā ar sekrētiem. Rezultātā viegli ir aplipināt pārējos, jo vīrusa daļiņas nosēžas visapkārt un apdraudējums veselībai pieaug,” skaidro D.Misiņa.

Arī “Lindstrom” eksperti norāda, ka aukstākā laikā lielākais apdraudējums ir vīrusinfekcijas, bakterioloģiskas, alerģiskas saslimšanas, kas var veicināt plašu darbinieku darba nespēju, samazinot uzņēmuma ienesīgumu un produktivitāti. 

“Rudens un ziemas sezonā katru gadu vērojam saslimšanu pieaugumu uzņēmumos, kur vienā telpā darba dienu aizvada desmitiem cilvēku. Bakteriālas infekcijas mīl netīrumus, tāpēc, sākoties slapjākam laikam, telpās ienesto netīrumu skaits palielinās un līdz ar to palielinās arī baciļu vairošanās iespēja. Kā mūsu eksperti atklāj, netīrumu daudzums iekštelpās pieaug aptuveni par 70 – 90%. Viens veids, kā uzņēmēji var pārdomāti un proaktīvi ierobežot baciļu izplatību, ir maināmo paklāju izvietošana telpās – ekspertīze rāda, ka tie spēj samazināt ienesto netīrumu daudzumu līdz pat 100%,” norāda “Lindstrom” vadītājs Ivars Šmits. 

Kā sevi pasargāt? 

Speciālisti norāda, ka telpās kontrolēt vīrusu izplatību ir teju neiespējami, tomēr ir veidi, kā samazināt izplatības risku. “Efektīva aizsardzība pret infekciju radītajiem riskiem ir dažādu fitoncīdu lietošana, piemēram, priežu eļļas un ķiploki. Aizvadītais pandēmijas gads ir pierādījis, ka masku nēsāšana ir ļoti iedarbīga, aizsargājot pret pilienveida mikroorganismu izplatīšanos.  Enerģijas krīzes radītās sekas, mājokļiem esot vēsākiem  nekā parasti, palielina vīrusu aktivitāti. Pretēji daudzu pieņēmumiem, telpas vēdināšana ar ilgstoši atvērtu logu vēl vairāk paātrina mikroorganismu baktēriju izplatību. Tā vietā telpās ir jārada caurvējš un plaši un strauji jāizvēdina sastāvējies gaiss. Atkārtota telpu dezinfekcija arī ierobežos slimību izplatību, lai gan varam novērot, ka pēc Covid-19 ir ieviesies zināms atslābums, lai gan gripa un citi vīrusi arī ir bīstami cilvēka veselībai. Svarīgi rūpēties par telpu tīrību un tādā veidā pasargāt gan sevi, gan tos, kas atrodas apkārt,” akcentē ārste D. Misiņa. 

Analizējot ievāktos datus, “Lindstrom Latvija” atklājuši, ka paklāji palīdz samazināt iekštelpās ienesto baktēriju apdraudējumu, jo lielā daļa vīrusu un baktēriju nokļūst uz zemes. Ja vasaras periodā paklāji vidēji tiek mainīti divas reizes mēnesī, tad ziemā paklāju maiņas biežums var sasniegt pat trīs reizes nedēļā. 

I. Šmits norāda: “Nereti uzņēmējiem trūkst zināšanas par netīrumu un saslimšanu mijiedarbību, un par risinājumiem vīrusa infekciju izplatības ierobežošanai tiek domāts novēloti. Atceroties pandēmijas laiku, īpaši svarīga uzņēmuma darba organizācijai un nepārtrauktības ievērošanai ir telpu tīrība, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var nodrošināt darbinieku drošību, higiēnas prasību ievērošanu un, līdz ar to, arī darba procesu sekmīgu norisi.”

Pēdējie rudens darbi dārzā, lapu grābšana, pārāk liela slodze treniņā vai pārgājienā nereti beidzas ar sāpošu muguru un locītavām. Sāpes jūtami apgrūtina kustību iespējas, tāpēc gribas tām rast ātru un efektīvu risinājumu. Par to, kā sāpju problēmu risināt, stāsta neirologs, Neiroloģijas dienesta vadītājs „Veselības centru apvienībā” Jānis Mednieks un „Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Petrovica. 

Mugura var sāpēt gandrīz katram

Muguras sāpes dzīves laikā izjūt aptuveni 80% cilvēku, tomēr tikai trešā daļa meklē palīdzību pie ārsta, lai izprastu sāpju iemeslu un no tām atbrīvotos. Zināms, ka neārstētas sāpes 25% gadījumu kļūst par hroniskām, ar ko jau ir krietni sarežģītāk tikt galā.

Muguras sāpju iemesli var būt dažādi: pārslodze, traumas, sēdošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids vai kāda slimība. Sāpes var būt nespecifiskas vai specifiskas. 

Nespecifiskas sāpes ir biežāk sastopamais sāpju veids. Tās ir saistītas ar muskuļu nelīdzsvarotību, sasprindzinājumu, rodas mugurā vai jostas apvidū, mēdz būt kakla daļā. Parasti šādas sāpes neizstaro kājās vai rokās.

“Ja nav citu nopietnu slimību, var mēģināt tikt galā ar fizikālās terapijas un ārstnieciskās vingrošanas palīdzību, nelietojot zāles,” saka neirologs Jānis Mednieks un piebilst, ka pilnībā pārtraukt fiziskās aktivitātes šādos gadījumos nav ieteicams, taču tām jābūt mērenām un jāizpilda piesardzīgi. 

Specifiskas muguras sāpes ir saistītas ar mugurkaula struktūru, piemēram, tās var izraisīt diska trūce, kairinot nervu saknes, vai iekaisums starpskriemeļu locītavās. “Šīs sāpes parasti ir dedzinošas un atstaro arī uz rokām un kājām. Specifiskām muguras sāpēm nepieciešama kombinēta ārstēšana – gan fizioterapija, gan ārsta izrakstīti medikamenti,” skaidro neirologs. 

Bezrecepšu pretsāpju tabletes un ziedes

Vairums cilvēku muguras sāpju gadījumā nesteidz doties pie ārsta, bet gan ķeras pie bezrecepšu pretsāpju medikamentiem. Sāpju simptomu tie, iespējams, mazinās, taču var nodarīt arī kaitējumu veselībai.

“Ja bezrecepšu medikamentus – nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus – lieto regulāri vai ilgstoši, var rasties nopietna blakusparādība – kuņģa gļotādas bojājums,” skaidro farmaceite Gunita Petrovica un papildina, ka arī ārīgi lietojami pretsāpju līdzekļi var izraisīt līdzīgas blaknes, tāpēc iesaka līdzteku šādiem preparātiem un ziedēm lietot zāles, kas aizsargā kuņģa gļotādu. “Noteikti jāpatur prātā, ka nesteroīdo pretsāpju līdzekļu lietošana lielos daudzumos nepalielina zāļu efektivitāti, tā kā katram medikamentam ir noteikta maksimālā koncentrācija, kas dod terapeitisku efektu, lietošanas ilgums un pieļaujamās devas. Ja šie nosacījumi tiek pārkāpti, pastāv reāls blakusefektu risks.”

Jānis Mednieks novērojis: “Akūtu muguras sāpju gadījumā cilvēki bieži vispirms mēģina tās mazināt, lietojot, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Jā, tie var mazināt sāpju simptomu, taču jāatceras, ka tos nevajadzētu lietot ilgāk par septiņām, desmit dienām. Ja pēc nedēļas joprojām nav jūtama uzlabošanās, ir skaidrs, ka šāda terapija nav piemērota.”

Farmaceite Gunita Petrovica akūtu sāpju gadījumā ieteic izvēlēties paracetamolu: “Jaunākajās vadlīnijās minēts, ka pirmā izvēle pret sāpēm ir paracetamols, jo tas nebojā kuņģa gļotādu. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka paracetamols nereti ir arī, piemēram, medikamentu pret saaukstēšanos sastāvā, tādēļ, lietojot vairākus medikamentus vienlaikus, vajadzētu izpētīt to sastāvu un pārliecināties, ka netiek pārsniegta paracetamola pieļaujamā dienas deva.”

Kādu – sildošu vai vēsinošu ziedi?

Lokālie līdzekļi – ziedes un geli – mēdz būt ar sildošu vai atvēsinošu efektu, tādēļ jo svarīgāk ir izvelēties atbilstošo. 

“Lokāls sāpju mazināšanas un pretiekaisuma līdzeklis noder, piemēram, ja mugurai bijusi pārāk liela slodze, veicot kādus darbus dārzā vai saimniecībā. Siltajā sezonā šeit noteikti būtu jābrīdina uzmanīties, ja lietotā gela vai ziedes aktīvā viela ir diklofenaka nātrija sāls – apvidus, kur to saturošs līdzeklis ir uzklāts, jāslēpj no saules stariem, lai izvairītos no iespējamā ādas apdeguma. Ziede ar sildošu efektu uzlabo asinsriti, to var uzsmērēt, piemēram, pēc ilgstoša darba pie datora, ja jūtamas sāpes plecos, spranda daļā.  

Savukārt, ja gūta trauma, noderēs līdzeklis ar atvēsinošu efektu – tas neļaus attīstīties iekaisumam, mazinās tūskas un zemādas asins izplūdumu risku.

Aptiekā ir pieejami arī pretsāpju plāksteri, kas satur nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli un ārstniecības augus – arnikas, baltā vītola ekstraktu. Atslābināt saspringtos muskuļus un mazināt sāpes var palīdzēt arī magnija preparāti,” norāda „Mēness aptiekas” farmaceite.

Neirologs Jānis Mednieks mudina: „Svarīgi izvērtēt, vai paša izvēlēta pretsāpju terapija patiešām palīdz. Ja tomēr nepalīdz un jau sāk ierobežot darbspējas, ja turklāt naktī sāpes pastiprinās, steidzami jādodas pie ģimenes ārsta vai neirologa. Tas noteikti jādara arī tādā gadījumā, ja spēcīgas muguras sāpes pirmo reizi parādās pēc piecdesmit gadu vecuma. 

Vaicājiet padomu speciālistiem, konsultējieties, neielaidiet ne muguras, ne muskuļu, ne locītavu un ceļgalu sāpes!” 

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.