nu kāpēc saslimt vajag tieši nepiemērotākajā laikā? (e) ai,vnk velk uz kašķi (t)

Shodien bijaam ar maneejo muzhiku romantiskaa pastaigaa turaidaa. Baigi forshi iisteniibaa, kaa mazs celjojums sanaca 🙂 Vienu briidi gandriiz apmaldiijaamies kaut kaadaa saules takaa, kur ik pa briidim nesaproti vai atrodies veel latvijaa vai tomeer dzhunglos 😀 Arii suns ir pamatiigi nostaigaajies un tagad gulj kaa beigts. Apvienojaam patikamo ar lietderiigo 😀 Nu ko, riit saaksies peedeejaa mana nedeeljas nogale Latvijaa 🙂 Priecaajos, tikai shkrobe,ka koferus nesanaak piekravaat 😀

Ballītes otrdienas naktī nepavisam nav laba doma! Nesen atvilkos mājās, galva nenormāli sāp un tāda sajūta, ka džingulis vēl tā īsti nav izgājis 😀 Žagojos jau kādas minūtes 20 un nevaru nekādi apturēt 😀 Mācība turpmākajai dzīvei – nevajag jaukt šampi ar vīnu un nevajag dzert tik daudz 😀

Es nebiju domajusi ka dzive ta var mainities viena menesa laika! (t) mani piekrapa milotais cilveks ar pazistamu cilveku, pati zaudeju darbu, nebija iespejas ar ko apmaksat skolas kredituCik gan daudz es taja menesi izleju asaras par sev sagadatajam sapemvel tagad liekas ka nespeju visam parkapt pari un pieceltiesPa galvu mokas dazadas domas…. Bet viena jauka diena mani bildinaja….Vai es piekritu? protamsJa zinu vins mani piekrapa un mani tas sapinaja bet mani preiceja ka vins pats to pateica nevis kad bija jauzzin no citiemes vinu milu nezskatoties ne uz ko citu Toties ienistu to kas man vinu atnema jo vins bija tikai mansEs vareju palielities ka tikai man vins pieder bet tagad vairs nevaru palielities.. Tagad es tik varu ar pilnu atdevi gatavoties kazam un jaunas dzives sakumamZinu ka ir cilveki kas saka ja vienreiz piekrapa tad otreiz ari piekrapsEs saku ka vins ta nedaris jo loti to nozelo ka pat viena reize tada sanaca… Cik gan bija gruti saglabat vesu pratu un izdomat kas bus talakCik gan bija gruti vispar izrunaties jo tas viss sapeja! Bet tomer izdevas to izdarit un varu teikt ka visam pamats ir izrunasanas un vienu reizi var piedot

Shodien, kaa jau visas pedejaas dienas (e) Atnaaku majaas un mans Muris sagaida mani kokaa nu un lejaa kaiminju treknais taksis skalji rej. Ieshu suudzeeties kaiminjam, lai savaac to bezskauniigo lopu. Manam kakjim ir tadas pashas tiesiibas uztureeties pagalmaa, kaa tam sunim!! Shii jau ir otraa nedeelja, kopsh tas suns terorizee manu kakji. Man ir apnicis rapties kokaa un celt to kakji zemee (e) (e) (e) visas rokas saskraapetas! Nu un Muris jau ari kaa taads miikstais! Neko nevar pretii izdarit, tik sez un raud!!!

Nu jau divas nedēļas esam šeit nodzīvojuši. Doma ir, ka mājās aizbrauksim tikai uz Ziemīšiem un atpakaļ. Es gan vēljoprojām esmu bez darba, ir tikai pāris saimnieki kaut ko painteresējušies, nekā īpaša.. Sestdien bijām ievērtēt Lillehammer nakts dzīvi, tika novērots, ka šiem pārsvarā visi pa house party dzīvojas – logi vaļā, mūzika un smiekli.. mmm.. (l) Un jā – viens diezgan pieprasīts klubs, kurš tā vien vilināja mūs iekšā, bet nu nolēmām, ka citreiz. 🙂 Un jā.. daba, daba, daba, tas ir vienīgais, kas mani te tur pie dzīvības pagaidām. aaa, jā, var teikt, ka nesmēķēju vairs nemaz, nu tikai tad, kad sanāk kaut ko iemalkot, pa retai reizei, kas starp citu solās uz šo nedēļas nogali, jo roomie brauks draudzene ciemos no LV. 😛 (l)

Labrīt, pasaule! Vai tu pēc manis ilgojies? Padsmit minūtes pēc pamošanās, tiek nolemts, ka skolas korim mani šodien neredzēt – tā vietā tiek dzerta karsta tēja un cerēts, ka uz ceturtdienas rīta kori gan mana balss jau būs labākā kondīcijā. Par spīti tam, ka šodien ir jauna diena un man ir jāsāk no sākuma, un ar labām domām, es tomēr nespēju skatīties tikai uz priekšu, jo nekas interesants vēl nenotiek – un tapēc es skatos atpakaļ, uz vakardienu un, īpaši, vakarvakaru. Atveru savu blogu un skatos uz to švako, blāvo tekstu, ko saucu par savu vakarvakara ierakstu. Vai tad tiešām bija tik slikti? Nē. Bet es to vēl mācos. Jau kuro reizi es pati par sevi smejos! Tad, kad ir labi, ir viegli teikt, ka skumt ir okei, šaubīties arī ir okei – neviens neesam perfekts, nekad viss nebūs ideāli un mēs visi esam cilvēki. Tad, kad ir labi, ir viegli teikt, ka es īpaši piedomāju pie savas cilvēcības, pie tā, ka ir normāli būt vājai, ka ir normāli pat raudāt – jo visam ir jābūt balansā, visam ir jābūt labi. Pateikt, ‘pēc katra melnā taustiņa nāk baltais’, un dzīvot laimīgi tālāk. Bet tad, kad nav labi? Tad aizmirstās visas pamācības un galvā ir tikai viens – pārtraukt sāpes. Aizmirst visu, visu, visu un, galvenais, pārtraukt sāpes. Padoties, pārstāt censties izdzīvot un iekļauties pelēkajā masā, pazaudēt oriģinalitāti un pazust – ja vien tas nozīmētu pārtraukt sāpes. Padomā tik, cik es esmu vāja! Kā tad būtu tad, ja mani spīdzinātu? Esmu gatava padoties pie pirmajām sāpēm. But then again, kā jau teicu – es vēl mācos. Mani vienmēr ir fascinējis tas, kā, rakstot šādus ierakstus, es attopos par to, cik esmu veca. Like, come on. Es atceros sevi pirms pāris gadiem – ārprāts, cik ļoti man šķita, ka visiem mani jāņem nopietni! Un tagad es smejos, jo zinu – pat es pati sevi toreiz neņemtu nopietni. Kapēc lai tagad kāds ņemtu? Bet zini, pasaule, notiek taču arī labās lietas. Piemēram, vakarvakarā, kopā ar draudzeni, bijām uz baznīcu. Precīzāk, gāju es – un viņa gāja līdzi, paklausīties. Tagad katru pirmdienu tur ir iesvētes lekcijas, decembrī būs iesvētības. Vasaras gaitā izlēmu, ka gribu iesvētīties, un tagad, no septembra sākuma, aktīvi eju uz lekcijām. Un pēc tam nāk miers, nāk pārliecība un nāk iedvesma – es neesmu viena. Lai tur vai kas, lai arī kādas teorijas būtu Neticīgajiem (kaut arī visi jau esam ticīgie, tikai, jautājums – kam ticam?), es palieku pie sava. Dievs ir un esmu arī es – un tieši sevis vērta. Jo ir viegli panākt, ka kāds cits Tevi iemīl, taču visgrūtāk ir iemīlēt pašai sevi. Panākt, ka iekļaujies pašas noteiktajos standartos un attaisnot pašas cerības un sapņus. Nelikt sev vilties.. Nav viegls darbiņš – bet kas tad cits varētu būt mūsu uzdevums uz šīs zemes, ja ne tieši tas? Pasmaidi, jo šodiena noteikti izdosies – un rītdiena arī! 🙂 xo, S.

Pāris dienas izlaidu, bet nekas 😀 Šodien beidzot biju savā pirmajā izbraukumā ar auto, baigi forši! 😀 Man JAU iepatikās ļoti pārkāpt noteikumus ha ha 😀 Tagad jāsāk krāt uz auto Tenerifē 😎 Nekas tās baigi daudz nav noticis, visu laiku esmu skriešanā, pēdējā nedēļa, pēdējās lietas daru, skrienu un daru, skrienu un daru, jau sāk nedaudz apnikt. Nekas, pēc nedēļas jau sauļošos pie okeāna dažas dienas, kamēr darba atļaujas tiks nokārtotas un tad jau būs jāsāk meklēties 😀

Reiz saviem draugiem biju uzdevusi jautājumu – kas piešķir viņu dzīvei jēgu? Cik dažādi ir mani draugi, tik dažādas bija viņu atbildes. Šodien man pašai jāatbild uz šo jautājumu… Vēl aizvien es domāju, ka tādas vienas lielās laimes un veiksmes formulas nemaz nav. Tā lielā laimes sajūta veidojas no daudziem maziem prieka un apmierinājuma mirkļiem. Protams, visa dzīve nav tikai prieks. Gadās arī pa asarai, bet tādi brīži vedina uz domām, ka manas asaras ir kā rasa. Rasa, kas veidojas no manu ilgu karstuma un aukstuma, kas dveš no maniem nepiepildītajiem sapņiem. Bet rasas uzdevums ir dot veldzi tiem krāšņajiem ziediem, kuri zied manas dvēseles un sirds dārzā. Manuprāt, ja uzdrošināmies atmest visu lieko, bet domās tik ļoti nozīmīgo, cilvēka labsajūtai vajadzīgs tik maz, bet reizē arī tomēr tik daudz. Kas vajadzīgs ir sirdij? Acu skats, kas sasilda. Viens no nedaudzajiem glāstiem. Mājas, kurās gribas atgriezties. Darbs, kas sagādā prieku. Drauga plecs, uz kura atbalstīties. Tikt saprastam, daloties savos sapņos ar tuvākajiem. Būt sadzirdētam. Spēja radīt, radīt jebko – šalli, zīmējumu, izšūtu glezniņu vai skaistu foto ar dzejoli draugam. Jaunatklāts mūzikas stils vai jauna grāmata zem spilvena. Spēja uz neprātīgu rīcību un smiekliem pat tad, ja kāda acīm tas šķiet nepiedienīgi. Tas piešķir spēku pateikties dzīvei. Jo vairāk pateicies, jo vairāk ieraugi, par ko pateikties. Šis ir mana spēka avots. Taču vislielāko spēku dod vārdi – tu esi mums tik ļoti vajadzīga! Nav nekā dārgāka par apziņu, ka esi vajadzīgs… saviem mīļajiem un draugiem! A.

Vēl nedzimušu dvīņu pāris sarunājas mātes vēderā… „Saki man, vai tu patiešām tici, ka pastāv dzīve pēc piedzimšanas?“ jautā viens dvīnis otram. „Jā, pavisam noteikti! Šeit iekšā mēs augam un kļūstam stipri, gatavojoties tam, kas būs ārā“, atbild otrs dvīnis. „Man šķiet, ka tās ir muļķības!” saka pirmais. Nevar taču būt dzīve pēc piedzimšanas – kā tad tā varētu izskatīties?“ „Tik precīzi jau es arī to nezinu. Bet tur noteikti būs daudz gaišāks nekā šeit. Un varbūt mēs skraidīsim apkārt un ēdīsim ar muti?“ „Šitādas blēņas es vēl neesmu dzirdējis! Ar muti ēst, kas par traku ideju! Mums taču ir nabas saite, kas mūs baro. Un kā tad tu gribēsi skraidīt? Tam taču nabas saite ir daudz par īsu.” „Tomēr es domāju, ka tas noteikti izdosies. Viss būs vienkārši nedaudz savādāk.” ”Tu maldies! Neviens no tiem, kas piedzimuši, taču nav atgriezies. Ar piedzimšanu dzīve beidzas un punkts.” „Es tev piekrītu, ka neviens nezina, kā izskatīsies dzīve pēc piedzimšanas. Bet es zinu, ka tad mēs redzēsim savu Māti un viņa par mums rūpēsies.” „Māti??? Tu taču neteiksi, ka tici Mātei? Nu kur tad viņa īsti ir?” „Nu šeit – mums visapkārt. Mēs esam un dzīvojam viņā un caur viņu. Bez viņas mēs nemaz nevarētu pastāvēt!” „Muļķības! Neko no tādas Mātes es neesmu jutis, tātad viņas nemaz nav.” „Un tomēr. Dažreiz, kad mēs esam pavisam klusi, var dzirdēt viņu dziedam. Vai arī sajust, kā viņa glāsta mūsu pasauli…” Buča manam dvīnim 😀

" ..Visa dzīve ir iešana pretī sev! Tikai sev. Tas ir galvenais mērķis – izzināt un iepazīt sevi! Lai galu galā nonāktu pie saskaņas. Bet, ja cilvēks no šī ceļa novirzās, tiek dotas sāpes. Lai naktī, kad sāp, viņš būtu spiests domāt. Par sevi!.. " / Zita Ramma /

Pēdējā laikā notikumi manā dzīvē un mans dīvainais (saprast – nebūt ne stabili pozitīvais) domāšanas veids pavisam ir sašūpojuši manas pašapmierinātības laivu – vakar naktī asaras pāri tās malām skalojās uz mīļotā pleciem. Un – bez reāli pamatojama iemesla. Tādos brīžos ir TIK labi, ka blakus ir tāds Viņš, kurš nebeidz atkārtot uz manām gaudām par to, cik nejedzīga mēdzu būt, ka nav jau tik traki un ka Viņš mani mīl un mīlēs arī tādu. Galu beigās vakar pieņēmu lēmumu, ka tā tas turpināties nevar, jāņem lietas savās rokās un jāizgaismo tas skats uz dzīvi reizi par reizēm! Tādam nolūkam nepažēloju naudu un nopirku skaistu bloknotu, kurā turpmāk katru vakaru pierakstīšu labās un vērtīgās lietas, kas ar mani pa dienu notikušas. Un tā nu būs lieta, kas ir tikai mana un radīta TIKAI manai labsajūtai. (l) Padalies – kā Tu izgaismo dzīves ēnainos brīžus un kādi ir Tavi rituāli/paradumi iekšējas labsajūtas un apmierinātības ar sevi un dzīvi uzturēšanai!? 🙂

hmm..5dien braucu no Rīgas uz mājām un ievēroju, ka lapas palikušas vēl rudenīgākā nokrāsā.. Itkā jau gribās to rudens skaistumu! Bet tajā pašā laikā- nu ļoti negribās drēgnās, pelēcīgās dienas! Kas zin..varbūt šogad beidzot ar draugu aizbrauksim uz Siguldu 😀 Bet nevar jau sapriecāties.. Šonedēļ skolā sāksies kārtīgas lekcijas.. diezgan daudz nākušas klāt! Nezinu ko darīšu Vokālajā meistarībā 😀 Es pat nevaru nodziedāt tās visas notis tā skaisti.. Cerams, ka nebūs baigās stingrās prasības- jo galu galā, ne jau katrs ir dziedātājs 😉 Vēl jābeidz domāt un jāsāk kaut kas reāli darīt pie parāda lietas.. Man pietiekoši daudz jau ir iesāksts, ka nevajadzētu padoties.. Bet tiek prasītas tādas lietas, kas, šķiet, man nav pa spēkam! Bet- jāsaņemās, jāsaņemās, jāsaņemās!! un nevis tikai domās, bet arī reālā rīcībā un darbībā! Vakardien atkal jau iemīlējos savā draugā, tik forši pavadījām laiku 🙂 un atkal jau domāju par to, ka rītdien braucu prom, bet viņš paliek te.. Ar bijušo klasi briest atkalredzēšanās tusiņš! lai gan cik nu mēs tur būsim! Tie, kas skolā turējās kopā un tie, kas nav palikuši iedomīgi 😀 Ja novienosimies kad un kur, notei8kti būs forši! Tā lūk..ir daudz un dažādas lietas, kas notikušas, kas notiks. Emociju gamma diezgan plaša! Kaut kā jāmēģina pieņemt to, ko nevar mainīt!

Nekādi nevaru tikt pāri vakardienai… Viņam bija dzimšanas diena.. No rīta pajautāju, kā ar svētku sajūtu, kā jūtas savos 25, pajautāju par mūsu vakara plāniem, bet viņš bija manāmi neapmierināts, ka kaut ko jautāju. Tā mēs visu dienu nostrīdējāmies ar SMS palīdzību… Sākumā tāpēc, ka viņam nav laika, pēc tam, KĀPĒC viņam nav laika utt. Rakstot tās bezgala riebīgās SMS, es visu laiku apzinājos, cik slikti viņš jutīsies SAVĀ DZIMŠANAS DIENĀ, bet visu grāvu arvien vairāk. Runāju par citām sievietēm, par to, ka viņam neesmu vajadzīga un tamlīdzīgas lietas, kas viņu veda aizvien lielākā izmisumā. Lieki piebilst, ka arī mani pašu tas tikai iztukšoja un nepratu izskaidrot, kāpēc, neskatoties ne uz ko, vēlos viņam dienu izbojāt.. 🙁 Doma vien, ka viņš varētu kādai uzsmaidīt, ka kāda viņam dzimšanas dienā iedos buču, mani dzina aizvien lielākā izmisumā, jo likās – a ko tad, ja viņam kāda iepatiksies? Tieši vakar draugos parādījās viena viņa kolēģe un strīds no tā kļuva aizvien nepatīkamāks – tik daudz rupjību no viņa nekad nebiju dzirdējusi…un es tik devu pretī… pēc darba tomēr satikāmies. Viņš kavēja un bija dzēris. Man vairs negribējās atvainoties. ‘Viņš uztaisīja pamatīgu skandālu uz ielas, kur garām gāja cilvēki un uz mums skatījās…viņš kliedza, skatījās acīs un sarunāja tik daudz nepatīkamu lietu… Man izdevās viņu pierunāt aiziet uz Čili picu paēst, jo pa dienu nebija apetītes no visas strīdēšanās…Viņš nebeidza atkārtot, par cik briesmīgu šo dienu biju viņam padarījusi… Es atvainojos tik daudz reizes, viņš lika man pazemoties, vairākas reizes stāstīt sīki un smalki, par ko tieši atvainojos… Nebeidza pacelt balsi arī picērijā, knapi atturēju no tā, ka viņš arī oficianti nolamā.. 🙁 Viņš vairākas reizes atkārtoja – paldies, šī bija briesmīgākā dzimšanas diena manā mūžā! Vienīgais, ko es šobrīd gribu, ir aizbraukt mājās, piedzerties, atlūzt un visu aizmirst. Jā, aizmirst arī pēdējos 2 gadus! – tieši gandrīz tik ilgi esam kopā. Viņš raudāja…un raudāja… un pārmeta man visu notikušo 🙁 man bija tik sāpīgi! Un zinu, cik sāpīgi bija viņam. Es biju sabojājusi viņa vienīgo 25. dzimšanas dienu mūžā… Un viss tikai tāpēc, ka sākām runāt par LAIKU, viss tikai tāpēc, ka esmu slimīgi iemilējusies viņā un, lai ko viņš man teiktu par to, ka viņam nevienu nevajag, tas nostrādā tikai konkrētā brīdī..pienāk nākamā diena un jau atkal vienīgais, par ko es spēju domāt, ir tas, vai viņam kāda nav iepatikusies utt. Tas, kas notika starp mums vakardien, ilgi nepāries.. Ne man, ne viņam. Man ir kauns un nemaz negribas viņam acīs skatīties…zinot, ka ne es viena vainīga – jūtos varen draņķīgi.. Kā man gribas viņu vienkārši mīlēt.. bet pēdējais, ko viņš man pateica pirms gulētiešanas, bija – klau, vai es tev jau teicu, ka šī bija mana briesmīgākā dzimšanas diena mūžā? :’-(

Murgs nevis riits 😀 Paguleets ir vien 4 stundas, reibonis veel galvaa un nennormaali saap mana atsistaa peeda 😀 Bijaam essiitii un nodejojaam 4 stundas bez apstaajaas 😀 ceru,ka tas atsauksies arii uz svariem, ha ha. Tiku pie bildeem ar Fedde le Grand, vinja autograafa un riktiigaam pagjiraam 😀 Bet nu bija iemesls! Priekshpeedeejaa nedeelja Latvijaa + galvenais iemesls,protams, tiesiibas! JuuuuuHuuuuuuu!!!!! 😀 Nee,bija riktigi forshi!!! :))

Jeeeeeeeeeeeeei, shodien esmu kljuvusi par pilntiesiigu shoferiiti 😀 Paldies taam,kas tureeja iikshkjus 😀

Shodien iechekojaamies onlainaa un ermanai jau biljetes ir rokaa, maneejaas veel jaaizprintee. Shodien nu jau tuuliit buut 10. datums, tas noziimee, ka ir palikushas 11 dienas liidz mees jau buusim celjaa uz turieni 😀 Man tomeer laikam ir prieks 😀 kad palasu zinjas, paklausos, ko TV runaa "gudrie viiri" man veemiens naak pa abiem galiem un gribaas vinjiem visiem paraadiit videejo pirkstu un tiities aatraak prom 😀 Izmeegjinaaju piekraameet koferus un izskataas,ka man gandriz no puses buus veel jaatsakaas,jo visam vietas nepietiek 😀 Arii tas nemaz neiepriecina 😀 Starp citu tikai shodien vakaraa piefikseeju,ka ir baigi ziimiigais datums(it kaa) 9 9 9 , taadeelj nevareeju saprast kaadeeljpilseeta pilna ar preciniekiem 😀

Esam tikuši pie gandrīz jauna ledusskapja, vecais uz kaut kādiem štrunta verķīšiem stāvēja. 😀 Mūsu roommate nu ir ievācies un ieņēmis savu mājīgo stūrīti 🙁 Nu guļam uz dīvāna, savienojumā ar matračiem dzīvojamajā istabā, bet itin nemaz nav tik traki, kā biju iedomājusies, esmu iekārtojusi tā, ka ir pat diezgan ērti un mājīgi. 🙂 Iepazināmies ar diviem igauņiem, kas tepat netālu dzīvo – jau aicināja uz prazņik. Esot vodka! 😛 Sarunājām paprazņikot nedēļas nogalē. Vispār man te patīk. (l)

Nu taa…paaris dienas dziivojos pie draudzenes, kaut kaa sheit juutos labaak nekaa maajaas, miers, ir ko dariit, var aardiities ar vinjas suni 😀 Shodien braukshanaa gandriiz porshs man ietrieca saanaa, bet nu es nedusmojos, kaut gan nee…dusmojos gan. Lai nolaadeets tas porshs, visu brauskhanu shodien izbojaaja! 😀 Un jaa, palikushas mazak kaa 2 nedeeljas liidz braukshanai uz turieni 😀

Ģērbtuves sporta klubā kā šodien izrādījās ir ļoti interesanta pasaule. Novēroju kā katra ar savu mērķi nāk – cita grib notievēt,cita tvirtāka kļūt,cita iepazīties, cita paziņas satikt. Interesanti. Vēroju kā sievietes zieķējas un smērējas ar dažnedažādiem krēmiem un serumiem, velk dīvaina paskata bikses, tinas pārtikas plēvēs, masējas ar jokainiem rīkiem,kas dažbrīd atgādina pat virtuves piederumus un visādas citādas eksekūcijas veic skaistuma vārdā. Tur,kur nevienam vīrietim nav ļauts spert kāju, sievietes atļaujas sēdēt neievilkušas vēderu, izmasēt savu celulītu, norīvēties ar raupju dvieli,un visādas tautas gudrības izmēģināt uz savas ādas un nedomāt kā gan tas viss izskatās no malas. Neliegšos – šo to esmu noskatījusi ari es savu procedūru pinveidošanai un dažādībai. Secinājums tikai viens – lai ari ka sievietes to noliegtu – tas viss vīriešu dēļ. Un ir labi,ka tā – labi,ka ir vieta,kur sievietēm noslēpties no izbrīnītiem acu skatieniem un uzlabot savu ārieni tā, lai tas viss izskatās tik viegli un dabiski,lai nevienam vīrietim pat prātā neienāk kādas pūles prasa būt skaistai, vai ne,meitenes?!?

Lēnām sāku aprast ar nemitīgo mieru sev apkārt, liekas, ka tā tam jābūt, pagaidām. Vakardien mūsu istabas biedrs, kurš drīzumā ievāksies pie mums un iztraucēs visu mūsu divvientulību 😀 , atveda mājas kinozāli, kuru viņam atdeva viņa norvēģu draugs, jo viņš pats viņu neizmantoja – stāvēja garažā zem putekļu kārtiņas. 😛 Tādi nu te ir mums draugi norvēģi. No worries! 🙂

Vakar gājām mājās pēc tusiņa un uz Brīvības/Dzirnavu stūra skatamies – baigā asins peļķe…blakus puisis staigā viss asinīs ar cigareti rokās un izmisīgi mēģina kaut ko izdarīt ar telefonu. Laigan sākumā bail bija, ja nu agresīvs un kāvies, bet piegajām, pajautājām vai viss labi un nevajag ārstu. Izrādās puisi notriekusi mašīna no riteņa, zvana ātrajai palīdzibai jau 2. reizi, bet tā galīgi bremzē… Palīdzējām puisim plaisu uz galvas aizspiest, lai neasiņo, sagaidījām ātros. Cilvēku apkārt staigāja daudz, bet brīnos, ka neviens vispār neinteresējās, kas viņam noticis! Labi, ka vismaz pats bija pie samaņas un izsauca ātros, jo neviens cits izskatās, to darīt nevēlējās… Puisis pateicībā palūdza mūsu numurus un teica, ka labprāt uzaicinātu uz teātri savā darba vietā nacionālajā teātrī 🙂 Apziņa, ka palīdzējām svešam cilvēkam ir tik forša 🙂 Ceru, ka arī man palidzēs kāds labs cilvēks, ja man kādreiz kaut kas notiks.

Šodien lasīju dzelteno presi un tur bija raksts par to, ka mūsu valsts prezidentam nav autovadītāja apliecība iegūta. Nu ok, viņu gandrīz visu laiku vadā šoferi..bet bija ziņa arī par viņa dēlu Kārli, kuram ir tikai 16 un viņš braukā ar auto ar saviem draugiem,kuri nav diži vecāki par viņu, kur nu vēl ar 3 gadu stāžu. Stulbums 🙂 Man liekas, ka prezidenta dēla statuss nevis ļauj tev " apiet" likumus, bet gan spiež tos cītīgak ievērot. Atceros,ka bija skaļas diskusijas par to, ka Jūrmalas rezidencei jābūt lieliskā stāvoklī, lai ārzemju viesiem atstātu labu iespaidu…tad kādu iespaidu diez atstāj šis fakts, ka ne prezidentam, ne viņa 16 gadīgajam dēlam nav autovadītaja apliecības un abi braukā ar auto? 🙂

Ādas ap acīm galvenās piecas novecošanas pazīmes ir: maisiņu veidošanās, plakstiņu noslīdēšana, loku parādīšanās, krunciņu veidošanās un ādas sausums. Novecošanos saistībā ar ģenētiku nav iespējams mainīt, bet ādu ap acīm var sabojāt vēl ātrāk, ja to nepareizi kopj. Meitenēm Tiklīdz meitenes sāk lietot kosmētiku, jāzina, ka svarīgi ir to pareizi noņemt. Nedrīkst no acīm noņemt kosmētiku ar jebkuru līdzekli. Vēl bīstamāk to darīt ar ziepēm un ūdeni. Šajos gadījumos ir jālieto speciāli kosmētikas noņemšanas līdzekļi, kas paredzēti ādai ap acīm. Ja iepriekš uzklātā acu tuša ir ūdensizturīga, tad jebkurš līdzeklis nederēs, bet būs vajadzīgi speciāli attīroši līdzekļi ūdensizturīgas kosmētikas noņemšanai. Pēc tušas noņemšanas var acu zonu nomazgāt ar ūdeni, ja āda ir taukaina, taču īpašas vajadzības mazgāt ar ūdeni nav. Pēc tušas noņemšanas vajadzētu uzklāt krēmu. Jaunietēm pietiks, ja krēms ir viegli mitrinošs. Jaunas meitenes nereti sūdzas, ka zem acīm veidojas vēdeklis un sīkas grumbiņas. Tas var būt no pārsauļošanās vai no tā, ka āda zem acīm netiek kopta. Ja viņas sāk rūpētieslaicīgi, tad var iegūt labu rezultātu. Tas attiecas uz sievietēm līdz 30 gadu vecumam, protams, ja nav slikta ģenētika. Vīriešiem Vīriešiem āda ap acīm ir citādi veidota nekā sievietēm, pārsvarā gadījumu tā nav tik plāna. Daba ieprogrammējusi viņiem labu izskatu ilgstošāk nekā sievietēm. Novecošanās viņiem sākas, tuvojoties piecdesmit gadu vecumam. Nelaime ir tā, ka vīrietis to nenovērtē un nekopj ādu. Pēdējā laikā nedaudz situācija ir uzlabojusies, taču diemžēl daļai vīriešu tas nemaz nerūp. Arī vīriešiem ir svarīgi lietot krēmu un likt saulesbrilles, lai aizsargātu acis. Izvēle Ziemā īpaši sausai plakstiņu ādai noteikti jāizvēlas krēms. Šajā gadalaikā tam jābūt barojošākam, protams, jāņem vērā, kāds ir dzīvesveids, vai daudz laika tiek pavadīts laukā vai telpās, kur āda cieš no sausuma. Jāatceras, ka apkures sezonas laikā ādai vajadzīga mitrināšana, bet, ejot laukā, būtu jāuzklāj barojošs līdzeklis ādai ap acīm. Ādas kopšanas līdzekļus ik pa laikam vajadzētu mainīt. To vajadzētu darīt ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem. Labākais variants — lietot vienas firmas sejas krēmu un tās pašas firmas krēmu ādai ap acīm. Ja āda ir jutīga, īpaši vaigu gali, šā faktora ievērošana ir ļoti svarīga. Kombinēt var attīrošos līdzekļus. BIO-OPTIC Īpašas Uzmanības Zona! MAIGAS ĀDAS APRŪPE AP ACĪM Āda ap acīm ir ļoti ļoti plāna, īpaši vārīga sejas daļa. Jebkura sejas izteiksme atsaucas uz ādas stāvokļa ap acīm. Zona ap acīm pastāvīgi tiek pakļauta liela skaita izmēģinājumiem: nemērenā dekoratīvā kosmētika, spilgta gaisma (lampas ofisos un veikalos, automobiļu lukturi, datoru monitoru ekrāni), slikta ekoloģija un putekļi, ofisu un tirdzniecisku centru sauss gaiss, nogurums un stresi. Vēl jo vairāk, acis pirmkārt reaģē uz nesaudzīga dzīves tēla, pīpēšanu, citiem nelabvēlīgiem faktoriem. Tieši āda ap acīm pirmā norāda mūsu vecuma nodevīgas pazīmes. Tādējādi, pilnīgi acīmredzami, ka acu kontūras zonai ir nepieciešama ļoti agra, pastāvīga un rūpīga kopšana. 4 ādas pamatproblēmas ap acīm – ir: aizkaitinājums grumbas maisi un tūskas tumši loki zem acīm Kompānija ERICSON LABORATOIRE izstrādāja efektīvus specializētus līdzekļus, lai atrisinātu katru problēmu, un daiļu procedūru kompleksveida aprūpei plakstiņu ādai. Lietojot līniju BIO-OPTIC kā speciālu procedūru kurssu, kā ekspress-kopšanu vai kā vecošanas profilaksi – jebkurā gadījumā ir vērts sākt to pēc iespējas agrāk, lai var ilgāk saglabāt skaistumu un Jūsu acu jaunību! http://www.naturalkosmetik.lv/dabigas-kosmetikas-zimoli/dabigas-kosmetikas-zimoli-ericson-laboratoire/bio-optic.html

Pinnes un pūtītes (akne), kā ar tām cīnīties Akne (pinnes, pūtītes) – tā ir tauku dziedzeru slimība. Parasti parādās sārti un iekaisīgi mezgliņi (pūtītes), kā arī komedoni – nesāpīgi un neiekaisīgi melni punkti. "Iecienīta" akne lokalizācijas vieta – sejas, kakla, krūšu un muguras āda. Tā ir hroniska slimība, kas rada smagus emocionālus pārdzīvojumus, it īpaši jauniešiem, un prasa ilgu un rūpīgu ārstēšanu. Pusaudža un jaunieša vecumā piņņu cēlonis ir pārejas vecuma dabiskas hormonālā balansa izmaiņas, kas reizēm tomēr nepāriet pat brieduma gados, kā arī nopietnākas hormonālās izmaiņas, kas saistītas ar dzimumhormonu izstrādes traucējumiem. Pretēji izplatītajam uzskatam, akne nav saistīta ar higiēnas neievērošanu, pārāk bieža mazgāšanās var pat izsausināt ādu un saasināt slimības gaitu. Arī uzturs neietekmē slimību, taču, ja kāds produkts izsauc slimības saasināšanos – no tā labāk atteikties. Piņņu problēmu jārisina, pēc iespējas agrāk konsultējoties ar dermatologu. Parastā kosmētika, kuru reklamē kā pretpiņņu līdzekļus, nesatur tik daudz ārstniecisko līdzekļu, lai ārstētu akne. Ne vienmēr pašiem izdodas tikt galā ar pinnēm. Gluži pretēji, kosmētiskie līdzekļi – krēmi, losjoni, pūderi -, kas satur lanolīnu, var saasināt slimības norisi. Arī kosmetoloģiskās procedūras nav ārstnieciskas, tās ir tikai palīglīdzeklis. Lai atbrīvotos no pinnēm un efektīvi ārstētu akne, vispirms vajag novērst komedonu veidošanos, likvidēt jau esošos komedonus, samazināt ādas tauku izdalīšanos, nomākt baktēriju vairošanās procesu, mazināt iekaisumu. Ieteicama sejas masāža. Visiem kosmetoloģiskajiem līdzekļiem jāveic individuālās panesamības tests. Tāpat ieteicama speciāla anti-akne kosmētika. Tai jābūt bez smaržvielām un ķīmiskām piedevām, no dabīgām izejvielām, kādu to piedāvā interneta veikals www.naturalkosmetik.lv. Problemātiskās ādas kopšanai ietecamas sekojošās kosmētiskās līnijas, katras var izvēlēties pēc saviem ieskatiem: http://www.naturalkosmetik.lv/dabigais-rozudens.html http://www.naturalkosmetik.lv/dabigas-kosmetikas-zimoli/dabigas-kosmetikas-zimoli-ericson-laboratoire/pure-biotic.html http://www.naturalkosmetik.lv/dabigas-kosmetikas-zimoli/dabigas-kosmetikas-zimoli-farmona/dermacos-anti-rednes-arstnieciskas-kosmetikas-linija.html http://www.naturalkosmetik.lv/dabigas-kosmetikas-zimoli/dabigas-kosmetikas-zimoli-rosactive/dabigas-kosmetikas-linija-pure-med.html http://www.naturalkosmetik.lv/minerala-kosmetika.html

beidzot mans bezmiegs ir mitējies! (l) es varu laicīgi aiziet gulēt un normāli aizmigt 🙂 laikam jau nepieciešama bija tikai apziņa,ka būs agri jāceļās un nogurumam vietas nebūs :-/ vismaz kaut kas labs arī mani piemeklē |-)

nu tā-visiem zināms,ka 1.septembris jau ir pagājis,un vairums atgriezās mācību iestādēs,kur daudziem komplektā izglītībai nāk arī dzīvošana kojās. es esmu kojiniece ar stāžu-jau 3.gads. līdz šim man vakaros interneta pietrūka tikai tad,ja nākošajā dienā bija jānodod darbs,kuram jābūt datorrakstā un nedrīkstēja skopoties ar informāciju-tātad,pāris lapas novilktas no neta 😀 bet pa vasaru laikam man jau bija izveidojies pieradums iet gulēt tikai tad,kad šajā forumā iestājies kapa klusums 😀 neteikšu,ka esmu atkarīga,bet reizēm vakaros pie sevis pasmaidu un nodomāju- diez par ko šoreiz iet kārtējais kašķis,un kura atkal tiek nostādīta uzmanības centrā? 😛 lai nu kā,bet ar cosmo dzīve bija interesantāka 😉

Pēdējā laikā es kļuvu ļoti slinka – neatceros kad pēdējo reizi izlasīju kādu grāmatu, vai iemācījusies kaut ko jaunu. Tikai nesen es sāku apjaust, ka man palika tikai viens gads, lai pataisītu sevi par vairāk vai mazāk izglītotu cilvēku, lai īstenotu savu seno sapni par mācībām ārzemēs. Es burtiski aizvilku sevi uz bibliotēku, lai paņemtu mani interesējošas grāmatas, kuras lasot, vismaz negribētos aizmigt. Kā saka: "Kas meklē, tas vienmēr atrod". Es paņēmu divas grāmatas psiholoģijā, viena no kurām man ļoooti iepatikās. Tā ir Alana un Barbaras Pizī grāmata ar nosaukumu "Ķermeņa valoda". Beidzot, pirmoreiz ilgstošā laika periodā es jūtu, ka man patīk lasīt grāmatas. Tā tiešām ir noderīga literatūra visiem – neatkarīgi no dzimuma,vecuma vai profesijas, jo tā ļauj labāk izprast cilvēka dabu pēc viņa neverbāliem žestiem, kurus arī sauc par ķermeņa valodu. Var saprast ko nozīmē rokasspiediens ar augšupvērstu plaukstu, kā var atmaskot meli, jo viņa vārdi un žesti ir pretrunā, kāpēc mēs smaidām, flirta izpausmes veidi un ne tikai. Visiem ieteiktu to izlasīt, lai prastu pareizi sevi "pasniegt" un pat iemācīties nedaudz manipulēt ar viņiem 😀 Jūs jautāsiet kā tas ir saistīts? Varbūt jūs neticēsiet, bet mēs uztveram pirmajā kārtā ne to, ko mums saka, bet to, kādus žestus cilvēks lieto, kad pasneidz mums kādu informāciju. Tas notiek zemapziņā, tāpēc daudzi par to var dzirdēt pirmo reizi kā, piemēram, es (s) Izlasiet un paši visu uzzināsiet 😛 Žēl, ka drīz jāatgriež grāmata atpakaļ, jo tā man kļuva par galda vārdnīcu kā tulkot neverbālo valodu. Baigi palīdz. 😀

Sodien sanemu jauno pasi. Bilde ka jau vienmer briesmiga, bet mani parsteidza tas super drosibas kontroles 😀 Pirkstu nospiedumu nonemsana, maksajumu kartres datu norakstishana un tamlidzigi. Vaitad tiesam kads ari musdienas, kad izsniedz jaunas pases megina tam tikt garaam? Nekas nav neiespejams, tacu pirkstu nospiedumus nez vai viltot var.. 😀 Mans instruktors jau 2. dienu ir saslimis, bet driz braukshanas eksamens, esmu satraukusies ne pa jokam 😀 Ceru, ka viss izdosies 😀

Mani pamodināja puiša zvans: "Paskaties vai kompis tagad iet?" :-O :-O :-O Pagaidām, kamēr vēl nestrādāju, kompis ir mans vienīgais sazināšanās un izklaides avots. Mēs esam diezgan dziļos laukos un viss, kur varētu aizbraukt, ir 100tiem km attālumā. Man gandrīz sirds apstājās.. Un, jā – ieslēdzu un nekā.. melna bilde. Kaut kā jau pie dzīvības dabūju, bet nu, nez, cik mans mīlulis ilgi vēl turēs. Viņam steidzami vajag rehabilitāciju!

Tikko atgriezos no Mezhparka. Ar draugu uzgaajaam nejaushi tieshaam fantastisku vietinju, kur paseedeet. Kalinjsh pie pasha ezera, diezgan augsts, kur daudzaas koku saknes noder kaa seedvietas. Aiz kalna lejaa ir arii galdinjsh ar benkjiem, kur var paseedeet arii kaa piknikaa, ja dibens saak saapeet no sakneem. Skats no kalninja burviigs – ezers visaa taa kraashnjumaa, taalumaa ap 20 vindseerferiem, suns skraida laimiigs augshaa lejaa pa kalnu, svaigs gaiss! Noteikti jaatceraas taa vieta. It kaa jau tepat vien pilseetaa, bet sajuutas kaa riktiigi aarpus, kur var mieriigi atpuusties, klusums, nav automashiinu…mieriigi 🙂

Šodiena tāda savāda.. visu laiku sanāk domāt par iepriekšējās nakts sapnis! Viņš nomira vasarā..jūlijā.negribu visam tam iet atkal cauri (rakstīt), bet tas bija vistīrākais murgs! nu jau ir pagājis nedaudz laiciņš, kopš tās drausmīgās dienas.. ar draugu aizejam pie viņa uz kapiņiem, ar draugiem tāpat pārrunājam.. šonakt es pirmo reizi viņu redzēju sapnī!!!Es pirms miega pat (par brīnumu) neko par to nedomāju..bet sapnī viņš atnāca! Laikam bija viņa bēres vai atbēres.. Raudāju laikam tikai es un viņa laba draudzene-un tur bija arī viņš(nezinu kāpēc tas viss notika pie manas mājas). Es kādam jautāju- kādēļ viņš ir te? Un man atbildēja- viņš dot pēdējo reizi no sevis atvadīties. Es pie viņa piegāju, samīļoju! viņš nobrīnījās cik daudz cilvēki sanākuši! vēl pateica šo to savā prikolista stiliņā! Es gribēju jautāt- vai viņš negrib atpakaļ!? Bet nepajautāju, jo bija bail..jo it kā redzēju- ka grib.. un tad! pēdējais teikums no viņa pēc kā pamaodos, kas man visu laiku skan galvā un liek man domāt.. -TU MIRSI TRĪS REIZES UZ ROKĀM. Tad es piecēlos bija agrs rīts. Patiesībā piecēlos ar tādu sirdi pilnu ar mieru! es domāju, cik labi, ka viņš izlēmis beidzot atnākt arī manā sapnī! un es pat nenebijos! Bet tas pēdējais teikums..tas man neliek mieru! kā to saprast?! 😐

Šodien pašmācības ceļā jau esmu apguvusi pamata frāzes norvēģu valodā. 😛 Vakardien mana vīrieša priekšnieks jau apvaicājās vai es arī meklēju darbiņu un teica, ka pajautāšot apkārt vai var man kaut ko piemeklēt, kaut kādus mazos darbiņus pagaidām, bet par to arī maksā pavisam normāli. Izklausās cerīgi un, ja pelnīsim abi, tas būs vienkārši ideāli. Nedaudz traucē tas, ka viņi te īpaši nerunā angliski, varētu pat teikt, ka ļoti slikti un, runājot viņi iestarpina ļoti daudz norvēģu vārdus, nu, jācer, ka kaut kā sapratīsimies! 🙂 Kalni, kalni, kalni.. (l)

Labrit! Aaaa….tikko paskatijos pulkstenī – nav vis nekāds rīts,bet es tikko no darba pārradusies.Bet nu stāsts nav par to. Šodien iegāju kādā grāmatnīcā(kurā-tas lai paliek noslēpums,neiešu jau celt neslavu)gribēdama nopirkt grāmatu, taču pēc paviršas stendu apskates nevarēju atrast vajadzīgo un devos uz pārdevējas pusi pēc padoma. Padevu labdienas un ņēmos iztaujāt. Sieviete neizplūda garās runās vien ar pirkstu norādīja virzienu kurā meklēt. Pēc 10 minūšu maldīšanās beidzot atradu kāroto grāmatu un devos ar platu smaidu kases virzienā.Biju, nē – vel arvien esmu, labā omā, sniezu savu Visa Classic ar laipnu "Lūdzu!", uz ko pretī saņēmu pliku neko.Kad ievadiju slepeno kodu pelēkajā aparātiņā, teicu "Paldies! Lai jums jauka diena!" – šī frāze,šķiet, bija pēdējais piliens manas laipnības pārdevējas trauciņā – viņa knapi valdīdamās neko neatbildēja,vien uzmeta iznīcinošu acu skatu ar zvērojošām zīlītēm. Tad nu es sāku domāt.Ja jau man ir tik sasodīti jauks garastāvoklis,tad kādēļ gan lai es kādam nemēģinātu uzlabot dienu ar to?!?Un kādēļ gan man būtu jāuzņem,piemēram, šīs pārdevējas negācijas?!? Tā nu es nonācu pie secinājuma,ka latviešu sakāmvārdi nav no tīra gaisa pagrābti vai no pirksta izzīsti,bet tam ir gadu gadiem uzkrāta pieredze.Tā lūk! Katrs mēs esam savas laimes kalēji! Lai Jums jauka diena (sho novēlu no sirds ar platu smaidu sejā – tā patiesi!)

Ar šodienu sieviešu grūtību pilnā dzīve ir kļuvusi par dažiem gramiem vieglāka. Mūs visas ir nomācis mūžsenais jautājums: "Kur ir visi vīrieši?" Un es zinu kur viņi ir. Tātad 21. gadsimtā viņi visi spēlē datorspēles. Un viena no šā brīža populārākajām datorspēlēm ir eRepublik.com. eRepublik ir stratēģijas pārlūkprogrammas spēle. Darbība notiek vairākās eValstīs, tajā skaita arī Latvijā. Spēlē ir iespējams dibināt savu uzņēmumu, avīzi un politisko partiju. Spēlē šobrīd piedalās vairāk nekā 217000 spēlētāju no visas pasaules un aptuveni 90% no visiem spēlētājiem ir tieši vīrieši. Tātad ko Tu iegūsi reģistrējoties šajā spēlē: 1. Lielisku pieredzi stratēģijas spēļu spēlēšanā, kas noder arī reālajā dzīvē; 2. Daudz, daudz, daudz vīriešu. reģistrēties vari izmantojot šo linku http://www.erepublik.com/en/referrer/Oktavia

Mani saak nedaudz kaitinaat, ka shim datoram ir pazudushas garumziimes, bet nekaadi nevaru taas atrast. Braukshanaa shodien gaaja labi, instruktors saka, ka nolikshu, ja nemeegjinaashu kaut kaadus mistiskos manevrus izpildiit 😀 Taatad nu jaacer, jaacer, ka bus viss taa kaa vinjsh saka 😀 Dzeru tagad alinju un atpuushos no smagaas dienas, baigi daudz skraidiiju apkaart 😀 Shodien tiku pie jaunaam superiigaam kurpeem, skropstu tushas, kreklinja un solaarija kreema sejai, viss baigi labi, man patiik jaunas mantas. RIT HELLISH(MINCIICIM:D ) IR DZIMSHANAS DIENA, NEAIZMIRSTAM VISAS VINU DRAUDZIGI APSVEIKT 😀

Vakar pašā vakarā ieradāmies jaunajā dzīves vietā – Norge, Bagn, Reinli – mountain pasture and wild cows. Šodiena tika veltīta mantu izpakošanai un nu jau gandrīz ir galā. Manam vīrišķim jau bija pirmā darba diena, vēl nav mājās. Gaidam rītdienu.