Mitrināt un atsvaidzināt, barot un saudzēt – kā kopt ķermeņa ādu vasarā?

23/07/2018

Bez saules iedeguma un silto vakaru baudīšanas ģimenes vai draugu lokā, vasaras pilnbriedā karstums ne vien apgrūtina ķermeni ar pastiprinātu svīšanu, bet arī citām izmaiņām ķermeņa kopšanā un veselības uzturēšanā. Šajā laikā ķermenim nepieciešama papildu attīrīšana, mitrināšana, barošana un aizsardzība.Vairāk par to, kā rūpēties par savu ķermeni vasaras sezonā ar vienkāršām tautas metodēm, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.

Sejas āda – mitrini, atsvaidzini un masē!

Ja ledusskapī ir saldētas ogas, sejas ādas mitrināšanu un atsvaidzinošu efektu var panākt ar ķirbju, jogurta un zemeņu sejas masku. Sajauc dažas ogas ar ķirbja mīkstumu līdzīgās proporcijās un sablenderē. Iegūto masu sajauc ar bezpiedevu jogurtu un uzklāj vienmērīgā slānī uz sejas ādas. Ļauj maskai iedarboties 15 minūtes, noskalo ar remdenu ūdeni. “Zemenēs esošais kalcijs, cinks, dzelzs un antioksidanti veicinās šūnu atjaunošanās procesus, savukārt ķirbī ir virkne vitamīnu, aminoskābes un karotinoīdi, kas savukārt ādu mitrinās un baros,” skaidro farmaceite. Tāpat karstajā laikā patīkamu vēsumu un mitrināšanu nodrošinās gurķa šķēlīšu uzklāšana uz sejas ādas. To sastāvā ir vitamīnu gūzma – B1, B2, B3, B5, B6 un C vitamīns, kā arī kalcijs, dzelzs, fosfors, kālijs, magnijs un cinks.

Savukārt interesants vingrinājums tā saucamo vārnu kājiņu mazināšanai ir šāds – aptuveni minūti ar īkšķiem ir jāspiež uz punktiem, kas atrodas centimetra attālumā no ārējiem acs kaktiņiem. Atkārto divas līdz trīs reizes.

Skrubji slaidām līnijām

Uz ķermeņa nepārtraukti veidojas atmirušās ādas šūnas –ja tās netiek laicīgi “noskrubētas”, tiek nosprostotas poras un āda netiek pietiekami mitrināta. Vienkāršākā tautas metode ir kafijas skrubis – tas nevien palīdz mazināt celulītu, bet pēc tā lietošanas āda iegūst vieglu iedeguma efektu. Lai pagatavotu skrubi, 1 ēd. k. skāba krējuma jāsamaisa ar 1. ēd. k. maltas kafijas. Iegūtā masa jāierīvē ādā līdz vieglam sārtumam un pēc tam jānoskalo ar siltu ūdeni.

“Aromātiskāks būs medus skrubis – 200 gramus katru –jūras sāli, brūno cukuru un medu – sajauc kopā. Maisījumam pievieno15 ml jojobas eļļas, savukārt 15 pilienus ēteriskās eļļas – pēc paša izvēles! Iesūcoties ādā, eļļas palīdz veidot dabisku aizsargslāni, aizturot ādā mitrumu. Tā tiek nodrošināts, ka tas neizgaro no ādas virsmas. Visas dabiskās eļļas satur ar antioksidanta iedarbību apveltīto E vitamīnu, kā arī daudz nepiesātināto taukskābju un citus taukos un ūdenī šķīstošos vitamīnus, kas labvēlīgi ietekmē ādas funkcijas,” skaidro Ieva Zvagule.

Pēdu kopšana vasarā

Vasarā pēdas iziet cauri veselam lērumam problēmu – staigāšana basām kājām, neelpojoši apavi vai īpaši pastiprināta svīšana. Tulznas, varžacis, nagu sēnīte un kārpas ir tikai dažas no iespējamām infekcijām karstajā vasaras laikā.

Lai atbrīvotos no sviedriem, lieti noderēs kāju vanniņas ar jūras sāli. Tās ne vien atbrīvos pēdu ādu no toksīniem un netīrumiem, bet arī samazinās ādas iekaisumus. Savukārt, pirms dodies uz pludmali vai treniņu, “Euroaptieka” farmaceite iesaka pēdas dezinficēt, kā arī uzklāt barojošu krēmu pēdām: “Pēc peldes jūrā, staigājot pa pludmales smiltīm, pēdas kļūst ļoti uzņēmīgas pret dažādiem patoloģiskiem mikroorganismiem. Tādēļ der atcerēties – ja pēdu āda ir elastīga un pabarota, tai būs vieglāk atvairīt infekcijas.”

Autors: Euroaptieka 23.07.2018

Mitrināšana, atjaunošanās un kustīgums: hialuronskābes loma mūsu organismā

18/02/2026

Hialuronskābe ir nozīmīga viela mūsdienu skaistuma un veselības nozarē, pateicoties tās spējai mitrināt audus, veicināt to atjaunošanos un uzlabot organisma funkcionālo līdzsvaru. Tā plaši tiek izmantota gan skaistumkopšanā, kur palīdz saglabāt ādas elastību un jauneklīgu izskatu, gan medicīnā, kur atbalsta locītavu veselību un atveseļošanās procesus. Par hialuronskābes ieguvumiem un pielietojumu skaistumkopšanā un medicīnā stāsta BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Hialuronskābe ir būtiska organisma viela, kas nodrošina ādas mitrināšanu, elastību un veicina audu atjaunošanos. Tā ietekmē šūnu dalīšanos un migrāciju, tādējādi sekmējot dziedināšanas procesus. Ar vecumu un nelabvēlīgu ārējo faktoru ietekmē hialuronskābes daudzums organismā samazinās, kā rezultātā āda kļūst sausāka, samazinās tās elastība un veidojas grumbas. Tāpēc hialuronskābi plaši izmanto gan kosmētikā, gan uztura bagātinātājos, lai mazinātu novecošanās pazīmes, uzlabotu ādas, locītavu un gļotādu stāvokli, kā arī atbalstītu terapiju noteiktu veselības problēmu gadījumā.

Hialuronskābe skaistumkopšanā

Kosmetoloģijā izšķir trīs galvenos hialuronskābes veidus pēc molekulmasas – augstas, vidējas un zemas molekulmasas hialuronskābe. Katram no tiem ir atšķirīga iedarbība uz ādu un savs pielietojums estētiskajā medicīnā un ādas kopšanā, norāda BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Augstas molekulmasas hialuronskābe – sastāv no lielām molekulām, kas neiekļūst dziļajos ādas slāņos, bet veido uz ādas virsmas aizsargplēvi, efektīvi piesaistot un noturot mitrumu. Tās palīdz nodrošināt tūlītēju ādas gludumu un komforta sajūtu. To plaši izmanto injekcijās, kā arī mitrinošos krēmos un maskās. Šis hialuronskābes veids palīdz izlīdzināt ādas reljefu un uzlabot tās vizuālo izskatu.

Vidējas molekulmasas hialuronskābe – spēj daļēji iekļūt ādas virsējos slāņos, nodrošinot ilgstošāku mitrināšanu nekā augstas molekulmasas forma. Tā veicina ādas elastību un uzlabo tās struktūru. To izmanto injekciju metodēs, kā arī kosmētiskajos līdzekļos ikdienas ādas kopšanai. Efektīva sausas ādas, smalku grumbiņu un noguruma pazīmju mazināšanai.

Zemas molekulmasas hialuronskābe – sastāv no mazām molekulām, kas spēj iekļūt dziļāk epidermā. Stimulē ādas šūnas un dabiskās hialuronskābes sintēzi, taču pati par sevi notur mazāku mitruma daudzumu. Tā visbiežāk sastopama serumos, krēmos un koncentrātos. To lieto, lai uzlabotu ādas reģenerāciju, mazinātu dehidratāciju, uzlabotu tvirtumu un samazinātu smalkās līnijas ilgtermiņā.

Kombinācijas efektīvākai iedarbībai

Kolagēns un hialuronskābe ir divas no nozīmīgākajām un savstarpēji papildinošām aktīvajām vielām mūsdienu kosmētikā. Lietotas kopā, tās nodrošina gan intensīvu mitrināšanu, gan ādas tvirtuma un elastības uzlabošanu. Optimāla efekta sasniegšanai būtiski, lai abas sastāvdaļas kosmētikas formulās būtu bioloģiski pieejamā formā, kas ļauj tām efektīvi iedarboties uz ādas slāņiem, stāsta farmaceits.

Hialuronskābe piesaista un notur mitrumu, radot piemērotu vidi kolagēna darbībai, savukārt kolagēns palīdz stiprināt ādas struktūru, uzlabojot tās blīvumu un noturību. Šī kombinācija īpaši piemērota sausai, dehidratētai un novecojošai ādai.

Ne mazāk efektīva ir C vitamīna un hialuronskābes kombinācija. Hialuronskābe nodrošina dziļu mitrināšanu, kamēr C vitamīns stimulē kolagēna sintēzi, uzlabo ādas toni un piešķir tai mirdzumu. Kopā šīs vielas veido līdzsvarotu pieeju ādas atjaunošanai un aizsardzībai pret priekšlaicīgu novecošanos.

BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins skaidro – hialuronskābe lieliski sader arī ar vairākām citām aktīvām sastāvdaļām, kas pastiprina tās iedarbību un uzlabo kopējo ādas stāvokli.

Niacinamīds (B3 vitamīns) – stiprina ādas aizsargbarjeru, veicina mitruma saglabāšanu, mazina kairinājumu un uzlabo ādas elastību.

Keramīdi – atjauno ādas lipīdu barjeru, samazina transepidermālo mitruma zudumu un pastiprina hialuronskābes mitrinošo efektu.

Peptīdi – stimulē kolagēna un elastīna sintēzi, veicinot ādas atjaunošanos un pastiprinot pretnovecošanās iedarbību.

Pantenols (B5 vitamīns) – nomierina, veicina ādas dziedināšanu un nodrošina papildu mitrināšanu.

Antioksidanti (C un E vitamīns) – aizsargā ādas šūnas no brīvo radikāļu ietekmes, palīdz saglabāt ādas veselību, tonusu un jauneklīgu izskatu ilgtermiņā.

Jāuzsver, ka hialuronskābe ir saderīga ar lielāko daļu citu aktīvo vielu, tāpēc to var droši iekļaut gan rīta, gan vakara ādas kopšanas rutīnā. Izvēloties produktu ar hialuronskābi, būtiski novērtēt aktīvo vielu koncentrāciju – efektīvam un drošam lietojumam hialuronskābes saturs parasti ir 0,1–2 % robežās. Ne mazāk svarīgs ir arī produkta pH līmenis, kam ieteicams būt no 5,5 līdz 7, lai netiktu traucēts ādas dabiskais skābju–sārmu līdzsvars un tiktu samazināts kairinājuma risks. Tā kā hialuronskābe ir dabiski organismā sastopama viela, tā parasti ir labi panesama. Nevēlamas reakcijas un blakusparādības tās lietošanas laikā novērojamas reti un pārsvarā ir vieglas.

Hialuronskābe medicīnā un veselības uzturēšanā

Hialuronskābe ir bioloģiski aktīva viela, kas organismā darbojas kā dabisks mitruma rezervuārs – tā piesaista, uzkrāj un pēc nepieciešamības atbrīvo ūdeni audos, nodrošinot optimālu hidratāciju, skaidro farmaceits. Šī īpašība ir būtiska gan ādas, gan locītavu, gan gļotādu normālai funkcionēšanai. Turklāt hialuronskābe veicina kolagēna un elastīna sintēzi, kas ir galvenie ādas tvirtuma, elastības un jauneklīga izskata nodrošinātāji.

Lai gan hialuronskābi organisms sintezē dabiski, ar vecumu tās daudzums pakāpeniski samazinās. Tas negatīvi ietekmē ne tikai ādas izskatu (sausums, elastības zudums, grumbas), bet arī vispārējo pašsajūtu un locītavu veselību. Tāpēc hialuronskābi plaši lieto gan profilaktiski, gan ārstnieciskos nolūkos.

Medicīnā hialuronskābi īpaši plaši izmanto locītavu saslimšanu, tostarp osteoartrīta, terapijā. Tā uzlabo sinoviālā šķidruma kvalitāti, veicina locītavu eļļošanu, samazina berzi starp locītavu virsmām un mazina sāpes, tādējādi uzlabojot kustīgumu un dzīves kvalitāti.

Papildus tam hialuronskābi izmanto oftalmoloģijā, īpaši sausās acs sindroma mazināšanai, jo tā palīdz uzturēt acu gļotādas mitrumu un nodrošina ilgstošu komfortu. Ķirurģijā un brūču aprūpē hialuronskābe veicina audu dzīšanu, samazina iekaisumu un atbalsta reģenerācijas procesus.

Hialuronskābe uztura bagātinātājos

Iekšķīgi lietojama hialuronskābe pieder pie reģeneratīvo un reparatīvo līdzekļu grupas, jo tā veicina audu atjaunošanos, šūnu funkciju uzturēšanu un organisma dabisko atjaunošanās procesu, stāsta farmaceits Konstantīns Čerjomuhins. Tās regulāra lietošana palīdz uzturēt optimālu mitruma līmeni audos, uzlabot saistaudu elastību un vispārējo audu veselību.

Lai panāktu noturīgus rezultātus, hialuronskābes kapsulas ieteicams lietot vismaz vienu mēnesi vai ilgāk, jo to iedarbība ir kumulatīva. Regulāra lietošana palīdz kompensēt dabiskās hialuronskābes zudumu, atbalstot ādas, locītavu un vispārējo organisma funkciju uzturēšanu. Par jums piemērotākā līdzekļa izvēli vienmēr konsultējieties ar speciālistu – ārstu vai farmaceitu.

Atcerieties – uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Mīti un patiesība: Svešvalodas apguve prasa lielu pacietību

02/11/2020

Valodu zināšanas ir liela bagātība, kas palīdz gan veiksmīgas karjeras veidošanā, gan paplašina personīgos apvāršņus ceļojot un satiekot jaunus cilvēkus. Svešvalodas apguve prasa gan lielu pacietību, gan pašdisciplīnu un laika resursus. Taču pat tad progress nereti ir lēns. Bailes kļūdīties, pārlieka koncentrēšanās uz gramatiku vai latviešiem tik raksturīgā izvairīšanās valodu likt lietā – lūk sešas izplatītas kļūdas, ko cilvēki pieļauj, apgūstot jaunu valodu, un daži noderīgi padomi, kā tās pārvarēt.

Pašanalīzes trūkums

Mūsu prāts ne vienmēr darbojas visiem vienādi – vienam atmiņā paliek jauni spilgti izteicieni no filmas, citam – izlasītais, vēl kādam vārdu krājuma paplašināšanā palīdz asociāciju veidošana vai apgūstamo vārdu uzrakstīšana ar roku uz baltas lapas. “Ja mācies jaunu valodu, vienmēr aizdomājies – kurā situācijā un kādā veidā apgūtie vārdi palikuši prātā vislabāk? Tas palīdzēs saprast to, kā darbojas tavs prāts un atmiņa, un kā to izmantot savā labā,” iesaka valodu centra “Berlitz” pārstāve Sandra Gnevosa.

Izrunas un valodai raksturīgo skaņu apguve

Lasīšanas, rakstīšanas un klausīšanās uzdevumi neapšaubāmi ir lieliska lieta, taču jebkuras svešvalodas apguves sākumposmā svarīgi vispirms trenēt savu izrunu. Izmanto interneta resursus, lai klausītos, kā runā tie, kuriem šī valoda ir dzimtā. Klausies, nopauzē un skaļi atkārto – tas palīdzēs nostiprināt izrunu un dos lielāku drosmi valodu ātrāk likt lietā. Tāpat skaļa dažādu pamatfrāžu izrunāšana, var palīdzēt prātā nostiprināt nereti atšķirīgās teikumu konstrukcijas un vārdu savienojumus.

“Es labāk paklusēšu, lai runā citi”

Apgūstot svešvalodu, jāizmanto katra iespēja runāt un izmantot jau apgūto vārdu krājumu. Tomēr latviešiem bieži vien raksturīgais kautrīgums nereti liedz runāt un skaļi izteikties pat grupu nodarbību laikā, stāsta S.Gnevosa: “Es nezinu, kā to īsti pareizi pateikt, mans vārdu krājums nav pietiekams – tie ir biežākie iemesli, kāpēc cilvēki izvairās runāt un valodu likt lietā. Tas ir nekas cits kā bailes kļūdīties un izklausīties muļķīgi. Taču cilvēki velti par to uztraucas: kļūdīšanās ir daļa no mācību procesa, un bieži vien tieši nepareizi pateikta un pēc tam izlabot frāze vislabāk paliek atmiņā un veicina progresu jebkuras valodas apguvē.”

Koncentrēšanās uz nepareizu vārdu krājumu

Pat ja tavs vārdu krājums nav liels, svarīgākais – lai tas ir noderīgs. Ja esi iesācējs, vispirms koncentrējis uz ikdienā visbiežāk lietojamo vārdu krājuma apguvi. “Skaitļi, krāsas, ģimene, darbs, hobiji un ēdiens ir labas tēmas, ar kurām sākt. Galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk sākt runāt, un to palīdz īstenot tieši vienkārša, praktiska vārdu krājuma nostiprināšana,” skaidro Sandra Gnevosa.

Pārlieks fokuss uz gramatiku

Ja esi sācis mācīties jaunu valodu, neuztraucies tik daudz par gramatiku! Sākumposmā svarīgākais ir vārdu krājuma nostiprināšana un paplašināšana, savukārt gramatiku var nostiprināt vēlāk. Tāpat neizvairies no runāšanas tikai tāpēc, ka nejūties droši par to, vai lietoji pareizo locījumu vai pagātni. “Cilvēkiem bieži nez kāpēc šķiet, ka pateiktajam teikumam noteikti jābūt perfektam un ar sarežģītiem vārdiem. Šī iemesla dēļ daudzi sākumposmā pārlieku koncentrējas uz gramatiku. Tomēr pieredze rāda, ka visātrāk valodu apguvē progresē tieši tie, kas visvairāk runā un tādējādi apgūst jaunus vārdiņus un frāzes,” stāsta Sandra Gnevosa.

Netikšana pāri motivācijas zudumam

Jebkuras valodas apguvē pienāk brīdis, kad motivācija mazinās: progress nav tik raits un mācības sāk šķist grūtas un laikietilpīgas. Šādos brīžos svarīgi aizdomāties par iemesliem un mērķiem, kas lika mācības uzsākt. Ja jaunu vārdiņu un gramatikas apguve nedaudz apnikusi, padomā: kuras tēmas vai notikumi tev šobrīd šķiet īpaši interesanti? Varbūt tā ir ceļošana, varbūt kultūra vai jaunās tehnoloģijas – atrodi sevi interesējošu tēmu apgūstamajā svešvalodā un apvieno valodas apguvi ar interesējošās tēmas izzināšanu, iesaka “Berlitz” pārstāve.

Mīti un patiesība: Kādos gadījumos jāvēršas pie psihiatra?

25/06/2020

Psihoemocionālās veselības traucējumiem var būt dažādi iemesli, kurus parasti vispirms izmeklē, identificē un bieži arī risina sarunas veidā. Bez šaubām, mūsdienās profesionāli psihiatri un psihoterapeiti cilvēkus pieņem maksimāli delikātā veidā, nodrošinot vizītes diskrētumu. Tomēr jāsaprot, ka cilvēkiem, kuri pirmoreiz vēršas pēc padoma pie psihoemocionālās veselības speciālistiem, šis solis var būt diezgan grūts.

Ārkārtas situācija mainījusi daudzus līdzšinējos paradumus, arvien vairāk ikdienas nodarbju pārceļot uz attālinātu un online vidi. Daži no tiem varētu turpināt funkcionēt arī turpmāk, piemēram, psihoterapijas seansi un psihiatra konsultācijas neklātienē, izmantojot attālinātās saziņas formas tiešsaistē. Daudziem, kam tiešām nepieciešama palīdzība, diskrēta distance un pazīstamā mājas vide var būt iedrošinošs faktors, lai pieteiktos pirmajai konsultācijai pie garīgās veselības speciālista.

Mīti un patiesība: Kādos gadījumos jāvēršas pie psihiatra?

Lai gan psihiskās veselības ārstēšana mūsu sabiedrībā diemžēl joprojām dažkārt mēdz būt stipri stigmatizēta senu aizspriedumu dēļ, tomēr pozitīvā tendence ir tāda, ka cilvēki mūsdienās arvien vairāk pievēršas ne vien savai fiziskajai labsajūtai, bet arī garīgajai veselībai un nebaidās vērsties pēc palīdzības.

Kā uzsver klīnikā “Via-Una”, psihiatrija ir medicīnas nozare, kas pēta un ārstē psihiskās slimības, kas var būt saistītas gan ar emocionāliem, gan uzvedības, kognitīviem vai perceptīviem traucējumiem. Tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkam, kam šie traucējumi parādījušies, noteikti ir kāda neārstējama psihiska slimība, kam jāuzliek diagnozes zīmogs uz mūžu. Nebūt ne – ar dažādiem psihoemocionālās veselības traucējumiem var saskarties ikviens, turklāt, līdzīgi kā fiziskās veselības jomā, labāk ir pamanīt kādas slimības cēloni laikus. Tieši tādēļ speciālisti aicina nebaidīties un vērsties pēc palīdzības jebkurā no šiem gadījumiem:

Traucēts miegs un nogurums;
Trauksmes un nemiera sajūta;
Bailes, panikas lēkmes
Depresija, enerģijas zudums;
Uzmanības koncentrēšanas grūtības;
Nespēja patstāvīgi tikt galā ar ikdienas pienākumiem.

Kur vērsties pie palīdzības psihoemocionālu traucējumu gadījumā?

Ja esi saskāries ar kādu no augstāk minētajām problēmām, veselības centrs “Via-Una” piedāvā profesionālu, iejūtīgu un pieredzējušu psihiatrijas speciālistu konsultācijas. Klīnikas «VIA UNA» ārsti-psihiatri konsultē un ārstē pacientus ar psihiskiem traucējumiem, kas izpaužas dzīves pārmaiņu periodā, krīzes situācijās, kā arī psihiski-emocionālo un fizisko pārslodžu brīžos. Piesaki konsultāciju un noskaidro, kādas ir iespējas saņemt to attālināti!

Autors: Klīnika “Via Una”, veselības centrs Rīgā

24.06.2020.

Mīti un patiesība par mūsu ķermeņa aizsardzības sistēmu — imūnsistēmu

11/01/2018

Šķiet, ka pie Latvijas gada tumšākajiem mēnešiem nav iespējams pierast, jo katru gadu nogurums un fizisks vājums ir visai labi pazīstamas sajūtas ikvienam no mums. Šie simptomi var kalpot kā pirmie novājinātas imūnsistēmas vēstneši. Kā cīnīties ar miegaino pašsajūtu un iegūt enerģiju, kad tā ir visvairāk nepieciešama? Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa skaidro, kas ir imūnsistēma, kliedējot vairākus mītus, kā arī sniedz vērtīgus padomus tās aizsargāšanai.

Kāpēc stipra imunitāte ir svarīga?

Imūnsistēma cilvēka ķermenim dara milzu pakalpojumu, tā stimulē visa organisma sistēmu kopumā un aizsargā no slimību izraisošiem mikroorganismiem. Šī iemesla dēļ ir ļoti būtiski, lai imūnsistēma būtu stipra un spējīga cīnīties pret nelabvēlīgajām baktērijām, vīrusiem. Imūnsistēmas labklājība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, uzturā lietotās pārtikas, fiziskajām aktivitātēm, pašsajūtas kopumā, kā arī no zarnu mikrofloras. Zarnu traktā mītošās baktērijas ietekmē organisma darbību, jo mums vajadzīgās vielas uzsūcas caur zarnu trakta gļotādu. Līdz ar to, ja zarnu traktā atrodas nelabvēlīgās baktērijas, ir traucēta uzturvielu, vitamīnu, mikroelementu uzsūkšanās, tiek novājināta imūnsistēma.

Ieteicamie produkti imunitātes stiprināšanai

Lai ikdienā rūpētos par savu organismu un izvēlētos veselīgus ēdienus, nav nepieciešams ievērot īpašas diētas, galvenais ir saprast, kas organismam attiecīgajā brīdī ir nepieciešams. Vērtīgs imunitātes stiprinātājs ir vitamīns D, kuru saulainās vasaras dienās uzņemam ar saules stariem, bet aukstajos, tumšajos mēnešos to ieteicams uzņemt ar uztura bagātinatājiem un lietot uzturā treknas zivis, aknas, olu dzeltenumus.

Ne mazāk svarīgs ir C vitamīns, ko varam uzņemt ēdot tādas ogas kā dzērvenes, upenes, brūklenes,kā arī dažādus dārzeņus – papriku, kāpostus, pētersīļus. Tiem, kuri vēlas stiprināt imunitāti pēc iespējas efektīvāk, ļoti ieteicams ir smiltsērkšķis, jo tā lapas un ogas satur praktiski visus dabā esošos vitamīnus, tādā veidā apgādājot organismu ar dabiskajiem vitamīniem.

Ieteicams ir arī vitamīns A, cinks, selēns, alveja, kā arī polifenoli, kas ir bioloģiski aktīvas vielas, kuras darbojas kā spēcīgi antioksidanti, aizsargājot mūsu ķermeņa šūnas.

Mīti un patiesība par imūnsistēmu

Valkāt ķiploku krelles, neapmeklēt publiskus pasākumus, nesportot aukstajos mēnešos — mīti par stipras imūnsistēmas saglabāšanu ir daudz un dažādi, taču, kuri no tiem atbilst patiesībai, atbildēs Ivanda Krastiņa.

Mīts Nr. 1 – vakcinācija novājina imūnsistēmu

Ja vakcinācija tiek veikta pareizā laikā un vajadzīgā brīdī, vakcinācija stiprina, nevis novājina imūnsistēmu. Vakcinācija izstrādā antivielas pret, piemēram, gripas vīrusu, līdz ar to imūnsistēma attiecīgajā brīdī spēj reaģēt ātrāk un spēcīgāk.

Mīts Nr. 2 – uzsākt sportošanu ar lielu slodzi aukstā laikā nav vēlams

Fiziskas aktivitātes vienmēr ir vēlamas, tačuir jāzina mērs. Lielas slodzes un pārpūles rezultātā organismā rodas daudz brīvie radikāļi, kas iznīcina šūnas un bojā imūnsistēmu, tāpēc ar sportu jānodarbojas pamazām, pieradinot sevi pie vēsā laika. Katram vajadzētu izvērtēt savas iespējas un apzināties potenciālos riskus.

Mīts Nr. 3 – antibiotikas palīdz saglabāt stipru imūnsistēmu

Antibiotikas zarnās iznīcina kā nevēlamās, tā arī labās baktērijas, līdz ar to imunitāte tiek novājināta. Lai izvairītos no antibiotiku radītajām sekām, papildus var lietot labās baktērijas jeb probiotiķus, antioksidantus, minerālus (selēnu un cinku).

Mīts Nr. 4 – imūnsistēma ir nemainīga

Imūnsistēma mūža laikā mainās. Jaunībā tā ir spēcīgāka, savukārt vecumdienās tā ievērojami novājinās. Piemēram, vielmaiņai kļūstot lēnākai, tāpat arī citi organismā notiekošie procesi norisinās lēnāk.

Autors: Apotheka 11.01.2018

Mīti un patiesība par kontracepciju

27/04/2012

Jūs droši vien ne reizi vien esat dzirdējuši, ka kontracepcija veicina aptaukošanos. Jūs tāpat ne reizi vien esat dzirdējuši, ka tā nav taisnība. Kā tad īsti ir patiesībā? Lai noskaidrotu reālo situāciju, lūdzām ārstam – ginekologam Dacei Matulei izskaidrot biežāk dzirdētos mītus par kontracepciju un tās pielietojumu.

Mīts: Orālie kontracepcijas līdzekļi palielina ķermeņa svaru

Daces Matules skaidrojums: Šādam apgalvojumam nav nekāda pamata. Orāli kombinētie kontracepcijas līdzekļi, īpaši vecās paaudzes augstas devas estrogēna tabletes, dažām sievietēm nedaudz var palielināt ķermeņa svaru. Tomēr ātrākam vai lēnākam svara pieaugumam ir virkne absolūti atšķirīgu iemeslu.

Mīts: Orālā kontracepcija samazina auglību

Daces Matules skaidrojums: Mīti rodas no zināšanu trūkuma par sievietes cikla fizioloģiju. Piemēram, pēc hormonālās kontracepcijas pārtraukšanas menstruācijas var nesākties laikā, tas ir, pēc viena mēneša. Vai, lietojot hormonālās kontraceptīvās tabletes, cikls var būt regulārs, bet, pārtraucot tablešu lietošanu, kļūt neregulārs un sievietei neiestājas grūtniecība. Vēl vairāk, sievietēm, kas vecākas par 30-40 gadiem, grūtniecības iespēja ir mazāka, jo auglība ar gadiem samazinās dabiskā ceļā. Tas viss tiek interpretēts kā auglības samazināšanās, bet tā nav taisnība.

Mīts: Kontracepcijas lietošanas laikā organisms pierod izmantot sintētiskos hormonus un pēc tam, kad kontraceptīvās tabletes vairs netiek lietotas, nespēj sintezēt hormonus dabiskā ceļā

Daces Matules skaidrojums: Dažām sievietēm pēc kontraceptīvo tablešu lietošanas pārtraukšanas īsāku vai garāku laiku nav dabisku menstruāciju. Tas var būt viens no šāda mīta cēloņiem. Bez tam, izskaidrojot hormonālās kontracepcijas darbības mehānismu, tiek lietoti apzīmējumi “olnīcu aktivitātes nomākšana un ovulācijas nomākšana”, kas kļūdaini var tikt interpretēta kā pilnīga olnīcu “izslēgšana”, kas nozīmē mūžīgu to darbības apstāšanos. Šāds uzskats ir ļoti cieši saistīts ar bailēm par auglības samazināšanos.

Mīts: Kontracepcija veicina pinnes un pārmērīgu apmatojumu

Daces Matules skaidrojums: Pirmo kontraceptīvo tablešu sastāvā esošajam progestīnam raksturīgas ne tikai progesterona īpašības, bet arī vīriešu dzimumhormonu – androgēnu – īpašības. Bez tam tabletes saturēja augstas hormonu devas. Tāpēc sievietēm, kas tās lietoja, patiesi novēroja pastiprinātu apmatojuma augšanu, piņņu veidošanos un taukainu ādu. Tomēr, laikam, ejot, kontraceptīvo tablešu sastāvs ir mainījies. Vairāk »

Mīts: Lietojot hormonālo kontracepciju ilgstoši, nepieciešams pārtraukums

Daces Matules skaidrojums: Visticamāk, ka šādas rekomendācijas mērķis bija drošības dēļ dot iespēju organismam “attīrīties” no hormoniem un “atjaunoties”. Šis mīts ļoti cieši saistīts ar citu nepareizu uzskatu, ka cilvēka organisms pierod pie sintētiskajiem hormoniem un tāpēc pārstāj sintezēt dabiskos hormonus. Šāds mīts radies pirms vairākiem gadu desmitiem, kad sievietes lietoja augstas devas kontracepcijas līdzekļus. Pēc šādu tablešu pārtraukšanas sievietei ilgāku laiku bija jāgaida, kamēr atjaunojas dabiskais menstruālais cikls. Tāpēc popularitāti ieguva viedoklis par vēlamu pārtraukumu, kura laikā sākās dabiskas menstruācijas un radās pārliecība, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Šādu pieeju var izskaidrot vienīgi ar psiholoģisko drošību.

Mīts: Kontracepcijai ir negatīva ietekme uz sievietes libido (dzimumtieksmi)

Daces Matules skaidrojums: Libido atkarīgs no daudziem sociāliem, psiholoģiskiem un fiziskiem faktoriem. Kontracepcijas līdzeklis parasti ir viens no konkrētākajiem un vieglāk identificējamiem faktoriem, tāpēc tā iedarbība bieži tiek pārspīlēta. Mīts: Kontracepcija nav laba pusaudzēm un sievietēm, kas vecākas par 30 gadiem. To var lietot tikai ierobežotu laiku.Daces Matules skaidrojums: Nepareizs uzskats, ka kontracepcijas lietošana negatīvi ietekmē auglību nākotnē un veselību ir viens no šāda mīta cēloņiem. Tomēr nevēlamas grūtniecības negatīvā ietekme uz pusaudzes organismu ir daudz lielāka. Tāpēc pusaudži jāaicina atturēties no agrīnām un gadījuma rakstura seksuālajām attiecībām un, uzsākot regulāras seksuālās attiecības, lietot kontraceptīvās tabletes, kas nodrošina drošu aizsardzību no nevēlamas grūtniecības. Sievietes, kas vecākas par 35 gadiem un dienā izsmēķē vairāk par 20 cigaretēm, ir pakļautas augstākam miokarda infarkta un insulta riskam. Šā iemesla dēļ viņām nav ieteicams lietot kontraceptīvās tabletes, kas satur estrogēnus. Tomēr galvenais riska faktors nav kontracepcija, bet smēķēšana, tāpēc svarīgāk ir atmest smēķēšanu, nevis drošu kontracepcijas metodi.

Mīts: Plākstera vai vaginālā riņķa lietošana ir saudzīgāka pret kuņģi

Daces Matules skaidrojums: Tas ir salīdzinoši jauns mīts. To veicinājis nepareizs priekšstats par to, kā kontraceptīvā plākstera vai vaginālā riņķa lietošana palīdz “apiet aknas”. Vairāk »

Mīts: Kontraceptīvās tabletes jālieto katru dienu vienā un tai pašā laikā

Daces Matules skaidrojums: Tablešu lietošana vienā un tai pašā laikā palīdz tās lietot regulāri. Tas ir tas pats, kas piecelties no rīta. Ja celšanās notiek vienā un tai pašā laikā, tas nesagādā grūtības. Šāda rīcība neprasa papildus pūles. Nav pareizi domāt, ka šī prasība ir ļoti strikta un tai ir kāds sakars ar kontracepcijas efektivitāti.

Mīts: Kontraceptīvās tabletes var izraisīt vēzi

Daces Matules skaidrojums: Vēzis līdz pat mūsdienām ir viena no biedējošākajām slimībām. Masu mēdiji pastāvīgi ziņo par vēža gadījumu skaita palielināšanos un sliktas ziņas izplatās daudz ātrāk nekā ziņas par jaunām zālēm un modernām tehnoloģijām agrīnai vēža diagnostikai un ārstēšanai, kas palīdz pacientam pilnībā atveseļoties, kā arī par regulārām veselības pārbaudēm, kas var palīdzēt izvairīties no daudziem hroniska vēža gadījumiem pat tad, ja rezultāti un prognozes ir ļoti sliktas. Tas pats notiek ar informāciju par kontraceptīvo tablešu ietekmi uz vēzi. Sievietēm ir grūti noticēt, ka kontraceptīvās tabletes var palīdzēt izvairīties no olnīcu un dzemdes vēža.

Mīts: Kontraceptīvais plāksteris ir drošāks par kontraceptīvajām tabletēm

Daces Matules skaidrojums: Kamēr tiek lietots transdermālais plāksteris, iekšķīgi nav jālieto nekas. Tāpēc sieviete var domāt, ka šāda kontracepcijas metode ir drošāka. Tomēr nav pareizi domāt, ka ādas plāksteris nesatur hormonus un tā aktīvā viela nenonāk aknās un nebojā tās. Sieviešu fantāzijai nav robežu. Dažas no viņām domā, ka plāksteris maģiskā veidā spēj no attāluma ietekmēt dzimumorgānus, novēršot grūtniecību. Bez tam, vairums zāļu tiek lietotas iekšķīgi, tāpēc arī kontraceptīvās tabletes tiek uzskatītas par zālēm. Neviens neliek zāles uz ādas. Tāpēc plāksteris nav zāles. Tas ir ļoti primitīvs skaidrojums un iespējams tikai informācijas trūkuma dēļ. Šādi uzskati raksturīgi sievietēm, kurām trūkst elementāru zināšanu par kontracepcijas darbības principiem.

Mīts: Kontraceptīvās tabletes var izraisīt iedzimtas kroplības

Daces Matules skaidrojums: Bailes par savu pēcnācēju veselību ir ļoti dabiska parādība. Kāpēc veseliem vecākiem dažreiz piedzimst bērni ar iedzimtām kroplībām? Kas nosaka vienas vai otras kroplības attīstību? Kad šis faktors sāk darboties – pirms grūtniecības vai tās laikā? Kā izvairīties no iedzimtu kroplību rašanās? Uz visiem šiem jautājumiem diemžēl šodien neviens nevar dot skaidru un viennozīmīgu atbildi. Iedzimtu kroplību attīstību var veicināt smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, nepareizas ēšanas paradumi, bērna ieņemšana brieduma gados vai visi šie faktori kopā. Neviens nevar sniegt specifisku informāciju par to.

Mīts: Kontraceptīvajām tabletēm ir izteiktas blakusparādības

Daces Matules skaidrojums: Sievietes mēdz dalīties savā pieredzē par kontracepcijas līdzekļu lietošanu ar draudzenēm un darba kolēģēm. Visbiežāk diskusijas notiek par to, kas izraisa vislielākās problēmas – par blakusparādībām, īpaši par tām, kas pēc kontracepcijas līdzekļa lietošanas uzsākšanas ir visnegaidītākās. Šādā veidā tiek kultivēti mīti. Detalizēta informācija par zālēm, kas atrodama katrā iepakojumā, arī var radīt zināmu ietekmi, jo lietošanas instrukcijā norādītas visas detaļas par blakusparādībām un to biežumu sievietēm, kuras lieto līdzīgus medikamentus. Tomēr vienmēr nevar noteikt, vai sūdzības par vienu vai otru blakusparādību ir saistītas ar kontracepcijas līdzekļu lietošanu. Tāpēc sievietes pēc lietošanas instrukcijas izlasīšanas ātri “pieraksta” sev visas tur minētās blakusparādības. Nav pareizi domāt, ka visas lietošanas instrukcijā pieminētās blakusparādības obligāti piemeklēs visas zāļu lietotājas.

Mīti un patiesība par glābēju seriāliem!

25/10/2022

Filmās un seriālos attēlotā ugunsdzēsēju, mediķu un citu glābšanas dienestu darbinieku ikdiena ir varonīgu notikumu un drāmu pilna, taču ekrānos redzamais ne vienmēr atbilst reālajai dzīvei, kaut arī emocijas, kuras skatītāji gūst, ir pavisam īstas.

Ugunsdzēšanas glābēju seriāla “Čikāga liesmās” (“Chickago Fire”) veidotāji cenšas, lai viss izskatītos pēc iespējas reālistiskāk, tāpēc filmēšana notiek reālā ugunsdzēsēju depo, bet fonā aktieriem bieži redzami arī īsti ugunsdzēsēji. Jāpiebilst, ka šis depo kļuvis par vienu no iecienītākajām tūristu apskates vietām Čikāgā.

Ar šo seriālu ir saistīts arī cits interesants fakts, proti, 2012. gada novembrī vietējais televīzijas ziņu kanāls skatītājiem ziņoja par baisu aviokatastrofu Čikāgā, rādot tiešraides kadrus no notikuma vietas. Kā vēlāk izrādījās, patiesībā tas bija tobrīd jaunās seriāla “Čikāga liesmās” sērijas filmēšanas laukums.

Seriāla “Čikāga liesmās”, ko var skatīt kanālā “Fox Life” darbdienu vakaros plkst. 21.55, pirmizrāde notika neilgi pirms šā incidenta, 2012. gada 10. oktobrī. Tas ar panākumiem tiek rādīts vairāk nekā desmit gadus. Pavisam nesen, 2022. gada 22. septembrī, tas piedzīvoja jaunās, 11. sezonas, pirmizrādi.

Vēl viens seriāls, kurš ataino glābēju ikdienu, ir “9-1-1”, kas tiek filmēts kopš 2018. gada un nupat, 2022. gada 19. septembrī, piedzīvoja 6. sezonas pirmizrādi. Tas stāsta par Losandželosas policistiem, feldšeriem, ugunsdzēsējiem un dispečeriem, kas pirmie dodas palīdzēt nelaimē nokļuvušajiem. Seriāls skatāms katru darba dienas vakaru kanālā “Fox”, plkst. 21.00.

Seriāla veidotāji bieži iedvesmojas no reāliem notikumiem un izsaukumu zvaniem, ko saņem ASV glābšanas dienesta “911” darbinieki.

Glābēju seriālu katras sērijas sižets mēģina attēlot ugunsdzēsēju ikdienu, taču īstajā dzīvē ugunsdzēsējiem, par laimi, nav katru dienu jāriskē ar savu dzīvību vai jāglābj nelaimē nonākušie. Viņi dzēš arī aizdegušos matračus, glābj kaķus, kas uzkāpuši augstu kokos un sniedz cita veida palīdzību. Kādi vēl mīti un patiesības par ugunsdzēsēju un citu glābēju darbu eksistē?

Mīts. Ēka ir liesmās, bet dūmu tikpat kā nav

Patiesībā, pat ja ugunsgrēks izcēlies nelielā telpā, tas rada pietiekami daudz dūmu, lai redzamība būtu tuvu nullei. Īsta ugunsgrēka aina būtu telpa, pilna ar pelēku, zaļu vai melnu dūmu mākoni.

Gandrīz vienmēr personāži piedūmotājā telpā redzami, stāvot kājās. Reālajā dzīvē ugunsdzēsējiem bieži nākas rāpot pa grīdu, kur ir labāka redzamība un gaiss, ko ieelpot.

Turklāt daži personāži šajā piesmakušajā telpā vēl pamanās risināt personīgās drāmas un citus jautājumus, kas realitātē, protams, nav iespējams.

Ugunsgrēku dzēšanas ainās tiek izmantoti rūpīgi novietoti propāna gāzes degļi, kas rada liesmu efektu. Šos degļus uzpilda attālināti. Jāatzīmē, ka filmēšanas laukumā ir daudz cilvēku ar ugunsdzēšamajiem aparātiem. Dūmu, protams, nav, jo skatītājiem ir jāredz aktieri.

Kino un televīzijas dēļ, kur redzami drošsirdīgi ugunsdzēsēji, kas, ilgi nedomājot, metas degošās ēkās, cilvēkiem ir radies priekšstats, ka arī reālajā dzīvē tā notiek. Taču pirmais ugunsdzēsēja likums ir izvērtēt savu drošību un tikai tad doties glābšanas misijā.

Mīts. Jaunie ugunsdzēsēji dodas dzēst ugunsgrēku jau pirmajā darba dienā

Ja citās darba vietās mēdz būt tā saucamās ‘‘ugunskristības’’ jau pirmajā darba dienā, tad ugunsdzēsēju darbā tas nav pieļaujams. Pat labi apmācītus, jaunos darbiniekus pirmajos izsaukumos parasti pavada kolēģi, kuriem ir vismaz piecus līdz 15 gadu pieredze, un viņi ir labi sagatavoti izaicinājumiem, kas viņus sagaida.

Protams, visi, kuru darba aprakstā ir ugunsgrēku dzēšana un dzīvību glābšana, aktīvi trenējas, lai uzturētu sevi labā fiziskā formā, taču ugunsdzēsēju depo neatlasa darbiniekus pēc izskata. Darba pienākumos nav arī ugunsgrēku dzēšana un cilvēku glābšana bez krekla, kā tas redzams dažās seriāla sērijās.

Mīts. Ugunsgrēka dzēšanas laikā ir daudz kliegšanas

Kritiskās, dzīvībai bīstamās situācijās cilvēki mēdz paaugstināt balsi, lai viņus var sadzirdēt apkārtējā haosā. Taču viena no pirmajām lietām, kas jāiemācās ugunsdzēsējam, ir saglabāt mieru jebkuros apstākļos.

Radio sakari īstajā dzīvē arī nav tik perfekti, kā to rāda seriālos – to dzirdamība var pasliktināties vai pat pilnībā pazust, atstājot glābējus bez iekšējiem sakariem. Tāpēc apmācībās tiek uzsvērts, ka būtiskākā informācija jānodod sarunas sākumā, lai sakaru pārtrūkšanas gadījumā glābējiem būtu visa nepieciešamā informācija palīdzības sniegšanai.

Mīts. Ugunsdzēsēji bieži sadeg liesmās

Patiesībā ugunsdzēsēji iet bojā ne tikai veicot darba pienākumus. Viņus piemeklē tādas pašas veselības likstas kā citu profesiju pārstāvjus – sirds slimības, vēzis un citas.

Runājot par ASV, kur risinās seriālu “Čikāga liesmās” un “9-1-1” notikumi, jāpiemin, ka šajā valstī ir ap 365 000 profesionālo un 676 900 amatieru ugunsdzēsēju. Statistika liecina, ka 2021. gadā veicot darba pienākumus gāja boja 70 glābēji. Vislielākais bojāgājušo ugunsdzēsēju skaits ASV bija 2001. gadā, kad notika 11. septembra terorakti. Tajā gadā dzīvību zaudēja 441 ugunsdzēsējs.

Tikšanās ar drošsirdīgiem seriāla “Čikāga liesmās” varoņiem katru darba dienas vakaru kanāla “Fox Life”! Savukārt, glābējseriālu cienītājiem vēl viena glābšanas dienesta saspringta ikdiena skatāma seriālā “9-1-1” kanālā “Fox” darbdienu vakaros!

Mīti un patiesība par aukstajām zupām!

03/07/2020

Vasarā Latvijā īpaši populāras kļūst aukstās zupas. Vai tās ir veselīga un ieteicama ikdienas uztura sastāvdaļa? Kā pagatavot tās veselīgi un ko vērtīgu tās spēj sniegt mūsu organismam? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Labs palīgs svara kontrolei

Karstā un saulainā laikā mēs lūkojamies pēc kāda vēsāka dzēriena un plānojam savu ēdienkarti tā, lai nebūtu ilgi jābūt pie plīts. Tieši vasaras laikā savu uzvaras gājienu sāk aukstās zupas – vieglas, atspirdzinošas un vienkārši pagatavojamas. Daudziem aukstās zupas asociējas ar vieglāku ēdienreizi, un tā tas patiešām ir, atzīst uztura speciāliste L.Sondore. Pamatā šādas zupas tiek gatavotas uz kefīra bāzes, kur tiek pievienotas marinētas bietes, svaigi gurķi, olas, zaļumi. Ir arī variācijas, kad zupas tiek gatavotas uz ūdens vai kvasa bāzes. Daudzi ir iemīļojuši okrošku ar kefīru, kvasu – auksto skābeņu vai spinātu zupu.

Vienlaikus aukstās zupas ir labs veids, kā uzņemt ikdienā vairāk dārzeņu un zaļumu. Tās nesatur daudz kaloriju, bet ir labs olbaltumvielu avots, ja tām tiek pievienotas olas un kefīrs. Tāpat aukstās zupas var būt labs palīgs arī svara korekcijas laikā, jo, ja vien šīm zupām neliksiet klāt majonēzes un trekno krējumu, tad viena zupas porcija parasti nepārsniegs 100 kcal.

Tradīcijas un variācijas

Katrai ģimenei un pat tautai mēdz būt savas auksto zupu gatavošanas tradīcijas. Ir ierasts, ka „klasiskajai” zupai ar kefīru un marinētām bietēm pievieno tikai svaigus gurķus, zaļumus un olas. Taču ir ģimenes, kurās šādai zupai liek klāt vārītus kartupeļus, desu un pat vārītu gaļu. Jo vairāk sastāvdaļu, jo zupa būs kalorijām bagātāka. Nav vienas pareizās zupas gatavošanas receptes – tā klasiski nāk no ģimenes. Taču no veselīga uztura viedokļa nav ieteicams zupu. gatavot uz ūdens, krējuma un majonēzes bāzes, pievienot desas un cīsiņus, īpaši, ja nepieciešama svara korekcija un tiek domāts par veselīgu dzīvesveidu.

Ja gribas izmēģināt ko neierastāku, ļoti interesants variants ir Kolkas stragnams – aukstā zupa ar sālītu siļķi, kefīru, marinētiem gurķiem un olu. Sezonā var likt klāt redīsus, pievienot arī svaigus gurķus. Par vasaras auksto zupu var saukt arī kurzemnieku skābputru, jo tajā ir miežu putraimi, ūdens, kefīrs vai rūgušpiens. To var papildināt arī ar zaļumiem, biezpienu. Tāpat interesanta ir auksto zupu gatavošana uz kvasa bāzes.

Modernas vēsmas

Mūsdienās aukstās zupas bieži vien gatavo arī ar kefīru, avokado, gurķiem, zaļumiem, reizēm pievienojot garneles, kā arī citas jūras veltes. Tāpat kefīram mēdz pievienot minerālūdeni. Spirgtu garšu zupai piešķirs arī nedaudz piparmētras. Garšai katrs ēdājs zupām var pievienot sinepes, mārrutkus, balzamiko krēmu, tabasko… Katram ir jāmēģina un jāatrod savām garšas kārpiņām atbilstoša recepte.

Auksto zupu variācijas ir piemērotas arī vegāniem – jo kefīra vietā var izmantot augu valsts sojas produktus. Arī vegānās aukstās zupas ir garšīgas un garšos arī tiem, kas nav vegāniskā dzīvesveida piekritēji, uzsver speciāliste.

Uztura speciālistes auksto zupu TOP 3

Kolkas stragnams – sena un garda līvu aukstās zupas recepte.

Nepieciešams: kefīrs, sālītas siļķes filejas, skābēti vai marinēti gurķi, cieti vārītas olas, zaļumi.

Pagatavošana: Kefīrā liek smalki sagrieztus gurķus, siļķi un sakapātas olas, atstāj ievilkties. Šo procesu var veikt no rīta un zupu ēst pusdienās.

Pasniedz ar rūšrāceņiem – ar mizu vārītiem kartupeļiem un zaļumiem.

Tomātu gaspačo (gazpacho) – Andalūzijas reģiona zupa.

Pagatavošana: Izmantojiet tikai svaigu, ļoti gatavu tomātu bāzi, zupa sanāks gardāka, nekā gatavojot ar tomātu sulu. Gatavus tomātus blanšē, novel miziņas un virtuves kombainā sakuļ. Pievieno sagrieztus gurķus, dažādas krāsas papriku, tomātus, daudz zaļumus, ķiplokus, čili, tabasko, pēc garšas sāli, citronpiparus, citrona sulu, tad pievieno nedaudz labas kvalitātes olīveļļu. Zupu samaisa un ļauj tai ievilkties pāris stundas. Neliek ledusskapī! Pasniedz ar ķiploku eļļā grauzdētu maizi, tomātiem, bazilika pesto.

Klasiskā biešu aukstā zupa. Aukstā zupa ar marinētām bietēm, svaigiem gurķiem, cieti vārītām olām, zaļumiem un kefīru – pagatavota pēc katras ģimenes īpašās receptes.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – aukstās zupas ir veselīga un vērtīga sastāvdaļa vasaras ikdienas ēdienkartei, taču ir ļoti svarīgi to “nesabojāt” ar neveselīgām piedevām, piemēram, majonēzi vai veikalos pirktām, treknām mērcēm. Ja gribas zupu papildināt ar kādu pikantāku un asāku noti, izmantojiet svaigus vai kaltētus garšaugus. Vasarā vietējie zaļumi ir īpaši vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots, piemēram, zaļie lociņi satur daudz dzelzi, dilles ir dabīgs asinsspiediena pazeminātājs, pētersīlis uzlabo gremošanu, un tam piemīt arī antibakteriāla darbība. Nevajadzētu aizmirst, ka sarkanām bietēm ir vēderu mīkstinošas īpašības, kā arī asinsrades īpašības.

Savukārt, ja zināt, ka jūsu kuņģis mēdz nejusties labi pēc svaigo dārzeņu un zaļumu patēriņa uzturā un pēc aukstās zupas ir uzpūties vēders, talkā var nākt piparmētru vai fenheļa tēja vai bezrecepšu medikaments ar simetikonu.

Savukārt, ja jums ir aktuāla svara korekcija, labs palīgs būs arī aptiekā pieejamās ķermeņa sastāva pārbaudes, kuru ietvaros nosaka svaru, ĶMI (ķermeņa masas un auguma samēru), ķermeņa tauku masas procentuālo attiecību pret ķermeņa kopējo masu, ūdens procentuālo saturu ķermenī, ķermeņa muskuļu masu, kaulu masu, ķermeņa bioloģisko vecumu un viscerālo tauku daudzumu. Tas palīdzēs izvērtēt tieši jums piemērotu veselīga dzīvesveida plānu.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Benu Aptieka

Mīti un fakti par celulītu

02/08/2016

Tev ir celulīts? Tu neesi vienīgā, celulīts dzīves laikā parādās 90% sieviešu, pat tādām, kas ir tievas. Pirms sāc vainot sevi, plānot kosmētiskās procedūras vai atteikties no kādiem pārtikas produktiem, izlasi patieso stāstu, kas slēpjas aiz celulīta.

Mīts: Celulīts veidojas no toksīniem tavā ķermenī.
Celulīts izpaužas kā zemādas tauku slāņa uzkrājumi. Āda kļūst nelīdzena un līdzinās apelsīna miziņai (visbiežāk uz sēžamvietas un augštilbiem, bet mēdz parādīties arī uz rokām, vēdera un citur). Saistaudi var tikt pavājināti hormonu ietekmē, fizisko aktivitāšu trūkuma dēļ un pavājināta muskuļu tonusa dēļ un liekā svara dēļ, bet ne toksīnu dēļ.

Fakts: Sievietēm celulīts ir biežāka parādība nekā vīriešiem.
Sievietēm no dabas vairāk uzkrājas tauki uz gurniem un augšstilbiem, kā arī sievietēm ir mazāk labvēlīgo saistaudu, lai to visu saglabātu vietā. Tiek lēsts, ka tomēr 10% vīriešu arī cieš no celulīta.

Fakts: Ar gadiem celulīts palielinās.
Šajā ziņā hormoni arī spēlē lielu lomu. Ar gadiem sievietes ķermenis izstrādā ar vien mazāk estrogēnu – hormons, kas palīdz saglabāt vienmērīgu asins plūsmu pa asinsvadiem. Mazāk estrogēnu nozīmē sliktāku cirkulāciju, kas arī samazina kalogēna veidošanos un saistaudu stiprumu, līdz ar to cilvēks noveco.

Mīts: Celulīts ir tikai cilvēkiem ar lieko svaru.Fakts: Celulīts var būt tev gēnos.
Tā ir taisnība, ka celulīts tiek nodots tālāk; ja tavai vecmammai un mammai ir celulīts, pastāv lielāka iespēja, ka arī tev tas attīstīsies. Ja tu neesi viena no laimīgajām, kurai radinieki ir ar gludu ādu, neuztraucies – gēni ir tikai neliela daļa no tā, kāpēc veidojas celulīts, te lielu lomu spēlē arī veselīgs uzturs un citi faktori.

Liekais svars liek celulītam tikt labāk pamanītam; jo vairāk tauku tev ir zem ādas, jo lielāks spiediens ir uz saistaudiem, kas vājākajās vietās izspiežās uz ādu. Bet celulīts var būt visādu formu sievietēm. Celulīta samazināšanas centra īpašnieks Ņujorkā saka: “Mēs pat strādājam ar Victoria Secret modelēm. Viņas ir tievas, sporto, veselīgi ēd un visu dara pareizi, bet tām joprojām ir celulīts”.

Fakts: Fiziskās aktivitātes var samazināt celulītu.
Regulāra fiziskā slodze nevar izārstēt celulītu, taču daudzos gadījumos tas var novērst vai samazināt celulīta veidošanos. Celulīts veidojas, kad saistaudu šķiedras zem ādas kļūst vājas un zaudē elastību, bet fiziskās aktivitātes (stiepšanās) stiprina tās (papildus dedzinot liekos taukus)..

Mīti par tēju

25/07/2021

Tējas ir ieguvušas lielu popularitāti mūsdienās. Tēju dzer gandrīz visi, tomēr arī par tēju ir dzirdēti vairāki mīti, kuri ir maldinoši. Šis gan attiecas uz melno tēju.

Tējā ir mazāk kofeīna nekā kafijā

Nē. Tējā ir vairāk kofeīna nekā kafijā, jo ar kafiju tiek veikta daudz nopietnāka apstrāde. Tā kā kofeīns pirmo reizi tika atrasts kafijā, tāpēc kafija ieguva savu nosaukumu.

Dzert tēju ar pienu ir kaitīgi

Nē. Kad mēs sajaucam tēju ar pienu, tur esošais tanīns ar piena palīdzību tiek pārveidots par helātu veidojošiem kompleksiem. Vienkārši sakot, tēja tonizē.

Zaļā tēja ir kaitīgāka

Nav taisnība. Šajā tējā nav pilnīgi nevienas vielas, kura varētu kaitēt mūsu veselībai. Piemēram, šī tēja satur rutīnu, kas palīdz pazemināt asinsspiedienu.

Mīti par seksu, kuriem nevajag ticēt

17/08/2021

Lūk, visbiežākie mīti par seksu! Ir daudz maldīgu priekšstatu par to, kas ir “veselīga” seksuālā dzīve. Sliktais šajos nepatiesajos apgalvojumos par seksu ir tas, ka tie var radīt viltus cerības un izraisīt vilšanos.

Sekss vienmēr sievieti noved līdz orgasmam

Ja esat starp tām sievietēm, kuras nesajūt orgasmu katru reizi, kad nodarbojas ar seksu, nejūtieties kā “kaut kas nav kārtībā”. Patiesībā tikai 30% sieviešu var viegli sasniegt kulmināciju katrā dzimumakta laikā. Parasti citām nepieciešama papildu stimulācija. Turklāt orgasmam nevajadzētu kļūt par apsēstību, jo tas vēl vairāk apgrūtina tā sasniegšanu. Vienkārši izbaudi seksu un katru tā mirkli.

Vīrieši domā par seksu katru septīto sekundi

Kā viņi varētu strādāt, ja tas patiešām tā būtu? Tomēr ir fakts, ka vīrieši vairāk domā par seksu nekā sievietes. 2011. gada pētījumā Ohaio universitātē atklājās, ka vīrieši par kaut ko seksīgu domā vidēji apmēram 18 reizes dienā, bet sievietes – 10.

Sekss ir labāks par fitnesu

Diemžēl sekss nevar atcelt sporta zāles apmeklējumu. Kamēr jūs sadedzināt kalorijas, izklaidējoties kopā ar dzīvesbiedru gultā, tradicionālais treniņš sporta zālē patērē daudz vairāk kaloriju. Sekss 30 minūtes var palīdzēt sadedzināt 85 līdz 100 kalorijas.

Mīti par randiņiem

23/10/2021

Ir dzirdēti dažādi mīti par randiņiem un mēs jums par dažiem pastāstīsim.

Par visu ir jāmaksā vīrietim

Šis mīts attiecas uz laikiem, kad sievietei pēc būtības nebija ar ko maksāt. Ja viņa strādāja, viņa saņēma maz, jo visa viņas “karjera” balstījās uz laulībām. Viņai nebija personīgās naudas, bet vīram vajadzēja uzturēt ģimeni. Šobrīd ir citi laiki. Sievietes pašas pelna, tādēļ ne vienmēr visus randiņu ir nepieciešams apmaksāt vīriešiem.

Sekss tikai trešajā randiņā

Normālas seksuālās attiecības sākas tad, kad abi partneri to vēlas un abi piekrīt. Cilvēks ir ļoti sarežģīta būtne, kuru ietekmē ne tikai bioloģiskie, bet arī sociālie mehānismi. Tāpēc kāds ir gatavs seksam jau pirmajā randiņā, bet kāds, pamatojoties uz pārliecību, gaidīs līdz kāzām.

Mīti par kosmētiku, kuriem sievietēm ir jāpārstāj ticēt

15/02/2017

Mūsdienās kosmētika ir neatņemama daudzu sieviešu sastāvdaļa. Arī perfekta grima izveidošanas māksla ir mainījusies (pietiek paskatīties kaut vai kontūrēšanu). Taču, dzenoties pakaļ jaunajiem skaistuma standartiem, sievietes ir aizmirsušas par vairākiem pamatnoteiktumiem, kurus nedrīkst neievērot.

Mīts: Skropstu tušu var izmantot tik ilgi, līdz tā sāk velties kamoliņos

Jā, kamoliņi tušā ir viena no pazīmēm, kas liecina par to, ka tuša ir veca. Taču katrai skropstu tušai ir derīguma termiņš, un parasti tas ir ap trim mēnešiem. Jo ilgāk pēc termiņa beigām tu tušu lieto, jo lielāka ir iespēja iegūt kādu infekciju.

Mīts: Gulēšana ar uzklātu kosmētiku nekādu ļaunumu nenodara

Kad tu guli, tava sejas āda mēģina atjaunoties. Bet, ja uz tavas sejas ir palicis uzklāts tonālais krēms, tas aizsprosto poras, atūdeņo ādu un traucē tai atjaunoties. Tas var beigties ar dažādām infekcijām un izsitumiem.

Mīts: Kosmētikas dēļ veidojas akne

Te ir jāsaka, ka šis mīts ir tikai daļējs. Pati par sevi kosmētika nekādas slimības neveido. Ja vien tajā nav kādas kaitīgas baktērijas. Tas, savukārt, nozīmē, ka biežāk ir jāmazgā kosmētikas otiņas un sūklīši.

Mīts: Kosmētikai nav derīguma termiņa

Protams, ka ir! Visiem kvalitatīviem kosmētikas produktiem ir noteikti derīguma termiņš. Tiklīdz tu atver kādu kosmētikas produktu, tajā iekļūst gaiss un baktērijas, kas norāda uz to, ka tas vairs pārāk ilgi nekalpos…

Mīts: Otiņas nav jāmazgā, ja tās lieto tikai viens cilvēks

Dalies tu ar otiņām vai, nē, bet tās ir jāmazgā bieži. Jo retāk to dari, jo vairāk baktēriju tur nosēžas.

Mīts: Ūdensnoturīgo skropstu tušu var lietot ikdienā

Nē. Ja tu neplāno peldēt vai raudāt, izmanto parasto skropstu tušu. Ūdensizturīgā tuša satur vairāk sausinošu sastāvdaļu, kas padara skropstas vājākas un trauslākas.

Mīts: Tonālo krēmu var testēt uz rokas

Nē. Tava seja iesauļojas daudz ātrāk un biežāk, tāpēc, tev pat nemanot, ir tumšāka. Labāk tonālā krēma toni piemeklēt, izmēģinot to uz sejas.

Tekstu sagatavoja: Diāna Dieviete/ Avots: Soulpost.ru

Mīti par kontracepciju

06/10/2011

Jūs droši vien ne reizi vien esat dzirdējuši, ka kontracepcija veicina aptaukošanos. Jūs tāpat ne reizi vien esat dzirdējuši, ka tā nav taisnība. Kā tad īsti ir patiesībā? Lai noskaidrotu reālo situāciju, lūdzām ārstam – ginekologam Dacei Matulei izskaidrot biežāk dzirdētos mītus par kontracepciju un tās pielietojumu.