Regulāri lietojot uzturā pārtiku un dzērienus, kuru sastāvā ir daudz cukura, kā arī nesekojot līdzi glikozes līmenim asinīs, varam nepamanīt, ka cukura līmenis asinīs ir kļuvis paaugstināts, kas var izraisīt dažādas veselības problēmas, kā, piemēram, nervu un asinsvadu sistēmas bojājumus. Smagākajos gadījumos paaugstināts cukura līmenis asinīs var izraisīt saslimšanu ar 2. tipa cukura diabētu. Lai izvairītos no šādām veselības problēmām, ir ieteicams ikdienā samazināt neveselīgu, cukurotu ēdienu un dzērienu lietošanu uzturā. Kā ikdienā savā ēdienkartē aizstāt cukuru un kā varam nomākt vēlmi pēc kā salda, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.   

Paaugstināts cukura līmenis asinīs – viens no 2. tipa cukura diabēta ierosinātājiem

Paaugstinoties cukura līmenim asinīs, tiek dots signāls aizkuņģa dziedzera šūnām izstrādāt insulīnu – hormonu, kas palīdz cukuram nokļūt organisma šūnās. Cukurs ir galvenais cilvēka enerģijas avots, un, ja šūnas to ir saņēmušas pietiekamā daudzumā, cilvēks var normāli funkcionēt – var būt fiziski aktīvs, strādāt, mācīties. 

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kas rodas, ja aizkuņģa dziedzeris neražo pietiekami daudz insulīna vai arī organisms nevar efektīvi izmantot saražoto insulīnu, kas regulē cukura jeb glikozes līmeni asinīs. Cilvēkiem, kuri saskaras ar šādām problēmām, ir bojāts metabolisms un vielmaiņas procesi. Laika gaitā diabēts var radīt risku veselībai un izraisīt sirds, asinsvadu, acu, nieru un nervu bojājumus. 2. tipa cukura diabēts nav iedzimts, par tā ierosinātājiem kļūst mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, paaugstināts stress, neveselīgs ēdiens, paaugstināts cukura līmenis asinīs, tāpēc tas ir biežāk sastopams kā 1.tipa cukura diabēts, kas ir iedzimts. Maldīgs ir uzskats, ka tikai taukaini un trekni ēdieni ir atbildīgi par lieko svaru, visbiežāk tas ir cukurs. Liekais cukura daudzums organismā pārvēršas par taukiem, radot lieko svaru, kas ir viens no cukura diabēta riska faktoriem. Ja ikdienā esam aktīvi, tad organismā esošās cukura rezerves tiek pārvērstas glikozē un enerģijā. 

Cukura veidi – mīti un patiesība

Ikdienā cukuru uzņemam pat neaizdomājoties kuros ikdienā bieži patērējamos produktos un dzērienos tas ir sastopams, bieži vien pat tādos, kuros var šķist, ka cukura nav, piemēram, cīsiņos, maizē. Cukuru klasificē vairākos veidos, tostarp pēc kristāla izmēra (granulēts, pulverveida vai īpaši smalks) un krāsas (balts vai brūns). Dažādie cukura kristālu izmēri nodrošina katram no tiem unikālas funkcionālās īpašības, padarot to piemērotu atšķirīgiem pārtikas produktiem un dzērieniem. Cukura krāsu galvenokārt nosaka uz kristāliem palikušās vai tiem pievienotās melases daudzums – tā ir viela, kas rodas cukurniedru vai cukurbiešu apstrādes rezultātā un, jo tumšāka melase, jo vairāk vērtīgo vielu saglabājušās cukurā. Piemēram, cukurniedru melase ir ievērojama ar augstu dzelzs saturu.

Cukuru uz pārtikas produktu etiķetēm mēdz dēvēt arī citādi, piemēram, agaves nektārs, niedru sulas kristāli, dekstroze, galaktoze, glikoze, kukurūzas sīrups ar augstu fruktozes saturu, melase un saharoze. Saldi un cukuroti ēdieni var izraisīt dopamīna izdalīšanos, ko smadzenes asociē ar baudas sajūtu, kas savukārt var izraisīt atkarību no cukura. Visbīstamākais cukura veids ir fruktoze – cukurs, kas sastopams saldumos, gāzētos un saldinātos dzērienos, kā arī augļos, tāpēc, lai gan augļus uztveram kā veselīgus un vēlamus ikdienas uzturā, būtu jāievēro mērenība – ieteicams ēst mazāk tādus augļus, kas satur daudz fruktozes (bumbieri, banāni, ķirši, vīnogas un mango). Lielākā daļa fruktozes, ko uzņemam, nonāk aknās, radot tām ievērojamu pārslodzi un patērējot aknu šūnu fosfātu rezerves. Fruktoze ne tikai bloķē hormonus, kas regulē apetīti un rada sāta sajūtu, bet arī izraisa metabolo sindromu, kas izraisa vidukļa aptaukošanos. Īpaši cieš vēdera iekšējie orgāni un aknas, ap kuriem pastiprināti veidojas tauki.

Cik cukura ieteicams uzņemt? 

Dienas cukura deva drīkst būt ne lielāka kā 10% no kopējās dienas enerģijas – vidēji 50 g jeb 10 tējkarotes, savukārt veselības veicināšanai ieteicams uzņemt ne vairāk kā 5% no kopējās dienas enerģijas devas – vidēji 25 g jeb 6 tējkarotes. Šīs normas attiecas uz papildus pievienoto cukuru jeb to, ko pievienojam klāt tējai, kafijai, apēdam kā saldinātos jogurtus, konfektes, ievārījumu šokolādi, smalkmaizītes, kūkas, limonādes, u.c.

Kādas ir alternatīvas cukuram?

Pastāv uzskats, ka 2. tipa cukura diabēta slimnieki un cilvēki, kuriem ir šāds risks, nedrīkst vispār uzturā lietot cukuru un produktus ar augstu cukura saturu, bet tā nav, ir tikai jāseko līdzi tā patēriņam. Tomēr, mājās gatavojot vai, ja ir vēlme saldināt tēju vai kafiju ar cukuru, varam meklēt alternatīvas, piemēram, stēviju, kas ir dabiskais cukura aizvietotājs. Stēvija var būt pat 200 – 300 reižu saldāka par cukuru, tāpēc lietojama daudz mazākās devās. No dabiskajiem saldinātājiem varam lietot arī dateles, medu un kļavu sīrupu. Viens no zināmākajiem mākslīgajiem saldinātājiem ir saharīns, kas ir ķīmisks savienojums ar saldu garšu. To var pievienot ēdienam un tas var būt līdz pat 300 – 400 reizēm saldāks par cukuru. Kā alternatīvu var izvēlēties arī aptieku sortimentā nopērkamos cukura aizvietotājus pulveru formā, ko pievienot ēdienam.

Ko darīt, ja visu laiku gribas ko saldu?

Reizēs, kad kārojas kas salds, meklējam tūlītēju risinājumu, kas acumirklī varētu mazināt šo vēlmi, un pat liels gribasspēks var nepalīdzēt, lai roka nepastieptos pēc kā cukurota. Ieteikums ir nevis aizliegt sev saldus produktus pavisam, bet šo problēmu risināt kompleksi, lai vēlme pēc saldumiem mazinātos. Farmaceite Zane Melberga dalās 7 vienkāršos un praktiskos ieteikumos, lai mazinātu kāri pēc cukura:

1. Ievēro regulāras ēdienreizes. Pieturies pie stingra ēdienreižu režīma, lai situācijās, kad ir aizmirsies paēst, nemeklētu našķus, kas ir viegli pieejami. Atceries, visam jābūt līdzsvarā, tāpēc neēd par daudz un arī nebadojies. 
2. Izvēlies veselīgus našķus. Tie var būt burkāni, gurķi, āboli, kas ir saldeni, bet ne ar augstu cukura līmeni. Tie var būt dabiski žāvēti augļi, rieksti, tādas pavasara veltes kā diedzētas sēklas. Laba alternatīva ir arī tumšā šokolāde, kas satur mazāk cukura un ko nespējam tik daudz apēst.  
3. Uzņem pietiekamu daudzumu šķidruma. Šķidrums organismam ir nepieciešams, lai samazinātu dehidrācijas risku, taču, ja nepatīk ūdens garša, ir iespēja pievienot citrusaugļus, citronu vai arī kādu garšaugu. 
4. Neaizmirsti fiziskās aktivitātes. Tās ne tikai palīdzēs izvairīties no liekā ķermeņa svara, kas ir viens no riska faktoriem 2. tipa cukura diabētam, bet jo vairāk nodarbosimies ar fiziskajām aktivitātēm, jo vairāk cukura patērēsim, lieki neuzkrājot to organismā. Atceries, ka cukuru organisms izmantoto enerģijai. 
5. Uztura bagātinātāji. Aptiekās un to sortimentā ir pieejami dažādi uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir hroms, kas palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs. Atceries, ka pirms iegādes noteikti konsultējies ar farmaceitu. 
6. Maini paradumus. Tās var būt arī tik vienkāršas darbības, kā izvairīšanās no saldumu iegādes, veikala apmeklējuma laikā vai saldumu novietošana tālāk no tādām viegli pieejamām vietām kā uz galda vai plauktā. Atteikties no saldumiem būs vieglāk, ja, piemēram, nospraudīsi mērķi atļaut sev saldumus vienu dienu nedēļā, pārējās dienas no tiem atturoties.
7. Reizi gadā veic pārbaudes. Reizi gadā jāveic asins analīzes tukšā dūšā, kas pārbauda glikozes jeb cukura līmeni asinīs. To var izdarīt gan aptiekās pie farmaceita, gan pie ģimenes ārsta. Aptiekās ir nopērkami arī paškontroles testi cukura līmeņa noteikšanai mājas apstākļos – farmaceits izstāstīs un izskaidros to lietošanu.

Salvija nav tikai garšviela! Ko tā dod veselībai? Salviju vēl arvien mēdzam uzskatīt par garšvielu, tomēr, zinātnei attīstoties, ir atklāti jaunas, pārsteidzošas salvijas pielietojuma iespējas. Senatnē par glābjošu augu uzskatīto salviju patiešām ir vērts turēt pa rokai.  

Kādēļ glābjoša?

Salvijas (Salvia officinalis) vēsture ir visai sena. Auga nosaukums cēlies no latīņu vārda salvere, kas nozīmē – tikt izglābtam. Romieši to uzskatīja par svētu un ievāca tikai speciālas ceremonijas laikā. Vācējiem nebija ļauts izmantot dzelzs darbarīkus, jo metāls samazināja salvijas ārstniecisko vērtību. Cilvēkiem piešķīra īpašus darbarīkus un lika pirms darba kārtīgi nomazgāties, iesvētīties un nest upuri dieviem. Romieši, kuri uzturā lietoja ļoti daudz gaļas, bez šī gremošanas traktu glābjošā auga visticamāk būtu neskaitāmu vēdera problēmu mocīti. Grieķi salviju izmantoja vēl plašāk – dažādu ādas slimību, čūlu gadījumā un pat kā pirmo palīdzību pēc čūskas koduma. Grieķu paruna vēsta: kā gan cilvēks var nomirt, ja viņam dārzā aug salvija?

Savukārt Amerikas kolonistiem izrādījās noderīga salvijas tēja. Laikā, kad vēl nebija nekādas infrastruktūras, skarbas ziemas un maz iekrātas pārtikas un resursu neražas gadiem, bija īpaši svarīgi saglabāt labu veselību. Stindzinošā aukstumā salvijas tēja ne tikai atslābināja un sasildīja, bet arī ārstēja saaukstēšanos un drudzi. Tieši šā iemesla dēļ salvija bija teju visbiežāk izmantotais ārstniecības augs. Turklāt īpaši noderīga salvija izrādījās sievietēm – tā samazināja asiņošanu mēnešreižu laikā, atviegloja menopauzes simptomus.

Tomēr kolonisti bija ne tikai izturīgi ļaudis, bet arī tādi, kas mīl labi paēst. Vislabprātāk salviju izmantoja Pateicības dienas svinībās, pievienojot to tradicionālajam tītara cepetim ne tikai kā garšvielu – viņi zināja, ka salvija gaļu padara vieglāk sagremojamu.

Pret elpceļu infekcijām un ne tikai

“Mūsdienās produkti ar salviju sastāvā ir pieejami arī aptiekās – šis lieliskais augs tiek pievienots kā veselību uzlabojoša sastāvdaļa. Ārstniecības salvija sastopama uztura bagātinātājos, kas paredzēti elpceļu veselībai, jo salvija atvieglo norīšanu. Salviju izmanto arī tējā – gan atsevišķi, gan kopā ar citam drogām, jo salvijas lapas var palīdzēt uzturēt augšējo elpceļu funkcijas, atvieglot ādas, mutes un rīkles gļotādas iekaisumu. Aptieku plašajā piedāvājumā ir spreji mutes un kakla gļotādai, kas satur salviju, un sūkājamās tabletes ar antiseptisku iedarbību. Tāpat salvija atrodama arī sieviešu veselībai paredzēto tēju sastāvā,” stāsta Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone.

Krūzi salvijas tējas?

Ziemas sezonā salvijas tēja var būt labs palīgs veselības uzturēšanā. “Uzvāra ūdeni, bet pirms tējas pagatavošanas dažas minūtes pagaida, līdz ūdens mazliet atdziest, jo, uzlejot verdošu, salvijā esošās ēteriskās eļļas iztvaiko. Uz divām tējkarotēm svaigu salvijas lapu vai vienas tējkarotes kaltētu lapu lej ceturtdaļlitru ūdens. Maisījumu apklāj un ļauj ievilkties 10 minūtes. Pirms dzeršanas tēju var saldināt ar medu. Ja nomāc klepus, gripa vai kāda kakla problēma, var pagatavot uzlējumu no salvijas un fenheļa maisījuma. To var dzert kā tēju vai skalot ar to rīkli,” iesaka Ērika Pētersone.  

Pētnieki nesnauž

Zinātnieki ik pa laikam pievēršas šķietami pazīstamu ārstniecības augu pamatīgākai izpētei. “Vienā no šādiem pētījumiem tika noskaidrota salvijas spēja pozitīvi ietekmēt atmiņu. 2003. gadā tika publicēts pētījums, kura ietvaros viena grupa jauniešu dzēra salvijas ekstraktu, bet otra  placebo. Jauniešiem ik pēc noteikta laika posma bija jāpilda atmiņas tests. Izrādījās, ka salvijas devu ieņēmušie dalībnieki uzrāda krietni labāku īslaicīgo atmiņu, nekā placebo grupas jaunieši,” teic „Mēness aptiekas” farmaceite. 

Tajā pašā 2003. gadā angļu profesors Pīters Houtons Britu farmaceitiskajā konferencē prezentēja atklājumu, kas vēstīja, ka noteiktas salvijas pasugas satur vielas, ko zāļu kompānijas mākslīgi ražo Alcheimera slimības ārstēšanai. Salvia miltorrhiza jeb Ķīnas salviju Āzijā izmanto, lai cīnītos ar cerebrovaskulārajām slimībām jau vairāk nekā tūkstoš gadu. 21. gadsimtā arī zinātne apliecina, ka to var izmantot kā terapeitisku līdzekli Alcheimera slimības gadījumā.

Vienalga kāda ir tava brīvdienu aktīvās pavadīšanas izvēle – ģimenes izbrauciens ar velosipēdiem, pārgājiens, atpūta pie ūdeņiem vai ceļojums pāri robežām, pienācīga sagatavošanās, domājot par veselību un iespējamiem negadījumiem, ļaus justies drošāk un pilnvērtīgi izbaudīt brīvdienas.

“Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone saka: “Ar sagatavošanos aktīvām brīvdienām var būt kā ar lietussarga ielikšanu somiņā, dodoties ārā no mājām – ja to paņemsi, lietus visticamāk nebūs, bet, ja aizmirsīsi, lietussargs izrādīsies pat ļoti vajadzīgs. Tādēļ – lai cik bezrūpīgi šķiet brīvdienu plāni, mazs mirklis pārdomām par to, vai pa rokai būs viss veselībai svarīgais, lai to uzturētu vai novērstu kādas ķibeles sekas, noteikti nenāk par ļaunu.” 

Gudra plānošana un kompakta aptieciņa

Patīkami pārsteigumi priecē vienmēr, taču nepatīkami var sabojāt brīvdienas visiem. Tādēļ pirms došanās brīvdienās ir vērts izveidot sarakstu ar veselībai nepieciešamajām lietām un rūpīgi salikt tās līdzi ņemamā somā, viegli pieejamā nodalījumā. Protams, šādas aptieciņas saturs atšķirsies atkarībā no atpūtnieku individuālajam vajadzībām, tomēr dažas zāles un medicīnas preces būs universālas ikvienam jebkurā vecumā un jebkādā aktīvā brīvdienu pavadīšanas programmā.

“Visu brīvdienu aptieciņai nepieciešamo var iedalīt piecās grupās – medikamenti, pirmās palīdzības līdzekļi, higiēnas līdzekļi, krēmi vai losjoni aizsardzībai pret sauli un kukaiņu atbaidīšanas līdzekļi. Šķiet daudz, tomēr varu apgalvot, ka tie neveidos tik nozīmīgu svaru un neaizņems somā tik lielu vietu, lai no šāda veselībai svarīga satura atteiktos,” teic farmaceite.  

Medikamenti 

1. Ikdienā lietojamās zāles

Ja dienā zāles jālieto vairākas reizes vai brīvdienu plāni ārpus mājām paredzēti vairākām dienām, noteikti jāņem līdzi medikamenti, ko lieto hroniskas slimības ārstēšanai, vai kas ir nepieciešami noteiktu iespējamo stāvokļu (piemēram, migrēnas saasinājuma) novēršanai.

• Pret sāpēm

Nesteroīdais pretiekaisuma un pretsāpju līdzeklis, ko aptiekā var iegādāties bez receptes, būs noderīgs, ja piemeklē galvassāpes (menstrualās u.c.), ja sāpes radušās kritiena, sastiepuma rezultātā.

• Gremošanas sistēmai

Nereti brīvdienās pie dabas vai kādā kafejnīcā baudītais ēdiens var radīt gremošanas traucējumus. Lai tos novērstu, aptieciņā var ielikt gremošanas fermentus saturošu medikamentu, ka arī kuņģa skābi mazinošu līdzekli.

Noteikti jāņem līdzi arī līdzeklis pret caureju, piemēram, aktivētā ogle vai diosmektīts. 

• Pret alerģijas simptomiem

Antihistamīna līdzeklis ir īpaši svarīgi tiem, kuri ir alerģiski, pakļauti sezonālajai alerģijai jeb siena drudzim. Došanās pie dabas var izraisīt alerģiskus simptomus (acu asarošana, nieze, šķaudīšana), kas traucēs izbaudīt brīvdienas.

Pirmajai palīdzībai 

1. Līdzeklis brūču dezinficēšanai 

Ūdeņraža peroksīds brūču tīrīšanai un dezinficēšanai, aerosols, ziede vai gels brūču apstrādei, kas palīdz novērst infekcijas attīstību brūcē.

• Antibakteriālie plāksteri

Plāksteri jāiegādājas dažādu izmēru, jo var būt nepieciešami gan nelielai tulznai, gan pamatīgam nobrāzumam.

• Elastīgā saite 

Elastīgā saite noderēs, piemēram, traumētas potītes, ceļgala, elkoņa vai plaukstas aptīšanai.

• Marle (5 – 10 cm plata)

Ja ir dažādi plāksteri, marle var nebūt obligāta, tomēr ieteicams paņemt, jo tā var noderēt, ja gadījusies kāda lielāka brūce. Tad jāizmanto arī līmlente, ar ko var fiksēt marli, lai tā nenoslīd. 

• Uzreiz lietojami aukstuma maisiņi 

Paredzēti traumu un apdegumu dzesēšanai, var lietot arī izmežģījuma, sastiepuma gadījumā. Pieejami aptiekās.

• Šķēres (ar noapaļotiem galiem) 

Ar tām ir visērtāk nogriezt marli, taču, ja līdzņemšanai piemērotu šķēru nav, var izlīdzēties ar saliekamo nazi, kam taču vajadzētu būt, dodoties pārgājienā vai izbraucienā uz vairākām dienām.

• Pincete un speciālā pincete ērču noņemšanai

Var noderēt gan parasta pincete, ko izmantot gadījumā, ja no brūces jāizņem kāds svešķermenis, jāizvelk skabarga vai dzelonis, gan arī speciālā pincete, kas paredzēta pareizai piesūkušās ērces izvilkšanai.

Higiēnai

1. Antiseptiskas salvetes

Šīs salvetes nepieciešamas, lai dezinficētu instrumentus, piemēram pinceti vai rokas.

• Antibakteriālas salvetes vai cita veida līdzeklis rokām 

Vajadzīgas roku dezinfekcijai gan pirms brūces apstrādes, gan pirms ēdienreizes, ja nav iespējams rokas nomazgāt ar ziepēm zem tekoša ūdens. 

• Vienreiz lietojamie gumijas cimdi

Ieteicams izmantot, apkopjot asiņojošu brūci.

Drošībai saulē

1. Saules aizsargkrēms 

Uzturoties saulē ilgstoši – dodoties velo izbraucienā vai atpūšoties pie ūdeņiem – noteikti vajadzētu izvelēties aizsargkrēmu ar SPF 30 vai vairāk.

• Želeja saules apdegumiem

No apdeguma var izvairīties, ja lieto situācijai un ādas tipam atbilstošu saules aizsarglīdzekli, taču, ja tomēr gadījies apdedzināt ādu, tai nekavējoties ir jāsniedz palīdzība, uzklājot alvejas želeju.

Komfortam un cīņai pret insektiem

1. Līdzeklis bērniem 

Jāizvēlas speciāli bērniem paredzēts līdzeklis kukaiņu atbaidīšanai. Tas nedrīkst saturēt vairāk par 10% – 15% dietiltoluamīda (DEET), jo, uzsūcoties organismā caur ādu, sastāvā esošā ķīmiskā viela var nodarīt kaitējumu veselībai. Jāņem vērā, ka zīdaiņiem līdz divu mēnešu vecumam šādus līdzekļus lietot nedrīkst.

• Līdzeklis pieaugušajiem

Pieaugušajiem būs piemērots līdzeklis, kas satur 30% – 50% DEET vai līdz 15% pikaridīna.

“Kad brīvdienu aptieciņa ir nokomplektēta, svarīgi pārbaudīt, vai līdzi paņemto medikamentu derīguma termiņi ir spēkā un vai zāles ir iesaiņotas tā, lai tām nevar piekļūt bērni. Ne mazāk svarīgi ir instruēt bērnus par drošības pasākumiem ceļā, mežā, pie ūdeņiem,” izdevušās brīvdienas vēlot, atgādina farmaceite Ērika Pētersone.  

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”.„Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Sēņošanas sezona Latvijā, šķiet, ir nepārtraukts process – gaileņu “medības” vasarā plūstoši pāriet beku un baraviku maratonā agrā rudenī. Pareizi pagatavojot sēnes, savas garšas kārpiņas varēsim lutināt visas ziemas garumā. Gadsimtu gaitā cilvēki ir atraduši daudz veidu, kā pagatavot sēnes un uzglabāt tās ziemai. Populārākos paņēmienus mūsdienīgas saimnieces virtuvē apkopojusi “Kesko Senukai Latvia” mājsaimniecības preču kategorijas vadītāja Līva Briede. 

Sēņu sagatavošanu nedrīkst atlikt uz nākamo dienu

Lai cik kārdinoši šķistu atgulties un atpūsties pēc garas pastaigas pa mežu, jāatceras svarīgs noteikums: sēnes ir jātīra un jāapstrādā tajā pašā dienā, kad tās salasītas. Šo darbu nevar atlikt līdz nākamajai dienai, jo sēnes ļoti ātri bojājas, zaudē uzturvērtību un izdala veselībai kaitīgas vielas. 

“Pārnākot mājās no meža, nesāciet citus darbus. Visātrākais un vieglākais veids, kā sēnes notīrīt, ir iemērkt tās ūdenī, taču tā sēnes zaudē aromātu un lieliskās garšas īpašības. Tāpēc labāku rezultātu iegūsiet, izvēloties ķēpīgāku un laikietilpīgāku apstrādes veidu – tīrīšanu ar nazi. Baravikas, apšubekas, gailenes un sviestbekas uzreiz var likt pannā un cept, visas pārējās sēnes gan ir jāvāra vismaz 10 minūtes. Kad sēnes nogrimst katliņa dibenā un pārstāj veidoties putas, sēnes ir gatavas tālākai apstrādei,” atgādina “Kesko Senukai Latvia” mājsaimniecības preču kategorijas vadītāja Līva Briede. 

Speciāliste iesaka jau laikus pārliecināties, vai virtuvē atrodas viss sēņu pagatavošanai nepieciešamais – ietilpīgs katls un ērta panna, parocīgs nazītis tīrīšanai un, protams, burkas, kurās sagatavotās sēnes uzglabāt. Nedrīkst aizmirst par pienācīgu burku sagatavošanu, tās rūpīgi izmazgājot un izkarsējot, lai meža veltes nenonāktu saskarē ar baktērijām.

Saldētas sēnes – kā no meža

Viens no visērtākajiem veidiem, kā saglabāt sēnes ziemai, ir tās sasaldēt. Saldētas sēnes saglabā tajās esošās uzturvielas un pēc atkausēšanas nezaudē savas garšas īpašības, tādēļ vienmēr garšos kā tikko no meža. Tās ir arī viegli pagatavojamas, vienīgi tām ir jāatrod vieta saldētavā un jāatceras pāris svarīgu lietu. Pirmkārt, nav ieteicams sasaldēt ūdeņainas, sulīgas sēnes, piemēram, apšubekas. Otrkārt, tikai baravikas, gailenes un sviestbekas drīkst sasaldēt bez iepriekšējās novārīšanas. Gailenes pirms sasaldēšanas var apcept pannā. 

“Ja gadījusies bagātīga raža, bet nav piemērota pagraba, kur to visu uzglabāt, labs risinājums ir atsevišķas saldētavas iegāde. Mūsdienās ne vienā vien virtuvē blakus ikdienā lietojamam ledusskapi atrodama arī papildu saldētava, ko daudzas saimnieces izmanto tieši ziemas krājumu uzglabāšanai. Ražotāju sortimentā pieejamas saldētavas ar plašu ietilpības amplitūdu, kas pielāgojamas gan maziem pieliekamajiem, gan plašām virtuvēm, – no kompaktām 72 vai 85 litru tilpuma saldētavām līdz kārtīga ledusskapja izmēra glabātuvēm ar 200 un pat 248 litru ietilpību,” stāsta Līva Briede.

Svaigi sasaldētas sēnes saldētavā drīkst uzglabāt līdz pat gadam, bet pirms saldēšanas novārītas sēnes – tikai četrus mēnešus.  

Aromāta esence – kaltētas sēnes 

Sēņu kaltēšana ir lielisks veids, kā uzglabāt meža velšu krājumus ziemai. Kaltētas sēnes var viegli atpazīt pēc to izcilā aromāta un izteiktās garšas. Žāvēšanai labi noder baravikas, apšubekas, sviestbekas un citas sēnes, kuras nav tārpainas vai bojātas. 

“Speciāli sēņu žāvētāji ir izcils risinājums aizņemtajiem: šajās ierīcēs sēnes tikai jāieliek, automāts visu pārējo izdarīs jūsu vietā, vienīgi jārēķinās, ka šādi žāvētas sēnes mēdz zaudēt daļu aromāta. Elektriskajā dehidratorā var pagatavot dažādus gardus našķus gan no dārzeņiem un augļiem, gan sēnēm. Dehidratora darbības princips ir liekā šķidruma iztvaicēšana zemā temperatūrā apmēram 12–48 stundu laikā atkarībā no produkta veida,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” speciāliste. Galvenais ir sēnes nepārkaltēt, lai tās nezaudētu aromātu un uzturvielas. 

Ja laiks ir labs, sēnes var savērt uz auklas un žāvēt saulē, bet tas ir diezgan ilgs process. Vēl viena alternatīva ir sēņu žāvēšana cepeškrāsnī ļoti zemā temperatūrā; kad sēnes jau zaudējušas daļu mitruma, temperatūra jāpaaugstina līdz 60 grādiem. Šis process ilgst dažas dienas, vienīgi jāņem vērā, ka žāvēšanas laikā sēnes izdala diezgan spēcīgu aromātu, tāpēc būtu ieteicams aizvērt dzīvojamo telpu durvis un parūpēties par vēdināšanu. 

“Kaltētas sēnes var uzglabāt burkās vai dabiska auduma maisiņos, tad tās nezaudēs savu lielisko aromātu. Lai tās pagatavotu, atliks vien ielikt kaltētās sēnes siltā ūdenī vai pienā un atstāt uz dažām stundām, bet tālākā pagatavošana ir atkarīga no jūsu fantāzijas: tās var sasmalcināt un apcept ar sīpoliem, iegūto masu izmantot pildījumiem, pievienot zupām un sautējumiem,” iesaka Līva Briede.

Kad saldētavā nav vietas, laiks sālīt un marinēt

Tiem, kam trūkst pacietības sēņu žāvēšanai vai saldētava jau pilna, jāķeras pie sēņu sālīšanas vai marinēšanas. Sēnes var sālīt vairākos veidos: ar silto vai auksto apstrādi. Izvēloties auksto apstrādi, sēnes jāievieto emaljētā traukā, jāpārkaisa ar rupjo sāli, jāpārklāj trauks ar marli, jānoslogo un jāatstāj vēsā vietā uz trim dienām, pēc tam marle jānomaina. Divu nedēļu laikā katru trešo dienu marle jāmaina, pēc tam sēnes var likt burkās un noglabāt vēsumā. 

Karstā sālīšanas metode praktiski neatšķiras no aukstās, vienīgā atšķirība ir tā, ka sālītās sēnes tiek vispirms izvārītas un tām var pievienot papildu garšvielas. Sālītās sēnes vajadzētu izlietot pusgada laikā, un pirms gatavošanas tās labi jānomazgā.

Ja sēnes tiks marinētas, ieteicams izvēlēties vienas sugas jaunās, cietās sēņu galviņas. Notīrītām sēņu galviņām jāuzlej karsta 3–4% etiķa marināde, burkas labi jāaizskrūvē un jāļauj atdzist. 

“Katrai saimniecei ir sava ideālā ziemas sēņu recepte, kas tiek pilnveidota un ar mīlestību gatavota katru gadu. Mazāku ražu var gadīties apēst arī uzreiz pēc salasīšanas – gardā mērcē vai zupā. Tāpēc galvenais, lai būtu labs sēņu gads un aromātiskās meža veltes var nest mājās lieliem groziem,” katra kaislīga sēņotāja ilgas atklāj “Kesko Senukai Latvia” mājsaimniecības preču kategorijas vadītāja Līva Briede. 

Sociālie tīkli jau sen ir neatņemama gan pieaugušo, gan jauniešu dzīves sastāvdaļa: tie tiek izmantoti darbam, izklaidei un saziņai. Vienlaikus jau kopš pirmo tīklu un vietņu izveides ir izvirzīti arī jautājumi par psiholoģisko atkarību un citām ar internetu saistītām problēmām.“Kaspersky” atgādina vienkāršus soļus populārākajos sociālajos tīklos, lai nodrošinātu to patīkamu lietošanu un palīdzētu cīnīties pret kiberņirgāšanos.

Nesenā „Facebook” aptaujā noskaidrots, ka „Instagram” negatīvi ietekmē pusaudžu, it sevišķi meiteņu, psihi. Piemēram, 32 % pusaugu meiteņu apgalvoja, ka tad, kad viņas jutās slikti, „Instagram” viņām lika justies vēl sliktāk. Starp bieži minētajiem iemesliem, kas pusaudžiem izraisa stresu, bija sacensība ar nereāliem skaistuma standartiem un sava dzīves līmeņa neatbilstības izjūta ekrānā redzamajiem.

„Instagram” cenšas atrisināt šādas problēmas, ieviešot dažādas funkcijas. Piemēram, tagad var paslēpt “Patīk” skaitītāju, un sociālais medijs ir aizliedzis filtrus, kas demonstrē nereālus skaistuma standartus.

Turklāt ir dažas vienkāršas darbības, ko lietotāji var veikt, lai justos labāk:

• Atsekot kontiem, kas liek justies skumji, neiederīgi, nedroši vai sarūgtinātam.
• Censties samazināt tiešsaistē pavadīto laiku.
• Ieturēt mazus pārtraukumus un digitāli attīrīties: iziet no sociālajiem tīkliem, atpūsties un koncentrēties uz sevi. Piemēram, „Kaspersky” ir izveidojis digitālo telpu „CyberSpa”, lai palīdzētu novērsties no raizēm un nomierinoši ieelpot, kad nepieciešams pārorientēties.

Sociālajos tīklos, sevišķi jauniešiem un turklāt pandēmijas ierobežojumu apstākļos, noris liela daļa ikdienas komunikācijas. Gluži tāpat kā var izvērsties nepatīkama klātienes komunikācija, tas var notikt arī sociālajos tīklos. Tomēr būtiskākā atšķirība ir tā, ka ņirgāšanās internetā jeb kiberņirgāšanās var piesaistīt nevēlamu plaša cilvēku loka, tostarp svešinieku, uzmanību.

Arī sociālo mediju tīkli nodrošina lietotājiem dažādus rīkus un funkcijas pašaizsardzībai pret ņirgāšanos. Piemēram, viens no populārākajiem paņēmieniem ir huligāna bloķēšana un sūdzības nosūtīšana sociālā tīkla administratoriem. Ir lietderīgi apkopot pierādījumus — saraksti un ziņu ekrānuzņēmumus sociālajos tīklos —, lai apliecinātu notiekošo.

Mēs visi vēlamies izskaust kiberņirgāšanos, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir tik svarīgi ziņot par kiberņirgāšanos. Tomēr ideālās kibertelpas izveide neaprobežojas tikai ar pretdarbošanos vajātājiem. Ir svarīgi neaizmirst, ka tas, ko pasakām tiešsaistē, var kādu sāpināt. Mums ir jābūt laipnākiem citam pret citu gan internetā, gan reālajā dzīvē

Ja kļūsti par ņirgāšanās upuri, tālākie īsie norādījumi var palīdzēt aizsargāt tevi dažādos sociālo mediju kanālos un apturēt vainīgo. Iesakām iepazīstināt ar šiem norādījumiem draugus un tuviniekus, kas saskārušies ar līdzīgām problēmām.

Ko es varu darīt „Facebook”, lai izbeigtu ņirgāšanos?

„Facebook” piedāvā dažādus rīkus cīņai ar kiberņirgāšanos. Piemēram, uzņēmums ir izstrādājis atsevišķu iebiedēšanas novēršanas centru tīņiem. Lūk, ko tu vari darīt, lai cīnītos pret ņirgāšanos „Facebook”:

• Seko līdzi, kas tevi atzīmē savā saturā. To var izdarīt laika joslas un atzīmju iestatījumos.
• Pārbaudi jau publicētos materiālus ar savām atzīmēm un, ja nepieciešams, izmantojot darbību žurnālu, noņem tās no materiāliem, ar kuriem nevēlies būt saistīts.
• Izņem agresorus no draugu saraksta, lai viņiem nav iespējas sazināties ar tevi. Ja dzēšana nepalīdz, lietotājus var bloķēt. Neaizmirsti, ka viņi par to netiks informēti. Bloķēšana neļaus pāridarītājiem atrast tavu profilu un atzīmēt tavu saturu. Turklāt viņi nevarēs pievienot tevi pie saviem draugiem un sekot līdzi tavām darbībām.
• Noteikti ziņo atbalsta dienestam par kompromitējošiem materiāliem. Tu vari iesniegt sūdzību par saturu blakus ziņai, fotoattēlam vai komentāram — tas piesaistīs „Facebook” administratoru uzmanību.

Kā cīnīties pret ņirgāšanos „Instagram”?

• Tu vari ignorēt huligānu ziņas vai izmantot ierobežojošo rīku, lai aizsargātu savu kontu, nepaziņojot par to bīstamajiem lietotājiem.
• Tu vari pārvaldīt komentārus pie savām ziņām.
• Nomaini sava konta konfidencialitātes iestatījumu: tu vari izvēlēties, kurš drīkst skatīties un komentēt tavu saturu.
• „Instagram” seko līdzi lietotāju publicētajam saturam. Ja platforma saskata varbūtēju pārkāpumu, tā paziņo lietotājam, ka viņš gatavojas publicēt informāciju, kas pārkāpj nospraustās robežas.
• Turklāt „Instagram” nesen ir ieviesis mākslīgo intelektu, kas palīdz noteikt kiberņirgāšanās pazīmes publicētajos materiālos (fotoattēlos, videoklipos vai komentāros).

Ko es varu darīt, lai cīnītos pret ņirgāšanos „Twitter”?

Tāpat kā citi sociālie tīkli, arī „Twitter” savā platformā apkaro kiberņirgāšanos. Uzņēmumam ir savs palīdzības centrs pret ņirgāšanos internetā, kur var saņemt palīdzību un padomu. Iespējamās darbības ir šādas:

• Paziņojumu filtru izvēršana ļauj filtrēt kontus, no kuriem tu saņem paziņojumus. Piemēram, tu vari nesaņemt paziņojumus no lietotājiem, kam nav profila attēla.
• „Twitter” ir paziņojumu izslēgšanas iespēja, ko vari pielāgot savām vajadzībām. Piemēram, var izslēgt paziņojumus par noteiktiem atslēgvārdiem vai veselām frāzēm. Paziņojumus var izslēgt uz dienu, mēnesi vai nenoteiktu laiku.
• Efektīvs pasākums ir arī iespēja bloķēt lietotājus. Tas neļaus bloķētajiem kontiem publicēt, redzēt tavus tvītus un lasīt tavu ziņu plūsmu.
• Ja esi ņirgāšanās upuris, tev ir arī jāziņo par aizvainojošo saturu. Tas ļaus „Twitter” rīkoties un bloķēt lietotāju vai saturu.

Kā cīnīties pret ņirgāšanos „TikTok”?

Arī „TikTok” veido dažādus rīkus, kas ļauj lietotājiem norobežoties no nevēlamas uzmanības. Tāpat uzņēmums ir sagatavojis norādījumus, kas palīdz noteikt huligānisku uzvedību un veikt pasākumus pret to. Lūk, ko var darīt, lai sevi aizsargātu „TikTok”:

• Personiskā konta videoklipu konfidencialitātes iestatījumu konfigurēšana ļauj izvēlēties, kas var skatīties katru videoklipu, un ierobežot personisko videoklipu augšupielādi.
• Nevēlamo komentāru filtrs ļauj izveidot nevēlamo atslēgvārdu sarakstu, kas tiks bloķēti videoklipu komentāros vai tiešraižu laikā, lai aizsargātu lietotājus no izsmiešanas.
• Lietotāju filtrs ļauj izvēlēties, kas var pievienot duetu lietotāja videoklipam.
• Lietotāju bloķēšana ļauj bloķēt huligānus, kas pārkāpj vietējos noteikumus, un informēt platformu par viņu darbībām.
• Ģimenes iestatījumi aizsargā tīņus un atbalsta viņu radošos centienus, nepārkāpjot personiskās robežas.

Ikviens var dot ieguldījumu cīņā pret ņirgāšanos internetā: ziņot par notikušo, saukt vainīgos pie atbildības  un pievērst citu uzmanību šai problēmai. Liela nozīme var būt pat vienkāršai laipnībai.

Miegs ir viena no svarīgākajām ikdienas sastāvdaļām, lai mēs uzturētu ne vien labu fizisko, bet arī mentālo veselību. Pilnvērtīga un regulāra miega nodrošināšana organismam ir neaizstājama, lai mēs varētu izvairīties no dažādām nopietnām slimībām. Par to, kā uzlabot un rūpēties par miega kvalitāti un ko darīt, ja parādās miega traucējumi, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Miega nozīme 

Miegs kalpo kā profilaktisks līdzeklis daudzu saslimšanu gadījumā, un, ja miegs nav pietiekams, tad dienas laikā varam saskarties ne vien ar nogurumu, bet arī ar galvassāpēm, garastāvokļa izmaiņām, kustību koordinācijas traucējumiem, traumatismu un citām sūdzībām. Turklāt nepietiekams miegs var negatīvi ietekmēt sirds un asinsvadu, imūno un nervu sistēmu, kā arī nepietiekama miega gadījumā pastāv lielāks aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēta risks, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece.

Miega traucējumi skar visu vecumu cilvēkus – gan jauniešus, gan seniorus. Šie traucējumi var izpausties kā ilga nespēšana iemigt, atkārtota pamošanās, trausls miegs un citi līdzīgi simptomi. Tiem var būt vairāki iemesli, tai skaitā maiņu darbs, krākšana, stress, neatbilstošs dienas un miega režīms, sāpes, depresija, sirds un asinsvadu, nieru vai vairogdziedzera un citas slimības.

Padomi, kā uzlabot miega kvalitāti

Ja saskaraties ar nelieliem, īslaicīgiem miega traucējumiem vai vienkārši vēlaties savlaicīgi rūpēties par miega kvalitāti, klīniskā farmaceite I. Priedniece iesaka:

• Atvēliet miegam pietiekami ilgu laiku! Cilvēkam katru dienu ir jāguļ vismaz 7 līdz 8 stundas. Darbadienās un brīvdienās ir ieteicams ievērot noteiktu miega režīmu – doties gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā. 
• Izvēdiniet telpas un iekārtojiet ērtu guļvietu! Veselīgu miegu veicina svaigs gaiss, tādēļ pirms došanās gulēt ir ieteicams izvēdināt telpas. Vislabāk izgulēsieties, ja iekārtosiet sev ērtu guļvietu – labākam miegam ir nepieciešams klusums un pilnīga tumsa. 
• Pirms miega izvairieties no elektronisko ierīču lietošanas! Pirms gulētiešanas izvairieties no TV skatīšanās vai viedierīču lietošanas, vislabāk palasiet kādu grāmatu vai paklausieties mierīgu mūziku.
• Vakarā nelietojiet kafiju, alkoholu un nikotīnu saturošus produktus! Dienas otrajā pusē nelietojiet arī līdzekļus, kas satur ārstniecības augus ar tonizējošu iedarbību, piemēram, žeņšeņu vai eleiterokoku. 
• Ikdienā ieviesiet fiziskās aktivitātes! Sportošana uzlabo miega kvalitāti un garastāvokli, kā arī mazina stresu.

Palīglīdzekļi labākam miegam

Aptiekā ir pieejami arī dažādi bezrecepšu medikamenti un uztura bagātinātāji, kas satur ārstniecības augus un melatonīnu. Melatonīns ir gan hormons, gan antioksidants, ko izmanto kā miega līdzekli, tas palīdz  samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku un atvieglo ar diennakts ritma izjaukšanu saistītās sajūtas, piemēram, ceļojot vai strādājot maiņu darbu. Melatonīnu saturoši preparāti ir pieejami dažādās formās – tablešu, pulveru, aerosolu, mutē šķīstošu plāksnīšu veidā. To izmanto kombinācijās ar ārstniecības augiem, piemēram, baldriānu, pasifloru, melisu un apini, kā arī ar magniju un B grupas vitamīniem.  BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka labam miegam īpaši nozīmīgs ir magnijs, jo tas veicina normālu nervu sistēmas darbību, palīdz mazināt nogurumu un nespēku.

Iemigt un mazināt stresu pirms naktsmiera palīdzēs arī dažādi ārstniecības augi, kam piemīt nomierinoša darbība. Pazīstamākās ārstniecības augu drogas ir baldriāna saknes, kumelītes ziedi, māteres laksti, piparmētru un melisas lapas, taču var izmantot arī auzu, pasifloras un raudenes lakstus, apiņus, liepziedus un vīgriezes. Šīs drogas var lietot atsevišķi vai komplekso tēju veidā. Aptiekā ir pieejami arī ārstnieciskos augus saturoši preparāti – sīrupi, pilieni, kapsulas, tabletes vai aerosoli. Piemērotāko produktu jums palīdzēs izvēleties farmaceits.

Svarīgi! Īslaicīgai lietošanai iemigšanas traucējumu gadījumā var izmantot uztura bagātinātājus un ārstniecības augus saturošus preparātus, taču, ja sūdzības nemazinās vai pastiprinās, nekavējoties ir jāvēršas pie ārsta!BENU Aptiekas 

Kā un kam krāt naudu? Kāpēc vajadzīgs iepirkumu saraksts? Cik maksā dzimšanas dienas ballīte? Kā pašam nopelnīt, un vai tiešām viss jāpērk par naudu? Šie jautājumi agri vai vēlu kļūst aktuāli katrā ģimenē, kurā aug bērni. Daudziem vecākiem tik labi pazīstamā drāma, kad bērns niķojas, jo grib jaunu mantu, bet vecāki atsakās to pirkt, ir skaidrs signāls – mazajam pienācis laiks apzināties naudas vērtību. 

“Šīs situācijas nav svešas arī tikko iznākušās stāstu grāmatas “Nauda un citas Cīruļu ģimenes lietas” varoņiem – māsai Katei un brālim Gustavam Par laimi, viņiem ir brīnumjauki un ļoti saprātīgi vecāki, kuri palīdz atrast vērtīgas atbildes,” stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Dažus no grāmatā lasāmajiem padomiem viņa apkopojusi arī šajā rakstā.

1. Izpratne par naudas vērtību un tās krāšanu jāmāca jau no mazotnes. Palīdziet saprast, ka mantas ir jāpērk par naudu. “Bērni, īpaši paši mazākie, nereti domā, ka mantas mājās parādās, jo viņi tās grib. Jau ar četrgadnieku varat runāt par naudas vērtību un par to, ka naudas mums ir tikai tik, cik nopelnām. Mūsdienās liela daļa naudas tiek tērēta digitāli, veicot pārskaitījumus, maksājot ar karti vai telefonu. Šajā gadījumā ir svarīgi palīdzēt bērnam saprast, ka bankomāts nav vieta, kur naudu var paņemt neierobežotā daudzumā, bet tikai tik, cik iepriekš nopelnīts,” iesaka Evija Kropa.

2. Palīdziet bērniem attīstīt plānošanas prasmes. “Palīdziet bērniem izvērtēt jebkādu finanšu lēmumu sekas. Ja bērns grib gan lielas dzimšanas dienas svinības, gan iespaidīgu dāvanu, taču ģimenes finanšu iespējas to neatļauj, jums būtu skaidri jāpasaka – ja tiks organizēti lieli svētki, lielu dāvanu saņemt nevarēs. Tā vajadzētu būt arī tad, ja, piemēram, bērns grib videospēli, taču vienlaikus viņam ir vajadzīgi jauni sporta apavi. Bērnam jāspēj izvērtēt lēmumus un jāsaprot to iespējamie rezultāti,” saka Evija Kropa.

Bērns ir izdomājis par visu savu kabatas naudu iegādāties saldumus? Lieliski, bet tad, kad viņš gribēs nopirkt kaut ko jaunu, atgādiniet, ka visa kabatas nauda tika iztērēta konfektēm, lai gan to varēja sadalīt vairākiem mazākiem pirkumiem. “Svarīgi ir ļaut bērnam ar savu kabatas naudu rīkoties pēc paša ieskatiem, bet, ja bērns tomēr veic, jūsuprāt, nesaprātīgus pirkumus, tā vietā, lai viņam pārmestu, pārrunājiet pirkuma nepieciešamību, cenu un kvalitāti,” iesaka finanšu speciāliste.

3. Bērni labāk sapratīs naudas vērtību, ja viņiem būs iespēja nopelnīt pašiem. “Bērnam ir svarīgi mācīties nopelnīt, tomēr ir darbi, par kuriem maksāt nevajadzētu,” atgādina eksperte. Maksājiet bērniem par neikdienišķiem uzdevumiem, par kuriem jūs tik un tā kādam maksātu, taču nemaksājiet par mājas uzkopšanas darbiem vai labām atzīmēm. Vienojieties ar bērniem, kādi mājas darbi ir viņu pienākums. Ja mamma nesaņem papildu samaksu par vakariņu gatavošanu, tad arī bērnam nebūtu jāsaņem nauda par kārtības uzturēšanu savā istabā. Maksāšana par ikdienišķiem darbiem var novest pie tā, ka bērns bez samaksas vairs negribēs palīdzēt. Arī par labām atzīmēm skolā nav jāatalgo. Bērnam ir jāsaprot, ka mācās sevis dēļ un ka labas atzīmes ir nepieciešamas pašam, nevis vecākiem. 

4. Ar bērniem jau no mazotnes vajadzētu runāt par to, kā darbojas profesiju un naudas pasaule. Pastāstiet par ienākumu nevienlīdzību. Vieni cilvēki dzīvo ļoti trūcīgi, citi – ļoti turīgi. To var noteikt dažādi apstākļi – mantotais īpašums, ieņemamais amats, tērēšanas paradumi, veselība, ekonomiskā situācija un daudz citu lietu. “Ļoti svarīgi bērnā attīstīt sabiedriskumu, līdzjūtību, iejūtību un sapratni. Nauda un cits materiālais īpašums nav rādītājs – par cilvēku mums vajadzētu spriest pēc viņa attieksmes. Daudzi cilvēki labprātāk dara to, kas viņiem patīk un liek justies labi, pat ja par to nopelna mazāk,” atgādina Evija Kropa.

5. Ir svarīgi pārrunāt ar bērniem drošu rīcību internetā un personas datu sargāšanu. Ļoti ticams, ka nākotnē bērni norēķināsies tikai ar elektronisko naudu (bet varbūt pat ar acu zīlītes lasītājiem, kas to lai zina), tāpēc ir svarīgi palīdzēt viņiem iemācīties droši izmantot viedās tehnoloģijas. Pārrunājiet ar savu bērnu, ka internets ir mūsu ikdienas sabiedrotais – tas mums palīdz iegūt jaunu informāciju, uzzināt jaunākās ziņas, kā arī sarakstīties ar draugiem. Interneta pasaule ir droša, ja sekojam noteikumiem un neesam pārdroši, publicējot par daudz personiskās informācijas. Stāstiet, ka īpaši rūpīgi jāizturas pret finanšu datu izmantošanu e-vidē, jo tas var radīt finansiālus zaudējumus.

“Pats galvenais – it visā rādiet piemēru,” iesaka Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. “Tieši no pieaugušo piemēra mūsu mazie iemācās visvairāk. Bērnos atspoguļojas gan mūsu labās, gan sliktās īpašības, apzinātā un neapzinātā uzvedība. Tas nozīmē, ka saviem bērniem jūs varēsiet iemācīt tikai to, ko darīsiet arī paši.”

Šos un daudzus citus vērtīgus ieteikumus meklējiet grāmatā “Nauda un citas Cīruļu ģimenes lietas”, kur apkopoti desmit aizraujoši stāsti par bērnu piedzīvojumiem un mācībām, apgūstot naudas pasauli. Grāmatas autori ir Swedbank Finanšu institūta eksperti Evija Kropa un Reinis Jansons, kā arī lietuviešu blogeris un komunikācijas speciālists Simons Urbons. Katrs stāsts papildināts ar vērtīgiem Swedbank Finanšu institūta ekspertu padomiem un diskusiju tematiem, lai veicinātu vecāku sarunas ar bērniem. Stāstu audioversijas,ko ar savu balsi iedzīvinājuši sabiedrībā pazīstami vecāki – Laura un Toms Grēviņi un Kristīne un Kaspars Virsnīši, jau šobrīd bez maksas klausāmas Swedbank Spotify un Youtube kanālā.