Nepaiet dažas stundas, kad atkal par kaut ko sastrīdamies – vnk visu laiku kaut kas nepatīk, neapmierina..un tā viņa vienaldzība – kad būtu jārunā, jāsaka..vnk pagriezt muguru un neteikt neko vai arī "kā tad", "jā, jā" utt… Man ir tik ļoti tas viss apnicis…. Tagad redzu, kā ir, kad mīlestības vairs nav – tad nav vairs nekā… tad ir tikai gaidas otra cilvēka acīs..gaidas – kad beidzot es aizvēršu šī dzīvokļa durvis ciet….pavisam…

Ar draudzeni šodien nolēmām doties uz pludmali. Diez ko labi tas nebeidzās, neesmu iesauļojusies it nemaz, ja neskaita mistisku sarkanu svītru pie matu līnijas (?). Galva sāp tā, it kā es ar pannu būtu dabūjusi, uz katra spertā soļa vibrācijas ir neciešamas. Dieniņa tā neko sev! Nu nē, lai dzīvo solārijs! Jā, arī vasarā! Ātri un bez mocībām. 🙂

jūtos bezgala vientuļi… :%27-( visa diena paiet gandrīz neko nedarot… vakar pabeidzu grāmatu un šodien jāsāk nākošā. gribas uz jūru, bet nav kompānijas, ko paņemt līdzi un vienai galīgi negribas. tagad bezjēgā klīstu pa netu un mēģinu izlemt ko lai padara. laikam jāpaskatās kāds no seriāliem, kurus esmu iesākusi… tie protams nav meksikāņu:D es esmu iesākusi skatīties Grejas anatomiju un Ēnu čukstus. abi interesanti!

Un tātad, lai arī kādas bija brīvdienas, nākamās būs noteikti labākas, jo beidzot būs garāžas izpārdošana! Runājot par izpārdošanām… Biju šodien aizbraukusi līdz dominas tirdziņam, nopirku feinas kurpītes pa 2.50 😀 Tā kā man šie pasākumi sāk arvien vairāk un vairāk iepatikties. Esmu gaidībās uz ienākumiem un arī kaut ko foršu nopirkt. Ja kāda vēl nav paspējusi pieteikties, to var izdarīt vēl rīt, arī parīt laikam 🙂 –> www.garazas-izpardosana.lv Jo vairāk cilvēku – vairāk mantu, vairāk labie atradumi 😀

Nu ko… brīvdienas aizvadītas gandrīz jaukās noskaņās. Ar draugu nolēmām nedēļas nogali pavadīt vasarnīcā jūrmalā. Uzkopām pa ziemu noputējušos plauktus un visu pārējo, gandrīz veiksmīgi uzcepām gaļu un kartupeļus un devāmies gulēt, kad pēkšņi…. izdzirdējām, ka pa mūsu terasi kāds ložņā! Ieslēdzām gaismu, lai signalizētu, ka māja nav tukša un devāmies pie miera otrajā piegājienā atstājot virtuvē iedegtu gaismu, kad pēc kādas pusstundas…. atkal tur kāds ložņāja, pietam bezkaunīgi, redzot, ka mājās ir cilvēki! Dūšas līst no mājas ārā mums nebija, tādēļ aiz durvīm nobļāvāmies, lai vācās prom un līdz pašam rītam ar lauzni gaidījām, kad zagļi varbūt atgriezīsies. Mums paveicās! Ap 7 no rīta aizgājām gulēt, kad pamodāmies savācām mantiņas, aizslēdzām visas durvis un nosolījos pa nakti tur vairs nekad nepalikt. Un kā esmu atpakaļ rīgā, tad saule spīd un tas ļoti "priecē" 😀 Foršas brīvdienas! 😀

Es jau miljons reižu biju aizmirsusi cik tomēr forša filma ir 99Franki. Visas Franču filmas ir tik perfekti ģeniālas! (l)

Vispār es domāju, ka kādu dien` es savus stāstus tirgošu par naudu; varbūt gluži ne par lielāko taksi, tomēr gana piedienīgi, lai varētu iegādāties kādas jaunas kurpītes, savas iemīļotās Nīna Rīčī smaržiņas un kādu kokčiņu pilsētas modīgajos naktslokālos. Nu gluži kā tās dāmas ap ceturto gadu desmitu, kas žurnālā Lilit dalās savā dzīves pieredzē, kā ar feņhujī palīdzību piektais vīrs, kas nupat noprecēts būs tas īstais, ar kuru vecumdienās pie jūras akvareļus gleznot un Elzasas Rīslingus strēbt. Vai tās, kuras stāsta kā pārdzīvot šķiršanos, sasniegt karjeras ausgtākos punktus un ko tik vēl nē. Man vienmēr ir patikuši sieviešu blogi, jo tajos viss ir tik skaisti un prātīgi. Tur ir par labu seksu, vieglu reibumu, dejām līdz rītam, kailumu, mērenību ēdienā, karjeras kāpienu pēc kritiena, skaistu novecošanu, laimīgu lēnprātīgu mīlu un ko tik vēl nē. Es arī tādu gribu, es arī varu izstāstīt kā dzīvot skaisti un ar glanci. Kā būt.

Kas jums, sievietēm, ir ar tām kastēm? Kāpēc jebkurā veikalā, ieraugot lielāku vai mazāku kārbiņu, jūs, mierīgi elpojot, nevarat paiet tai garām. To obligāti vajag paņemt rokās, iedomāties, ko tur varētu ielikt. Kur to varētu ielikt. Un varbūt pat nopirkt! Tas būtu jauki. Bet ja ir maza kastīte, tad vajag lielāku kasti, kur ielikt to. Nu, kāpēc tā ir? Vai kaste ir kāds simbols? Ja nav bērnu vai ģimenes, vai abu, tad tas ir kā kaut kas, ar ko nomierināties? Kur izlikt mātišķās un saimnieciskās jūtas? Kastēs? Tiešām? Nevar taču visu sakārtot līdz bezgalībai. Bet cik tad ilgi var nodzīvot ar ilūziju?

Es nesaprotu,tik tiešām nesaprotu kā pasaules-ārzemju slavenībam-aktieriem,mūziķiem dzimst dvīņi-Dženiferai Lopesai un vēl daudzām citām.Tagad arī Sarai Džesikai Pārkerei,nu fenomenāli! Vai tā ir kāda mākslīgā apaugļošana,esmu galīgā neziņā 😉 Kura gan meitene nav sapņojusi par dvīņu puikām vai meitenēm 🙂 Es arī gribētu :-/

Mjaa… :’-( pirms divām nedeļām izmižģīju potīti un diezgan smagi, ATB koncertā. Kājās pat nebija kurpes uz papēžiem, bet gan ērtās ikdienas laiviņas :-/ – saucamās balerīnas čībiņas. Tā kā uz laiciņu Superkrosenes būs jānoliek maliņā. Nevaru vien sagaidīt kad atkal skriešu pa makoniem (l)

Mīļās meitenes, šis dzīves maratons mani paķēris ne pa jokam, skrienu ne tikai ar savām "burvju" botiņām pāris stundu nedēļā, bet arī bez tām! Tākā mani, mūsu vasara, tā pat kā Jūs nelutina ar labu laiku un sportisko aktivitāšu atlikšanai ir burvīgs iemesls – lietus, tad nekas neatlika kā izmēģināt "sopogi skorohodi" (jaunās, vinnētās Reebok botas)tieši pa lietu. Ūdens necaurlaidīgā kurtka mugurā un aiziet. Teikšu Jums, ka novelku cepuri sportistu priekšā, nu patiesi jābūt tādam gribas spēkam, lai dzītu sevi rīts vai vakars, lietus vai sniegs ārā! Bet es un manas botiņas izturēja – neizkusām! Un vēl man prieks, ka varēju šogad stāvēt pretīm paštaisītam Jāņa sieram un rabarberu plātsmaizei, jo atliek tikai ar "lielu" mīlestību uzlūkot savus Reeboksiņus un pie ledusskapja pielipinātu slaidas līgavas-modeles attēlu un apetīte paceļ rokas un padodās!

Parasta darba diena pēc svētkiem. Un te pēkšņi tāds nieks cosmo sarunās kā jautājums par to, vai jaunu mazcenas mobīlo ir jāņem tikai pēc tam, kad beidzies jau paņemtā modeļa līguma termiņš. Jautājums tik vienkāršs, ka īpaši nesatraucoties atbildu, ka jaunu telefonu iespējams ņemt tikai pēc tam, kad iepriekšējā paņemtā telefona līgums beidzies. Bet nekā! Izrādās viss nav tik bēdīgi kā izskatās- Tele2 lutina savus lojālos klientus un, novērtējot rēķinu atmaksāšanu laikā, gadu stāžu un visādus citādus lielumus, nosaka, cik mēnešus ātrāk iespējams jaunu mazcenas mobilo telefonu paņemt. Kurš to varēja zināt? Še tev nu bija vēlēšanās izpalīdzēt…

miega trūkums galvu padarījis tik smagu, ka arī šodien jūtu – gulēts par maz. 18 gados varēju trīs naktis un dienas pēc kārtas negulēt un tusēt, bet tagad miega baudu turu augstāk, un labāk saku NĒ, ja jūtos nogurusi. Nākamnedēļ paliek 25. skaists vecums 🙂 tajos 18 gados likās – ooooooo, 25 nu tas jau ir pieklājīgi. bet tagad? he he.. dzīves sākums vien šķiet. bet bieži, aizdomājoties par tiem labākajiem gadiem, nonāku pie secinājuma, ka visa dzīve ir vieni vienīgi labākie gadi – jo vislabākais laiks jau ir tad, kad tu DZĪVO! tagad man liekas, ka 25 ir super vecums. kādreiz likās ka 17 gadi ir vienkārši fantastiski. un ticu, ka arī 30 un 50 man liksies forši, jo galu galā, katrā vecumā ir savi plusi un priekšrocības. (aizrunājos) kā jau jebkurā pēc-svētku sajūtā – ķermenis sauc pēc relaksācijas, pēc siltas vannas un seja – pēc kādas uzmundrinošas maskas. tāpēc šodien uzlieku uz durvīm "netraucējiet, es atpūšos"… un kā jau pēc-svētkiem – ir arī tāds iekšējas gandarījums, ka tie aiz muguras, un patīkami, jo ir gaišas atmiņas par papardes zieda meklēšanu, ugunskura liesmām, dejošanu.. (l) (l) (l)

😐 Sāku apšaubīt uzaicinājumu uz Jāņu svinēšanu. Varbūt labāk atteikt? :-/ Pirmie svētki kopš ilgiem laikiem, kad nespēlēju nevienā pasākumā pavadījumu. Laikam man vienīgajai nav svētku noskaņojuma :-|… Nu neko darīt…

Labriit, meitenes! Visaam prieciigu Liigoshanu un veiksmiigus papardes zieda mekleejumus! 🙂

Es šodien esmu tik ļoti priecīga un laimīga. Vienkārši tik ļoti. ļoti, ļoti! Man laikam smaids tulīt ieakmeņosies sejā. 😀 Aiz laimes eju dzert tēju! Laimīggalīg. (l)

gada īsākā nakts nu aiz muguras, un laiks bija vienkārši ideāls līgošanai. klusi ceru, ka tieši tāds pats vakars būs arī rītdien, un varēsim svinēt līdz saules lēktam. siers jau gatavs, pīrāgi rītdien taps, un gaļa pēcpusdienā tiks marinēta. vēl jāuzpin vainadziņš un LAI LUSTĪGA LĪGOŠAN var sākties 😀 😀 😀

Lieliskas brīvdienas aizvadītas… sestdienas rīts iesākts ar limuzīnu un šampanieti un beigts ar saulrietu vairāk kā 100km aiz Rīgas robežām pie nedaudz savādākas jūras. Ar rozā debesīm un joprojām šampanieti rokās 😀 Šodien arī tīri feini, sen nebiju braukusi ar kuģīti pa Daugavu. Tikai 1ls un viena stunda, bet galva izvēdināta. K Katru darba dienas rītu es pamostos ar domu – atkal uz darbu…nav jāiet 😀 Ak, kā man patīk neko-nevajag-darīt dzīve 😀

ak dies cik labi butu ja man butu 16 ka meitenes saka:) (l)

Chau, meitenes! Kur Juus svineesiet sveetkus? Nav ne jausmas kur doties… (t)

Es gan zinātu, ko teikt par sieviešu nemitīgo, pat izmisīgo vēlmi veidod čeklistus ar ideālā vīrieša pazīmēm. Protams, ka mani, kā vīrieti tas satrauc, jo es taču neesmu nekāds robots, kurš varētu atbilst rindiņām uz rūtiņu papīra ar ķeksīti kreisajā pusē. Ko gan jūs tur varat atrast? Tak ne jau cilvēku. Robotu vienīgi. Jā, un tad ir jābrīnās, it kā visam atbilst, bet nu nav kaut kas. Aha, nava gan. Dvēseles nav. Un tik traki čeklistojot, pa kuru brīdi jūs varat paspēt iemīlēties? Kaut kāds absurda teātris. Nu, dabūjāt? Un ko tālāk? Nevar teikt, ka trofeja, tas banāli. Tad ir tas, ko vajag un var atslābt? Bet jūs jau neprotat atslābt. Man jau liekas, ka jebkurš ir īstais. Var, aizsietām acīm, izvēlēties jebkuru, un pēc īsāka vai ilgāka laika atklāt, ka viņš ir mūža mīlestība. Bet, kur nu.. čeklists. Jūs neesat sarežģītas, jūs esat pārāk vienkāršas.

no mana skatu punkta – tā jau gandrīz kā likumsakarība. kad beidzu 9. klasi bij pērkona negaiss, kamēr tiku līdz skolai man kājas bija galīgi slapjas, jo peļķes bija VISUR! kad beidzu 12. klasi, pa dienu lija lietus, bet uz vakarpusi bij ļoti skaists, patīkams vakars. kad beidzu bakalaurus, un devos mājus, sāka līt lietus, un lija visu vakaru. šodien bija brālim 12. klases izlaidums, un uznāca pērkons, ar diezgan pamatīgu lietu. Izlaidums taču! Priekā!

man ļoti patīk izlaidumi. gan savi, gan citu! man patīk sapucēties un fotografēties! (l) (l) 😀

tikko atklāju twitter un man nudien patīk! (l)

Šovakar mani ir pārņēmušas pārdomas, jo esmu viena mājās un ar mīļoto netikšos 3 dienas – līdz pat 1dienas naktij – viņš jau ir aizbraucis uz laukiem, bet es pievienošos vēlāk… Es mēģināju visādi -es noklusēju, kā man sāp dažādi viņa izteicieni, es nesaku, ka biežāk vēlos dzirdēt, ka esmu vienīgā, es nepārmetu, ka mēs nerunājam par mūsu nākotni.. un tieši tāpēc pēdējās dienās viss ir forši – mēs nestrīdamies, mēs esam mīļi viens pret otru.. mostamies kopā, dienas pavadām kopā mūsu kopējā atvaļinājumā.. Vakar viņš pat neaizgāja uz darba Līgo pasākumu, jo zināja, ka man tas nepatiks (viņš no darba pasākumiem līdz šim vienmēr ir pārradies pārdzēries). Tas viss ir tik forši! Un tāpēc, ka es nerunāju par lietām, kas man nodara pāri… Kamēr es neko nerunāju, tikmēr vis ir super-duper!!! Šodien pavadīju viņu prombraucot – bija tik žēl prom laist… Uznākot atpakaļ uz dzīvokli viss liekas tik tukšs, viņa jau pietrūkst.. Tā kā manu portatīvo datoru viņš paņēma līdzi uz laukiem, es sēžu pie viņa – staconārā – datora.. Un te nu ir tas īstais stāsts… skatos pēdējos vaļā vērtos dokumentus un tur.. starp mūsu kopīgi skatītajām filmām – viņa bijušās lielās mīlestības bildes… divas gan.. bet pietiekami pikantas – viena pie sienas, kur viņa krūšturītī un biksēs; un otra – noķerta, nākot ārā no dušas. Man tik ļoti gribas viņam piezvanīt un pajautāt, kāpēc viņš ir atkal skatījies Taņas bildes.. es varētu zvanīt un taisīt traci, parādīt, kas man nepatīk.. un vari nezvanīt. varu izlikties, ka neko neesmu redzējusi un ļaut viņam pa kluso gremdēties jau tik sen beigušajās lieliskajās attiecībās…varu sagaidīt, kad viņš man zvanīs, tiklīdz būs nonācis laukos un stāstīt, kā ilgojos, kā mīlu, kā uzticos… un jā – viss būs kārtībā!!! tikai, cik es pati jutīšos labi… jo, ja pateikšu – es atkal dzirdēšu to pašu – tu atkal no mušas uzpūt ziloni; tu atkal ne tā saproti; tur jau nekā tāda nav…utt… Man ir grūti. Gribu justies kā vienīgā. Vienīgā dzīvē, domās, sirdī, gultā, blakus. Vienīgā. Ir tikai divi varianti – zvanīt, pateikt, kā jūtos un atkal dzirdēt, ka es visu sačakarēju.. Vai cerēt, ka pa 3 dienām es pati noticēšu tam, ka nekā TĀDA jau tur nav, saņemties un lieliski nosvinēt svētkus… Tikai.. tā vairs nebūšu es :S

Un aitas barā blēēēēēēēēj un blēēēēēej un neko citu nemāk 😀

Cik savādi.. ārprātīgā bardakā, es savas lietas atrodu ātrāk, nekā perfektā sakārtotībā un tīrībā. Pat galvā ar bardaku jūtos omulīgāk. Meshell Ndegeocello- liliquoi moon

Visur atlaides! Gribot negribot roka stiepjās kaut ko paņemt un pielaikot…arī nopirkt, protams. Biju šodien divos lielveikalos, ikvienā veikalā atlaides. Pat jaunajām kolekcijām.Dzirdēju kādu pārdevēju sarunu, ka nekad neesot bijis tā, ka jaunajai kolekcijai jāliek atlaides uzreiz,lai tikai cilvēki pirktu, lai nestāv prece. Nu ko, mums šopaholiķēm, tas ir tikai uz labu! 😀

uz Jāņiem man noteikti būs vainadziņš! jo savā ziņā tieši tas nodrošina to sajūtu iekšā, ka ir svētki, nav ikdiena. šogad siešu zaļu vainagu. pavisam košu. no zāles. un pa vidam rudzupuķes. kā debesis ar zemi. būs skaisti. Vai Tu pīsi vainadziņu? atceros, kad skolā gājām, mēs ar draudzeni metām vainagus kokā, un kaut kā tur bij jāskaita – pēc cik gadiem precēsies 😀 vairs īsti neatceros kā, un tas jau arī nav svarīgi. galvenais, ka bij jautri, un skaistas atmiņas palikušas. man liekas, ka tikai vienu gadu man nav bijis vainadziņš, jo toreiz bij pa Jāņiem jāstrādā nakts maiņa. nē, togad bija gan, bet trīs dienas iepriekš, kad mēs divatā ar alu un sieru pie ezera nolīgojām! ak, šīs atmiņas… (l) (l) (l) katru gadu Jāņi jāsvin tā, lai paliek atmiņā!

šodien bija daudz laika domāt..un tad man vnk ienāca prātā, kāpēc gan mēs nevarētu būt kā komanda – es un viņš.. nu, piemēram, ja mēs būtu basketbola komanda..tur taču cilvēki rēķinās ar to,ka, ja tu metīsi to bumbu, otrs noķers un mēģinās iemest grozā..ja tu pakrīti, cits padarīs tavu darbiņu līdz galam…ja treneris starplaikā sarāj, tad bēdāties kopā un sniegt palīdzīgu roku, ja ir savainojums. vot, tas man būtu pieņemami – ka esam komanda, nevis viens pret otru, bet viens PAR otru.. un tā jau ir arī ar attiecībām – cilvēkiem jārēķinās vienam ar otra laiku un jāatceras, ka spēlē vienā, nevis pretējās komandās – ka pateikt ko jauku, ja kāds ir nodarījis pāri, ir forši, nevis nosodoši un pasēdēt kopā uz rezervistu soliņa dažkārt var būt jaukāk nekā piedalīties reālajā spēlē… tā vienk iedomājos mūsu pēdējā laika strīdus un domāju, ja mums izdotos noķert šo "komandas garu"……..

Oooo dod man suši,dod suši,dod vienu suši man, vienu suši man, garšo tie jā gan… Jā, man ļoti garšo, ar gurķīti, sezama sēkliņām un lociņiem. Kas var būt gardāks par šo??

Viss taču bija ideāli vakardien… mums ir atvaļinājums, tāpēc izgulējāmies, pēc tam devāmies katrs savās gaitās, jo man dikti vajadzēja aizskriet uz darbu un tā kā laiks nelutina ar saulīti, bet drīz jābrauc uz draudzenes kāzām, aizgāju pasauļoties u solāriju..pēc tam nopirku skaistus, īsus svārciņus un devos atpakaļ mājās…. Tad zvanija Viņš un teica, ka vakarā būs ciemiņš – draugs. par to es nepārdzīvoju, jo tas ir viens no retajiem viņa draugiem, ar kuru ir izdevies sadraudzēties 🙂 vakariņš izdevies – džeki bauda aliņu, es – Martini.. vnk superjauki pavadīts vakars!!! Puiši sagribēja iet uz klubiem.. es jau biju nogurusi, tāpēc savam dārgajam teicu – lai iet, ja ir pārliecināts, ka neko nesadarīs.. viņš esot.. apsolīja, ka būs mājās vēlākais divos (jo šim rītam mums bija plāni)..un es vnk aizgāju čučēt.. manī bija tāds patīkams miers, pilnīgi nekādu dusmu vai tamlīdzīgu sliktu sajūtu.. aizmigu ap vieniem, jo neesmu pieradusi gulēt viena :s pamodos no tā, ka vinš slēdz vaļā durvis… paskatos telefonā – pulkstens puspieci 🙁 pacēlu galvu, lai pajautātu, kāpēc viņš pārrodas puspiecos, nevis tā, kā bijām sarunājuši, viņš atbildēja – ka viņam tāpat neesot bijis ko zaudēt un jau izejot ārā pa durvīm viņš esot sapratis, ka būs sūdi.. un tam, ka es viņam vnk vienu reizi uzticējos, jo likās – esam vienojušies – tam viņš nespēja ticēt… protams, bija vēl teksti par to, ka ienīstu visus viņa draugus, viņa ģimeni, ka vēlos nogalināt visus cilvēkus, viņu ieskaitot – pie tam miegā pārgriežot rīkli… un ne tas vien no viņa man bija jādzird tikai tāpēc, ka atļāvos pajautāt, kāpēc ar mani nerēķinās 🙁 sakravāju mantas, bet neaizgāju..nezinu, kā dzīvotu pēc tam… un ir dusmas, ka viņam dzīve vnk ietu savu gaitu – ar vai bez manis.. viņš tāpat ietu uz darbu, tāpat tusētos, tāpat celtos, ietu gulēt..un piedevām vēl būtu apmierināts ar savu dzīvi… tāda būtu atšķirība starp mūsu dzīvēm pēc šīm attiecībām… ..un tas viss tikai tāpēc, ka vienu reizi centos būt saprotoša.. :-/ bija vnk ļoti, ļoti žēl

es pirms dažiem mēnešiem izdūru ausīs caurumus…un vēl aizvien viena auss nav sadzijusi…sāp… :’-( ko lai dara? varbūt ir kāda smēre vai kas?

šorīt no rīta sapratu ka galīgi tukšs ledusskapis, un ka nav ko ēst.Un paskatoties pa logu , atcerējos, ka tak ir pirmās zemenes. Tā nu šodien nobaudīju pirmās sava dārza zemenes, nu baigi labās 😛

James Blunt + lietus aiz loga… mmmm… (l) (l) (l)

AK, MALACIS ES (l) (l) PIRMO reizi taisīju jāņu sieru. un dikti gards sanāca. tagad tik stāv zem smaguma, lai forma izveidojas, mmmmmmm…. daudz daudz labāks par veikalā nopērkamajiem, un pagatavošanai pat mazāk kā stunda aizgāja. ar piena sūkalām muti vajagot mazgāt, lai āda skaista, tad nu saņēmos, pēc ilgas minstināšanās, savu seju nomazgāju. ziniet? ādai patīk!!! (l) LĪGO svētkiem jāsagatavojas, lai var pa smuko papardes ziedu meklēt 😉 nākamais solis sarakstā – kāda forša maska matiem. jāizvēlas tagad recepte.

šodien no paša rīta uzzinājām, ka uz Smiltenes pusi brīžiem saule uzspīdot. āķis lūpā 😀 tā nu sēdāmies mašīnā, un prom, Cēsu rajonā, sauli meklēt. un nudien, pavadījām dienu bez lietus. saule daudz nespīdēja, tik brīžiem zilas debesis vērojām, bet ka mākoņi, tā pat foršāk – nav pārlieku karsti, un arī saule braucot nespīd acīs. Pēdējais pieturas punkts bij paredzēts Zvārtas iezis, bet kad tur piebraucām, tad gan sāka gāzt. vienā pusē zilas debesis, bet mums uz galvas gāž lietus. nu neko. ja tā, brauksim mājās. pēc 10 km vairs nelija, un izrādās pie mums mājās visu dienu sauss turās. Skaisti. zvanīju mammai, Rīgā visu dienu līstot. 🙁 Latvija tik maza, bet tomēr – tik dažādi laikapstākļi 50 km rādiusā.

bāc. es tā centos savaldīties, taču jā. acīmredzot alkohola iespaidā es ļaujos savām seksuālajām iegribām pilnīgi jaunā līmenī. tā vietā, lai paliktu uzticīga savam it kā esošajam draugam, es nolaidu ar 3 cilvēkiem, no kuriem viena bija meitene! āh. bet tas tizlākais ir tas ka es nejūtu nekādus pašpārmetumus, bet gan drīzāk vēl aizvien priecājos un sajūsminos cik tas bija forši! bāc.

Nu ko, esmu mājās atgriezusies ar 2 jaunām smaržām(Burberry brit 100ml, J Lo Live Lux 50ml) un tas iemainīts pret man nevajadzīgām kurpēm. Ar draudzeni samainījāmies somām 😀 Plus vēl pārdevu šādus tādus krāmus un nu man ir gandrīz apaļi 40 lati, lai pirktu jaunus 😀 Ņemot vērā ļoooti sliktos laikapstākļus un mazo cilvēku skaitu, kas apmeklēja pasākumu, esmu priecīga par rezultātu un nākamreiz noteikti braukšu vēlreiz piedalīties. Par pasākumu vispār – ļoti pozitīvi, daudz vērtīgas un ne tik vērtīgas lietiņas varējas nopirkt. Jau par antīkām var dēvēt omīšu somiņas,kuras saglabājušās lieliskā stāvoklī, krelles, vāzes utt. Šis tas arī pa jauniešu modei – apģērbs,somiņas, pulksteņi, smaržas utt utt utt. Arī grāmatas. Dabūju sev studijām nepieciešamo grāmatu kaudzi(juristiem) par nieka 2 ls,kur katrai grāmatai aizmugurē vēl cenas 2.45 un uz augšu. ļoti žēl,ka bija tik slikti laikapstākļi, ja būtu bijusi saulīte, ticu, ka cilvēku būtu bijis vairāk un es varētu pārdot vairāk savu krāmu, bbet tāpat ir ok. Priekš pirmās reizes arī 40ls ir nauda, zināšu kam gatavoties nākamreiz. Bija jautri un forši!

Perfekcioniska, egoistiska medniece ar pilienu sapņainības. Mīlu. Ik dienu kaut ko salietojusies?

kā ik katru piektdienu, ik šūnā valda pacēlums, domājot par nedēļas nogali. ja darba dienas ir rutīnas varā, tad nedēļas nogale ir brīva no tās. šķiet pat pēc definīcijas. nekādu plānu nav. esmu atvērta iespējām. jo parasti, ja kaut ko saplāno, bieži vien ir fiasko. tāpēc rokā ņemsim karti – un kur acis rāda. zaļumos!

Astoņas stundas ļooooti neērtās augstpapēžu kurpēs kājās ir tīrākā nāve. Viss noberzts un sāp 😀 Šķiet vēl kādu nedēļu vismaz nevilkšu papēžus, lai dzīvo čībiņas!