Daudzi no mums vēlas izjust stabilitāti savā dzīvē un atrast otro pusīti ar kuru veidot dzīvi. Interesanti, ka ne visiem ir svarīgi atrast savu “dzīves partneri”, jo būšana attiecībās šiem cilvēkiem bieži sagādā vien galvassāpes.
Skorpions
Skorpioni ir skarbi cilvēki, kuri saka visu ko domā. Skorpioni uzskata, ka pasaulei jārotē ap viņiem, ka ikvienam jāpilda viņu lūgumi, jāapmierina katra skorpiona vēlme. Skorpioni reti uzņemas atbildību par savām kļūdām. Runājot par romantiskām attiecībām, skorpioni tās uzskata par iespēju apmierināt viņu fizioloģiskās vajadzības. Šīs zīmes pārstāvjiem ir svarīga intīmā tuvība, protams, ir daudz izņēmumu.
Dvīņi
Dvīņi mierīgi var pateikt, ka viņi mīl cilvēku, kurš izrāda viņiem daudz uzmanības, tomēr patiesībā dvīnis tikai melo. Patiesībā viņiem nav vajadzīga mīlestība, viņiem vienkārši patīk izjust uzmanību. Dvīnis bieži maina savas domas un pirmajiem saldajiem vārdiem, kurus Dvīnis izsaka ir labāk neticēt. Dvīņi bieži tiek apsūdzēti par neuzticību. Viņi neredz neko briesmīgu blakus romāniem vai vieglam flirtam, tomēr, ja partneri krāps dvīni, tad ir gaidāma šķiršanās.
Protams, ne vienmēr var ticēt horoskopiem, jo ir arī mīloši, romantiski, iejūtīgi, gan skorpioni, gan dvīņi!
Ne reizi vien ir dzirdēts pieminām kolagēnu. Ar gadiem šīs olbaltumvielas ražošana organismā samazinās un tas atsaucas gan uz locītavu un saistaudu veselību, gan ādu – parādās novecošanās pazīmes. Labā ziņā – kolagēna zudumu ir iespējams kompensēt.
Kāpēc kolagēns ir tik svarīgs
Cilvēkam novecojot, organisms dabiski spēj saražo aizvien mazāk kolagēna. Kad ādā esošais kolagēns sāk noārdīties un tā līmenis organismā pazeminās, veidojas grumbas, cīpslas un saites sāk zaudēt elastīgumu, muskuļi kļūst vājāki, var parādīties sāpes locītavās, iespējams, arī gremošanas trakta problēmas. Būtisku kolagēna sintēzes samazināšanos piedzīvo sievietes pēc menopauzes.
Medicīnas zinātņu doktore, dermatoloģe Elga Sidhoma skaidro:
“Kolagēnu veido trīs aminoskābes: glicīns, prolīns un hidroksiprolīns. Ir atklāti 28 dažādi kolagēna veidi, taču visizplatītākie – I līdz IV tipa kolagēns. Gandrīz deviņdesmit procentus kolagēna cilvēka organismā veido I, II un III tipa kolagēns.
I tipa kolagēns sastopams ādā un kaulos, zobos
II tipa kolagēns raksturīgs skrimšļiem, fascijām, saitēm, cīpslām, to atrod arī acīs
III tipa kolagēns atrodams ādā, kaulos un arī zarnu traktā, asinsvados un muskuļos
Visiem kolagēna veidiem ir viens mērķis – nodrošināt izturību. Kolagēns ir ideāla matrica ādai, cīpslām, kauliem un saitēm.”
Pārmērīgs saldumu, cukuru saturošu produktu patēriņš
Ilgstoša atrašanās saulē, nelietojot saules aizsarglīdzekļus
Autoimūni traucējumi, ģenētiskas izmaiņas
Ilgstošs stress, kas ar laiku ietekmē organisma normālu funkcionēšanu
Lūk, kā šos faktorus skaidro ārste!
Liels cukura patēriņš palielina procesu, kurā asins cukuri pievienojas olbaltumvielām, veidojot jaunas molekulas, kas savukārt bojā blakus esošās olbaltumvielas un var padarīt kolagēnu sausu, trauslu un vāju.
Smēķēšana – tabakas dūmos esošās ķīmiskās vielas bojā kolagēnu un elastīnu ādā. Nikotīns sašaurina asinsvadus ādas ārējos slāņos, apdraudot ādas veselību, jo tiek samazināta barības vielu un skābekļa piegāde.
Saules ultravioletie (UV) stari izraisa kolagēna ātrāku sadalīšanos, sabojājot kolagēna šķiedras un izraisot patoloģiska elastīna uzkrāšanos. UV stari saules gaismā bojā kolagēnu dermā, veidojot grumbas.
Autoimūni traucējumi var radīt autoantivielu pret mērķa kolagēnu veidošanos. Ģenētiskās izmaiņas var ietekmēt ārpusšūnu matricu. Saražotā kolagēna var būt mazāk vai arī tas var būt disfunkcionāls, ar mutācijām struktūrā.
Kolagēna nozīme locītavu un kaulu veselībā
“Kolagēnam ir svarīga loma locītavu veselībā, jo kolagēns ir visu locītavu struktūru sastāvā. Tas, ciklabi strādā locītavas, ir liela mērā atkarīgs no skrimšļa, jo tieši skrimslis amortizē triecienus un nodrošina locītavas kustīgumu. Kolagēns ir atbildīgs par skrimšļa audu veidošanos, struktūru, izturību. To pašu var teikt arī par kauliem – kolagēnam kaulu struktūrā ir liela nozīme un, ja organisms kāda iemesla dēļ vairs nespēj saražot vajadzīgo daudzumu kolagēna, cieš locītavu un kaulu veselība un parādās dažādi nevēlami simptomi, piemēram, locītavas kļūst stīvākas, kauli – trauslāki, palielinās osteoporozes, artrīta risks. Šīs slimības, kā zināms, būtiski pasliktina dzīves kvalitāti,” uzsver “Mēness aptiekas” farmaceite Viktorija Skurjate un piebilst, ka ir laikus jādomā par veselīgu, pilnvērtīgu uzturu un, ja nepieciešams, jāpapildina ar trūkstošajām vielām, uzņemot tās uztura bagātinātāja veidā.
Uzturs, kas labvēlīgs kolagēna ražošanai
Ārste mierina, ka kolagēna zudumu ir iespējams palēnināt, ik dienu lietojot uzturu, kas var palīdzēt organismam ražot kolagēnu. Šādas uzturvielas ir:
prolīns, ko satur olas baltums, gaļa, sierā, soja, kāposti;
antocianidīni, kas satopami upenēs, mellenēs, ķiršos, avenēs;
C vitamīns, kas bagātīgi atrodams apelsīnos, zemenēs, paprikā, brokoļos;
varš, ko var uzņemt ar vēžveidīgajiem, riekstiem, sarkano gaļu, nedaudz – ar dzeramo ūdeni;
A vitamīns, kas sastopams dzīvnieku izcelsmes pārtikā un augu valsts produktos kā beta-karotīns.
Tā kā kolagēna ražošanu var samazināt arī stress, jāņem vērā, ka ēdienkarte, kurā ir liels apjoms svaigu dārzeņu un augļu, nodrošina antioksidantu uzņemšanu organismā, kas savukārt aizsargā organismu no oksidatīvā stresa.
Kolagēns kā uztura piedeva. Ko tas var dot?
Elga Sidhoma skaidro: “Kolagēna piedevas vai zāļu formas var palīdzēt ārstēt osteoartrītu, jo var mazināt sāpes, uzlabot locītavu kustīgumu. Tā kā piedeva organismā tiek absorbēta, kolagēns uzkrājas skrimšļos, palīdzot atjaunot ārpusšūnu matricu. Pētījumi arī apstiprina, ka kolagēna piedevu lietošana vairākus mēnešus var uzlabot ādas elastību un samazināt novecošanās pazīmes. Tā pat pētījumos ir pierādīts, ka kolagēna lietošana var palielināt vecuma novājinātu kaulu blīvumu, samazināt locītavu, muguras un ceļgalu locītavu sāpes. Skaidrs, ka kolagēns ir vitāli svarīgs katras ķermeņa sistēmas veselībai.”
Ārste norāda, ka pētījumos ir iegūti dati par sievietēm pēc menopauzes, kurām bija ar vecumu saistīts kaulu minerālā blīvuma samazinājums. Vienu gadu viņas regulāri uzņēma piecus gramus konkrētu kolagēna peptīdu, kā rezultātā tika novērota palielināta kaulu veidošanās mugurkaulā un gūžā.
Papildini kolagēna krājumu!
Ādai
Kolagēnu saturošu produktu, tostarp, krēmu aprakstos nereti apgalvots, ka tie atdzīvina ādu, palielinot kolagēna līmeni organismā. Elga Sidhoma uzskata, ka tas ir maz ticams, jo kolagēna molekulas ir pārāk lielas, lai tās absorbētu caur ādu. “Kolagēns tiek ražots dziļākā ādas slānī – ādas saistaudos, un ārīgi lietotam kolagēnam ir grūti tur piekļūt. Kolagēna apjoms netiek palielināts, un pozitīvu efektu visticamāk nodrošina šī produkta mitrinošā iedarbība. Tomēr ir līdzekļi, kas uzlabo kolagēna ražošanu. Viens no tiem – retinoīdi (retinoli), ko bieži pievieno pretnovecošanās krēmiem un serumiem. Tie, kā arī tādi ādas kopšanas produkti, kas satur, piemēram, glikolskābi un peptīdus, var stimulēt kolagēna veidošanos.”
Locītavām, skrimšļiem, kauliem,
Ja neizdodas uzņemt kolagēnu ar uzturu, noderīgs var būt uztura bagātinātājs, kas papildinās uzturvielu rezervi organismā, palīdzot tam sintezēt kolagēnu un uzturēt veselas locītavas un kaulus. Pasaulē ir veikti vairāki pētījumi, kas apstiprina, ka kolagēnu saturošu uztura bagātinātāju lietošana var palīdzēt samazināt locītavu stīvumu, sāpes, uzlabot to elastību un tātad – kustību iespējas. Tā pat pētījumos novērots, ka kolagēna papildu uzņemšana ilgākā laika periodā labvēlīgi ietekmē arī veselu cilvēku pašsajūtu, kas lielas fiziskas slodzes rezultātā jūt locītavu sāpes. Zināms arī, ka kolagēna lietošana var palīdzēt saglabāt kaulu izturību.
„Mēness aptiekas” farmaceite Viktorija Skurjate norāda: “Aptiekā pieejams plašs klāsts kolagēna preparātu, vien jāizvēlas piemērotākā un ērtākā zāļu forma – pulvera, tablešu, kapsulu vai iekšķīgi lietojams šķidrā veidā ampulās.
Ieteicami preparāti, kas satur kolagēna peptīdus, jo tiem ir augstāka biopieejamība – ātrāk uzsūcās organismā. Jāpievērš uzmanību arī, kādas izcelsmes – dzīvnieku, augu, no olu čaumalām – ir kolagēns.
Preparātu sastāvs atšķiras:
satur tikai kolagēnu;
satur kolagēnu kombinācijā ar hialuronskābi, biotīnu, cinku – tie domāti, lai uzlabotu ādas elastību, veselīgiem nagiem un matiem;
satur kolagēnu kopā glikozamīnu, hondroitīnu – piemēroti locītavu un kaulu veselībai.
Kolagēna preparātus drīkst lietot jebkurš, tomēr grūtniecēm un barojošām māmiņām pirms kolagēna lietošanas gan būtu jākonsultējas ar ārstu.
Īpaši ieteicami kolagēna preparāti ir tiem:
kuriem zudusi ādas elastība;
ir trausli un lūstoši nagi un/vai mati;
kuri strādā smagu fizisku darbu ar lielu slodzi uz locītavām;
Sliktu atmiņu var uztrenēt, bet grūtības koncentrēties lielākoties ir noguruma, stresa, arī aizvadītās ziemas un vairākkārt pārslimotu infekciju atstātās sekas. Taču darbs neļauj snauduļot, arī studentiem un skolēniem drīz sāksies aktīvais eksāmenu laiks. Kā rīkoties, lai spēja noturēt uzmanību jau atkal būtu kā tikko uzasināts zīmulis, vērtīgus ieteikumus sniedz aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmceite Laila Zālīte.
Nr.1 Atpūtu vajadzētu plānot tāpat kā darbu
Ieteicams būtu pārskatīt dienas režīmu un centies līdzsvarot darbu ar atpūtu. Izpētīts, ka smadzenes efektīvi spēj strādāt vien 20 – 40 minūtes, pēc tam tām atkal vajadzīgs atelpas brīdis un restarts. Tāpēc ikdienā strādājot, iesaka ieplānot vairākas nelielas atpūtas pauzes. Ja darba specifika neļauj smadzenes atpūtināt ik pēc 40 minūtēm, būtu jācenšas to darīt vismaz ik pēc 90 – 120 minūtēm. Lai dienas laikā būtu vieglāk koncentrēties, svarīgi naktī labi izgulēties, uzturēties svaigā gaisā, praktizēt vingrinājumus trauksmes mazināšanai.
Nr.2 Smadzenēm nepieciešams skābeklis
Sports ir viens no labākajiem līdzekļiem asinsrites uzlabošanai – jo vairāk fiziskas intensīvas slodzes, jo vairāk smadzenes spēj uzņemt skābekli, uzlabojas gan atmiņa, gan koncentrēšanās spējas. Ne mazāk svarīgs ir pietiekams uzņemtā šķidruma daudzums ikdienā. Gadījumā, ja organismā šķidruma daudzums sarūk tikai par 2 %, mentālās spējas var vājināties līdz pat 20 %. Lai labāk apgādātu smadzeņu šūnas ar skābekli, arī D vitamīnam ir liela nozīme – tas nodrošina nervu sistēmas stabilitāti. “D vitamīnu bagātīgi satur mencu aknu eļļa un dažādas treknās zivis, bet vēl būtu jādomā, lai ar uzturu tiek uzņemts arī dzelzs un hemoglobīna līmenis asinīs būtu pietiekami labā līmenī. Hemoglobīns ir dzelzi saturošs proteīns, kas atrodas eritrocītos un transportē skābekli no plaušām uz citiem audiem organismā. Tāpēc, lai smadzenes tiktu nodrošinātas ar nepieciešamo skābekļa daudzumu, ieteicams uzturā lietot spinātus, zemenes, liellopu gaļu, riekstus, sēklas un citus ar dzelzi bagātus produktus,” iesaka Apotheka sertificēta farmaceite Laila Zālīte.
Nr.3 Smadzenes jāpabaro ar enerģiju
Kaut arī smadzenes sastāda tikai 2 % no visas ķermeņa masas, tās patērē piekto daļu no visa kopējā enerģijas daudzuma, ko organisms uzņem. Iekļaujot uzturā ogļhidrātus, ar tiem tiek uzņemta glikoze, kas baro smadzeņu šūnas jeb neironus un ir galvenais enerģijas avots. Domājot par veselīgu uzturu, smadzeņu apgādāšanai ar enerģiju vēlams izvēlēties saliktos ogļhidrātus, jo tie uzsūcas lēnāk un nerada tik strauju enerģijas kritumu kā to dara vienkārši ogļhidrāti – dažādi našķi, saldumi, cukurs. Tāpēc pilngraudu produktiem – griķiem, bulguram, putraimiem, dārzeņiem, pākšaugiem noteikti jābūt iekļautiem ēdienkartē.
Nr.4 Vērtīgās taukskābes palīdz domāt raitāk
Tātad, zivju diena vismaz pāris reižu nedēļā! Zivīs esošās vērtīgās taukskābes uzlabo nervu impulsu pārvades ātrumu, palīdzot smadzenēm labāk un ātrāk apstrādāt informāciju. Teju 60 % no visas smadzeņu masas veido tauki, bet nepiesātinātās taukskābes omega 3 un omega 6 tiek liktas lietā gluži kā būvmateriāls, no kura pēc tam tiek radītas arvien jaunas nervu un smadzeņu šūnas, veidoti nervu šūnu apvalki. Domājot par to, kā uzlabot savas koncentrēšanās spējas, jādomā arī, kā uzturā iekļaut ar vērtīgajām taukskābēm bagātus produktus: treknās zivis (lasis, skumbrija, forele, menca, siļķe, tuncis), rieksti, sēklas, avokado, rapšu eļļa, zaļie lapu dārzeņi. “Savukārt aptuveni 40 % no smadzeņu sausās masas veido olbaltumvielas, kas nodrošina un uzlabo neironu impulsu pārvadi, receptoru funkcijas. Olbaltumvielas var uzņemt, ēdot gaļu, olas, skābpiena un piena produktus, sojas izstrādājumus un pākšaugus. Ja uzturā būs iekļauti šie produkti, organismam netrūks arī B grupas vitamīnu (B6, B12, folskābe), kas ir vitāli nepieciešami smadzeņu darbībai,” padomu sniedz Apotheka farmaceite Laila Zālīte.
Nr.5 Smadzeņu aizsardzībai vajadzīgi arī antioksidanti
Līdzībās runājot, antioksidanti ir kā aizsargvairogs, kas neitralizē kaitīgo savienojumu jeb brīvo radikāļu izraisītus bojājumus, sargā no oksidatīvā stresa kaitējuma, padara lēnāku novecošanās procesu. Antioksidanti vajadzīgi arī smadzeņu funkciju aizsardzībai. Brīžos, kad cilvēks sajūt, ka uzmanību noturēt kļuvis grūtāk, jāpadomā, vai ar uzturu tiek uzņemts pietiekami daudz antioksidantu, tai skaitā C vitamīns (kāposti, zemenes, citrusaugļi paprika), E vitamīns (sēklu eļļas, avokado), cinks (liellopa, vistas gaļa, Indijas rieksti, ķirbju sēklas, olas, kakao), selēns (liesa gaļa, tumšā šokolāde, jūras veltes) kā arī antocianīni un flavanoīdi, ko satur melnā, zaļā tēja, kakao pulveris, greipfrūti, kazenes, avenes, granātāboli.
Pie kino jomas arī paliksim. Vakar vērienīgi atklāts Starptautiskais Kannu kinofestivāls, kas norisinās jau 75. reizi. Kannās ir arī mūsu kolēģe, kinokritiķe Daira Āboliņa. Viņai uzticēts gods pirmo reizi Latviju pārstāvēt arī “arthouse” žūrijā, bet jau tagad viņa dalās pirmajos iespaidos no festivāla
Desmit dienas pēc savas simtās jubilejas mūžībā aizgājis Latvijas kinomākslas klasiķis, izcilais kinorežisors Rolands Kalniņš, aģentūru LETA informēja Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.
Meistara 100 gadu jubileja tika atzīmēta ar Goda seansu kinoteātrī “Splendid Palace” un jaunas filmas “Vecāks par simts gadiem” pirmizrādi, ar Kalniņa filmu kolekcijas ievietošanu portālā “filmas.lv” un daudzām publikācijām un raidījumiem dažādos masu medijos, godinot Latvijas vecākā kinorežisora ieguldījumu Latvijas kino un kultūras vēsturē.
Kinorežisors dzimis 1922.gada 7.maijā, citos avotos un dokumentos – 9.maijā, Ludzas apriņķa Istras pagasta Vecslabadā ierēdņa ģimenē. Mācījies Rīgas 1.vidusskolā, strādājis ostā, izvadājis maizi, bijis izsūtāmais zēns laikrakstā “Jaunākās Ziņas” un Armijas ekonomiskajā veikalā, arī ārštata sporta žurnālists laikrakstos “Padomju Latvija” un “Cīņa”, jo pats daudz nodarbojies ar vieglatlētiku un basketbolu, un interese par sportu vēlāk atskanēja vairākās Kalniņa spēlfilmās.
Video
Bijis Mākslas lietu pārvaldes Teātra daļas inspektors (1945-46), šajā laikā attīstījis interesi un zināšanas par kultūras pasauli. No 1947.gada strādājis Rīgas kinostudijā, kinorežisora profesiju apguvis praktiskā darbā – vispirms bijis režisora asistents pirmajā padomju Latvijas spēlfilmā “Mājup ar uzvaru” (1947), turpmāk strādājis kā otrais režisors citu kolēģu filmās – Jūlija Raizmana “Rainis” (1949), Pāvela Armanda un Leonīda Leimaņa “Salna pavasarī” (1955), “Kā gulbji balti padebeši iet” (1957), “Nauris” (1957), “Latviešu strēlnieka stāsts” (1958) un citās.
Spēlfilmu režijā Kalniņš debitējis ar filmu “Ilze” (1959), bijis līdzrežisors filmai “Vētra” (1960), uzņēmis televīzijas īsfilmu “Pazemē” (1963). Ideoloģisku motīvu dēļ vairāki Kalniņa darbi daļēji izolēti no kinoprocesa – filma “Es visu atceros, Ričard!” (1966), kas stāsta par latviešu leģionāru likteņiem Otrajā pasaules karā, cenzūras iejaukšanās dēļ pārmontēta, tikai 20 gadus vēlāk demonstrēta ar autoru doto nosaukumu “Akmens un šķembas”, kas restaurēta 2020.gadā.
Arī 1967.gada filma “Četri balti krekli”, kas restaurēta 2017.gadā, padomju laikā bija spiesta pieņemt nosaukumu “Elpojiet dziļi…” un plašākam skatītāju lokam kļuva pieejama tikai 1986.gadā, tās centrālā tēma – savdabīgas radošas personības metodiska iznīcināšana. Savukārt filma “Piejūras klimats” (1974) aizliegta jau ražošanas procesā, saglabājušies tikai 40 minūtes darba materiāla, kas restaurēts 2017.gadā.
1972.gada filmā “Ceplis” Kalniņš meistarīgi apvienojis farsa, ironijas un psiholoģiskas drāmas elementus, sporta dzīves problēmām veltītajā lentē “Karalienes bruņinieks” (1970) saplūdinājis dokumentalitāti ar inscenējumu. Ar lakoniskiem līdzekļiem pārliecinošs 20.gadsimta 30.gadu Rīgas tēls radīts filmā “Akmeņainais ceļš” (1983). Citas spēlfilmas: “Trīs dienas pārdomām” (1980), “Spēle notiks tik un tā” (1985), “Ja mēs visu to pārcietīsim” (1987), “Tapers” (1989). Pēc ilga pārtraukuma Kalniņš atgriezās spēlfilmu režijā aptuveni 80 gadu vecumā ar darbu “Rūgtais vīns” (2007).
Viņš veidojis dokumentālo portretfilmu par aktrisi Viju Artmani – “Saruna ar karalieni” (1980), dokumentālo videofilmu “Mūžīgais Fausts” (1999), vēl vairākas dokumentālās un videofilmas. Filmu studijas “Trīs” dibinātājs un vadītājs kopš 1989.gada, studijā producētas spēlfilmas “Cilvēka bērns” (1991), “Ligzda” (1995), Tālivalža Margēviča dokumentālās filmas par Jāni Pujātu, Jāni Stradiņu, Pēteri Vasku, Ulda Brauna dokumentālā filma “Ardievu, XX gadsimt!” (2005).
Par Kalniņu uzņemta videofilma ciklā “Kinogadsimts Latvijā” (1999). Viņš bija Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2005.gadā saņēmis Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.
Ar spēlfilmas “Ceplis” restaurētās versijas pirmizrādi kinoteātrī “Splendid Palace” 2017.gada maijā tika svinīgi atzīmēta režisoraKalniņa 95. jubileja, bet gadu vēlāk viņa spēlfilmu “Četri balti krekli” Kannu festivāls izvēlējās savai pasaules kinovēstures izcilību programmai “Cannes Classics”. Arī režisors kopā ar filmas operatoru Miku Zvirbuli 2018.gada maijā devās uz Kannām un piedalījās filmas seansā. Tajā pašā laikā Rīgā iznāca apgādā “Neputns” izdota grāmata “Rolanda Kalniņa telpa”, kuru veidojis autoru kolektīvs – Dita Rietuma, Daira Āboliņa, Aija Rozenšteine, Ieva Pitruka, Toms Zariņš, Zane Balčus, Jūlija Dibovska, Kristīne Matīsa, fotoredaktore Agnese Zeltiņa.
2022.gada maijā Kalniņa simtā dzimšanas diena tika svinēta vairāku dienu garumā – jau 4.maijā kinoteātrī “Splendid Palace” NKC Latvijas filmu maratons sākās ar Goda seansu un pirmizrādi dokumentālajai īsfilmai “Vecāks par simts gadiem”, kuru Kalniņam cieņā veltījusi neparasta radošā komanda – scenārija autore Daira Āboliņa, režisore Agita Cāne, operators Andrejs Rudzāts, producents Matīss Kaža. Tieši Kalniņa 100.dzimšanas dienā NKC portālā “filmas.lv” tika publiskota visu viņa filmu kolekcija – 23 digitalizētas un restaurētas spēlfilmas un dokumentālās filmas, arī Dzintras Gekas dokumentālā filma no cikla “Kino gadsimts Latvijā” (1999).
Realitātes šova “The Kardashians” jaunajā sērijā redzams, ka modele Kendala Dženere nemāk sagriezt gurķi…
Uzmanības centrā nokļuvusi modele Kendala Dženere, kura savā virtuvē ļoti savdabīgi cenšas sagriezt gurķi. Viņa to darīja pavisam dīvainā veidā – gurķi liekot nevis naža kreisajā pusē, bet labajā.
“Es noteikti neesmu labākā gurķu griezēja pasaulē, es neesmu profesionāle,” tā filmētājam un savai mammai sacīja Kendala.
Videoklips ātri vien nokļuva “Twitter” un tika asi kritizēts. Vairums cilvēku iesmej, ka jaunā sieviete ir tik bagāta, ka pat nemāk darboties virtuvē un izdarīt ko tik elementāru, kā sagriezt svaigu gurķi.
Ikvienam no mums ir gadījušās dienas, kad darbi veicas no rokas, bet ir dienas – kad šķiet, ka pat visvienkāršākie uzdevumi ir nepārvarami, nav nedz spēka, nedz vēlmes neko darīt. Kas ietekmē šīs sajūtas un mūsu ikdienas produktivitāti? Ko varam darīt, lai to paaugstinātu? Kāpēc ir svarīgi nepārspīlēt ar darba slodzi un ieplānot arī atpūtu? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte,Veselības centra 4 preventīvās medicīnas klīnikas Anti-Aging Institute ACSTH sertificēta personīgās izaugsmes trenere Zane Jankovska un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kas ietekmē mūsu produktivitāti?
Kā skaidro personīgās izaugsmes trenere Z. Jankovska, vienas noteiktas atbildes uz šo jautājumu nav, jo mēs ikviens esam dažādi. Mūsu pašsajūtu, tai skaitā produktivitāti, ietekmē dažādi organisma procesi, kas ir mainīgi, taču pamatā tā balstās uz mentālās un fiziskās enerģijas un motivācijas kombināciju. To, cik produktīvi esam un jūtamies, ilgtermiņā ietekmē mūsu fiziskā un garīgā veselība, kas balstās uz pamatvajadzībām: rūpēm par sevi, pilnvērtīgu miegu, regulārām fiziskām aktivitātēm un veselīgu uzturu. Bieži vien mēs vēlamies izlaist kādu no šiem posmiem, uzskatot, ka, palielinot darba slodzi, veicot vairākus darbus vienlaikus, samazinot brīvo laiku, sasniegsim augstāku produktivitāti un izdarīsim vairāk. Lai arī īstermiņā varētu likties, ka šāda pieeja sniedz rezultātus, jau ļoti drīz nāksies secināt pretējo – tā var tuvināt mūs izdegšanai, miega traucējumiem un citām problēmām. Tādēļ rūpes par sava organisma pamatvajadzībām ir tas būtiskais solis, ar ko būtu jāsāk un kuru nedrīkstam izlaist, ja vēlamies uzlabot savu produktivitāti un vispārējo labklājību. Turklāt šo pamatvajadzību apmierināšana uzlabo garastāvokli un mūsu pašsajūtu, kas uzreiz sniedz mums vairāk fiziskā un garīgā spēka iecerēto uzdevumu veikšanai. Speciāliste atzīst – daudzējādā ziņā produktivitātes veicināšana ir vienkāršs process, bet tas nenozīmē, ka tas vienmēr ir viegls.
Vai vienmēr jābūt produktīviem?
Ir saprotams, ka ikdienā varam vēlēties spēt paveikt vairāk, izdarīt darbus un atrisināt dažādus jautājumus ātrāk. Taču vienlaikus ir jāspēj sev pajautāt – vai mums katru dienu ir jābūt vienādi produktīviem? Ir jāpieņem, ka vienmēr būs dienas, kurās jutīsimies aktīvāki un enerģiskāki, un būs arī tādas, kurās nevarēsim paveikt īpaši daudz. Ir jāpieņem sava organisma resursi noteiktajā dienā, uzsver Z. Jankovska. Pārlieku liela vēlme izdarīt vēl vairāk var novest pie pretēja efekta – pārslodzes un stresa, un rezultātā pie produktivitātes krituma.
Svarīgās atpūtas pauzes
Viens no pirmajiem soļiem ceļā uz augstāku produktivitāti pēc pamatvajadzību apmierināšanas ir darba grafika izveide un prioritāšu noteikšana. Darba diena būs daudz pārskatāmāka, ja jums būs skaidrs dienas grafiks, kurā tiks iekļautas arī regulāras atpūtas pauzes. Cilvēki parasti vislabāk koncentrējas 50 līdz 120 minūtes, un pēc intensīva darba posma ir nepieciešama īsa atelpa, piemēram, 5 minūšu pastaiga vai vienkārši vingrinājumi. Ir svarīgi ievērot šo darba un atpūtas paužu režīmu arī tad, ja liekas – “tagad esmu uz produktivitātes viļņa un nevaru apstāties!” Ir svarīgi apzināties organisma nepieciešamību pēc atelpas, jo ilgtermiņā tas sniegs daudz labākus rezultātus nekā nepārtrauktas darba stundas, uzsver speciāliste. Šo paužu laikā ir svarīgi nepievērsties sociālajiem tīkliem, dažādai saziņai un ziņām, jo tas neļaus sasniegt vēlamo atpūtas efektu. Tāpat šādās atpūtas pauzēs tradicionālās kafijas vietā ieteicamāk izvēlēties tīru ūdeni vai ūdeni ar citronu un medu.
Traucēkļu novēršana
Mūsdienās nereti novērojam, ka spējam veikt vairākus darbus vienlaikus. Lai arī tas var radīt sajūtu, ka darām daudz, rezultāts ilgtermiņā drīzāk būs tik veiksmīgs kā gribētos, jo nespējam koncentrēt pietiekamu uzmanību viena noteikta darba veikšanai. Tādēļ ir būtiski, pievēršoties noteikta uzdevuma veikšanai, censties novērst traucēkļus un uzmanības novēršanas avotus – gan ārējos, gan iekšējos. Ārējos avotus, piemēram, troksni, tālruņa paziņojumus vai traucējošu kolēģi, var novērst, izmantojot vienkāršas stratēģijas, piemēram, valkājot troksni slāpējošas austiņas vai klausoties instrumentālo mūziku darba laikā, ieslēdzot tālruni režīmā “netraucēt” vai apklusināt e-pasta paziņojumus, vai aizvērt kabineta durvis. Tāpat, lai varētu veiksmīgi novērst traucēkļus, ir jāidentificē iekšējie uzmanības novēršanas avoti, piemēram, izsalkums, garlaicība vai stress. Ikvienam, kurš jūtas apjucis, bet nevar noteikt tūlītēju ārēju iemeslu, kas traucē uzdevumu izpildei, vajadzētu veltīt brīdi, lai ieklausītos sevī. Uzdot sev jautājumu: “Ko es tagad jūtu? Varbūt tas ir izsalkums, trauksme vai nogurums, miegainība?” Kad problēma ir identificēta, var sākt pielietot risināšanas stratēģijas, piemēram, paņemt ēšanas pauzi, veikt pastaigu, elpošanas vingrinājumus vai pat īsu snaudu, skaidro Z. Jankovska.
Kā paveikt darbus, kas nav patīkami?
Lai paveiktu tos darbus un uzdevumus, ko tā vien gribas aizmirst vai vismaz atlikt, noderēs uzmanības koncentrēšana uz šo nepatīkamo darbu pozitīvajām sekām — piemēram, fiziskās veselības uzlabošanās, ko nodrošinās regulāras fiziskās aktivitātes, vai to, cik tīra izskatīsies māja, kad visi uzkopšanas darbi būs paveikti. Tas var būt spēcīgs stimuls darbu neatlikt uz vēlāku laiku! Tāpat arī pozitīva elementa pievienošana nepatīkamam uzdevumam, piemēram, iemīļotās mūzikas klausīšanās, slaukot grīdu, var palīdzēt kādam izturēt nepatīkamos darbus. Tomēr pētnieki brīdina, ka mūzikas klausīšanās vislabāk darbojas uzdevumiem, kuriem ir zema kognitīvā slodze, tādējādi tā nav pielietojama visos gadījumos.
Tāpat arī nepatīkamo uzdevumu sadalot mazākās daļās, tas vairs var nešķist tik grūts un neizpildāms. Nepatīkamo uzdevumu izpildīšana jāpadara pēc iespējas vienkāršāka. Šiem uzdevumiem ļoti labi noder laika termiņa uzlikšana, piemēram, “šodien šim projektam es veltīšu 15 minūtes un ne ilgāk” un pieturēties pie šī plāna, kamēr tas šķiet produktīvs.
Idejas un padomi produktīvākai ikdienai
Papildus rūpēm par pamatvajadzību nodrošināšanu, Z. Jankovska iesaka vairākus paņēmienus, kā varam uzlabot savu ikdienas produktivitāti.
Rituālu ieviešana – katru rītu veikt kādu aktivitāti, kas uzlabo mentālo un fizisko veselību. Tā var būt 5 minūšu joga vai meditācija, neliela vingrošana, pastaiga vai citas aktivitātes.
Uzdevumu saraksts – tajā var iekļaut ne vien ar darbu saistītus uzdevumus, bet arī privātos un mājas darbus. Plāna trūkums var veicināt trauksmi, savukārt tā esamība ļauj labāk plānot savu dienu un kontrolēt plānotos darbus. Turklāt ir tik patīkami no saraksta izsvītrot jau padarīto!
Izvirziet prioritātes – arī tas ļauj sakārtot darba dienu un mazināt trauksmi.
Izmantojiet atgādinājumus tālrunī vai datorā – gan atgādinājumi par veicamajiem darbiem, gan par to, ka tie ir jāpārtrauc un jāpaņem atpūtas pauze, var būt labs palīgs ikdienā.
Veidojiet grafiku – ja iespējams, atvēlēt laiku e-pasta lasīšanai un atbildēšanai, kā arī telefona zvaniem, lai šīs lietas nav jāveic spontāni, tādējādi izjaucot savu darba ritmu.
Aizveriet nevajadzīgās programmas un interneta pārlūkus, lai tie nenovērš jūsu uzmanību.
Periodiski mainiet vidi – piemēram, vienu dienu vai dažas stundas strādājiet bibliotēkā vai kafejnīcā, jo reizēm ierastā vide var šķist nomācoša un kavēt produktivitāti.
Sevis apbalvošana – gan par lielāka projekta, gan mazāku tā daļu pabeigšanu. Priecājieties par paveikto!
Biežu pārtraukumu ieviešana – vēlams ieviest tādus pārtraukumus, kas ietver kustību un nav saistīti ar papildu emocionālu un kognitīvu slodzi.
Mazos darbus paveiciet uzreiz – pabeidziet uzdevumus, kas aizņem mazāk nekā divas minūtes, uzreiz, kad tie ienāk prātā, nevis mēģiniet tos atlikt uz vēlāku laiku.
Uzņemieties kontroli pār savu dienu un vadiet to.
Izvirziet sevi kā prioritāti – ja neparūpēsimies par sevi, nevarēsim parūpēties par citiem, kā arī veiksmīgi veikt darbus.
Ieklausieties savā ķermenī un sajūtiet to – pieņemiet, ka dažas dienas ir mazāk produktīvas, un dariet darbus attiecīgajai dienai piemērotā tempā.
Veidojiet līdzsvaru visās dzīves jomās – darbs, ģimene, fiziskās aktivitātes, socializēšanās, hobiji, laiks sev, rūpes par veselību – tam vajadzētu būt līdzsvarā. Ja cilvēks par daudz strādā, produktivitāte var zust. Strukturēta diena palīdz mums būt produktīviem un veiksmīgiem.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver veselīga dzīvesveida nozīmi mūsu darba spēju uzturēšanā. Jāievēro sabalansēts darba un atpūtas režīms, atvēlot pietiekamu laiku atpūtai un miegam (7-8 stundas). Ieteicamas regulāras fiziskās aktivitātes, tās palīdz mazināt stresu, vairo enerģiju, uzlabo koncentrēšanās spējas, atmiņu un uzlabo garastāvokli. Ikdienā jāuzņem veselīgs un sabalansēts uzturs, iekļaujot zaļumus, dārzeņus un augļus, pilngraudu produktus, liesu gaļu, piena produktus un zivis, kas satur Omega taukskābes. Katru dienu jāseko līdzi pietiekamai ūdens lietošanai. Enerģijai noder arī žāvēti augļi, rieksti, melnā šokolāde.
Daudzi ir iecienījuši kafiju kā enerģijas un mundruma avotu, jo kafija satur kofeīnu, kas tonizē, uzmundrina, darbojas stimulējoši, mazina miegainību un noguruma sajūtu. Pēc kafijas krūzītes jūtamies enerģiskāki, taču jāņem vērā, ka šī iedarbība ir īslaicīga. Viena tase kafijas var saturēt dažādu kofeīna daudzumu (50-150 mg) atkarībā no kafijas šķirnes, veida, daudzuma un pagatavošanas procesa. Jāņem vērā, ka kafijas lietošanai jābūt samērīgai, jo pārmērīgos daudzumos lietota kafija var radīt gremošanas traucējumus, sirdsklauves, miega traucējumus un citas sūdzības.
Savukārt, ja sastopaties ar koncentrēšanās problēmām, tās var būt saistītas ar B grupas vitamīnu, D un C vitamīna, magnija trūkumu. Normālu nervu sistēmas darbību un psiholoģiskās funkcijas veicina – C, B1, B2, B6, B12 vitamīni, folijskābe, niacīns, arī magnijs. Pantotēnskābe nepieciešama garīgo darba spēju uzturēšanai, tā palīdz samazināt nogurumu un nespēku. Cinks un jods veicina normālas kognitīvās funkcijas.
Divdaivu ginks stimulē atmiņu un prāta spējas, uzlabo koncentrēšanās spējas. Savukārt eleiterokokam, tā saknēm piemīt adaptogēna darbība, to izmanto kā tonizējošu līdzekli noguruma gadījumā, tas veicina garīgās un fiziskās enerģijas, kā arī darba spēju vairošanu, un labvēlīgi ietekmē imunitāti. No ārstniecības augiem ar adaptogēnu darbību var izmantot arī rožainās rodiolas un leizejas sakneņus, citronliānas augļus un žeņšeņa sakni. Žeņšeņs palīdz saglabāt fiziskās un garīgās darba spējas, uzlabo prāta spējas, vairo enerģiju, iedarbojas tonizējoši, palīdz mazināt nogurumu un veicina normālu imūnsistēmas darbību. Rožainā rodiola arī pazīstama kā stimulējošs līdzeklis, kas palīdz uzlabot fiziskās un garīgās darba spējas. Grifonijas ekstraktu, kas satur 5-hidroksitriptofānu, izmanto smadzeņu darbības veicināšanai un atmiņas uzlabošanai. Savukārt safrāna ekstrakts palīdz uzturēt labu garastāvokli un gādā par emocionālo labsajūtu dienas laikā.
Savukārt satraukumu un miega traucējumu gadījumā noderēs augi ar nomierinošu iedarbību – piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāļu, māteres laksti, apiņa augļkopas, vīgriezes un kumelītes ziedi. Asinszāles līdzekļus pazīst kā dabīgos antidepresantus.
Par jums piemērotāko ārstniecības augu un līdzekļu izvēli vienmēr konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu!
Veselīgi mati ir ne tikai skaisti, tie liecina arī par labiem visa organisma veselības rādītājiem. Tiesa, pat veseli mati izkrīt un vietā aug jauni. Taču pārāk apjomīga matu izkrišana gan ir pamats raizēm, turklāt šī problēma var skart gan sievietes, gan vīriešus.Nesen skandālu raisījušais kautiņš uz „Oskaru” pasniegšanas skatuves kā skaļš notikums vienlaikus aktualizēja jautājumu par slimību, kuras rezultātā cilvēks zaudē matus – alopēciju. Ja matu izkrišana ir patiešām ievērojama un tam grūti rast loģisku izskaidrojumu, noteikti vajadzētu vērsties pie speciālista, lai saprastu, kādēļ tā notiek un ko darīt lietas labā,” saka „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.
„Matu daudzums uz galvas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – iedzimtības, dzīvesveida, slimībām, uzņemtajām uzturvielām, ikdienā lietotajiem medikamentiem. Svarīgi ir arī matu kopšanas paradumi un atbilstošu matu kopšanas līdzekļu izvēle. Ir normāli, ja ikdienā izkrīt 20 līdz 100 matu, par to nevajadzētu uztraukties. Taču, ja matu izkrišana ir patiešām ievērojama un tam grūti rast loģisku izskaidrojumu, noteikti vajadzētu vērsties pie speciālista, lai saprastu, kādēļ tā notiek un ko darīt lietas labā,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva un uzsver, ka matu izkrišana nesākas tāpat vien – ir jāmeklē iemesls, kāpēc matu apjoms strauji samazinās. Statistika liecina, ka, piemēram, minētā alopēcija dzīves laikā skar 1,7% cilvēku – tas nozīmē, ka uz vienu miljonu iedzīvotāju tie ir 17 000 cilvēki. Arī šī slimība skar jebkuras vecuma grupas pacientus, ieskaitot bērnus un pusaudžus. Kādi mēdz būt iemesli, kas var veicināt matu izkrišanu!
Nepilnvērtīgs uzturs
Ja mati sāk izkrist krietni vairāk nekā ir normāli, vispirms ir vērts pārskatīt savu ēdienkarti un to pilnveidot vai, iespējams, domāt arī par kāda uztura bagātinātāja papildu lietošanu, lai nodrošinātu organismu ar iztrūkstošajiem vitamīniem un minerālvielām matu veselībai svarīgā keratīna sekmīgai sintezēšanai.
„Uztura bagātinātājam vajadzētu saturēt A, C, D vitamīnu, B grupas vitamīnus, cinku, silīciju, magniju, dzelzi, varu, selēnu, kolagēnu. Piemēram, selēna un cinka savienojums ir populārs arī daudzos imūnsistēmas normālas darbības nodrošināšanai paredzētos uztura bagātinātājos, kas var palīdzēt aizsargāt organismu no oksidatīvā stresa un līdz ar to arī saglabāt matu veselību. Kas ir oksidatīvais stress? Mainoties videi, organismā rodas stress, piemēram, izejot no mājām aukstā ziemas dienā vai pretēji – karstā saulē, mati (ja tie nav aizsegti) tiek pakļauti stresam, kā rezultātā var kļūt trausli,” skaidro farmaceite.
Lietotie medikamenti
Matu izkrišana var būt saistīta arī ar dažu medikamentu lietošanu.
“Medikamenti, pēc kuru lietošanas var rasties šāda problēma, ir ķīmijterapijas, pretvēža preparāti, dažādi antidepresanti, iekšķīgi lietojamas tabletes sēnīšu novēršanai un daudzas citas zāles. Gadījumā, ja viena no medikamenta blakusparādībām ir matu izkrišana, noteikti nepieciešams līdzteku šim medikamentam uzņemt vitamīnus, kas var mazināt problēmu,” skaidro Linda Fevraļeva.
Pārslimots Covid-19
Pārslimots Covid-19 pašlaik ir diezgan izplatīts matu izkrišanas cēlonis. Tādā gadījumā, līdzteku uztura paradumu pārskatīšanai un pilnvērtīgas ēdienkartes ieviešanai, ieteicams lietot imūnsistēmas normālu darbību stimulējošus uztura bagātinātājus.
Matiem noderīgi uztura bagātinātāji
Dažkārt, vēloties darīt visu sava organisma labā (turklāt gūt ātru rezultātu), ar uztura bagātinātāju lietošanu var pārcensties. Farmaceite brīdina: „Ja lieto vairākus vitamīnus un minerālvielas, no kuriem viens ir, piemēram, tieši matu veselībai, noteikti jākonsultējas ar farmaceitu vai pašam jāpārliecinās par šo uztura bagātinātāju sastāvu – tajos esošo vielu devām nevajadzētu pārsniegt diennaktī pieļaujamās normas robežas. Vitamīnu un/vai minerālvielu pārdozēšana dažkārt var izraisīt nevēlamas blakusparādības.”
Īpaša vērība – ikdienas matu kopšanas līdzekļiem
Rūpēs par matu veselīgumu un matu izkrišanas samazināšanu ieteicams izvelēties matu kopšanas līdzekļus – šampūnu, kondicionieri, balzāmu, kas satur matiem nozīmīgus elementus, piemēram, selēnu, B grupas vitamīnus, cinku. Talkā var ņemt arī losjonu pret matu izkrišanu, nelielu tā daudzumu iemasējot tīrā galvas ādā un matos. Losjoni parasti satur dažādus vitamīnus, kas atdzīvina matus un to spīdumu, stimulē augšanu.
A vitamīns – novērš matu izkrišanu, reģenerē matus un galvas ādu.
B grupas vitamīni – stimulē matu augšanu.
H vitamīns – stiprina asinsvadus ap mata folikulu, stimulē matu augšanu, veicina pareizu matu un galvas ādas funkcionēšanu.
Iecienīts līdzeklis pret matu izkrišanu ir šampūns un toniks ar kofeīnu – tas aizsargā matu saknes no hormona testosterona negatīvās ietekmes. Šampūns satur arī cinku, niacīnu un sojas ekstraktu genisteīnu, kas nodrošina matu augšanu.
Ampula matiem? Jā!
„Ampulu pret matu izkrišanu sastāvā ir placentas ekstrakts, kas stiprina matu saknes, biotīns jeb B7 vitamīns, kas novērš matu izkrišanu un šķelšanos, uzlabo matu struktūru un stimulē jaunu matu augšanu, var būt arī ir dažādi vitamīnu kompleksi (visbiežāk – B grupas), kas uzlabo barības vielu piegādi matu sīpoliņam, stimulē augšanu, atbild par veselīgu mata struktūru, novērš seboreju un citus galvas ādas iekaisumus, kas var veicināt matu izkrišanu. Nereti ampulu sastāvā izmanto:
kviešu dīgstu eļļu, kas kavē galvas ādas priekšlaicīgu novecošanos, nostiprina to un piešķir matiem elastību un mīkstumu;
bambusa dzinumus, kas stimulē kolagēna un elastīna sintēzi – reģenerē un uzlabo matu elastību, mitrina un izlīdzina matus;
rīsu proteīnu, kas notur mitrumu galvas ādā, mitrina, izlīdzina uzlabo matu kvalitāti;
nātru un sarkanā pipara ekstraktus, kas palielina matu apjomu.
Ampulas saturu uzklāj uz izmazgātām, mitrām matu saknēm, maigi un rūpīgi iemasē to galvas ādā, izķemmē, neizskalo, ļauj matiem izžūt. Ieteicams lietot katru otro dienu vienu mēnesi. Pēc tam rezultāta uzturēšanai ampulas var lietot vienu divas reizes nedēļā.”
Kompleksa pieeja – labāks rezultāts
Mūsdienās ir daudz dažādu veidu kā cīnīties ar pastiprinātu matu izkrišanu. Lai process būtu veiksmīgs un mati atgūtu iepriekšējo apjomu, nepieciešams parūpēties par tiem gan iekšķīgi, uzņemot visus organisma veselībai nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, gan ārīgi, izvēloties piemērotākos līdzekļus pret matu izkrišanu. Ja tas nelīdz un matu izkrišana turpinās, zaudētais matu daudzums ir uzkrītoši pamanāms, noteikti jādodas pie ārsta speciālista.
„Jāņem vērā, ka matu izkrišana var būt arī nopietnas slimības, ko svarīgi diagnosticēt, simptoms. Pastāv, piemēram, perēkļveida matu izkrišana, ko uzskata par autoimūnu slimību, autoimūns tireoidīts, atopiskais dermatīts un citas slimības. Tikai speciālists var uzstādīt diagnozi un noteikt atbilstošu ārstēšanu,” saka farmaceite Linda Fevraļeva.
Kad nepagūtos darbus steidzam padarīt uz miega rēķina, ir pilnīgi normāli, ka jūtamies miegaini un noguruši. Taču mūsu vidū ir cilvēki, kas guļ pietiekami un tāpat nekad nejūtas izgulējušies. Viņi var iemigt visnepiemērotākā brīdī, pašiem to negribot, kas ļoti, ļoti apgrūtina dzīvi. Un pie tā ir vainīga narkolepsija. Tā pieder retajām slimībām un mūsdienās to var diagnosticēt un ārstēt, ļaujot cilvēkiem atgriezties normālā dzīvē.
No katriem 10 tūkstošiem iedzīvotāju pasaulē apmēram 5-16 cilvēki slimo ar narkolepsiju. Vērtējot statistikas datus citās valstīs, neirologs, Veselības centru apvienības (VCA) Neiro klīnikas un Neiroloģijas dienesta vadītājs JānisMednieks lēš, ka Latvijā narkolepsijas slimnieku varētu būt ap 400, bet iespējams – līdz pat 900. «Latvijā pašlaik šī slimība ir noteikta vien desmit cilvēkiem, un tas ir nepiedodami maz. Tas nozīmē, ka mūsu vidū joprojām ir cilvēki, kas cieš no specifiskiem miega traucējumiem, kas pazemina viņu dzīves kvalitāti un darba spējas, un kuriem ir iespējams palīdzēt,» uzsver Jānis Mednieks. «Latvijā ir pieejama diagnostika, kas ļauj šo slimību diagnosticēt, bet diemžēl paši cilvēki un bieži vien arī ārsti neatpazīst šos būtiskos miega traucējumus, līdz ar to netiek saņemta arī palīdzība.»
Miega traucējumu mēdz būt dažādi
Visbiežāk mēs saskaramies ar bezmiegu, ko rada trauksme vai kāds cits psihoemocionāls iemesls. Šajā gadījumā maz ko var līdzēt medikamenti, turklāt hroniski lietot miega zāles nav pat vēlams. Bezmiega gadījumā palīdzību būtu jāmeklē pie psihoterapeita, jo, kamēr neatrisinās tā patieso iemeslu, šo miega traucējumu novērts neizdosies. Nākamais ir jau plašāk zināmā obstruktīvā miega apnoja, kas izpaužas kā elpošanas traucējumi. Cilvēkam miegā samazinās skābekļa piesātinājums asinīs, kas ilgtermiņā ir ļoti kaitīgi. Ja apstāv šāds risks, izmeklējumus pavisam noteikti vajadzētu veikt cilvēkiem ar lieko svaru.
Trešā grupa – specifiskie, retie miega traucējumi. Pie tiem pieder pārlieku liela miegainība, arī miega paralīze, kad cilvēks pēc pamošanās kādu brīdi nevar pakustināt ne rokas, ne kājas, un katapleksija, kad, piedzīvojot pēkšņas pozitīvas emocijās, zūd muskuļu tonuss vai – citiem vārdiem sakot – jaušams muskuļu vājums. Un visas šīs pazīmes liecina par narkolepsiju.
Diemžēl mēs Latvijā esam iekavējuši ar šīs slimības diagnosticēšanu, jo nebija pieejami vajadzīgie izmeklējumi.
Kas ir šīs retā saslimšana?
Narkolepsija ir hroniska neiroloģiska slimība, – tās gadījumā smadzenes izstrādā par maz hormona oreksīna, kas palīdz mums palikt nomodā. Līdz ar diennakts cikla regulācijas traucējumiem arī rodas šī neatvairāmā miegainība dienas laikā, neskatoties uz to, ka naktī cilvēks ir gulējis pietiekami. Narkolepsijas slimnieks var aizmigt, ēdot pusdienas, var iemigt pie stūres, kolīdz apstājas pie sarkanās gaismas luksoforā. Var apsēsties, lai nedaudz atpūstos, un tūlīt pat aizmigt savā darba vietā… Tie ir reāli pacientu stāsti. «Un tas nenotiek tāpēc, ka cilvēks ir pārguris vai vairākas dienas negulējis, bet tāpēc, ka viņam ir specifiskas izmaiņas galvas smadzenēs, kas saistītas ar diennakts cikla un miega apjoma regulāciju,» skaidro neirologs. «Diemžēl pat ārsti bieži neatpazīst šos simptomus, un domā, ka cilvēkam ir kādi psihiski traucējumi. Viņiem dažkārt tiek nozīmēti medikamenti, visbiežāk – neiroleptiķi, kas, nevis palīdz, bet padara cilvēku vēl miegaināku, tā vēl vairāk apgrūtinot viņa dzīvi.»
Lai gan liela daļa reto slimību tiek pārmantotas ģenētiski, narkolepsija vairumā gadījumu nav pārmantota. Tai ir arī autoimūni cēloņi, kas izpaužas jau agrīnā pusaudžu vecumā. Bet tā kā agrāk nebija iespējams šo slimību diagnosticēt, cilvēki par savu slimību tagad uzzina, būdami jau pieaugušā vecumā. «Arī tiem trim mūsu pacientiem, kam esam atklājuši narkolepsiju, simptomi parādījās jau bērnībā. Sākumā tas ir tikai liels nogurums un miegainība, ar ko cilvēks samierinās, citiem simptomiem pat nepievēršot uzmanību. Vienam no mūsu pacientiem, kuram atklājām šo slimību, tagad ir 45 gadi. Viņš jau no bērnības tika ārstēts pie psihiatra un lietojis daudz dažādu medikamentu, un nekādu uzlabojumu. Cilvēks zaudēja tik daudz gadus no savas dzīves, ko būtu varējis kvalitatīvi pavadīt. Tā vietā viņš ir dzīvojis diskomfortā, jo neviena no ikdienas aktivitātēm nevar būt līdz galam pilnvērtīga,» stāsta Jānis Mednieks. «Cilvēks jau jūt, ka kaut kas nav kārtībā, ka ir kādas veselības problēmas un meklē palīdzību. Bet tas ir ārstu uzdevums – spēt atpazīt šos simptomus. Par tiem ir jārunā, lai arī cilvēki paši zinātu, kas ar viņiem notiek un ka viņiem var palīdzēt. Ja var iemigt jebkuras aktivitātes laikā, tas jau ir ļoti nopietns simptoms. Un arī ļoti bīstams simptoms, – parasti cilvēks dienas laikā ēdot tomēr neaizmieg.»
Kādi izmeklējumi palīdz slimību atklāt?
Narkolepsiju var diagnosticēt, veicot polisomnogrāfiju un multiplo miega latentes testu. Vēl necik sen šādus izmeklējumus Latvijā vispār nebija iespējams veikt pieaugušam cilvēkam. Sākotnēji tie bija pieejami tikai Bērnu universitātes klīniskajā slimnīcā, bet nu jau vairāk nekā pusgadu šādi izmeklējumi ir pieejami VCA Neiro klīnikā.
Veicot polisomnogrāfijasizmeklējumu (atšifrējot nosaukumu: poli – daudz, somno – miegs, grāfija – pieraksts, tātad tiek pierakstīts daudz miega), cilvēkam uz nakti tiek pievienoti elektrodi līdzīgi kā veicot elektroencefalogrāfiju, kā arī citi sensori elpošanas, sirdsdarbības parametru novērtēšanai. Šis izmeklējums ļauj nomērīt un aprēķināt, cik garas cilvēkam ir konkrētās miega fāzes, vajadzības gadījumā – arī kāds ir skābekļa piesātinājums asinīs, kāda ir sirds darbība un elpošana, kādas krūšu kurvja kustības u.c. parametrus. Līdz ar to tiek iegūta detalizēta informāciju par to, kā cilvēka organisms funkcionē miegā. Savukārt nākamajā dienā pēc tam, kad pa nakti veikta polisomnogrāfija, seko multiplais miega latentes tests. Tā laikā cilvēku lūdz apgulties, bet neaizmigt. Tiem, kam ir narkolepsija, ir ļoti grūti palikt nomodā. Viņi aizmieg gandrīz tūliņ pat kolīdz apgūlušies. «Lai gan izmeklējumi kļūst pieejamāki, tie paši par sevi vēl neko nedod, – svarīgi, lai ārsti spētus šos specifiskos miega traucējumus vispirms atpazīt. Retās slimības vienmēr ir grūtāk ārstējamas tieši tāpēc, ka tās ir retas un grūtāk atpazīstamas,» paskaidro Jānis Mednieks.
Tikai neko uz savu galvu!
Bieži vien cilvēki, kad viņiem rodas aizdomas par kādu saslimšanu, vēlas konsultēties ar speciālistu. Jautājums – kurā brīdī nepieciešama speciālista konsultāciju? Vai tad, kad ir jau veikts kāds no izmeklējumiem, kas potenciāli varētu būt nepieciešams diagnozes uzstādīšanai, vai arī pirms izmeklējumiem? «Miega traucējumu gadījumā es viennozīmīgi ieteiktu vispirms konsultēties ar miega speciālistu. Tomēr ir vairāku veidu izmeklējumi, – dažkārt ir nepieciešams poligrāfijas izmeklējums, kur nepierakstām miega fāzes, bet pierakstām tikai elpošanas, sirds darbības un citus parametrus miegā. Dažkārt nepieciešams papildus mērīt ogļskābās gāzes līmeni asinīs, bet dažkārt ir nepieciešama polisomnogrāfija ar vai bez multiplā miega latentuma testa. Šie visi ir gari un pietiekami dārgi izmeklējumi, līdz ar to tas būtu aplami – pacientam pašam izvēloties, veikt kādu no šiem izmeklējumiem, pēc tam doties pie speciālista un saprast, ka nav veikts īstais izmeklējums. Ja cilvēku izmeklējot ir aizdomas par kādu noteiktu saslimšanu, tad papildus izmeklējumi tiek veikti, nevis lai kaut ko atrastu, bet lai aizdomas vai nu apstiprinātu vai arī izslēgtu tās. Izmeklējumu mērķis nav tos veikt, lai kaut ko atrastu. Šī klīniskā domāšana nav fundamentāli mainījusies vairāku gadsimtu gaitā. Tāpēc labāk, lai ārsts izsakās par iespējamo diagnozi, ļaut viņam konkrēto saslimšanu diagnosticēt, lai pēc tam konsīlija veidā to apstiprināt un nozīmēt ārstēšanu,» silti jo silti iesaka neiroloģijas dienesta vadītājs. Narkolepsijas ārstēšanai pieejami vairāki medikamenti, kas individuālās kompensācijas kārtībā tiek arī pacientiem nodrošināti.
Iespējamas arī attālinātas konsultācijas
Noteikti vērts zināt, ka miega problēmu gadījumā pirmā konsultācija pie ārsta var būt attālināta. Šāda veida konsultācijas Parkinsona slimniekiem, galvas sāpju pacientiem un arī miega traucējumu gadījumā pasaulē eksistē jau sen. Konsultācijas laikā ārsts nozīmē nepieciešamo izmeklējumu un tad pacients var pēc izmeklējuma veikšanas vai nu klātienē vai atkārtoti attālināti ar speciālistu konsultēties. Miega traucējumu gadījumā tas ir būtiski, jo miega speciālistu Latvijā nav daudz. «Esmu priecīgs, ka mūsu neiroloģijas dienestā ir gan pieaugušo, gan bērnu miega speciālisti. Daktere Marta Celmiņa ir bērnu miega speciāliste un daktere Madara Mičule – pieaugušo miega speciāliste,» atzīst VCA Neiro klīnikas vadītājs Jānis Mednieks.
Dziedātājs Eds Šīrans un ukraiņu grupa “Antytila” izdevuši kopīgu skaņdarbu. Tā ir pārveidota dziesma no Eda jaunākā albuma. Tagad mūziķa dziesma ir dzirdama pavisam jaunās skaņās, tostarp ukraiņu valodā.
Dziesmas “2Step” videoklipā redzamas kadri no kara izplosītās Ukrainas.
Video
“Eda piedāvājums sadarboties ir tieši tā patiesā atbalsta Ukrainai izpausme, ko Lielbritānijas iedzīvotāji izrāda šī kara laikā. Miljoniem cilvēku ne tikai vārdos, bet arī konkrētās darbībās parāda, kā ir patiesi iestāties par saviem principiem, demokrātiju un brīvību, un aizstāvēt tos, kuriem tas patiešām ir vajadzīgs. Šķiet, ka tā ir parasta dziesma, bet cik tā ir simboliska,” sacīja grupas solists Topoli.
Mūziķis stāstīja, ka apstākļos, kādos atradās grupas dalībnieki, bija diezgan grūti ierakstīt šo simbolisko dziesmu. Ierakstu studija, kurā grupa parasti ierakstīja savas dziesmas, atradās krievu karavīru okupācijā, bet pateicoties draugam un līdzautoram, daudzu dziesmu aranžētājam Maksimam Sivolapam, mūziķi atrada iespēju ierakstīt dziesmu.
Kimas Kardašjanas vecākā māsa, kura savu popularitāti guvusi pateicoties ģimenes realitātes šovam “Keeping Up With The Kardashians” ir iestūrējusi laulības ostā ar bundzinieku Trevisu Bārkeru.
Pāris gredzenus mija Santa Barbarā, kurā viņus atbalstīt bija ieradusies Kortnijas vecmāmiņa un Trevisa tēvs. Kāzu fotogrāfs uzņēmis vairākus kadrus, kuros jaunais pāris redzams melnā kabrioletā, automašīnai pie bagāžnieka piesprausta zīmīte ar uzrakstu “tikko apprecējušies”.
Šīs kāzas bijušas oficiālas. Aprīļa sākumā pārim bijusi spontāna laulību ceremonijas, kura norisinājās Lasvegasā pēc “Grammy” ceremonijas.
“Notika kāzu ceremonija, taču tajā nebija nekā likumīga, jo viņi neieguva laulības apliecību,” tā sacīja abu paziņa, kura vēlējās saglabāt anonimitāti.
Video
Pāris saderinājās pagājušā gada oktobrī. Bildinājums tika izteikts pludmalē, starp sarkanām rozēm un svecēm. Pāris ir ilggadēji draugi, taču romantiskas attiecības abi sāka 2021. gada sākumā.
Realitātes šova “Keeping Up with the Kardashians” zvaigznei ir trīs bērni no attiecībām ar Skotu Disiku, pāris bija kopā vairāk kā 10 gadus, bet neapprecējās. Trevisam ir divi bērni no iepriekšējās laulības ar modeli Šannu Moakleri.
Cilvēka ķermenis un, jo īpaši, locītavas nemīl steigu un pārpūli! Pieaugušam cilvēkam līdz 65 gadiem ir rekomendēta vismaz 30 minūšu mērenas intensitātes fiziskā slodze piecas reizes nedēļā. Tātad – gandrīz katru dienu un nedaudz. Veselību ietekmējošo paradumu pētījumi Latvijā atklāj, ka šo ieteikumu ievēro vien nedaudz vairāk par desmit procentiem iedzīvotāju. Lūk, arī iemesls, kādēļ pēc atsevišķa pamatīgas fiziskas slodzes gadījuma locītavas par savu stāvokli signalizē ar smeldzošu sajūtu un sāpēm,” apkopojot padomus rīcībai saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Cītīga gatavošanās maratonam, pavasara dārza darbi vai lielā mājas tīrīšana – tie visi ir lieliski iemesli izkustēties, taču dažkārt pēc cītīgas sportošanas vai rosīšanās piemeklē smeldzoša sajūta vai pat sāpes locītavās. Šāda iznākuma risks ir lielāks, ja savas spējas krietni pārvērtētas, ja locītavām jau ir veselības problēma, pārciesta trauma, operācija vai tad, ja ir liekais svars.Farmaceitu ikdienas vērojumi liecina, ka spējas mēdz pārvērtēt ne tikai mazkustīgie un citkārt kūtrie, bet arī tie, kuri ar fiziskām aktivitātēm ir uz tu. „Sportiskie ļaudis nereti uzsāk treniņu pārāk strauji, neiesildoties, savukārt mazaktīvie ķeras pie dārziņa uzrakšanas vai smagumu pārnešanas ar tādu sparu, it kā visi darbi noteikti jāpaveic vienā dienā,” saka Ērika Pētersone.
Liekais svars – riska faktors
Liekais svars un aptaukošanās ir neapstrīdami riska faktori veselībai, tostarp arī locītavām. Palielināts ķermeņa svars papildu noslogo ceļu, gūžas locītavas, veicinot skrimšļa nodilšanu, līdz ar to muskuļos un ap tiem var veidoties mikrotraumas, sāpes, pārslodzes izraisīts iekaisums. “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone atgādina: “Izpētīts, ka, ja cilvēks ar lieko svaru, kuram, piemēram, diagnosticēts artrīts, zaudē aptuveni septiņus kilogramus, ceļu locītavu sāpes var samazināties uz pusi.”
Ko iesākt ar sāpēm locītavās?
Pirmā palīdzība – auksta komprese
Traumētai locītavai vajadzētu uzlikt aukstu kompresi – tā mazinās asinsizplūdumu un tūsku. Speciāli ledus maisiņi ir nopērkami aptiekās, mājas apstākļos var noderēt gandrīz viss, kas glabājas saldētavā, piemēram, saldētu dārzeņu maisiņš. Tiesa, jāpatur prāta, ka, pirms likt uz locītavas, to vajag aptīt dvielī vai drāniņā, lai negūtu apsaldējumu.
Aptiekā pieejama arī vienreiz lietojama aukstuma kompresi, kas var noderēt izbraukumā pie dabas. Šo maisiņu nevajag likt saldētavā – tas ir vien jāsaspiež un ķīmiskā reakcija paveiks savu – maisiņš kļūs auksts.
Bezrecepšu zāles pret sāpēm
Bez ārsta receptes aptiekā var iegādāties pretsāpju un pret iekaisuma medikamentus. Aktīvā viela var būt ibuprofēns, paracetamols, naproksēns, deksketoprofēns vai cita. Dažkārt lielākam efektam aktīvās vielas medikamentā ir vairākas. Jāņem vērā, ka nesteroīdās pretsāpju zāles nedrīkst lietot ilgstoši un ir noteikti jāievēro zāļu instrukcijā norādītās devas. Tā kā ilgstoši lietoti šie medikamenti var izraisīt nevēlamas blaknes, piemēram, kuņģa čūlu vai nieru mazspēju, pirms to iegādes vajadzētu konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Ērika Pētersone pamato: “Lietojot bezrecepšu zāles, svarīgs ir viss – gan tā brīža simptomi, gan pacienta vecums, blakus slimības, alerģijas, ja tādas ir, arī tas, kādas zāles šis cilvēks jau lieto. Nevajadzētu “uz savu galvu” ķerties pie mājās esoša bezrecepšu pretsāpju medikamenta! Drošāk tomēr ir konsultēties kaut vai pa tālruni – farmaceiti sniedz šādu pakalpojumu.”
Ziede – lokāla palīdzība locītavai
Ir pieejami arī bezrecepšu līdzekļi ārīgai lietošanai, ko var uzklāt, ja pēc pārpūles jūtamas sāpes locītavās, cīpslās, saitēs, muskuļos, ka arī tad, ja gadījies sastiepums vai izmežģījums. Ziedes satur pretsāpju un pretiekaisuma aktīvo vielu, piemēram, ibuprofēnu, diklofenaku, aceklofenaku. Tā pat ziede var saturēt arī mentolu, kamparu, kādas ēteriskās eļļas, arniku, eikaliptu, zirgkastaņu sēklu ekstraktu,” saka farmaceite un piebilst, ka tad, ja locītava ir apsārtusi, kas var liecināt par iekaisumu, jāizvairās no locītavas sildīšanas, tostarp, izmantojot sildošu ziedi.
Cik noderīga ir saite vai ortoze?
Elastīgo saiti var izmantot, lai locītavu stabilizētu, kā arī, lai mazinātu sāpes slodzes laikā. Saiti gan nevajadzētu uzlikt pārāk stingri, jo tā var tikt traucēta asins apgāde.
Ortozes ir noderīgas, turklāt to piedāvājums aptiekās un specializētajos medicīnas preču veikalos ir plašs – var atrast piemērotu gan konkrētai vajadzībai, gan pacienta vecumam. Tās var būt uzvelkamas vai apliekamas, lipīgā lente ļauj regulēt, cik cieši ortoze pieguļ. Ērika Pētersone uzsver: “Vislabāk, ja ir iespēja ortozi pielaikot, atrodot īsto izmēru, un, ja speciālists konsultē, kā to pareizi uzlikt un nostiprināt.”
Populārais knifiņš – teips
Kinezioloģiskie teipi patiešām ir iecienīti. Teips nesatur ārstnieciskas vielas. Tā ir elastīga, pašlīmējoša saite, kas, uzlīmēta pareizajā vietā, stabilizē locītavu, palīdz kustēties, mazina sāpes. Bez stabilizēšanas funkcijas, tas var pildīt vēl divu veidu uzdevumus – palīdzēt muskulim darboties vai arī atslābināties. Tiepu var brīvi iegādāties aptiekā, tomēr pareizi būtu, ja speciālists, noskaidrojot locītavu sāpju cēloni, izvērtētu teipa nepieciešamību un veiktu uzlikšanu.
Muskuļi ir jātrenē
Locītavu veselība un stabilitāte ir cieši saistīta ar visa organisma veselību un cilvēka fizisko formu. “No aptuveni piecdesmit gadu vecuma muskuļu masa un spēks pakāpeniski samazinās, un desmit gadu laikā tas var samazināties pat līdz trīsdesmit procentiem. Ikdienā nevingrojot un nedarot neko citu, kas trenētu muskuļus un locītavas, ceļu locītavas ar laiku zaudē stabilitāti, un tad, piedzīvojot intensīvu fizisku slodzi, muskuļi var nenoturēt ķermeni līdzsvarā, izraisot klupšanu un tai sekojošu traumu. Lai locītavas būtu stabilas, regulāri jātrenē muskuļi, arī dziļie muskuļi, kas tās notur,” mudina farmaceite.
3 profilaktiskas darbības locītavu veselībai
Veselīgas ķermeņa masas uzturēšana, ja nepieciešams, svara samazināšana.
Ārstnieciskā vingrošana, regulāri stiepšanās un līdzsvara vingrinājumi.
Locītavām nekaitīgi treniņi, piemēram, peldēšana, ūdens aerobika, riteņbraukšana pa labu ceļu.
Dažādās vietnēs Krievijā izplatīts aicinājums veikt kiberuzbrukumus Latvijai, kas arī tikuši sākti, intervijā TV3 pastāstīja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (AP).
Ministrijas pārstāve stāstīja, ka jau piedzīvoti pirmie uzbrukumi mājaslapām Latvijā. Valsts informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” esot gatavībā, taču arī iestādes un uzņēmumi tiek aicināti pastiprināti gatavoties kiberdrošības incidentiem.
Bļodniece atzīmēja, ka kiberuzbrukumi Latvijā intensificējās jau kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu sākuma, bet kopš 9. un 10.maija notikumiem uzbrukumi kļuvuši vēl intensīvāki.
“Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina atzina, ka Latvijas iestādes nonākušas “killnet” hakeru interešu lokā. Mērķu sarakstā sākotnēji bijušas tikai valsts iestādes, bet vakar publicēts jauns ap 100 mērķu saraksts, kurā ir gan valsts iestādes, gan finanšu, transporta un citu sektoru iestādes un uzņēmumi un pat kāds fitnesa klubs.
Video
Pamatā pret Latvijas iestādēm tiek vērsti piekļuves lieguma uzbrukumi (DDoS), kas ir diezgan vienkārši un lēti, attiecīgi ar tiem arī nav pārāk grūti tikt galā, bet to vienkāršuma dēļ jārēķinās, ka tie var būt ilgstoši.
Kaškina atzīmēja, ka pagaidām uzbrucēju sekmes ir minimālas. Pašlaik sliktākajā situācijā ir “ziedot.lv” mājaslapa, bet eksperte atzīmēja, ka ar speciālistu palīdzību drīz arī šīs lapas darbs tiks pilnībā atjaunots.
Aizsardzības ministrijas pārstāve vērtēja, ka Valsts policija kopumā tikusi galā ar situāciju 9. un 10.maijā – kārtību nodrošināja un pārkāpējus aizturēja, lai arī bija atsevišķas patiešām nepatīkamas epizodes, kad daži indivīdi skaļi slavināja Krievijas agresīvo politiku.
Bļodniece atzīmēja, ka Aizsardzības ministrija domā par iespējām, kā pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistīt valsts aizsardzībā, gan piesaistot lielāku skaitu cilvēku profesionālajā dienestā un Zemessardzē, gan vērtējot iespējas, kā cilvēkus piesaistīt uz atvieglotākiem nosacījumiem nekā Zemessardzē.
Piektdien, 20.maijā, plānotajā gājienā, pieprasot nekavējošu Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanu, varētu piedalīties aptuveni 5000 cilvēku, norādīts pasākuma pieteikumā pašvaldībai.
Rīgas domē, gājiens pieteiks no plkst.18 līdz plkst.20.30. Tas sāksies pie Brīvības pieminekļa, virzīsies pa Kaļķu ielu cauri Vecrīgai, tad pāri Akmens tiltam uz Pārdaugavu un noslēgsies pie pieminekļa padomju armijas karavīriem.
Oficiālais pasākuma mērķis ir norādīts gājiens “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma” – prasība aizvākt visus padomju ideoloģiskos pieminekļus un citus priekšmetus.
Kā aģentūrai LETA skaidroja pašvaldībā, pašlaik tās rīcībā nav informācijas, kas varētu likt pieņemt lēmumu par šī pasākuma aizliegšanu, turpinās sarunas ar pasākuma rīkotājiem. Iespējams, gājiena laikā tiks noteikti satiksmes ierobežojumi, bet par tiem tiks ziņots atsevišķi.
Kā ziņots, par gājiena rīkošanu mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņoja mūziķis Ralfs Eilands. Viņš gan nav oficiālais pasākuma pieteicējs pašvaldībā. Gājienu pieteikusi cita privātpersona.
Saistībā ar notikumiem Rīgā, Uzvaras parkā, publiski neapmierinātību pauduši un aicinājumus uz protestiem izplatījuši gan tradicionālie 9.maija svinētāji, gan arī cilvēki, kuri nosoda Krievijas agresīvo rīcību un padomju armijas slavināšanai Latvijā grib pielikt punktu.
Video
9.maijā Rīgā, Uzvaras laukumā, pie pieminekļa tradicionāli bija pulcējies liels skaits cilvēku, kuri, pēc pašu vārdiem, atzīmēja padomju armijas uzvaru 2.pasaules karā. Pasākums, kā ierasts, izraisīja neizpratni daudziem patriotiski noskaņotiem iedzīvotājiem, kuri uzsver, ka 9.maijā Krievijā svinētā uzvara nozīmēja Latvijas okupāciju.
Nākamajā rītā internetā parādījās video, kā ar traktoru tiek sašķūrēti un izmesti pieminekļa pakājē saliktie ziedi. 9.maija svinētāji šādu rīcību uztvēra kā aizvainojošu un devās pie pieminekļa vēlreiz, no jauna noliekot tur ziedus un turpinot svinēt “uzvaras dienu”.
Šādos apstākļos pie pieminekļa jau raisījās atšķirīgus viedokļus pārstāvošu cilvēku mutiski strīdi, taču policija tajos neiejaucās, vēlāk saņemot publiskus pārmetumus par bezdarbību un iespējamu pārkāpumu nenovēršanu.
Saistībā ar notikumiem 9. un 10 maijā no amata atkāpusies iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Šīs ir 4 horoskopa zīmes, kurām gan draudzībā, gan romantiskās attiecībās ir būtiska emocionālā saikne:
1. Zivis
Zivis ir pazīstamas kā jutīgās dvēseles. Šīs horoskopa zīmēs pārstāvji viens otru ļoti labi saprot un ir laipni pret jebkuru horoskopa zīmes pārstāvi. Zivis tiek uzskatītas par empātiskākajām no visām zodiaka zīmēm! Viņām piemīt spēja saprasties ar jebkuru, ja viņas redzēs kādu raudam, tad vēlēsies uzzināt, kā var palīdzēt, un aiz līdzjūtības var pat sākt raudāt paši.
2. Vēzis
Vēži ir ārkārtīgi uzticīgi, empātiski un emocionāli cilvēki. Viņi ir ļoti sentimentāli un var viegli iemīlēties jebkurā. Vēžiem svarīgi veidot ciešas un cieņpilnas attiecības. Viņi partnerī meklē emocionālu komfortu un drošību. Vēžu prioritāte ir rūpes par sev tuvajiem cilvēkiem, viss pārējais paliek otrajā plānā.
3. Ūdensvīrs
Ūdensvīri bieži meklē kompanjonus, ar kuriem viņi varētu dalīties savās interesēs un kaislībās. Viņi vienmēr meklē cilvēkus, ar kuriem var risināt jēgpilnas un dziļas sarunas. Ūdensvīri vēlas sazināties ar saviem partneriem emocionālā līmenī, fiziskās vajadzības šai horoskopa zīmei ir mazāk būtiskas kā emocionālās.
4. Auns
Auns attiecībās ir emocionāls un kaislīgs. Auns ir emocionāla uguns zīme. Viņi gandrīz nekad nenodod savas emocijas. Viņi vēlas kādu, kuru viņu vaļsirdība nepārsteidz. Auns visām attiecībām pieiet no sirds un cenšas veidot dziļas saites ar citiem cilvēkiem.
14. maijā Turīnā, Itālijā, noslēdzās 66. starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss, tajā pirmo vietu ieguva Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Stefania”.
Pēc Eirovīzijas oficiālajiem datiem žūrija un skatītāji Latvijai pirmajā pusfinālā piešķīra 55 punktus. Arī Dānija saņēma tikpat punktu, abām valstīm dalot 13./14. vietu no kopumā 17. Lielajā Eirovīzijas dziesmu konkursā grupai “Citi zēni” bija vājš punktu skaits no skatītājiem, vien 16 punkti, bet no žūrijas grupa saņēma 39 punktus!
Latvijas pārstāvji ar dziesmu “Eat Your Salad” nekvalificējās Eirovīzijas finālam, bet ļaudis joprojām sajūsminās par viņu ekspresīvo priekšnesumu.
Amerikāņu raidījumā “Last Week Tonight”, kuru vada komiķis Džons Olivers tika pieminēta grupa “Citi zēni”, komiķis mūziķu priekšnesumu novērtēja atzinīgi.
“Latvijas pārstāvji nekvalificējās finālam par spīti tam, ka viņu dziesmai bija viens no labākajiem dziesmas sākumiem mūzikas vēsturē,” tā sacīja komiķis Džons Olivers.
Sejas kopšanas rituāli un kosmētikas lietošana daudziem kļuvusi par neatņemamu daļu no ikdienas. Piemērotu produktu izvēle var būt liels izaicinājums, jo īpaši alerģiskas ādas īpašniekiem. Kam jāpievērš uzmanība, izvēloties dekoratīvo kosmētiku, ja ir novērota alerģiska ādas reakcija pavasarī, stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.
“Alerģiju paveidu ir daudz, tāpat arī to izpausmes. Pavasarī līdz ar dabas atmodu izteikti novērojamas ziedputekšņu alerģijas, kas izraisa reakciju elpošanas sistēmā jeb šķaudīšanu, asarojošas acis, tekošu degunu, kņudināšanu kaklā. Sakairinot elpceļus, veidosies arī apsārtums mutes un deguna apvidū, ko nedrīkst atstāt bez ievērības, citādi var izveidoties iekaisums, ar laiku atopiskais dermatīts un citas ādas problēmas. Savukārt ar uzturu uzņemtie alergēni var izraisīt izsitumus, apsārtumus, tūsku un niezi dažādās ķermeņa vietās, kas veidojas straujāk nekā ziedputekšņu alerģiju gadījumā. Jebkurai alerģijas izpausmei ir rūpīgi jāseko līdzi un atbilstoši jāreaģē. Ja ārsts nozīmējis medikamentus, tad tos ir nepieciešams lietot atbilstoši norādījumiem. Miera periodos ar nelielām izpausmēm var lietot ārstnieciskos krēmus, bet saasinājumu gadījumā palīdzēs tikai medikamentozā terapija”, stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.
Kā izvēlēties piemērotākos sejas kopšanas produktus?
Jāatpazīst, kuras vielas rada alerģiskas izpausmes
Ja alerģiska reakcija novērota pēc konkrētu produktu lietošanas, ieteicams konsultēties pie alergologa vai veikt analīzes. Kad kaitīgās vielas ir noteiktas, to uzskaitījums būtu jātur sev ērti pieejamā vietā, piemēram, tālrunī vai pierakstītu uz lapiņas makā.
Izvēloties kosmētiku, jākonsultējas ar speciālistu
Dodoties iegādāties sejas kopšanas līdzekļus vai dekoratīvo kosmētiku, nevajadzētu kautrēties jautāt konsultantam pēc palīdzības. Speciālists atbilstoši uzrādītajam alergēnu sarakstam un ādas tipam, piemeklēs piemērotākos līdzekļus sejas ādas kopšanai.
Jāizvairās no kosmētikas ar smaržvielām
Alerģiskas sejas ādas īpašniekiem ikdienas sejas kopšanai ieteicams izvēlēties kosmētikas līdzekļus bez smaržvielām. Visbiežāk sastopamās smaržvielas kosmētikas produktos, kas var izraisīt alerģiju, ir amilcinamāls, kanēlis, heksilcinamāls, limonēns un linalols.
Jāizmēģina paraugs jeb produkta testeris
Lai pārliecinātos, vai jaunais sejas kopšanas līdzeklis ir piemērots sejas ādai, ieteicams sākotnēji izmēģināt produkta paraugu jeb testeri vai iegādāties ceļojumam paredzēta izmēra produkta iepakojumu. Mūsdienās sortimentu klāsts, tai skaitā produktu iepakojuma variācijas, ir ļoti plašas. Kamēr tiek meklēts sejas ādai vispiemērotākais produkts, ieteicams izvēlēties maza tilpuma iepakojumus, kas ļaus ietaupīt līdzekļus, ja gadījumā tomēr sejas kopšanas līdzeklis nebūs īsti piemērots ādai.
Jaunais produkts jāizmēģina uz plaukstas vai kakla zonas
Jaunus sejas kopšanas līdzekļus sākotnēji ieteicams izmēģināt uz plaukstas vai kakla zonas un tikai tad, ja netiek novērota alerģiska reakcija, lietot tos uz sejas ādas. Ja parādās apsārtums vai nieze, āda ir rūpīgi jānotīra no uzklātā produkta un to nedrīkst lietot atkārtoti. Maldīgs ir uzskats, ka ādai ir jāpierod pie produkta un, lietojot to atkārtoti, reakcija mazināsies, tieši pretēji – ar katru produkta lietošanas reizi reakcija var saasināties.
Jāpievērš īpaša uzmanība sejas ādas attīrīšanai
Sejas āda noteikti būtu maigi jāattīra katru dienu. Attīrīšanai ieteicams izvēlēties micelāro ūdeni, speciālas sejas attīrīšanas putas vai šķidrās ziepes. Ādas attīrīšana ir īpaši nepieciešama, lai vērtīgās un aktīvās vielas nākamajā sejas kopšanas solī tiktu pilnvērtīgi uzņemtas.
Jāizvēlas sejas krēmi ar dziedējošām īpašībām
Alerģiskas ādas īpašniekiem ieteicams lietot mitrinošus vai barojošus krēmus, kuru sastāvā ir vielas ar dziedējošām īpašībām, piemēram, šādi ārstnieciskie augi: arnika vai Āzijas centīlija, Panthenol, cinks, B5 vai E vitamīns, šī sviests. Šie produkti noderēs arī pēc kosmētiskām procedūrām.
Jālieto krēmi ar augstu saules aizsardzības faktoru
Rūpējoties par sejas ādu, ieteicams ikdienā lietot sejas krēmu ar lielu SPF faktoru, vismaz 50 vai 50+.
Situācijās, kad parādās pirmie alerģijas simptomi, kā arī kontaktalerģijas gadījumā, rūpīgi jānoskalo lietotais produkts. Savukārt, ja alerģijas izraisītājs ir ziedputekšņi, ieteicams skalot degunu ar jūras ūdeni vai to attīrīt no putekšņiem ar aptiekās nopērkamiem speciāliem aerosoliem.
Britnija Spīrsa savā “Instagram” profilā nākusi klajā ar skumju vēsti – viņa piedzīvojusi spontāno abortu.
“Ar dziļām skumjām mēs paziņojam, ka esam zaudējuši mūsu brīnumaino bērniņu agrā grūtniecības stadijā. Šis ir postošs laiks ikvienam vecākam. Iespējams, mums vajadzēja nogaidīt, lai paziņotu par gaidāmo bērniņu, taču mēs bijām tik priecīgi par šiem jaunumiem. Mūsu mīlestība vienam pret otru ir mūsu spēks. Mēs turpināsim strādāt pie mūsu ģimenes pieauguma.
Esam pateicīgi par jūsu atbalstu un lūdzam privātumu šajā sarežģītajā laikā,” tā teikts Britnijas un viņas līgavaiņa Sema Asgarija paziņojumā sociālajos tīklos.
Video
Pāris par grūtniecību paziņoja šī gada aprīlī. Pāris saderinājās pagājušā gada decembrī. Dziedātājai ir divi pusaudžu vecuma dēli no iepriekšējās laulības ar horeogrāfu Kevinu Federlainu.
Pagājušā gada novembrī Losandželosas tiesnese Brenda Penija izbeidza aizbildniecību, kurā popmūzikas zvaigzne Britnija Spīrsa bija atradusies 13 gadus, atdodot viņai kontroli pār savu privāto dzīvi, karjeru un 60 miljonus ASV dolāru vērtu mantu. Visus šos 13 gadus dziedātājas aizbildnis bija viņas tēvs, kuru Britnija vaino pie vairākām savas dzīves problēmām.
Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, pirmdien paziņojusi Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone, norādot, ka tas ir solis Krievijas atturēšanai no agresijas.
“Valdība ir nolēmusi informēt NATO, ka Zviedrija vēlas kļūt par alianses dalībnieci,” žurnālistiem teica Andešsone.
Jau vēstīts, ka svētdien Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina oficiāli paziņoja, ka Somija lūgs to uzņemt NATO.
“Mēs atstājam vienu ēru un sākam citu,” sacīja Andešsone, piebilstot, ka Zviedrijas vēstnieks NATO drīzumā informēs aliansi par šo lēmumu.
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
Andešsone pauda cerību, ka periods starp lūguma iesniegšanu un iestāšanos NATO nebūs garāks par gadu. Jaunas valsts uzņemšana ir jāapstiprina visām 30 NATO dalībvalstīm.
Stokholmas lēmums par labu dalībai aliansē jau bija gaidāms, jo Zviedrijas valdošā sociāldemokrātu partija (SAP) svētdien nolēma atbalstīt valsts pievienošanos NATO.
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā SAP bija pret valsts iestāšanos NATO, un partijas oficiālās nostājas maiņa bija milzu solis gan partijai, gan valstij.
Bēgļu straumes no kara plosītās Ukrainas pierimušas. Lai gan Krievija turpina uzbrukumus savai kaimiņvalstij un tās civiliedzīvotājiem, netrūkst ukraiņu, kas jau atgriežas dzimtenē. Viena no šīm drosmīgajām sievietēm ir Oksana Doroša, kuras ilgas pēc dzimtenes un tuviniekiem ir spēcīgākas par bailēm no kara.
Šogad Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Stefania”.
Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsveica uzvarētājus un sacīja, ka Ukraina darīs visu, ko spēs, lai nākamgad sarīkotu konkursu Mariupolē. Zelenskis pauda pārliecību, ka arī Ukrainas uzvara cīņā ar ienaidnieku nav tālu.
Dziesma “Stefania” ir ukraiņu valodā, un tā ir veltīta grupas dalībnieka Oleha mammai Stefānijai. Tā sarakstīta vēl pirms kara, bet tagad dziesmas vārdi “Es vienmēr atradīšu ceļu uz mājām, pat, ja ceļi būs iznīcināti” ieguvuši pavisam jaunu, daudz dziļāku nozīmi.
Video
Olehs izmantoja iespēju uzrunāt plašo Eirovīzijas auditoriju un angļu valodā aicināja palīdzēt Ukrainai, Mariupolei un “Azovstaļ”.
Viņš arī pateicās visiem, kuri šajā konkursā balsoja par Ukrainu.
“Uzvara Ukrainai ir ļoti svarīga, sevišķi šogad. Paldies no visas sirds. Slava Ukrainai!” žurnālistiem pēc uzvaras Eirovīzijā sacīja Olehs.
Ukraina balsojumā ieguva 631 punktu. Tai ar 466 punktiem sekoja Lielbritānija, kas bija līderos pēc žūriju balsojuma, Spānija – 459, Zviedrija – 438, un Serbija – 312 punkti.
Ukraina Eirovīzijā piedalās kopš 2003.gada, un šī ir tās trešā uzvara.
Igaunijas pārstāvji konkursa finālā ieguva 13.vietu, bet Lietuvas – 14.vietu.
Latvijas pārstāvji “Citi zēni” Eirovīzijas finālā neiekļuva. Tagad zināms, ka grupa no Latvijas kopā ar dāņiem savās pusfinālā dalījuši 13.vietu 17 dalībnieku konkurencē. “Citi zēni” ieguvuši 55 punktus. Salīdzinoši Islande, kas kā pēdējā – desmitā – no šī pusfināla iekļuva finālā, savāca 103 punktus.
Žūrija piešķīrusi “Citiem zēniem” 39 punktus (12 punkti no Portugāles, pa 4 – no Moldovas, Islandes un Grieķijas, pa 3 – no Slovēnijas un Bulgārijas, pa 2 – no Armēnijas, Šveices un Lietuvas, bet 1 punkts no Austrijas), bet skatītāju balsojumos saņemti 16 punkti (10 punkti no Lietuvas, 5 – no Ukrainas un 1 no Nīderlandes).
Ukrainu ar uzvaru Eirovīzijā apsveikušas vairākas augsta ranga amatpersonas, tai skaitā Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš “Kalush Orchestra” triumfu nodēvēja ne tikai par ukraiņu talanta atspoguļojumu, bet nelokāmu atbalstu ukraiņu cīņai par brīvību.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izteica cerību, ka nākamgad Eirovīziju varēs rīkot Kijivā brīvā un vienotā Ukrainā.
Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apsveica Ukrainu ar uzvaru Eirovīzijā, tāpat kā NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirče Dževans, kurš norādīja, ka šī uzvara parāda milzīgo sabiedrības atbalstu Ukrainai tās cīņā ar Krieviju.
Lai stiprinātu NATO Eiropas austrumu flangu, Kanāda nosūtīs arī ģenerāli un sešus štāba virsniekus, kuri atbalstīs jau esošos militāros spēkus Latvijā. Tā pēc tikšanās ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu Kanādā norādīja viņa kolēģis Džastins Trudo. Savukārt Kariņš uzsvēra, ka šis ir kārtējais signāls Krievijai, ka tā nedrīkst pat domāt par jebkādu iespējamu uzbrukumu Baltijai.
Daudzi uzskata, ka laulības ir saistītas ar uzticību. Tomēr ir zināms, ka laulātie var melot viens otram dažādu iemeslu dēļ. Lai gan daži no tiem, piemēram, neuzticība ir draudīgi, piemēram, baltie meli, var būt nekaitīgi.
Vērsis
Vērši ir lepni un viņiem nepatīk aizņemties naudu no draugiem. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc viņi uzkrāj skaidru naudu, kad vien var, un ietaupa kārtīgu summu, kas tiek noslēpta. Viņi nedalītu visu savu naudu ar savu dzīvesbiedru pat, ja viņi viņu mīl, jo finansiālā drošība šai zemes zīmei ir ļoti svarīga.
Svari
Svari ietaupa slepeni, jo neuzticas partnera spējai pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus… Neatkarīgi no tā, cik veiksmīgs vai apdomīgs ir viņu dzīvesbiedrs, Svari vienmēr visvairāk uzticas sev un strādās, lai izveidotu iekrājumus vecumdienām. Šāda attieksme nav nosodāma, jo viņi ietaupa vispārējais ģimenes labklājībai.
Vēzis
Kaut arī Vēži ir emocionāli un empātiski, viņi var būt arī skopi un noslēpumaini, kad runa ir par fiskāliem jautājumiem. Viņi lepojas ar savu spēju ietaupīt. Vēzis šķirsies no savas naudas, lai steigtos palīgā mīļotajam tikai tad, ja mīļotais cilvēks citādi nespēs izkļūt no problēmām. Vēzim “sava nauda” ir ļoti būtiska īpaši, ja viņi pelna mazāk par otro pusīti.
Ūdensvīrs
Finansiālā brīvība Ūdensvīram ir ļoti svarīga. Viņiem riebjas atkarība no kāda cita finansiālās labklājības. Ūdensvīrs mīl veidot iekrājumus visa mūža garumā, viņi slēpj savu finansiālo situāciju no otrās pusītes. Ūdensvīri nejutīsies labi, ja viņiem nebūs atlikti iekrājumi vismaz divu algu apjomā.
Kortnija Kardašjana nesen atzinusies, ka viņa nejauši uzkāpusi savam saderināšanās gredzenam, ko viņai sarūpējis līgavainis Treviss Bārkers.
“Šī iespējams, viena no briesmīgākajām lietām, ko esmu izdarījusi savā dzīvē,” tā uzkāpšanu miljonu ASV dolāru (958 940 eiro) vērtajam gredzenam komentē Kortnija…
“Es sēdēju uz zemes un locīju tīrās drēbes, tad noņēmu gredzenu no pirksta un noliku to blakus uz zemes. Man bija jāpaņem kaut kas no skapja augšas un kad kāpu zemē, tad uzkāpu gredzenam! Es savā skapī stundām ilgi raudāju, tad es piezvanīju Trevisam,” skaidroja Kortnija.
Video
Treviss visu uztvēris mierīgi un gredzens tika nogādāts pie juveliera. Gredzens bijis īpašs, jo pie tā dizaina strādājis pats Treviss.
Pāris saderinājās pagājušā gada oktobrī. Bildinājums tika izteikts pludmalē, starp sarkanām rozēm un svecēm, jaunākajās “Keeping Up With The Kardashians” sērijās redzams pāra bildinājums. Slavenais pāris ir iggadēji draugi, taču romantiskas attiecības abi sāka 2021. gada sākumā.
Realitātes šovu zvaigznei ir trīs bērni no attiecībām ar Skotu Disiku – abi bija kopā vairāk nekā 10 gadus, taču neapprecējās. Treviss ir tēvs diviem bērniem no iepriekšējās laulības ar skandalozo modeli Šannu Moakleri.
Nākamnedēļ, 20.maijā, aktīvisti Rīgā dosies miermīlīgā gājienā, pieprasot nekavējošu Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanu, mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņojis mūziķis Ralfs Eilands.
Gājiena sākums būs plkst.18, lai kopā dotos no Brīvības pieminekļa līdz piemineklim Pārdaugavā.
Rīgas domē aģentūrai LETA pauda, ka par publiski izziņoto gājienu 20.maijā no Brīvības pieminekļa līdz Uzvaras parkam pagaidām vēl pieteikums nav saņemts.
LETA jau vēstīja, ka ar pēdējo dienu notikumiem Rīgā, Uzvaras parkā, publiski neapmierinātību pauduši un aicinājumus uz protestiem izplatījuši gan tradicionālie 9.maija svinētāji, gan arī cilvēki, kuri nosoda Krievijas agresīvo rīcību un padomju armijas slavināšanai Latvijā grib pielikt punktu.
Video
9.maijā Rīgā, Uzvaras laukumā, pie pieminekļa tradicionāli bija pulcējies liels skaits cilvēku, kuri, pēc pašu vārdiem, atzīmēja padomju armijas uzvaru 2.pasaules karā. Pasākums, kā ierasts, izraisīja neizpratni daudziem patriotiski noskaņotiem iedzīvotājiem, kuri uzsver, ka 9.maijā Krievijā svinētā uzvara nozīmēja Latvijas okupāciju.
Nākamajā rītā internetā parādījās video, kā ar traktoru tiek sašķūrēti un izmesti pieminekļa pakājē saliktie ziedi. 9.maija svinētāji šādu rīcību uztvēra kā aizvainojošu un devās pie pieminekļa vēlreiz, no jauna noliekot tur ziedus un turpinot svinēt “uzvaras dienu”.
Šādos apstākļos pie pieminekļa jau raisījās atšķirīgus viedokļus pārstāvošu cilvēku mutiski strīdi, taču policija tajos neiejaucās, vēlāk saņemot publiskus pārmetumus par bezdarbību un iespējamu pārkāpumu nenovēršanu.
96 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II pirmo reizi atkal parādījās publikas priekšā. Viņa apmeklēja vienu no lielākajiem gada pasākumiem zirgu jāšanas sportā. Karalienei šis sporta veids ir ļoti tuvs, viņas aizraušanās ar zirgiem sākusies jau bērnībā.
Kāda skatītāja, kas nofilmēja karalienes ierašanos pasākumā, žurnālistiem sacīja: “Te viņa ir! Ak, Dievs, svētī viņu! Viņa izskatās satriecoši, vai ne?”.
Publikā karaliene pēdējo reizi bija manīta martā, kad viņa apmeklēja sava vīrs prinča Filipa piemiņas pasākumu.
Video
Pirms dažām dienām karaliene pirmo reizi 59 gadu laikā neapmeklēja Lielbritānijas parlamenta sasaukumu. Bekingemas pils nāca klajā ar ziņojumu, ka veselības problēmu dēļ nevarēs ierasties. Pasākumu apmeklēja viņas vecākais dēls, 72 gadus vecais princis Čārlzs kopa ar kundzi Kamillu un vecāko dēlu princi Viljamu.
Portāls “Ziedot.lv” otru dienu pēc kārtas piedzīvo kiberuzbrukumus, liecina “Ziedot.lv” sniegtā informācija. Piektdienas rītā “Ziedot.lv” ziņo, ka interneta vietnei noticis kiberuzbrukums.
“Agresija un provokācijas pret mūsu valsti turpinās. Šoreiz kibertelpā. Pašlaik risinām problēmu,” skaidro vietnes pārstāvji.
Problēmas “Ziedot.lv” darbībā bijušas arī ceturtdien, un tās publiskajā telpā saistītas ar lielu ziedotāju aktivitāti iniciatīvā “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai vai kiberuzbrukumu. “Ziedot.lv” apstiprināja, ka noticis īslaicīgs kiberuzbrukums.
Jau ziņots, ka dienas laikā kopš iniciatīvas sākšanas vairāk nekā 10 000 personu “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai saziedojuši ap 157 000 eiro.
Ziedotāju skaits ceturtdienas vakarā pārsniedza 10 220, bet savāktā naudas summa ir virs 157 000 eiro.
“Ziedot.lv” pārstāve Ilze Ošāne norāda, ka aizvadīto dienu notikumi Rīgā, Uzvaras laukumā ir parādījuši, ka Latvijas sabiedrība nepieļauj agresiju, provokācijas un naida kurināšanu. Latvijas tautai rūp brīva un demokrātiska valsts, tādēļ “Okupācijas piemineklim” nav vietas Latvijā. Tas ir simbols okupācijai, pie kura pulcējas kara un vardarbības sludinātāji, un viņu okupāciju slavinošie saukļi un simboli aptraipa mūsu tautas vēsturi, cieņu un vērtības.
“Ziedot.lv” pauž pateicību “4.maija deklarācijas klubam” par atbalstu šai iniciatīvai. Katrs ziedotājs, atbalstot šo iniciatīvu, dod balsi par brīvību un neatkarību. Īsā laika periodā par pieminekļa nojaukšanu savu vārdu ir izteikuši vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju.
Ošāne atzīmē, ka pieminekļa nojaukšana ir iespēja vienot sabiedrību. Arī krievvalodīgai sabiedrībai tā ir iespēja nostāties plecu pie pleca un atzīt, ka atbalsta neatkarīgu Latviju, izprot, ka “atbrīvotāji” Latviju atbrīvoja no neatkarības un okupēja. Tā ir iespēja visai sabiedrībai nostāties pret Krievijas iebrukumu brīvā un neatkarīgā Ukrainā.
Ziedot “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai iespējams portālā “Ziedot.lv”, sekojot saitei “ziedot.lv/tautasgriba”.
“Maz ticams”, ka Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) būs nekaitīga, piektdien paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kritizējot Kijivas plānus tuvināties Briselei.
Lai gan Lavrovs atzinis, ka Ukrainas iestāšanās ES pamatā ir Kijivas un Briseles divpusējais jautājums, viņš tomēr apsūdzējis ES par to, ka tā “no konstruktīvas ekonomikas platformas” ir pārvērtusies par “agresīvu militāru spēlētāju”, kura ambīcijas stiepjas ārpus Eiropas.
Ukrainas valdība ir centusies miera sarunās ar Krieviju iekļaut punktu par iestāšanos ES, pretī piedāvājot Maskavai piekāpšanos citos jautājumos.
Tomēr Krievijas delegācijas ANO vadītāja vietnieks Dmitrijs Poljanskis ceturtdien intervijā norādīja, ka Krievija “nesaskata atšķirību” starp ES un NATO.
Jau ziņots, ka aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ES delegācijas Ukrainā vadītājam iesniedza aizpildītu ES anketas pirmo daļu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām. Šo anketu, kuras aizpildīšana ir nepieciešams solis, lai Ukrainai tiktu piešķirts ES kandidātvalsts statuss, Zelenskim 8.aprīlī Kijivā svinīgi pasniedza Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Lēmumu par kandidātvalsts statusa piešķiršanu pieņems ES dalībvalstis, balstoties uz ES rekomendāciju, un EK pārraudzīs sarežģīto un potenciāli ilgstošo procesu.
Lai Ukraina varētu tikt uzņemta ES, tai būs jāievēro stingri standarti attiecībā uz valsts pārvaldi, likumu varu un jāparāda progress cīņā ar korupciju.
Iestājoties siltākam laikam, pieaug dažādu gūto traumu gadījumu skaits. Kam gan negadās sadzīviska rakstura brūces, sasitumi vai pat kaulu lūzumi?! Par tipiskākajām kļūdām, ko nevajadzētu pieļaut, lai trauma ātrāk sadzītu, brūce neatstātu rētas un pēc iespējas ātrāk atkal varētu atgriezties normālā ikdienas ritmā, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
1. kļūda: Nepareizi lietota ūdeņraža pārskābe brūces kopšanai
No tā, cik pareizi brūce tiek kopta, būs atkarīgs, cik veiksmīgi un ātri tā sadzīs. Pareiza brūču kopšana samazina arī rētu veidošanās risku. Jāatceras, ka ūdeņraža pārskābe domāta tikai dezinfekcijai pie pirmreizējas brūces apstrādes, kad svarīgi to attīrīt no dažādiem mikroorganismiem, smilšu graudiem, sīkiem akmentiņiem vai citiem svešķermeņiem, kas varētu izraisīt infekciju. Taču vēlāk, turpinot traumēto vietu apkopt un mainīt pārsējus, ūdeņraža pārskābe vairs nav nepieciešama. “Ja to turpina lietot katrreiz, kad maina pārsēju, brūces maliņas nemitīgi tiek apdedzinātas un sadzīšanas process norit daudz lēnāk, jaunās šūnas nespēj tik labi un ātri veidoties. Tāpēc arī ādas bojājums nesadzīst tik ātri kā gribētos,” norāda Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane, uzsverot, ka brūces turpmākai kopšanai jāizmanto nevis ūdeņraža pārskābe, bet speciāls brūču skalošanas līdzeklis, šķīdums, ar kuru droši drīkst tīrīt traumēto vietu, lai atkal uzliktu sterilu pārsēju. Noderēs arī 0.9 % fizioloģiskais šķīdums (nātrija hlorīds), kas ir saudzējošs audiem, kā arī ziede, kas satur dekspantenolu un veicina sadzīšanu. Ja ziedes sastāvā ir gan dekspantenols, gan hlorheksidīns, tā darbosies kā papildu dezinficējošs līdzeklis, nodrošinot arī pretiekaisuma efektu. Savukārt, ja brūce ir inficēta, labi var noderēt arī furagīna pulveris, ko izšķīdina ūdenī un ar šo šķīdumu brūci tīra katrreiz, kad tiek mainīts pārsējs.
Jāļauj brūcei “paelpot”!
Tiek uzskatīts, ka nobrāzumi un brūces sadzīst ātrāk, ja pāri traumētajai vietai nelīmē plāksterus vai pārsējus, bet ļauj, lai gaiss tiek klāt, lai āda “elpo”. “Tā ir taisnība, bet ne vienmēr un ne visās situācijās var iztikt bez pārsēja. Viss atkarīgs no vietas, kur brūce radusies. Ja brūcei nemitīgi ir saskarsme ar kādu virsmu un pastāv lielāks inficēšanās risks, pārsējs tomēr būtu vajadzīgs. Tomēr katrreiz, kad tas tiek mainīts, uz kādu laiku var ļaut ādai baudīt gaisa peldes, brūcei “paelpot” un pēc laika atkal uzlikt jaunu sterilu pārsēju,” iesaka Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.
2. kļūda: Ārstējot lūzumus, netiek uzņemts kalcijs
Organismam ļoti nepieciešami vitamīni un mikroelementi, lai kaulu šūnas spētu atjaunoties. Tātad – jāuzņem kalcijs kopā ar D3 vitamīnu – tas veicinās kalcija uzsūkšanos. “Kalcijs, ko uzņemam ar pārtikas produktiem dabīgā veidā, organismā spēj uzsūkties labāk, nekā lietojot kalciju tabletēs kā uztura bagātinātāju. Līdz pat 1000 mg kalcija satur glāze piena vai siera šķēle, 500 mg kalcija ir svaigi spiestas apelsīnu sulas glāzē, bet pie 200 mg kalcija var tikt, brokastīm izvēloties nelielu bļodiņu ar auzu pārslu putru. Apzinoties, ka ikdienas uzturs nav ideāls un, iespējams, organismam kalcija pietrūkst vai arī gadījies kaulu lūzums, kad jādomā, kā palīdzēt traumai ātrāk sadzīt, var jautāt farmaceitam, lai iesaka kādu no aptiekā nopērkamiem kalcija preparātiem,” norāda Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane. Kaulu sadzīšanas procesu veicina arī uzturēšanās svaigā gaisā, saulē, bet ja šo procesu aizkavē iekaisums vai pārmērīgi liels asinsizplūdums, palīgā noteikti jāņem fizioterapija. Fizioterapija lieliski palīdz atjaunot arī muskuļu un locītavu funkcijas pēc imobilizējošo pārsēju, ģipša noņemšanas.
Vislabākā profilakse ir drošība
Tikai savlaicīgi parūpējoties par drošību, var izvairīties no liekiem uztraukumiem un tēriņiem nākotnē, kas rodas tad, ja trauma ir notikusi un nākas to ārstēt. Tādēļ jāpieskata, lai bērni, baudot aktivitātes svaigā gaisā – riteņbraukšanu, skrituļošanu, braucienus ar skrejriteņiem – vienmēr lieto aizsargķiveres, ceļu un elkoņu sargus. Jārāda piemērs arī pašiem pieaugušajiem!
3. kļūda: Vienkārši paļaujas, ka laiks visu sadziedēs pats
Protams, laiks patiešām visas brūces dziedē, bet arī cilvēks pats var daudz ko darīt, lai šo procesu veicinātu. “Pirmkārt, jāuzņem kolagēns, olbaltumvielas, antioksidanti (E un C vitamīns), kas kopumā veicina audu atjaunošanās procesu. Arī uzturs jāplāno tā, lai tajā netrūkst ne olbaltumvielu, ne ogļhidrātu, nedz nepieciešamo vitamīnu. Visas uzturvielas, ko uzņemam ar pārtiku, daudz labāk uzsūcas organismā, tāpēc arī atlabšanas periodā sniegs vairāk labuma. Savukārt, ja uzturs nav pilnvērtīgs, palīgā jāņem uztura bagātinātāji,” saka Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.
Katram gadījumam jeb kam jābūt mājas aptieciņā, lai parūpētos par pareizu brūču kopšanu:
Ūdeņraža pārskābe
Dekspantenolu saturoša ziede
Furagīna pulveris
Brūču skalošanas šķīdums
Dažāda izmēra saites, vēlams trīs dažādu izmēru: vienu lielāku, vienu mazāku, vienu vidēju
Sterilas marles salvetītes, ko var uzlikt uzreiz uz brūces un pāri pārsaitēt ar saiti
Dažāda izmēra plāksteri – gan lielāki, gan mazāki. Noderēs, ja brūce būs radusies vietā, kur nav iespējams uzlikt apsēju.
“Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai mazāk nekā diennakts laikā saziedoti 100 000 eiro. Ziedotāju skaits ceturtdienas vakarā pārsniedz 10100.
“Ziedot.lv” pārstāve Ilze Ošāne norāda, ka aizvadīto dienu notikumi Rīgā, Uzvaras laukumā ir parādījuši, ka Latvijas sabiedrība nepieļauj agresiju, provokācijas un naida kurināšanu. Latvijas tautai rūp brīva un demokrātiska valsts, tādēļ “Okupācijas piemineklim” nav vietas Latvijā. Tas ir simbols okupācijai, pie kura pulcējas kara un vardarbības sludinātāji, un viņu okupāciju slavinošie saukļi un simboli aptraipa mūsu tautas vēsturi, cieņu un vērtības.
“Ziedot.lv” pauž pateicību “4.maija deklarācijas klubam” par atbalstu šai iniciatīvai. Katrs ziedotājs, atbalstot šo iniciatīvu, dod balsi par brīvību un neatkarību. Īsā laika periodā par pieminekļa nojaukšanu savu vārdu ir izteikuši vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju.
Video
Ošāne atzīmē, ka pieminekļa nojaukšana ir iespēja vienot sabiedrību. Arī krievvalodīgai sabiedrībai tā ir iespēja nostāties plecu pie pleca un atzīt, ka atbalsta neatkarīgu Latviju, izprot, ka “atbrīvotāji” Latviju atbrīvoja no neatkarības un okupēja. Tā ir iespēja visai sabiedrībai nostāties pret Krievijas iebrukumu brīvā un neatkarīgā Ukrainā.
Šīs horoskopa zīmes ļoti tic saviem labākajiem biedriem un vienmēr uzticēsies viņu padomiem, nevis mīļotā vārdiem:
Vērsis
Nevar noliegt faktu, ka draudzībai ir īpaša vieta Vērša sirdī, jo nekas tā neiepriecina Vērsi kā laiks, kas pavadīts kopā ar draugiem. Tomēr viņu laulātais var justies nodots, kad saprot, ka Vērsis piešķir prioritāti saviem labākajiem draugiem un otrās pusītes viedokli atstāj otrajā plānā…
Lauva
Lauvas ļoti uzklausa savus labākos draugus un cilvēkus, kurus uzskata par iedvesmojošiem. Otrās pusītes viedoklim ir nozīme, bet, ja vairākums draugu ko ieteiks, tad visticamāk, ka mīļotā cilvēka viedoklim nebūs tik liela nozīme.
Auns
Aunam patīk visu laiku būt fokusā un uzmanības centrā. Viņiem ir svarīgi būt novērtētiem un slavētiem par palīdzību draugiem un kolēģiem. Tātad, kad Auna dzīvē ienāk otrā pusīte, tad jaunajai simpātijai jāpacīnās par to, lai Auns neveltītu vairāk uzmanības saviem draugiem.
Dvīņi
Vienkāršākais veids, kā aprakstīt Dvīņus, ir tos nosaukt par sabiedriskiem tauriņiem. Tā kā viņi novērtē darba attiecības un draudzību tikpat augstu kā romantiskas attiecības. Viņiem patīk būt pazīstamiem kā uzticamiem draugiem, kas ir ballītes dvēseles. Viņi bieži uzticas saviem draugiem daudz vairāk nekā kādam, ar kuru tikai satiekas.
Pārdošanā nonācis aktrises iekostais kruasāns, ko viņa pasūtījusi kādā Ļvivas kafenīcā savas viesošanās laikā Ukrainā.
Andželīnas neapēsto kruasānu tirgo kafejnīcas apkopējs. Vīrietis kafejnīcā strādā jau divus gadus un iekosto kruasānu tirgo internetā.
Aktrise pasūtījusi kruasānu ar lasi un mocarellas sieru. Sākotnējā kruasāna cena ir 2,75 eiro, bet iekostā kruasāna pārdošanas cena ir 1 miljons Ukrainas grivnas, kas ir aptuveni 31,2 tūkstoši eiro! Nezināmu iemeslu dēļ sludinājums ticis dzēsts.
Video
Aprīļa izskaņā aktrise ieradās Ļvivā, kur apmeklēja medicīnas iestādi, kurā ārstējas bērni, kas guvuši ievainojumus no Krievijas raķešu trieciena Kramatorskas dzelzceļa stacijai. Andželīna arī apmeklējusi internātskolu un dzelzceļa staciju, kur tikusies ar psihologiem. Šie psihologi sniedz palīdzību evakuētajiem iedzīvotājiem.
Viens no Mariupoles aizstāvju komandieriem uzrunājis pasaules bagātāko cilvēku Īlonu Masku un lūdzis palīdzēt Krievijas karaspēka ielenktajiem pilsētas aizstāvjiem.
Trīs mēnešus ilgušajā Krievijas karā pret Ukrainu stratēģiskā ostas pilsēta ir sagrauta, bet ukraiņi joprojām turpina pretoties metalurģijas uzņēmuma “Azovstaļ” teritorijā.
Ukrainas 36.atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris Serhijs Volina paziņojis, ka izveidojis kontu vietnē “Twitter”, lai caur to uzrunātu Masku.
“Cilvēki saka, ka esat no citas planētas, lai iemācītu cilvēkus ticēt neiespējamajam,” Volina uzrunājis miljardieri, kurš gatavojas iegādāties vietni.
“Mūsu planētas ir līdzās viena otrai, jo es dzīvoju tur, kur ir gandrīz neiespējam izdzīvot. Palīdziet mums izkļūt no “Azovstaļ” uz kādu vidutāju valsti. Ja ne jūs, tad kurš?” retoriski vaicājis ukraiņu virsnieks.
Video
Viņš aicinājis ikvienu pasaules iedzīvotāju palīdzēt šim vēstījumam sasniegt Masku.
Šonedēļ Ukrainas varasiestādes paziņoja, ka “Azovstaļ” teritorijā joprojām atrodas vairāk nekā 1000 karavīru, no kuriem daudzi ir ievainoti.
Ar ANO un Sarkanā Krusta palīdzību humānajā misijā no padomju laika rūpnīcas teritorijas bunkuriem un tuneļiem maija sākumā tika evakuētas sievietes, bērni un seniori.
“Twitter” ir paziņojis, ka vietnes lietotāju aktivitāte ir pieaugusi, jo daudzi tur meklē ziņas un pauž atbalstu Ukrainai.
Masks, kuram tviterī ir vairāk nekā 92 miljoni sekotāju, iepriekš izaicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz dueli par Ukrainu.
If I die under mysterious circumstances, it’s been nice knowin ya
Aprīlī izveidotajam Volinas kontam ir vairāk nekā 8600 sekotāju un tā vienīgais ieraksts ir aicinājums Maskam. Ierakstu ar patīk atzīmējuši nekā 23 700 “Twitter” lietotāju un 12 300 cilvēki ar to dalījušies.
Pagājušajā mēnesī Dienvidāfrikā dzimušais elektromobiļu kompānijas “Tesla” dibinātājs atsaucās ukraiņu aicinājumam nodrošināt interneta pieejamību kara postītajā valstī. Masks Ukrainā aktivizējis satelīta platjoslas interneta “Starlink” pakalpojumu un nosūtījis valstij nepieciešamo aprīkojumu interneta sakaru nodrošināšanai.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko tiek atcelti juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.
Grozījumi pieņemti likumā “Par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”.
Likumā noteikts, ka tiek apturēta “Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” 13.panta darbību. 13.pants līdz šim noteica, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā.
13.panta darbība tiks apturēta no 2022.gada 16.maija līdz brīdim, kad Krievija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Video
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) iepriekš akcentēja, ka pēc šī lēmuma pieņemšanu “okupācijas stabu varēs gāzt”. Reizē TV3 Kols pauda viedokli, ka paralēli nacionālā līmenī vajadzētu pieņemt likumu, kas paredzētu padomju piemiņas objektu aizvākšanu, nosakot termiņus un nepieciešamības gadījumā paredzot arī valsts finansējuma pieejamību novākšanai.
Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādījis, ka Saeimā vēl vajadzēs pieņemt īpašu likumu, lai šo pieminekli varētu nojaukt pēc iespējas ātrāk. Politiķis arī apliecinājis, ka Rīgas domē būs nepieciešamais atbalsts Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai.
Kā ziņots, koalīcija vienojusies par atbalstu likuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts atcelt juridiskos šķēršļus Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā pieminekļa nojaukšanai.
To iepriekš pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents, “Jaunās Vienotības” politiķis Krišjānis Kariņš, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs, Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce un satiksmes ministrs, “Konservatīvo” politiķis Tālis Linkaits.
“Minētais risinājums ir juridiski korekts. Tas gan nodrošina Latviju, lai tā turpinātu rīkoties atbilstoši tiesiskai valstij un mūsu kā tiesiskas valsts un starptautisko tiesību subjekta saistībām, vienlaikus tas arī atbilst Latvijas šī brīža politiskajai situācijai un mūsu politiskajam pienākumam atbalstīt Ukrainu, un mūsu sabiedrības vienotai reakcijai pret Krievijas īstenoto agresiju,” pauda Pūce.
Dzintars norādīja, ka šī līguma spēku var atcelt tikai parlaments, ņemot vērā, ka tas iepriekš līgumu ratificējis. “Tas nozīmē ļoti būtiskas iespējas tālāk rīkoties pašvaldībām, tai skaitā Rīgas domei attiecībā uz to objektu, kuru ļoti pamatoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju šodien sauc par okupācijas simbolu, par okupācijas pieminekli un par kauna traipu attiecībā pret politiski represētiem cilvēkiem, kas no šī padomju okupācijas režīma savulaik ir cietuši,” sacīja NA līderis.
Linkaits pozitīvi novērtēja, ka cits dokuments – “Konservatīvo” iesniegtais lēmumprojekts par šo pašu jautājumu – ir devis paātrinājumu, lai Saeima lemtu par okupācijas pieminekļa, gan citu līdzīgu objektu novākšanu no publiskās telpas. Svarīgi, ka arī pašvaldību līmenī ir izpratne par to, kā ātri un juridiski precīzi to paveikt, uzsvēra politiķis.
Kariņš atgādināja, ka jau iepriekš norādījis, ka nospiedošs sabiedrības vairākums ir pret šādu okupāciju slavinošo pieminekļu pastāvēšanu. “Nav jautājums “Vai?”, ir tikai jautājums, “Kad un kā?”,” akcentēja valdības vadītājs.
LETA jau rakstīja, ka pēdējā laikā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā aktualizējies jautājums par Rīgā, Uzvaras parkā, esošo pieminekli un iespējām to demontēt.
Teju ikviens no mums ir kādreiz pieķēris sevi uzdodam jautājumus – vai es aizslēdzu durvis? Vai es izslēdzu gludekli? Vai es aiztaisīju logu? Ja vēl neesi tālu no mājas, tad visticamāk atgriezīsies, lai apstiprinātu vai noliegtu savas šaubas, bet ja tomēr jau esi darbavietā vai brīvdienu izbraukumā – šie jautājumi nodarbinās prātu visas dienas garumā. Gjensidige Latvija sadarbībā ar RigaBrain skaidro, kas vainojams pie “melnajiem caurumiem” atmiņā un ar kādu mehānismu palīdzību varam tos izskaust.
Speciālisti norāda, ka veicot ikdienas rutīnas darbības, to paveikšanai mūsu prātam vairs nav jāpiepūlas un darbības veicam tikpat kā “automātiski”. Savukārt, ja darām vairākas lietas vienlaicīgi, mūsu smadzenes pilnībā spēj pievērsties tikai vienai lietai, kas pieprasa pastiprinātu uzmanību. Proti, ja kavējam darbu, slēdzam ciet mājas durvis, bet ar otru roku meklējam autobusu sarakstu un uztraucamies, vai paspēsim uz autobusu, smadzenes jau vairākkārt veikto darbību, šajā gadījumā – durvju aizslēgšanu – tik pat kā “izdzēš” no atmiņas, jo galvenokārt uzmanība tobrīd bija vērsta citā virzienā. Tomēr vēl bīstamākas ir situācijas, kad neuzmanības dēļ apdraudam sava mājokļa drošību.
Smadzeņu treniņu centra RigaBrain ergoterapeits Pēteris Urtāns skaidro, kā ar pašu neuzmanību varam apdraudēt savu mājokli un kādēļ mums ir tieksme vainot kādu citu vai paranormālus spēkus pie pašu nevērībām.
“Ikvienas rīcības pamatā ir nodoms, tomēr nereti mūsu prāts spēj nodomu interpretēt, kā jau paveiktu darbību. Proti, ja mēs nodomājam, ka tagad mēs aizvērsim logus, bet faktiski šo darbību neveicam, mūsu prātā šis nodoms spēj iesakņoties, kā jau paveikta darbība. It īpaši, ja pēc nodoma ir bijis kāds cits kairinātājs, piemēram, kāds mūs pasauc vai atbildam uz telefona zvanu. Tā rezultātā, atstājot māju, esam pārliecināti, ka logus esam aizvēruši, bet atgriežoties mājās un ieraugot atvērtu logu mēs drīzāk sliecamies vainot tuviniekus, garnadžus un pat paranormālus spēkus, “ tā Pēteris Urtāns.
Visu atcerēties liedz arī neskaitāmās lietas un situācijas, kas vienlaicīgi notiek mūsu mājoklī. “Līdz ar pandēmijas sākumu “multitāskings“ ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Kopš strādājam no mājām, arvien vairāk mēģinām apvienot darba pienākumus ar sadzīvisku ikdienas darbību veikšanu, tomēr tā nereti iekļūstam bīstamās situācijās. Mums pieejamie dati rāda, ka vairums negadījumu mājās notiek tieši cilvēku neuzmanības dēļ, cenšoties darīt vairākas lietas vienlaicīgi, īpaši tad, ja strādājam kamēr paralēli gatavojam ēst, pieskatām bērnus vai pošamies nākamajai tiešsaistes sapulcei, ” skaidro Gjensidige Latvija vadītāja Sanita Glovecka.
Četri atmiņas mehānismi, kas palīdzēs pasargāt savu mājokli no bīstamām situācijām
Nedari vairākas lietas vienlaicīgi! RigaBrain ergoterapeits atgādina, ka darot vairākas lietas vienlaicīgi mēs palielinām neuzmanības risku. Kad beidz ieveidot matus, izrauj taisnotāju un tikai tad pacel zvanošo telefonu vai skrien skatīt, ko kaķis apgāzis blakus istabā.
Pasaki skaļi to, ko nupat paveici!Skaļa darbību verbalizācija ir lielisks veids, kā sev atgādināt, ka esi ko paveicis. Tādēļ katru reizi skaļi sev pasaki – es aizslēdzu durvis, es aizvēru logu, es izrāvu gludekli. Ja rutīnas darbība no prāta būs “izdzisusi”, tad skaļā uzslava par paveikto darbu parūpēsies par tavu sirdsmieru visas dienas garumā.
Izveido secīgu darbību sarakstu! Speciālisti iesaka izveidot darbību sarakstu, kas ir jāveic atstājot māju. Piemēram, viens saraksts kalpos gadījumiem, kad prom dodies uz īsu laika brīdi, savukārt otrais – kad plāno atgriezties vien pēc vairākām dienām. Sarakstu var iegaumēt un noskaitīt kā pantiņu. Tāpat, to var ievadīt kādā no mobilajām aplikācijām vai izdrukāt un ielaminēt, lai ar flomāsteri vari izsvītrot izdarīto darbību. Šis ieteikums ir īpaši noderīgs, kad ir samazinātas koncentrēšanās spējas. Piemēram, no rīta ir grūtāk pieslēgties dienas darbiem vai vakarā esi pārāk saguris, lai koncentrētos.
Nosvini paveikto ar “deju soli”! Lai gan kaimiņiem varētu šķist savādi 3 palēcieni pēc durvju aizslēgšanas, kad dodies uz darbu, tomēr, iespējams, tieši šie 3 palēcieni, pietupiens vai paša izdomātais īpašais deju solis ļaus izvairīties no nepatīkamā jautājuma, kas joņos caur galvu visas dienas garumā: “Vai es…?”. Ja neatcerēsies, vai tiešām aizslēdzi durvis, tad noteikti atcerēsies kaimiņa izbrīnīto skatienu, kad veici savu uzvaras deju.
Lai vērstu cilvēku uzmanību aktuālajiem drošības riskiem mājās, Gjensidige Latvija ik gadu pavasarī veido sociālo kampaņu “Mājokļa Drošības Mēnesis”. Šogad kampaņa ar saukli “Pieslēdz galvu, kad esi mājās” aktualizē problēmu – cilvēku neuzmanības dēļ notikušiem nelaimes gadījumiem, vainu noveļot uz paranormālām aktivitātēm. Patiesībā šķietami paranormālajam ir vienkāršs, cilvēcisks, izskaidrojums. Kampaņas laikā iedzīvotāji dažādos kanālos tiks informēti par potenciālajiem drošības riskiem un risinājumiem, kā tos mazināt.
10. maijā britu karaliskajā ģimenē noticis vēl kas nebijis – 96 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II pirmo reizi 59 gadu laikā neapmeklēja jauno parlamenta sasaukumu. Elizabetes II vietā ieradies viņas vecākais dēls, princis Čārlzs.
96 gadus vecā karaliene esot pieņēmusi emocionāli smagu lēmumu neapmeklēt šī gada parlamenta sasaukumu. Viņai esot grūtības pārvietoties un staigāt. Karalienes neierašanās radījusi šaubas par viņas veselības stāvokli.
10. maijā dziedātāja Patriša par godu savam jaunajam singlam viesojās “Star FM” raidījumā “Zoopasta”, dziedātāja raidījuma izskaņā izplūda asarās.
Raidījuma sākumā Patriša bija priecīga par sava jaunā singla prezentēšanu radio.
Dziedātāja darīja zināmu, ka viņas radinieki atrodas gan Krievijā, gan Baltkrievijā, gan arī Ukrainā, bet par Putina sākto karu Ukrainā, viņa konkrētu pozīciju nenorādīja. Patriša apgalvoja, ka ir par mieru un negribot būt neviena pusē.
Patrišas viedoklis pamatīgi samulsināja radījuma vadītājus Jāni Romanovski un Baibu Sipenieci-Gavari, gan radio klausītājus.
Vairāki cilvēki sociālajos tīklos pauda neizpratni par jaunietes teikto:
“Es neesmu nevienā pusē. Nezinot, kurš īsti vainīgs, es esmu pret karu” ir šī laika jēlākā atbilde.
Miss Patrisha arī bija (ir) "es jau neesmu pret vakcīnām, bet es nevakcinēšos, es esmu par brīvu izvēli, uzspiest nedrīkst utt" viedokļa paudēja. Tā kā īsti neesmu pārsteigta par šorīt dzirdēto. Aizdomīgi bieži šīs lietas sakrīt. Bet visu cieņu Baibai un Jānim. 🇺🇦
Man šķiet, ka tā ir arī idiotu, tukšpauru atbilde. Viņi reāli vispār nezina, kas tur notiek, neko nav lasījuši, redzējuši, 0 info. Vispār tāds krievijas iebrukums viņu pasaulē nav. Līdz ar to nav ko atbildēt, bet nevar atzīt, ka neko nezin. Mani novērojumi.
Patriša, reaģējot uz sabiedrības spiedienu, sociālajos tīklos publiskojusi savu versiju par notikušo.
“Lai uzreiz būtu skaidrs un visiem saprotams – jau dienu pēc Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā es, dziedot dziesmu ukrainiski, uzstājos koncertā Ukrainas atbalstam. Jā, ukrainiski. Jo manā ģimenē ir arī ukraiņi. Un es domāju, ka jau tas vien skaidri apliecina manu nostāju par Putina režīma uzsākot karu Ukrainā. Es, tāpat kā citi mūziķi, kas uzstājās koncertā Rīgā, pie Kongresu nama, joprojām esam tikpat vienoti savā atbalstā Ukrainai un ukraiņu cīņai pret okupantu armiju. (..)
Taču, ja man intervijā uzdod jautājumu, kura konteksts ir ārkārtīgi vienkāršs – “sak, tev, Patriša, ir ģimenes sarežģītais stāsts, radinieki dzīvo gan Ukrainā, gan Krievijā, gan Baltkrievijā, tad, lūk, Patriša, pasaki, ko tu par to domā…” Tieši uz šādu jautājumu es arī atbildēju – es esmu pret karu, es esmu pret Putina režīmu, es esmu par mieru.
Un šeit ir lieki jautāt par “pusēm”. Mani radinieki gan Krievijā, gan Baltkrievijā arī ir pret Putinu, pret viņa uzsākto karu. Vai tas nozīmē, ka man būtu jābūt arī pret viņiem – cilvēkiem, maniem radiniekiem Krievijā un Baltkrievija, kuri, tāpat kā es, ir pret šo karu, pret vardarbību, pret cilvēku nogalināšanu Ukrainā? (..)
Es neesmu nevienā no “pusēm” attiecībā pret savas ģimenes locekļiem, jo patiesībā mēs visi – mana ģimene – esam vienā pusē: pret karu.
Lūk, ko es atbildēju uz radio ēterā uzdoto jautājumu. Tieši to un neko citu. Jo jautājums bija par manu ģimeni,” teikts Patrišas ierakstā sociālajos tīklos.
Lielākajos Kremļa propagandas televīzijas kanālos šorīt pievērsta plaša uzmanība 10.maijā pie pieminekļa Pārdaugavā, Rīgā, notikušajām nekārtībām.
Latvijā pieeja Kremļa propagandas medijiem ir bloķēta.
Aģentūras LETA informācijas monitoringa un apstrādes sistēmu apkopotā informācija liecina, ka 11.maija rītā visos lielākajos Krievijas propagandas medijos tika pārraidīti sižeti par notikumiem Rīgā aizvadītajā diennaktī, kad vairāki simti cilvēku atkārtoti devās nolikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā.
Valsts policijas vadība jau iepriekš brīdināja, ka tie, kas būs sanākuši pie pieminekļa Pārdaugavā, kļūs par Kremļa propagandas sižetu aktieriem.
Video
Visi Kremļa propagandas TV kanālu sižeti saturiski ir ļoti līdzīgi, to pamata vēstījums: atmiņas par to, ko Krievijā dēvē par Lielo Tēvijas karu, dzīvos un nevienam, arī varai, neizdosies tās dzēst.
Ziedu licēji un dziesmu dziedātāji sižetos tiek vispārināti par “Latvijas un Rīgas iedzīvotājiem”, īpaši uzsverot, ka sanākušo vidū ir jaunieši. Šo apstākli propagandisti mēģina pasniegt kā gados jaunāku cilvēku izpratni par to, ka skolās mācot “nepareizas” vēstures interpretācijas par totalitārismu pagātnē un tagadnē.
Latvijā bloķētais propagandas TV kanāls “Первый канал Европа” (1TV) notikušajam veltījis pat vairāk nekā 15 minūtes garu reportāžu, uzsverot, ka notikušais Rīgā esot pats būtiskākais pēdējo dienu kontekstā. Kadrus ar traktora novāktajiem ziediem raidījuma vadītāji dēvēja par “absolūtu cūcību”. Reportāžā ļoti bagātīgi lietoti sociālajos medijos atrodami video no notikumiem pie pieminekļa 10.maijā – jo īpaši nakts stundās, kad sanākušie dziedāja kara dziesmas. Propagandas raidījuma vadītāji pauda pārliecību, ka pie pieminekļa sanākušie ir “patiesi drosminieki un īsta pretestība”, savukārt ziedu atgriešanās ir “mūsu uzvara, specoperācijas uzvara, mūsu vērtību uzvara”.
“Tie ir cilvēki, kas šajā valstī, iztikšu bez epitetiem, atrada sevī spēku un drošsirdību atnākt un izdarīt to. Tāpat jāņem vērā, cik daudz tur ir jauniešu, kas dzied “Katjušu”,” raidījumā teica tā vadītājs.
Vairāku TV kanālu sižetos tika pausts lepnum par to, ka akcijas dalībnieki neizklīda līdz vēlai naktij un dziedāja kara dziesmas. Tas tiek pamatots ar vienu un to pašu sociālajos medijos pieejamo video no aizvadītās dienas notikumiem.
“Первый канал Европа” (1TV) raidījuma vadītāji šorīt pieslēdzās arī tiešsaistes sarunai ar Uzvaras parkā esošo Krievijas propagandas mediju biežu viesi Andreju Tatarčuku, kurš apgalvoja, ka Latvijā divas dienas svinēta tieši Uzvaras diena, nevis pieminēta okupācija vai Ukrainā kritušie. Lai gan ieraksti sociālajos tīklos un notikuma vietā filmētie video liecina, ka 10.maija aktivitātes bija organizētas, Tatarčuks apgalvoja, ka neviens sanākušos neesot organizējis un tā bijusi šo cilvēku pašu griba. Sociālajos medijos pieejamie video gan liecina, ka 10.maijā ziedi atnākušajiem tika dalīti no kāda mikroautobusa netālu pie pieminekļa.
“Tiek izdomāti mākslīgi naratīvi, ka tas ir saistīts ar okupāciju, Ukrainu. Patiesībā tas ir saistīts ar atmiņu par to, ka uzvarēts nacisms,” šorīt, stāvot Uzvaras parkā, sacīja Tatarčuks, vienlaikus kritizējot to, ka Latvijā uzvara pār nacismu tiek dēvēta par jaunas okupācijas sākumu.
Īpašu vērību Kremļa propaganda pievērsa arī iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) intervijai Latvijas Televīzijā, kur viņa sacīja, ka piemineklis, to darot juridiski korekti, būtu jādemontē. TV kanālā “Ren TV International” tika vēstīts, ka Latvijas vara sākusi “absurdu cīņu ar visu, kas atgādina par Uzvaras dienu”. Golubevas teiktais tiek saukts arī par “skandalozu paziņojumu”. Sižetos tiek klāstīts, ka Latvijā šogad liegtas 9.maija svinības, bet 10.maijā sanākušie iedzīvotāji “atteikušies atstāt teritoriju pat tad, kad ieradās policija”.
Savukārt citā kanālā, pārrunājot Golubevas pausto, akcentēts, ka viņai ir “krievisks vārds, krievisks uzvārds”, taču viņas pozīcija ir jocīga. Šo pozīciju gan ministre, kā uzskata raidījuma vadītāji, paužot “ar nolaistām acīm”.
Kremļa mediji mēģina radīt pārliecību, ka pieminekļa nojaukšana radīs ļoti nopietnu pilsonisku konfliktu, īpaši atgādinot pirms 15 gadiem Tallinā notikušo “Bronzas nakti”, kad no Tallinas vecpilsētas tika aizvākts piemineklis padomju karavīriem – tā dēvētais bronzas Aļoša. Toreiz gāja bojā viens no nemieru cēlājiem – Krievijas pilsonis, kuru sadūra kāds cits vandalis. Tikmēr Kremļa mediji melīgi apgalvo, ka nemieros esot gājuši bojā vairāki cilvēki.
Sižetos tika lietotas arī frāzes par Latvijā maršējošiem “”Waffen SS” sekotājiem” un citi tradicionālie Kremļa propagandas izdomājumi.
Kā vēstīts, Valsts policijas vadītājs Armands Ruks šorīt TV3 atzina, ka situācijas attīstību 10.maijā policija nebija paredzējusi un tā bija negaidīta, jo sociālajos tīklos netika manīts, ka kāds organizētu masveida pulcēšanos “atkārtotā 9.maijā”, attiecīgi policija nebija plānojusi pulcēt Pārdaugavā lielākus spēkus.
Ruks atzīmēja, ka tiks sāktas arī lietas pret atsevišķiem sabiedrības līderiem, kas mudināja pulcēties pie pieminekļa.
Viņaprāt, situācijas eskalāciju vakar izraisīja ziedu novākšana pie pieminekļa no rīta, bet tālāk jau policija cīnījusies ar sekām. Valsts policijas vadītājs noliedza, ka policija būtu bijusi tā, kas aicināja novākt ziedus – tas bijis pašvaldības atbildības jautājums.
Policijā ir uzsākta iekšējā dienesta pārbaude, lai izvērtētu policijas amatpersonu rīcību un lēmumus konkrētajā situācijā un ko varēja darīt labāk.
Latvijas izglītības iestāžu mācībspēkiem netiek apmierinātas pamatvajadzības, pedagogi ir izdeguši un uz kritiskas robežas, iepazīstinot ar pētījuma “Skolotāju balss” rezultātiem, uzsvēra izglītības speciāliste, uzņēmuma “Edurio” Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča.
Pēc izglītības jomas uzņēmuma “Lielvārds” pasūtījuma veiktais pētījums “Skolotāju balss” atklājis būtiskus izaicinājumus, ar kuriem saskaras izglītības nozare Latvijā. Kā vienu no lielākajām problēmām “Lielvārda” vadītājs Andris Gribusts izcēla skolotāju pārstrādāšanos – puse jeb 46% pedagogu vidēji strādā vairāk par 40 stundām nedēļā, kas ietekmē darba un privātās dzīves kvalitāti.
60% skolotāju aptaujā vērtējuši, ka viņiem pietrūkst laika, lai paveiktu savus darba pienākumus vēlamajā kvalitātē.
“Lielvārda” Kompetences centra vadītāja Dana Narvaiša izcēla arī psiholoģiskos faktorus, kas ietekmē skolotāju darbu un izglītības kvalitāti kopumā – trešdaļa skolotāju jūtas demotivēti, un divas trešdaļas jeb 68% pedagogu uzskata, ka skolotāja statusa vērtējums pēdējo piecu gadu laikā nav audzis.
Narvaišas skatījumā, šie dati liecina, ka skolotāji nejūtas novērtēti, kas savukārt nenāk par labu profesijas prestižam un ir viens no iemesliem pedagogu trūkumam. Arī Tuča piebilda, ka valstiskā līmenī ir jādomā par skolotāju profesijas prestižu.
Diskusijā izglītības eksperti sprieda par nepieciešamajiem nodrošinājumiem, kas būtiski uzlabotu mācībspēku darba vidi. Tuča norādīja, ka trūkst ilgtermiņa plāna valstiskā līmenī, ar kuru varētu risinātu praktiskas un strukturālas problēmas – skolotāju pārslodzi, zemo jaunu skolotāju piesaisti un citas.
Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere pauda viedokli, ka ir nepieciešams skolu infrastruktūras labiekārtojums un tehnoloģiju nodrošinājums, ko vajadzētu veicināt ar pašvaldību atbalstu. Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns piebilda, ka būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgus resursus visiem skolotājiem, lai nerastos neveselīga konkurence un lai būtu iespējams veicināt skolotāju sadarbību, tādējādi mazinot pedagogu laika trūkuma problēmu.
Pētījuma “Skolotāju balss” dati liecinot, ka tehnoloģiju nodrošinājums būtiski efektivizē skolotāju darba procesu, ļaujot ietaupīt laiku, piemēram, materiālu sagatavošanas procesā. Kā apgalvoja Gribusts, esot novērojama pozitīva tendence skolotājiem mācību procesā uzticēt tehnoloģiju lietošanu arī pašiem skolēniem – 76% pedagogu ir atzinuši, ka jūtas ērti, ļaujot skolēniem izmantot tehnoloģijas.
Ja Krievija neizmaksās pensijas Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, tiem būs jāparedz sociālā palīdzība, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā sacīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
Ierēdne uzsvēra, ka pašlaik nav nekādu indikāciju, ka Krievija varētu pārtraukt pensiju izmaksāšanu Krievijas pilsoņiem Latvijā, bet, ja šāda situācija radīsies, tad, pirmkārt, LM izvērtēs, vai tā nav vienkārša naudas pārskaitīšanas aizkavēšanās, bet, ja tomēr nauda netiks pārskaitīta, tad valsts nodrošinās šo iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
“Valstij ir jānodrošina, lai cilvēks varētu nopirkt preces pamatvajadzībām,” uzsvēra Jakaite, papildinot, ka Krievijas pensiju saņēmēji Latvijā ir gan Krievijas pilsoņi, gan nepilsoņi. Apmēram 80% no pensiju saņēmējiem ir sievietes. Krievijas likumdošana sievietēm savulaik deva iespēju pensionēties daudz jaunākā vecumā nekā Latvijā.
Saskaņā ar Krievijas ziņu aģentūras “RIA Novosti” informāciju, Krievija domā ārzemēs dzīvojošajiem krieviem pensijas, kuru izmaksa nav iespējama sankciju dēļ, ieskaitīt Krievijā atvērtos kontos rubļos.
Latvijas grupai “Citi zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad” otrdienas vakarā neizdevās iekļūt 66.starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā.
“Citi zēni” Itālijas pilsētā Turīnā uz skatuves kāpa pirmajā pusfinālā ar otro kārtas numuru.
Pēdējais Latvijas pārstāvis, kurš iekļuva Eirovīzijas finālā, bija Justs Sirmais 2016.gadā. Viņš ar Aminatas Savadogo sarakstīto dziesmu “Heartbeat” ierindojās 15.vietā.
Šogad no pirmā pusfināla Latviju apsteidza un finālam kvalificējās Šveice, Moldova, Ukraina, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Armēnija, Islande un Grieķija.
Video
Grupa “Citi zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad” tiesības pārstāvēt Latviju šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva, uzvarot Latvijas Televīzijas rīkotajā dziesmu konkursā “Supernova 2022”.
Muzikālo apvienību veido vokālists Jānis Pētersons, vokālists un saksofonists Dagnis Roziņš, taustiņinstrumentālists Reinis Višķeris, ģitārists Krišjānis Ozols. Grupā bungas spēlē Toms Kagainis, bet basu – Roberts Memmēns.
Eirovīzijas otrais pusfināls notiks ceturtdien, 12.maijā, bet fināls – sestdien, 14.maijā.
Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).
1964.gadā tapušais portrets “Shot Sage Blue Marilyn” kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.
Video
Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā “Christie’s”.
Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna “Salvator Mundi” (“Pasaules glābējs”), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.
“Shot Sage Blue Marilyn” jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.
10. maijā, pēc ilgas slimības mūžībā devies Dailes teātra aktieris Pēteris Liepiņš.
“Dziļās sērās ziņojam, ka pēc ilgas slimības šodien mūžības ceļos devies mūsu Pēteris Liepiņš. Esam zaudējuši sirsnīgu, atsaucīgu, ar lielisku humora izjūtu apveltītu kolēģi, kurš mīlēja teātri un kuru mīlēja teātrī. Esam zaudējuši izcilu aktieri, kura mums ļoti ļoti pietrūks,” vēstīts Dailes teātra sociālajos tīklos.
Liepiņš mācījies Meņģeles pamatskolā, pēc tam – Ērglu vidusskolā. Pēc skolas beigšanas un dienesta Padomju armijā iestājies Dailes teātra ceturtajā studijā, kuru beidzis 1971.gadā.
Vienlaikus viņš ieguva Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes augstāko izglītību specialitātē “Profesionālā teātra un kino aktieris”. Liepiņš bija Dailes teātra aktieris kopš 1966.gada
1973.gadā Liepiņš kļuvis par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru, 1986.gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu.
Savukārt 2002.gadā viņš saņēma balvu, kas nosaukta viņa vecākā brāļa Edgara Liepiņa vārdā. 2002.gadā aktieri apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
No 15.maija sabiedriskajā transportā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas aizsargmaskas, paredz šodien Ministru kabinets atbalstītie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Satiksmes ministrija skaidro, ka grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka atcelti visi epidemioloģiskās drošības pasākumi, samazinoties Covid-19 izplatības riskam līdz zemam līmenim, kas varētu tikt sasniegts maijā.
Jau ziņots, ka vairums Covid-19 ierobežojumu Latvijā tika atcelti no 1.aprīļa. Faktiski vienīgā prasība, kas palika spēkā uz plašāku sabiedrību, ir masku nēsāšana sabiedriskajā transportā, ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.
Sabiedriskajā transportā gan jau pašlaik redzams, ka liela daļa pasažieru sejas maskas nelieto vai arī tās uzliek tikai uz brīdi, kamēr iekāpj transportā.
Lietuvas parlaments otrdien vienbalsīgi nobalsoja par rezolūciju, ar kuru Kremļa karš Ukrainā tiek atzīts par ukraiņu tautas genocīdu un Krievija – par terorismu atbalstošu un īstenojošu valsti.
Rezolūcija tika pieņemta ar 128 Seima deputātu atbalstu, neviens no klātesošajiem deputātiem nebalsoja pret un neatturējās.
Seima pieņemtajā rezolūcijā teikts. ka Krievijas bruņotie spēki un algotņi Ukrainas teritorijā ir pastrādājuši masveidīgus kara noziegumus, jo īpaši Bučā, Irpiņā, Mariupolē, Borodjankā un Hostomeļā.
Kā pausts dokumentā, nogalinot veselas ģimenes, arī bērnus, nolaupot un izvarojot cilvēkus, ņirgājoties par cilvēkiem un noslepkavoto un kritušo līķiem, nodoms ir pilnībā vai daļēji iznīcināt ukraiņu tautu un salauzt tās garu.
“Seims Krievijas Federācijas bruņoto spēku un tās politiskās un militārās vadības pilna mēroga agresiju – karu – pret Ukrainu atzīst [..] par genocīdu pret ukraiņu tautu,” lasāms rezolūcijā.
Tajā arī uzsvērts, ka visi noziedznieki ir jāsauc pie atbildības un starptautiskajai sabiedrībai ir jāizveido Īpašais starptautiskais kara noziegumu tribunāls, lai izmeklētu un izvērtētu Krievijas agresijas pret suverēno Ukrainu noziegumu.
Lietuvas parlaments aicina tribunālam piešķirt pilnvaras izdot starptautiskus aizturēšanas orderus un nenoteikt imunitāti valstij vai valsts vadītājiem, valdībai un citām amatpersonām.
“Krievijas Federācija, kuras bruņotie spēki apzināti un sistemātiski bombardē civilus mērķus, ir valsts, kas atbalsta un pastrādā terorismu,” secināts Lietuvas Seima pieņemtajā rezolūcijā.
Kopš Krievija 24.februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, dzīvību zaudējuši tūkstošiem ukraiņu un iznīcinātas daudzas civilās ēkas, kā arī tiek ziņots par Ukrainas sieviešu un bērnu izvarošanu, kā arī cilvēku nolaupīšanu un citiem noziegumiem.
Līdzīgas rezolūcijas jau pieņēmuši arī Latvijas un Igaunijas parlamenti.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvis vēl četrus Krievijas pilsoņus.
Ministrs mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja, ka nevēlamo personu sarakstā iekļauts dziedātājs Filips Kirkorovs, mākslinieks un humorists Vladimirs Vinokurs.
Tāpat valstij nevēlamo personu sarakstā iekļauts komiķis Jevgēnijs Petrosjans un mākslas vingrošanas trenere Irina Viner-Usmanova.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļauta jau virkne Krievijas pilsoņu.
Laiks mieram un atpūtai dzīvē ir tikpat svarīgs kā plaukstoša karjera. Darba un privātās dzīves līdzsvaru ir grūti ievērot. Ir cilvēki, kuri izvēlējušies sev nepiemērotu profesiju vai tādi, kuriem došanās uz darbu sagādā daudz stresa. Šīm zodiaka zīmēm ir vajadzīgas brīvdienas un regulāri atvaļinājumi!
Zivis
Mēs visi priecājamies par brīvdienām, bet Zivis uzskata, ka atvaļinājumi ir sviests un darbs ir viņu ikdienas maize. Viņi smagi strādā līdz pat izdegšanai un ir jāglābj ar eksotiskām brīvdienām. Zivīm atvaļinājums ir kā terapija, jo šīs horoskopa zīmes pārstāvji visu savu laiku un enerģiju velta darbam, kad arī rada problēmas attiecībās ar otro pusīti.
Auns
Auni pavada garas brīvdienas, lai satiktos ar draugiem un regulāri ballētos. Auniem ļoti patīk tērēties un atvaļinājums ir tas laiks, kurā šī tērēšanās var rezultēties ar parādiem. Auns ir kaislīgas dabas cilvēks un finanses nav šīs horoskopa zīmes stiprā puse.
Vēzis
Šī ir vienīgā zīme, kura neplāno nākamo atvaļinājumu, pirms esošā atvaļinājuma beigām. Vēzis ir ļoti jutīgs cilvēks un atvaļinājumu vēlēsies pavadīt pēc iespējas mierīgāk, ja vēlies doties neskaitāmās ekskursijās, tad vēzis nebūs tavs sabiedrotais.
Ūdensvīrs
Ūdensvīri gandrīz vienmēr izvēlas spēcīgu karjeru, un viņi parūpējas, ka arī viņu tuvie draugi un partneri ir tikpat ambiciozi. Lai gan tas var šķist motivējoši, tas nodrošina, ka viņi jūt spiedienu gūt panākumus. Ūdensvīriem patīk paņemt brīvdienas, lai atbrīvotos no stresa.
Britnija Spīrsa jau kārtējo reizi pārsteigusi savus “Instagram” sekotājus. Viņa dalījusies ar fotogrāfijām, kurās redzama kaila. Savas intīmās vietas viņa aizsegusi, turot rokās suni.
Nieka 14 stundās šīs fotogrāfijas saņēmušas 1 miljonu “patīk”. Vairums cilvēku atbalsta dziedātājas pārdrošās publikācijas, bet ir daļa fanu, kuriem šī rīcība šķiet neadekvāta. Jāpiebilst, ka pēdējā laikā Britnija aizrāvusies ar savu kailfoto uzņemšanu.
Video (jau pirms 4 mēnešiem dziedātāja savā “Instagram” ievietoja citus kailfoto)
Britnija Spīrsa šā gada aprīlī paziņoja, ka viņas un līgavaiņa Sema Asgarija ģimenē gaidāms mazulis. Par saderināšanos pāris paziņoja pagājušā gada septembrī. Dziedātājai ir divi pusaudžu vecuma dēli no iepriekšējās laulības ar horeogrāfu Kevinu Federlainu.
2021. gada novembrī Losandželosas tiesnese Brenda Penija izbeidza aizbildniecību, kurā popmūzikas zvaigzne Britnija Spīrsa bija atradusies 13 gadus!
ASV pirmā lēdija Džila Baidena svētdien ieradusies Ukrainā, kur Užhorodā tikās ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kundzi Olenu.
Džila Baidena ieradās Ukrainā no Slovākijas, kur apmeklēja pierobežas apgabalus un tikās ar ukraiņu bēgļiem. Viņas vizīte Ukrainā iepriekš tika turēta noslēpumā.
Džila Baidena tikās ar Ukrainas pirmo lēdiju Aizkarpatu apgabala pilsētā Užhorodā pie skolas, kur izmitināti bēgļi no citām Ukrainas vietām.
Video
Satiekoties Olena Zelenska saņēma no Džilas apskāvienu un ziedus.
“Es vēlējos ierasties Mātes dienā. Man šķita, ka ir svarīgi parādīt ukraiņu tautai, ka šis karš ir jāaptur, un šis karš ir bijis nežēlīgs un ka ASV iedzīvotāji atbalsta Ukrainas tautu,” sacīja ASV pirmā lēdija.
Zelenska pateicās Baidenai un nodēvēja viņas vizīti par ļoti drosmīgu rīcību.
ASV pirmā lēdija pavadīja Ukrainā aptuveni divas stundas.
Piektdien un sestdien Džila Baidena viesojās Rumānijā.
Neraugoties uz aicinājumu šodien nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, šodien Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, dodas cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus, novēroja aģentūra LETA.
Šogad ļaudis pie pieminekļa ierodas daudz mazākā skaitā nekā citus gadus un arī mazāk pompozi, ņemot vērā noteikto aizliegumu lietot padomju režīmu slavinošu simboliku. Atnākušajiem līdz piemineklim nav iespējams nokļūt, jo tā pakājē novietoti galdi, uz kuriem var atstāt ziedus, kurus savukārt tuvāk pieminekļa neiežogotajai daļai aiznes speciāli šim nolūkam nolīgti cilvēki.
Rīta pusē nolikt ziedus bija ieradušies Krievijas vēstniecības pārstāvji, tostarp vēstnieks Mihails Vaņins. Vēstniecības pārstāvjiem tika ļauts pašiem nolikt ziedus tuvāk piemineklim. Vēstniecības pārstāvji pie pieminekļa ilgi neizturējās un ātri vien klusējot devās prom.
Starp ziedu nolicējiem vērojami arī Latvijas Krievu savienības un partijas “Saskaņa” pārstāvji, piemēram, Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners (LKS) un Saeimas deputāts Igors Pimenovs (S).
Video
Tāpat pie pieminekļa ieradās kādreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.
Pēc policijas aplēsēm, šodien līdz plkst.11 padomju pieminekli Pārdaugavā bija apmeklējuši apmēram 300 cilvēku. Policija konstatējusi atsevišķus gadījumus, kad personas, kuras devušās Uzvaras parka virzienā, piespraudušas Georga lentas vai nozīmītes. Kādai persona arī mēģinājusi skaļrunī atskaņot Krievijas himnu. Konstatēts viens gadījums, kad persona mugurā uzvilkta žakete ar piespraustām medaļām. Pēc pārrunām ar policiju iepriekšminētās darbības nekavējoties tika pārtrauktas, bet aizliegtie simboli – noņemti.
Savukārt Ķengaragā likumsargi pamanījuši un apturējuši kādu automašīnu, uz kuras “V” formā bijusi pielipināta Georga lenta. Lenta noņemta, bet par notikušo sākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas un kara noziegumu slavinošu simboliku izmantošanu.
Policijas iecirknī šobrīd nogādātas divas personas. Viena sieviete aizturēta par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolikas – Georga lentes lietošanu un nevēlēšanos novērst pārkāpumu, savukārt vēl viena persona – par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā un sīko huligānismu.
Valsts policija atgādina, ka šodien īpašu uzmanību pievērsīs, lai netiek izmantoti, piemēram, stilizēti formastērpi, Georga lenta, simboli “Z” un “V”, apkrāsoti transportlīdzekļi vai citi simboli, kas slavina vai attaisno karu. Arī Krievijas karoga izmantošana tiks vērtēta kā karu atbalstoša simbolika. Šādi pārkāpumi šodien netiks pieļauti un iedzīvotājiem ir jārēķinās ar atbildību – sākot ar administratīvo un beidzot ar kriminālatbildību.
Šorīt Liepājā īsi pirms plkst.7 konstatēts bojāts piemineklis un uz tā uzkrāsots uzraksts “Okupanti”. Par šo notikumu ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, tiek skaidroti notikušā apstākļi.
“Ir saprotamas iedzīvotāju emocijas un vēlme paust savu nostāju pret Krieviju, tomēr aicinām iedzīvotājus neiesaistīties huligāniskās un provokatīvās darbībās, tai skaitā īpašumu bojāšanā,” uzsver Valsts policija.
Valsts policija kopā ar citiem dienestiem turpina uzraudzīt sabiedrisko kārtību un drošību atbilstoši iepriekš sagatavotam plānam.
Arī Daugavpilī cilvēki pie piemiņas memoriāla nepulcējas masveidā, taču nepārtraukti ierodas nolikt ziedus. Vainagu nolikuši arī Baltkrievijas konsulāta pārstāvji un citas organizācijas.
Tāpat, izejot ierasto gājiena ceļu, kas šogad nav atļauts, no Slavas skvēra līdz mūžīgajai ugunij kopā ar ģimeni ziedus ieradies nolikt Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Vasiļjevs (LKS), novēroja aģentūra LETA.
Savukārt pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S) jau pirmdienas rītā publiskojis fotoattēlu no Dubrovina parka. Pēc viņa paustā, “šodien atnākt un manas ģimenes vārdā nolikt ziedus – tas ir veltījums manas dzimtas vēsturei”.
Parkā notiekošo uzmana policijas darbinieki. Aģentūra LETA novēroja, ka ziedu nolikšana notiek klusi un bez konfliktiem.
