Pamostos no rīta ar bizēm galvā,atpinu zomg,kā es izkatos,pēc pūdeļa,te tev nu bija lielais kupluma efekts,bet tas netraucē uzvilkt galvā cepuri,ielīst peldkostīmā un iet sauļoties uz balkoniņu ar grāmatu rokā,fonā uzlieku no skaņu mašīnas vilņu skaņas un sajūta,kā pie jūras krasta. Pagatavoju vakariņas,eju atkal parakstīt kaut ko radošu,pēc reizes,kad iestājos Rakstnieku evolūcijas portālā,neturu sveci zem pūra. Sapratu,ka esmu nepārspējama īsprozas rakstītāja.Varbūt ar laiku pieķeršos pie dramaturģijas,kura man varētu padoties. Ah,sapratu,ka man taču nav vasaras kelitiņas, 1 tāda melnbalta,bet diezgan drūma vasarai,būs jāiečāpo vintage bodītē ap rītdienu,gribu ātrāk nedēļas nogales izbraukumu uz laukiem ar riteņiem un teltīm… Un fonā skan Patricia Kaas-Syracuse
ŠOKĒJOŠI. Rīgas līča piekrastē ierodas laiva ar bēgļiem. VIDEO
Noskaties video un uzzini, kā uz to reaģē Latvijas iedzīvotāji! Pārsteidzošs sociālais eksperiments.
Šokējoši! Zinātnieki pirmo reizi dzīvā būtnē pilnībā iznīcina HIV vīrusu
Nesen tika publicēts pētījums, kurā ASV zinātnieki (Lewis Katz School of Medicine at Temple University un the University of Pittsburgh) atklāja pārsteidzošu faktu – viņiem ir izdevies apturēt HIV vīrusa izplatību pelēs.
Pētījuma gaitā zinātnieki paņēma cilvēka DNS šūnas, implantēja tās pelēs un pēcāk inficēja ar HIV vīrusu, lai pētītu, kā viņi varētu apturēt tālāku vīrusa izplatību. Pētījuma gaitā tika pielietota tā saucamā CRISPR metode, kas ļauj precīzi un viegli veikt dažādas manipulācijas ar organisma šūnām. Šo metodi izmanto, lai „atslēgtu” atsevišķus gēnus genomā.
Jaunais pētījums, kuru vadīja Dr Wenhui Hu, balstās uz zinātnieku komandas iepriekšējiem pētījumiem, kas pētīja šo pašu problēmu.
Tā ir pirmā reize vēsturē, kad kaut kas tāds dzīvā būtnē ir izdevies. Tas liek domāt, ka drīzumā pētījumi tiks veikti arī ar cilvēkam līdzīgākām radībām.
Avots: Dailymail.co.uk
Šokējoši: pusaudzis skolas autobusā izvaro meiteni!
Kādā Vašingtonas apgabalā 13 gadus vecs puisis apsūdzēts par 7 gadus vecas meitenes izvarošanu skolas autobusā. Vēl šokējošāk ir tas, ka puisis apsūdzēts par veselām trīs izvarošanas epizodēm. Kopš pagājušā mācību gada sākuma abi pusaudži braukuši kopā vienā skolas autobusā, kur laika posmā no septembra līdz februārim puisis trīs reizes seksuāli izmantojis pirmklasnieci. Nav skaidrs kā tas varējis notikt, nevienam nemanot, taču plašāka sabiedrība par to uzzinājusi tikai tad, kad pati meitene to izstāstījusi savai tantei, kas viņu aizvedusi uz pārbaudi pie ārsta. Pirmā tiesas sēde nepilngadīgajam gaidāma jau rīt, bet līdz sprieduma nolasīšanai puisis ir izslēgts no skolas un dzīvo uz brīvām kājām pie savas ģimenes.
avots: huffingtonpost.com
Šokējoši: Faraons, kuru atrada pēc 3000 gadiem!
Teju pagājuši 100 gadi, kā tika atklāta viena no plašāk zināmā faraona kapenēm. Šī valdnieka pīšļi saglabājušies izcilā kondīcijā un nu ir pienācis laiks atklāt kā izskatījās apbedīšanas vieta, kad to uzbūvēja vairāk kā pirms trijiem tūkstošiem gadu.
Faraons Tutanhamons dzimis apmēram 1342. gadus p.m.ē. Senajā Ēģiptē. Tutanhamons pārstāv senās Ēģiptes valdnieku 18. dinastiju un dzīvojis laikā, ko Ēģiptes vēsturē pazīst kā Jauno karalisti. Viņš par faraonu kļuva deviņu gadu vecumā un paspēja valdīt vien aptuveni desmit gadus, līdz mira neskaidros apstākļos.
Senie ēģiptieši savus faraonus pielīdzināja dieviem, tāpēc pēc nāves tie tika ļoti rūpīgi mumificēti un apglabāti atsevišķās krāšņās kapenēs līdzās dažādiem dārgumiem, lai apglabātais valdnieks pēcnāves dzīvē nebūtu nabags.
19. gadsimtā arheologi bieži devās uz Ēģipti, lai meklētu faraonu kapenes. Tas nereti vainagojās ar panākumiem, tomēr daudzas no tām jau bija izlaupītas. Kad 1907. gadā Ēģiptē ieradās arheologs Hovards Kārters (Howard Carter), viņš bija pārliecināts, ka tur atrodas vēl vienas neatklātas kapenes, kurās guļ toreiz maz zināmā valdnieka Tutanhamona mūmija. Arheologa meklējumus finansiāli atbalstīja lords Džordžs Herberts Kārnarvons (George Herbert, 5th Earl of Carnarvon). Teju pēc desmit gadus ilgiem meklējumiem, 1922.gada 26.novembrī Kārters atrada Tutanhamona kapenes.
Kanāls “National Geographic” ir apkopojis dažus no svarīgākajiem faktiem par faraona Tutanhamona dzīvi, jo 16.februārī atzīmējām dienu, kad 1923.gadā tika atvērts pēdējais – ceturtais kapeņu kambaris.
Vecāki krituši asinsgrēkā
Ilgi uzskatīts, ka slavenā valdnieka vecākus vienoja īpaši tuvas, ģimeniskas saites, proti, viņi bija brālis un māsa. Tomēr 2010.gadā franču eģiptologs Marks Žabolds (Marc Gabolde) izpētījis, ka viņaprāt Tutanhamona māte bijusi tēva māsīca. Marks uzskata, ka jaunā valdnieka māte ir Nofretete (Nefertiti). “Trešās paaudzes DNS starp brālēniem un māsīcām izskatās tāpat kā DNS starp brāli un māsu,” sacīja Žabolds. “Es uzskatu, ka Tutanhamons ir Amenhotepa IV (Amenhotep IV) un Nofretetes dēls un šīs abas personas bija brālēns un māsīca,” tā eģiptologs.
Vēlāk Ēģiptes Senlietu augstākās padomes (Egypt’s Supreme Council of Antiquities) vadītājs Zahi Havass (Zahi Hawass) noliedza Gabola teoriju, jo pierādīts, ka Tutanhamona vecmamma bijusi Valdniece Tija (Queen Tiye) un vectēvs Amenhoteps III (Amenhotep III), kuru dēls bijis Amenhoteps IV – Tutanhamona tēvs. Tomēr Tutanhamona mātes izcelsme aizvien nav atklāta, bet zināms, ka tā bijusi Amenhotepa IV māsa. Šo mūmiju atklāja 1898.gadā, taču to nav bijis iespējams identificēt vēl šobaltdien, jo mūmija ir ļoti satrūdējusi.
Mazā prinča varenie darbi
Pieņemts, ka Tutanhamona tēvs Amenhoteps IV vēlējies iznīcināt ticību ēģiptiešu dieviem un tā vietā pielūgt Saules dievību Atenu jeb Atonu. Tādēļ sākotnēji dēlu saucis par Tutankhatenu, kas nozīmē “Atenas dzīvais tēls”. Kļūstot par valdnieku astoņu gadu vecumā, jaunais faraons mainīja savu vārdu – Tutanhamons – “Amona dzīvais tēls”. Amons bijis viens no galvenajiem dieviem ēģiptiešu mitoloģijā pirms tēvs to centies pazudināt.
Tomēr, cik varenus lēmumus var pieņemt tik mazs bērns. Viņa valdīšanu pārraudzīja padomnieki – karaspēka vadonis Horemhebs (Horemheb) un vezīrs Aijes (Ay). Uzskata, ka viņu griba bija tā, kas lika jaunajam valdniekam novērsties no radikālo pārmaiņu kursa, pa kuru Ēģipti bija vedis viņa tēvs. Tutanhamons atjaunoja Senās Ēģiptes reliģiju. Viņš bagātināja un apveltīja divu svarīgu kultu priesteru ordeņus un sāka atjaunot vecos pieminekļus, kas iepriekš tika izdemolēti. Jaunais valdnieks pārcēla tēva mirstīgās atliekas uz Valdnieku ieleju (Valley of the Kings), kā arī pārvietoja galvaspilsētu no Akhetatenas uz Tēbām, mūsdienās sauktu par Luksoru.
Pēc skata necils valdnieks
Tutanhamons bija invalīds ar plakano pēdu, kreisās kājas deformāciju un kaulu nekrozi. Valdnieks ikdienā staigāja ar spieķi, no kuriem vairāki tika atrasti viņa kapenēs. Viņam bija arī citas veselības problēmas, tostarp skolioze, tātad valdniekam bija uz sāniem deformēts mugurkauls. Šī slimība parasti kombinējas ar skriemeļu rotāciju. Vēl zināms, ka Tutanhamons slimojis ar malāriju – periodiskas drudža lēkmes, drebuļi un mazasinība.
Vēl 2014.gadā, vadoties pēc pieejamajiem faktiem un izmantojot tā brīža tehnoloģijas, zinātnieki atklāja, kā patiesībā izskatījies Tutanhamons. Šķībiem zobiem, kleinām kājām un ļoti sievišķīgiem gurniem. Zinātnieki uzskata, ka mīlestība ģimenes locekļu vidū ir patiesais iemesls jaunā faraona vājajam izskatam un arī agrīnajai nāvei jaunieša vecumā – 18 vai 19 gados.
Agrīnā nāve
Līdz ar Tutanhamona došanos aizsaulē, pārtūka izcilām personībām bagātās 18.dinastijas turpinājums. Valdnieka nāves cēloni aptver vairākas teorijas – citi uzskata, ka agrīnā nāve ir daudzo veselības problēmu sekas, citi pieņēmuši, ka faraons nokritis, lauzis kaulus un tie vēlāk nesaauga kopā, un vēl trešie uzskata, ka nāve iestājusies inficētas rētas dēļ. Protams, ir vēl citi pieņēmumi, bet šie ir biežākie.
20. gadsimta sešdesmito gadu beigās radās teorija, ka faraons nogalināts ar spēcīgu sitienu pa pakausi, kad 1968. gadā rentgena uzņēmumā atklājās, ka galvaskausa iekšpusē atrodas divi kaulu fragmenti. Šī teorija tika atspēkota ar vēlāk atkārtotu rentgena uzņēmumu. Galvaskausa fragmenti nonākuši iekš galvaskausa nekorektas mūmijas autu noņemšanas un atpakaļ uzlikšanas rezultātā. Tā kā ar laiku kauli zaudē kalciju un kļūst trausli, tad kāds ir bijis ļoti neuzmanīgs un ielauzis Tutanhamona galvu.
2005. Gadā Tutanhamona mūmijai tika veikta datortomogrāfija. Šīs pārbaudes ceļā atklājās visas iepriekš minētās slimības. Tajā skaitā atklāja, ka faraons mumifiscēts ar lauztu kāju, kur kauls izlīdis no ādas. Pētnieki ir pārliecināti, ka šis lūzums radies, kad Tutanhamons vēl bijis dzīvs. Lūzumā atradās balzamējošas vielas, kas norāda, ka tā bijusi atvērta brūce – nekādas pazīmes, ka brūce būtu sadzijusi, bet inficēta gan.
Galu galā ir noteikts, ka viņa nāve, visticamāk, bija vairāku veselības novājinošu cēloņu sekas – kājas lūzuma, iespējams, kritiena un smagas malārijas kombinācijas rezultāts.
Šokējoši kontracepcijas līdzekļi, ko savulaik izmantojušas sievietes
Baisas un pat bīstamas metodes kā sievietes senos laikos izvairījās no grūtniecības.
- Krokodilu mēsli un medus. Senās ēģiptietes ticēja, ka krokodili (kas tika asociēti ar dieviem, kas atbildīgi par spontānajiem abortiem) un viņu mēsli spēj nogalināt spermu. Bet medus kopā ar garšaugiem un kokvilnu tika izmantots kā barjera spermas iekļuvei.
- Sīpolu sula. Ap 1400. gadu Francijā un Itālijā sievietes to uzskatīja par orālo kontracepciju. Vienīgā sakarība varētu būt tā, ka ar baisu sīpolu elpu viņas vienkārši netika pie seksa.
- Metāla uzgaļi. 1800.-tajos gados Eiropā sievietes savās vagīnās ievietoja metāla uzgaļus.
- Cūku zarnas. Šis gan attiecas uz vīriešiem, bet ir pietiekami iespaidīgi, lai par to uzrakstītu. Ap 1600. un 1700.gadu vīrieši cūku zarnas izmantoja kā prezervatīvus. Tas esot bijis dārgs materiāls, tāpēc ticis mazgāts un izmantots vairākkārt. Pretīgi!
- Citroni. Cilvēki ticēja, ka citrona skābums spēj nogalināt spermu, tāpēc citrona šķēlītes tika ievietotas TUR. Auč!
- Soda. Agrāk sievietes ticēja, ka pēc seksa izmazgājot vagīnu ar putojošu sodu, tiks izskaloti visi spermatozoīdi.
Baisi un gaužām neiedarbīgi, tāpēc lūdzam to neatkārtot uz savas ādas!
avots: marieclaire.com
Šokējoša ziņa: ASV piecgadīgs zēns pieķerts pie auto stūres uz šosejas! (+VIDEO)
Apturot aizdomīgu automašīnu uz šosejas, policists ASV Jūtas štatā šonedēļ sev par pārsteigumu atklājis, ka pie auto stūres sēž piecgadīgs puika.
Zēns policistam sacījis, ka pametis mājas pēc strīda ar mammu, kura atteikusies pirkt viņam luksusa automobili “Lamborghini”.
“Viņš nolēma, ka paņems automašīnu un brauks uz Kaliforniju, lai pats sev tādu nopirktu,” tviterī pavēstīja policija, piebilstot, ka šādam pirkumam zēnam gan būtu nedaudz pietrūcis naudas, jo viņam kabatās bijuši tikai trīs dolāri.
Video, kas uzfilmēts ar policista kameru, redzams, kā auto šķībi brauc pa šoseju, bet piestāj malā, kad policists iedarbina sirēnu.
Tuvojoties automašīnai, policists sapratis, ka notiek kaut kas dīvains, jo nav spējis saskatīt šofera galvu.
Policija atklāja, ka zēnam bija izdevies nobraukt trīs līdz piecus kilometrus, pirms viņš tika apturēts un par notikušo paziņots viņa vecākiem.
Vecāki bija atstājuši piecgadnieku sava vecākā bērna aprūpē, kurš bija aizmidzis, un puika pa to laiku paņēmis auto atslēgas un aizbraucis.
Video
Šokē savus draugus! Triks ar arbūza nomizošanu. VIDEO
Internetā publicēts video, kurā parādīts jauks triks ar arbūza nomizošanu, kas ne pa jokam pārsteigs arī Tavas ballītes viesus. Viņiem būs tikai viens jautājums: KĀ tas iespējams?
Šogad valsts svētku centrālie notikumi būs veltīti Brīvības cīņām un “Baltijas ceļam”
Godinot Latvijas valstiskumam nozīmīgus notikumus, šī gada valsts simtgades programmas kodolu veidos norises, kas veltītas Brīvības cīņām un Latvijas armijas dibināšanai, nacionālo un vietējo institūciju aizsākumiem, kā arī akcijai “Baltijas ceļš”, aģentūru LETA informēja Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare.
Šogad 4.maijs un Baltā galdauta svētki par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai tiks aizvadīti varonības un drosmes zīmē. Muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” ekspozīciju papildinās simtgades karogs un vēstījumu grāmata, kas vairāku gadu garumā apceļoja latviešu kopienas visā pasaulē. Turaidas muzejrezervātā tiks atklāta ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti – Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, kā arī gaidāmi svētku koncerti, filmu maratons un citas norises.
Cēsīs 22.jūnijā svētku pasākumi risināsies visā pilsētā un piepildīs dienu no rīta līdz vakaram. Rīgas iela tiks iekārtota kā laika ass, uz kuras notiks dokumentālas performances. Pēcpusdienā Pirtsupītes gravā notiks vēsturisko kauju rekonstrukcija.
Kā unikālu notikumu Cēsu kauju simtgades programmā Pastare uzsvēra rekonstruētā Igaunijas bruņu vilciena “Brīvība” eksponēšanu pie Cēsu dzelzceļa stacijas no 15.jūnija līdz 22.jūnijam. Rekonstruētais bruņu vilciens gada garumā apceļo Igauniju un ir kļuvis par vienu no populārākajiem Igaunijas simtgades notikumiem un apskates objektiem, viņa stāstīja.
Savukārt Liepājā no 27.jūnija līdz 29.jūnijam norisināsies vēsturisku notikumu pasākumu kopums – “Kuģa “Saratov” sagaidīšanai Liepājā – 100″. Trīs dienu programma sāksies 27.jūnijā, kad centrālie notikumi būs kuģa “Saratov” sagaidīšanai veltīts rekonstrukcijas iestudējums un svētku gājiens.
28.jūnijā laukumā pie Muitas mājas izskanēs svētku koncerts “Ar prieku un gandarījumu”. Koncerta koncepcija veidota, balstoties uz Kārļa Ulmaņa runu pēc nokāpšanas no kuģa “Saratov”. Koncertā skanēs neatkarības izcīnīšanas laika mūziku savienojumā ar rokmūziku, un tajā piedalīsies Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, jauktais koris “Intis”, pavadošā grupa, kā arī grupa “Skyforger”, dziedātāja Ieva Akurātere, mūziķis Ivo Fomins un citi.
Savukārt 29.jūnijā Liepājas vēsturiskos kvartālus piepildīs pasākumi ģimenēm un bērniem “Pirms 100 gadiem Liepājā”. Diena noslēgsies ar “Kurzemes dziesmu svētkiem”.
Tāpat plānota pasākumu programma par godu akcijas “Baltijas ceļš” 30.gadadienai. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 22.augustā gaidāma augsta līmeņa starptautiska konference, 23.augustā plkst.19 pie Brīvības pieminekļa norisināsies īpašs pasākums, savukārt vakarā Lucavsalā būs skatāma metālopera “Kurbads. Ķēves dēls”, teica Pastare.
Gatavojoties “Baltijas ceļa” gadadienai, iedzīvotāji aicināti pārskatīt fotogrāfijas par piedalīšanos šajā tautas manifestācijā, un kopā ar stāstu pievienot tās Latvijas muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” iniciatīvai “Gadsimta albums”.
Atzīmējot Bermontiādes simtgadi, 11.novembrī plānoti vairāki atceres pasākumi visā valsts teritorijā. Nozīmīgi notikumi gaidāmi Jelgavā, 23.novembrī gaidāma kaujas rekonstrukcija, kā arī komponista Jāņa Lūsēna un dzejnieces Māras Zālītes vērienīgās literāri scēniskās oratorijas “Kā ābeļdārzs tu, brīvība!” pirmatskaņojums.
Plašāka informācija par Latvijas valsts simtgades programmas norisēm pieejama Latvijas valsts simtgades biroja interneta vietnē “lv100.lv”.
Autors: nozare.lv
Šogad ūdeņi laupījuši jau 83 dzīvības: Vai tiešām proti peldēt? Uzdod sev 6 kontroljautājumus!
Aizvadītajā nedēļas nogalē no Latvijas ūdenstilpēm izcelti divi noslīkuši cilvēki, paziņojis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Šogad ūdeņi laupījuši jau 83 dzīvības. Vairums iedzīvotāju peldēt iemācās pašmācības ceļā, bet eksperti atgādina – ar prasmi peldēt taisni var nepietikt, lai izdzīvotu kritiskā situācijā. Lai pārliecinātos par savu peldētprasmi – kontrolētu elpošanu, pasīvo peldēšanu, orientēšanos ūdenī, peldēšanu zem ūdens utt., apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) sadarbībā ar biedrību “Peldēt droši” aicina ikvienu kritiski novērtēt savu ūdens kompetenci, atbildot uz sešiem kontroljautājumiem.
“Eiropas statistikā Latvija diemžēl ieņem skumjo pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaita ziņā. BALTA veiktā aptauja, vaicājot cilvēkiem, kā tie vērtē savas peldētprasmes, skaidri iezīmēja problemātiku – ūdenī dodas arī tie, kuri nejūtas droši vai nemāk peldēt. Neskatoties uz ūdens kompetences trūkumu, peldēties dodas 89% iedzīvotāju, no kuriem vien 27% ūdenī jūtas droši. Satraukumu rada arī cilvēku neapdomīgā rīcība uz ūdens – trešā daļa (33%) iedzīvotāju atzīst, ka ir peldējušies alkohola reibumā. Neatkarīgi no reibuma pakāpes alkohola lietošana un peldēšana, ūdens transportlīdzekļu vadīšana, ūdenssports vai atrašanās ūdens tuvumā nav savienojamas lietas,” uzsver Ludmila Ščegoļeva, AAS BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja.
Lai gan Latvijas iedzīvotāji savu peldētprasmi vērtē samērā augstu, biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze atgādina: saskaņā ar definīciju peldētprasme ir spēja ielēkt ūdenī, nirt un nopeldēt vismaz 200 metru, to skaitā 50 metru uz muguras, taču tās nebūt nav vienīgās prasmes, kas veido ūdens kompetenci. Tajā ietilpst 15 pamatelementi, tādi kā spēja droši iekļūt un izkļūt no ūdens, spēja kontrolēt elpošanu un mierīgi gulēt uz ūdens, ienirt, objektīvi novērtēt savu peldētprasmi, apstākļus un iespējamos riskus.
“Ūdens kompetenci nevar iegūt, biedējot sabiedrību ar skarbu noslīkušo statistiku, ūdens kompetence ir jāapgūst. Tās ir dažādas prasmes, kas tāpat kā braukšana ar riteni vai sprādzēšanās automašīnā ir jāiemācās jau bērnībā. Tādām lietām kā savu spēju izvērtēšana, peldēšanās tikai labi zināmās vietās vai atturēšanās no alkohola ūdens tuvumā ir jābūt pašsaprotamām ikvienam. Zināšanas un atbildīga rīcība var glābt dzīvību,” uzsver Zane Gemze.
BALTA un “Peldēt droši” aicina ikvienu izvērtēt savu ūdens kompetenci, atbildot uz sešiem kontroljautājumiem.
Vai peldot proti kontrolēt elpošanu?
Cilvēki slīkst tāpēc, ka nespēj elpot. Elpošanas kontrole tiek uzskatīta par vissvarīgāko fiziskās izdzīvošanas kompetenci. Cilvēks, kam piemīt ūdens kompetence, spēj peldēt un mierīgi elpot, gan turot galvu virs ūdens, gan atrodoties ar galvu ūdenī un to izceļot tikai ieelpas veikšanai.
Vai vari mierīgi gulēt uz ūdens?
Gulēšana uz ūdens miera stāvoklī un turēšanās ūdenī vertikāli ir būtiska situācijās, kad jāgaida palīdzība, un ir cieši saistīta ar elpošanas kontroli. Peldspēja piemīt teju ikvienam, tāpēc visbiežāk nespēja mierīgi nogulēt uz ūdens ir saistīta ar prasmju trūkumu vai bailēm. Savukārt turēties ūdenī vertikāli ir iespējams, vienmērīgi un apzināti kustinot kājas un/vai rokas tā, lai nodrošinātu nekustīgu ķermeņa pozīciju. Tā ir vieglāk ilgstoši noturēt galvu virs ūdens.
Vai vari bez grūtībām mainīt peldēšanas veidu un virzienu?
Pagriešanās no krūtīm uz muguras un atpakaļ vai virziena maiņa – pa labi un pa kreisi, uz priekšu un atpakaļ – ir prasmes, kas šķiet elementāras, taču pētījumi liecina, ka ne vienmēr peldētājs spēj to izdarīt bez lieka stresa un minstināšanās. Atklātās ūdenstilpēs peldētājs var saskarties ar dažādiem šķēršļiem, no kuriem jāizvairās, un tad ar prasmi peldēt tikai taisni var nepietikt.
Vai proti peldēt zem ūdens?
Prasme peldēt un spēja noturēties uz ūdens negarantē spēju ienirt un peldēt zem ūdens. Prasme ienirt un pārvietoties vēlamajā virzienā var pasargāt no noslīkšanas, ja peldētājs atrodas grimstošā peldlīdzeklī, nokļūst peldlīdzekļa ceļā, nonāk zem ledus vai apgāzušās laivas. Vienlīdz svarīgi ir prast gan ienirt, gan pārvietoties zem ūdens dziļuma, ūdens spiediena un samazinātas redzamības apstākļos, kam nepieciešama laba elpas un peldspējas kontrole.
Vai proti peldēt apģērbā?
Nereti cilvēki slīkst, nokļūstot ūdenī nejauši, kad nav plānojuši peldēties un ir pilnībā apģērbušies. Šādos apstākļos apģērbs ir papildu slogs. Pētījumi liecina, ka pat viegls apģērbs apgrūtina pārvietošanos ūdenī, radot papildu slodzi, un par apmēram trešo daļu samazina peldēšanas ātrumu – īpaši cilvēkiem ar vājāku peldētprasmi. Vienlaikus viegls apģērbs var samazināt iespējamo ķermeņa siltuma zudumu un palīdzēt izdzīvot ilgstošākā laika posmā. Daudzās pasaules valstīs bērnu peldēšanas apmācībā tiek iekļauti uzdevumi, kas jāveic apģērbā, apgūstot iemaņas droši rīkoties šādos gadījumos.
Vai zini, kā palīdzēt slīkstošam cilvēkam?
Lai gan vairumā gadījumu noslīkšanu var novērst, tam vajadzīga citu cilvēku palīdzība. Kā rāda pētījumi un praktiskie novērojumi, nepietiekamas zināšanas un prasmes, sniedzot palīdzību slīkstošajam, ne vien apgrūtina glābšanu, bet arī apdraud paša glābēja dzīvību. Šādos gadījumos nelaimi veicinoši cēloņi ir nespēja adekvāti novērtēt riskus, savu spēju pārvērtēšana un impulsīva un neapdomīga lēmumu pieņemšana. Tāpēc ir svarīgi zināt, kā saprast, ka cilvēks patiešām slīkst, un kā sniegt drošu palīdzību.
Papildu informāciju meklē biedrības “Peldēt droši” mājaslapas sadaļā “ESI ZINOŠS”.
Šogad Rīgas Starptautiskajā kino festivālā izrādīs gandrīz 150 filmas
Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (RIGA IFF), kas norisināsies no 17. līdz 27.oktobrim, 11 dienās tiks izrādītas 148 filmas 11 tematiskajās programmās un konkursu skatēs.
No ceturtdienas nopērkamas biļetes uz visiem seansiem, turklāt daudzas no filmām būs redzamas tikai vienā seansā ekskluzīvi festivālā, sacīja Sila.
Rīgas Starptautiskais kino festivāls svinīgi tiks atklāts 17.oktobra vakarā, dodot iespēju arī Latvijas skatītājiem noskatīties Ginta Zilbaloža filmu “Projām”, kas saņēma “Contrechamp” balvu Ansī starptautiskajā animācijas filmu festivāla konkursā.
Festivāla “Selection” programmu, kas veidota no 12 nesen festivālos pirmizrādītām filmām, 19.oktobrī atklās Kannu kinofestivāla Zelta palmas zaru ieguvusī korejiešu režisora Bona Džūnho filma “Parazīts”. Festivāls būs arī vienīgā iespēja uz lielā ekrāna redzēt britu autorkino režisores Džoenas Hogas drāmu “Suvenīrs”, kā arī ASV scenārista un režisora Roberta Egersa psiholoģisko, melnbalto šausmu drāmu “Bāka”. Tāpat programmā piedāvās krievu režisora Kantemira Balagova drāmu “Maikste”.
Kino izlasē “Nordic Highlights” piedāvās 11 Ziemeļvalstu filmas. Uz lielā ekrāna varēs noskatīties somu autorkino režisora J.P.Valkeapē Rīgā uzņemto filmu “Suņi nevalkā bikses”, kā arī islandiešu režisora Hlinura Palmasona filmu “Balta, balta diena”. Latvijā viesosies gan “Suņi nevalkā bikses” režisors, gan “Balta, balta diena” galvenās lomas atveidotājs Ingvars Sigurdsons.
Jaunu kino horizontu meklējumos RIGA IFF piedāvās arī Kanādas kino izlasi. Piemēram, 23.oktobrī būs iespējams noskatīties režisora Denī Kotē filmu “Spoku pilsētas antoloģija”, kā arī iztaujāt pašu Kotē. Dienu vēlāk skatītāji varēs iepazīties ar Toronto Starptautiskajā kinofestivālā pirmizrādi piedzīvojušo Ksavjē Dolana filmu “Džona F. Donovana dzīve un nāve”.
Šī gada festivālā būs vērojama īpaša tehnoloģiju noskaņa, jo RIGA IFF retrospektīvas un izpētes apakšprogramma “In Techno Veritas” pievēršas cilvēka un tehnoloģiju mijiedarbības aplūkojumam klasiķu radītā kino. Festivāla vieskurators, kinozinātnieks Viktors Freibergs aicinās iepazīties ar kinodarbiem, kas pārsteidz un iedvesmo jau vairākas skatītāju un kino veidotāju paaudzes. Programmu 22.oktobrī atklās ar Stenlija Kubrika filmu “Kosmosa Odiseja:2001”.
Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā tapusi “Berlinale 2019 Riga”, kas ir Vācijas galvenā kino notikuma – Starptautiskā Berlīnes kinofestivāla – filmu izlase. To 23.oktobrī atklās režisores Noras Fingšeites pilnmetrāžas filma “Sistēmas grāvēja”.
Festivāla starptautiskajā pilnmetrāžas filmu konkursa programmā “Feature Film Competition” tiks izrādītas un izvērtētas desmit filmas no Baltijas jūras reģiona, tostarp arī Latvijas režisores Lailas Pakalniņas dokumentālā filma “Karote”, kā arī citas filmas.
Tikmēr programmā “Artdocfest” tiks piedāvāts dokumentālais kino, kā arī diskusijas ar filmu veidotāju un viesu piedalīšanos. To 21.oktobrī atklās dokumentālā filma “Pavedināšanas skola”.
RIGA IFF arī šogad festivāla pirmā nedēļas nogale tradicionāli veltīta ģimenēm un bērniem, kad programmas “Kids Weekend” laikā kinoteātrī “Splendid Palace” visas dienas garumā būs skatāma gan animācijas īsfilmu izlase pašiem jaunākajiem, gan Eiropas spēlfilmas bērniem.
Festivālā norisināsies arī pasākumu programma industrijas profesionāļiem, publiskas diskusijas un tikšanās ar filmu veidotājiem. RIGA IFF noslēgumā tiks apbalvoti pilnmetrāžas kino, īsfilmu un mūzikas video konkursu uzvarētāji.
Autors: nozare.lv
28.09.2019.
Šogad pamatstudijām sasniegts pēdējos piecos gados lielākais studētgribētāju skaits
Šogad pamatstudijām kādā no 13 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 911 reflektanti, kas ir augstākais studētgribētāju skaits pēdējo piecu gadu laikā!
Kā liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā “Latvija.lv”, 2015./2016.akadēmiskajam gadam bija saņemti 8465 reflektantu pieteikumi, 2016./2017.akadēmiskajam gadam – 8194 pieteikumi, 2017./2018.akadēmiskajam gadam – 8034 pieteikumi, bet 2018./2019.akadēmiskajam gadam – 8149 pieteikumi.
Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām pieteikušies 8638 studētgribētāji. Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur uzņemšana notiek atsevišķi no 12 citām augstskolā, šogad saņemti 2273 personu studiju pieteikumi, kas, kā skaidroja augstskolā, ir par 20% vairāk nekā pērn.
Studētgribētāju vidū populārākās ir Latvijas lielākās augstskolas. Lielākais studētgribētāju skaits pieteicies studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām – kopumā 4062. Otrajā vietā pēc reflektantu skaita šogad ierindojusies RSU – 2273 cilvēku. Tā ir pirmā reize, kad RSU pēc studētgribētāju skaita apsteigusi Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), kurā studijām pieteikušies 2270 cilvēki, ļaujot ierindoties populārāko Latvijas augstskolu reitinga trešajā pozīcijā.
Tālāk ar aptuveni trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām pieteicās 781 persona.
Piektajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kura saņēmusi pieteikumus no 413 reflektantiem, kļūstot par populārāko reģionālo augstskolu Latvijā.
Nākamā ir Liepājas Universitāte, kas saņēmusi 280 reflektantu pieteikumu. Studijām Banku augstskolā pieteicās 190 cilvēki, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā – 185 cilvēki, Vidzemes Augstskolā – 170 cilvēki, Ventspils Augstskolā – 114 cilvēki, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA” – 73 cilvēki, Ekonomikas un kultūras augstskolā – 52 cilvēki, savukārt Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā – 48 cilvēki.
Ņemot vērā, ka viens studētgribētājs vienlaikus varēja pieteikties vairākām studiju programmām, savas izvēles sarindojot prioritāšu skalā, kopumā 10 911 reflektanti iesnieguši 43 589 pieteikumus, kas nozīmē, ka vidēji viens studētgribētājs pieteicās aptuveni četrām studiju vietām.
Vienotajā uzņemšanas sistēmā, kurā piedalījās 12 no 13 iepriekš minētajām augstskolām (izņemot RSU), populārākā studiju programma ir LU programma “Tiesību zinātne”, kurai saņemti 389 personu pieteikumi. Tālāk seko LU studiju programma “Ārstniecība” – 352 reflektanti, LU programma “Datorzinātnes” – 337 reflektanti, LU programma “Psiholoģija” – 266 reflektanti, LU programma “Komunikācijas zinātne” – 255 reflektanti, RTU programma “Datorsistēmas” – 248 reflektanti, RTU programma “Informācijas tehnoloģija” – 198 reflektanti, RTU programma “Būvniecība” – 172 reflektanti, LU programma “Vadības zinības” – 132 reflektanti un RTU programma “Arhitektūra” – 131 reflektants.
Savukārt RSU populārākā studiju programma ir “Medicīna”, kur seši cilvēki konkursā pretendē uz vienu budžeta vietu.
Vienotajā uzņemšanas sistēmā, izmantojot prioritāšu sistēmu konkursa rezultātu aprēķināšanā, katram reflektantam tiks atrasta viena labākā iespējamā vieta no viņa prioritārā secībā sakārtoto programmu saraksta. Potenciālā vieta tiek aprēķināta tikai pēc pieteikuma apstiprināšanas, un reflektants redz savu iegūto provizorisko vietu tajā programmā, kura tika atrasta kā pirmā labākā iespējamā vieta no viņa prioritārā secībā sakārtotā programmu saraksta. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas reflektants vairs nevarēs mainīt savu izvēli un reģistrēties citā studiju programmā.
Konkurss vienotajā uzņemšanā norisināsies divās kārtās. Pirmās kārtas rezultāti tiks paziņoti 12.jūlijā pēc plkst.15, otrās kārtas rezultāti – 16.jūlijā pēc plkst.17. Konkursa rezultāti tiks paziņoti e-pakalpojumā “Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās”, kā arī īsziņu un elektroniskās vēstules veidā.
Autors: nozare.lv
10.07.2019.
Šogad likvidēs vismaz piecas izglītības iestādes, reorganizācija skars teju 15 skolas
Līdz jaunajam mācību gadam vismaz septiņām izglītības iestādēm tiks mainīta īstenojamā izglītības pakāpe. Par pamatskolām kļūs divas vidusskolas – Liepnas vidusskola un Tumes vidusskola, par sākumskolām – Mežgaļu pamatskola, Saldus novada pašvaldības Kursīšu pamatskola, Jaunlutriņu pamatskola un Pampāļu pamatskola. Savukārt Līvu sākumskola pārtaps par Līvu pirmsskolas izglītības iestādi.
Vēl kopumā vismaz astoņas izglītības iestādes skars pievienošanās vai apvienošanās process. Tā ar šī gada sākumu Irlavas pirmsskolas izglītības iestāde “Cīrulītis” pievienota Irlavas pamatskolai, savukārt Auces novada pirmsskolas izglītības iestāde “Mazulis” pievienota Auces novada pirmsskolas izglītības iestādei “Pīlādzītis”. Tāpat Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Laimiņa” tiks pievienota bērnudārzam “Māriņa”. Jūnija beigās, apvienojot Iecavas internātpamatskolu un Dzimtmisas pamatskolu, tiks izveidota Iecavas pamatskola.
Savukārt jaunajā mācību savas durvis vaļā nevērs vēl vismaz piecas izglītības iestādes. Jūnijā tiks likvidēta Ozolu sākumskola Valkas novadā un Andzeļu pamatskola Dagdas novadā, bet augustā savu darbību beigs Liepājas internātpamatskola, Jaunmuižas pamatskola Skrundas novadā un Jūrmalas vakara vidusskola.
Patlaban izvērtēšanā IZM ir vēl četru pašvaldību iesniegumi – Aglonas, Raunas, Rēzeknes novada un Grobiņas novada pašvaldību lēmumi.
Ņemot vērā, ka līdz šim lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu plānots pieņemt vēl vairākās pašvaldībās, tostarp Rīgā, kopējais reorganizējamo un likvidējamo izglītības iestāžu skaits, visticamāk, pieaugs.
Lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājs. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju, lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot. Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija saņemto informāciju izvērtē un sniedz atbildi par to, vai saskaņo, vai nesaskaņo pašvaldības lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu.
Izskatot jautājumus par saskaņojumu pašvaldības lēmumam par vispārējās vidējās izglītības iestādes reorganizēšanu vai likvidāciju, tiek ņemti vērā vairāki kritēriji: izglītības iestādes darba kvalitāte – skolēnu mācību rezultāti un sekmības dinamika, izglītības programmu piedāvājums, sasniegumi interešu izglītības jomā, pedagogu un izglītības iestādes vadītāja darba kvalitāte u.c.; izglītības pieejamība – sākumskolas (1.-6.klase) iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai; transporta nodrošinājums; izglītības iestādes tīkla attīstības koncepcija novadā – pieejamie finanšu resursi, izglītības iestāžu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences, pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls; iesaistīto pušu (skolēnu, pedagogu, vecāku) informētība un viedoklis.
Pirms lēmuma pieņemšanas tiek izskatīts pašvaldības iesniegums, pašvaldības lēmums par izglītības iestādes reorganizēšanu vai likvidāciju, pašvaldības argumentēts pamatojums par reorganizēšanu vai likvidāciju.
Šogad līgotāji svētkiem gatavojas laicīgāk, nekā pērn
Tuvojoties gada lustīgāko svētku – Līgo un Jāņu – svinēšanai, iedzīvotāji daudz aktīvāk kā pērn jau laikus iepērk Jāņu sieru un citus svētkiem paredzētos gardumus. Kā liecina SIA Rimi Latvia apkopotie dati jau šobrīd pieprasījums pēc Jāņu sieriem ir pieaudzis par 25%, salīdzinot ar pērno gadu. Līdztekus pieaudzis dažāda veida marinēto šašliku, kvasa, alus un sāļo uzkodu pirkumu apjoms.
Šogad lielu popularitāti klientu vidū ieguvis Lielais Talsu ķimeņu siera ritulis, savukārt iecienītākais siers jau vairāku gadu garumā ir Līgo siers no Latgales piena. Pieprasījums pēc alus pirmssvētku laikā arī ir būtiski audzis, īpaši iepakotajam alum ar četrām un vairāk vienībām, kurām apgrozījums, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielinājies par apmēram 34%. Pircēji šogad priekšroku dod kā vietējam, tā arī importa alum. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju šajos Līgo svētkus izvēlēsies tieši bezalkoholisko alu – tā patēriņš, salīdzinot ar pērno gadu, audzis pat par 110%. Savukārt atspirdzinošo limonāžu pieprasījums pieaudzis par 25%.
„Gadu no gada, lai palīdzēt svinēt Līgo un Jāņus, mēs gatavojamam dažādus jaunumiem un pārsteigumus sortimentā, arī šis gads nav izņēmums. Ir izstrādātas īpašās Jāņu marinādes un dažādu Līgo uzkodu receptes, speciāli svētkiem. Mēs esam priecīgi, ka pircēji to novērtē un jau jūnija sākumā, dodoties piknikos vai vienkārši atpūšoties dārzā vai pie dabas, jau laicīgi izmēģina Jāņu labumus. Teju visam no ierastā Līgo svētku un Jāņu tipiskā iepirkuma groza jau pašlaik pieprasījums ir ievērojami audzis,” stāsta Dace Preisa, SIA Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja.
Kā jau katru gadu, Līgo laikā palielinās pieprasījums pēc šašlikiem. Pirmssvētku laikā pircēji īpaši novērtē jau gatavos šašlikus. Vasarīgi karstie laikapstākļi ļāvuši grilsezonai ritēt pilnā sparā – jau maijā un arī pirmssvētku periodā pieprasīts bijis kā tradicionālais cūkas kakla karbonādes šašliks, kas ir pieejams dažādos veidos un marinādēs, tā arī putnu gaļas šašliki. Mednieku desiņas ir īpaši iecienītas – pieprasījums maijā un jūnijā attiecībā pret pagājušo gadu ir audzis par 26%.
Gatavojoties svētku svinēšanai pie dabas, šogad par 17% vairāk kā pērn cilvēki iegādājušies visu nepieciešamo piknikam – ogles, degšķidrumu, foliju un vienreiz lietojamos traukus, āra sveces un saldējamās kastes.
Autors: Rimi 20.06.2018
Šogad Latviju lielajā Eirovīzijā pārstāvēs “Carousel” (+VIDEO)
Vakar Supernovā par ceļazīmi uz lielo “Eirovīziju” cīnījās astoņi dalībnieki – Markus Riva, Edgars Kreilis, Aivo Oskis, “Laime pilnīga”, “Carousel”, “Dziļi violets” un Kozmens, Samanta Tīna un “Double Faced Eels”. Skatītāju rindās bija redzams satraukums brīdī, kad tika uzzināts laimīgais trijnieks, trešo vietu ieņēma “Laime pilnīga”, bet otro Markus Riva, uzvarus laurus plūca grupa “Carousel”! Vairākos interneta komentāros ir manāms sašutums un neizpratne, vairākārt tiek vainota žūrija, ka iznākums ir tieši šāds. Šogad uz lielo Eirovīziju bijis jabrauc dziedātājam Markus Riva, kurš jau sesto reizi, cenšoties tikt uz lielo Eirovīziju, paliek aiz svītras.
Supernovas finālistus vērtēja gan TV skatītāji, kuru balsojums bija 50% no rezultāta, gan žūrija, kurai bija jāsastāda otri 50% no rezultāta, tās sastāvā bija radio “Pieci.lv” mūzikas redaktors Rūdolfs Budze (DJ Rudd), mūziķe Linda Leen, Radio SWH programmu producents un mūziķis Artis Dvarionas un “Universal Music Group” Baltijas reģiona vadītājs Petri Mannonens! Skatītāju vērtējums arī iekļāva dziesmu unikālos klausījumus mūzikas straumēšanas aplikācijā “Spotify”, balsojumu “Supernovas” mājaslapā, kā arī telefonbalsojumu un SMS fināla tiešraides otrajā daļā!
Video
Foto
Autors: Dieviete.lv
Šogad Latvijas himnai aprit 100 gadi! (+VIDEO)
Citu valstu himnās bieži minētas dinastijas un cīņas, bet Latvijas himna ir skaidra un dziļa savā vienkāršībā, Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju!” 100.gadadienā norāda Valsts prezidents Egils Levits.
Šogad aprit 100 gadi, kopš Latvijas Satversmes sapulces sēdē 1920.gada 7.jūnijā Baumaņu Kārļa sarakstītā dziesma – lūgšana “Dievs, svētī Latviju!” – tika apstiprināta valsts himnas statusā.
Godinot šo notikumu, Levits dalās pārdomās par Latvijas valsts himnu.
Prezidents norāda, ka jebkura valsts himna izsaka dziļākus priekšstatus par savu valsti, par savu tautu, arī par savu vēsturi un nākotnes vēlmēm, sapņiem.
Video
Latvijas himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Kā pauž Levits, toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
“Šajā jaunajā jēdzienā – Latvija – jau no paša sākuma slēpās milzīgs spēks. Nezinu, vai šo spēku un tā konsekvences jau apjauta tās vārdu autors un dziesmas izpildītāji, taču šajā jēdzienā ielikto revolucionāro iedīgli jau uzreiz (un trāpīgi!) saskatīja represīvais cara režīms, aizliedzot dziesmā lietot vārdu “Latvija”, kas bija jāaizstāj ar vārdu “Baltija”,” norāda Levits.
Prezidents atzīmē, ka citu valstu himnās bieži pieminētas dinastijas, cīņas un varoņteikas, bet Latvijas himnā tā visa nav. Levits uzsver, ka Latvijas himna ir skaidra un dziļa savā vienkāršībā, turklāt tā ir miermīlīga, cilvēcīga.
“Mēs esam ļoti demokrātiski – latvieši tikai vēlas mierīgi dzīvo savā vietā, savā zemē – tagad jau valstī, netraucēti no ārpuses. Mēs paši varam, protam un gribam veidot savu dzīvi, savu zemi, savu valsti. Laid mums tur laimē diet!” norāda Levits.
Prezidents akcentē, ka himnā ir minēts Dievs. Pēc viņa paustā, konstitucionālajās tiesībās Dieva piesaukšana nav nekāds retums. Ar to tiek izteikta doma, ka eksistē kaut kas lielāks par cilvēku, ka cilvēks pasaulē nav absolūti pēdējā instance.
Tas ir priekšstats par dabiskajām tiesībām, priekšstats par lietu dabisko kārtību, pauž prezidents. Šis priekšstats, kas iet tālāk par primitīvu materiālismu, atspoguļojas ne tikai latviešu tradicionālajā domāšanā, bet arī visu laiku, tostarp arī modernās pasaules, filosofijā, kas paškritiski ņem vērā cilvēka prāta ierobežotās spējas līdz galam izzināt un paredzēt pasauli, viņš skaidro.
“Mēs varam darīt daudz mūsu nākotnes veidošanā, ļoti daudz, bet līdz galam mēs par to nevaram būt droši, nevaram visu paredzēt, ne viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no mūsu gribas un rīcības. Tādēļ šis lūgums augstākai instancei – Dievam – ļauj mums mūsu zemē, mūsu valstī, mūsu Latvijā “laimē diet” – dzīvot tā, kā mēs to vēlamies,” norāda Levits.
Autors: Nozare.lv/Pieci.lv
07.06.2020.
Šogad labdarības maratons Dod Pieci būs rekordgarš
Šī gada labdarības maratons “Dod Pieci!”, kas veltīts neārstējami slimu cilvēku dzīves nogalei un paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidei Latvijā, būs garākais, kāds līdz šim bijis, sasniedzot rekordu – 152,5 stundas dzīvā ētera. No 17. līdz 23. decembrim, vairāk nekā 6 diennaktis Latvijas Radio 5 – pieci.lv dīdžeji Toms Grēviņš, Magnuss Eriņš un Marta Grigale īstenos unikālu labdarības formātu, kas paģērē ievērot vairākus noteikumus.
Īpaši veidotā stikla studijā pilsētvidē, Doma laukumā, tiešraidē tiks atskaņos tikai ziedotāju izvēlētas dziesmas par minimālo ziedojumu 5 eiro, kas nodrošinās vienu speciālās šķidrās pārtikas ēdienreizi cilvēkiem, kuri paši vairs nevar paēst.
No šodienas Latvijas Radio ēterā, sociālajos tīklos, interneta vietnēs, kā arī Latvijas Televīzijā un pilsētvidē sākas Dod Pieci kampaņa, kurā tiek skaidrots šī gada tēma un ziedojuma mērķis. Komunikācijas kampaņā uzsvērts, ka dzīves beigās rūpes par cilvēku ir tik pat svarīgas kā dzīves sākumā. Uzmanība un rūpes, kas nepieciešamas paliatīvs aprūpes pacientam, no ģimenes nereti prasa tik pat daudz laika un resursu, kā aprūpējot mazuli. Tomēr atbalsts šīm ģimenēm ir minimāls- tās saskaras ar informācijas vakuumu, neziņu, lielām izmaksām, laika trūkumu un emocionālu spriedzi.
Labdarības maratona atklāšana notiks 17. decembrī plkst. 12:00 Doma laukumā, kad trīs dīdžejus ieslēgs stikla studijā. Projekta formāts paredz, ka dīdžeji studijas telpas nedrīkst pamest līdz maratona noslēgumam, 23. decembra plkst. 20:30.
“Man ir sajūta, ka šogad labdarības maratona visu laiku garākais norises laiks – 152,5 stundas – nebūs vienīgais rekords. Ticu, ka ar šī gada tēmu mēs uzrunāsim īpaši daudz cilvēku, jo diemžēl ikviens no mums jau ir sastapies vai nākotnē sastapsies ar kāda mīļa cilvēka došanos mūžībā. Mēs esam gatavi uzklausīt un sadzirdēt rekordlielu skaitu ar stāstiem un pieredzēm, lai kopīgi mainītu sistēmu un nedziedināmi slimajiem cilvēkiem nodrošinātu iespējami labāku dzīves noslēdzošo posmu. Dzīves beigās rūpes par cilvēku ir tikpat svarīgas kā sākumā, un es uzskatu, ka mēs kā sabiedrība varam daudz ko mainīt šajā jomā,” saka “Dod Pieci!” stikla studijas DJ Marta Grigale.
Labdarības maratons “Dod Pieci!” ir daļa no starptautiska projekta “Serious Request”, kura ietvaros vairākās Eiropas valstīs ik gadu notiek labdarības maratoni. Pirmā stikla studija darbojās 2004. gada pirmssvētku laikā Nīderlandes pilsētā Utrehtā, savukārt pirmais labdarības maratons Latvijā noritēja 2014. gada decembrī. Līdz šim maratona garums dažādos gados bijis no 144 līdz 149 stundām. Projekta formāts paredz vairākus noteikumus, kuri jāievēro visiem tā veidotājiem.
Līdztekus tam, ka dīdžejiem ir jādzīvo īpašā stikla studijā pilsētvidē, kuru viņi nedrīkst pamest visu maratona norises laiku, viņiem arī jāievēro īpaša diēta, pārtiekot tikai no dārzeņu vai augļu smūtijiem. Savukārt gadījumā, ja sabiedrības ziedoto dziesmu skaits nav pietiekams 24/7 tiešraides nodrošināšanai, formāts paredz “klusumu ēterā”, signalizējot par krīzi.
“Šogad mūsu smūtiju diēta tik ļoti sasaucas ar labdarības maratona tēmu un ziedojumu vākšanu specializētai šķidrajai pārtikai nedziedināmi slimajiem cilvēkiem. Savulaik, projekta “Serious Request” pirmsākumos kolēģi Nīderlandē vēlējās mazināt valdošo sabiedrības tendenci pirmssvētku laikā tik daudz domāt par sevi un to, ko dāvināsim, ēdīsim un dzersim. Tā vietā labdarības maratona veidotāji aicināja aizdomāties par tiem cilvēkiem, kuriem iztērētie līdzekļi ir patiesi nepieciešami. Lai uzsvētu šo ziņu, viņi sešas dienas pārtika tikai no smūtijiem. Tā ir iegājusies kā tradīcija un stingrs noteikums, kas jāievēro visiem dīdžejiem cauri gadiem,” skaidro pieci.lv dīdžejs Toms Grēviņš.
“Pieci.lv ēterā labdarības maratona laikā klusums vēl nav iestājies, bet pirmais gads bija izaicinošs un neliegšos, ka brīžiem šķita – tas var notikt. Visu labdarības maratonu uzdevums ir celt gaismā neērtas tēmas, tās par kurām sabiedrība labprātāk izvēlas klusēt – tās nodēvēja par “klusajām krīzēm” jeb “silent crisis”. Domāju, ka šī gada tēma ar to lieliski ilustrē. Nedziedināmi slimi cilvēki mūža nogalē nereti kļūst “neredzami”. Paliatīvās aprūpes nodaļās vietu skaits nav pietiekams, lielākoties rūpes gulstas uz ģimenes pleciem. Katrs iet cauri šai izmisuma zonai un informācijas vakuumam, kā spēj. Tā nedrīkst būt,” uzsver Magnuss Eriņš, kurš Dod Pieci! labdarības maratonā piedalās jau kopš pirmā norises gada.
Jau ziņots, ka šogad, paužot pārliecību, ka mūža izskaņā cilvēkam jāsaņem tik pat daudz rūpju, cik dzīves sākumā un ikviens ir pelnījis atstāt šo pasauli cieņpilni, sabiedriskie mediji sadarbībā ar Ziedot.lv aktualizē paliatīva aprūpes sistēmas problēmas Latvijā.
Paliatīvajā aprūpē nonāk visu vecumu cilvēki ar ļoti dažādām diagnozēm, bet kopsaucējs ir viens – slimība ir neārstējama. Paliatīvās aprūpes uzdevums ir nevis ārstēšana, bet ciešanu atvieglošana, sniedzot visaptverošu aprūpi, kas iekļauj sāpju un citu simptomu, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontroli, nodrošinot arī psihoemocionālo atbalstu. Svarīgi ir nodrošināt pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas – gan mājās, gan slimnīcā, ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve. Latvijā neārstējami slimu cilvēku aprūpē situācija ir skaudra – pacienti un ģimenes, kuri tur nonāk, sakaras ar sistēmas nepilnībām – informācijas trūkumu par valsts nodrošināto aprūpi, zināšanu trūkumu par to, kā aprūpēt savus tuviniekus un lieliem izdevumiem, kuri ne vienmēr spēj nodrošināt vismaz ciešamu dzīves kvalitāti mūža nogalē.
Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi tiks nodoti Ziedot.lv rīcībā, lai tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama specializēta šķidrā pārtika vai valsts neapmaksātā enterālā barošana, nodrošinātu pietiekamu un sabalansētu uzturu. Enterālā barošana nepieciešama cilvēkiem, kuri nespēj uzņemt atbilstošu uzturu dabiskā veidā, tie ir cilvēki, kuriem nedarbojas rīšanas reflekss, viņi nevar paši apēst, sakošļāt un norīt ēdienu, tāpēc tiek nodrošināta nozīmīgo uzturvielu ievadīšana organismā. Liela pacientu grupa ir tāda, kuri var uzņemt pārtiku, tomēr nepietiekamā daudzumā, vai nevar uzņemt cieto pārtiku – te risinājums ir šķidrās pārtikas maisījumi, kas ir bagāti ar nepieciešamajām uzturvielām, lai pēc iespējas mazinātu pacientu diskomfortu un uzlabotu dzīves kvalitāti.
Ņemot vērā Ziedot.lv pieredzi, sabiedrības ziedojumus varēs izmantot arī citiem atbalstošās terapijas mērķiem – fizioterapeita vizīte mājās, uztura speciālista konsultāciju apmaksai, specializētā transporta pakalpojumu izdevumu segšanai, lai, piemēram, gulošu pacientu nogādātu ārstniecības iestādē vai specializētu aprūpes preču iegādei. No ziedojumiem netiks segti medikamenti.
Par labdarības maratonu “Dod Pieci!”
Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašam vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, ka arī jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai. Labdarības maratona virsmērķis ir cilvēciskāka vide – katrs “Dod Pieci!” stāsts ir par to, kur mums kā sabiedrībai ar sevi vēl jāstrādā.
Labdarības maratonu “Dod Pieci!” rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu lsm.lv un labdarības organizāciju Ziedot.lv. Liels paldies maratona partneriem un atbalstītajiem, bez kuru līdzdalības maratona norise nebūtu iespējama: informācijas tehnoloģiju uzņēmumam “Tieto Latvia” un Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņam par finansiālu atbalstu. Tāpat paldies reklāmas aģentūras “DDB Lavija” komandai un digitālā satura mārketinga aģentūrai “New Black”. Informatīvi labdarības maratona norisi atbalsta lielformāta un digitālās vides reklāmas mediji “Visual Media” un “Clear Channel”, kā arī viena no vadošajām izdevniecībām Latvijā “Žurnāls Santa”.
Foto
Autors: Latvijas Radio
Šogad ērces modušās neparasti agri!
2023. gada pirmajos trīs mēnešos apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa) jau reģistrēti 15 atlīdzību pieteikumi par saslimšanu ar Laimas slimību. Tas apdrošinātāju pieredzē ir vairāk, nekā ierasts gada aukstajos mēnešos. Saskaņā ar oficiālo Slimības un profilakses kontroles centra (SPKC) statistiku jau šī gada janvārī un februārī reģistrēti 23 Laimas slimības un divi ērču encefalīta gadījumi, kas, visticamāk, norāda, ka šis gads izcelsies ar lielu saslimstības intensitāti.
Saskaņā ar SPKC statistiku vēsturiski “visaktīvākās” ērces bijušas Kurzemes reģionā, kam seko Rīga un Pierīgas reģions, daudz gadījumu novēroti arī Vidzemē. Apdrošinātājs atgādina – pasargāt sevi no ērču encefalīta un smagajām sekām, ko izraisa šī slimība, var tikai vakcinējoties.
BALTA katru gadu saņem vairāk nekā 100 pieteikumu saistībā ar ērču koduma izraisītiem Laimas slimības un encefalīta gadījumiem, par kuriem kopējais atlīdzību apjoms ir virs 50 000 EUR.
“Pēdējos trīs gados ērču encefalīta gadījumu skaits ir pieaudzis – par saslimšanas intensitātes kāpumu liecina arī BALTA pieteikto un izmaksāto atlīdzību skaits, kas palielinās ar katru gadu. Ērču encefalīts ir bīstama slimība, kas var atstāt ļoti smagas sekas, un katrs cilvēks var sevi pasargāt vakcinējoties, tomēr statistika rāda, ka vakcinācijas iespējas joprojām netiek pilnvērtīgi izmantotas. Diemžēl no Laimas slimības jeb laimboreliozes vakcīna nepasargā,” saka BALTA personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
Saskaņā ar SPKC datiem jau tradicionāli lielākais ērču encefalīta gadījumu skaits ir Kurzemē, kur tiek reģistrēta gandrīz trešā daļa visu gadījumu; tam seko Rīga un Pierīgas reģions. SPKC ik gadu publicē tā saukto endēmisko teritoriju sarakstu, kur ir vislielākais vidējais ērču encefalīta gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju, un pēdējo piecu gadu laikā Kurzeme nemainīgi ir saglabājusi pirmo vietu šajā statistikā. Bērniem no 1 līdz 18 gadu vecumam, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas endēmiskajās teritorijās, valsts nodrošina bezmaksas vakcināciju pret ērču encefalītu. 2023. gadā tas ir Kuldīgas novads, Ventspils novads, Dienvidkurzemes novads, Talsu novads un Tukuma novads.
Savukārt ar Laimas slimību Latvijā ik gadus saslimst 200–600 iedzīvotāju, un vidēji 20–40% ērču pārnēsā slimības izraisītājus.
“Laimas slimības gadījumu joprojām ir ievērojami vairāk nekā encefalīta gadījumu, kaut arī kopš 2020. gada redzams samazinājums. Kaut arī atsevišķos reģionos, piemēram, Latgalē tiek fiksēti vien daži gadījumi, vidējās izmaksas katram saslimušajam ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi maksimāli izvairīties no ērces piesūkšanās. Ja būs karsta vasara, jāņem vērā, ka aktuāls risks būs arī čūsku kodumi,” brīdina L. Ščegoļeva.
Lai izvairītos no ērces piesūkšanās, BALTA aicina ievērot piesardzības pasākumus, dodoties brīvā dabā:
- nodrošinies, lai kukaiņi nevarētu pakļūt zem apģērba – ieteicamas ir bikses, kuru galiem pārvilktas pāri zeķes, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošām, krekls jāliek biksēs;
- valkā gaiša un slīdīga auduma drēbes – uz tām ērces ir labi saskatāmas, tādējādi samazinās iespēja, ka tās pieķersies drēbēm un tālāk nokļūs uz ķermeņa;
- pastaigas laikā ik pa brīdim aplūko apģērbu, lai laikus notrauktu pamanīto ērci. Tāpat arī pēc pastaigas mājās ieteicams pārbaudīt, vai uz ķermeņa nav ērču;
- svarīgi pārbaudīt arī mājdzīvniekus, vai to kažokā nav ieķērusies vai jau piesūkusies ērce;
- izmanto arī kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus;
- ja ērce tomēr piesūkusies, tā uzmanīgi jānoņem;
- vakcīna pret ērču encefalītu var pasargāt no smagas saslimšanas ar ilgstošām sekām.
Soft ice saldējums
Nepieciešams (1 pers.)
7,5 g grauzdētu lazdu riekstu
1/2 tējk. medus
75 g zemeņu
150 g vaniļas jogurta saldējuma
Pagatavošana
– Noskalo zemenes un 50 gramus sasmalcini putriņā, pārējās sagriez daiviņās.
– Ar mikseri sakul saldējumu, līdz tā konsistence kļuvusi maigāka, uzmanīgi iemaisi tajā sasmalcinātās zemenes tā, ka saldējumā parādās sarkanas svītras. Izrotā ar zemeņu daiviņām, medu un grauzdētajiem riekstiem.
Lai labi garšo!
Autors: Dieviete.lv
Šoferi Latvijas autovadītāju parkošanās prasmes vērtē kā nepietiekamas
Parkošanās ir starp populārākajām situācijām, kurās visbiežāk tiek saskādēts paša vai citam piederošs transportlīdzeklis – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO statistika. Arī 14% “ParkoSkolas” dalībnieku atzīst, ka viņiem ir gadījies iekļūt negadījumā, novietojot automašīnu stāvvietā.Kopumā vairāk nekā puse jeb 60% “ParkoSkolas” dalībnieku Latvijas autovadītāju parkošanās prasmes vērtē kā nepietiekamas.
Trešdaļa “ParkoSkolas” dalībnieku atzīst, ka vislielākās grūtības viņiem sagādā paralēlā auto novietošana, un tam seko perpendikulārais auto novietošanas manevrs.Saskaņā ar ERGO datiem ik gadu gandrīz 20% no visiem KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem tiek saņemti par negadījumiem, kas notikuši, novietojot automašīnu stāvēšanai vai izbraucot no stāvvietas, kuru rezultātā autovadītāji saskādējuši savu vai citai personai piederošu automašīnu. ERGO speciālistu novērojumi liecina, ka visbiežāk šāda veida negadījumi notiek, braucot atpakaļgaitā un mēģinot novietot automašīnu stāvēšanai paralēli ielas malai, cenšoties ierūmēties starp diviem citiem auto. Salīdzinoši bieži sadursmes, novietojot auto stāvēšanai vai izbraucot no stāvvietas, notiek arī tirdzniecības centru autostāvvietās, degvielas uzpildes stacijās, plaši apmeklētu pasākumu norises vietās ierīkotajos automašīnu stāvlaukumos un daudzdzīvokļu namu pagalmos.
“Braucot atpakaļgaitā, lai novietotu transportlīdzekli autostāvvietā vai izbrauktu no tās, jābūt ļoti uzmanīgiem un jāieskatās atpakaļskata spoguļos divtik biežāk. Daudzi autovadītāji nezina, ka situācijā, kad notiek divu automašīnu sadursme, vienlaikus transportlīdzekļiem braucot atpakaļgaitā, abi iesaistītie ir gan vainīgie, gan cietušie. To dēvē par dalīto vainu, un tās gadījumā iespējams saņemt vien daļu no OCTA zaudējumu atlīdzības,” atgādina Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors.Ņemot vērā, ka nereti tieši braukšana atpakaļgaitā, novietojot automašīnu stāvēšanai, ir sadursmes cēlonis, ERGO speciālisti iesaka, ja iespējams, tad censties automašīnu stāvēšanai novietot tā, lai izbraukšanai no autostāvvietas nebūtu jāveic atpakaļgaitas manevrs.
Starp tipiskiemparkošanāsnegadījumiem ir arī uzbraukšana dažādiem objektiem – stabam, apmalei vai nožogojumam. Šādās situācijās, kad bojājumus transportlīdzeklim nav nodarījusi cita persona jeb citas personas vadīts transportlīdzeklis, zaudējumi var tikt atlīdzināti tikai tad, ja saskādētā auto īpašniekam ir KASKO polise.
“Lai gan katrs autovadītājs jau reiz apguvis tehniku, kānovietot automašīnu stāvēšanai, ar laiku tā mēdz piemirsties, īpaši, ja diendienā auto nav nepieciešams novietot pieblīvētos stāvlaukumos vai ielu malās. Tāpēc laiku pa laikam atsvaidzināt savas parkošanās prasmes ir vērtīgi katram šoferim – gan teorētiski, gan praktiski,” iesaka Ivars Vismanis.
Lai uzlabotu autovadītāju prasmes un iemaņas automašīnu novietošanā, kā arī samazinātu negadījumu skaitu, kuru cēlonis ir nepietiekamas prasmes automašīnas novietošanā stāvēšanai, autostāvvietu operators EuroPark Latvia, Drošas Braukšanas Skolas (DBS Autoskola) un ERGO kopīgi īsteno sociālu projektu ParkoSkola. Projekta ietvaros notiek regulāras auto novietošanas bezmaksas apmācības – pusstundu ilgs individuāls treniņš DBS Autoskola instruktora vadībā. Nodarbību laiki un vietas tiek izsludinātas ParkoSkola Facebook lapā. Uz nodarbībām pieteikties var rakstot uz piesakos@parkoskola.lv vai ParkoSkola Facebook lapā.
Sodīt ar klusēšanu. Nežēlīgi, bet ļoti efektīvi
Klusēšana attiecībām ir kaitīga. Ja domas par sarunu ar savu otru pusīti izraisa aizkaitinājumu, pamēģiniet ar prātu izmantot šo situāciju ar klusēšanu. Tajā ir pozitīvs moments – iespēja nesarunāt neko lieku un nepatīkamu. Bet no tā ir atkarīgs jūsu attiecību ilgums un stiprums.
Problēma pati no sevis neatrisināsies, ja jūs izvairīsieties no strīda un aizcērtot durvis paziņosiet par boikotu. Pēc strīda, klusēšana var ilgt dažas stundas, (gadās arī tā) vairākus gadus. Tā ir ideāla metode, ja jūs izvirzāt mērķi pārmācīt un sāpināt savu otro pusīti. Neatkarīgi no mērķa, klusēšana vienmēr nodara ļaunumu attiecībām un noved pie postošām sekām.
Pirmais. Noslēdzoties pēc sāpīgajiem vārdiem sevī, jūs neizrādāt, ka jums sāp. Galvenais, ka jūsu otra pusīte nesaprot, kas notiek jums dvēselē, tāpēc ir nesaprašanā un bailēs.
Otrais. Piekrītiet, nav patīkami uzgrūsties klusējošai sienai. Ņemot vērā, ka partneris nezina, kas tieši jūs sāpināja, viņš nākošajā reizē vienkārši samelos, lai izvairītos no aizvainojuma no jūsu puses. Meli šajā situācijā – līdzeklis pasargāt jūsu jūtas.
Trešais. Meli, kā atbilde jūsu klusēšanai kādreiz nāks gaismā un tad radīsies aizdomas attiecībā vienam pret otru pašos neiedomājamākajos veidos. Tā kā atklāta saruna joprojām nenotiek, abpusējas aizdomas pieaug un pilnībā tiek zaudēta uzticēšanās vienam pret otru.
Sodīšana ar klusēšanu parasti beidzas ja viens no partneriem atvainojas.
Bet ja abi uzskata, ka viņiem ir taisnība un negrasās salīgt mieru? Psihologi piedāvā dažus pagaidu, ideālas klusēšanas variantus.
Ja strīds ir noticis mājās, stundu var paklusēt, bet ne ilgāk. Saņemieties, nomieriniet savu aizkaitinājumu un mēģiniet mierīgi parunāt.
Ja esat sastrīdējušies atrodoties tālu viens no otra (abi darbā vai viens atvaļinājumā), bez sekām ir atļauts klusēt pusi no dienas.
Ja negribat, lai jums uzmācas ar iztaujāšanu un ir vēlēšanās pabūt vienai – vienkārši un atklāti pasakiet par to. Dodiet viņam zināt, ka parunāsiet ar viņu tiklīdz būsiet nomierinājusies. Partneris sapratīs, ka jūs neatrodaties tādā stāvoklī, lai varētu skaidrot attiecības un atstās jūs sev pašai. Nav vēlams ievilkt vientulības procesu, jo jūsu otra pusīte nolems, ka esat apvainojusies un gribat viņu pārmācīt. Un viņam būs taisnība.
Gadās situācijas, kad partnerim neko nevar paskaidrot, ka viņš negrib un nevar saprast jūsu pretenzijas. Jūs taisnīgi uzskatāt, ka varat viņu aizsniegt tikai izraisot morālo diskomfortu. Tādā gadījumā, klusēšana ir ideāls risinājums. Tikai neklusējiet pārāk ilgi, tas var novest pie augstāk aprakstītajām sekām. Sodīt ar klusēšanu nedrīkst pārāk bieži – nebūs efekta!
Šodienu būs karstākā diena kopš jūnija!
Sestdien Latvijā gaiss sakarsīs līdz +28..+31 grādam, vien Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē maksimālā temperatūra būs +24..+27 grādi, prognozē sinoptiķi.
Tādējādi gaidāma karstākā diena kopš jūnija.
Lai gan laiks būs pārsvarā saulains, vietām – it īpaši Zemgales un Kurzemes dienvidu daļā – īslaicīgi līs un iespējams pērkona negaiss.
Austrumu, ziemeļaustrumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 8-13 metriem sekundē, negaisa mākoņi var izraisīt krietni lielākas vēja brāzmas.
Rīgā gaidāms neliels mākoņu daudzums, bez nokrišņiem un ar mērenu austrumu, ziemeļaustrumu vēju. Maksimālā gaisa temperatūra aptuveni +30 grādi.
Laikapstākļus nosaka anticiklona dienvidu mala. Atmosfēras spiediens 762-764 dzīvsudraba staba milimetri jūras līmenī.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka sestdien un svētdien gaidāms karstums līdz +31 grādam, tādēļ visā valstī, arī Rīgā, spēkā dzeltenā līmeņa brīdinājums.
Šodienas pastaiga
Lai gan ārā vēss, slinkums šodien mani neatturēja no idejas par rudenīgu pastaigu īstenošanas. Ārā bija auksti, bet pastaiga izvērtās pavisam interesanta. Ieliku somā fotoaparātu un devos ielās. Pārbraucu pāri Imantas gaisa tiltam, jo slinkums bija iet tik lielu gabalu. Tas nekas, ka nodoms bija pastaigāt. 😀 Izkāpu pie Botāniskā dārza un devos Āgenskalna virzienā pa NavBūtiskiKādu ielu. Nezinu, kādu iemeslu dēļ, mans mērķis bija Āgenskalna ieliņas, nevis tikpat labi Uzvaras parks vai vēl kas. Tā es laiku klaiņoju pa dzelteno lapu piebirušajām ieliņām, gar pussabrukušām mājām, baudīdama rudenīgo noskaņu. Un mani ļoti priecēja fakts, ka tie daži cilvēki, kas ik pa brīdim paspīdēja pagalmos vai pagāja man garām, bija tikpat mierīgi, cik es un noskaņa visapkārt. Tā es klīdu ik pa brīdim kautko nobildēdama un ielūkodamās veco māju logos. Ļoti interesanti, patiesībā. Vienā logā redzamas skaisti ziedošas puķes, citā – Salatēva uzlīme no pagājušajiem Ziemassvētkiem. Bet tas ir tikai ievads manam šīs dienas "atklājumam". Izgāju vairākus līkumus līdz attapos pie Mārtiņa kapiem. Varbūt izklausīsies amizanti, kas arī man pašai sākumā tā šķita, bet nodomāju – Kāpēc gan neieiet? Katru dienu, braucot viņiem garām, mani pārņem domas, kāpēc Rīgā, nebūt ne nomaļā mikrorajonā ir tik pamesti un nesakopti kapi? Bet tieši tā iemesla dēļ, ka viņi ir nesakopti, mani pārņēma vēlme tur nedaudz pastaigāt. Pilns ar dzeltenām kļavu lapām. Un tiešām – miers. Neņemot vērā to, ka apkārt braukā mašīnas. Nedaudz satrūkos, kad ieraudzīju sētnieku. Un, atzīšos, sakautrējos. Ko gan viņš varētu padomāt par mani? Bet drīz aizmirsu par viņa klātbūtni un devos dziļāk iekšā. Staigāju un pētīju. Izmētātie, ar sūnām apaugušie pieminekļi radīja tādu labu auru un deva man drošības sajūtu, ka man nav no kā baidīties. Jo kapi man nekad nav patikuši. Pārvarēju savu nepatiku. Un šīs dienas pastaigu kapos es uztveru kā pastaigu vēsturē. Tiktiešām. Jo, cik nu varēju salasīt, uz pieminekļiem bija dažādi senu Latvijas amatpersonu vārdi. Viņu ģimenes. Lielākajā daļā pieminekļu iekaltie teksti bija vācu valodā, un tas man lika painteresēties, kāpēc tik daudz vāciešu ir guldīti Mārtiņa kapos?. Un Kas mani visvairāk pārsteidza? Tur ir guldīts arī komponists Emīls Dārziņš. . . Negaidīts nobeigums manai pastaigai, bet vērtīgs. Ilgi neuzkavējos, devos mājās, domādama jau pavisam citas, ar ikdienas skrējumu saistītas lietas. Lai gan parasti, ja nav slinkums un ir patīkami iespaidi, tos rakstu savā dienasgrāmatā, kāpēc gan neuzrakstīt te, Cosmo? he 😀
šodienāā.
Sveikas! (l) Kas jums jauns? kā klājas? 😀 Nezinu kāpēc šo īsti jautāju blogā. 😀 Es jūtu, ka vasara man jau galvā un par mācībām gribās jau aizmirsties un ieslēgt sevi vasarā uz mūžiem. Kaut vai ir tikai aprīlis- nu jau drīz maijs. bet tiešām jūtu,ka vasara ir tuvāk nekā jebkad. Arī par Villijama un Keitas kāzām. Sākumā, ja godīgi biju ļoti kritiska par to, kāpēc gan to vajadzētu publicēt visai pasaulei. un tas varbūt visus neinteresē tik ļoti. bet mainīju domas, tas tomēr ir tik skaisti (l) Ah. man šodien vispār ļoti bieži mainās domas par visu. Un garastāvoklis lēkā. Novēlu jums arī tik jaukas vasaras sajūtas kā man, šodien. (l) 🙂
šodiena.rītdiena-labāka.
Sveikas! Šodien nejūtos galīgi ne savā ādā, ne vispār labi. Garastāvoklis kaut kā nokritās uz leju un uznāca tādas kā dusmas uz sevīm- par neko. kā arī biju pie ārsta un vēdera problēmju dēļ nevaru ēst neko ceptu vai vārītu, maizi,biezpienu,pienu… bet man nekā cita pašlaik nav mājās. :-/ nu jā. mēģinu sevi nomierināt klausoties coldplay. bet es zinu,ka rītdiena būs labāka. 😀 (l) un daudzreiz labāka. 😛 un kā jums šodien gāja? varbūt arī kādai šodien garastāvoklis nav tas augstākais ? un ko jūs tad darat lai paliktu labāk? 😉 🙂
šodiena 17. marts
nu kā tā var!! paskatoties pa logu – zeme ar debesīm kopā! snieg! bet ir taču jābūt pavasarim! gribu uzvilkt svārkus, un mēteli nobāzt dziļi dziļi skapī!!! ir taču marts! vai tad nesolīja martu baigi silto??
Šodien uzzināsim 7 finālistu automobiļus no 25 “Latvijas Gada auto 2023” dalībniekiem (+VIDEO)
Pēc aizvadītā “Latvijas Gada auto 2023” lielā testa brauciena, kad konkursa žūrija rūpīgi vērtēja visus pieteiktos jaunākos auto modeļus, iepriekšējā nedēļa notika priekšbalsojums par 7 finālistu automobiļiem, kura rezultāti tiks paziņoti šodien plkst.17:00 radio StarFM tiešajā ēterā.
Konkursā “Latvijas Gada auto” novembra sākums ir brīdis, kad noslēdzas jaunu automobiļu pieteikšana dalībai konkursā un sākas visu pieteikto automobiļu rūpīga vērtēšana vairāku dienu garumā jeb “Lielajā testā”. Šogad “tas notiks Lilastē ar bāzes vietu viesnīcā “Porto Resort”, kur rokas stiepiena attālumā ir atrodami dažādas kvalitātes ceļu segumi un arī bezceļu apstākļi. Bet dienu pirms “Lielā testa”, 3. novembrī visi konkursā “Latvijas Gada auto 2023” pieteiktie automobiļi dienas garumā bija apskatāmi Rīgā pie Melngalvju nama, kur notiks konkursa foto un video sesija. Konkursā “Latvijas Gada auto 2023” piedalās 25 jaunākie Latvijas tirgū pieejamie auto modeļi:
- Alfas Romeo Tonale
- Audi Q4 Sportback e-tron
- Audi RS 3 Limousine
- Citroën C5 Aircross
- Citroën C5 X
- Cupra Born
- Dacia Jogger
- Honda Civic
- Honda HR-V
- Kia EV6
- Kia Niro
- Kia Sportage
- Maserati Grecale
- Mazda CX-60
- Opel Astra
- Peugeot 308
- Renault Megane E-Tech electric
- Suzuki S-Cross
- Škoda Fabia
- Škoda Karoq
- Toyota Corolla Cross
- Volkswagen ID. 5
- Volkswagen ID.Buzz
- Volkswagen Multivan
- Volkswagen Taigo
“Lielais tests ir konkursa “Latvijas Gada auto 2023” nozīmīgākais brīdis, jo no šīs vērtēšanas ir atkarīgi konkursa rezultāti un šodien uzzināsim 7 auto finālistus. Ņemot vērā pieaugošo elektroauto piedāvājumu, automobiļu klāsts konkursā kļūst daudzveidīgāks, kā arī rodas jauni kritēriji vērtēšanā. Bet redzam arī to, ka lielākā daļa auto konkursā joprojām ir ar iekšdedzes dzinējiem, ar hibrīda dzinējiem. Taču visiem interesentiem ir iespēja balsot par savu favorīta “Tautas simpātijas” balsojumā klātienē t/c Mols vai arī internetā gadaauto.lv”: stāsta konkursa “Latvijas Gada auto” rīkotājs Māris Ozoliņš.
Video
Konkursa “Latvijas Gada auto 2023” žūriju veido autožurnālisti, Latvijas
lielāko autoparku atbildīgās amatpersonas, autosportisti un auto nozares
eksperti:
- Agris Staņēvičs, autoinženieris, autosportists, Latvijas autoinženieru asociācijas valdes loceklis;
- Aldis Zelmenis, autožurnālists;
- Atis Jansons, autožurnālists;
- Guntars Pulss, žurnāla “profi Latvija” galvenais redaktors;
- Ingars Tenis, autožurnālists;
- Jānis Bite, “Latvijas valsts meži” saimniecības pārvaldes vadītājs;
- Jānis Mežulis, “Kate” arhitekts, mēbeļu dizainers;
- Jānis Rapa, “Tet” infrastruktūras atbalsta nodaļas vadītājs;
- Juris Zvirbulis, “Autoklubs LAMB” prezidents;
- Normunds Avotiņš, “TV Auto ziņas” vadītājs;
- Pauls Timrots, režisors;
- Raimonds Volonts, autoservisa “V4motors” valdes loceklis;
- Raimonds Zandovskis, “DELFI Auto” redaktors;
- Roberts Jansons, “Tavs Auto TV”;
- Toms Timoško, žurnāla “KLUBS” auto eksperts.
Galerija
Titula “Latvijas Gada auto 2023” un papildus nomināciju laureātu paziņošana notiks 8. decembrī plkst.19:00 TV un interneta apbalvošanas ceremonijas tiešraidē. Pērn par “Latvijas Gada auto 2022” tika kronēts automobilis Opel Mokka.
Konkursa “Latvijas Gada auto” mērķis ir ar kompetentas žūrijas, autoražotāju un mediju atbalstu pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību jaunākajiem autoražotāju sasniegumiem, kas ir pieejami Latvijas tirgū.
Atbalsta: Shell Helix motoreļļas, apdrošināšanas sabiedrība Balcia, Sony, sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, Tvnet, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, garaza.lv, LAMB, V4 motors.
Šodien uz Pokaiņiem
Šodiena mums, visiem, kas veido Cosmo, ir ļoti īpaša. Mēs katru gadu braucam ekskursijā, un arī šodien satiksimies ap 9:00, lai brauktu uz Pokaiņiem. Zini par Pokaiņiem? Tas esot maģisks. Iznākot no meža, rezultāts esot neparedzams: varot gan iegūt desmitkāršu spēku, gan kļūt dziedināts, gan tikpat labi zaudēt orientācijas spējas. Lūk, nolēmām braukt un izpētīt. Taču mēs nolēmām arī attiecīgi sagatavoties, un tieši šī daļa solās būt ekskursijas viena no interesantākajām daļām.
Katram līdzi ir jāņem Pokaiņiem atbilstošs tērps. Tu vari izvēlēties būt jebkas, kas varētu dzīvot Pokaiņos – meža nāra, purva džins, meitene, kas nekad nenoveco, puisis, kas, pasēdējis uz akmens, novecojis utt. Un savam tēlam ir jāuzraksta teika par kādu no Pokaiņu dzīves aspektiem. Pēc tam, jau mežā, mēs fotografēsimies savos tērpos, un vēlāk par piemiņu taisīsim albumu, kurā klāt pie foto būs arī teika.
Neko vairāk es vairs nevaru izpļāpāties, bet gan jau vēl kāds kaut ko uzrakstīs par to, kā bija. Turiet par mums īkšķus! Pats galvenais – lai mēs nejauši neapsēžamies uz kāda no akmeņiem, kurš pēc tam atņem orientācijas spējas, jo pirmdien jābūt darbā.
Šodien tiek svinēti Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītie „Baltā galdauta svētki”
Jau ceturto gadu par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai 4. maijā tiek svinēti Baltā galdauta svētki – paceļot valsts karogu, pulcējoties pie balti klātiem galdiem, kavējoties atmiņās par izšķirošajiem notikumiem 1990. gada maijā un nospraužot nākotnes mērķus stiprākai Latvijai tās nākamajā simtgadē. Šogad īpaši aicina godināt mūsdienu Latvijas varoņus – cilvēkus, kuri ar lepnumu un prieku, nereti spītējot grūtībām, izvēlas varēt, rīkoties un nepalikt vienaldzīgi.
Baltā galdauta svētku tradīcija veidota, lai godinātu 1990. gada 4. maija notikumus un mudinātu cilvēkus svinēt šos valsts svētkus. Pāris gadu laikā kopš tradīcijas uzsākšanas būtiski mainījies sabiedrības vērtējums par to, vai 4. maijs uzskatāms par vieniem no nozīmīgākajiem valsts svētkiem. Ja 2015. gadā 4. maiju starp nozīmīgākajiem valsts svētkiem ierindoja vien 2% iedzīvotāju, tad šogad tas būtiski pieaudzis, sasniedzot 54%. 2018. gadā publiskās svinību vietās, izglītības iestādēs, darba vietās un ģimenes lokā svētkus svinēja ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (liecina Kantar TNS 2018. gada maija aptaujas dati).
Rīgā Latvijas Dzelzceļa muzejs aicina uz Baltā galdauta svētkiem – muzeja darbinieki ekspozīcijā klās baltu galdautu un ceps savas labākās kūkas, ar kurām cienās ikvienu apmeklētāju. Mārupes novads 4. maijā aicina uz atpūtas velobraucienu „Senās novada mājas un varoņi”.
Savukārt Siguldas pils kompleksā norisināsies konkurss „Brīvības svētku kūka”, lielo koka spēļu paviljons un zaļumballe ar Siguldas novada orķestri. Liepājas muzejs 4. maijā brīvdabas pasākumā norisināsies koncerts, deju uzvedumi, kā arī latviešu filmu skatīšanās un izzinošas nodarbības. Ludzas novadpētniecības muzejā gaidāma folkloras kopu muzicēšana un dziedāšana.
Baltā galdauta svētki un plaša norišu programma gaidāma Turaidas muzejrezervātā, kur tiks atklāta jaunā valsts simtgadei veltītā ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”. Īpašu izglītojošo un muzikālo programmu sarūpējis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kas apmeklētājiem būs pieejams bezmaksas. Tāpat vērienīgo Latvijas muzeju kopizstādi “Latvijas gadsimts” papildinās jaunieguvums – ceļojošais Latvijas simtgades karogs, kas divu gadu garumā apceļoja Latvijas kopienas visā pasaulē. Vairāk informācijas Latvijas valsts simtgades mājaslapā lv100.lv/briviba.
4. maijā ikviens aicināts dalīties ar svētku mirkļiem sociālajos tīklos, foto un ierakstiem pievienojot tēmturus #LV100 #brīvība #BaltāGaldautaSvētki un pieteikt savu Baltā galdauta svētku norises vietu digitālajā kartē, kas tapusi sadarbībā ar pasākumu platformu Kurp.es: kurpes.lv/lv100.
Autors: Kultūras ministrija
04.05.2019.
Šodien tiek svinēta Starptautiskā vīriešu diena
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) par Starptautisko vīriešu dienu ir noteikusi 19. novembri, kas kā vīriešu diena tiek atzīmēts ik gadu.
Šīs dienas galvenais mērķis ir vērst uzmanību un dzimumu līdztiesības jautājumiem, vīriešu fizisko un garīgo veselību, vīriešu sociālo un emocionālo labklājību, kā arī nozīmīgo lomu sabiedrībā, ģimenē un bērnu audzināšanā.
Nav noslēpums, ka Latvijā šīs dienas popularizēšana pagaidām norit ļoti gausi un klusi, lai neteiktu, ka tā nenotiek vispār. Nav skaidrs, kādēļ citas svarīgas un mazsvarīgas starptautiski atzīmējamās dienas tiek sabiedrībā popularizētas, bet par Starptautiskās vīriešu dienas eksistenci liela daļa sabiedrības nemaz nenojauš. Kamēr Latvijā valda dezinformācija par vīriešu dienu, sievietes, mulstot, kurā dienā sveikt savus vīriešus, nereti izvēlas tos nesveikt vispār, bet vīrieši jūtas apdalīti un aizvainoti par tiem veltītas dienas neesamību. Lai kliedētu maldus un neskaidrību par vīriešu dienu, veiksim nelielu ieskatu Starptautiskās vīriešu dienas vēsturē un būtībā.
Starptautiskās vīriešu dienas svinēšanas pirmsākumi ir meklējami 1999. gadā, kad šo dienu oficiāli sāka atzīmēt Trinidada un Tobago. Vēlāk šīs dienas svinēšanu sāka piekopt arī Karību salu un Austrālijas, kā arī Ziemeļamerikas, Āzijas, Āfrikas, Eiropas un ANO valstu indivīdi un organizācijas. Šodien Starptautiskā vīriešu diena tiek svinēta vairāk nekā 70 pasaules valstīs.
Šīs svētku dienas iniciators ir profesors Tomas Ousters (Thomas Oaster), kurš 1992. gada 7. februārī 19. novembri pasludināja par Starptautisko vīriešu dienu, tomēr oficiāli tā tika atzīta vien 1999. gadā, Trinidadā un Tobago. Jāpiemin, ka visilgāk Starptautiskā vīriešu diena tiek svinēta Maltā, kur tā tiek atzīmēta kopš 1994. gada 7. februāra.
Autors: Draugiem.lv
19.11.2019.
Šodien tiek svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 102.gadadiena!
Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.
Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka “Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata”.
Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.
1918.gadā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1917.gada septembrī latviešu politisko partiju vadītāji nodibināja kopēju organizāciju – Demokrātisko bloku. Otra politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kurā ietilpa lielākā politiskā partija – Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Tiek uzskatīts, ka neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas tiešais impulss bija Vācijas impērijas sabrukums, jo 1918.gada 9.novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un ķeizars Vilhelms II aizbēga uz Nīderlandi, līdz ar to Vācija bija spiesta parakstīt pamiera noteikumus.
Šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs vēstulē Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Annai Meierovicam rakstīja: “Viņa Majestātes valdība ir raudzījusies ar visdziļāko līdzjūtību uz latviešu tautas centieniem un viņas gribu atsvabināties no vācu jūga. Tā ar prieku atkal apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu nacionālajai padomei kā “de facto” neatkarīgai iestādei līdz laikam, kamēr Miera konference liks pamatus brīvības un laimes jaunam laikmetam priekš Jūsu tautas.”
Tad Latvijā sākās aktīva politiskā rosība, jo 1918.gada 17.novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kases valdes priekšsēdētāja un vienlaikus Rīgas pilsētas mēra Gustava Zemgaļa miteklī Rīgā, Suvorova ielā 3 (tagad Kr.Barona iela) tika nodibināts Latvijas “priekšparlaments”, Tautas padome, kurā apvienojās gan Demokrātiskā bloka, gan Latvijas Pagaidu nacionālajā padomē ietilpstošās partijas.
1918.gada 18.novembrī Tautas padome Nacionālā teātra telpās proklamēja Latvijas Republikas neatkarību.
Neraugoties uz baltvācu muižniecības atklāti negatīvo attieksmi, divas mazākas baltvācu partijas ieguva pārstāvniecību Latvijas Tautas padomē, un pirmajā valdībā bija viens ministrs vācietis.
Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos. Pirmā pagaidu valdība bija pilsoniska. Taktisku apsvērumu dēļ sociāldemokrāti izšķīrās palikt ārpus valdības.
Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.
Toreiz jaunās valdības situācija bija ļoti sarežģīta: tās rīcībā nebija nekāda varas aparāta. Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij.
Jaunajai valdībai nebija gandrīz nekādu iespēju un līdzekļu novērst sarkano strēlnieku uzbrukumu, kurā Rīga tika ieņemta 1919.gada janvārī. Cīņa ar Pētera Stučkas padomju valdību un Bermonta vadītajiem vācu un krievu dumpiniekiem 1919.gadā saliedēja ap jauno valdību plašas tautas masas, un tā turpināja pastāvēt 22 gadus, lai atkal atdzimtu pēc 50 gadu ilgas okupācijas.
Par godu Latvijas Republikas proklamēšanai šodien jāizkar valsts karogs.
Šodien tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena!
Pūpolsvētdienā sākas Klusā nedēļa, kas ir Jēzus dzīves pēdējā nedēļa. Kristus šajā dienā ieradās Jeruzalemē, kur ļaudis, viņu sagaidot, gavilēja un klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus. Tam par godu šī diena nosaukta par Palmu svētdienu. Taču šie paši ļaudis nedaudz vēlāk bija tie, kas Poncijam Pilātam pieprasīja sist Jēzu krustā.
Pūpolsvētdienas un Klusās nedēļas notikumi aicina pieminēt Kristus ciešanu ceļu, kā arī mudina pārdomāt, vai cilvēks ar savu būtību stāv aiz tā, ko runā.
Klusā nedēļa ir arī pēdējā gavēņa nedēļa. Lielais Gavēnis ar Pelnu dienu šogad sākās 26.februārī. Tas ir sagatavošanās Lieldienām laiks un simboliski atgādina par tām 40 dienām, kuras Kristus pavadīja tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības. No Pelnu dienas līdz Lieldienām ir tieši 40 dienas, izslēdzot svētdienas kā Jēzus augšāmcelšanās dienas, kurām nav gavēņa rakstura.
Lieldienas šogad tiks svinētas 12.aprīlī.
Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv
05.04.2020.
Šodien sola līdz +30
Šodien mainīgs mākoņu daudzums, vietām austrumu daļā īslaicīgs lietus, lokāli iespējams pērkona negaiss.
Pūtīs lēns vējš, no rīta austrumu rajonos saglabāsies migla.
Gaisa temperatūra +23…+28°, dienvidaustrumos līdz +30°, daudzviet piekrastē vēsāks, tur +16…+21°.
Ja tuvojas negaiss – tad vienmēr atceries par piesardzības pasākumiem.
Eksperti arī aicina būt īpaši uzmanīgiem ar tiešiem saules stariem, jo tie var veicināt ādas onkoloģisku risku.
Autors: meteo.lv
Šodien sieram jābūt galda centrā! 3, mājās pagatavotu, sieru receptes
Tie ir neparasti. Mājas, ,no dabīga govs piena, maigi un aromātiski. Un pārsteidzoši viegli gatavojami. Un tā, šodien ēdienkartē mums ir: 1. Mājas siers ar zaļajām zālītēm – dillēm, pētersīli un olīveļļu. 2. Mājas pikantais siers ar kaltētiem tomātiem, baziliku un ķiplokiem. 3. Un saldajā – mājas siers ar vaniļu, kokosriekstu eļļu un kokosriekstu skaidiņām. Piezīme: mājas siera gatavošanā es izmantoju lauku pienu, kuru man atved radinieki no laukiem. Nezinu, vai tāds pats siers sanāks no veikalā nopērkamā piena pakās, neesmu mēģinājusi. Gatavošanas laiks: 30 minūtes nogatavošanās Porcijas: pēc vēlēšanās Kā gatavot:
1. Mājas siers ar zaļumiem. Uzvārīt 1 litru laba lauku piena. Noņemt no uguns. Pievienot 1 tējkaroti sāls, 2 ēdamkarotes ābolu vai baltvīna etiķa, 2 ēdamkarotes sasmalcinātas dilles un pētersīļus (var ņemt jebkurus zaļumus pēc izvēles) un 2 ēdamkarotes olīveļļas. Samaisīt. Atkal uzvārīt, lai piens kārtīgi saslāņotos un nebūtu redzamas sūkalas. Pienu var izkāst caur divkāršu marli, tajā palikušo biezpienveida masu satīt un izspiest. Es pakarinu marli virs vannas/izlietnes līdz pilnīgai atdzišanai. Kad masa atdzisīs, ielikt to katliņā (virsū uzlikt šķīvi), pa virsu uzlikt spiedi (piemēram, maisiņu vai burciņu ar ūdeni). Ielikt ledusskapī. Pēc 12 stundām noņemt marli un siers gatavs. Dažiem patīk ēst sieru tāpat, bet var pagatavot brušetas un pasniegt kopā ar maizītēm un mazsālītu lasi.
2. Mājas siers ar kaltētiem tomātiem, baziliku un ķiplokiem. Tehnika ir tāda pati. Pēc pirmās uzvārīšanās pienam var pievienot 1 tējkaroti sāls, 2 ēdamkarotes etiķa, 2-3 ēdamkarotes sasmalcinātu kaltētu tomātu, 1 ēdamkarote svaiga sasmalcināta bazilika (var aizstāt ar kaltētu, ja nav sezona), 2 ēdamkarotes olīveļļas. Man kaltētie tomāti stāv olīveļļā kopā ar ķiplokiem, tāpēc es sieram pievienoju aromātisko eļļu un sagriežu nedaudz ķiploka. Sanāk pikants, nedaudz ass siers. Ļoti garšīgs pats par sevi, arī siera plate, kā arī sviestmaižu, picas vai makaronu mērces bagātinātājs.
3. Mājas saldais sieriņš. Tehnika tāda pati. Pēc pirmās uzvārīšanās pienam pievienot 2 ēdamkarotes etiķa (etiķis nepieciešams, lai izveidotos sūkalas, tās ir obligāta sastāvdaļa, bez kuras siers neizdosies), 2 ēdamkarotes kokosriekstu skaidiņas , 2 ēdamkarotes kokosriekstu eļļas ( tās smarža ir prātam neaptverama, viens vienīgs baunty), 4-5 ēdamkarotes cukura un ½ tējkaroti vaniļas ekstrakta. Ļoti garšīgs un labs sieriņš. It īpaši brokastīs, kā aizstājējs megataukainiem glazētajiem taukie. Pasniegt var ar šokolādes mērci Labu apetīti!
Šodien plkst. 14.00 notiks trauksmes sirēnu pārbaude
Šodien, 29.maijā, no plkst. 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.
Šodien iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir tikai kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude. VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika. Gadījumā, ja trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzirdat, nesatraucieties, jo ārkārtas situācijās tiks izmantoti arī citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana pa skaļruņiem.
Informāciju sagatavoja: Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Šodien notiek atvērtā sēde: “Aktualitātes krūts vēža diagnostikā un ārstēšanā”
Šodien no plkst. 14.00 līdz 16:30 norisināsies Latvijas Onkologu asociācijas (LOA) un Latvijas Krūts slimību asociācijas (LKSA) rīkotā atvērtā sēde “Aktualitātes krūts vēža diagnostikā un ārstēšanā”, kurā ar lekcijām par krūts vēža diagnostiku un terapiju uzstāsies speciālisti no Latvijas, Itālijas un Polijas. Sēdes tiešraidi būs iespējams skatīties LOA Facebook lapā: https://www.facebook.com/onkologilv.
Sēdē aicināti piedalīties onkologi, ķīmijterapeiti, radiologi, staru terapeiti, patologi, krūts ķirurgi un citi veselības aprūpes speciālisti, kā arī pacientu organizācijas. Tās mērķis ir izglītot speciālistus par modernām diagnostikas un ārstēšanas iespējām, kas ļauj ievērojami uzlabot pacienta dzīves kvalitāti un pagarināt mūža ilgumu.
Facebook pasākums: https://www.facebook.com/events/415507776481615
šodien nav mana laimīgā diena.
pirmā mīlestība nav ne visdziļākā, ne arī vispatiesākā, bet no tās it visgrūtāk aiziet, jo kas no tās aiziet, aiziet no savas pagātnes, bet varbūt reizēm – vai reizi mūžā – no tās ir jāaiziet Z. Mauriņa šodien ir uznācis Tāds pārdomu laiks un šī diena ne pie kā laba nenoveda. galvā TIk daudz domu, Tik daudz viedokļu. un atradu šo citātu, kurš man TIK ļoti iepatikās. Tik patiess. p.s. visi ir piedzīvojuši pirmo mīlestību. un daudzi zinās, cik grūti ir no tās aiziet. es to jau kādu laiku nespēju izdarīt. bet jūtu, ka drīz būs tas brīdis, ka vajadzēs atstāt pagātni. un sākt veidot jaunu Nākotni. tas nav šodien un nebūs rīt. bet kādu dienu. kādu dienu. es ļaušu šīm sāpēm un šim cilvēkam aiziet!
Šodien MÁDARA e-veikalā Zaļā izpārdošanas nakts!
Tiek solīts, ka kaut kas tāds ir iespējams tikai laikā, kas ir mazliet maģisks un kurā var atļauties vairāk – naktī! Kā arī piegādes nosacījumi bez izmaiņām – bez maksas. Jāpiebilst, ka pērn 3 no MÁDARA produktiem ieguva Cosmo Beauty Awards: Gloss&Vibrancy šampūns, Gloss&Vibrancy kondicionieris, Maigi attīrošais pieniņš.
Ienāc www.madaracosmetics.lv!
Šodien lielākā daļa galvaspilsētas sabiedriskā transporta pasažieru mutes un deguna aizsegus neizmanto!
Lielākā daļa galvaspilsētas sabiedriskā transporta pasažieru mutes un deguna aizsegus neizmanto!
Ap plkst.9 aģentūra LETA Brīvības ielā novēroja, ka trolejbusos un autobusos aizsegus izmantoja tikai neliela daļa pasažieru. Līdzīgi situācija bija redzama tramvajos Barona ielā. Aizsegus lietoja jaunieši un vidēja vecuma cilvēki.
Vienlaikus neviens no transportlīdzekļiem nebija pārpildīts un cilvēki tajā ievēroja distanci.
Arī Vecmīlgrāvī aģentūra LETA šorīt novēroja, ka pilsētas autobusos aizsegus izmanto vien retais.
Jau ziņots, ka sabiedriskajā transportā pasažieriem no šodienas jāvalkā sejas un deguna aizsegi, piemēram, sejas maska, respirators, šalle, lakats un tamlīdzīgi.
Atbilstoši valdības lēmumam Satiksmes ministrijas izstrādātais rīkojums par piesardzības pasākumiem sabiedriskajā transportā līdz ar citiem epidemioloģiski drošiem sabiedriskā transporta lietošanas noteikumiem paredz pienākumu pasažieriem sabiedriskajā transportā valkāt mutes un deguna aizsegu. Savukārt pārvadātājiem ir jānodrošina pasažieru informēšana par piesardzības pasākumiem audio vai vizuālā formātā transportlīdzekļos, interneta mājaslapās, pieturās, autoostās, stacijās un citviet.
Pasažieri tiek aicināti nepieciešamības gadījumā informēt citus pasažierus par noteiktajiem piesardzības pasākumiem, savukārt vadītāju, konduktoru vai atbildīgās valsts iestādes informēt par šo prasību neievērošanu.
Ministrijā skaidroja, ka transportlīdzekļu vadītāji vai vilcienu konduktori, ievērojot noteikto distanci, personas identificēšanai var lūgt noņemt mutes un deguna aizsegu tiem pasažieriem, kuri izmanto braukšanas maksas atvieglojumus.
Pārvadātāja pienākums ir informēt pasažierus par prasību lietot mutes un deguna aizsegu. Transportlīdzekļos, kur iekāpšana notiek pa priekšējām durvīm, vadītājs var atteikt iekāpšanu pasažieriem bez mutes un deguna aizsega. Transportlīdzekļu vadītāji vai vilcienu konduktori var aizrādīt pasažieriem un prasīt mutes un deguna aizsega lietošanu.
Satiksmes ministrijā norādīja, ka mutes un deguna aizsega lietošana ir tikai viens no pasākumiem, ko inficēšanās riska mazināšanai var veikt katrs pasažieris un ir pašu pasažieru veselības interesēs.
Autors: nozare.lv
12.05.2020.
šodien laukā saule! :)
"Katra diena ir ar kaut ko īpaša… kaut vai ar saules stariņu, atspulgu drauga acīs, smaidu, ziedu, putna dziesmu… jāprot tikai saskatīt un priecāties par visniecīgāko lietu, ko piedāvā dzīve. Dzīvi neveido lielas lietas, bet gan niecīgi mirkļi, kas priecē… mirkļi, kad no prieka aizraujas elpa…" Bija laiks kad dzīvoju pēc šī teksta. Tas bija kā moto iet uz priekšu. Un ziniet, palīdzēja. Pašiedvesmai ir liels spēks, lai gan bieži par to pat nenojaušam un neiedomājamies. Domājot sliktu, arī notiek kaut kas varbūt ne gluži slikts, bet kaut kas ar negatīvu pieskaņu gan. Toties, ja katru dienu domā vismaz vienu pozitīvu domu, ja atrod par ko priecāties, par ko sevi paglaudīt un uzslavēt, tad viss notiekas! Šēžot četrās sienās un cenšoties piebeigt sen jau apnikušo maģistra darbu nosolos sev ikdienas steigā pamanīt vismaz vienu skaistu brīdi ik dienu 🙂
Šodien Latvijā tiek atzīmēta Tēva diena! (+VIDEO)
Šodien 8. septembrī tiek atzīmēta tēva diena – svētki, kas veltīti tēva lomas godināšanai ģimenē un sabiedrībā.
Tēva dienas pirmssākumi meklējami jau 20. gadsimta sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs, bet par tradīciju Latvijā tā kļuva tikai 2009. gadā!
Latvijā Tēva diena ir oficiāla svētku diena, un tiek atzīmēta septembra otrajā svētdienā, tā gan nav oficiālā brīvdiena. Par to, ka šāda diena Latvijā tiek svinēta varam pateikties Aināram Baštikam (bijušajam LR Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministram), jo tieši viņš ierosināja, ka Latvijā vajadzētu atzīmēt šo svētku dienu. Amerikā Tēvu diena tika radīta, lai pievērstu uzmanību tēva lomai ģimenē, un tieši Amerikā šie svētki oficiāli tiek atzīmēti jau no 1910. gada 19. jūnijā, bet 1966. gadā Tēva diena kļuva par Amerikas valsts svētkiem. Nu šos svētkus svin teju visā pasaulē, tos svin neatkarīgi no nacionalitātes un reliģiskās pārliecības, un palēnām šie svētki iemanto tādu pašu popularitāti, kā Mātes diena.
8.septembrī, atzīmējot Tēva dienu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks pateicas karavīriem un zemessargiem – tēviem par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī karavīru un zemessargu tēviem par sniegto atbalstu.
Video
Par godu šiem svētkiem pirms dažām dienām grupas “Musiqq” un “Labvēlīgais Tips” izdeva jaunus hītus, lai pievērstu uzmanību Tēvu dienai un popularizētu šos svētkus. Noklausies!
Autors: Dieviete.lv
Šodien Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena
Šodien Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena un Bermontiādes 100.gadadiena, godinot Brīvības cīņās un citos militāros konfliktos kritušos karavīrus un valsts aizstāvjus.
Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra – datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis – lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.
Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – izveide. Lāčplēša Kara ordeni, kura devīze ir “Par Latviju”, piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā tika pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.
Savukārt Bermontiādes cīņas, kurās Latvijas armija ar sabiedrotajiem cīnījās pret Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, norisinājās no 1919.gada oktobra līdz decembrim. Cīņas ir ievērojamas ar to, ka sākotnēji nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēta latviešu karavīru drosme un varonīgums, sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai, pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Padomju okupācijas gados Lāčplēša dienas svinības bija aizliegtas. Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts sarkanbaltsarkanais Latvijas valsts karogs. Kopš 1990.gada Lāčplēša diena ir noteikta par atceres dienu, kurā piemin Latvijas Brīvības cīņās kritušos.
Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes aizdedz Daugavmalā pie Rīgas pils mūra. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus. Tāpat, simboliski pieminot izšķirošo uzvaru pār Bermonta karaspēku, ļaudis novembrī pie apģērba mēdz piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes, kas nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot burtu “V”.
Liela nozīme Bermontiādes laikā bija arī ziņu aģentūrai LETA jeb tajā laikā tā dēvētā “Latopress” biroja darbam, jo laikā, kad vairākus mēnešus ilga uzbrukumi Rīgai, “Latopress” darbinieki ne tikai sniedza informāciju vietējai presei, bet arī paši aktīvi iesaistījās pilsētas aizstāvēšanas kaujās.
Bermontiāde preses birojā sākās ar 1919.gada 9.oktobra rītā saņemto valdības rīkojumu gatavoties darba turpināšanai ārpus Rīgas un pārcelties uz Cēsīm, uz kurieni tika aizsūtīta lielākā daļa darbinieku. Rīgā palika darboties Edmunds Freivalds un Rihards Bērziņš, jo viņu uzdevums bija saņemt ziņas no Latvijas armijas galvenā štāba un telefoniski nodot tās tālāk uz Cēsīm, lai ziņas caur Tallinu varētu izplatīt tālāk. Bermontiādes laikā Rīgā “Latopress” piecu līdz sešu cilvēku sastāvā nodrošināja visas ziņu aģentūras funkcijas, informējot vietējo presi par vietējiem un ārzemju notikumiem un ārzemes – par situāciju Latvijā.
Telefonsakari bija traucēti, tāpēc preses birojs ziņas sniedza vietējiem medijiem, kuri savās slejās nepārtraukti atgādināja: “Latvijas preses birojs turpina darboties un informē!” Biroja atrašanās vieta līdz Bermontiādei bija Vaļņu ielā 20 (uz Kaļķu un Vaļņu ielas stūra), pēc tam – “Brīvās Zemes” redakcijā Elizabetes ielā 14, vēlāk apšaudēm mazāk pakļauta vieta izrādījās 8.pamatskolas telpas. Tomēr no apšaudēm nebija pasargāti visi “Latopress” darbinieki, jo kritušo vidū bija arī angļu valodas referente Elza Žiglēvica, kura tika nāvīgi ievainota 1919.gada 10.oktobrī, kad karavīriem piegādāja ēdienu.
Autors: nozare.lv
Šodien Latvijā oficiāli sākas peldsezona!
Šodien Latvijā oficiāli sākas peldsezona, kas ilgs četrus mēnešus – līdz 15.septembrim, informē Veselības inspekcijā (VI).
Lai peldēšanās būtu droša, VI mājaslapā ir pieejama informācija par oficiālajām peldvietām, kas šajā sezonā ir 56. Šā gada peldsezonā Kovšu ezera peldvieta uz pludmales rekonstrukcijas laiku ir slēgta.
VI norāda, ka arī daļu no Latvijas neoficiālajām peldvietām, pateicoties aktīvai pašvaldību darbībai, atbilstoši apsaimnieko, labiekārto un tajās tiek nodrošinātas higiēnas prasības. Vairākās no tām peldsezonas laikā pašvaldības par saviem līdzekļiem arī organizē ūdens kvalitātes pārbaudes.
VI katru gadu apkopo iesniegtos neoficiālo peldvietu ūdens analīžu rezultātus un savā mājaslapā atbilstoši teritoriālajam iedalījumam atspoguļo paraugu ņemšanas vietu, laiku, ūdens kvalitātes rādītāju rezultātus un slēdzienu par atļauju peldēties. Dati tiek aktualizēti operatīvi pēc ūdens analīžu rezultātu saņemšanas inspekcijā.
Ūdens kvalitāti jūras un iekšzemes peldvietās speciālisti pārbaudīs visas peldsezonas laikā, no šodienas līdz 15.septembrim, ņemot ūdens paraugus peldvietās katru mēnesi. Tāpat tiks pārbaudīts, vai oficiālajās peldvietās tiek ievērotas peldvietu uzturēšanas un higiēnas prasības.
Pēc VI paustā, inspekcijas speciālisti peldvietu ūdens kvalitāti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji – fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas un zarnu enterokoki. Novērtējot vizuāli, īpašu uzmanību inspekcijas speciālisti pievērš ūdens krāsai, peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī, kā arī iespējamam zilaļģu savairošanās procesam. Par izmeklējumu rezultātiem tiks informēts peldvietas apsaimniekotājs, kā arī sabiedrība ar plašsaziņas līdzekļu un inspekcijas tīmekļvietnes starpniecību.
Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecinās, ka ūdens neatbilst prasībām, VI noteiks peldēšanās ierobežojumus, proti, ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties. Ieteikums nepeldēties galvenokārt attiecas uz jutīgām iedzīvotāju grupām, tostarp maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un ar hroniskām slimībām slimojošiem cilvēkiem, kuru imūnā sistēma ir novājināta.
Dodoties peldēties, ir jāatceras par būtiskiem piesardzības pasākumiem. Sākot peldsezonu, peldēšanas laikam ūdenstilpē vajadzētu būt īsākam, bet vēlāk, organismam pierodot, peldēties var ilgāku laika periodu. Auksts ūdens var radīt aukstuma šoku, kas izraisa krampjus un nespēju peldēt. Lai izvairītos no muskuļu krampjiem, pēc sakaršanas saulē, ūdenī ir jāiet lēnām.
VI uzsver, ka peldēties ir jāpārtrauc, parādoties pirmajām aukstuma sajūtām. Tāpat pirms peldēšanās jāizvērtē veselības stāvoklis un peldētprasme, jāizvairās no alkohola lietošanas un pārgalvīgas rīcības ūdenstilpēs.
Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes galvenais speciālists Jānis Skrims šonedēļ atgādināja, ka oficiālās peldsezonas laikā glābšanas stacijās atpūtnieku drošību uz ūdeņiem uzrauga glābēji.
Skrims uzsvēra, ka Latvijā gadā vidēji noslīkst 120 cilvēki, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Pērn Latvijā noslīka 96 cilvēki, taču šogad no ūdenstilpnēm izcelts jau 31 slīkonis.
Viņš aicināja vecākus ar bērniem pārrunāt visus drošas peldēšanās priekšnosacījumus. Peldēt vienmēr jāiet kopā ar kādu citu cilvēku, lai nelaimes gadījumā būtu kāds, kurš palīdz izglābties, izsauc glābējus. Tāpat speciālists aicināja vecākus skaidrot un ar savu piemēru rādīt, ka jāpeldas oficiālās peldvietās, kur ir maksimāli samazināti riski. Nekādā gadījumā nedrīkst peldēties nezināmās, aizaugušās un dziļās peldvietās, ostu teritorijās, kur nav droši.
Skrims īpaši uzsvēra, ka, dodoties uz laukiem, kur ir piemājas dīķi, bērniem jāizskaidro, ka viņi vieni nedrīkst uz tiem doties.
“Droši peldēties ir tur, kur cilvēks var ar kājām nostāties uz ūdenstilpnes pamata. Līdzko cilvēks nevar ar kājām aizsniegt pamatni, sākas panika, kas nereti izraisa slīkšanu,” skaidroja Skrims.
Vecākiem īpaša vērība jāveltī tam, lai, atpūšoties pie ūdens, vējš neaizpūstu un straume neaiznestu bērnu rotaļlietas, kurām bērni peld pakaļ. Bērniem raksturīgs, ka, satverot rotaļlietas, viņi atpakaļ peld pa to pašu trajektoriju pa kuru peldēja uz priekšu, tādējādi, peldot pret straumi viņiem pietrūkst spēka un pastāv risks noslīkt, norādīja glābējs.
Viņš brīdināja arī par aizmigšanas riskiem uz peldierīcēm, kad cilvēki zaudē modrību, un vējš peldierīci iepūš dziļi jūrā.
Skrims aktualizēja arī jautājumu par vecāku nevērību pret saviem bērniem atpūtas laikā. Gada siltajā periodā vai ik dienu glābējiem nākas meklēt vecākus trijiem līdz četriem bērniem, kuri ir noklīduši no vecākiem. “Piemēram, vecāki atved bērnus uz Lucavsalu iepretim glābšanas stacijai atstāj vienus, un paši aiziet uz “Rīga Plaza” iepirkties. Tā rīkoties nedrīkst,” uzsvēra Skrims.
Viņš aicināja vecākus bērniem iemācīt no galvas vecāku tālruņa numuru, kamēr jaunākiem bērniem numuru var uzrakstīt uz rokas, lai glābēji ārkārtas situācijā varētu sazināties ar vecākiem.
Skrims informēja, ka oficiālajās peldvietās ir izvietotas arī bojas, kas paredzētas bērnu drošībai. Bērniem nevajadzētu doties ūdenī dziļāk par 50 centimetriem, jo ejot dziļāk slīkšana var notikt ļoti strauji.
Glābējs atgādināja, ka ūdenī nedrīkst lēkt, jo īpaši, ja peldvieta ir nezināma, strauji ieskriet, bet ir jāiet pakāpeniski, lai ķermenis pierod pie temperatūras izmaiņām, tāpat nedrīkst iet, ja cilvēks ir sakarsis, reibumā. Tuviniekus vienmēr ir labi pabrīdināt kur un ar ko kopā dodas peldēties.
Autors: nozare.lv
15.05.2020.
Šodien kristīgā baznīca svin Lieldienas
Šogad svētkiem veltītie dievkalpojumi būs skatāmi tikai tiešsaistē un apmeklēt tos baznīcās nevarēs saistībā ar Covid-19 vīrusa pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumiem.
Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.
Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākās jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci – augšāmceltā Kristus simbolu – un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko “aleluja” dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.
Parasti Lieldienu dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma – “Gods Dievam augstumos” laikā skan visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.
Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.
Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi ārkārtējās situācijas dēļ šogad Lieldienās aizliedz rīkot dievkalpojumus klātienē.
“Dievkalpojumi nav aizliegti, taču nav atļauta organizēta pulcēšanās uz tiem – fiziskā klātbūtne, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību. Tas nenozīmē, ka cilvēkiem nav iespējas lūgties. Šoreiz to darīsim, paliekot mājās, savās ģimenēs. Tādā veidā mēs būsim vienoti un palīdzēsim ārstiem un māsiņām, robežsargiem un policistiem, visiem, kas šobrīd cīnās pret vīrusa Covid-19 izplatību,” Tielietu ministrijas preses paziņojumā citēts tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Viņš aicina palikt mājās un iespēju robežās saziņai ar dievnamiem un liturģiskajām procedūrām izmantot elektroniskās saziņas līdzekļus, tostarp sekojot līdzi dievkalpojumiem tiešraidē un tiešsaistē.
Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Autors: nozare.lv
12.04.2020.
Šodien ir pēdējā diena, kad var nobalsot par vasaras laika saglabāšanu visa gada garumā
Ņemot vērā Eiropas Savienības iedzīvotāju un Eiropas Parlamenta lūgumus, Eiropas Komisija ir nolēmusi izpētīt, kā strādā esošais “laika ritējums”, kurš paredz pāriešanu uz ziemas un vasaras laiku, un, vai šajā jautājumā kaut kas būtu jāmaina.
Tādēļ Eiropas Komisija ir izsludinājusi publisku aptauju, kurā ikviens Eiropas iedzīvotājs var izteikt savu viedokli un atdot savu balsi par vasaras laika atstāšanu visu gadu un pulksteņu negrozīšanu. Nobalsot var šeit: https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/2018-summertime-arrangements
Jau tika vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku.
Autors: Dieviete.lv
Šodien darbā nebūsim
Pēc tik trakas nedēļas kā šī Cosmo komanda liek punktu eksistenciālām pārdomām un beidzot dodas svinēt svētkus.
Žurnāla piecu gadu jubilejas numurs jau sen veikalos, bet mēs tikai tagad beidzot esam saņēmušās atzīmēt padarīto darbiņu, to kārtīgi nosvinot. Ko tur lai saka – labāk vēlu, nekā nekad. Citādi jau sāka likties, ka strādājam arvien vairāk, bet atpūsties – slinkums. Un darbs var ņemt ļaunā, ja to nenosvin. Tāpēc, lai nebūtu nekādas aizbildināšanās un ātras izklīšanas pa mājām, šoferītis mūs visas (kopā ar mūsu divriteņiem) šodien sakrāmēs autobusā un aizvedīs prom no galvaspilsētas. Uz vienu kārtīgu divdiennieku.
Es degu nepacietībā izlaist kādu līkumu ar riteņiem un vakaru pavadīt sarunās pie vīna glāzes. Man tas nozīmē beidzot nepalaist garām to acumirkļos mērāmo brīnumu, kad zied ķirši un plaukst lapas. Nemaz nerunājot par iespēju pa ilgiem laikiem kārtīgi parunāties ar kolēģiem. Tiekamies nākamnedēļ!
Sodi par ātruma pārsniegšanu un ne tikai: cik plaši nāksies atvērt maciņu?
Pārvietojoties ar transportlīdzekli, ir virkne dažādu noteikumu, kurus obligāti jāievēro, pretējā gadījumā par to pārkāpšanu saņemot sodu. Taču, kā jau visi zinām, likumi un noteikumi mēdz mainīties, turklāt visu sodu apmērus atcerēties nebūt nav iespējams, tāpēc pie Tevis nonācis raksts, kurā vari noskaidrot, kādi ir sodi par ātruma pārsniegšanu un citiem izplatītākajiem pārkāpumiem uz Latvijas autoceļiem!
Foto: Unsplash.com
Sodi par ātruma pārsniegšanu
Ātrums latviešiem laikam ir asinīs, un uz to norāda arī statistika; tā, piemēram, šī gada pavasarī, veicot nu jau ierasto 24 stundu ātruma kontroles maratonu, likumsargi diennakts laikā pieķēra 636 likumpārkāpējus. Tātad teju ik pēc divām minūtēm – pa kādai pārāk ātri braucošai automašīnai! Taču vai zini, kādi sodi pienākas par šiem “priekiem”, kas apdraud ne tikai Tevi, bet arī citus ceļu satiksmē iesaistītos?
Pārvietojoties apdzīvotā vietā
Tā kā pārvietojoties apdzīvotā vietā pastāv lielāka varbūtība izraisīt ceļu satiksmes negadījumu, sodi par ātruma pārkāpšanu šeit ir bargāki. Piemēram, ja persona, kas pārvietojas ar vieglo automobili, mopēdu, motociklu, triciklu, kvadraciklu vai kravas automobili, kura pilna masa nepārsniedz 7.5 tonnas un ātrumu pārsniedz:
-
Līdz 10 km/h – brīdinājums;
-
No 11 līdz 20 km/h – brīdinājums vai 40 eiro naudas sods;
-
No 21 līdz 30 km/h – 80 eiro naudas sods + 1 soda punkts;
-
No 31 līdz 40 km/h – 160 eiro naudas sods + 2 soda punkti;
-
No 41 līdz 50 km/h – 240 līdz 320 eiro naudas sods + 3 soda punkti;
-
No 51 līdz 60 km/h – 360 līdz 460 eiro naudas sods + 4 soda punkti + tiesību atņemšana uz 6 mēnešiem;
-
Virs 60 km/h – 540 līdz 680 eiro naudas sods + 5 soda punkti + tiesību atņemšana uz 12 mēnešiem.
Savukārt, ja ātrumu pārkāpsi ar kravas automobili, kas sver vairāk nekā 7.5 tonnas, autobusu, traktoru vai transportlīdzekli, kas velk piekabi, sods par ātruma pārsniegšanu praktiski vienmēr tiks reizināts ar divi, un arī tiesības zaudēsi uz ilgāku laiku.
Pārvietojoties pa nepadzīvotu vietu
Neapdzīvotās vietās ātruma pārsniegšanas sodi ir nedaudz zemāki:
-
Līdz 10 km/h – brīdinājums;
-
No 11 līdz 20 km/h – brīdinājums vai 20 eiro naudas sods;
-
No 21 līdz 30 km/h – 40 eiro naudas sods + 1 soda punkts;
-
No 31 līdz 40 km/h – 80 eiro naudas sods + 2 soda punkti;
-
No 41 līdz 50 km/h – 160 līdz 220 eiro naudas sods + 3 soda punkti;
-
No 51 līdz 60 km/h – 240 līdz 320 eiro naudas sods + 4 soda punkti + tiesību atņemšana uz 3 mēnešiem;
-
Virs 60 km/h – 360 līdz 480 eiro naudas sods + 5 soda punkti + tiesību atņemšana uz 6 mēnešiem.
Kā redzi, CSDD sodi par ātruma pārsniegšanu var pamatīgi iesist pa kabatu, turklāt, kā jau zini, par drošību uz ceļiem rūpējas ne tikai policijas ekipāžas, bet arī fotoradari, līdz ar to, pārvietojoties pārāk ātri, pēc kāda laika vari saņemt pārsteigumu savā pastkastītē – tā, piemēram, pagājušajā gadā fotoradari fiksēja vairāk nekā 274 tūkstošus pārkāpumu. Līdz ar to varam secināt – fotoradaru sodi likumpārkāpēju omu pabojā visai bieži par spīti tam, ka fotoradaru karte 2018. gadā pieejama ikvienam interesentam CSDD (Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas) mājaslapā.
Sodi, kuru apjoms tika mainīts šī gada jūlijā
Tā sauktie ātruma sodi ir vien neliela daļa no kopējā “sodu katla” – sodīts vari tikt arī par virkni citu pārkāpumu, un tos visus uzskaitīt viena raksta ietvaros pat nebūtu iespējams. Taču pavisam nesen, proti, šī gada 5. jūlijā, spēkā stājās jauni CSDD sodi vairākiem pārkāpumiem, kas pēdējā laikā kļuvuši arvien populārāki.
Foto: Pixabay.com
Mobilā telefona lietošana pie stūres
šī gada pirmajos sešos mēnešos par šo pārkāpumu vien tika sastādīti 1744 administratīvā pārkāpuma protokoli, tāpēc sods kopš jūlija sākuma noteikts bargāks.
Sods līdz šim: brīdinājums vai naudas sods līdz 15 eiro.
Sods no 5. jūlija: 25 līdz pat 100 eiro (sods attiecas arī uz laptopa, planšetdatora un citu viedierīču izmantošanu).
Ko darīt, ja bez saziņas pie stūres iztikt nav iespējams nu nekā? Ir risinājums – iegādājies brīvroku sistēmu. Būs ne tikai ērtāk un drošāk, bet, ņemot vērā soda apmēru, arī krietni lētāk!
Pārvietošanās bez piesprādzēšanās
Valsts Policijas statistika nemelo, un, kā tajā iespējams redzēt, šī gada pirmajā pusē 8826 protokoli sastādīti par pārvietošanos bez drošības jostas lietošanas vai tāda pasažiera, kurš nav piesprādzējies, vešanu.
Sods līdz šim: brīdinājums vai naudas sods līdz 30 eiro.
Sods no 5. jūlija: brīdinājums vai naudas sods 30 līdz 70 eiro.
Tāpat palielināts arī naudas soda apmērs par bērnu pārvadāšanu bez atbilstošas drošības sistēmas – līdz šim par šādu pārkāpumu tika piešķirts vai nu brīdinājums, vai naudas sods 15 eiro apmērā, bet no 5. jūlija naudas sods palielināts un nu sasniedz 30 līdz 70 eiro.
Foto: Pixabay.com
Uzmanību visiem mopēdu, motociklu, triciklu un kvadraciklu vadītājiem:
Arī par pārvietošanos bez ķiveres vai pasažiera, kuram nav aizsargķivere, vešanu pienāksies tāds pats sods, proti, vai nu brīdinājums, vai naudas sods 30 līdz 70 eiro apmērā.
Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana
Neievērojot pienācīgu intervālu ar pārējiem transportlīdzekļiem, Tu apdraudi gan savu, gan citu drošību.
Sods līdz šim: Brīdinājums vai naudas sods 15 eiro.
Sods no 5. jūlija: Brīdinājums vai naudas sods no 30 līdz 70 eiro.
Agresīva braukšana
Sods kopš šī gada jūlija pienākas arī par agresīvu braukšanu, piemēram:
-
Apzinātu sānslīdi;
-
Apzināti strauju bremzēšanu, ja tāda nav nepieciešama;
-
Braukšanu ar mopēdu vai motociklu uz viena riteņa vai arī par braukšanu uz pakaļējiem diviem riteņiem ar triciklu vai kvadraciklu.
Foto: Unsplash.com
Par šāda veida izrādīšanos vari tikt sodīts visai pamatīgi – no 70 līdz pat 280 eiro, tāpēc paraugdemonstrējumus labāk atstāj profesionālai sacīkšu trasei.
Labi uzvedoties, sakrāj KASKO polisei
Ko varam secināt? To, ka ceļu satiksmes pārkāpumu sodi ir ne pārāk draudzīgi Tavam maciņam, savukārt CSDD soda punkti par ātruma pārsniegšanu var likt atgriezties pie kursu apmeklēšanas vai pat uz laiku liegt vadīt transportlīdzekli. Tāpēc uz ceļa labāk uzvedies prātīgi, jo par potenciāli ietaupīto naudu vari, piemēram, iegādāties KASKO polisi savam auto.
Lūk, piemērs:
Gada laikā divreiz tiec pieķerts, par 31 un 34 km/h pārsniedzot atļauto ātrumu neapdzīvotā vietā (160 eiro naudas sods), kā arī saņem sodu par apzinātu sānslīdi jeb driftošanu 200 eiro vērtībā. Prieki tik īsi (un nedroši), bet naudas sodos nāksies šķirties no 360 eiro, ar kuriem nereti pietiek, lai uz gadu iegādātos KASKO polisi un pasargātu sevi no virknes dažādu izdevumu (ja gadīsies izraisīt ceļu satiksmes negadījumu; auto apskādēs dzīvnieki, huligāni vai vētra; transportlīdzekli kāds nozags utt.). Laikam jau nav ilgi jādomā, kurš no variantiem skan labāk, vai ne?
Tagad zini, kādi sodi par ātruma pārsniegšanu ar fotoradaru vai bez tā tiek piemēroti šobrīd un cik soda punkti par ātruma pārsniegšanu 2018. gadā Tevi sagaida, ja vēlēsies pabraukt ātrāk par atļauto limitu. Taču, ja vēlies uz ceļa justies droši, izvairies no CSN pārkāpšanas un iegādājies KASKO polisi pie IIZI – viena no Latvijas lielākajiem un profesionālākajiem apdrošināšanas brokeriem!
Sodas skaistuma noslēpumi
Nātrija hidrogēnkarbonāts (NaHCO3) jeb dzeramā soda ir nātrija un ogļskābes skābais sāls. NaHCO3 ir balta, sausā gaisā stabila pulverveida viela ar iesāļu, ziepjainu garšu. Ūdenī šķīst samērā slikti, šķīdumam raksturīga viegli sārmaina reakcija (to var noteikt ar metiloranžo, bet pie 0°C nevar ar fenolftaleīnu). Šķīst acetonā, nešķīst etanolā.
Pārtikas rūpniecībā lieto kā mīklas irdinātāju, jo dzeramā soda viegli izdala ogļskābo gāzi. Medicīnā NaHCO3 šķīdumu izmanto ādas vai acu skalošanai, ja gadījies apdedzināties ar skābēm. Lieto arī kuņģa sulas skābuma samazināšanai (Bulriha sāls) un kuņģa skalošanai dažos saindēšanās gadījumos (jālieto uzmanīgi, jo gāzes izdalīšanās var izraisīt kuņģa perforāciju).[3] Ķīmijā lieto buferšķīdumu pagatavošanai. Izmanto arī pulvera ugunsdzēšamo aparātu uzpildīšanai. Bet vai tu zināji, ka sodu lieto arī skaistumam? Noskatoties šo video dodies un izmēģini redzēto!
SODA un MEDUS: līdzeklis, kas iznīcina pat vissmagākās saslimšanas
Tikai 3 tējkarotes dienā viena mēneša garumā!
Ideja samaisīt dzeramo sodu ar kļavu sīrupu vai medu liekas dīvaina tāpēc, ka mēs zinām, ka vēža šūnas barojas ar cukuru. Bet dotajā situācijā cukurs iedarbojas pilnīgi savādāk.
Vēža šūnas nespēs izmantot cukuru savai turpmākajai attīstībai, jo dzeramā soda tās pilnībā neitralizēs. Medus vai kļavu sīrups dažādi ietekmē vēža šūnas (kas izmanto par 15 reizēm vairāk glikozes salīdzinājumā ar veselajām šūnām). Medus un soda iekļūs pašās vēža šūnās un tās iznīcinās.
Sastāvdaļas:
- Dzeramā soda
- Kļavu sīrups vai medus
Pagatavošanas veids:
Samaisiet vienu daļu dzeramās sodas ar trim daļām kļavu sīrupa vai medus. Samaisiet sastāvdaļas tik rūpīgi, lai izveidotos viendabīgs maisījums. Gatavojiet maisījumu uz lēnas uguns aptuveni 10 minūtes. Līdzeklis ir gatavs!
Lietošanas veids:
Ir nepieciešams lietot 3 tējkarotes šī maisījuma visas dienas garumā. Ārstēšanās kursa ilgums ir 1 mēnesis.
Šīs terapijas laikā jums vajag izvairīties no jebkāda veida gaļas, cukura vai miltu izstrādājumu lietošanas.
avots: fithacker.ru
Sociālo tīklu spožums un posts
Pēdējos mēnešus es strādāju pie vairākiem Cosmopolitan rakstiem, to skaitā arī materiāliem par seksu. Viss sokas raiti un labi līdz atduras pret to, kādu seksu iecienījušas slavenības un kā zināmi cilvēki par to stāsta sociālajos tīklos. Piemēram, šodien, meklējot informāciju par kādu pāri, nevarēju vien nobrīnīties, kā tik zināmi cilvēki tik atklātas lietas var rakstīt sociālajos tīklos.
Es vēl saprastu, ja, piemēram, Jānis no Brocēniem vai Pēteris no Bauskas Twitterī ierakstītu, ka vakar viņam bijis fantastisks sekss ar kaimiņieni Ilzi. Taču, ja to dara pasaulē slaveni cilvēki, es saraucu pieri un man atliek vien nobrīnīties. Kam gan Holivudas aktierim vajadzīgs, lai te, Latvijā, par viņu uzzina tādas lietas? 🙂 Protams, protams – dažkārt mums jau ir interesanti lasīt tamlīdzīgu informāciju, taču ne par to ir stāsts. Es brīnos par cilvēkiem, kuri nekautrējas ar visu pasauli dalīties pārdomās par aizvadīto nakti vai to, ka viņi ir “īsti seksa vampīri”, kuri to vien gaida, kā ar kādu pamīlēties. 🙂
Man šķiet, ja tu esi slavens, tā ir ne tikai izprieca, bet arī atbildība. Atbildība par to, ko tu izlem teikt pasaulei vai paturēt pie sevis. Jo slavenāks tu esi, jo lielāks rupors ir tavās rokās un vairāk cilvēku tevi sadzirdēs. Tieši tāpēc, pēc manām domām, slavenu cilvēku atbildība būtu ļoti uzmanīgi pārdomāt, kādu informāciju izpaust un kādu ne. Kaut vai tāpēc, lai Anda Bīriņa savu izbrīnu par slavenību tvītiem otrā pasaules malā publiski neizpaustu savā blogā. 🙂
Lai vai kā – rīt tirdzniecībā būs jaunais Cosmopolitan numurs, kurā varēsiet lasīt gan mūsu pašu Cosmo.lv apmeklētāju stāstus par izgāšanos sociālajos tīklos, gan arī ļoti izsmeļošu rakstu par seksu ar ārzemniekiem, gan arī daudz ko citu patiešām interesantu.
