Smaids esot vislabākā rota. Tomēr, ko darīt, ja zobu veselība sagādā problēmas? Lai pēc iespējas retāk būtu nepieciešama zobārsta palīdzība, zobi jākopj jau no agras bērnības un zobu higiēnai jākļūst par ikdienas ieradumu. Kā izvairīties no zobu bojājumiem ar pareiziem ikdienas zobu kopšanas ieradumiem – padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, zobu higiēniste un RSU lektore Anda Mironova un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Galvenie zobu bojājumu iemesli

Zobu higiēniste A.Mironova uzsver – viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc bojājas zobi vai arī rodas smaganu iekaisumi, ir nepietiekama mutes higiēna. Mute nav ēdiena noliktava, kurā nebaltai dienai starp zobiem būtu jāglabā ēdienu paliekas un jāauklējas ar mīksto aplikumu. Ja ļaujam mutē baktērijām vairoties, zobi sāk bojāties un smaganas iekaist. Pašas baktērijas negrauž ne zobus, ne smaganas, bet to aktīvi paveic baktēriju izdalītie toksīni un skābe. Mutē baktērijas barojas no pārtikā esošā cukura, kas tām palīdz ražot skābi. Skābe šķīdina zobu emalju, toksīni rada smaganu iekaisumu. Ja tiek veikta elementārā higiēna, bet zobi tik un tā stipri bojājas, tad jāsamazina saldumu lietošana. Ikdienā pati svarīgākā ir tīrīšana ar zobu suku un zobu pastu.

Zobu sukas izvēle

Ārste skaidro – zobu sukas ir dažādas, tādēļ katrs var atrast sev vispiemērotāko un tīkamāko. Zobu tīrīšana jāveic ar tādu, kuras sariņi ir mīksti (uz iepakojuma rakstīts “soft”). Savukārt bērnu zobu sukai jābūt ar mazāku galviņu. Jo mazāks bērns, jo mazāka zobu sukas galviņa!

Pēc zobu tīrīšanas no sariņiem rūpīgi jāizmazgā zobu pasta, kas ir pilna ar dažādām baktērijām. Zobu suka jāmaina ik pēc trim mēnešiem – ne tikai tāpēc, ka nodilst sariņi, bet galvenokārt tāpēc, ka tajā savairojas baktērijas, lai arī cik cītīgi mēs suku skalotu. Nekad nedrīkst lietot otra cilvēka zobu suku – katram jābūt savējai! Iespējams izvēlēties arī mehānisko zobu suku, kas veic ļoti ātras kustības. Tad ir svarīgi iemācīties tās pielikt pie smaganām un zobiem 45 grādu leņķī. Arī mehāniskajām sukām ik pēc trim mēnešiem jāmaina uzgaļi. Tās ir noderīgas cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai veciem ļaudīm, kā arī pieaugušajiem, kuriem tehnoloģijas ir stimuls nodarboties ar zobu tīrīšanu.

Zobu pastas izvēle

Izvēloties zobu pastu, jāapsver, kas tai jāpaveic, – jāstiprina zobi, jāuzlabo to krāsa, jānoņem zobu jutība vai jāsadziedē iekaisušas smaganas. Zobu pasta atvieglo aplikuma noņemšanu un padara tīrīšanas procesu patīkamu. Tai pievienotās aktīvās vielas vēl papildus veic mutes veselību uzlabojošas funkcijas.

Pirms iegādāties zobu pastu, jāizlasa, cik liela tajā ir fluora koncentrācija. Vēlams, lai šis skaitlis būtu ne mazāks par F 1000 ppm.

Ja konkrētajā pastā ir antiseptiķi, tad tādu drīkst lietot tikai pieaugušie vai pusaudži, konsultējoties ar zobu higiēnistu vai zobārstu. Savukārt, ja zobu pastā ir ārstniecības augi vai abrazīvas vielas, šādu pastu nedrīkst lietot bērni un cilvēki ar jutīgiem zobiem.

Uz daudzām zobu pastām ir rakstīts “whitening” jeb “baltinošās”. Vai tās padara zobus baltākus? Ir jāskatās šo zobu pastu sastāvs. Dažām ir vienkārši palīgvielas, kas palīdz labāk notīrīt aplikumu no zobiem, – šāda pasta baltina. Ir arī zobu pastas, kuru sastāvā ir ūdeņraža peroksīds vai karbamīda peroksīds – šīs zobu pastas balina, stāsta A.Mironova.

Kā pareizi tīrīt zobus?

Jāievēro secība. Vispirms tīra kožamās virsmas, tad ārējās, visbeidzot iekšējās virsmas. Zobiem netīk ātra to notīrīšana. Statistika vēsta, ka vidēji cilvēki zobu tīra 46 sekundes, bet būtu jātīra 2–3 minūtes vai arī jāveic 10 kustības vienā vietā, turklāt zobu sukai pie zobiem un smaganām jābūt 45 grādu leņķī. Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā. Pirmā reize var būt pirms brokastīm, pēc brokastīm, pēc otrajām brokastīm vai pēc pusdienām, bet otrā un vissvarīgākā – pirms gulētiešanas.

Zobu diegošana

Zobiem ir piecas virsmas, taču pucējot zobus ar suku un pastu, notīrām tikai trīs no tām, sāni paliek neskarti, tāpēc jāņem talkā zobu diegs. Vienīgi ar diegu var iztīrīt starp zobiem sakrājušos mīksto aplikumu. To vajadzētu lietot katru vakaru, turklāt var sākt lietot jau no piecu sešu gadu vecuma, kad izšķiļas sestie dzerokļi, kas izvietojas cieši kopā un tāpēc tiek sliktāk notīrīti.

Zobu diegs neuzlabo zobu veselību, bet palīdz to saglabāt. Zobu diegošanu ieteicams veikt katru vakaru, bet ļoti lieliem sliņķiem – vismaz trīsreiz nedēļā. Taču, ja ir smaganu kabatas, plombu pārkares, tilti, kroņi vai implanti, tam laiks jāatvēl katru dienu, jo zem mākslīgajām konstrukcijām sakrājas ēdiena paliekas un tās var radīt nepatīkamu aromātu un sabojāt blakus esošos zobus.

Veselu zobu īpašnieki var iztikt ar pašu vienkāršāko un lētāko zobu diegu, bet jāņem vērā, ka tas var pūkoties, plīst un iesprūst starp zobiem. Turklāt tas nebūs piemērots, ja mutē ir nekvalitatīvas plombas. Ja ar diegu gadās plombu izraut, tas nozīmē, ka zobs zem tās sācis bojāties un plomba tik un tā būtu jāmaina. Vispiemērotākais ir vaskotais diegs, kas labāk slīdēs starp zobiem.

Lielākām un arī normālām zobu starpām var izmantot diegus “expanding”, kas, saskaroties ar siekalām, piebriest un labāk izceļ sakrājušos aplikumu no spraugām. Savukārt cilvēkiem ar protezētiem zobiem jālieto speciāls diegs “super floss”, kura viens gals ir ciets, lai to varētu pabāzt zem mākslīgās konstrukcijas.

Mutes skalojamā līdzekļa izvēle

Šo līdzekļu mērķi ir dažādi, tāpēc tie jāizvērtē pēc vajadzības. Ārstnieciskie, kuru sastāvā ir hlorheksidīns, lietojami akūtu smaganu iekaisumu gadījumā, pēc zobu raušanas, profesionālās higiēnas u. c. Parasti ieteicams lietot tikai 1–2 nedēļas.

Fluoru saturošie mutes skalojamie līdzekļi nepieciešami zobu emaljas nostiprināšanai, jutības noņemšanai. Jāskalo tūlīt pēc zobu tīrīšanas. Zobu emaljas nostiprinošs efekts panākams tikai tad, ja fluors ir šādā koncentrācijā: 0,05% Na F un 0,2% Na F. Ja fluora koncentrācija ir zemāka, tas būs tikai ūdens ar patīkamu garšu.

Spirtu saturošos mutes skalojamos līdzekļus drīkst lietot tikai pusstundu pēc zobu tīrīšanas. Savukārt nedrīkst tos lietot bērni līdz 18 gadu vecumam, veci cilvēki, kā arī tie, kuriem ir kādas hroniskas saslimšanas. Labāk lietot tikai 1–2 nedēļas, lai izsargātos no gļotādas sausināšanas un zobu plombu deformācijām.

Augu valsts sastāvdaļas mutes skalojamajā līdzeklī var iekrāsot zobus, padarot tos tumšākus. Tāpēc šādu mutes skalojamo nevajadzētu lietot ilgstoši.

Kad lieto starpzobu birstītes?

Tās noder, kad smaganu spicītes starp zobiem ir nosēdušās un veidojas tukšumi starp zobiem, kur viegli ieķerties ēdiena paliekām un aplikumam, kā arī, ja ir smaganu kabatas vai tilti. Starpzobu birstītēm ir dažādi izmēri, tāpēc tās ieteicams izvēlēties, konsultējoties ar zobu higiēnistu, lai noteiktu piemērotākās, pareiza izmēra.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa atklāj, ka  aptiekās cilvēki visbiežāk vēršas ar jutīgu zobu un asiņojošu smaganu problēmām. Bieži vien tam par iemeslu ir nepareizas zobu pastas un zobu sukas izvēle. Aptiekā farmaceits, izjautājot pacientu, cenšas piemeklēt vispareizāko risinājumu, un, ja tomēr kopīgiem spēkiem problēma netiek atrisināta, tad iesakām griezties pie speciālista.

Šobrīd aptiekās pieejamo mutes dobuma veselības līdzekļu klāsts ir ļoti liels, tādēļ iespējams atrast katram piemērotus līdzekļus. Pašiem mazākajiem pacientiem ieteicamas zobu pastas bez fluora, jo bieži vien tās tiek „apēstas”, ne izpļautas ārā. Pēc pirmā zobu higiēnista apmeklējuma, mazajiem uz nakti pēc zobu iztīrīšanas iesaka lietot fluora tabletes, kas stiprinās zobu emalju. Līdz 6 gadu vecumam fluora tablešu devu palielina, un, ja ar zobiņiem viss ir kartībā, tad lietot medikamentu vairs nav nepieciešams. Lielākiem bērniem lieto zobu pastu ar noteiktu fluora saturu, kas ir kā papildterapija veselam un skaistam smaidam.

Pieaugušie bieži „grēko”, izvēloties sev nepiemērotus zobu kopšanas līdzekļus. Lieto zobu pastas, kas ir abrazīvas un palielina zobu jutīgumu, aizmirst laicīgi nomainīt zobu suku, un, sev zināmu apsvērumu dēļ, laicīgi neapmeklē speciālistus.

Lai rūpētos par savu zobu un mutes dobuma veselību, noteikti jāņem vērā zobārsta ieteikumi. Laicīgi ieteicams veikt zobu higiēnu, lai izvairītos no lielākiem emaljas bojājumiem.

Atcerieties – skaists smaids ir katra cilvēka rota un pozitīvs dienas sākums!

Latvijā A, B un C hepatīts ir plaši izplatīta infekcijas slimība – Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2017. gadā ar akūtu vai hronisku vīrushepatītu sirguši vairāk nekā 2300 cilvēki. No saslimšanas ar hepatītu nav pasargāts neviens, turklāt šī slimība ir viltīga – nereti tās simptomi nav jūtami, un tā var netraucēti veikt posta darbus cilvēka organismā pat vairāku gadu garumā. Lai noskaidrotu iedzīvotāju informētību par šo slimību un tās riska faktoriem, “Euroaptiekas” farmaceiti ir veikuši aptauju, kuras dati liecina, ka daudziem respondentiem ir vismaz viena no hepatīta pazīmēm.

“Veicot mūsu klientu aptauju, ieguvām diezgan pārsteidzošus rezultātus. 10% no 1500 respondentiem ir viena no galvenajām C hepatīta pazīmēm – ādas asinsvadu zvaigznītes. Savukārt teju 19% respondentiem ir bijušas gadījuma seksuālās attiecības, nesenas ķirurģiskas vai citas medicīniskas manipulācijas, bieža deguna asiņošana un viegli veidojas zemādas hematomas – tas viss var veicināt saslimšanu ar hepatītu. Trešdaļai respondentu ir hronisks nogurums un sāpes locītavās, kas var liecināt par klātesošu infekciju. Šādas pašsajūtas pazīmes nudien nedrīkst ignorēt, tādēļ tās noteikti jāpārbauda pie speciālista,” skaidro “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

Hepatīts ir aknu iekaisums, ko nereti sauc par „dzelteno kaiti”, jo ādas un gļotādu dzelte ir viena no aknu iekaisuma izpausmēm. Vīrushepatīts ir infekcijas slimība, ko izraisa hepatīta vīrusi. Latvijā ik gadu reģistrē vairākus simtus inficēšanās gadījumu ar dažādiem vīrushepatītiem. Izplatītākās hepatīta formas ir A, B un C hepatīts, bet sastopams arī D, E, G un TT hepatīts. Vairums hepatīta formu var izraisīt akūtu, hronisku infekciju, kā arī aknu iekaisumu, kas veicina aknu cirozes un pat vēža veidošanos. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka saslimšana ar vīrushepatītu ir globāla problēma – ar B hepatītu inficējušies ap 240 miljoni pasaules iedzīvotāju, bet ar C hepatītu sirgst aptuveni 150 miljoni.

Kādi simptomi liecina par slimības klātbūtni? Infekteloģe-rezidente Sņežana Orlova norāda, ka “par iespējamu saslimšanu ar vīrushepatītu var liecināt nespēks, sāpes locītavas, nelaba dūša, vemšana, bezmiegs, tumšs urīns, gaiši izkārnījumi, ādas nieze, dzelte vai citas ādas pārmaiņas, bet jāņem vērā, ka dažkārt kāds no iepriekš minētajiem simptomiem var nebūt, un slimība biežāk norit bez jebkādām pazīmēm. Aknas ir viens no orgāniem, kas nesāp, un slimību var diagnosticēt, tikai veicot speciālas asins laboratoriskās pārbaudes. Aicinu ikvienu uzzināt analīžu rezultātus, lai izslēgtu iespēju inficēties ar vīrushepatītiem.”

Visvieglāk ir inficēties ar A hepatītu. To bieži sauc par “netīro roku slimību”, jo inficēšanās notiek, vīrusam nonākot gremošanas traktā. Tam radniecīgs ir E hepatīts, kuru nereti var iegūt eksotiskos ārzemju ceļojumos, sevišķi Āzijas reģiona valstīs. Eksotiskos ceļojumos īpaši jādomā par higiēnu: ūdeni ieteicams dzert tikai no pudelēm, kas pirktas veikalā, un nevajadzētu aizrauties ar gastronomiskiem eksperimentiem, ja nezināt ēdiena izcelsmi. Augļi un dārzeņi pirms ēšanas rūpīgi jānomazgā, ēdienu vēlams termiski apstrādāt, un, protams, sevišķi svarīgi ir regulāri mazgāt rokas ar ziepēm.

Pret A un B hepatītiem ir vakcīna, pret C hepatītu – nav. Taču tieši B un C hepatīta veidi ir sevišķi bīstami, jo to simptomi ne vienmēr liek par sevi manīt. Līdz ar to par saslimšanu cilvēks nereti uzzina, kad jau sākušās nopietnas veselības problēmas, kas prasa ilgstošu un sarežģītu ārstēšanu. Reizēm C hepatīts cilvēka organismā posta darbus nemanīts veic gadiem ilgi. Taču arī tikt pie šiem hepatīta veidiem ir mazāk iespēju, ja ievērojam noteiktus piesardzības pasākumus – šie hepatīta veidi izplatās ar inficētām asinīm, lietojot kopīgus higiēnas piederumus vai veicot manipulācijas, kur pastāv risks savainoties (kopīgi skuvekļi un zobu sukas, injekcijas, tetovēšana, manikīrs, zobārsta pakalpojumi, ja tiek lietoti nesterili instrumenti), kā arī nepiesardzīgu seksuālo kontaktu ceļā.

Pret B hepatītu ir izstrādāta vakcīna, kas ievērojami atvieglo cīņu ar šo hepatīta veidu. To apmaksā valsts, un bērni šo vakcīnu saņem vakcinācijas kalendāra ietvaros. Ieteicams vakcinēties gan pret A hepatītu, gan B hepatītu, jo tas palīdz ne tikai izvairīties no šīm infekcijām, bet arī novērst smagākas infekcijas formas, kas rodas, inficējoties ar vairākiem hepatīta vīrusiem. Savukārt no C hepatīta sevi var pasargāt, ievērojot profilakses pasākumus, nodrošinot ārstēšanu inficētajām personām un izglītojot sabiedrību, lai cilvēki izvēlētos kvalitatīvus pakalpojumus un drošus dzimumsakarus. Ja tomēr gadījies inficēties ar kādu no vīrushepatītiem, jāatceras, ka slimības norisi saasina alkohola, narkotisku vielu un dažādu medikamentu lietošana, fiziska pārslodze un trekni produkti, ar kuriem grūti tikt galā pat veselām aknām.

Ieva Zvagule aicina: “Izturēties atbildīgi pret savu veselību ir svarīgi ne tikai paša dzīves kvalitātei, bet arī tāpēc, lai pasargātu no saslimšanas savus līdzcilvēkus. Ja jums ir kaut mazākās aizdomas par veselības problēmām, savlaicīgi vērsieties pie ārsta, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus. Varbūt izrādīsies, ka tas tiešām ir tikai nogurums, bet vismaz būsiet guvuši sirdsmieru!”