Eksperts: Kā atpazīt bīstamu dzimumzīmi?

28/02/2023

Lai gan dzimumzīmes un ādas izmaiņas ierasti pamanām gada siltajos mēnešos, par savas ādas veselību ir jārūpējas visa gada garumā un par to noteikti nevajadzētu aizmirst arī ziemā. Lai gan lielākoties uztraukumam nav pamata, dažreiz dzimumzīmes var liecināt par kādu nopietnāku ādas slimību. Statistikas dati liecina, ka Latvijā katru gadu melanoma jeb ādas vēzis tiek atklāta vairāk nekā 200 cilvēkiem. SPKC dati liecina, ka ik gadu no šīs saslimšanas mirst aptuveni 80 cilvēku. Šis ir viens no agresīvākajiem ādas vēžiem, un mirstība ir augsta. “Gjensidige Latvija” ir apkopojusi informāciju, kā pārliecināties, ka dzimumzīme nav ļaundabīga un kādos gadījumos to nepieciešams atrādīt ārstam.

“Ir vērojama tendence, ka uzmanība ādas veidojumiem, dzimumzīmēm un dažāda veida novirzēm no normas tiek pārsvarā pievērsta vasarā, kad āda tiek pakļauta intensīvākam ultravioletajam (UV) starojumam. Ir svarīgi atcerēties, ka dažādu ādas saslimšanu attīstība var notikt arī gada tumšajos mēnešos, jo ar UV starojuma ierosināts ādas vēzis un tā pazīmes var parādīties arī ziemā. Tādēļ jebkurā gadalaikā ir vērts veltīt laiku savu ādas veidojumu apskatei un nepieciešamības gadījumā arī dermatologa vizītei. Sekot līdzi dzimumzīmēm un ādas veidojumiem pašu spēkiem ir viegli, jo mūsdienu tehnoloģijas ļauj aizdomīgus veidojumus novērot attīstībā tos fotografējot ar savu mobilo telefonu. Uzņemtie attēli pēc tam īpaši noderēs dermatologa vizītes laikā, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk noteiktu tālāko ārstēšanas gaitu,” skaidro Gjensidige Latvija veselības, ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību nodaļas ārsts-eksperts Artis Lapsiņš.

Kā atpazīt nelabvēlīgu dzimumzīmi, ādas veidojumu?

Lai izvairītos no laikus neatklāta nelabvēlīga ādas veidojuma, ieteicams vismaz reizi trīs mēnešos mājas apstākļos pārbaudīt un novērot savu ādu un dzimumzīmes. Visveiksmīgāk to varat darīt uzreiz pēc mazgāšanās, skatoties spogulī un kārtīgi apskatot visu savu ķermeni. Tāpat, vietās, kuras paši nevarat kārtīgi saskatīt, talkā variet saukt savu dzīvesbiedru. Divas galvenās metodes ādas veidojumu pašnovērtēšanai ir ABCDE metode un “neglītais pīlēns”. ABCDE metodē izvērtē veidojuma simetriskumu, robežu, krāsu, izmēru un izmaiņas. Veidojums var kļūt tumšāks, mainīt krāsu vai pat būt ar dažādu krāsu apvidiem. Nekaitīgas dzimumzīmes ir apaļas vai ovālas formas, ar gludām malām, bet ļaundabīgi veidojumi neskaidrām robežām, asimetriski. Līdz ar to, ja pamanāt, ka veidojums ir mainījusi formu vai izskatās nevienmērīgs, kā arī palicis lielāks un citādāks – dodieties to pārbaudīt. Neglītā pīlēna metode strādā līdzīgi, ja veidojums ļoti atšķiras no citiem un izlec uz to fona, tad arī šādu veidojumu vēlams pārbaudīt. Ļoti bīstami ir veidojumi, kuru virsmā bez traumas veidojas kreveles, asiņošana – tos nekavējoties nepieciešams pārbaudīt.

Daudzas no minētajām pazīmēm var liecināt par melonomas, bazaliomas vai cita ādas vēža attīstību. Tās ir dzīvībai bīstamas ādas slimības, taču ir vieglāk ārstējamas un pat pilnīgi izārstējamas, ja tiek laikus atklātas. Dermatologa apmeklējumu biežums atkarīgs no ādas tipa, dažādiem riska faktoriem, bet jebkuram vēlams, ja dermatologs nekad nav apmeklēts.

Dzimumzīmju veidošanās un labdabīgas dzimumzīmes

Labdabīgu dzimumzīmju veidošanās ir saistīta ar vairākiem faktoriem – pārmantotām tendencēm veidoties dzimumzīmēm, ko nosaka mūsu individuālā ģenētika un vides faktoriem. Piemēram, ultravioletā saules starojuma ietekme uz ādu. Uz pieauguša cilvēka ādas parasti ir 10 – 40 dzimumzīmes, bet dažkārt to skaits var sasniegt 100 un vairāk. Jāuzsver, ka cilvēkiem ar ļoti daudz dzimumzīmēm ir lielāks risks saslimt ar melanomu un tā var veidoties gan no šīm dzimumzīmēm, gan ādā citviet. Vairāki pētījumi liecina, ka dzimumzīmju attīstībā nozīmīga loma ir arī UV starojumam un bērniem, kas biežāk saskārušies ar saules apdegumu, piemēram, dodoties ceļojumos, kuri saistīti ar laika pavadīšanu saulē. Pusaudžiem raksturīga izteiktāka dzimumzīmju pigmentācija un tās aug strauji, katra augoša dzimumzīme aptuveni 4-5 gadus un pēc tam augšana parasti apstājas.

Dzimumzīmes un citu veidojumu noņemšana

Atklāta ļaundabīga ādas veidojuma gadījumā, ārsts izvērtē, vai turpināt to uzraudzīt un pacientam veikt atkārtotu vizīti, vai uzreiz no veidojuma atbrīvoties. Visbiežāk ādas veidojumi tiek noņemti ar ķirurģisku izgriešanu jeb ekscīziju. Pēc veidojuma izgriešanas tiek veikta histoloģiskā pārbaude, kuras laikā iegrieztais veidojums tiek izmeklēts ar mikroskopu laboratorijā un tiek noteikta gala diagnoze.

Ja veidojums ir skaidri redzams ādas virsmā un labdabīgs, tad to ir iespējams noņemt izmantojot lāzeri, šķidro slāpekli vai ar speciāliem medikamentiem. Taču, ja pirms šīs ārstniecības nav tikusi veikta veidojuma biopsija, tad var nebūt iespējams noteikt vai tas bijis labdabīgs, tādēļ pirms šādas ārstniecības bieži tiek veikta biopsija.

Kā pasargāt savu ādu?

Lielākais ādas vēža un daudzu saslimšanu ierosinātājs ir ultravioletais (UV) starojums. Tādēļ, lai pasargātu savu ādu no nopietnām kaitēm un novecošanas, no tā ieteicams maksimāli izvairīties. Karstās vasaras dienās uzturēties ēnā, izvēlēties apģērbu ar garām piedurknēm un garām bikšu starām, kā arī lietot cepures ar platu malu, kas noēnos seju. Tāpat nedrīkst aizmirst par jutīgo ādu ap acīm, kuru pasargās regulāra saulesbriļļu lietošana. Izvēloties saulesbrilles pievērs uzmanību stikliņu pārklājumam, lai tās tiešām aizsargā pret kaitīgo UV starojumu. Noderīgs rīks UV radītā riska novērtēšanai ir UV radiācijas indekss.

Gjensidige eksperti atgādina, ka būtu ieteicams izvairīties arī no iekštelpu sauļošanās iekārtām un solārijiem. Šo iekārtu darbības pamatā ir intensīva ādas pakļaušana UV starojumam, kas arī šajā gadījumā ir nevēlama ādai.

Turpretim ikdienas higiēnā, tāpat kā tīrīt zobus divas reizes dienā, būtu jāievieš saules aizsargkrēms. Aizsardzību var nodrošināt produkti, kuru sastāvā ir UV starus bloķējošas vielas un šādus produktus apzīmē ar SPF – saules aizsardzības faktors. Jāņem vērā, ka dienas laikā saules aizsarglīdzeklis ir arī jāatjauno un atkārtoti jāuzklāj, jo svīstot, berzējot ādu, kustoties tas nolobās un aizsardzība zūd. SPF vērtība aprēķinātā aizsarglīdzekļu testos un tā raksturo ādas apdeguma veidošanās aizkavēšanos un saistīta ar produkta spēju atstarot vai absorbēt UV starus. Piemēram, SPF 50+ bloķē 98% UV starojuma, bet SPF 15+ tikai 93.3%, tādēļ SPF 15+ produktus var lietot, kad saule nav tik intensīva vai saulē jāuzturas īsāku brīdi. Sievietēm, kas ikdienā lieto kosmētiku tas varētu šķist izaicinoši, bet arī dekoratīvās kosmētikas zīmoli ir spēruši lielu solim pretim ādas aizsardzībai un daudzi produkti šobrīd sniedz aizsardzību attiecīgi uz produktiem tiek norādīta SPF vērtība. Lūpas ir sevišķi jutīga āda un uz tām vēlams lietot lūpu balzāmu ar SPF. Svarīgi uzklāt aizsarglīdzekli pietiekamā daudzumā, jo bieži aizsarglīdzekļi tiek uzklāti pārāk plānā kārtā un nedod paredzēto efektu.

8 vienkārši vingrinājumi līdzsvara uzlabošanai

28/02/2023

Mainoties laika apstākļiem, vērts atsvaidzināt iemaņas, kā pārvietoties pa slidenām ietvēm un nepakrist uz apledojušajiem namu sliekšņiem, tādējādi rūpējoties par savu veselību. „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte – fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste „Veselības centru apvienībā” (VCA) – mudina paturēt prātā vismaz astoņus ikdienā realizējamus ieteikumus līdzsvara nostiprināšanai.

Uzmanība atmaksājas

“Termometra stabiņam atkal noslīdot zem nulles, turklāt temperatūrai diennakts laikā krasi mainoties, ikvienam jābūt uzmanīgam, ejot pa slidenām un sasnigušām ietvēm vai ceļiem, taču īpaši jāuzmanās gados vecākiem cilvēkiem, kuriem ir lielāks risks gūt traumas un atlabšanas process nereti ir ilgāks un sāpīgāks. Lai mazinātu iespēju pakrist, cilvēkiem ieteiktu nekautrēties lūgt palīdzību līdzcilvēkiem pāriet ielas slideno posmu, ejot, atbalstīties pret spieķi, vienmēr līdzi paņemt mobilo telefonu,” stāsta “Mēness aptieka” eksperte, VCA fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa.

Krītot uz slidenām ietvēm un ceļiem, cilvēki nereti gūst dažādus roku, kāju, gūžas un potīšu lūzumus, kuru dzīšanas process var aizņemt pat vairākas nedēļas, kā arī smadzeņu satricinājumus un citas nopietnas traumas, tādēļ ir svarīgi zināt kā šādās situācijas rīkoties. Ārste iesaka: “Lai izvairītos no negadījumiem, izejot no mājām būtu rūpīgi jāapsver apavu izvēle, kā arī jāiet bez steigas un vienmēr pievēršot uzmanību ietves vai ceļa stāvoklim.”

Līdzsvaram ir liela nozīme

Tieši ziemas mēnešos traumpunktos un slimnīcu uzņemšanas nodaļās ievērojami pieaug pacientu skaits, kuri galvenokārt guvuši traumas paslīdot uz ietvēm un ceļiem, taču statistiku papildina arī cietušie slēpošanas trasēs un slidotavās.

Guna Vītoliņa uzsver: “Līdzsvara un koordinācijas vingrojumi palīdz noturēt ķermeņa gravitācijas centru tādā stāvoklī, kas uzlabo līdzsvaru, un tādējādi aizkavē kritienus. Regulāri vingrojot, mainās ne tikai stāja, bet arī gaita: solis kļūst garāks, stabilāks, vieglāk mainīt iešanas virzienu. Aktualizējam to tagad, kad ietves slidenas, bet līdzsvara treniņiem ir liela nozīme ikdienā visa gada garumā neatkarīgi no gadalaika.

Fizisko aktivitāšu laikā uzlabojas nervu impulsi un jutība nervu receptoros. Kopumā palielinās fiziskā izturība un dzīves kvalitāte. Īpaši jāakcentē kognitīvo funkciju pierādīta uzlabošanās, veicot ilgstošas fiziskās aktivitātes. Pat zemas intensitātes treniņi uzlabo atmiņu, uzmanību, koncentrēšanās spēju, palielinās informācijas apstrādes ātrums.”

8 vienkārši vingrinājumi līdzsvara uzlabošanai

Lai gūtu priekšstatu par savu līdzsvara izjūtu, pacel vienu kāju un pārbaudi, cik ilgi to vari noturēt nesvārstoties. Savukārt, lai pārbaudītu līdzsvaru kustībā, mēģini pastaigāt kā pa auklu.

Regulāri izpildot līdzsvara vingrojumus, laika gaitā šiem diviem uzdevumiem vajadzētu veikties krietni labāk.

Uz vienas kājas

Lai to veiktu, svarīgi pieturēties pie krēsla atzveltnes vai citas stabilas virsmas. Pacel celī saliektu kāju (vēlams – 45 grādu leņķī) un noturi 10 sekundes. Atkārto 10-15 reizes un pēc tam to pašu veic ar otru kāju. Ar laiku, līdzsvara izjūtai uzlabojoties, iespējams, nebūs nepieciešams pieturēties, lai veiktu šo vingrinājumu.

Svara pārvietošana

Stāvot ar kājām gurnu platumā, lēnām pārnes svaru uz vienu kāju, nedaudz paceļot otru kāju. Tādā pozā paliec 20-30 sekundes. Pēc tam to pašu atkārto ar otru kāju.

Papēdis – purngals

Ej lēni taisnā līnijā, liekot cieši soli pie soļa, pieskaroties ar papēdi otras pēdas pirkstgaliem. Atbalstam vari izmantojot sienu, ja jūtaties nestabili. Šādi ieteicams veikt 20 soļus.

Kāju – uz mugurpusi

Stāvi taisni, pieturies pie krēsla atzveltnes. Virzi vienu kāju atpakaļ, noturi to nedaudz saliektu aptuveni vienu sekundi. Atkārto 10-15 reizes ar vienu kāju, tad – ar otru.

Uz pirkstgaliem

Šis vingrinājums var palīdzēt padarīt stiprākus potīšu muskuļus. Turies pie krēsla vai sienas, lai nekristu, stāvi ar kājām plecu platumā. Pacelies uz pirkstgaliem, tad – nostājies atkal uz pilnas pēdas. Atkārto vingrinājumu 10-15 reizes. Atpūties un veic vēl vienu piegājienu.

Pietupieni

Lai padarītu stiprākus kāju un iegurņa muskuļus, ieteicams praktizēt pietupienus. Stāvi tā, lai kājas gurnu platumā, saliec ceļus un virzi dibenu uz aizmuguri, it kā censtos apsēsties. Turi svaru papēžos un rokas – vai nu priekšā, vai uz augšstilbiem. Atkārtojiet 10 reizes.

Ja tas ir pār grūtu, no stāvus pozīcijas mēģini lēnām apsēsties krēslā, neizmantojot rokas.

Sānu soļi

Virzies maziem solīšiem uz sāniem, liekot kāju pie kājas. Mēģini šādi šķērsot istabu un atpakaļ, lai strādātu uz abām ķermeņa pusēm. Šī kustība stiprina gūžas un augšstilba muskuļus.

Joga un pilates

Lai saglabātu līdzsvaru, ir nepieciešami muskuļi, kas notur ķermeni stāvot, staigājot vai veicot citas kustības. Joga un pilates ietver kustības, kas palīdz šos muskuļus stiept un stiprināt. Taču, pirms uzsākt nodarbības, obligāti jākonsultējas ar ārstu. Svarīgi, lai šādas nodarbības vada sertificēts speciālists.

Jo lielāka steiga, jo ātrāks solis. Ātrā solī ir lielāks risks nokrist, jo nav taču laika skatīties zem kājām!

“Slidenos laika apstākļos nedrīkst steigties. Ja zaudēsim modrību, nepievēršot uzmanību, kur liekam kājas un kur atrodas mūsu ķermeņa smaguma centrs, var draudēt kritiens. Tāpēc ir vērts – ja ārā slidens, rēķināties ar papildu laiku ceļam vai arī atsevišķos gadījumos pat izvairīrties doties ārpus mājas. Laika plānošana un stabilitāte var palīdzēs saglabāt veselību,” saka „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte Guna Vītoliņa.

Horoskops: 3 horoskopa zīmes, kurām ir tendence būt pārāk atklātiem, esot attiecībās!

27/02/2023

Šīs 3 zodiaka zīmes, kurām piemīt tendence pārspīlēt savās attiecībās un būt pārāk atklātiem:

DVĪŅI

Dvīņi ir neticami tieši un godīgi. Paužot savas emocijas, viņiem patīk izteikt savu viedokli. Dvīņi ir izcili komunikatori un spēj komunicēt ar ļoti dažādiem cilvēkiem, bet viņiem bieži ir grūti pieņemt citus uzskatus par sev svarīgām tēmām, piemēram, attiecībām. Dvīņiem nākas grūti neizpaust savu viedokli, apspriežoties ar savu partneri, viņi kļūst entuziasma pilni un gūst enerģiju, bet partneri tas varētu nogurdināt.

STRĒLNIEKS

Strēlniekam ir lieliska atmiņa. Lai satuvinātos ar savu otro pusīti, viņi nepārprotami dalīsies ar visu, kas ar viņiem noticis dienas laikā. Strēlnieka zīmē dzimušie ir zinātkāri un apveltīti ar līdera dotībām. Strēlnieka vājība ir tiešums un godīgums, reizēm viņi pasaka ko tādu, ko mierīgi var neteikt, bet viņi grib būt godīgi un teiks visu!

ŪDENSVĪRS

Ūdensvīri mēdz pārkāpt noteikumus un rīkoties pretrunā tam, ko sabiedrība uzskata par pieņemamu. Viņi var neapzināties, ka dažas tēmas tiek uzskatītas par privātām vai par tām nav pareizi runāt noteiktās situācijās… Ūdensvīra vājība ir rīkoties pēc sava prāta, uzskatot, ka otrajai pusītei tas gluži vienkārši ir jāpieņem.

Ziemas nogurums: Kas tas ir un kā rīkoties, lai atgūtu enerģiju?

27/02/2023

Dažkārt pamostoties no rīta jau esam noguruši, izjūtam nespēku, bieži vien vainojam sliktu miegu. Reizēm var šķist, ka nespēks un enerģijas trūkums ir iedomāts un pat neaizdomājamies, ka arī gadalaikiem un to maiņām ir liela ietekme uz mūsu organismu. Kas rada tā saukto ziemas nogurumu un kā par sevi parūpēties, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Zudusi enerģija jeb kas ir ziemas nogurums?

Tumšo un auksto dienu periods jau tuvojas noslēgumam, bet joprojām varam izjust lielu nogurumu, grūtības no rītiem piecelties un visas dienas garumā tā arī nesajūtamies enerģiski. Lai gan tās var šķist pārejošas un laika periodam atbilstošas izjūtas, tomēr bieži vien tās ir pazīmes ziemas nogurumam. Ziemā ķermenis ražo vairāk melatonīnu – hormonu, kas regulē miegu un nomodu, savukārt serotonīnu – hormonu, kas gādā par labu noskaņojumu – saražo mazāk. Tā iemesla dēļ jūtamies gan fiziski, gan emocionāli nogurušāki.

“Mēs dzīvojam platuma grādos, kad gada aukstākajā gadalaikā saules gaismas ir daudz mazāk. Tas atstāj iespaidu uz cilvēka organismu, jo ar sauli uzņemam arī mazāk D vitamīna, un tā deficīts ir viens no iemesliem sliktai pašsajūtai. Cilvēka ķermenis arī adaptējas gadalaikiem un gada tumšajā laikā mēs kļūstam miegaināki. Nesen veikts pētījums Vācijā liecina, ka ziemas laikā cilvēka organisma procesi ir palēnināti, un rodas sajūta, ka beigusies “baterija”.^[1] Arī Latvijā cilvēki mēdz izjust pastiprinātu nogurumu, ko rada gan ziemas nogurumus, gan aizvadītā gadalaika atstātais iespaids. Turklāt ziemas nogurumam iemesls var būt arī stress,” stāsta “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. “

Mazini nogurumu ar vienkāršiem ikdienā veicamiem ieteikumiem

Ikdienā ieteicams ievērot dažus vienkāršus ieteikumus, kas palīdzēs mazināt ziemas nogurumu. Viens no tiem ir uzturēšanās svaigā gaisā, piemēram, pusdienlaikā izejot no telpas un dodoties 15 līdz 20 minūšu garā pastaigā. Noteikti jāievēro veselīgs dzīvesveids, kas izpaužas kā miega režīms, tas nozīmē iet gulēt vienā un tajā pašā laikā un mosties vienā un tajā pašā laikā katru dienu, veltot miegam 7 līdz 8 stundas, kas ir optimāls laiks, lai organisms pietiekami atpūstos. Lai būtu modrāki un enerģiskāki, ir vērts ieplānot 20 minūšu snaudu no pusdienlaika līdz trijiem dienā, lai neizjauktu miega režīmu. Ziemas periodā mēdz izmainīties arī ēšanas paradumi, piemēram, ēdot vairāk pārtikas ar lielāku ogļhidrātu un tauku daudzumu. Tā iemesla dēļ ēdienkartē jāievieš sabalansētāks uzturs, kā arī dārzeņi, augļi, ogas un citi produkti, kuri ir vitamīniem un minerālvielām bagāti.

Ne tikai sportiskas aktivitātes un miega režīms palīdz mazināt nogurumu, bet arī izklaides un nekā nedarīšana. Smiekli ir viena no labākajām enerģijas devām, savukārt pāris stundu veltīšana atpūtai mazinās ikdienas saspringto ritmu. Tuvojoties pavasarim, ir vērts piedomāt arī par dabas veltēm, ko iekļaut un lietot ikdienā, piemēram, bērzu un kļavu sulu, priežu pumpurus, diedzētas sēklas, kas ne tikai papildinās uzturu, bet arī sniegs vitamīnu un uzturvielu devu.

Vitamīni un uzturvielas – ne tikai labsajūtai

Ziemas aukstais gadalaiks jau tuvojas noslēgumam, lēnām cilvēki kļūst aktīvāki, bet daudzi joprojām izjūt ziemas nogurumu, kas bieži vien nozīmē to, ka ir nepieciešams atjaunot vitamīnu rezerves organismā. Daži no vitamīniem un minerālvielām, kas var palīdzēt ar noguruma sajūtas mazināšanu:

B vitamīns – īpaši svarīgi ir B6 un B12 vitamīni, jo tie mazina nogurumu un nespēku. Pieaugušajiem B6 vitamīna dienas ieteicamā deva ir 1,2 – 1,5 mg dienā, savukārt B12 tie ir 2,4 mg dienā. Pārtikas produktos šie vitamīni ir sastopami aknās, sojas pupiņās un pienā, riekstos, zivīs, gaļā un olās.
C vitamīns – svarīgs, lai mazinātu nogurumu un nespēku. No produktiem katru dienu jāēd tādi ar šo vitamīnu bagāti produkti kā upenes, pētersīļi, sarkanie pipari, zemenes, kivi, citroni, apelsīni, brokoļi un citi produkti. Ieteicamā deva sievietēm ir 75 mg dienā, bet vīriešiem – 90 mg dienā.
D vitamīns – tas ir viens no svarīgākajiem vitamīniem, ko arī ieteicams reizi gadā pārbaudīt asins analīzēs, jo ziemā nesaņemam pietiekoši daudz saules gaismas, kas rada D vitamīna deficītu, izraisot nogurumu un pavājinātu imūnsistēmu. Pieaugušajiem noteiktā dienas deva ir 4000SV. No produktiem ieteicams lietot, piemēram, lasi, siļķi, gaļu, aknas, olu dzeltenumus.
Dzelzs – tā ir svarīga uzturviela, kas atbild par noguruma un nespēka samazināšanu, jo tā deficīts ir viens no visizplatītākajiem, ar ko biežāk saskaras sievietes un kas ietekmē organismu un labsajūtu. Tā trūkums var izraisīt anēmiju, tāpēc sievietēm dienā ieteicams uzņemt 15 mg, savukārt vīriešiem – 9 mg dzelzs. Dzelzi saturoši produkti ir aknas, gaļa, dateles, zivis, pākšaugi, sēklas un tumšā šokolāde. Lai būtu pārliecināti, ka organismam netrūkst dzelzs, reizi gadā ir ieteicams veikt asins analīzes.
Magnijs – tā ieteicamā deva ir 300 mg diennaktī. Auzu pārslas, rīsi, zivis, zaļumi, pupas, rieksti, kartupeļi, tumšā šokolāde, kivi, banāni un avenes arī ir bagātīgs šīs uzturvielas avots. Magnijs ne tikai var palīdzēt samazināt nogurumu, bet arī var veicināt normālu nervu sistēmas un muskuļu darbību.

Konsultējoties ar farmaceitu, vitamīnus ir iespējams izvēlēties gan piemērotus vecumam, gan pēc ērtākās uzņemšanas formas. Lai sasniegtu optimālo līmeni visiem organismam nepieciešamajiem vitamīniem, farmaceite iesaka kompleksos vitamīnus padzert divu līdz trīs mēnešu kursa veidā.

Kad ir pamats uztraukumam?

Nogurums un enerģijas trūkums ir bieža parādība cilvēku vidū, taču noteikti ir jāizvērtē pazīmes. Ja vienkārši negribam celties, tas ir ziemas nogurums, taču brīdī, kad nav ne spēka, ne enerģijas ko darīt un kad nogurums traucē ikdienā strādāt un darboties, tas ir nopietns signāls, ka ir laiks dodies pie ģimenes ārsta, kurš varēs nozīmēt analīzes, lai pārbaudītu veselības stāvokli kopumā.

^[1] https://news.yahoo.com/feeling-tired-humans-may-more-090504737.html?guccounter=1&guce_referrer=aHR0cHM6Ly93d3cuZ29vZ2xlLmNvbS8&guce_referrer_sig=AQAAALtm_7jfd7PTlUBkXQXKC8h9sis0HagYx61559KyTquTbCABfVOvJKReSuGzyRpd647yFhAIV9_FdT-gITVcyoQYaQlEXtkiS2cRiuS_d9hyLWVJnUSSTvNqfLBJzFeCwhVeDfMBG6kGKPU8NQqZLbMZHFXAloXvrp8gJthJk0Oi

Martā Latvijā vēl gaidāms sals un sniegs

27/02/2023

Nākamnedēļ gaisa temperatūra Latvijā bieži pakāpsies virs nulles, bet no nākamās nedēļas beigām gaidāms aukstāks laiks, prognozē sinoptiķi.

Iespējams, pirmo reizi kopš 2018.gada marta vidējā gaisa temperatūra būs zemāka par normu, kas globālās sasilšanas ietekmē paaugstinājusies no -1,3 grādiem 1961.-1990.gadā līdz +0,2 grādiem 1991.-2020.gadā. Pēdējos desmit gados tikai divas reizes – 2013. un 2018.gadā – pavasara pirmais mēnesis Latvijā bijis auksts, vidējā gaisa temperatūra šajos gados bija attiecīgi -5,5 un -2,4 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Pirmdien, 27.februārī, Latvijā būs pārsvarā sauss un saulains laiks. Gaisa temperatūra no rīta pazemināsies līdz -11..-16 grādiem, bet vietām piekrastē un arī tur, kur vēl nebūs izklīduši mākoņi, temperatūra būs -4..-9 grādi. Dienā, pūšot lēnam ziemeļrietumu vējam un sildot saulei, maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +3 grādiem Kurzemē līdz -4 grādiem Latgalē.

Otrdiena būs mākoņaināka, dažviet gaidāma migla un nelieli nokrišņi, gaiss iesils līdz +1..+6 grādiem. Arī turpmākajās dienās gaisa temperatūra pakāpsies virs nulles, bet naktīs daudzviet gaidāms sals. Kurzemē un Zemgalē nokusīs sniegs, bet, sākot ar nedēļas beigām, sniega sega veidosies no jauna.

Marta pirmajā pusē no jūras nākoši mākoņi vietām valsts rietumu un centrālajā daļā sagādās stipru snigšanu, iespējams arī putenis. Gaisa temperatūra naktīs nereti noslīdēs zem -10 grādiem, dienas bieži būs saulainas.

Kas vulkānam vēderā: Snaudošie un aktīvie milži Eiropā un pasaulē

27/02/2023

Mūsu valsts, par laimi, pasaules kartē atrodas vietā, kur nav ne zemestrīču, ne vulkānu izvirdumu draudu, taču ne tik tālu no mums Eiropā ir vairāki desmiti aktīvu vulkānu, kas ir ne tikai interesants pētniecības objekts, bet arī nopietns drauds vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, vēsta kanāls “National Geographic”.

Nesenais piemērs ir Kumbre Vjeha vulkāna izvirdums Kanāriju arhipelāga salā Palmā, kas ilga 85 dienas – no 2021. gada 19. septembra līdz 25. decembrim. Iepriekš šis vulkāns bija klusējis 50 gadus.

Par laimi teju trīs mēnešus ilgušais nesenākais izvirdums, kas notika pirms diviem gadiem, neprasīja cilvēku dzīvības. Pēc tā sākuma tika evakuēti aptuveni septiņi tūkstoši vietējo iedzīvotāju un 500 tūristi. Bija iznīcinātas vairāk nekā 3000 ēkas, lava bija noklājusi zemi 1000 hektāru lielā platībā. Lēšams, ka nodarītie materiālie zaudējumi mērāmi teju miljardu eiro apmērā.

Raidījuma “Kanāriju salas: dzimušas ugunī”, kura pirmizrāde būs skatāma 28. februārī plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”, skatītājiem būs iespēja apbrīnot pārsteidzošo dabas spēku. Ekskluzīvos augstas izšķirtspējas kadros būs redzamas arī pārmaiņas, ko izraisījis Kumbre Vjeha vulkāna izvirdums.

Kas padara vulkānu par aktīvu

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs un vadošais pētnieks Dr. geol. Jānis Karušs skaidro, ka par aktīviem vulkāniem sauc tādus, no kuriem izdalās, piemēram, lava vai gāzu mākoņi, proti, tajos notiek kāda darbība. Tie var būt periodiski aktīvi – reizi mēnesī vai desmitgadē. Neaktīvi vulkāni, savukārt, ir tādi, no kuriem nekas neizdalās un, visdrīzāk, arī neizdalīsies.

“Šobrīd ir skaidrs, ka daudzās vietās, kur kādreiz ir bijuši vulkāni, izvirdumi nekad vairs nenotiks. Piemērs tam ir daudzās salas Klusajā okeānā, arī dažas no Havaju salām, kas ir tālu no augšupejošās mantijas plūsmas. Tur arī vulkāniska aktivitāte visdrīzāk vairs netiks novērota,” stāsta Dr. geol. Jānis Karušs.

Jāpiebilst, ka 2022. gada nogalē Havaju salās pasaulē pirmoreiz 40 gadu laikā notika pasaules lielākā aktīvā vulkāna – Maunaloa izvirdums. Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Ģeoloģijas dienesta datiem, Maunaloa kopš 1843. gada ir izvirdis 33 reizes. Iepriekšējais izvirdums reģistrēts 1984. gadā, taču tas neapturēja cilvēkus, kas vēlējās apmesties šajā apvidū. Kopš 80. gadiem iedzīvotāju skaits ir teju dubultojies un šobrīd vulkāna tuvumā dzīvo ap 200 000 cilvēku.

“Cilvēkam nav paredzēts dzīvot vietās, kur ir plātņu robežas. Bet tie, kas dzīvo tādos reģionos daudzās paaudzēs, rēķinās ar to, ka vulkāna izvirdums var notikt. Reizēm pats izvirdums nav tas bīstamākais, jo tā rezultātā izdalās indīgas gāzes, kas var uzkrāties zemākās vietās un arī no tā ir jāuzmanās,” brīdina LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs un vadošais pētnieks.

Slavenais Vezuvs joprojām aktīvs

Viens no pazīstamākajiem vulkāna izvirdumiem pasaules vēsturē notika Neapoles līča krastā mūsu ēras 79. gadā. Līdz tam šis vulkāns tika uzskatīts par apdzisušu un kalna pakājē atradās neskaitāmas apdzīvotas vietas.

Vezuva izvirduma laikā tika pilnībā iznīcinātas pilsētas Pompeji, Herkulāna, Oplonta un Stabija. Pēc mūsdienu aplēsēm toreiz bojā gāja ap 20 000 – 25 000 cilvēku.

Nākamais, ļoti spēcīgs Vezuva izvirdums notika 1631. gadā, tas ilga divas nedēļas un prasīja apmēram 1500 upurus. Turpmāk Vezuva izvirdumi notika ar 10 līdz 30 gadu intervālu. 20. gadsimtā reģistrēti divi – 1906. un 1944. gadā.

Vezuvu patlaban uzskata par vienu no bīstamākajiem pasaulē, jo tā tuvumā dzīvo aptuveni trīs miljoni cilvēku. Tas ir vienīgais aktīvais vulkāns kontinentālajā Eiropā. Itālijas Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts mēra katru zemestrīci ap vulkāniem, analizē to izdalītās gāzes un novēro zemes deformāciju, kas ir pazemes aktivitātes indikatori.

Ir izstrādāts arī ārkārtas plāns, kurā izklāstīts, kā evakuēt Neapoles apgabala iedzīvotājus, ja pēc datiem secinātu, ka izvirduma tuvošanās ir nenovēršama. Tomēr, pēc jaunākām zinātnieku prognozēm, nākamais lielais Vezuma izvirdums ir sagaidāms ne ātrāk kā pēc apmēram 100 – 200 gadiem.

“Mēs nevaram droši apgalvot, ka pēc, piemēram, 50 gadiem notiks konkrēta vulkāna izvirdums, jo tā mehānisms līdz galam tomēr nav izprasts. Mēs varam tikai reaģēt neilgi pirms izvirduma, jo novērojam dažādas parādības, kas liecina par to, ka, visdrīzāk, drīz notiks izvirdums,” stāsta Dr. Geol. Jānis Kairišs.

Viņš arī piebilst, ka zinātnieki novēro siltumplūsmu magmas kambarī zem vulkāniem, un arī to, kādas specifiskas gāzes izdalās. Ir arī vēl viens uzticams indikators.

“Parasti, kad magma laužas uz augšu un plūst tuvāk Zemes virskārtai, tas saistās ar lokālām zemestrīcēm, kuras zinātnieki novēro ar sensoru palīdzību. Papildus var mērīt arī gravitācijas lauka izmaiņas. Bieži mēdz būt novērojama arī neliela Zemes pacelšanās,” skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs un vadošais pētnieks.

Īslandes vulkāni arī nesnauž

Īslande ir viens no tiem pasaules reģioniem, kuros vulkāniskā aktivitāte mūsdienās ir ļoti augsta. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs un vadošais pētnieks Dr. geol. Jānis Karušs skaidro, ka Īslande atrodas uz tā saucamā “karstā punkta” un to šķērso robežjosla, kurā notiek Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektonisko plātņu savstarpēja attālināšanās.

Šajā Ziemeļeiropas valstī ir apmēram 200 vulkānu, no kuriem 35 tiek uzskatīti par aktīviem. Slavenākais no tiem, protams, ir Eijafjadlajegidls, kurš atrodas apmēram 200 km uz austrumiem no Īslandes galvaspilsētas Reikjavīkas. Šis vulkāns tika uzskatīts par snaudošu gandrīz 200 gadus – kopš pēdējā izvirduma 1821. gadā.

Vai iespējams apturēt izvirdumu

Trīs mēnešus ilgušo Kumbre Vjeha izvirdumu Kanāriju salās kāds vietējais politiķis piedāvāja apturēt, iemetot vulkānā spridzekli. Šo ideju daudzi izsmēja, tomēr pasaulē bija gadījums, kad šāds piedāvājums arī ticis realizēts. Proti, 1935. gadā ASV armija ar spridzekļiem centās novirzīt Maunaloa vulkāna lavas plūsmas Havaju salās. Nedēļu pēc spridzināšanas lavas plūsma tik tiešām apstājās.

Tas ļāva ASV militāristiem pavēstīt, ka misija ir izdevusies. Jāatzīmē, ka daudzi speciālisti bija skeptiski, jo uzskatīja, ka lavas plūsma izbeidzās pati no sevis, un ka šis process vienkārši sakrita ar spridzināšanas laiku.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs un vadošais pētnieks Dr. geol. Jānis Karušs saka, ka teorētiski siltumu no vulkāna varētu atsūknēt, lai novērstu izvirdumu. Taču jāņem vērā, ka enerģijas daudzums ir tik liels, ka praksē to realizēt nebūtu iespējams.

“Apturēt vulkāna izvirdumu, diemžēl, nav mūsu spēkos un diez vai pārskatāmā nākotnē tāda iespēja būs,” saka Dr. geol. Jānis Karušs. Viņš gan piebilst, ka strauji attīstošais tehnoloģiju laikmets varētu rast iespēju paredzēt iespējamos izvirdumus vēl savlaicīgāk.

Aizraujošajā raidījumā “Kanāriju salas: dzimušas ugunī”, kura pirmizrāde būs skatāma 28. februārī plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”, skatītājiem būs iespēja, neizejot no mājām, sekot līdzi ģeologiem un vulkanologiem, kas pētīja 85 dienas ilgušo izvirdumu. Tāpat būs iespēja uzzināt par Latvijas tūristu iemīļotā galamērķa – Kanāriju salu – veidošanās vēsturi!

Sieviete, kurai suns nokoda augšlūpu, parāda savas sejas uzlabojumus pēc veiktajām operācijām! (+VIDEO)

26/02/2023

Kad Bruklinai bija 21 gads, viņa 3. novembrī piedzīvoja ļoti liktenīgu negadījumu. Jaunā sieviete guva traumas, kuru dēļ mainījās visa viņas dzīve.

Bruklinai uzbruka pitbuls, suns, kura galvu viņa glaudīja, bet tad suns nezināmu iemeslu dēļ piecēlās kājās un uzbruka viņai! Suns ar zobiem ieķērās Bruklinas sejā un sāka to intensīvi purināt. Šajā negadījumā viņa zaudēja gan augšlūpu, gan daļu no sava deguna. Bruklina atklāj, ka šis uzbrukums ildzis vien 45 sekundes.

Jauniete ļoti aktīvi dalās par šo situāciju savā “Instagram”, savā profilā, viņa raksta:

“Būšu godīga, man ir bail par manu nākotni. Vai es vēl jelkad varēšu pasmaidīt vai ēst normāli? Šis ir sākums ilgam atlabšanas ceļam.”

Video

23 gadus vecā Bruklina savos “Tik Tok” un “Instagram” profilos ieguvusi krietnu pulku sekotāju, kuri jūt līdzi viņas izaugsmei ceļā uz estētiskas sejas izveidi. Bruklina savos sociālajos tīklos regulāri publicē jaunus videoklipus, kuros atrāda savas ikdienas gaitas, gan dara zināmu par veiktajām procedūrām un operācijām.

Sieviete, kura izskatās kā komiķis Džims Kerijs! (+VIDEO)

26/02/2023

Komiķe Hetere Šo ir ļoti līdzīga komiķim un aktierim – Džimam Kerijam. 34 gadus vecā komiķe atzīst, ka līdzību ar Džimu saskatījusi jau agrā bērnībā!

Hetere atklāj, ka bērnībā, kad bija iznākusi filma “Eiss Ventura: Zvēru detektīvs”, viņai patika atainot filmā redzamos jokus. Viņas auklīte ievērojusi, ka jaunā meitene ir ļoti talantīga!

Komiķe atklāj, ka viņu visu dzīvi ir salīdzinājuši ar Džimu Keriju!

“Daudzi domā, ka mani tas varētu aizskart, bet es to esmu dzirdējusi visu savu dzīvi. Es pie tā esmu pieradusi.”

Hetere jau no bērnības vēlējusies kļūt par komiķi:

“Dažreiz ir grūti pierādīt, ka es esmu es pati, nevis tikai kāda slavena komiķa līdziniece. Es apzinos, ka mana līdzība Džimam Kerijam ir savā veidā ietekmējusi manu karjeru, bet es zinu, ka spēju sasniegt kaut ko savā karjerā arī bez tā.”

Hetere Šo nav satikusi slaveno komiķi, bet viņa atzīst, ka būtu forši, ja tas kādreiz izdotos! Savu “TikTok” jaunā sieviete izveidoja Covid-19 pandēmijas laikā un viņa nemaz necerēja, ka cilvēki būs tik atsaucīgi. Tagad var droši teikt, ka viņas karjera ir ļoti augusi, viņu pat aicina uz vairākām TV raidījumu intervijām.

Kas jāņem vērā, ievērojot gavēni? Iesaka speciālisti

26/02/2023

Tuvojoties pavasarim, arvien vairāk cilvēku sāk ievērot dažādus organisma atslodzes pasākumus, piemēram, pavasara kūres vai dažādas diētas, turklāt šis ir arī Lielā gavēņa laiks. Kas ir jāņem vērā, gavējot un ievērojot atslodzes dienas? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Atslodzes dienu ievērošana ir kļuvusi arvien populārāka. Citi ievēro reliģisko gavēni, bet citi – pavasara kūres, lai tiktu galā ar ziemas nogurumu vai liekajiem kilogramiem, bet vēl kāds vienkārši vēlas uzlabot savu pašsajūtu. Katram cilvēkam ir savi mērķi, kādēļ ievērot attīrīšanās vai atslodzes pasākumus, bet ir nepieciešams arī ieklausīties speciālistos, lai šis periods būtu pēc iespējas veselīgāks mūsu organismam.

Kādēļ vēlamies ievērot atslodzes periodus?

Daba mums ikdienā pasaka priekšā daudzas norādes. Pavasarim tuvojoties, mums tā vien gribas kļūt vieglākiem gan fiziskā, gan garīgā nozīmē. Arī ēdienos vēlamies iekļaut vairāk zaļumu, dzeram koku sulas, diedzējam mikro zaļumus un meklējam pirmās skābenes, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Mūsu steidzīgajā ikdienā nereti kaut ko apēdam, izdzeram par daudz, tādēļ, pavasarim tuvojoties, vēlamies ar sevi vienoties un palīdzēt savam ķermenim justies labāk, ievērojot dažādas organisma atslodzes metodes. Šobrīd modē ir dažādi uztura ierobežojumi, piemēram, intervālā ēšana, atslodzes dienu ievērošana, veģetārisms vai kilokaloriju daudzumu samazināšana. Tas parāda, ka mūsu organismi saka priekšā, ka ir nepieciešams ēst nedaudz “vieglāk”, saka uztura speciāliste.

Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka gavēt nedrīkst grūtnieces, bērni un cilvēki ar veselības problēmām!

Gavēņa veidi

Ir svarīgi saprast, kāpēc un kādu gavēni tieši vēlamies ievērot. Gavēņa ievērošanai var izvēlēties divus laika periodus, kristīgo vai dabas kalendārā noteikto laiku no ziemas meteņiem līdz pavasara saulgriežiem, vai pat izveidot savu personīgo laika periodu. Gavēnis mūsdienu izpratnē ir atteikšanās no kaut kā – no tā, kas tev traucē. Visbiežāk gavēņa laikā ievēro vai nu kristīgā gavēņa noteikumus, vai atsakās no saldumiem, balto miltu izstrādājumiem, pusfabrikātiem, gaļas vai alkohola. Ja no ikdienas ēdienkartes izņemam ārā šos produktus, kas mūsdienu steigā kādam dominē par daudz, nekāds kaitējums organismam nenotiek, skaidro uztura speciāliste.

Gavēnis var būt arī labs laiks, lai vairāk pievērstos savai fiziskajai veselībai, piemēram, atmetot smēķēšanu vai samazinot viedierīcēs vai pie TV pavadīto laiku, kas ļautu izbrīvēt laiku hobijiem, sporta aktivitātēm, pastaigām un pilnvērtīgam miegam, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Galvenais ir saprast, vai vēlies to darīt un kā tieši – izdomā, vienojies ar sevi par to, kā to darīsi. Gavēni ierasts ievērot četrdesmit dienas, kas ir gana ilgs laiks un ļauj nostiprināt savus paradumus.

Ieteikumi, ievērojot gavēni

Lai gavēnis noritētu veiksmīgāk, uztura speciāliste L. Sondore un BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece iesaka ievērot šādus padomus:

Lai uzņemtu visus vitamīnus, minerālvielas un olbaltumvielas, vairāk ēdiet dārzeņus, ogas, augļus, saknes, zaļumus, pākšaugus, graudaugus un lietojiet skābpiena un skābētos produktus.
Svarīgi sekot līdzi šķidruma uzņemšanai. Dzeriet dienā kādu glāzi vairāk – tīru ūdeni, zāļu tējas, vēlāk var noderēt arī bērzu sulas.
Jau pirms gavēņa ievērošanas, izdomājiet un izplānojiet, kā rīkosieties situācijā, ja ļoti kārosies produktu, no kuriem būsiet atteicies.
Ja ir sastādīts plāns, ko darīt vai nedarīt gavēņa laikā, pieturieties pie tā! Ja jau laicīgi zināt, ka kādā dienā nevarēsiet visu precīzi ievērot, piemēram, svētkos, izdariet izņēmumu, bet nākamajā dienā esiet atpakaļ iesāktajā ritmā.
Sākumā organisms var dažādi reaģēt uz ēdienkartes maiņu – var būt nogurums, kādam var sāpēt galva, var mainīties vēdera izeja. Tādēļ ieteicams izstāstīt savam ģimenes ārstam par saviem plāniem – iespējams, ir jānodod pilna asins analīze, lai izvērtētu veselības stāvokli.
Gavēņa laikā sākam jaunus ieradumus, piemēram, plānot iepirkumus, maltītes, sākam mājās vairāk gatavot ēdienus līdzņemšanai. Atcerieties, ka jaunos ieradumus, kuri iegūti gavēņa laikā, būtu labi saglabāt arī turpmāk!

Receptes izmēģināšanai gavēņa laikā

Brokastu dzēriens – kefīrs ar kamu

Glāzē kefīra ieber ēdamkaroti kamas un samaisa. Pēc garšas var pievienot mikrozaļumus, saldētas ogas. Tā būs viegla skābpiena un pilngraudu maltīte dienas startam! Kamai var pievienot arī samaltas vai nesamaltas linsēklas, ceļteku klijas.

Grūbu salāti ar lazdu riekstiem

Grūbu salātiem ar lazdu riekstiem 4 personām būs nepieciešama 1 glāze grūbu, 50 grami sasmalcinātu lazdu riekstu, 50 grami kaltētu dzērveņu, 1 sīpols, 2 burkāni, šķēle ķirbja, 1 ķiploku galviņa, extra virgin olīveļļa, sāls, pipari, kaltēts rozmarīns un timiāns pēc izvēles.

Pagatavošana:

Grūbas iepriekšējā vakarā iemērc aukstā ūdenī.
Sīpolu smalki sakapā. Katliņā ielej nedaudz olīveļļas un apcep 2-3 minūtes sīpolus, līdz tie kļūst zeltaini. Pievieno grūbas, riekstus un pārlej ar ūdeni. Uzliek vāku un gatavo aptuveni 45 minūtes. Kad grūbas ir gandrīz mīkstas, pievieno dzērvenes un šķipsniņu sāls.
Dārzeņus notīra, sagriež nelielos gabaliņos, samaisa ar eļļu un garšvielām. Ķiploka galvu pārgriež uz pusēm un pievieno pannas saturam. Uzkarsē cepeškrāsni uz 200 grādiem, cep aptuveni 40 minūtes.
Grūbas un dārzeņus var pasniegt lielā bļodā – sajauktus kopā vai ēst nesajauktus.

Uztura speciāliste iesaka, ka labi garšos gan miežu, gan speltas miežu grūbas, bet ātrākam variantam var izmantot pērļu grūbas. Izmantojiet arī sezonas dārzeņus pēc izvēles un pievienojiet ēdienam daudz zaļumu un garšvielu.

Keitai Midltonei gadījusies smieklīga ķibele ar plānajām pankūkām (+VIDEO)

24/02/2023

Velsas princese Keita Midltone nesen apciemoja Oksfordas veco ļaužu pansionātu. Princeses tikšanās noritēja jaukā gaisotnē, Keita tikās ar pansionāta darbiniekiem un iedzīvotājiem.

Šī jaukā vizīte neiztika bez kāda amizanta mirkļa – Keita cepa plānās pankūkas un piedzīvoja “nelielu” neveiksmi, viņa ilgi centās apgriezt pankūku uz otru pusi un pat pajokoja, ka šādi pankūkas cept labāk nevajagot! Klātesošajos tas izraisīja pamatīgus smieklus. Šis mirklis pat ir nofilmēts video!

Video

Seriālu bērni, kuri izauga TV skatītāju acu priekšā! (+FOTO)

24/02/2023

Jaunie aktieri, kuri attēlo iemīļoto seriālu galveno varoņu bērnus, agri iegūst popularitāti, burtiski pieaugot kameru un skatītāju acu priekšā, daudzi no viņiem izvēlās turpināt karjeru aktiermākslā un kļūst par lielām zvaigznēm, vēsta kanāli “FOX” un “Fox Life”.

Spilgts piemērs ir “Oskara” un daudzu citu balvu ieguvējs Leonardo Dikaprio. Pusaudža gados viņš spēlēja vairākos seriālos, no kuriem Latvijas skatītājiem pazīstamākais ir leģendārā ziepju opera “Santa Barbara”. Jauniņais Leonardo tēloja vienu no galvenajiem varoņiem – Meisonu Kepvelu – 12 gadu vecumā, pats esot jau 16 gadus vecs.

Pirmos panākumus šovbiznesā ar lomām seriālos guvušas arī tādas slavenības, kā Bens Afleks, Raiens Goslings, Kristians Beils, Džesika Alba, Mailija Sairusa, Selēna Gomesa, Šaija Labēfs un daudzi citi.

Kas to lai zina, iespējams, ka starp šobrīd seriālos redzamajiem jaunajiem censoņiem ir topošais “Oskara” laureāts! Kanāli FOX un “Fox Life” piedāvā iepazīties ar aktieriem, kas populārajos seriālos tēloja galveno varoņu bērnus!

Rika Graimsa dēls Karls

Pēc Roberta Kirkmana komiksu sērijas motīviem tapušais seriāls “Staigājošie miroņi”, kas skatāms darbdienās plkst. 23.00 kanālā FOX, par notikumiem postapokaliptiskajā pasaulē 11 sezonu garumā piesaistīja miljoniem skatītāju visā pasaulē. Daudzu atmiņā it īpaši palicis jaunais amerikāņu aktieris Čandlers Rigss, kas tēloja Rika dēlu Karlu Graimsu, kurš gan, skatītājiem par nožēlu, pameta seriālu astotajā sezonā.

Čandlers Karltons Riggs piedzima 1999. gada 27. jūnijā Atlantā, Džordžijas štatā. Aktiera karjeru talantīgais puika uzsāka jau četru gadu vecumā. Savā debijas reizē uz teātra skatuves viņš spēlēja lomu izrādē “Ozas zemes burvis” pēc Laimena Frenka Bauma slavenā darba. Viņš ir piedalījies arī citās Atlantas teātra “Fox” izrādēs. Būdams tikai piecus gadus vecs, Čandlers ieguva savu pirmo lomu kino, turklāt filmā par zombijiem. Tieši šis žanrs piecus gadus vēlāk atnesīs viņam pasaules slavu. Jāatzīmē, ka līdz Karla Graimsa lomai Čandlers paspēja nofilmēties vairākās filmās un seriālos.

Desmit gadu vecumā viņš tika izvēlēts Karla Graimsa lomai topošajā kulta seriālā “Staigājošie miroņi”. Kopumā puisis bija redzams 77 epizodēs, pēdējā viņa paradīšanās uz ekrāna bija 2018. gada februārī.

Epizode ar Karla nāvi, kurš nomira pēc zombija kodiena, šokēja seriāla fanus. Kā zināms, seriāls balstīts uz Roberta Krikmena komiksiem un tā stāsta līnija paredzēja, ka Karls apprecas ar Sofiju, abiem piedzimst meita un viņi dzīvo ilgi un laimīgi. Tomēr seriāla veidotāji nolēma Karlam piešķirt citu, dramatiskāku likteni.

Jāpiebilst, ka par savu aktiermākslas sniegumu “Staigājošajos miroņos”, Riggs piecas reizes tika nominēts un trīs reizes uzvarēja “Saturn Awards” balvu kategorijā “Labākais jaunais aktieris”. Tāpat arī viņš saņēma vairākas balvas kopā ar citiem seriāla aktieriem par labāko seriāla aktieru ansambli.

Pēc aiziešanas no “Staigājošiem miroņiem” puisis bija redzams gan televīzijas filmās, gan citos seriālos. Pašlaik viņš ir pievērsies elektroniskās mūzikas ierakstīšanai zem segvārda Eclipse. Viņš arī uzstājas kā dīdžejs.

Ričarda Kāsla meita Aleksisa

Populāra seriāla “Kāsla metode”, kas skatāms darbdienās plkst.21.00 kanālā “Fox Life”, galvenā varoņa Kāsla meitu Aleksisu (Alexis) tēloja aktrise Mollija Kvīna.

Mollija Kvīna piedzima Teksasā 1993. gada 8. oktobrī. Jau no agras bērnības ugunīgā rudmate bija redzama uz skatuves. Savu pirmo lomu viņa nospēlēja operās izrādē “Riekstkodis”, būdama vien sešus gadus jauna. Mācoties pamatskolas sestajā klasē, viņa jau piedalījās jauno aktieru atlasēs. Pēc sešu mēnešu apmācībām Mollija parakstīja līgumu ar divām talantu aģentūrām uzreiz.

2009. gadā viņa ieguva savu līdz šim pazīstamāko lomu, kuru spēlēja turpmākos septiņus gadus – Natana Filjona tēlota rakstnieka Ričarda Kāsla apķērīgo meitu. No mazas meitenes Mollija izauga par izskatīgu jaunu sievieti un pēdējās sezonās jau kļuva par detektīvu aģentūras vadītāju.

Jāpiebilst, ka nesen Mollijai bija atkalsatikšanās ar savu ekrāna tēvu citā seriāla “The Rookie” (“Jauniņais”). Filjons tajā spēlē pusmūža vīrieti, kurš izlēmis kļūt par policistu. Tiesa šoreiz Mollijai nebija Filjona meitas loma, bet gan viesmīles Sindijas.

Kerijas Matisones meita Frenija

Spriedzes pilnā seriāla “Homeland” (“Svešais starp savējiem”) galvenajā lomā ir drošsirdīgā Amerikas Savienoto Valstu Centrālās izlūkošanas pārvaldes aģente Kerija Matisone.

Lai gan Kerijas plānos nebija kļūt par māti, ceturtajā sezonā viņai piedzimst meita, kuru viņa nosauca par Freniju. Meitenītes tēvs ir Kerijas iepriekšējā sezonā bojā gājušais mīļotais Nikolass Broudijs. Frenija savu tēvu nekad nav satikusi, bet izskatās gluži tāpat kā viņš – rudiem matiem un zilam acīm. Tieši šīs līdzības dēļ Kerijai ir grūti rūpēties par meitu – katrs skatiens atgādina par Broudiju. Vienā īpaši sirdi plosošā ainā Kerija gandrīz noslīcina meitu vannā, taču pēdējā brīdi attopas.

Frenijas lomu seriālā spēlēja divi dvīņu pāri – sākumā Luna un Lotta Faizeres, bet, kad viņu attēlotā varone paaugas, lomu pārņēma cits dvīņu duets Klēra un Makena Kīnas. Šīs atraktīvās māsas nāk no daudzbērnu ģimenes, arī viņu jaunākais brālis Kolins ir aktieris. Pirms Frenijas lomas Klēra un Makena parādījās dažādos seriālos, kā arī piecu gadu vecumā debitēja uz Brodveja skatuves mūziklā “Waitress” (“Viesmīle”), kurā arī spēlēja vienu lomu.

Pirmo patstāvīgo lomu Klēra nospēlēja 2020. gadā seriālā “Lisey’s story” (“Lizijas stāsts”), kurā viņa filmējās ar tādam zvaigznēm kā Džuliana Mūra, Klaivs Ouens un Dženifere Džeisona Lī.

No darba brīvajā laikā 11 gadus jaunai Makenai patīk jāt ar zirgiem un spēlēt basketbolu, bet viņas dvīņu māsas Klēras aizraušanās ir vingrošana.

Godalgotās aktrises Klēras Deinsas un pārējo kolēģu talantīgo izpildījumu iespējams redzēt darbadienu vakaros plkst. 22.00 kanālā FOX.

Mereditas Grejas meita Zola

Kopš 2005. gada seriāls “Grejas anatomija”, kura jaunākā, 19. sezona skatāma svētdienās plkst. 19.00 kanālā “FOX Life”, ir spējis noturēt skatītāju interesi. Sižeta centrā ir ne tikai sarežģītas operācijas, bet arī mediķu privātā dzīve slimnīcā un ārpus tās.

Seriāla galvenā varone Meredita Greja pirmo reizi kļuva par māti septītajā sezonā, kad kopā ar vīru Dereku Šepardu adoptēja bāreni no Āfrikas valsts Malavi – meiteni vārdā Zola. Starp citu, Dereks bildināja Mereditu īsi pēc tam, kad, aizpildot adopcijai nepieciešamos dokumentus, viņi saņēma jautājumu par ģimenes stāvokli. Zolai bija vien seši mēneši, taču meitenītei jau bija uzstādīta smaga diagnoze – muguras smadzeņu trūce.

Zolas lomu pavisam agrīnā vecumā spēlēja dvīnes, taču kopš 11. sezonas lomu pārņēma Aniela Gambsa un spēlē to līdz šim brīdim. Tas ir viņas pirmais un līdz šim arī vienīgais darbs kā aktrisei. Taču meitenei ir tikai 12 gadi, tāpēc viņas karjera, iespējams, ir tikai sākusies.

Aniela ir piedalījusies vairāk nekā 40 “Grejas anatomijas” sēriju filmēšanā, kas ir vairāk nekā jebkurš cits jaunais aktieris šajā seriālā. Starp citu, Anielai tā arī nav sanācis filmēties vienā sērijā ar savu ekrāna tēvu Patriku Dempsiju, kurš pameta seriālu 2015. gadā.

Skatītājus tikšanās ar populāro seriālu varoņiem un viņu bērniem gaida darbdienu vakaros kanālos FOX un “Fox Life”!

Kā ēst veselīgāk un justies labāk?

24/02/2023

Vidusjūras ēdienkarte ir viena no iecienītākajām visā pasaulē. Daudzkārt pētīta tās pozitīvā ietekme uz cilvēka ķermeņa un mentālo pašsajūtu, un to apstiprina arī ANO Pasaules Veselības organizācijas pētījums. Uztura speciāliste Lizete Puga kopā ar “Narvesen” skaidro, kādi ir ieguvumi, baudot Vidusjūras stila maltītes, un dalās noderīgās idejās.

Vidusjūras ēdienu pamatā galvenokārt ir ēšanas paradumi, kas raksturīgi zemēs ap Vidusjūru, piemēram, Itālijā, Grieķijā, Spānijā, Horvātijā utt. Taču arī Latvijā šīs maltītes kļūst aizvien iecienītākas gan sabiedriskajās ēdināšanas vietās, gan mājas virtuvēs.

Pamatā svaigi dārzeņi, liesi olbaltumvielu avoti un olīveļļa

“Vidusjūras ēdienkartes pamatā ir dārzeņi, augļi, pākšaugi, pilngraudi, zivis un jūras produkti, mājputnu gaļa, liesi piena produkti, piemēram, jogurts, siers un Vidusjūras virtuves “karaliene” – extra virgin olīveļļa, kuru ikdienā var izmantot ne tikai svaigu salātu gatavošanai, bet arī ēdiena cepšanai uz pannas. Svarīgs nosacījums, cepot ēdienu, ir ievērot mērenību – neapdedzināt produktu un nekarsēt to pārlieku ilgi vai atkārtoti,” uzsver Lizete Puga.

Būtiski domāt par dārzeņu un augļu daudzveidību, papildu šķiedrvielu un nepiesātināto jeb veselīgo tauku uzņemšanu.

“Visās pamatēdienreizēs ir svarīgi iekļaut svaigus dārzeņus, zaļumus vai arī augļus un ogas, uzsvaru liekot tieši uz dārzeņu un zaļumu daudzumu maltītē, tā vairojot šķiedrvielu daudzumu gremošanas sistēmā. Lai samazinātu piesātināto tauku īpatsvaru ikdienā, ieteicams izvēlēties zivis, jūras veltes, liesu mājputnu gaļu un olīveļļu,” stāsta uztura speciāliste.

Lizete Puga dalās veselīgās, ātri un ērti mājās pagatavojamās Vidusjūras maltīšu idejās. Šo ēdienu pagatavošana būs pa spēkam teju ikvienam.

Ikdienā viegli un ātri pagatavojamas maltītes

Brokastīs: grieķu jogurts ar svaigām ogām un valriekstiem, pilngraudu maizes šķēle ar avokado.
Pusdienās: lēcu salāti ar saulē kaltētiem tomātiem, humosu un pilngraudu tortilju.
Launagā: svaigi augļi vai glāze kefīra.
Vakariņās: tvaicēts lasis ar brūnajiem rīsiem un svaigiem lapu salātiem, kas tiek papildināts ar citrusu un olīveļļas mērci.

“Šo maltīšu pagatavošanai nav jāvelta daudz laika, jo lielākoties tās sastāv no svaigiem produktiem. Ikdienas steidzīgajās dienās līdzīgas alternatīvas vari meklēt arī veikalu plauktos, piemēram, lēcu salātus ar kaltētiem tomātiem, var iegādāties arī “Narvesen”, kombinējot ar veikalos atrodamiem produktiem, piemēram, pievienojot avokado,” saka Lizete Puga.

Fiziskās un mentālās pašsajūtas uzlabošanās

Vidusjūras stila ēšanas paradumi var uzlabot gan cilvēka fizisko, gan garīgo pašsajūtu un veicināt dažādu veselības problēmu profilaksi, piemēram, sirds un asinsvadu veselību, vēsta ANO Pasaules Veselības organizācijas pētījums. Savukārt šķiedrvielām bagātie produkti lēnāk sagremojas, tā novēršot krasas cukura līmeņa svārstības asinīs un palīdzot uzturēt veselīgu ķermeņa svaru.

“Šo ēšanas paradumu ievērošana ir veids, kā uzņemt papildu škiedrvielas, C vitamīnu un antioksidantus, kas rūpējas par gremošanas trakta veselību. Uzturvielu trūkums organismā nereti ir “māneklis” nogurušām smadzenēm, kas drēgnajos un tumšajos vakaros mudina uzēst vēl un vēl, kaut tas nav nepieciešams,” atgādina Lizete Puga.

Bērns sev sit, kož, plēš matus. Padomi vecākiem

24/02/2023

Autoagresija jeb paškaitējums ir viens no veidiem, kā bērns tiek galā ar nepatīkamām izjūtām, – diemžēl bērna veselību un drošību apdraudošs. Kas šādu rīcību izraisa un kā bērnam palīdzēt emocijas izdzīvot veselīgā veidā, skaidro Rimi Bērniemlabsajūtas eksperte, ārste-psihoterapeite Laura Valaine.

Kāpēc bērns sev dara pāri?

Ja bērns sev nodara sāpes, jāsaprot, ka viņš šādi rīkojas, lai paustu emocijas. Mazāks bērns to vēl nesaprot un rīkojas spontāni. Ja ir dusmīgs, var sist ar dūri pa galdu. Ja ir trauksmē, iespējams, plēš matus vai ādu ap nagiem.

Vecākiem bērniem un pusaudžiem paškaitējuma scenārijs attīstās apzinātāk. “Jūtot, ka emocionāli ir ļoti smagi, viņi mēdz nolemt nodarīt sev pāri fiziski, lai kļūtu vieglāk,” stāsta Rimi Bērniem eksperte. “Fiziskās sāpes noņem fokusu no emocionālajām.”

Vecākiem bērniem un pusaudžiem biežākās autoagresijas izpausmes ir roku graizīšana, ķermeņa dedzināšana, sišana ar dūri pret skapi līdz asinīm, apmatojuma plēšana.

Kāpēc svarīgi neignorēt

“Vecāki bieži domā, ka bērni nodara paškaitējumu tikai tādēļ, lai pievērstu sev uzmanību, tāpēc ignorē šīs epizodes. Tomēr tas nepalīdzēs,” uzsver Laura Valaine. “Uzmanības pievēršana visbiežāk nav īstais cēlonis.”

Tā vietā, novērojot šādas situācijas, vecākiem vajadzētu palīdzēt bērnam nomierināties un parunāt par izveidojušos situāciju. Būtu svarīgi saprast, kādas emocijas viņš šādā veidā izlādē, un palīdzēt tās izdzīvot veselīgi. Pretējā gadījumā pastāv risks nodarīt būtisku kaitējumu savai vai kāda cita veselībai, kā arī neapgūt prasmi regulēt emocijas. Pieaugušā vecumā tas var novest pie destruktīva dzīvesveida – agresīvas braukšanas, atkarību raisošu vielu lietošanas, procesu atkarības. Tāpat tas var ietekmēt fizisko un psihisko veselību, attiecības ar citiem cilvēkiem.

Atceries!

Nekādā gadījumā bērnu par paškaitējumu nedrīkst sodīt. Tas situāciju tikai pasliktinās. Tāpat nevajadzētu ieciklēties uz rīcības maiņu, par to nepārtraukti runājot.

Trīs soļi pretī mērķim

1. Palīdzēt saprast, kādas emocijas tiek izjustas, kad rodas vēlme sev nodarīt pāri. Visbiežāk runa ir par agresīvajām emocijām – dusmām, naidu, nicinājumu. Taču cēlonis var būt arī skaudība, aizvainojums, kauns, vainas izjūta. “Piemēram, četrus, piecus gadus vecs bērns var sastrīdēties ar brāli vai māsu un pēc tam justies tik vainīgs, ka sāk pats sevi sodīt iesitot,” stāsta Laura Valaine. Pusaudži mēdz darīt sev pāri, izjūtot trauksmi, pārdzīvojot mobinga situācijas vai cita veida vardarbību.

2. Iemācīt, ka emocijas var izlādēt veselīgā veidā. Vecāki bērnam var mācīt, ka negatīvās izjūtas var, piemēram, uzzīmēt uz papīra lapas. Vēl tās iespējams izlādēt, sitot spilvenam vai izkliedzoties kādā tam piemērotā vietā.

3. Iemācīt izjūtas verbalizēt. Ja bērns nevar savas emocijas verbalizēt, iespējams, viņam trūkst vārdu, lai to paskaidrotu, vai arī emocijas ir tik spēcīgas, ka ar verbalizēšanu nepietiek. Ja bērnam trūkst vārdu, lai aprakstītu savas izjūtas, vecākiem vajadzētu palīdzēt papildināt vārdu krājumu. Ja emocijas ir pārāk spēcīgas, ka ar runāšanu vien nepietiek, jāmeklē tam cēlonis. “To sauc par emociju disregulāciju – nepieslēdzas smadzeņu daļa, kas atbild par konstruktīvu emociju paušanu,” skaidro Rimi Bērniem eksperte.

Ietekmē sociālā vide un temperaments

Autoagresija, lai paustu emocijas, attīstās ne visiem bērniem un pusaudžiem. Kāpēc tā? “Tas ir saistīts ar cilvēka temperamentu un sociālās vides ietekmi,” skaidro Rimi Bērniem eksperte.

Der atcerēties, ka, bērns rīcības modeļus un emociju regulāciju apgūst, vērojot vecāku uzvedību. “Mēdz būt situācijas, kad pieaugušie brīnās, kāpēc bērns sit, plēš, ārdās, kaujas. Bet vēlāk noskaidrojas, ka viņi paši bieži strīdas, bļauj viens uz otru, cērt durvis,” piemēru min Laura Valaine. Tikpat būtiskas ir reakcijas, kas novērojamas bērnudārzā, skolā, vienaudžu vidū.

Nopietnākos gadījumos, kad pašu spēkiem problēmu neizdodas atrisināt, ieteicams vērsties pēc palīdzības pie profesionāļa. Paškaitējums var būt arī depresijas, trauksmes, autiskā spektra traucējumu, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma, bipolāro traucējumu un psihozes pazīme.

Aprit gads kopš Krievijas sāktā plašā iebrukuma Ukrainā (+VIDEO)

24/02/2023

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara “vēstures traktāta” 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju “neatkarības” atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki “uzturētu mieru” pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikās” (DTR un LTR), kuru “neatkarību” Krievija atzinusi.

Dienu vēlāk, 22.februārī, Putins paziņoja, ka Maskava okupēto Donbasa teritoriju “neatkarību” esot atzinusi Ukrainas teritoriāli administratīvā dalījuma robežās. Tikmēr jau 23.februārī Kremļa administrācija paziņoja, ka Donbasa “tautas republiku” vadītāji ir lūguši Putinam “palīdzību”, lai ”atvairītu agresiju” no Ukrainas armijas puses.

Video

24.februāra rītā plkst.5 pēc Latvijas laika Putins teica runu Krievijas telekanālā “Rossija-24”, paziņojot, ka Krievija ir sākusi “speciālu militāru operāciju” Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju nolikt ieročus. Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un ka tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses.

Putins runā apgalvoja, ka Krievijai nav mērķa okupēt Ukrainu, un brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie smagām sekām. Viņš apsūdzēja ASV un to sabiedrotās, ka tās ignorējušas Krievijas prasību nepieļaut Ukrainas iestāšanos NATO un piedāvāt Maskavai drošības garantijas. Putins sacīja, ka Krievijas militārās operācijas mērķis ir nodrošināt Ukrainas “demilitarizāciju” un ka visi Ukrainas karavīri, kas noliks ieročus, varēs droši atstāt kaujas zonu.

Sākotnēji Ukrainas spējas aizstāvēties pret “otro pasaules armiju”, par kādu tika uzskatīta Krievija, starptautiskā sabiedrība vērtēja piesardzīgi, turklāt uzbrukuma sākumā Kremļa pakļautībā esošie propagandas mediji tiražēja stāstus par Kijivas ieņemšanu trīs dienās. Tomēr jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties, turklāt Ukrainas armija atvairīja Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā.

Martā pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās no Kijivas atklātībā nāca krievu pastrādātās zvērības Bučā, kur atrasti gan masu apbedījumi, gan līķi uz ielām ar spīdzināšanas pazīmēm. Krievijas raķetes aprīlī trāpījas dzelzceļa stacijai Kramatorskā, nogalinot 52 cilvēkus un ievainojot vairāk nekā 100 personas.

Krievija ilgstoši mēģinājusi apgalvot, ka tā neapšauda civilos objektus – mājas, skolas, slimnīcas – un tēmē “tikai uz stratēģiskajiem objektiem”, taču gada laikā Krievija veikusi neskaitāmas civilās infrastruktūras apšaudes, nogalinot un ievainojot tūkstošiem cilvēku, tostarp bērnus.

Krievija nobombardēja Mariupoli, tostarp vēršot masīvus uzbrukumus pret rūpnīcu “Azovstaļ”, kur bija paslēpušies Mariupoles aizstāvji.

Jūnijā Ukrainai izdevās atbrīvot Čūsku salu, kas jau pašā kara sākumā kļuva par simbolu ukraiņu cīņai pret Krieviju. Pateicoties Čūsku salas aizstāvjiem, radās izteiciens “Русский военный корабль, иди на х*й”, ko savā retorikā aktīvi izmanto Ukrainu atbalstošā sabiedrība.

Lai arī jau kopš kara sākuma Ukraina Rietumiem lūdza tai nodrošināt modernus un efektīvus ieročus, intensīvāka to piegāde sākās vasarā, kad ukraiņi saņēma tostarp raķešu sistēmas “HIMARS”. Tiesa, jau pirms tam demokrātiskās valstis uz Ukrainu sūtīja dažāda veida militāro aprīkojumu un humāno palīdzību. Gada otrajā pusē, pateicoties tostarp starptautiskajam spiedienam, savu pozīciju attiecībā uz smagās militārās tehnikas sūtīšanu Ukrainai mainīja arī Vācija.

Kopš kara sākuma Krievija ik pa brīdim draudēja, ka nepieciešamības gadījumā pielietotu kodolieročus. Kodolkara draudi jau bija saklausāmi 24.februāra Putina uzrunā. Pēc Ukrainas pretuzbrukuma 21. septembrī Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot Rietumu valstis Krievijas apdraudēšanā, un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus.

Karadarbībai turpinoties, propagandas kanālos regulāri mainījās skaidrojumi par karadarbības mērķiem un uzdevumiem, turklāt publiskajā telpā Krievijā tika aizliegts Ukrainā notiekošo karu saukt par karu.

Gadu ilgajā karadarbībā Ukrainai līdz šim izdevies atgūt plašas teritorijas, tomēr daļa valsts joprojām ir iebrucēja kontrolē. Sīvākās kaujas notiek valsts austrumos, piemēram, Bahmutā, Doneckas apgabalā.

Gada laikā Krievijas armija veikusi daudzus kara noziegumus un iznīcinājusi veselas pilsētas. Rietumvalstis jau ilgstoši meklē veidus, kā panākt starptautiska tribunāla izveidošanu Krievijas kara noziegumu izvērtēšanai un vainīgo sodīšanai.

Aizvadītā gada laikā vairākkārt ticis mēģināts nodrošināt miera sarunas, kur par vidutāju iestājās Turcija. Taču šīs sarunas noslēdzās bez rezultāta, Ukrainai uzsverot, ka tā nav gatava nekādām miera sarunām, kamēr Krievija neatvilks savu karaspēku un neatbrīvos okupētās teritorijas, tostarp Krimu. Salīdzinoši sekmīgākas izrādījās sarunas par graudu eksporta atbloķēšanu.

Masīvie uzbrukumi jau no paša kara sākuma izraisīja intensīvu bēgļu plūsmu, Ukrainas iedzīvotājiem dodoties patvēruma meklējumos. Saskaņā ar operatīvo informāciju, patvērumu Eiropā raduši apmēram 8 miljoni ukraiņu. Latvijā bija ieradušies vairāki desmiti tūkstoši dažādu vecumu bēgļu no Ukrainas. Krievija apgalvo, ka arī turp devušies vairāki miljoni Ukrainas iedzīvotāju.

Bēgļu gaitās devušies arī miljoni Krievijas pilsoņu, to darot dažādu motivāciju dēļ. Kara sākumā valsti sāka pamest cilvēki, kas bija pret Krievijas agresiju, tikmēr brīdī, kad Krievijā parādījās pirmās baumas par mobilizāciju, no Krievijas sāka izbraukt iesaucamā vecumā esoši vīrieši. Septembrī Putins paziņoja par daļējas mobilizācijas sākšanu. Toreiz Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par plāniem mobilizēt 300 000 rezervistu.

Sākoties karam, Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis un citas valstis vienojās palīdzībā Ukrainai, gan ziedojot līdzekļus, gan arī piegādājot militāro ekipējumu. Vienlaikus pret Krieviju un Baltkrieviju vērstas dažādas sankcijas, kuru mērķis ir vājināt agresorvalstu ekonomiku un sodīt cilvēkus, kas saistīti ar lēmumiem par kara uzsākšanu un norisi. Krievijai jau kopš Krimas aneksijas ir noteiktas starptautiskās sankcijas, kuru apmērs ir paplašināts pēc 24.februāra iebrukuma.

Dienu pirms kara gadadienas Ukrainas armijas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 145 850 karavīrus.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3350 tankus, 6593 bruņutransportierus, 2352 lielgabalus, 471 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 244 zenītartilērijas iekārtas, 299 lidmašīnas, 287 helikopterus, 2029 bezpilota lidaparātus, 873 spārnotās raķetes, 5215 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 228 specializētās tehnikas vienības.

Parisa Hiltone atklāj dēla neparasto vārdu un publicē mazuļa fotogrāfijas (+VIDEO)

24/02/2023

Parisa Hiltone tikai pirms mēneša paziņoja, ka kļuvusi par mammu, bet tagad sabiedrības dāma faniem atklājusi, kādā vārdā abi ar vīru Kārteru Reimu nosaukuši par savu dēlu.

Parisa Hiltone savā podkāstā “This Is Paris” atklāja sava pirmdzimtā vārdu:

“Manu skaisto dēliņu sauc Fīnikss Barons Hiltons Reims.”

“Es un Kārters esam laimīgi sveikt viņu šajā pasaulē,” ģimenes pieaugumu komentē Parisa.

Video

Parisa Hiltone un uzņēmējs, rakstnieks Kārters Reims pēc gadu ilgām attiecībām apprecējās 2021. gada novembrī. To, ka abi kļuvuši par vecākiem, Parisa atklāja savā “Instagram”, daloties ar foto, kurā tur mazuļa rociņu.

“Trūkst vārdu, lai pateiktu, cik ļoti tu esi mīlēts,” tā savā “Instagram” pie fotogrāfijas izteicās Parisa, papildinot ierakstu ar sirds emocijikonu zilā krāsā.

Ko par Jūsu ķermeni var pateikt gudrie svari?

23/02/2023

Veselīgs un fiziski aktīvs dzīvesveids vienmēr ir bijis priekšnoteikums tam, cik labi mēs jūtamies savā ķermenī. Katra paša ziņā ir tas, kādas fiziskās aktivitātes iekļaut savā ikdienā, kā arī kādu uzturu uzņemt.

Taču viens ir skaidrs, – lai nodzīvotu pēc iespējas veselīgāku un ilgāku mūžu, svarīgi ne tikai regulāri sekot līdzi veselības stāvoklim, uzņemt ikdienā nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus, ievērot kvalitatīvu miega režīmu, kustēties un dzīvot saskaņā ar sevi, bet, protams, sekot līdzi tam, lai ķermeņa svars ir atbilstošs.

Un šeit palīgā nāk svari. Lai gan mentālās veselības speciālisti arvien biežāk runā par to, ko nodara pārlieku liela aizraušanās ar veselīga dzīvesveida ieviešanu ikdienā, tomēr nevar noliegt – veselīgs, ķermenim atbilstošs svars mazina neskaitāmi daudzu saslimšanu riskus.

Kādu informāciju par Jūsu svaru un ķermeni kopumā sniedz šie ķermeņa sastāva mērījumi, kurus nosaka viedie svari, – par to šajā rakstā!

Viedie svari – kā tie darbojas?

Šie svari darbojas par pamatu ņemot bioimpedances metodi, jeb BIA ( bioelectrical impedance analysis ). Metode, kas ļauj informatīvi noteikt ķermeņa sastāvu, plaši pielietota ārstniecības iestādēs, un ļauj ātri un nesāpīgi sniegt ārstam un pacientam informāciju par ķermeņa muskuļaudu, tauku, ķermeņa šķidruma un kaulu masu.

Tas, savukārt, dod informāciju, kuru izanalizējot var noteikt ķermeņa bioloģisko vecumu, vielmaiņas ātrumu u. c.

Un, tā kā tehnoloģijām attīstoties, šāda veida ķermeņa svari ir pielāgoti plaša patēriņa lietošanai, tos mūsdienās var iegādāties jebkurš. Turklāt cenas ir gana demokrātiska, – vienkāršākie modeļi pieejami sākot no 20 Eiro.

Šo svaru virsmā ir iestrādāti speciāli elektrodi, cilvēkam uzkāpjot uz tiem, caur ķermeni iziet vājš, elektriskais impulss. Ķermeņa bioloģiskajiem komponentiem, – kauliem, muskuļiem, taukiem, ķermeņa šķidrumam, – ir sava pretestība impulsam, tādejādi šie gudrie elektriskie svari ļauj noteikt katra komponenta rādījumus.

Kādus mērījumus ķermeņa svari uzrāda?

Tas, cik daudz informācijas šāda veida svari sniedz, ir atkarīgs no izvēlētā modeļa. Modeļi atšķiras, no vienkāršākiem, līdz sarežģītākiem, kas darbojas pārī ar viedtālruni, un informāciju saglabā aplikācijā, ļaujot jau pavisam nopietni sekot līdzi sava ķermeņa rādījumiem.

Taču pamatā šie svari sniedz informāciju par:

svaru,
ĶMI, jeb ķermeņa masas indeksu,
tauku masu,
kaulu masu,
muskuļu masu,
kā arī ūdens masas daudzumu ķermenī.

Cik precīzi ir šo svaru mērījumi?

Protams, mājās izmantojamie viedie svari nesniegs 100 % precīzus mērījumus. Lai gūtu pilnīgāku ieskatu, ieteicams apmeklēt kādu ārstniecības iestādi, kas veic šos mērījumus, lai pēc tam ar ārstniecības personu, – uztura speciālistu, ģimenes ārstu vai kādu citu speciālistu izanalizētu dotos datus.

Taču, ievērojot regularitāti mērījumu veikšanā un ņemot vērā dažus priekšnoteikumus, šie svari var sniegt gana daudz vērtīgas informācijas. Īpaši noderīgi šie svari ir cilvēkiem, kas ikdienā sporto, vēlās palielināt muskuļu masu un aktīvi cenšas atbīvoties no liekā svara.

Tas, kas jāievēro,– mērījumus ieteicams veikt vienā laikā, tas jādara ar basām kājām, pirms mērījumu veikšanas pēc iespējas jānovelk liekais apģērbs.

Mērījumus ietekmē gan apēstais, gan izdzertais, tāpēc ieteicams veikt mērījumus no rīta tukšā dūšā, vai arī neēst vismaz divas stundas pirms svēršanās, kā arī ierobežot arī šķidruma patēriņu.

Kādas papildu priekšrocības sniedz advancētāki ķermeņa svari?

Lielākā daļa viedie svari darbojas pārī ar viedierīcēm. Savienojumu, atkarībā no izvēlētā modeļa, nodrošina WiFi un/ vai Bluetooth. Tas ļauj visu iegūto informāciju saglabāt iepriekš telefonā vai planšetdatorā lejupielādētā aplikācijā, kas ir saderīga ar konkrēto svaru modeli.

Aplikācija saglabās datus skaitļu, diagrammu vai grafiku veidolā, ļaujot sekot līdzi izmaiņām ķermenī.

Liela daļa jaunāko modeļu piedāvā saglabāt vismaz 4 līdz pat 8 lietotāja profilus, kas ļaus svarus izmantot visai ģimenei.

Kur iegādāties gudros svarus?

Labi ķermeņa svari plašā piedāvājumā pieejami interneta veikalā 1a.lv. Šeit atradīsiet Xiomi, Nokia, Medisana, Proficare, Sencora u. c. ražotāju viedos svarus katra vajadzībām un vēlamajā cenu kategorijā.

Turklāt, kļūstot par Smart NET biedru, preces 1a.lv varēsiet iegādāties vēl izdevīgāk!

Ja ikdienā sporto, ej uz noteiktiem fitnesa mērķiem, mēģini atbrīvoties no liekā svara, vai vienkārši vēlies sekot līdzi savam ķermenim, – gudrie svari būs lielisks palīgs šajā procesā, un ļaus vēl labāk iepazīt savu ķermeni!

Burkānu sulas pārdozēšana un citi dīvaini nāves iemesli

23/02/2023

Tādas tēmas kā slimības, invaliditāte, nāve un citi kutelīgi jautājumi sastāda būtisku daļu no melnajā humorā apspēlētām tēmām un jāsaka, ka joki par tām pieprasīti ne tikai dzīvē, bet arī seriālos un filmās, vēsta kanāls “FOX Life”.

2017. gadā žurnālā “Cognitive Processing” publicētais pētījums pierādījis, ka cilvēki, kuri priekšroku dod melnajam humoram, ir ar augstāku intelektuālās attīstības koeficientu jeb IQ līmeni. Papildu zinātnieki arī atklājuši, ka šāda humora piekritēji ir mazāk tendēti uz agresivitāti.

Seriālu un filmu veidotāji bieži izvēlas veidot sižetus, kurus caurvij joki par tabu tēmām. Viens no jaunākajiem šī žanra seriāliem ir spāņu melnā humora komēdija “Bīstamās mammītes”, kuru iecienījuši arī Latvijas skatītāji.

Jau pirmajā sērijā galvenās varones visai neparastā situācijā nejauši noslepkavo savu paziņu – dāmu ratiņkrēslā. Šis negadījums aizsāk veselu notikumu ķēdi, kas ļauj skatītājiem gan pasmieties, gan pārdzīvot par četrotnes tālāko likteni.

Melno komēdiju un spraiga sižeta cienītājus kanāls “Fox Life” aicina pie ekrāniem darbdienu vakaros plkst. 23.50 un sestdienās plkst. 17.40, kad būs skatāma seriāla “Bīstamās mammītes” otrā sezona! Gaidot pirmizrādi, “Fox Life” piedāvā aplūkot, kādas bijušas dīvainākās nāves sadzīves apstākļos.

Kad no griestiem uzkrīt govs

Iespēja nomirt, izkrītot no gultas, ir viena no diviem miljoniem. Piemēram Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ik gadu šī iemesla dēļ mirst apmēram 450 iedzīvotāji un 1,8 miljonos gadījumu nepieciešama mediķu palīdzība.

Taču mēdz gadīties arī tā, kā Brazīlijas iedzīvotājam vārdā Žoao Marija de Souza (Joao Maria de Souza). Kā raksta BBC, 2013. gadā, tolaik 45 gadus vecs, vīrietis mierīgi gulēja savā gultā, kad pēkšņi caur mājas jumtu viņam uzkrita virsū govs. De Souza tika nogādāts slimnīcā, taču dienu vēlāk nomira no iekšējās asiņošanas. Jāpiebilst, ka bojāgājušā sieva, kas gulēja viņam blakus, šajā incidentā palika dzīva. Kā vēlāk izrādījās, govs pati bija uzkāpusi uz mājas azbesta jumta, taču tas nespējis noturēt dzīvnieka svaru.

Vietējās varasiestādes ziņoja, ka tas nebija vienīgais šāds incidents tajā apkaimē – nelaimes gadījums ar de Souza bija jau trešais trīs gadu laikā.

Nāve zem ledusskapja

Lai gan pasaulē zināmi vairāki gadījumi, kuros cilvēki zaudējuši dzīvību īsi pēc tam, kad iestrēguši saldēšanas kamerās, izrādās, ka nomirt var arī ledusskapja pārvietošanas laikā.

Tieši tā gadījies kādam Londonas iedzīvotājam Klaivam. Viņš vēlējās palīdzēt draugam nogādāt ledusskapi no trešā stāva. Abi vīrieši nezināmu iemeslu dēļ nolēma neizmantot kāpnes un ledusskapi nolaist ar virvēm. Klaivs ap ledusskapi apsēja virvi un uzlika to uz balkona margām. Jāsaka gan, ka gravitācijas spēki šoreiz nebija vīrieša pusē un ledusskapis nokrita, paraujot Klaivu sev līdzi. Viņš nogāzās zemē no astoņu metru augstuma un ledusskapis uzkrita tieši virsū. Īsi pēc šī negadījuma Klaivs slimnīcā nomira.

Triecienizturīgs stikls var būt viltīgs

Kādas 46 gadus vecas Indijas iedzīvotājas aizmāršība maksājusi viņai dārgāko cenu – dzīvību. Savā nāves dienā divu bērnu māte aizbrauca uz banku darīšanās. Videonovērošanas kameru ierakstā ir redzams, kā viņa pienāk pie kases, taču pēkšņi sāk skriet uz stikla durvju pusi. Tās neatvērās, bet sieviete trieciena rezultātā saļima uz grīdas. Izsauktajiem mediķiem sievieti glābt neizdevās – neskaitāmo durto brūču dēļ viņa bija zaudējusi pārāk daudz asiņu.

Vēsturē iegājis arī notikums, kad Garijs Hojs (Garry Hoy), advokāts no Kanādas, vēlējies saviem studentiem pierādīt, ka viņa 24. stāva biroja logi ir triecienizturīgi. Jāatzīmē, ka Garijs jau iepriekš vairākkārt bija demonstrējis šo triku un nekas neliecināja, ka šoreiz notiks kas cits. Viņam izrādījās taisnība – logu stikls patiešām izturēja viņa ķermeņa svaru. Tomēr atspiešanās rezultātā izkrita loga rāmis, paķerot advokātu sev līdzi. Starp citu, pēc kritiena, kas advokātam bija liktenīgs, logu stikli joprojām bija veseli.

Šī dīvainā nāve attēlota vairākās filmās un seriālos. Garijam pat tika piešķirta Darvina balva 1996. gadā. Apbalvojums nosaukts par godu evolūcijas teorijas tēvam Čārlzam Darvinam. To piešķir cilvēkiem, kuri muļķīgā veidā gājuši bojā, tādā veidā atbrīvojot sabiedrību no “muļķa gēna”.

Arī vannā var noslīkt

Iespējas noslīkt vannā ir diezgan lielas – vairāk kā divi tūkstoši pret vienu. ASV Slimību un profilakses centra (Centers for Disease Control and Prevention) veiktā statistika uzrāda, ka Amerikā ik dienu vidēji desmit cilvēki iet bojā, noslīkstot vannā vai baseinā. 75% no viņiem ir bērni, kuri jaunāki par pieciem gadiem.

Pēdējos gados bieži reģistrēti gadījumi, kuros cilvēki iet bojā, lādējot savas mobilās ierīces, atrodoties vannā, pilnā ar ūdeni. Piemēram, 2021. gadā kāda 13 gadus jauna meitene no Francijas uzlika savu viedtālruni lādēties, kamēr pati nodevās vannas priekiem. Taču laime bija īsa – viņas telefons iekrita ūdenī, kā rezultātā meitene guva pamatīgu elektrošoku. Pāris dienas vēlāk meitene nomira slimnīcā. Līdzīgi gadījumi notikuši arī citās valstīs, tādēļ vecākiem iesaka pārrunāt šādas tēmas ar bērniem un paskaidrot, ar ko var beigties telefona lādēšana vannasistabā.

Vīna glāze var būt liktenīga

Dziedātāja Šarmeina Maksvela (Charmayne Maxwell), kas bija grupas “Brownstone” dalībniece, kāda vakarā nolēma izdzert glāzi vīna. Izrādījās, ka tas bija pēdējais dzēriens viņas mūžā. Vīrs atrada viņu guļam bezsamaņā uz grīdas, visapkārt bija stikli un asinis. Policija vēlāk apstiprināja, ka sieviete pakritusi, glāze izkritusi no rokām un lauskas caurdūrušas viņas rīkli. Dziedātāja nomira ceļā uz slimnīcu.

Jāpiebilst, ka šis nav vienīgais zināmais tāda rakstura nāves gadījums. Šefpavārs Sems Somervils (Sam Sommerville) no Lielbritānijas nomira līdzīgā situācijā, būdams vien 36 gadus vecs. Viņš paklupa, pieceļoties no dīvāna un sagriežot rīkli uz vīna glāzes, kas stāvējusi uz grīdas.

Burkānu sula lielos daudzumos ir nāvējoša

Veselīgā dzīvesveida piekritēja un zinātnieka Bezila Brauna (Basil Brown) nāve ir piemērs tam, ka arī labas lietas lielos daudzumos var būt kaitīgas. 1974. gadā tolaik 48 gadus vecais vīrietis 10 dienu laikā izdzēra apmēram 38 litrus burkānu sulas, kam papildus lielās devās uzņēma vitamīnu A. Šādas kombinācijas iespaidā viņa āda bija ieguvusi spilgti dzeltenu nokrāsu.

Pataloganatoms, kas veica Brauna sekciju, izvirzīja apgalvojumu, ka vīrieša nāves iemesls bija vitamīna A pārdozēšana. Kā speciālists skaidroja – pārmērīgs vitamīna A daudzums organismā var novest pie līdzvērtīgiem aknu bojājumiem, kādus izraisa pārmērīga alkohola lietošana.

Kad virtuves robota prezentācija noiet greizi

Seriāla “Bīstamās mammītes” sižeta centrā ir Maite, Virhīnija, Lurdesa un Amparo. Viņas ir četras pavisam vienkāršas mammas, taču dažādu apstākļu sakritību dēļ sievietes atgadās ļoti neparastās situācijās. Neskatoties uz to, viņas ir strādā, rūpējas par bērniem un turpina dzīvot tālāk, it kā nekas nebūtu atgadījies.

Visas četras seriāla varones vieno dalība Spānijā lielākajā vecāku organizācijā. Vienā no tikšanās reizēm Maite, kas pelna iztiku, pārdodot jaunākās paaudzes virtuves kombainus, uzaicina pie sevis uz mājām pārējās dāmas. Maite iesāka virtuves rīka brīnumaino īpašību demonstrāciju, kad pēkšņi ieradās neaicināta viešņa vārdā Elvīra. Jāpiebilst, ka ieradusies dāma nepatika nevienai viņas augstprātīgās attieksmes dēļ.

Maite gribēja nodemonstrēt, kā taisa gaļas pīrāgu pēc savas vecmāmiņas receptes, taču kaut kas noiet greizi un Elvīra iet bojā. Pārējās sievietes nolemj neziņot par to policijai un tikt vaļā no līķa. Viņas nenojautīs, ka tas būs tikai sākums viņu problēmām, jo, kā izrādīsies, arī nelaiķes vīram bija vēlme viņu nogalināt un slepkava jau bija nolīgts…

Seriāls ir kļuvis populārs ne tikai dzimtajā Spānijā, bet arī citur. Pierādījums tam ir ziņas par to, ka drīz gaidāms amerikāņu versijas seriāla atvasinājums. Skatītājiem Latvijā tikmēr ir iespēja noskatīties “Bīstamo mammīšu” piedzīvojumus darbdienu vakaros plkst. 23.50 un sestdienās plkst. 17.40 kanālā “Fox Life”, kad būs skatāma šī aizraujošā seriāla otrā sezona!

Fotogrāfs iemūžina reto planētu satuvināšanos! (+FOTO)

23/02/2023

22. februāra vakarā visā pasaulē bija vērojama Venēras un Jupitera satuvināšanās. Planētas īpaši spoži mirdzējušas visu februāri, taču tieši vakarnakt spīdekļu pāris sastājies līdzās Mēnesim. Mobilais fotogrāfs Egons Lācis dalās ar parādības foto mirkļiem un sniedz padomus, kā pat amatieriem izdosies uzņemt satriecošas astro fotogrāfijas, izmantojot tikai viedtālruņa kameru.

“Viedtālruņu tehnoloģijas turpina attīstīties ļoti strauji. Tas, uz ko šobrīd spējīgas ir viedtālruņu kameras brīžiem šķiet prātam neaptverami,” stāsta fotogrāfs Egons Lācis. “Esmu pārsteigts, uz ko spējīgs Samsung jaunākais Galaxy S23 Ultra viedtālrunis – uzlabotie mākslīgā intelekta algoritmi ļauj ne tikai uzņemt skaidras un detalizētas nakts fotogrāfijas, bet vienlaikus tās apstrādāt, uzlabojot attēla kvalitāti. Tik daudz zvaigžņu telefona ekrānā līdz šim vēl nebiju redzējis.”

Fotogrāfs Egons Lācis iesaka ņemt vērā pāris viegli izpildāmus pamatnoteikumus, kā naktī notvert pēc iespējas labākus foto un video kadrus:

Izmanto statīvu: Lai izvairītos no izplūdušām fotogrāfijām, ir svarīgi turēt savu viedtālruni stabilu. Statīva vai stabilas virsmas izmantošana var palīdzēt novērst kameras vibrācijas. Šeit īpaši noderīgs būs Galaxy S23 Ultra iebūvētais viedais irbulis, kas kameru ļauj aktivizēt attālināti, nepieskaroties viedtālrunim, līdz ar to mazinot jebkādas vibrācijas.
Palielini ekspozīcijas laiku: Garāks ekspozīcijas laiks ļauj notvert vairāk gaismas un detaļu. Savās astrofotogrāfijās izmantoju 30 sekunžu ekspozīcijas laiku.
Atrodi papildus gaismas avotu: Interesantākam kadram fotogrāfijā var izmantot kādu papildus objektu, piemēram, koku vai ēku, uz kuru satura radīšanas laikā uzspīdināt lukturīti, lai tas izceltos uz zvaigžņotās debess fona.
Eksperimentē ar kameras iestatījumiem: Pieredzējušiem viedtālruņu kameras lietotājiem iesaku izmēģināt PRO režīmu, kas dod lielāku kontroli par fotogrāfijas gala rezultātu. Nakts fotogrāfiju uzņemšanā es izmantoju platleņķa lēcu, ISO noregulēju uz 800, slēdža ātrumu uz 30 sekundēm, izmantoju manuālu fokusu – turot visspožāko zvaigzni attēlā, līdz tā iekrāsojās zaļā krāsā, kā arī pielāgoju balto krāsas toni (WB) no 4700 līdz 5000 vienībām.

Galerija

Unikāla zvaigžņu rotācija jeb Hiperlēciens

Astrofotogrāfijas entuziasti īpaši iespaidīgiem video kadriem var izmantot telefona kamerā iebūvēto Hyperlapse jeb Hiperlēciena režīmu. Novietojot telefonu uz statīva uz stundu vai pat vairākām, kamera iemūžinās un izsekos reālajai zvaigžņu kustībai debesīs, radot unikālu video mirkli.

Viedtālruņu kameras arvien straujāk pietuvojas profesionālu kameru kvalitātei. Vairumam cilvēku viedtālruņa kamera jau tagad ir vairāk nekā pietiekama, lai iemūžinātu neaizmirstamus mirkļus nakts un ceļojumu laikā, un nav nepieciešams ieguldīt atsevišķas profesionālas kameras iegādē.

Egona Lāča naksnīgie foto un video kadri ar Galaxy S23 Ultra.

Ginesa rekordists: Amazones pārgājienu drīzāk atminos kā cietumsodu, ne piedzīvojumu!

23/02/2023

Cilvēks, kurš pirmais pasaulē izgājis Amazones upi atzīst, ka dabā un ekstrēmos apstākļos atrod pats sevi un mieru. Piedzīvojumu meklētājs, Ginesa pasaules rekordu ieguvušais izdzīvošanas eksperts Eds Stafords (Ed Stafford), kuru skatītāji ir iepazinuši “discovery+” seriālā “Eds Stafords: Kurš pirmais?” (“Ed Stafford: First man out”), intervijā atklāj detaļas par jaunāko seriāla filmēšanas sezonu, ekstrēmajiem un dzīvībai bīstamajiem filmēšanas apstākļiem. Tāpat viņš atminas gājienu gar Amazoni un emocionālās traumas, kas iegūtas piedzīvojumu laikā, regulāri sacenšoties pašam ar sevi.

Kādas ir lielākās grūtības, ar kādām nācās saskarties, filmējot “Eds Stafords: Kurš pirmais?” trešo sezonu?

Cilvēki, ar kuriem es sacentos, bija gatavi uz daudz lielākiem riskiem, un šoreiz mēs izvēlējāmies labākos no labākajiem. Atklāti sakot, esmu 47 gadus vecs un lielai daļa manu pretinieku ir 30 līdz 40 gadi, tāpēc man ir ļoti smagi jāstrādā, lai uzturētu sevi pietiekami labā formā, jo šīs sacensības notiek pārgājienu veidā, bet pārvietošanās ar transportu notiek reti. Sacensībās ir brīži, kad svarīgākās ir izdzīvošanas prasmes, tomēr lielākoties būtiskākā loma ir fiziskajai izturībai. Vietas, kurās notika filmēšana, ir vēl ekstrēmākas, un ir sajūta, ka šī “Eds Stafords: Kurš pirmais?” sezona ir vislabākā un aizraujošākā.

Ko jaunu esi sapratis pats par sevi pēdējās sezonas filmēšanas laika?

Pirms filmēšanas es domāju, ka šajā sezonā izzināšu sevi jaunos veidos, atklāšu nākamos izdzīvošanas prasmju līmeņus un kļūšu pats par labāku sevis versiju. Tomēr, sezonai tuvojoties noslēgumam, es aizvien spilgtāk sapratu, ka sacensties pašam ar sevi ir nogurdinoši, un pats vienmēr esi zaudētājs, jo dzīvo ar sajūtu, ka neesi pietiekami labs. Patiesībā šīs sezonas laikā es sapratu, ka īstā atslēga ir mācīties sadzīvot pašam ar sevi un būt laimīgam par to, kāds esi. Man ir skaisti bērni un sieva, kuru mīlu no visas sirds, lieliska māja un patiešām interesants darbs, piedaloties dažādos “Discovery” izdzīvošanas seriālos. Esmu sapratis, ka man nav jāmainās un pastāvīgi jācenšas būt labākam. Tas patiesība ir riskanti – dzīvot konstantā neapmierinātībā pašam ar sevi. Ņemot vērā, ka sacenšos izdzīvošanas seriālos, daudzi domā, ka, piedzīvojot ekstrēmas lietas un dabu, es patstāvīgi augu. Patiesībā, es vienkārši aizvien vieglāk iemācos sadzīvot pats ar sevi.

Vai tev ir kādas spilgtas atmiņas par brīžiem, kad, filmējot seriālus, esi nonācis briesmās?

Būsim godīgi – mēs filmējam seriālu, tāpēc aizkulisēs vienmēr stāvēs mediķi un cilvēki, kuriem atliek piezvanīt, un viņi nogādās mūs drošībā. Par spīti tam, ņemot vērā vidi, kurā dodamies piedzīvojumos, riski pastāv vienmēr. Darbojoties izdzīvošanas nozarē un filmējot šāda satura seriālus, riskē visi – ne tikai es, bet arī visa filmēšanas komanda. Brazīlijā tu vari attapties, ejot cieši blakus anakondai, jo anakondai patīk peldēt un viņa var tevi vērot zem ūdens. Tomēr jāsaka, ka dzīvību biežāk apdraud nevis dzīvnieki, bet tādās lietas, kā, piemēram, nepietiekama ūdens daudzuma uzņemšana, tāpēc skatītāji var tikai iedomāties, cik patiesībā bīstami ir dzīvot vidē, kur nav pieejami dzeršanai paredzēti trauki un nav iespējas dzeramo ūdeni paņemt līdzi lietošanai vēlāk.

Filmējot seriālus, iepriekš vienmēr tiek izvērtēti riski. Daudz bīstamāks bija laiks, ko pavadīju, izstaigājot Amazoni un filmējot ekspedīciju, kas ilga divarpus gadus. Drošības grupu un riska izvērtējumu toreiz nebija, es burtiski gāja cauri Amazones lietus mežam ar nelielu HD videokameru. Tas bija ārpus visām saprāta robežām, un es domāju, ka tāpēc neviens to iepriekš nebija darījis. Ja šodien tiktu veikts riska izvērtējums izdzīvotāja pārgājienam cauri Amazones sirdij, neviens neprognozētu pozitīvu iznākumu, jo pastāvētu pārāk daudz dzīvībai bīstamu faktoru. Bieži vien vislielākais risks ir nevis jaguāri vai elektriskie zuši un čūskas, bet gan pa ceļam satikti cilvēki. Piemēram, ejot cauri cilšu teritorijām, saņēmu nāves draudus, un pastāvēja tiešām reālas briesmas, tāpēc bieži vien vienīgā drošā vieta bija mana šūpuļtīkla gulta, kurā naktīs raudāju emocionālā sloga dēļ. Tas nav salīdzināms ar briesmām, ko izjūtu, filmējot seriālus, jo Amazone bija ļoti spēcīgs, dziļi emocionāls pārdzīvojums.

Kāds, tavuprāt, ir bijis tavs līdz šim grūtākais piedzīvojums? Vai tas bija iepriekš jau pieminētais Amazones pārgājiens, filmēšanās “discovery+” seriālā “Eds Stafords: Kurš pirmais?”, kļūšana par tēvu vai kas cits?

Pārgājiens pa Amazoni noteikti mainīja manu dzīvi. Es kļuvu par pirmo cilvēku, kurš jebkad ir izstaigājis Amazones upes garumu ar kājām un iekļuvu Ginesa pasaules rekordu grāmatā. Pateicoties tam, man tika dota iespēja strādāt televīzijā un turpināt ceļot. Ikdienā man ir iespēja strādāt kopā ar unikāliem cilvēkiem. Amazone noteikti bija laba lieta izaugsmes ziņā, tomēr pieredzētā dēļ pārgājienu drīzāk atminos kā cietumsodu, ne piedzīvojumu, jo, apņemoties doties tāda veida ekspedīcijā, uz mani tika liktas milzu cerības un spiediens. Tā bija ārprātīgi liela izturības pārbaude gan mentāli, gan fiziski. Atmiņā paliekošākie piedzīvojumi ir nevis ikdiena staigājot, bet, piemēram, reize, kad uz mani ar bultām tēmēja Amazones cilšu iedzīvotāji vai brīdis, kad narkotiku kontrabandisti uz mani mērķēja ar ieroci. Par spīti visam, es neko nenožēloju.

Kādi ir tavi nākotnes piedzīvojumu plāni?

Antarktīda un Ziemeļpols! Es nekad neesmu tur bijis, lai arī esmu ceļojis uz, piemēram, Sibīriju. Tā ir vide, kurā noteiktu gribētu pabūt un kuru gribu pieredzēt.

Seriāls “Eds Stafords”: Kurš pirmais?” skatāms platformā “discovery+” nākotnes televīzijā “Go3”.

Džonija Depa meita Lilija Rouza žurnāla fotosesijā nofotografējusies kaila! (+VIDEO)

22/02/2023

Aktiera Džonija Depa un franču dziedātājas Vanesas Paradī meita Lilija Rouza Melodija Depa nofotografējusies kaila žurnālam “i-D”. Vienā no fotogrāfijām Lilija redzama bez krūštura.

Jaunās aktrises fani domā, ka Lilija šajās fotogrāfijās ir ļoti līdzīga supermodelei Keitai Mosai, ar kuru Džonijam Depam savulaik bijušas romantiskas attiecības!

Video

Lilija Rouza žurnālam sniegusi interviju, kurā pastāstījusi, ka uzsākot savu karjeru kino viņai bijis bail, ka viņu uz lomām neaicina tikai tāpēc, ka viņas tēvs ir kinozvaigzne, jaunā meitene ir vēlējusies pierādīt to, ka ir talantīga pati par sevi.

“Es jūtu, ka mani vecāki izdarīja visu iespējamo, lai man nodrošinātu normālu bērnību, kādu vien varēja, bet tā nebija normāla bērnība. Es brīnišķīgi apzinos, ka mana bērnība nebija tāda, kāda tā bija citiem. Tajā ašā laikā tas viss, ko es zinu, kaut kādā mērā kalpo arī kā mans mierinājums. Man ir paveicies, jo man apkārt bija cilvēki, kuri spēj novērtēt reālo dzīvi, un es domāju, ka tas arī tagad ir vienīgais veids kā nesajukt prātā,” – Džonija Depa meita.

Lilija atklājusi, ka bērnībā un pusaudža gados saskārusies ar trauksmi un pat paranoju! Viņa nav spējusi atslābināties un ļoti baidījusies no paparaci… Viņa domājusi, ka paparaci fotogrāfijās izskatās briesmīgi.

“Es pārāk daudz domāju, piemēram, par to, kas būs, ja es iziešu no mājas ne pārāk labā izskatā, un kāds tobrīd uztaisīs bildi ar mani? Tad visi teiks – kā viņa izskatās? Kas viņai vainas?” – situāciju komentē Lilija.

“Taču tajā visā ir gan labās, gan sliktās puses. Ja es zinu, ka man ir jācīnās ar nelielu uztraukumu, lai turpinātu darīt to, ko es mīlu, tad es esmu gatava,” – saka aktrise.

Lauris Reiniks saņem “interesantu” vēstuli no savas fanes

22/02/2023

Lauris Reiniks savā “Twitter” profilā dalījies ar visai smieklīgu ekrānuzņēmumu – kāda dziedātāja fane viņam atsūtījusi “karstasinīgu” vēstuli.

Lauris Reiniks publicējis vēstules saturu:

Laimīgā. Man gan nav. Interesē tikai, vai tā seja ir priekšā vai aizmugurē. Velns slēpjas detaļās… #fanupasts pic.twitter.com/ixW3vm8MaM
— Lauris Reiniks (@LaurisReiniks) February 16, 2023

Pie šīs publikācijas citi ierakstījuši visai smieklīgus komentārus: “Tā ir iespaidīga fane!””, “Es tagad arī tādas gribu!”, “Īstais jautājums – vai katru reizi, kad uz apenēm uzdrukā Reinika seju, viņš saņem procentiņu?”.

Atceltas dziedātājas Avrilas Lavinjas kāzas! (+VIDEO)

22/02/2023

38 gadus vecā kanādiešu dziedātāja Avrila Lavinja izlēmusi, ka tomēr negrib salaulāties ar mūziķi “Mod Sun” (35).

Interesanti, ka šī šķiršanās gan nākusi kā pārsteigums “Mod Sun”, kura pārstāvis norāda: “Viņi bija kopā un saderinājušies vēl pirms trim dienām, kad viņš aizbrauca koncerttūrē, tāpēc, ja kaut kas ir mainījies, tie viņam būs jaunumi…”

Zināms, ka pāris saskāries ar attiecību problēmām, kuras ir parādījušās pēdējos mēnešos. Pāris jau vienu reizi paspējis izšķkirties, bet tad atkal atjaunot savas attiecības.

Video

Abu preses pārstāvji komentē, ka attiecību izjukšanā nav iesaistīta trešā puse.

Pāris saderinājās pērna gada martā Parīzē, Francijā. Abi satuvinājās, strādājot pie Lavinjas albuma “Love Sux” un pirms bildinājuma bija kopā gadu.

Šī būtu bijusi Lavinjas trešā laulība – no 2006. līdz 2010. gadam viņa bija precējusies ar “Sum 41” mūziķi Deriku Vibliju, bet no 2013. līdz 2015. gadam ar grupas “Nickelback” solistu Čedu Krēgeru.

Pavisam nesen dziedātāja izdevusi jaunu dziesmu ” I’m A Mess” ar dziedātāju “YUNGBLUD”, kurš bijis vairākās attiecībās ar slavenām dziedātājām. Tiek baumots, ka viņu un Avrilu varētu saistīt arī romantiskas attiecības.

Stomas pacientes stāsts: Publiska atklātība palīdz rast atbalstu!

22/02/2023

Cilvēku savstarpējo interesi, atbalstu, palīdzību un informācijas apmaiņu stomas nēsātāja Ilona Štokolova ieguvusi pēc tam, kad savus pārdzīvojumus, pieredzi un sāpi uzdrīkstējās publiski stāstīt televīzijas sižetā. Tas gan neatrisināja visas problēmas, taču Ilona vairs nejūtas viena.

Stoma – tā ir atvere un maisiņš uz vēdera visbiežāk zarnu satura vai urīna izvadīšanai, un parasti stomas pacientam ar šo aprīkojumu jāsadzīvo visu atlikušo mūžu. Taču mūsdienās šai neērtībai nav jākļūst par iemeslu izolēties mājās vai ārstniecības iestādē. Labi un kvalitatīvi nodrošināts stomas pacients var turpināt dzīvot pilnvērtīgi, strādāt, ceļot.

Stomētie mēdz dzīvot bailēs

Bailes pārkāpt savas problēmas intimitāti un runāt par to ar citiem, bažas, vai pietiks valsts nodrošināto materiālu stomai, uztraukšanās par aprīkojumu, īpaši par pamatnēm, bailes sapūt dzīvai – to visu Ilona piedzīvoja un ar daļu no bažām sadzīvo joprojām, lai gan daļai risku esot risinājumi, kur valsts varētu palīdzēt. Daudziem ir nedrošība iziet no mājas, baidoties, ka notiks “avārija” un stomas maisiņš var atlipt, jo nēsāts jau vairākas dienas, vai arī ka tā saturs var iztecēt.

“Kāpēc es vispār žurnālistiem atklājos? Jo pēc vēža operācijas, kad stoma kļuva par manu ikdienu, pati es neatradu Latvijā nevienu tādu cilvēku kā es. Man nebija pietiekamas informācijas. Jā, bija no mediķiem vispārēja informācija, bet man bija nepieciešams tieši tāds cilvēks kā es pati. Tas man bija galvenais. Psiholoģiski es biju pilnīgi sagrauta, sāku meklēt, kā man turpmāk dzīvot, kā staigāt, ko es varu, ko es nevaru. Tāpat ir ļoti nepieciešams atbalsts un tieši tādi cilvēki kā es,” pauž Ilona Štokolova.

Taču tagad, kad atrasti tādi paši cilvēki un kad savstarpēji daudz kas izrunāts, izjautāts, izstāstīts, noskaidrotas arī problēmas, kas visiem esot kopējas, nācies saprast, ka bailes ir kopīgas daudziem. Bailes no tā, kas notiks ar stomas pamatni, mainoties vēdera formai, bailes no tā, vai pietiks valsts nodrošināto maisiņu komplektu, kas vispār esot samērā mazā skaitā, uz robežas, kad varētu nepietikt.

Viņa skaidro, ka stomas un to pamatnes ir dažādas, un, ja nēsātāja paliekot tievāka vai resnāka, viņai vajag uzreiz kādu citu pamatni iegādāties. “Man vajag, lai es būtu pārliecināta par sevi, tur jau tā problēma. Noskaidroju, ka ražotājiem ir dažādi materiāli, jauna tipa pamatnes, kuras pie mums vēl nav pieejamas. Es saņēmu paraugu un to izmēģināju. Esošā pamatne labi turas, bet ar to ir grūti pieliekties, tā nav tik elastīga, kā tāds koks uz vēdera, un man būtu nepieciešama savādāka. Jaunākās paaudzes pamatnes lokās un ieņem vēdera formu, stomas pacients ir brīvāks, viņš var atgriezties darba tirgū, jo jūtas drošāks, ka ar viņu nenotiks nekādas nepatikšanas. Bet mums Latvijā to pagaidām nepiedāvā,” noskaidrojusi Ilona.

Līdztekus pamatnēm, cita, ikdienas trauksmi uzturoša, problēma esot nodrošinātais komplektu skaits, kas nonāk pacienta rīcībā. Gribētos, lai valsts nodrošina pietiekamu produktu klāstu, lai katrs pacients savai stomai var piemeklēt piemērotāko pamatni un pietiekamā apjomā, lai ikdienā nedzīvotu bailēs par to, vai saņemto produktu daudzums būs pietiekams, lai nodrošinātu sev labu higiēnu. Tas ir līdzīgi kā izvēlēties sev ērtus apavus. Arī stomai ir nepieciešama dažādu izmēru un modeļu daudzveidība, lai neberztu, nespiestu, neatliptu, netecētu garām.

“Pie katras pamatnes nāk klāt arī maisiņi, un tos vajag kā nu kuram dažādos laikā periodos. Mums, piemēram, dod piecas paciņas jeb komplektus uz trim mēnešiem. Katrā paciņā ir piecas pamatnes ar maisiņiem – tātad pavisam 25 pamatnes. Bet man dažreiz viena pati aiziet pa divām dienām, un ko darīt tālāk? Es sapūšu! Dzīva sapūšu! Protams, nākas pirkt par saviem līdzekļiem, bet cik tad invalīdam tās naudas ir? Gribētos, ka tas nebūtu tā, ka jādzīvo bailēs, vai pietiks komplektu,” stāsta Ilona.

Līdzīgie atbalsta viens otru

Ilona sastapusi negaidītu pavērsienu pēc Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta rubrikas jeb raidījuma “Dzīvei nav melnraksta” sociālajos tīklos. Ar viņu sazinājušies daudzi cilvēki, kam ir līdzīgas problēmas, un patlaban jau esot izveidojusies tāda kā kopiena ar savstarpēju palīdzēšanu. “Lielākais psihologs man var būt tikai tādi paši kā es, tādi stomētie kā es. Neviens veselais man neko nepaskaidros. Tā ir ļoti intīma lieta, un ne kurš katrs var atvērties,” stāsta Ilona.

Komunicējot līdzīgo starpā stomas paciente sapratusi, ka vajag cilvēkus mazliet sagatavot gaidāmajam jau pirms operācijas, lai nav tā, ka viņš pamostas un viss, viņš nezina, kā dzīvot tālāk, viņš ir depresijā. “Mums tagad ir izveidojusies sava grupa. Piemēram, kāds šodien uzraksta, – man atlīmējās pamatne, un ko man tagad darīt? Mēs citi uzreiz atbildam, – izdari tā un tā, un viss kārtībā. Ārstu jau nav jātraucē par katru satraukumu,” skaidro Ilona.

Stomas pacientu grupā kopā ar viņu esot jau ap simts cilvēku no dažādām pusēm – no Liepājas, no Ventspils, no citām vietām. Ilonas intervija bija arī krievu valodā, un tagad ar viņu sazinās pat cilvēki no Kazahstānas un citurienes. Tur gan vairāk sanākot tikai morāls atbalsts, jo uz viņiem neattiecas Latvijas kārtība. Ilona sapratusi, ka citur, Austrumos, stomas nēsātājiem esot vēl smagāk, un ir, kur par viņiem nerūpējas vispār. Salīdzinoši Latvijā valsts tomēr rūpējas par stomas pacientiem, taču Eiropas valstu saimē savukārt Latvijas pacienti ir mazāk nodrošināti nekā Igaunijā, Lietuvā vai, piemēram, Ungārijā.

Vienatnē katrs jūtas bezpalīdzīgs

Veidojoties stomas pacientu grupai sociālajos tīklos, attīstās arī savstarpēja palīdzēšana un atbalsts. “Tagad mums jau ir sava mājaslapa un slēgta grupa “Facebook”, kur mēs savā starpā čalojam un dalāmies pieredzē vai materiālu pieejamībā. To varbūt nevajag zināt veseliem cilvēkiem, bet mums tas ir dzīvībai nepieciešams. Tāpat daļa man zvana arī pa telefonu, jo daži ļoti kautrīgi,” stāsta Ilona Štokolova.

Viņa atceras, kā pašai gājis… Neesot zinājusi, kā vajag kustēties, vai var peldēt, vai vispār var vadīt mašīnu? Dzīvošanā ar stomu esot it kā sīkumi, kas jāzina, taču no šiem sīkumiem ir atkarīga normāla dzīve.

“Cilvēks var nonākt panikā, nezinot, kad var atlīmēties pamatne, nezinot, vai un cik to pietiks. Es zinu pacientus, kas desmit gadu neiziet no mājas šo baiļu un arī nezināšanas dēļ. Tagadnes problēma ir pamatņu izvēle, kurai jābūt lielākai. Cilvēks var būt aktīvs darba tirgū, ja viņam būs viss kārtībā ar tiem aprūpes materiāliem,” uzsver Ilona.

Viņa aicina stomas pacientus meklēt vienam otru, atbalstīt, apmainīties ar informāciju, pamācīt vai kaut tikai iedrošināt.

Uzziņai

• Latvijā ir 2000 stomas nēsātāju*, aptuveni 25% no tiem ir darbspējīgā vecumā. Vairākums šo pacientu ar stomu dzīvos līdz mūža galam.

• Valsts kompensēto produktu apjoms ir nepietiekams, to limitu apmērs kopš 2005. gada nav mainījies.

• Latvijā vienam pacientam ar stomu mēnesī tiek nodrošināti 40 kolostomas maisiņi, kas nomaināmi pēc katras vēdera izejas. Tas ir nepietiekami, lai nodrošinātu higiēnu un lai dienu sāktu un beigtu ar tīru maisiņu. Normālai ikdienas dzīvei ir nepieciešami 90 valsts apmaksāti kolostomas maisiņi* mēnesī.

• Drenējamo (ileo un uro) valsts kompensējamo maisiņu daudzums ir 15-20 vienību mēnesī, kas pat nav viens maisiņš dienā. Normālai ikdienas dzīvei ir nepieciešami 30 valsts apmaksāti drenējamie maisiņi* mēnesī.

• Salīdzinoši Ungārijā, Čehijā, Slovākijā un Igaunijā ir kompensēti vismaz 30 drenējamie maisiņi mēnesī un 60-90 kolostomu maisiņi.

• Pēc profesionālo asociāciju rekomendācijām, pacientam nepieciešamas vismaz 10 divdaļīgo sistēmu pamatnes mēnesī. Patlaban Latvijā nodrošina tikai 8 pamatnes mēnesī.

• Nepietiekamo apjomu pacienti spiesti iegādāties par saviem līdzekļiem, kas pakļauj saslimušos nabadzības riskam, rada lielāku nevienlīdzību sabiedrībā, no kā Latvijā cenšamies izbēgt.

• Ir nepieciešams palielināt stomas aprūpes produktu limitu, ko nodrošina valsts.

*Cilvēkiem ar stomu urīna un fēču savākšanai un ādas aizsargāšanai ir speciālas stomas aprūpes ierīces. Stomas aprūpes produktu pareiza un savlaicīga nomaiņa nodrošina to, ka zarnu saturs un urīns nenonāks uz ādas un to nebojās. Higiēnu nodrošina stomas aprūpes produkti, kas nepieciešami, lai pacienti nebaidītos iziet sabiedrībā un tiem būtu iespējams droši atgriezties darba tirgū.

Vai kafija un tēja sniedz ieguvumus mūsu veselībai?

22/02/2023

Lielai daļai cilvēku kafija un tēja ir vieni no iecienītākajiem dzērieniem ikdienā. Turklāt kafiju un tēju plaši izmanto ne vien pārtikā, bet arī skaistumkopšanā. Kas kafijā un tējā ir vērtīgs un kādus ieguvumus tās sniedz mūsu veselībai? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kafija un tēja jau kopš seniem laikiem ir cilvēku iemīļoti dzērieni. Mūsdienās cilvēki mēdz dalīties grupās – kāds dod priekšroku kafijai, bet kāds tējai. Turklāt bieži vien veidojas strīdi par to, kurš no šiem dzērieniem ir veselīgāks. Patiesība ir tāda, ka abos dzērienos ir daudz veselībai vērtīgu uzturvielu un vitamīnu, taču vienlaikus – gan kafija, gan tēja, tās lietojot nepareizi, var kaitēt veselībai.

Kafija – enerģijai un fiziskajai, garīgajai veselībai

Kafija satur kofeīnu, kas tonizē, uzmundrina un uzlabo smadzeņu darbību. Viena tase kafijas var saturēt dažādu kofeīna daudzumu, vidēji 50-200 mg. Kafija ne tikai satur kofeīnu, bet arī hlorogēnskābi, antioksidantus, kāliju, magniju, B grupas vitamīnus un minerālvielas. Laba kafija labvēlīgi iedarbojas uz gremošanas traktu, samazina žultsakmeņu veidošanos, uzlabo zarnu mikrofloru un aizkuņģa dziedzera darbību. Regulāra kafijas lietošana var pat palīdzēt novērst neinfekciju slimību rašanos, piemēram, 2. tipa diabētu, aknu slimības un Parkinsona slimību, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Kafija spēj uzlabot ne vien fizisko, bet arī garīgo veselību, jo, dzerot kafiju, paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, kas spēj palīdzēt mazināt depresiju.

Kafija spēj dažādi uzlabot mūsu veselību, bet ir jāatceras, ka tās lietošanai jābūt samērīgai, jo pārmērīgos daudzumos lietota kafija var radīt gremošanas traucējumus, sirdsklauves, miega traucējumus un citas sūdzības. Ir situācijas, kad nebūtu ieteicams lietot kafiju. Ja cilvēkam ir problēmas ar paaugstinātu kuņģa skābi un ir dedzināšana kuņģī, tad no rīta tukšā dūšā izdzerta stipra, melna kafija to tikai pastiprinās, skaidro uztura speciāliste. Ar šādiem simptomiem kafija var izraisīt caureju, stipras sāpes un pat sajūtas, ka ir sirdsklauves. Šādas nepatīkamas sajūtas visbiežāk izraisa grauzdētajā kafijā esošā hlorogēnskābe. Uztura speciāliste iesaka kafijai pieliet pienu un labāk to nedzert kā pirmo rīta dzērienu.

Tēja – ātrais palīgs stresa un saaukstēšanas gadījumā

Arī tēja satur kofeīnu un citus alkaloīdus, miecvielas, flavonoīdus, ēteriskās eļļas, un tai piemīt antioksidatīva darbība. Tēja, tāpat kā kafija, darbojas tonizējoši un mazina nogurumu. Zaļā tēja satur mazāk kofeīna nekā melnā tēja. Tase zaļās tējas vidēji satur 24-45 mg, bet melnās tējas – līdz 70 mg kofeīna. Tēja, īpaši zaļā tēja, satur arī C un B grupas vitamīnus, un minerālvielas – kāliju, mangānu un fluoru, skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece.

Ikdienas lietošanai ir ieteicamas ārstniecības augu tējas – kumelīšu, piparmētru, melisas, ugunspuķes un noder arī ar C vitamīnu bagātās drogas – mežrozīšu un upeņu augļi. Kumelītes ziedi ir viena no populārākajām drogām, ko lieto gan bērniem, gan pieaugušajiem saaukstēšanās gadījumā. Kumelīšu tēja palīdz arī kuņģa un zarnu trakta veselībai, kā arī ir nomierinošs un miegu veicinošs līdzeklis. Melisas un piparmētru lapām piemīt nomierinoša iedarbība. Šādas tējas noderēs pēc saspringtas darba dienas, kā arī tās izmanto miega traucējumu gadījumā. Savukārt ugunspuķes ziediem piemīt relaksējoša un organismu stiprinoša darbība. Farmaceite uzsver, ka, izvēloties ārstniecības augus, ir būtiski zināt, kāda būs to iedarbība. Piemēram, ārstniecības augi, kas pazemina asinsspiedienu, piparmētras un melisas lapas, nederēs tiem, kam asinsspiediens jau ir zems.

Populārā mate tēja

Mate ir karsts Dienvidamerikas dzēriens, kuru iegūst no smalki sagriezta un žāvēta mates krūma (Ilex paraguariensis). Mate krūms laika gaitā izveidojas par lielu koku ar mūžzaļām lapām. Mate tēja ir populāra ar savu tonizējošo iedarbību, jo, tāpat kā zaļajā un melnajā tējā, māte tējā ir kofeīns, kas dod enerģiju, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Mate tēju var dzert zaļu vai grauzdētu, kā arī tai ir iespējami dažādi garšas papildinājumi, piemēram, apelsīnu, kanēļu un piparmētru garšas. Mate tēja tradicionāli tiek dzerta no speciāla trauka Calabash, kas gatavots no žāvēta ķirbja vai koka, ar dzeramo salmiņu Bombilla, bet tēju var pagatavot arī mājas apstākļos tējkannā. Līdzīgi kā zaļās tējas, mate tēju var apliet vairākas reizes.

Kafijas un tējas kopīgā sastāvdaļa – kofeīns

Kofeīns, kas ir gan kafijas, gan tējas sastāvā, mazina miegainību un nogurumu, tādēļ kafija un tēja dod mums enerģiju. Kofeīns kafijā atbrīvojas kafijas pupiņu grauzdēšanas rezultātā. Kofeīns būtībā ir purīna atvasinājums. Pasaulē zināms, ka kofeīns kā purīna atvasinājums ir atrasts vēl kolas augļos, Ķīnas tējas lapās, Dienvidamerikā mate tējā un Centrālamerikā kakao koku sēklās. Turpretī tējā kofeīns ir daļēji saistīts ar miecvielu tanīnu un uzsūkšanās asinīs ir lēnāka nekā kofeīnam no kafijas. Tējā esošais kofeīns ar urīnu ātrāk izvadīsies ārā no organisma nekā kofeīns kafijā, stāsta uztura speciāliste L. Sondore.

Kofeīns atrodams ne vien kafijā un tējā, bet to izmanto arī uztura bagātinātājos un medikamentu sastāvā. To izmanto uztura bagātinātājos enerģijai kopā ar vitamīniem un minerālvielām. Kofeīnu izmanto arī pretsāpju līdzekļu sastāvā un preparātos pret saaukstēšanos un gripas simptomiem. Kofeīns pastiprina pretsāpju zāļu, piemēram, paracetamola, iedarbību. Šo medikamentu lietošanas laikā jāizvairās no pārmērīga kofeīnu saturošu produktu patēriņa, kā arī tos nevajadzētu lietot pirms gulētiešanas. Ir svarīgi atcerēties, ka lielas kofeīna devas var izraisīt galvassāpes, trīci, nervozitāti, uzbudinājumu, diurēzi, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, tahikardiju un sirds aritmiju, brīdina BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Dzelzs līdzekļus nelieto kopā ar kafiju un tēju, jo tās samazina dzelzs uzsūkšanos. Jāatceras, ka arī lietošanai ar citiem medikamentiem vislabāk izvēlēties ūdeni.

Kofeīns ir arī atrodams kosmētiskajos līdzekļos. Piemēram, kofeīnu un zaļās tējas ekstraktu izmanto matu kopšanas līdzekļos, lai stimulētu matu augšanu, krēmos ādai ap acīm, lai mazinātu pietūkumu un tumšos lokus. Kā arī, kofeīns tiek izmantots pretcelulīta līdzekļos.

Jauna svētku himna “Dzirkstošais valsis” (+VIDEO)

22/02/2023

Iepazīstinām ar dziedātāja Ainara Bumbiera jauno singlu – “Dzirkstošais valsis”. Šī pacilājošā un svinīgā dziesma cildina visus īpašos dzīves mirkļus, kas pelnījuši tostu ar glāzi dzirkstošā vīna. No bērniņa piedzimšanas līdz izlaidumam, paaugstināšanai amatā, dzimšanas dienai, Ziemassvētkiem vai Jaunajam gadam – “Dzirkstošais valsis” cildina cilvēkus, kurus mīlam, vērtības un dārgās atmiņas, ko radām kopā

Dziesma “Dzirkstošais valsis”, kurai ir svinīga melodijas un sirsnīgi vārdi, liks jums pacelt glāzi un dejot līdzi. Ar savu pozitīvo un uzmundrinošo vēstījumu tā ir ideāla himna jebkuriem svētkiem. Tāpēc pacelsim glāzi par visiem dzirkstošajiem dzīves mirkļiem un cilvēkiem, kas mums ir dārgi.

Video

“Dzirkstošais valsis” jau tagad ir pieejams visās lielākajās straumēšanas platformās. Nepalaidiet garām šo dzīves vērtīgo mirkļu svinēšanu. Priekā!

Izpildītājs: Ainars Bumbieris, Vārdi: Artūrs Mangulis, Mūzika: Artūrs Mangulis, Video: Bumbieris Team / Royalty free licence video. Producents: Ainars Bumbieris (Bumbieris music). Studijas producents: Rolands Makarskis (RolandRecords).

Izlikties aizņemtiem, lai paliktu mājās, un sarunāties ar saviem augiem nav dīvaini!

21/02/2023

Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pēdējā gada laikā ir izlicies aizņemts, lai varētu palikt mājās – tā liecina IKEA ikgadējā pētījuma “Dzīve mājās” rezultāti. Šī tendence novērojama ne tikai Latvijā, bet visās trijās Baltijas valstīs, turklāt biežāk par neesošiem plāniem samelojas jaunāki cilvēki (18–34 gadi). Tomēr tas nav nekas slikts – tas nozīmē, ka jūtamies mājās labi.

IKEA ikgadējais pētījums “Dzīve mājās” atklāj, ka līdz ar pēdējo gadu daudzajiem izaicinājumiem mājas ir mums kļuvušas vēl svarīgākas nekā agrāk. Laikā, kad nākotne šķiet nedroša, mēs meklējam mājās mierinājumu un drošību. Kopumā četri no desmit pasaules iedzīvotājiem un katrs trešais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka mājoklis šobrīd raisa pozitīvākas sajūtas nekā šai pašā laikā gadu iepriekš.

Izliekamies, ka ir plāni, lai paliktu mājās

Mājas ir arī vieta, kur daži no mums izmisīgi vēlas pavadīt vairāk laika, pat ja tas nozīmē mazliet sameloties. Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir izlicies, ka tam ir plāni, lai varētu palikt mājās. Jaunāki cilvēki biežāk izliekas, ka tiem ir plāni, lai paliktu mājās – vairāk nekā ceturtā daļa 18–34 gadus jaunu cilvēku ir izlikušies, ka tiem ir plāni, lai pavadītu laiku mājās.

Psihoterapeits Artūrs Miksons uzsver, ka mūsdienās, līdz ar sociālo mediju lielo ietekmi uz mūsu ikdienu, mums ir lielāki stimuli būt aizņemtiem, jo cenšamies līdzināties citiem, nevis būt lielākā kontaktā ar savām vēlmēm. Tāpēc varam justies divtik vainīgi, ja vienkārši vēlamies palikt mājās un atpūsties. Taču ikvienam ir tiesības to darīt – ir pilnīgi pieņemami veltīt laiku sev un palikt mājās, ja nav vēlēšanās iet ārā vai kādu satikt. Pats galvenais – fakts, ka vēlaties palikt mājās ir gana labs iemesls atteikumam citiem.

Dīvainas lietas, ko darām mājās

Tas vēl nav viss – pētījumā atklājušās vēl savādākas lietas. Vairāk nekā katrs piektais Latvijas iedzīvotājs mēdz sarunāties ar sevi, esot mājās vienatnē, bet katrs sestais atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir runājies ar saviem telpaugiem. Interesanti arī, ka veseli 42 % Latvijas iedzīvotāju mēdz ieturēt maltītes gultā. Šis skaits ir divreiz lielāks par vidējo pasaulē un ļauj secināt, ka mājas mums ir tā vieta, kur varam būt mēs paši un izpausties, kā vien mums tīk.

“Sarunāšanās ar augiem mājās vai vienkārši ar sevi norāda, ka savā vidē jūtamies ērti, droši un relaksēti. Ir arī pierādīts, ka šādas darbības var rosināt interesantas pārdomas un palīdz citādāk analizēt informāciju. Savu domu izteikšana skaļi – pat tikai sev – var palīdzēt atrast risinājumu problēmām vai attīstīt jaunas idejas,” stāsta psihoterapeits Artūrs Miksons.

A. Miksons apliecina, ka nevajadzētu par to lieki uztraukties. Ir normāli runāt pašam ar sevi, ja tas sniedz atvieglojumu, un tajā nav nekā slikta. Tas arī nozīmē, ka mēs varam brīvi justies mājās, un tas palīdz uzlabot arī mūsu garīgo labsajūtu. Saskaņā ar pētījumu, 71 % Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka mājās var būt viņi paši.

Māju nozīme nākotnē palielināsies

Šajā laikā, kad visa pasaule savelk jostu ciešāk, ir ļoti iespējams, ka taupības nolūkos pavadīsim vairāk laika mājās. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzskata – ja dzīves dārdzība ievērojami palielināsies, visvairāk cietīs hobiji ārpus mājas.

“Pēc ilgā pandēmijas laika, ko pavadījām savās četrās sienās, daudziem ir sajūta, ka tikai nupat esam varējuši atgriezties pie hobijiem un interesēm ārpus mājām. Tomēr, meklējot iespējas samazināt izdevumus, mēs varētu sākt taupīt uz šādu aktivitāšu rēķina un arvien vairāk sāk izjust neērtības telpās, kas neatbilst mūsu funkcionālajām vai emocionālajām vajadzībām,” saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus.

Kas var palīdzēt mājās justies labi?

Pētījumā “Dzīve mājās” noskaidrots – ja uzskatām mājokli par savas personības atspulgu, pastāv teju divreiz lielāka iespēja, ka uzskatīsim to arī par savas garīgās labsajūtas avotu. Taču šobrīd tikai aptuveni 6 no 10 Latvijas iedzīvotājiem domā, ka mājoklis parāda viņu būtību.

Mūsu iespējas saskatīt mājoklī savu personības atspulgu ir saistītas ar mums piederošajām lietām, ar to, kā izmantojam pieejamās telpas un ar ko kopā dzīvojam. “Mājokļa elementi, kas palīdz atspoguļot mūsu identitāti un tādējādi uzlabo mūsu garīgo labsajūtu, ir vieta personiskajām vajadzībām un interesēm (tā uzskata 37 % Latvijas iedzīvotāju), mājinieki (40 %) un lietas, kas raisa atmiņas (39 %). Šie elementi ir būtiskākie ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules iedzīvotājiem,” saka D. Rimkus.

IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs atzīst, ka interjera dizains ir instruments, ar kura palīdzību varam radīt vietu lietām, kas mums patīk un kas mūs iepriecina. Lai padarītu mājokli par savu atspulgu, nebūt nav nepieciešamas lielas pārmaiņas.

“Es iesaku domāt par mājokļa iekārtojumu ilgtermiņā, nekoncentrējoties uz to, kas ir modē tieši šobrīd. Tāda pieeja labāk parādīs personību, turklāt būs arī draudzīgāka izmaksu ziņā. Ir dažādi pārbaudīti veidi, kā vislabāk parādīt savus mīļākos objektus un optimāli izmantot telpu tā, lai mūsu mājoklim piešķirtu personību. Mēs jau daudzus gadus veicam pētījumu “Dzīve mājās” un zinām – jo labāk cilvēki jūtas mājās, jo labāk viņi jūtas arī kopumā.”

Tāpat 39 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka identitātes atspoguļošanā liela nozīme ir objektiem, kas raisa atmiņas un atgādina par piedzīvoto. Šādas piemiņas lietas var būt jebkas, kaut vai ledusskapja magnēti vai ceļojumu fotogrāfijas. Tas viss uzjunda atmiņas. Taču, pēc psihoterapeita A. Miksona teiktā, iespējams, ka magnētiņi un šīs atmiņas var kalpot arī kā iedvesma, lai dotos nākamajos piedzīvojumos. Kā arī tiem, kas ir pārstrādājušies, var būt pamudinājums un signāls, lai vienkārši atpūstos un paņemtu nelielu pauzi. “Nav gluži uzreiz kaut kur jādodas, arī mūsu mājas var būt ideāls labsajūtas un atpūtas avots,” saka psihoterapeits.

IKEA pētījums “Dzīve mājās” ir plašākais šāda veida pētījums pasaulē. Ik gadu tas sniedz unikālu ieskatu cilvēku mājas dzīvē un sajūtās.

Dzīve pēc mafijas: Bijušie gangsteri, kuriem izdevies nostāties uz pareizā ceļa

21/02/2023

Tikai retajam ir izdevies saraut visas saites ar mafiju – ne tikai palikt dzīvam, bet arī publiski izstāstīt savu stāstu, lai brīdinātu citus par šādas nodarbošanās bīstamību, vēsta kanāls FOX.

Par mafiju sākotnēji sauca atsevišķas kriminālās bandas, kas izveidojās Itālijas salā Sicīlijā 19. gadsimta beigās. Taču pēc vairākiem emigrācijas viļņiem mafijas darbība izplatījās arī otrpus okeānam – Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kanādā un pat Austrālijā. Mūsdienu izpratnē mafija ir jebkāda veida krimināls grupējums ar savu struktūru un likumiem.

Mafijas fenomens vienmēr ir valdzinājis kino un seriālu veidotājus. Ne velti par to uzņemtas daudzas filmas un seriāli. Daži no tiem pat ir balstīti uz reāliem dzīves notikumiem.

Starp tiem ir seriāls “Hārlemas krusttēvs”, kurš stāsta par mafijas bosa Bampija Džonsona dzīvi. Gangsteris, īstajā vārdā Elsvorts Reimonds Džonsons, pēc desmit cietumā pavadītiem gadiem, atgriežas dzimtajā Hārlemā, vienā no apkaimēmŅujorkas.

Gaidot seriāla “Hārlemas krusttēvs” otro sezonu, kas būs skatāma sestdienās plkst. 22.00, kanāls FOX aicina iepazīties ar bijušo gangsteru dzīvesstāstiem, kuriem ir izdevies izkļūt no mafijas ķepām un sākt jaunu dzīvi!

“Mafijas prinča” jaunā dzīve

Maikls Frančeze (Michael Franzese) piedzima 1951. gada 27. maijā Ņujorkā, mafijas bosa Džona “Sonija” Frančeze ģimenē. Viņa tēvs, ietekmīgās mafijas ģimenes Kolombo bandas loceklis, negribēja, lai dēls ir šā organizētā noziedzīgā grupējuma dalībnieks.

Taču 1971. gadā, 20 gadu vecumā Maikls pameta studijas koledžā, lai palīdzētu savai ģimenei pelnīt iztiku. Jāatzīmē, ka viņa tēvam 1967. gadā tika piespriests 50 gadu ilgs ieslodzījums par bruņotu bankas aplaupīšanu.

1986. gadā, kad Maiklam bija 35 gadi, viņš tika iekļauts prestižā finanšu izdevuma “Fortune” “50 bagātāko un varenāko mafijas bosu” listē. Frančeze šajā sarakstā bija ierindots 18. vietā. Toreiz Maikls pelnīja ap 10 miljoniem ASV dolāru nedēļā. Viņš arī ieguva iesauku “mafijas princis”.

Tajā pašā gadā Frančeze tika piespriests desmit gadu cietumsods, taču jāsaka, ka tikai pusi no tā viņš pavadīja ieslodzījumā.

Pēc iznākšanas brīvībā viņš izlēma saraut saites ar pagātni un pārcelties no Ņujorkas uz Kalifornijas štatu, jo baidījās par savu dzīvību. Bija zināms arī, ka tikusi pasūtīta viņa slepkavība. Jāatzīmē, ka šo pasūtījumu atbalstīja arī viņa paša tēvs.

Frančeze sāka uzstāties publiski, mudinot jauniešus izvēlēties citu dzīvesveidu. Šodien viņš ir septiņu bērnu tēvs un kristietis, kas regulāri apmeklē baznīcu.

Maikls kļuvis par pieprasītu motivācijas spīkeri un rakstnieku. Bijušais “mafijas princis” ir septiņu autobiogrāfisko grāmatu autors. Pirmā, ar nosaukumu “Pamest mafiju”, iznāca 1992. gadā, savukārt jaunākais viņa garadarbs – “Mafijas demokrātija” – nācis klajā pērn.

Viņam ir arī savs kanāls vietnē Youtube. ar vairāk kā miljons abonentiem. Tajā skatāmas intervijas gan ar pašu Maiklu, gan citiem cilvēkiem. Viņš arī stāsta, kas ir patiess un kas nav filmās un seriālos par mafiju.

Mafijas rokaspuisis, kas palīdzēja FIB atklāt noziegumus

Lūzuma punkts rūdītā noziedznieka Čārlija Vilhelma dzīvē notika 1995. gada vasarā. Tolaik viņam bija 40 gadi un pusi no tiem viņš pavadīja, veicot dažādus likumpārkāpumus. Liktenīgajā rītā viņa mājā Ņujorkā ielauzās policija vienība, lai veiktu kratīšanu. Kā Vilhelms vēlāk atcerējās – viņa sirds salūza, redzot septiņgadīgo dēlu, kas nobijies raudāja.

Jāsaka gan, ka tajā reizē policija Čārliju nearestēja, taču dažas dienas pēc kratīšanas pie durvīm pieklauvēja sens draugs vārda Bilijs. Teju 20 gadu garumā viņi bija kopā paveikuši neskaitāmus noziegumus.

Bilijs bija nule kā iznācis no cietuma, kurā izcieta sodu par liecinieku iespaidošanu. Jāpiemin, ka Vilhelmam arī bija zināms, ka viņa draugs 1978. gadā izdarīja slepkavību, taču nebija saņēmis par to nekādu sodu. Tāpat viņš zināja, ka Bilijs vēlējās nogalināt divus vīriešus, kurus turēja aizdomās par mafijas naudas zagšanu. Šo “uzdevumu” Vilhelms, kurš apgalvo, ka nekad nevienu nav nogalinājis, nevēlējās uzņemties.

Nedēļu pēc šis vizītes Vilhelms devās uz Vašingtonu, lai satiktos ar Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) darbinieku un piedāvātu kļūt par brīvprātīgo ziņotāju. Starp citu, FIB darbinieks bija Vilhelma sens paziņa – brāļa labākais draugs bērnībā. Uz tikšanos ar policijas pārvaldi Vilhelms ieradās bez advokāta, tāpat arī viņš nelūdza atbrīvot viņu no atbildības par iepriekš pastrādātiem noziegumiem.

Tā Čārlijs kļuva par FIB slepeno ieroci cīņā pret mafiju. Ar noklausīšanās ierīces palīdzību viņš vāca pierādījumus, tiekoties ar saviem bijušajiem līdzgaitniekiem.Viņiem vēlāk izvirzīja apsūdzības par narkotisko vielu tirdzniecību, kukuļdošanu, naudas izspiešanu un slepkavībām. Čārlijs arī vēlāk uzrakstīja grāmatu par savu dzīvi.

Bijušais algotais slepkava tagad skrien maratonus

Rauls Džadhavs piedzima Indijas pilsētas Mumbajas apkārtnē. Skolā viņš neizcēlās ar īpašu centību, taču veiksmīgi nokārtoja gala eksāmenus un iestājās universitātē. Šajā laikā viņš iepazinās ar meiteni, kuru vēlējās apprecēt. Taču viņas tēvs, zinot, ka Raulam ir grūtības ar studijām, nolēma, ka viņa meitai jāprecas ar perspektīvāku kandidātu.

Džadhavs bija ļoti dusmīgs, pameta studijas un veltīja visu savu enerģiju tam, lai ātri kļūtu bagāts. Sakritība vai nē, bet tajā pašā daudzdzīvokļu ēkā, kur viņš tolaik mitinājās, dzīvoja arī Mumbajas mafijas algotnis.

Pateicoties savam šarmam un pārliecināšanas spējām, 21 gadu vecumā Rauls ieguva darbu pie vietējā mafijas bosa. Sākumā Raula darbs bija naudas izspiešana jeb rekets, kas ienesa mafijas bosam miljoniem rūpiju nākamajos gados. Arods jaunietim pat ļoti patika, un viņš bija labs darbinieks, tomēr organizācijai bija vajadzīgs algots slepkava.

2007. gadā viņa vārds figurēja 11 krimināllietās, piemēram, četros slepkavību mēģinājumos, kā arī iespējamā dalībā apšaudēs dažādos Mumbajas apkaimes rajonos. Nākamos četrus gadus viņš pavadīja cietumā. 2010. gadā, nonākot atpakaļ brīvībā, Rauls sameklēja darbu un uzsāka jaunu dzīvi. Taču, pēc tam kad viņa vārds tika minēts saistībā ar kāda žurnālista slepkavību, Raulu atlaida. Viņš ilgi nevarēja atrast citu darbavietu, tāpēc slīcināja bēdas alkoholā un narkotikās.

Par laimi viņam bija ģimene, kas parūpējās par to, lai viņš saņem nepieciešamo palīdzību un ievietoja Raulu rehabilitācijas iestādē. Tiesa, pēc 30 dienām viņš vēl nebija gatavs atgriezties atpakaļ sabiedrībā, tāpēc palika strādāt centrā kā brīvprātīgais. Par 1000 Indijas rūpijām (apmēram 11 eiro) mēnesī viņš tīrīja tualetes, iznesa miskastes un palīdzēja pacientiem, kad viņiem bija slikti.

Rehabilitācijas centra psihologs pamudināja Raulu sākt trenēties 10 kilometru skrējienam. Šī nodarbe palīdzēja viņam apkarot savus dēmonus. Nākamajos gados viņš piedalījies vairākos desmitos maratonu un noskrēja vairāk nekā 10 000 kilometru. Tagad viņa sapnis ir labot Indijas skriešanas rekordu.

Tie ir bijušie gangsteri, kuriem izdevies uzsākt jaunu dzīvi. Savukārt, sestdienās plkst. 22.00 kanālā FOX, skatoties seriālu “Hārlemas krusttēvs”, skatītājiem ir iespēja doties virtuālā ceļojumā uz 1960. gadu Ņujorku, kur valdīja harizmātiskais mafijas boss Bampijs Džonsons!

Vesela āda ap nagiem: Kā parūpēties, lai neveidojas ienadži?

20/02/2023

Izpratne par roku ādas atjaunošanās procesu var palīdzēt izzināt, kas ādai vajadzīgs un kādas pazīmes liecina par nepieciešamu rīcību. Viena no izplatītākajām roku ādas problēmām, kas rada diskomfortu un neērtības, ir ienadžu veidošanās. Ienadži ir radzenes jeb sīki ādas plīsumi apkārt nagiem. Lai gan pēc to atrašanās vietas un cietības tie var atgādināt atlūzušu nagu, tā patiesībā ir atdalījusies āda. Ādai atdaloties, apkārtējā zona var pietūkt, parādīties apsārtums, kā arī sāpes. Kā kopt ādu ap nagiem un kā pareizi atbrīvoties no ienadžiem, stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne.

Vesels organisms spēj pats sevi sadziedēt, proti, ādas dabiskais atjaunošanās cikls norit vidēji no 28 līdz 42 dienām. Jaunībā āda atjaunojas ātrāk, bet novecojot dienu skaits var pieaugt pat par 50 %. Novecošanās samazina ādas atjaunošanās ātrumu, bet process nekad pilnībā neapstājas. Dažādu faktoru ietekmē āda ap nagiem var tikt traumēta, savukārt gadījumos, kad organismā pietrūkst kādi vitāli nepieciešamie vitamīni vai minerālvielas, var tikt kavēts ādas atjaunošanās process.

“Teju ikviens cilvēks dzīves laikā saskāries ar ienadžu veidošanos, un nereti cilvēku, jo īpaši bērnu, pirmā rīcība ir pēc iespējas ātrāk no tā atbrīvoties, noraujot vai nograužot to ar zobiem. Ierasti pēc šādām darbībām seko atvērtas rētas, asas sāpes, dažkārt asiņošana un brūces sulošanās. Iemesls šādai organisma pretreakcijai ir ienadžu atrašanās vieta. Ap naga sakni esošie nervi un asinsvadi ir ļoti tuvu ādas virsējam slānim, tādēļ mazas plaisas un bojājumi var radīt asas sāpes un diskomfortu, kā arī ķerties aiz apģērba, radot plašākus plīsumus. Regulāra ienadžu veidošanās nepieprasa vizīti pie ārsta-speciālista, bet situācijās, kad tie nesadzīst un iekaisums pāriet uz nagu vai tālāk uz pirkstiem, gadījumos, kad nags sāk mainīt krāsu vai medicīnisku apsvērumu ietekmē ir stipra asiņošana, kā arī ja papildus minētajiem simptomiem ir arī saslimšana ar diabētu, būtu ieteicams vērsties pie dermatologa, kurš ieteiks ārstēšanas kursu infekcijas mazināšanai un novēršanai,” skaidro Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne.

Ienadžu veidošanās izplatītākie iemesli

Ienadža noplēšana. Tādējādi infekcijai tiek pakļauts viss nags, radot iespēju ienadzim veidoties plašākā apvidū.
Saskare ar ķīmiskām vielām. Regulāra roku ādas saskare ikdienā ar alkoholu saturošiem dezinfekcijas līdzekļiem, acetonu, trauku mazgājamiem un mājas tīrīšanas līdzekļiem, hlorētu ūdeni vai ķīmiskām vielām darba vietā padara ādu sausu un raupju. Sausas, jutīgas un atopiskas ādas kopšanai īpaši svarīgi ir izvēlēties saudzīgus krēmveida mazgāšanas produktus. Lai mazinātu ienadžu veidošanās iespējas, pēc katras mazgāšanas reizes ādai nepieciešams uzklāt mitrinošu vai barojošu krēmu aizsargbarjeras atjaunošanai.
Kutikulu dziļa apgriešana. Kutikula ir neliels ādas valnītis pie naga saknes, kas pilda svarīgu aizsargfunkciju, neļaujot baktērijām un citiem svešķermeņiem bojāt naga sakni. Kutikulas atmirušā ādas slāņa atdalīšanās procesā valnītis var sākt plaisāt un iekaist, kā rezultātā naga saknes stiprība jeb imunitāte samazinās un veidojas ienadži. Lai no tā izvairītos, kutikulas ieteicams regulāri mitrināt un atmirušās šūnas nogriezt plānā kārtā, neskarot veselo epidermas slāni, vai uzticēt šo procedūru manikīra meistariem.
Nepareiza nagu kopšana. Noriežot nagu pārāk īsu, kā arī nepareizi – zāģējošām kustībām – vīlējot nagu, var tikt traumēta āda apkārt nagam, kas var būt viens no ienadžu veidošanās iemesliem.
Traumas. Naga tuvumā gūtas traumas, piemēram, iegriezums ar papīru vai pirksta savainojums, var veicināt ādas plaisāšanu un ienadžu veidošanos. Roku āda noteikti jāsaudzē, nodarbojoties ar sportiskajām aktivitātēm, hobijiem un arī ceļojumos, nepieciešamības gadījumā lietojot cimdus un mitrinot roku ādu.
Folijskābes (B9) un C vitamīna trūkums organismā. Regulāra ienadžu veidošanās var liecināt par nepietiekamu vitamīnu daudzumu organismā. C vitamīns veicina kolagēna izstrādi organismā, aizkavējot ādas novecošanos, savukārt folijskābe palīdz šūnām atjaunoties.
Laika apstākļu ietekme. Rudenī un ziemā, tai skaitā apkures ietekmē, āda kļūst sausa un mēdz plaisāt. Ādas sausums var rasties arī straujas klimata zonas maiņas dēļ. Ādas sausums veicina ienadžu veidošanos.

Kā atbrīvoties no ienadža?

“Nekādā gadījumā nedrīkst ļauties sliktajam ieradumam un kārei noraut ienadzi vai, vēl sliktāk, to ar zobiem nograuzt! Ienadžu aprūpei jāievēro rūpīga higiēna un ādas mitrināšana. Vispirms noteikti būtu jānomazgā rokas, jāsamitrina āda ar mitrinošu roku krēmu, lai ienadzis jeb cietā atdalījusies āda kļūtu mīksta un vieglāk apstrādājama. Ādas mīkstināšanai rokas var paturēt siltā vai remdenā ūdenī ar tajā iepilinātām eļļām vai iebērtu kumelīšu ziedu tēju. Tad jānosusina āda un ienadzis rūpīgi jānogriež ar tīrām nagu šķērēm vai speciālām nagu knaiblītēm, bet pēc tam jāapstrādā ar iekaisumu mazinošiem vai nomierinošiem līdzekļiem. Ādas mitrināšanai ap nagiem piemērotas būs dažādas eļļas, piemēram, rozmarīna (samazina pietūkumu, ārstē infekcijas skarto vietu), lavandas (nomierina), naktssveces, kokosrieksta, mandeļu, olīvu un citas eļļas. No dabas augiem dziedējoša būs alveja un ehinācija, savukārt no kosmētikas klāsta mitrinās un atjaunos ādas aizsargbarjeru losjoni un krēmi, kuru sastāvā ir pantenols, omega-3 un omega-6 taukskābes, glicerīns, urīnviela un lipīdi,” iesaka Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne.

Preventīvie pasākumi roku ādas pasargāšanai

Mitriniet roku ādu katru dienu. Uz nakti ieteicams uzklāt biezas konsistences barojošu krēmu un kutikulu eļļu.
Velciet cimdus, lietojot abrazīvas un ādu kairinošas vielas.
Izvairieties no acetona lietošanas, noņemot nagu laku. Laikietilpīgāks process, bet ar mazāk kairinošu iedarbību ādai ap nagiem būs nagu lakas noņemšana ar ūdeņraža peroksīdu, augu eļļām vai citrona sulu.
Izvairieties no biežas un dziļas kutikulu griešanas.
Izvairieties no pārmērīgi biežas roku mazgāšanas ar abrazīviem mazgāšanas līdzekļiem.
Mazgājoties dušā vai vannā, izmantojiet siltu vai remdenu ūdeni. Karstais ūdens bojā un sausina ādas virsējo aizsargslāni.
Regulāri sekojiet līdzi gaisa mitruma stāvoklim telpās un, ja nepieciešams, mitriniet to papildus. Tikai tad, ja gaisa mitruma līmenis telpās ir 40–55 %, tas palīdz uzturēt optimālu mitruma līmeni arī ādā. Apkures sezonā gaisa mitrums telpās bieži nepārsniedz pat 20 %, tāpēc nepieciešama papildu mitrināšana.
Stipriniet imunitāti, uzņemot organismam nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Nepieciešamības gadījumā uzturu var papildināt ar uztura bagātinātājiem, kas svarīgi ādas mitruma līdzsvara atjaunošanai – A, C, E vitamīniem, kā arī folijskābi.

Keita Midltone ierodas prestižā ceremonijā un pārkāpj karalisko protokolu! (+VIDEO)

20/02/2023

Velsas princese Keita Midltone ar princi Viljamu, svētdien pirmo reizi kopš 2020. gada atgriezās prestižo kino balvu BAFTA pasniegšanas ceremonijā. Balvu pasniegšanas ceremonija norisinājās Londonā. Karaliskais pāris bija vieni no fanu gaidītākajiem viesiem.

Keita Midltone bija ieradusies izsmalcinātā baltas krāsas vakarkleitā, kuru patiesi izcēla melnie cimdi. Pāris nespēja viens no otra atturēties, nofilmēts kadrs, kurā Keita mīļi pieskaras savam vīram, šis moments ir nofilmēts un ievietots “Instagram”. Šādas jūtu izpausmes ir pretrunā ar karalisko protokolu, kas publiski aizliedz šādus pieskārienus.

Video

Dizainera “Alexander McQueen” vakarkleitai princese bija pieskaņojusi zīmola “ZARA” auskarus, kuru cena ir vien aptuveni 20 eiro… Zināms, ka uz BAFTA ceremoniju ieradušās vairākas sabiedrībā labi zināmas personas – Helēna Mirrena, Keita Blanšeta, Džeimija Lī Kērtisa u.c.

Rīgā atgriežas svētki “Šerloka Holmsa dzimšanas diena” (+FOTO)

20/02/2023

Rīgā jaunā formātā atkal notiks visslavenākie un populārākie pilsētas svētki “Šerloka Holmsa dzimšanas diena”. Šogad svētku pasākumi notiks 4. martā kā jauna slavenā detektīva lieta: “Šerloka Holmsa atgriešanās. Jauna misija”. Šerloks Holmss šogad sola cīnīties ar viltus ziņām un palīdzēt ikvienam interesentam kļūt par detektīvu. Slavenā detektīva darbu ciņā ar dezinformāciju šogad atbalsta Lielbritānijas vēstniecība Latvijā.

Pateicoties sava intelekta spēkam, ekstraordinārai novērošanas spējai un analītiskajām iemaņām Šerloks Holmss risina mūsdienu vissarežģītākās un aktuālākās problēmas. Viņš vairākkārt ir atjaunojis kārtību pasaulē, kuru regulāri kaut kas apdraud. Aicinām visus dižā detektīva sekotājus un interaktīvu kostīmu izklaižu cienītājus uz svētkiem “Holmsa atgriešanās”. Iespējams, tieši jūs būsiet galvenais palīgs Holmsa jaunajā misijā.

Pēc dažu gadu pārtraukuma svētki, kas veltīti pasaulē slavenākajam detektīvam, atkal izskanēs spilgtā kostīmu gājienā, kas vienmēr ir rotājis mūsu pilsētu un kuram seko visa pasaule – galu galā Šerloka Holmsa dzimšanas diena pirmo reizi tika svinēta tieši Rīgā, 2012.gadā. Galvenais piedalīšanās nosacījums – tērps Artūra Konana Doila stāstu par Šerloku Holmsu varoņu stilā.

Svētki tradicionāli sāksies plkst.12:30 pie Nacionālā mākslas muzeja ēkas (Kr.Valdemāra ielā 10a). Plkst. 13:00-13:15 sāksies kostīmu gājiens, kas virzīsies cauri pilsētas centram līdz svētku skatuvei Līvu laukumā Vecrīgā. Te svētki turpināsies ar teatrālām un muzikālām performancēm, labāko kostīmu tēlu apbalvošanu un citām vecās, labās Anglijas stila izklaidēm.

Visiem, kuri pasākumam meklē spilgtus svētku tēlus, piedāvājam sazināties ar mūsu kostīmu māksliniekiem. Pirmais ieteikums tiem, kuri meklē vēsturiski pareizu tērpu Viktorijas laikmeta stilā “Misis Hadsones kostīmi”, Marijas ielā 17-10, telefons uzziņām 29450468.

Otra vieta – kostīmu vai atsevišķu detaļu un aksesuāru darināšanas no kartona un citiem mākslinieciskajiem materiāliem radošā laboratorija “MANCHUGE” Rūpniecības ielā 18. Darbnīcas OPEN LAB strādās 25 .februārī un 3. martā. Telefons uzziņām 28864718.

Galerija

Svētku “Šerloka Holmsa dzimšanas diena” vēsture

2012.gada 28.janvārī Rīga kļuva par vēsturē pirmo pilsētu, kurā tika svinēta visu laiku un tautu dižākā detektīva Šerloka Holmsa dzimšanas diena. Pirmajā reizē šis notikums pulcēja aptuveni 1000 jaunu un neparastu ideju cienītājus. Šo gadu laika svētkus ir apmeklējuši vairāk nekā 20000 skatītāju, trešā daļa no tiem bija galvaspilsētas viesi. Kostīmu gājienā deviņu gadu laikā ir piedalījušies vairāk nekā 9000 cilvēku no dažādām pasaules valstīm (Lietuva, Igaunija, Krievija, Baltkrievija, Lielbritānija, Čehija, Ukraina, Austrālija, ASV, Vācija). Reportāžas no notikuma vietas tika publicētas visā pasaulē, tostarp tālajā Brazīlijā un Austrālijā. Kopējā aptvere – vairāk nekā 800 mediju platformu.

Latvijas bomonds līksmo izrādes “Pēdējais cilvēks” slēgtajā pirmizrādē (+FOTO)

20/02/2023

13.februārī notika izrādes “Pēdējais cilvēks”, kas tapusi pēc Džordža Orvela romāna – antiutopijas “1984” slēgtā pirmizrāde, bet jau 17., 24. un 25.februārī Digital Art House notiks ekskluzīvas izrādes, kas būs pieejamas plašai sabiedrībai. Igauņu režisora iestudējumu atzinīgi novērtēja Deniss Ševeļovs, Armands Simsons, Markus Riva, Artūrs Šlosbergs un citi.

Projekta komandu vada teātra režisors Antons Kiseļus. Viņš ir dzimis un audzis Tallinā. 2016. gadā Maskavā Antons absolvēja Valsts Teātra mākslas institūta (ГИТИС) režijas nodaļu (leģendārā režisora un profesora Leonīda Heifeca darbnīca). Par izrādi A. Kiseļus saka: “Pēdējais cilvēks” ir totāls un drosmīgs mūsu īstenotais eksperiments. Tajā iesaistīti ļoti interesanti cilvēki un speciālisti, kuriem es ļoti uzticos un kurus augstu vērtēju. Izrādē apkopota ļoti dažādu izcilu meistaru kvalifikācija no dažādām mākslas jomām. Mēs izvēlējāmies ļoti aktuālu, drosmīgu tēmu. Varbūt kādam šķitīs, ka šodien ir nepiedienīgi vai pat nežēlīgi veidot izrādi par šo tēmu un izmantojot šādu materiālu. Bet es uzskatu, ka šodien ir ļoti svarīgi runāt par mūsu laikmeta īpatnībām, par cilvēku un varu, par to, kā vara salauž un pakļauj kontrolei cilvēkus, kā tā cīnās pret tiem, kas tai pretojas. Mūsu izrāde ir par Cilvēku un par to, kā saglabāt cilvēku sevī tik sarežģītos laikos. Un pats galvenais, “Pēdējais cilvēks” ir luga par lielu mīlestību un lielu kaisli. Daži literatūrzinātnieki Orvela romānu “1984” dēvē nevis par antiutopisku romānu, kā mēs esam pieraduši uzskatīt, bet gan par mīlestības romānu. Un daudzējādā ziņā es viņiem piekrītu – tāpēc mūsu priekšnesums būs spilgts, kaislīgs, smieklīgs, dzīvīgs, biedējošs un negaidīts. Katrs skatītājs šajā stāstā par “Pēdējo cilvēku” varēs atrast kaut ko savu, sev tuvu.

Galerija

Kopā ar Antonu Kiseļus izrādes “Pēdējais cilvēks” tapšanā piedalās starptautiskā augsti kvalificētu jauno profesionāļu komanda. Videomākslinieks Valentīns Silčenko un komponists Aleksandrs Žedeļevs ir cienījami un veiksmīgi profesionāļi no Tallinas. Komponists Aleksandrs Žedeļevs ir divkārtīgs Igaunijas Valsts prēmijas laureāts, sacer mūziku teātrim un kino. Horeogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs ir strādājis vairākos Latvijas teātros, tostarp arī Jaunajā Rīgas teātrī. Izrādes reklāmas saturu veido māksliniece un ilustratore Anna Ņeva. Režisora asistente Karīna Lemeško ir no Ukrainas, scenogrāfe Jeļizaveta Sidorova – no Rēzeknes. Projektā piedalās arī spožas Rīgas zvaigznes: Latvijas teātra un kino leģenda aktieris Mārtiņš Vilsons, jaunā kinozvaigzne Edijs Zalaks, kurš ir strādājis arī Dailes teātrī un citos Latvijas teātros. Vienīgo sieviešu lomu izrādē atveidos jaunā aktrise no Rīgas Marika Šmukste.

Režisors Antons Kiseļus iestudē izrādes un turpina sadarboties ar teātriem Igaunijā, Latvijā, Abhāzijā un citās pilsētās un valstīs. Maskavā viņš radīja neatkarīgu teātra projektu Teātris “TRU”, kura izrādes piedalījās un guva uzvarasstarptautiskajos teātra festivālos, kā arī citos mākslas festivālos, piemēram, Īru kultūras festivālā “Irish week”. 2019. gadā Antons Kiseļus kā viesrežisors-pedagogs darbojās Starptautiskajā teātra laboratorijā Kapošvārā, Ungārijā.

Pēdējo sešu gadu laikā Latvijā Antons Kiseļus astoņas izrādes ir iestudējis teātrī “Joriks”, no tām trīs ir latviešu valodā. 2022. gadā un līdz pat šim brīdim viņš ir teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs. “Pēdējais cilvēks” nav pirmā izrāde latviešu valodā, taču pirmais šī režisora projekts Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Alla Pugačova vairs nesaņem pensiju!

19/02/2023

Mūzikas kritiķis un Allas Pugačovas draugs Artēmijs Troickis atklājis, ka mūziķei atņemta pensija un tas tiek darīts ar nolūku!

Artēmijs uzskata, ka kremlim ir svarīgi parādīt parastajiem iedzīvotājiem, kas notiks ar tiem, kuri būs pret karu.

“Tieši tāpēc, ka Alla Pugačova ir “arguments”, viņu mierā neliks. Tas, protams, ir smieklīgi, tas ir simboliski – pensijas atņemšana. Viņai pensija ir aptuveni 50 vai 60 tūkstoši rubļu, tas ir iekļaujot visus viņas titulus, nopelnus, kas sniedz papildus naudu. Kopumā viņa saņem mazāk par 1000 eiro,” tā šo situāciju komentē kritiķis.

Pēc Artēmija domām šāda rīcība ģimenes budžetā neko daudz nemainīs, jo ģimenes budžetu veido Maksima Galkina nopelnītais un Allas iekrājumi.

“Būtisks ir simbolisms, kremļa varas izrādīšana, ka viņi ir spējīgi nemaksāt kādam indivīdam dzīves laikā nopelnīto. Varas kalpiem ļoti gribas izrādīties,” tā nosaka Artēmijs.

Viņš arī ir pārliecināts, ka kremlis visu padara tikai sliktāku paši sev. Mūzikas kritiķis domā, ka parastam krievam nemaz negribas runāt neko sliktu par Allu Pugačovu.

“Viņi paņem populārākos, autoritatīvākos, mīļākos krievu māksliniekus, principā Krievijas iedzīvotāju morālas autoritātes. Un sāk viņus iznīcināt. Daļēji tas tiek darīts, protams, tikai iebiedēšanas nolūkos. Redziet, Zemfiru nesaudzēja, Pugačovu un Galkinu arī nē, viņi ir autoritātes. Tas viss tiek darīts, lai pārējie sēdētu klusu, citādi būs vēl sliktāk… Globāli skatoties tas kremlim iet mīnusā, jo nevienu neiepriecina viņu mīļāko mākslinieku nomelnošana,” savas domas pauž Allas draugs.

Pasniegtas Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons ’23” (+VIDEO)

19/02/2023

Ķīpsalā norisinājusies “Zelta Mikrofons’23” ceremonija, kurā tika sumināti laureāti 21 kategorijā, aģentūru LETA informēja pasākuma pārstāvji.

“Zelta mikrofona” balvu kategorijā “Labākais popmūzikas albums” šogad ieguva mūziķis “Shipsea” ar “Apgaismo mani”.

Kategorijā “Labākais mūzikas albums bērniem” uzvarēja bērnu estrādes studija “Kukuragi”, Lauris Reiniks, Markuss Riva, Ieva Sutugova, “Patrisha”, Kaspars Markševics, Mārtiņš Strods un Agnese Šīrante ar albumu “Kukuragi”.

Par labāko kantrīmūzikas vai šlāgermūzikas albumu apbalvojumu saņēma “Vintāža” ar albumu “Atmiņu lāse. Latviešu estrādes piezīmes”.

Savukārt kategorijā “Labākais elektroniskās vai deju mūzikas albums” uzvarēja “Vultura” ar “Not Your Typical Fairytale”, bet par labāko hiphopa mūzikas albumu atzīts “Rolands Če” ar “Visurgājējs”.

Video

Kategorijā “Labākais klasiskās vai kora mūzikas albums” uzvarēja “Kremerata Baltica”, “Kremerata Lettonica”, Gidons Krēmers ar albumu “PPP”, bet labākās dziesmas titulu ieguva dziedātājs “Dons” ar dziesmu “Tavs pieskāriens”.

Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta Mikrofons” 27.gadu organizēja producente Elita Mīlgrāve un Latvijas mūzikas producentu apvienība (LaMPA). Šogad skatuves koncepta autors ir mākslinieks, dizainers Artūrs Analts. TV režija uzticēta ukraiņu režisorei Marinai Šaļevai. Ceremonijas koncerta daļas, skatuves norises un TV realizācija bija “Buzz Division” producentu Ilzes Jansones un Pētera Krievkalna pārziņā, vadītāju scenārija autors ir Aleksis Vilciņš.

Horoskops: 4 enerģiskākās horoskopa zīmes, kuras vienmēr ir optimisma pilnas

18/02/2023

Daži cilvēki ir ļoti dedzīgi un entuziastiski uztver dzīvi. Šie cilvēki ir laimīgi un smaidīgi, viņi atrod prieku dzīves sīkumos. Pat ja viņiem nākas saskarties ar dzīves grūtībām, viņu pārpilnais optimisms palīdz neļauties izmisumam.

Šeit ir saraksts ar 4 horoskopa zīmēm, kuras ir priecīgas, apmierinātas un visu laiku pārpildītas ar emocijām:

Auns

Auniem piemīt dabiska pozitīvisma dzirksts, viņi negaida, ka kāds cits uzlabos viņu garastāvokli. Auni zina, ka laimīgas dzīves atslēga ir optimisms. Auniem piemīt lieliska humora izjūta, šīs horoskopa zīmes pārstāvji prot iedvesmot citus cilvēkus. Auni var brīvi tikt galā ar jebkāda veida situācijām, un viņiem ir ļoti jautri atrasties blakus.

Vērsis

Vērsis ir ļoti enerģisks un apveltīts ar visai bērnišķīgu personību. Šīs horoskopa zīmes pārstāvjiem nepatīk kļūt pārlieku nopietniem, viņi spēj saglabāt vēsu prātu arī saspringtās situācijās. Neskatoties uz savu nevainību un vaļsirdību, cilvēki ar šo zodiaka zīmi vienmēr ir mērķtiecīgi un lieliski veic savus darba pienākumus.

Svari

Svariem svarīga ir jautrība, viņi vienmēr ir gatavi gūt dzīvīgu un jautru pieredzi! Svari ļoti labi zina, cik svarīgi ir būt pašpārliecinātiem, tāpēc viņi lieliski prot atstāt nevainojamu pirmo iespaidu. Svari prot prezentēt savas idejas un pārliecināt citus viņiem ticēt.

Strēlnieks

Strēlnieks ir pazīstams ar savu bērnišķīgo un dzirkstošo garu. Cilvēki ar šo zodiaka zīmi ir smieklīgi, pozitīvi, un viņiem ir lielas cerības sasniegt augstas virsotnes. Viņi zina, ka cilvēki dzīvo tikai vienreiz un vēlas pēc iespējas labāk izmantot katru dzīves mirkli. Viņiem pašapmierinātība ir daudz svarīgāka par visu.

Modele Kendala Dženere piedzīvo fotošopa misēkli! (+VIDEO)

17/02/2023

Kendala Dženere savā “Instagram” publicējusi pikantus bikini kadrus, bet viņas roka izpelnījusies visu uzmanību! Slavenā modele, kura ir jaunākā Kardašjanu māsa, savā profilā ieguvusi kaudzi komentāru, ka viņa “netīšām” pagarinājusi savu roku. Interesanti, ka Kendalas “Instagram” profils ir 12. sekotākais profils visā “Instagram”.

Cilvēku uzmanību piesaistīja tieši 4. attēls. Uzmanību piesaistīja modeles pirksti, kas izskatās netipiski gari. Slikts fotošops vai neizdevies kadrs ar “iPhone” kameru? Heilija Bībere, kura arī ir modele, metas aizstāvēt draudzeni un apgalvo, ka viņai vienkārši ir ļoti dīvainas rokas…

Video

Kardašjanu ģimene bieži piedzīvo šādas situācijas, otrajā video ir vairāki piemēri:

Selēna Gomesa tiek kritizēta saistībā ar svara pieaugumu! (+VIDEO)

17/02/2023

Dziedātāja Selēna Gomesa izpelnījās kritiku par savu svara pieaugumu, tagad zvaigzne visai pasaulei atklājusi, ka viņas situācija nav tik vienkārša, dziedātāja sirgst ar kādu slimību!

Selēna Gomesa tiešraidē savā “Instagram” pastāstījusi par savu svara pieaugumu un to, kā tas ir saistīts ar viņas sarkanās vilkēdes diagnozi. Publicētajā video dziedātāja nosūta sirsnīgus sveicienus faniem, vienlaikus nokauninot savus kritiķus.

Video

Selēna Gomesa atbild kritiķiem, kuri uzskata, ka viņa pamatīgi pieņēmusies svarā! (+VIDEO)

Slēdziens: bērnam kāju deformācija. Kas izraisa un ko darīt?

17/02/2023

Pēc ārsta pārbaudes atzinumā ierakstīts slēdziens – bērnam ir “X” (vai “O”) veida kāju jeb genus varus (vai genus valgus) deformācija. Kā rīkoties un ko darīt vecākiem, skaidro Rimi Bērniem eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.

“Biežākie kāju deformāciju veidi ir “X” un “O” veida kājas. Parasti vecāki to pamana paši. Vislabāk novērtēt situāciju var tad, ja bērns nostājas plikām kājām. Uzmanība jāpievērš ceļiem,” norāda Jekaterina Bovtramoviča.

“X” veida kāju deformācija

Pazīmes:

kājas veido “X” burtam līdzīgu figūru;
ceļgali var būt ieliekti uz iekšu un saskarties;
apakšstilbi izvērsti uz āru;
starp potītēm paliek sprauga.

“O” veida kāju deformācija

Pazīmes:

kājas veido “O” burtam līdzīgu figūru;
ceļgali un apakšstilbi izliekti uz āru;
ja pēdas pie potītēm saliek kopā, ceļi nesaskaras;
būtiskas deformācijas gadījumā starp ceļiem var ielikt pat mazu bumbu.

Kas izraisa kāju deformāciju?

Ja bērnam ir “X” vai “O” veida kāju deformācija, meklējot iemeslus, jāskatās visa ķermeņa stāja. “Vaina var būt ne tikai ceļos. Kājas sākas no iegurņa, un problēma var veidoties iegurņa rotācijas dēļ,” skaidro Rimi Bērniem eksperte.

Kāju deformācija bieži veidojas arī tāpēc, ka organismā trūkst D vitamīna. Vēl to mēdz izraisīt palielināta ķermeņa masa. Tāpat kāju deformācija var attīstīties bērniem, kuri sākuši pārāk agri stāvēt kājās – aptuveni sešu mēnešu vecumā. Tad tas parasti kļūst pamanāms 1–1,5 gadu vecumā.

“Problēmas cēlonis var būt arī hipermobilas locītavas. Tas nozīmē, ka saites ir mīkstas, elastīgas, pārstieptas, tādēļ pilnā apjomā nepilda savu funkciju. Tas var būt ģenētiski iedzimts. Padomājiet, vai šāda problēma nav kādam no vecākiem vai vecvecākiem,” aicina fizioterapeite, piebilstot, ka “O” veida kājas bieži vien novēro bērniem, kuri trenējas futbolā.

Kādas neērtības rada?

Kāju deformācija rada stājas disbalansu, tādēļ var attīstīties sāpes citās ķermeņa daļās, piemēram, mugurā. Vēl tas var ietekmēt pēdu pozīciju, līdz ar to kājas ķeras un bērns staigājot vai skrienot biežāk klūp.

Ja “X” veida kāju deformācija attīstījusies pārlieku lielas ķermeņa masas dēļ, augšstilbi berzējas viens pret otru. Līdz ar to šajā vietā ātrāk izdilst bikses, bet vasarā, kad ķermenis svīst, var attīstīties ādas iekaisumi. Var rasties arī grūtības veikalos atrast piemērotu apģērbu.

Bērnam, kuram ir izteikti hipermobilas locītavas, nevajadzētu nodarboties ar sporta veidiem, kuros viegli var gūt izmežģījumus, piemēram, futbolu, basketbolu, tenisu.

Taču vislielākās problēmas minimāla vai vidēja kāju deformācija sagādā nevis fiziski, bet psiholoģiski. Biežāk no tā cieš meitenes.

Cik ilgi gaidīt?

“Līdz bērna piecu gadu vecumam uztraukumam par līkām kājām nav pamata. Kauli vēl ir mīksti, augoši un var būt dažāda veida deformācijas. Ja to novēro jau 7–10 gadus vecam bērnam, tad gan situācija nākotnē pati no sevis diez vai mainīsies,” norāda Rimi Bērniem eksperte.

Kur meklēt palīdzību?

“Visbiežāk gan kāju deformācija traucē vecākiem, nevis bērniem,” piebilst fizioterapeite. Viņa iesaka – ja mammai vai tētim nav mierīgs prāts, droši var apmeklēt speciālistu.

Ja vecākiem rodas aizdomas, ka bērnam ir deformētas kājas, var vērsties pie ģimenes ārsta, ortopēda, rehabilitologa, fizioterapeita. Speciālists palīdzēs saprast, kādēļ šāda problēma radusies un kā to novērst.

Ko var darīt?

Var izpildīt vingrojumus, lai stabilizētu stāju un stiprinātu muskuļu spēku. To skaitā ir stiepšanās un līdzsvara vingrojumi, vingrojumi pēdām.
Var izmantot korekciju teipojot. Bez vingrojumiem teipošana vien gan nepalīdzēs.
Iespējams iziet atbilstošu masāžas kursu.
Ja ir “X” veida kājas, var nodarboties ar jāšanas sportu, braukt ar velosipēdu, nodarboties ar peldēšanu, sēdēt turku pozā.
Ja ir “O” veida kājas, var meklēt nodarbes, kas tuvina ceļus.
Gadījumā, ja kāju deformācija izveidojusies pārlieku lielas ķermeņa masas dēļ, vajadzētu domāt par pareiza uztura paradumu ieviešanu un fiziskajām aktivitātēm. Tas palīdzēs atbrīvoties no liekajiem kilogramiem un uzlabos stāju.
Ja kāju deformācija ir smaga, problēmu var ārstēt ķirurģiski. Taču šāds risinājums paredzams ļoti retos gadījumos.

Ko nevajadzētu darīt?

Nevajag traumēt bērna psihi, regulāri runājot par kājām.
Vieglos un vidēji vieglos gadījumos nav nepieciešams meklēt speciālus apavus.
Tālā pagātnē bija metode “O” veida kājas pozicionēt, ar palagu sasienot kopā ceļus. Mūsdienās tā vairs neiesaka rīkoties.

Kādus vitamīnus lietot spēku atjaunošanai pēc ziemas?

17/02/2023

Pēdējais ziemas mēnesis un pavasaris ir laiks, kad mazliet pagurstam no aukstuma un pelēcības visapkārt. Turklāt patlaban vairāk enerģijas organismam nepieciešams, lai apkarotu aktivizējušos vīrusus un infekcijas. Kādus vitamīnus labāk lietot spēku atjaunošanai? Viennozīmīgas atbildes nav, jo katram gan ārsts, gan farmaceits ieteiks kaut ko individuāli, ņemot vērā vecumu, dzimumu, hronisku slimību esamību un daudzus citus faktorus. Tomēr vērā ņemami ieteikumi vitamīnu izvēlē, protams, ir. Par pilnvērtīga uztura nozīmi, kā arī vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu sīkāk – „Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Jeļena Bebre.

No viena līdz trīspadsmit

Kas ir vitamīni? Tās ir barības vielas – organisko savienojumu grupas, kas nepieciešamas pareizai organisma funkcionēšanai. Pastāv divu veidu vitamīni – ūdenī šķīstoši (C un visa B grupa) un taukos šķīstoši (A, D, E, K vitamīni). Pavisam to ir trīspadsmit: A – retinols, B1 – tiamīns, B2 – riboflavīns, B3 (PP) – niacīns, B5 – pantotēnskābe, B6 – piridoksīns vai adermīns, B7 – biotīns, B9 – folskābe, B12 – ciānkobalamīns, C – askorbīnskābe, D – kalciferols, E – tokoferols, K – filohinons. Mūsu organisms saņem vitamīnus no ārpuses (ar pārtiku) vai izstrādā (sintezē) pats. Lielāko daļu mums vajadzīgo vitamīnu uzņemam ar pārtiku, ko lietojam uzturā katru dienu.

Tikai ar fāstfūdu vesels nebūsi!

Tikai pareizs, sabalansēts uzturs nodrošinās mūsu organismu ar visu nepieciešamo — olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām un antioksidantiem. Tieši mūsu ēšanas paradumi, kas reizēm nav paši labākie, lielā mērā nosaka mūsu veselības stāvokli. Ja uzturā ir par maz dārzeņu un augļu, tā būs viena problēma organismam; ja ir par maz zivju produktu – cita; pietrūkst putraimu un graudaugu – vēl viena… Tādējādi ārsti uzstāj, ka savs ikdienas uzturs ir rūpīgi jāpārdomā un vispār ļoti nopietni jāizturas pret šo jautājumu. Tāpēc nedēļas ēdienkarti ieteicams dažādot: iekļaut graudaugu produktus (rīsus, griķus, pilngraudu maizi, cieto šķirņu makaronus), kartupeļus, augļus un dārzeņus, pākšaugus, piena produktus, olas, gaļu, obligāti – zivis.

Vitamīnu un minerālvielu trūkuma pamatā var būt ne tikai vienveidīgs uzturs, bet arī apkārtējās vides ietekmējošie faktori, ilgstošs stress, liels ogļhidrātu daudzums uzturā (fāstfūdā un dažāda veida ceptos ēdienos), saaukstēšanās un vīrusu slimības, grūtniecība, pārciestās operācijas un organisma individuālās īpatnības.Polivitamīnu uzņemšana preparātu veidā ir lietderīga, ja cilvēkam ir pierādīts vitamīnu trūkums organismā vai ar to saistītās slimības. Piemēram, autoimūna gastrīta gadījumā organismā neuzsūcas B12 vitamīns, tādēļ var attīstīties smagas tā deficīta izpausmes. Šajā gadījumā jāsaņem vitamīns papildus. Vēl viens piemērs. Nereti vecāka gadagājuma cilvēki ikdienā lieto medikamentus, kuri neitralizē skābo vidi, kas nepieciešama vitamīnu uzsūkšanai. Lietojot recepšu zāles, noteikti ir jākonsultējas ar farmaceitu, kādas minerālvielas vai vitamīnus būtu nepieciešams uzņemt papildus. Tas palīdzēs kompensēt pēkšņi radušos vitamīnu vai minerālvielu deficītu. Galvenais ir noteikt, kāpēc tas ir radies. Vispirms jākonsultējas ar ārstu, kurš sniegs vajadzīgos ieteikumus. Protams, noderēs saruna ar farmaceitu, jo mēs vienmēr varam ieteikt atbilstošus vitamīnus kursa veidā, bet to nav iespējams izdarīt bez komunikācijas ar konkrēto cilvēku. Bez precīzas ārsta norādes patstāvīgi uzņemt vitamīnus nedrīkst onkoloģiskie slimnieki, kā arī cilvēki ar cukura diabētu, multiplo sklerozi, virkni zarnu un kuņģa slimību un kādu produktu nepanesību, atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Bebre.

Saules gaismas deficīts organismā

Jau daudzkārt minēts, ka D vitamīna deficīts ir novērojams gandrīz 85% Latvijas iedzīvotāju. Ziemeļu platuma grādos ir par maz saules gaismas, tādējādi – ultravioletā starojuma, kas organismā izstrādā šo tik ļoti nepieciešamo vitamīnu. Pat tad, kad ir iespēja sauļoties, tik un tā nedrīkstam riskēt ar veselību. Tāpēc katram ir pienākums lietot saules aizsargkrēmu, tādējādi pasargājot sevi no ādas vēža rašanās draudiem. Neliels daudzums D vitamīna nonāk organismā ar pārtiku (treknām zivīm, olu dzeltenumu utt.), taču parasti ar to nepietiek, lai uzturētu tā normu.

Tas, ka trūkst D vitamīna, ir pat ļoti slikti. D vitamīns ir atbildīgs par šūnu atjaunošanos organismā, hormonu sintēzi, kalcija uzsūkšanos organismā, kaulu blīvumu, ietekmē sirds un asinsvadu darbību, muskuļu spēku un imunitāti. Zinātnieki pierādījuši, ka praktiski nav nevienas hroniskas slimības, ko nepadziļinātu D vitamīna trūkums. Covid-19 pandēmijas laikā pētījumi ir atklājusi, ka cilvēki, kuriem organismā ir pietiekami daudz šī vitamīna, izrādījušies izturīgāki pret šo vīrusu un, ja arī saslimuši, tad ātrāk atveseļojušies. Iesaku noteikt D vitamīna līmenī asinīs, ja tas sen nav darīts. Un tad kļūs skaidrs, vai saulainais vitamīns ir jālieto un kādā devā – jums to pateiks ārsts un farmaceits, ja jūs parādīsiet aptiekā šī testa rezultātu. D vitamīna preparātu patlaban ir daudz, tie ir dažādi, un var piemeklēt piemērotāko variantu katram cilvēkam. Optimāla dozēšana D vitamīna līmeņa uzturēšanai pieaugušajam (sākot no 12 gadu vecuma) ir līdz 2000 ME, lai tā līmenis asinīs nesamazinātos.

Antioksidanti – A, E, C, koenzīms Q10 un selēns

Bieži aptieku apmeklētāji interesējas par antioksidantiem. Tie ir vitamīni (A, C, E), mikroelementi (šajā gadījumā selēns) un fermenti (koenzīms Q10), kas palīdz pasargāt mūsu organismu no ļoti kaitīgu savienojumu – brīvo radikāļu – negatīvās ietekmes. Zinātnieki uzskata, ka brīvo radikāļu radītais oksidatīvais stress palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, piemēram, vēzi, Alcheimera slimību, Pārkinsona slimību, sirds slimībām. Turklāt tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas paātrina organisma novecošanās procesus! Antioksidanti palīdz šūnām atjaunoties, palēnina novecošanas procesus (palīdz ādai un matiem saglabāt veselīgu izskatu), stiprina imūnsistēmu, uztur redzi, optimizē maiņas procesus organismā, samazina sirds slimību risku, pasargā organismu no kaitīgā starojuma, arī ultravioletā starojuma. Ziemas gaitā šādi vitamīnu kompleksi var sniegt milzīgu palīdzību organismam. Taču atcerieties: visā vajadzīga mēra sajūta. Pārdozēšana ar antioksidantiem var būt bīstama. Tādā veidā var izjaukt organisma līdzsvaru. Tāpēc vispirms labāk konsultējieties ar savu ārstu! Visvairāk antioksidantu ir mellenēs, kazenēs, avenēs, ķiršos un zemenēs, Briseles kāpostos, spinātos un brokoļos, bietēs, vīnogās un rozīnēs, plūmēs, tumšajā šokolādē un kakao.

C vitamīna (mūsu labā drauga vīrusu infekciju un antioksidanta profilaksē) avots ir arī citrusaugļi – apelsīni un greipfrūti gan svaigā veidā, gan sulās. Šis vitamīns ir arī brokoļos, zemenēs, tomātos un zaļajos piparos. Ja nav iespējas pilnvērtīgi uzņemt vitamīnu ar pārtiku, to var uzņemt sintezētā veidā – gan multivitamīnu sastāvā, gan koncentrētā veidā (askorbīnskābes).

Ne visi zina par koenzīmu Q10 – taukos šķīstošu vitamīnu līdzīgu vielu, kas ir gandrīz katrā organisma šūnā. Šis koferments palīdz pārvērst uzturu dzīvības enerģijā. Ir pierādīts, ka novecošanas procesā dabīgā koenzīma Q10 koncentrācija organismā strauji samazinās. Savukārt papildināt šī koenzīma deficītu ar uztura palīdzību nav viegli, jo produktos tas ir mazās devās. Kompensēt Q10 koenzīma trūkumu var ar bioloģiski aktīvu piedevu palīdzību.

Nerviem un sāpēm

Noteikti jāmin B grupas vitamīni, kas sniedz enerģiju organismam, stimulē pareizu nervu sistēmas darbību, piedalās dažādos smadzeņu bioķīmiskajos procesos. Ļoti bieži šīs grupas vitamīnus (B1, B6, B12) cilvēkiem izraksta lietot kopā ar pretsāpju līdzekļiem, kas palīdz atrisināt problēmu. B grupas vitamīni ir vitāli nepieciešami DNS veidošanai, nodrošinot šūnu spēju dalīties, kas savukārt ļauj ķermenim augt. Neatkarīgi no vecuma, ja ir bijusi trauma (lūzums, sastiepums, plīsums), labākai dzīšanai noderēs papildu kolagēns, glikozamīns un B grupas vitamīni…

Savukārt B9 vitamīnu, kas plašāk pazīstams kā folskābe, ārsti (individuālā devā) iesaka lietot grūtniecības laikā. Folskābe veicina pareizu topošā mazuļa skeleta veidošanos, atbild par viņa muguras un galvas smadzeņu attīstību.

Vitamīnu ir daudz, un bieži vien tie mums palīdz, taču tas nenozīmē, ka šie preparāti jālieto daudz, palielinot ārsta vai farmaceita ieteikto devu. Nē, šajā gadījumā vairāk nenozīmē labāk.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Kā ietaupīt siltumu mājās: Vienkārši padomi apkures izmaksu kontrolei

17/02/2023

Pieaugot apkures cenām, aktuāls kļuvis jautājums – kā ietaupīt? Lai to darītu ne vienmēr nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus, pietiek izmainīt ikdienas paradumus un likt lietā mazliet radošuma. Siltumtehnoloģiju pētniece dalās ar praktiskiem padomiem, kā ietaupīt, saglabājot mājoklī komfortablu temperatūru.

Samaziniet temperatūru istabā

“Lai samazinātu ikmēneša tēriņus par apkuri, ir svarīgi pielāgot apkures sistēmu tā, lai to būtu iespējams regulēt atbilstoši reālajam patēriņam apkures sezonas laikā. Šāda iespēja ļauj ikvienam būtiski ietaupīt, jo tiek saražots tieši tik daudz siltuma, cik nepieciešams konkrētajai mājsaimniecībai. Pazeminot temperatūru telpā pat tikai par 1 grādu, apkures izmaksas var samazināties līdz 5-10%,” stāsta Lana Migla, Rīgas Tehniskās universitātes siltumtehnoloģiju pētniece.

Kā atzīst pētniece, patērētāji nereti par zemu novērtē ventilācijas nozīmi izmaksu samazināšanā. Taupot siltumu, logi ir aizvērti un netiek vēdinātas telpas. Tomēr, kā liecina pētījumi, Latvijas dzīvojamo fondu pamatā veido novecojušas ēkas, kuru dabīgā ventilācija nespēj nodrošināt nepieciešamo gaisa apmaiņu. Tādēļ ir ieteicams telpas vēdināt – noslēgt radiatorus, pilnībā atvērt vairākus logus, lai nodrošinātu strauju gaisa apmaiņu, bet pēc tam – logus aizvērt. Tādējādi telpā būs notikusi gaisa apmaiņa, ļaujot ieplūst svaigajam gaisam. Telpā esošie priekšmeti nebūs atdzisuši, ļaujot drīzumā atjaunoties tās sākotnējai temperatūrai.

Siltumtehnoloģiju pētniece L. Migla norāda, ka arī sabiedrības izpratne par to, kā un kāpēc apkures sistēmā enerģija tiek izmantota, palīdz efektīvāk patērēt silumenerģiju. “Ikdienas paradumi var palīdzēt samazināt apkures patēriņu līdz pat 10-20 procentiem. Mēs katrs ietaupītu 1 procentu, ja pa nakti logiem priekšā aizvilktu aizkarus, tostarp pārliecinoties vai tie neaizsedz radiatorus. Daudzdzīvokļu mājās lielākoties nav individuālās apkures uzskaites, tas nozīmē, ka ieguvumi no ietaupījuma tiek dalīti starp visiem iedzīvotājiem. Tāpēc, jo vairāk kaimiņu praktizēs šos vienkāršos padomus, jo jūtamāks būs apkures izmaksu un rēķina samazinājums,” komentē L. Migla.

Vienkāršs risinājums siltuma noturēšanai telpā – aizkari

Domājot par siltuma taupīšanu ir vērts pievērst uzmanību pavisam vienkāršām dzīves situācijām un izvēlēm – piemēram, kādus aizkarus izvēlamies savam mājoklim. “Izvēloties aizkarus jāpievērš uzmanība to audumam – aizkari ar blīvāku materiālu labāk aizsargā pret vēju, tāpat nozīme ir arī aizkaru garumam, kā arī tie – nedrīkst aizsegt radiatorus. Ziemā jāatceras, ka ietaupīt siltumu var ne tikai aizsedzot logus nakts laikā, bet arī atverot aizkarus brīžos, kad uzspīd saule. Izteikti vēsās un maza izmēra telpās iesaku padomāt par žalūzijām. Žalūzijas ar speciāli veidotu šūnveida struktūru ļoti labi notur gaisu un siltumu telpā. Nereti vēsums nāk tieši no priekšnama un ārdurvīm. Šādā gadījumā iesakām durvju priekšā uzstādīt bieza auduma aizkarus. Tie aizturēs vēju, kā arī neļaus aukstajam gaisam ieplūst istabā un saglabās siltumu telpās,” komentē IKEA interjera dizaina nodaļas vadītājs Darius Rimkus.

Taupiet siltumu, pat esot miegā

Domājot par vēl citiem ekonomiskākiem risinājumiem, ir vērts pievērst uzmanību tādiem tekstilizstrādājumiem kā – paklājiem, segām, gultas veļai. “Paklājs ir labs veids, kā mājas padarīt vēl mājīgākas un ienest tajās siltumu arī vēsākā laikā. Tas pilda ne tikai estētisku funkciju, bet rada arī patīkamas sajūtas pa to pārvietojoties, kā arī palīdz uzturēt grīdas virsmu siltu. Tas īpaši tas attiecas uz tiem, kas dzīvo mājas pirmajā stāvā. Vēsākā laikā segas ar apjomīgāku pildījumu var uzturēt siltumu gan naktī, gan dienā. Ne mazāk svarīga ir arī pareiza gultas veļas izvēle, ņemot vērā materiālu īpašības,” stāsta dizainers. Nozīmīgu lomu spēlē arī gultas matracis. “Ja naktī vienmēr ir auksti, izvēlieties putu poliuretāna matraci, jo tas saglabā siltumu labāk nekā atsperu matracis,” uzsver D. Rimkus.

Iespēja regulēt apkuri – būtisks priekšnoteikums izdevumu samazināšanai

Kā norāda Rīgas Tehniskās universitātes eksperte L. Migla, pastāv divi apkures sistēmas regulēšanas veidi – manuālais, kuru pārvalda pats patērētājs, un automātiskais, kurš tiek pārvaldīts ar sensoru palīdzību. Ir pierādīts, ka automātiskās darbības ierīces ātrāk un precīzāk veic regulēšanu, tādā veidā ietaupot pat līdz 25% resursu. Kā liecina dažādi pētījumi, patērētāji biežāk veic regulēšanu, ja redz reālu rezultātu. Tas izskaidro to, kāpēc tās mājsaimniecības, kur ir individuālā siltumenerģijas uzskaite vai siltuma maksas sadalītāji, aktīvāk seko apkures regulēšanai. Rezultāts atspoguļojas saņemtajos apkures rēķinos. Tajā pašā laikā, ja attiecīgajā ēkā ir kopējās patērētās siltumenerģijas sadalījums atkarībā no dzīvojamās telpas platības, regulēšana tiek veikta salīdzinoši retāk.

Ilgstoši turot logus pusatvērtus ap tiem veidojas kondensāts, attiecīgi vēlāk arī pelējums, bet vēlamais efekts – izvēdināt telpu tā arī netiek panākts. Mitruma līmenis telpās palielinās arī gatavojot, žāvējot drēbes, kā rezultātā logi aizsvīst. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mājās nodrošināt gaisa apmaiņu, ir uzstādīt logu ventilācijas vārstus, vai rekuperatorus, kas nodrošina svaiga gaisa apmaiņu. Šie risinājumi nodrošina pilnvērtīgu ventilāciju un nebūs vajadzības atvērt logus, tādējādi samazinot temperatūru un siltumu.

“Lai samazinātu siltumenerģijas izmaksas, ieteicams ieguldīt tādos risinājumos, kā, piemēram, termostats ar radiatoru termogalvu vadību. Tas nozīmē, ka ievadot vadības panelī režīmu, automātiski tiks veikta radiatoru regulēšana ar mērķi noturēt norādīto temperatūru, un tas notiks arī tad, ja mājokļa saimnieks atradīsies prombūtnē. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ļoti lieli elektroenerģijas patērētāji ir elektriskie ūdens sildītāji, tādēļ ieteicams apsvērt viedā boilera iegādi, kuram var iestatīt karstā ūdens patēriņa režīmu, kuram tas automātiski pielāgojas, lieki nesildot ūdeni,” norāda siltumtehnoloģiju pētniece L. Migla.

Kas ir temperatūru regulējoša gultas veļa un kāpēc Tev tā nepieciešama?

16/02/2023

Ir vakars. Tu iekārtojies savā ērtajā gultā, Tavu ķermeni maigi ieskauj vēsa, smaržīga gultas veļa, un jau pavisam drīz Tu ļaujies sapņu valstības piedzīvojumiem. Līdz brīdim, kad uztrūksties no miega, jo ir šausmīgi karsti. Tu nosedz segu, atdziesti, uzsedz to atpakaļ, atkal aizmiedz, no rīta pamostoties slapjām pēdām, sasvīdis, diskomfortā.

Vai šī situācija Tev ir pazīstama? Ja jā, neraizējies, ar to nav jāsadzīvo, to patiesībā var atrisināt pavisam ātri un bez sarežģījumiem – vienkārši jānomaina esošā gultas veļa uz tādu, kurai ir termoregulācijas īpašība. Ko tas nozīmē un kādu gultas veļu meklēt veikalā, uzzini turpinājumā!

Kas īsti ir termoregulējoša gultas veļa?

Kā jau nosaukums saka priekšā, tie ir gultas veļas komplekti – palagi, segas pārvalki un spilvendrānas, kas kontrolē Tavu temperatūru miega laikā, pateicoties auduma šķiedru spējai ātri novadīt mitrumu no Tava ķermeņa, kā arī spējai absorbēt ķermeņa izstaroto siltumu, kad esi pārlieku uzkarsis, un to atbrīvot, kad esi pārlieku atdzisis.

Kā darbojas temperatūru regulējoši gultas veļas komplekti?

Ir 5 aspekti, kas nodrošina gultas veļas termoregulācijas funkciju:

mitruma novadīšanas spēja;
materiāla elpotspēja;
auduma tips;
auduma pavedienu skaits;
auduma materiāls.

Par katru no šiem punktiem nedaudz vairāk turpinājumā.

1. Mitruma novadīšanas spēja

Tas, cik ātri un efektīvi audums spēj novadīt mitrumu, nosaka, cik efektīvi tas spēs pasargāt Tevi no svīšanas miegā un saglabāt svaiguma sajūtu visas nakts garumā. Šis ir arī galvenais faktors, kas piešķir gultas veļai temperatūras regulācijas īpašību, jo spēja ātri un efektīvi novadīt lieko mitrumu palīdz pazemināt ķermeņa temperatūru, kas, savukārt, ir svarīgi kvalitatīvam miegam.

2. Materiāla elpotspēja

Otrs svarīgākais faktors aiz mitruma absorbētspējas un novadīšanas no ķermeņa ir tas, vai un cik elpojošs ir gultas veļas materiāls. Ne vienmēr tie palagi un segu pārvalki, kas lieliski uzsūc mitrumu, ir elpojoši. Tas var kalpot par nakts svīšanu pastiprinošu faktoru. Ķermenis veic termoregulāciju ar svīšanas palīdzību, un ir grūti kvalitatīvi izpildīt šo uzdevumu, ja ādai piespiedies mitrs, neelpojošs audums.

3. Auduma pinuma tips

Ar auduma pinuma tipu mēs domājam – veidu, kā austs, izgatavots audums. Dažādas aušanas metodes viena un tā paša materiāla audumam var piešķirt atšķirīgus gaisa caurlaidības līmeņus (līdz ar to – termoregulācijas spēju), nemaz nerunājot par gultas veļas izskatu un sajūtu, kad tā pieskaras ādai. Piemēram, kokvilnas gultas veļa var būt austa satīna paņēmienā ar 1 apakšējo pavedienu un 3–5 augšējiem, radot maigāku gultas veļu, kas aiztur siltumu, līdz ar to būs piemērota, ja Tu parasti miegā salsti. Savukārt perkala auduma (1 apakšējais un 1 augšējais diegs) palags un segas pārvalks no tādām pašām kokvilnas šķiedrām būs “cietāks”, ne tik maigs pieskārienam, bet būs lieliski piemērots, ja Tev pa nakti ir karsti, jo šis pinums labi dzesē ķermeni.

4. Auduma pavedienu skaits

Kaut arī šis nav galvenais faktors, kas nosaka, cik kvalitatīva gultas veļa ir Tavās rokās, tam ir nozīme temperatūras regulēšanas kontekstā: audums ar mazāku pavedienu skaitu aizturēs ķermeņa izstaroto siltumu, savukārt, ja pavedienu skaits ir no 200 līdz 400, audums radīs dzesējošu efektu.

5. Auduma materiāls

Materiāls, izvēloties gultasveļu, ir svarīgs, jo tieši no tā ir atkarīgs, vai, cik daudz un kā audums uzsūks mitrumu un to novadīs, jo ar šo uzdevumu nodarbojas auduma šķiedras. Ir dažādas termoregulējošu materiālu opcijas, bet populārākās ir TENCEL liocels (eikalipta celulozes audums), bambuss un kokvilna.

Kādu auduma materiālu izvēlēties?

Kā jau nupat lasīji, TENCEL, bambusa un kokvilnas gultas veļa spēj efektīvi regulēt temperatūru miega laikā. Turklāt šie ir 3 no labākajiem materiāliem cilvēkiem ar jutīgu ādu, jo tīri un sausi palagi nekairina ādu. Dabīgās un augu valsts šķiedras ir ieteicamas arī alerģiskiem cilvēkiem, jo tās ir izcili elpojošas, mitrumu novadošas, līdz ar to hipoalerģiskas, jo nerada baktērijām un sēnītēm tīkamu vidi. Turpinājumā nedaudz vairāk par katru no materiāliem.

Kokvilnas gultas veļa

Kokvilnas šķiedras ir dabiskas un dobas (ar tukšu vidu), līdz ar to izcili elpojošas un mīkstas, savukārt kokvilnas auduma spēja regulēt temperatūru ir atkarīga no aušanas metodes. Tipiski gultas veļai tiek izmantots jau iepriekš minētais perkals, kas nedaudz dzesē, un satīns, kas silda. Perkals ir burzīgāks un uz tausti ir cietāks, bet ar laiku, lietojot un mazgājot, kļūs mīkstāks. Satīns, savukārt, ir maigāks pieskārienam, nedaudz smagāks nekā perkals, un ne tik burzīgs.

Bambusa palagi un pārvalki

Bambusa šķiedras ir efektīvs termoregulējošs materiāls, jo tas ir ne tikai labi elpojošs, bet arī higroskopisks – mitrumu uzsūcošs. Tas nozīmē, ka miega laikā tiks uzturēts vēsums (un vajadzības gadījumā siltums), svīšanas laikā radušos mitrumu novadot prom no ķermeņa, beigu beigās to absorbējot, ļaujot ķermenim saglabāties sausam un komfortā. Turklāt bambusa šķiedras auduma izstrādājumi ir daudz elpojošāki, mīkstāki un elastīgāki nekā kokvilna, kā arī dabiski antibakteriāli un ar pretsēnīšu īpašībām, kādēļ ir vērts raudzīties, lai zīdaiņu un bērnu gultas veļa būtu no bambusa auduma.

TENCEL liocela auduma veļa

TENCEL liocela gultas veļu ir vērts izvēlēties tiem, kam miegā vienmēr ir karsti. Pateicoties auduma izcilajai mitruma novadīšanas un augstajai elpošanas spējai, šī materiāla palagi un segu pārvalki lieliski dzesē ķermeni visas nakts garumā, kas nozīmē – vairs nekādas nakts svīšanas. Pateicoties šķiedras struktūrai, liocels ir īpaši populārs patīkamās sajūtas, pieskaroties ķermenim, dēļ – uz tausti materiāls ir sevišķi maigs un rada luksus sajūtu. Tas ir maigāks nekā kokvilna un lins, tāpēc zīdaiņu gultas veļa no liocela ir laba opcija mazuļa miegam vasarā. Tāpat liocels ir arī hipoalerģisks, līdz ar to – piemērots arī cilvēkiem ar jutīgu ādu un alerģiskiem cilvēkiem.

Kur iegādāties kvalitatīvu gultas veļu?

Kaut brīžiem šķiet, ka gultā nepavadām nemaz tik daudz laika, patiesībā šeit aizrit trešdaļa mūsu dzīves, kura vistiešākajā veidā ietekmē pārējās 2 trešdaļas. Tādēļ ir svarīgi, lai gultas veļa būtu piemērota Tava ķermeņa vajadzībām. Kur iegādāties kvalitatīvu gultas veļu un nepārmaksāt? Ksenukai.lv interneta veikalā! Šeit pieejama kvalitatīva, gaumīga, lēta gultas veļa gan lieliem, gan maziem gulētājiem. Ieskaties veikala piedāvājumā un uzdāvini sev patīkamu, kvalitatīvu miegu!

Jūlijā Siguldas pilsdrupu estrādē uzstāsies britu apvienība “Hurts” (+VIDEO)

16/02/2023

Siguldas pilsdrupu estrādē 26.jūlijā uzstāsies Mančestras apvienība “Hurts”, aģentūru LETA informēja “L Tips Agency” pārstāve Līva Toniņa.

Viņa norāda, ka britu duets koncertā atskaņos gan mūziku no jaunākā albuma “Faith”, gan arī labi zināmās dziesmas, kas ieguvušas hita statusu.

Toniņa atzīmē, ka albuma “Faith” materiāls tapa Covid-19 laikā, un pandēmija arī bija iemesls, kāpēc vēl 2021.gadā saplānoto koncertturneju tā arī neizdevās īstenot.

Video

Duetu “Hurts” 2009.gadā Mančestrā nodibināja vokālists Teo Hačkrafts un multiinstrumentālists Adams Andersons.

“Hurts” atpazīstamību ieguva ar 2010.gadā iznākušo debijas albumu “Happiness”. Seši singli no viena ieraksta pabija dažādu Eiropas topu augšgalā.

Albums ieguva Zelta statusu Lielbritānijā un Austrijā, bet Platīna – Vācijā, kopumā sasniedzot vismaz pirmo desmitnieku 12 Eiropas valstu hitparādēs.

Biļetes no 17.februāra plkst.10 varēs iegādāties “Biļešu servisa” tīklā.

Kā pareizi kopt ādu ap acīm?

16/02/2023

Āda ap acīm ir jutīgāka un plānāka nekā pārējā sejas āda, tādēļ ir svarīgi zināt, kā par to pareizi rūpēties. Kas jāņem vērā un no kādām kļūdām jāizvairās, kopjot ādu zem acīm, lai izskatītos labi? Konsultē BENU Aptiekas farmaceite Liene Graudiņa.

Āda ap acīm ir jutīgākā sejas ādas zona. Tā ir līdz pat 10 reizēm plānāka nekā sejas āda, kā arī tajā nav sviedru dziedzeru un taukaudu, kā tas ir pārējā sejas ādā, tādēļ zonā ap acīm visātrāk varam redzēt novecošanās pazīmes. Tādēļ, ka āda ap acīm ir tik plāna, šī zona ātri reaģē uz neveselīgu dzīvesveidu, nepareizi izvēlētiem kosmētikas līdzekļiem un citiem nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, stresu.

Galvenie principi ādas ap acīm kopšanā

Svarīgākais ir atcerēties, ka āda ap acīm ir maiga, plāna un jutīga. Līdz ar to, ādai ap acīm bieži vien nederēs ierastie sejas krēmi un tāpēc būs jāizvēlas speciāli ādai ap acīm izstrādāti kopšanas līdzekļi, skaidro BENU Aptiekasfarmaceite Liene Graudiņa. Tā kā āda ap acīm ir ļoti plāna un tajā nav tauku dziedzeru, tā intensīvāk zaudē mitrumu un arī elasticitāti. Svarīgākais, kopjot ādu ap acīm, ir tās maiga attīrīšana un mitrināšana. Uzklājot krēmu, ieteicams ievērot Langera līnijas un krēmu iemasēt maigām apļveida kustībām, cenšoties lieki nenostiept ādu. Kopjošie līdzekļi jāizvēlas atbilstoši ādas tipam, piemēram, sausai ādai nederēs krēmi, kas der normālai vai taukainai ādai. Jāatceras, ka jebkuras ādas kopšanas pamatā ir ādas mitrināšana, tādēļ jāizvēlas līdzekļi ar mitrināšanas īpašībām. Papildus var apsvērt, vai ir vēl kāds efekts, ko vēlas sagaidīt no krēma, piemēram, pretgrumbu, izgaismojošs, tūsku un tumšo loku mazinošs efekts.

Kā mazināt grumbiņas ap acīm?

Grumbiņu mazināšanai derēs krēmi ar filleru efektu, kas aizpildīs sīkās grumbiņas un palīdzēs ādai izskatīties gludākai, iesaka farmaceite. Populārākās krēmu sastāvdaļas, kurām piemīt grumbiņas mazinošs efekts, ir hialuronskābe, retinols, koenzīms Q-10, kolagēns un C vitamīns. Krēmus ar pretgrumbu efektu arī kursu veidā var lietot tie, kuriem šķietami vēl nav grumbiņu, bet kuri vēlas par savu ādu parūpēties laicīgi. Tomēr jāatceras, ka neviens krēms nav brīnumlīdzeklis un nepalīdzēs atbrīvoties no visām grumbiņām, jo īpaši dziļajām. Tādēļ, lai izvairītos no grumbiņām, ir būtiski par savu ādu rūpēties jau savlaicīgi – mitrināt ādu ap acīm, saņemt veselīgu uzturu, lietot nepieciešamo šķidruma daudzumu, aizsargāt ādu no UV stariem un, protams, ievērot veselīgu miega daudzumu.

Tūska un tumšie loki zem acīm

Tāda problēma, kā tūska un tumšie loki zem acīm, kļūst īpaši aktuāla, ja ir liels nogurums un stress, nav pietiekami gulēts, netiek uzņemts pietiekams ūdens daudzums vai arī pirms miega tiek ēsti sāļi un asi ēdieni. Tumšos lokus un tūsku veicina arī smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un UV staru ietekme, atgādina farmaceite L. Graudiņa.

Lai mazinātu tūsku un tumšos lokus, var izvēlēties krēmus, kuru sastāvā ir tonizējošas un izgaismojošas sastāvdaļas, piemēram, kofeīns, C vitamīns, peptīdi vai retinols. Tūskas mazināšanai var izmantot arī vēsas kompreses un tā saucamos patčus (īpašas maskas ādai zem acīm), kuri kādu laiku tika atdzesēti ledusskapī. Acu krēmu iepakojumā mēdz būt jau iestrādāts metāla uzgalis, lai, uzklājot krēmu ādai ap acīm, varētu veikt vēsu masāžu, kas sniedz tonizējošu efektu.

Izplatītākās kļūdas, kopjot ādu ap acīm

Lai pareizi koptu ādu ap acīm un izvairītos no tās kairināšanas, L. Graudiņa iesaka izvairīties no izplatītākajām kļūdām:

Nelietojiet paštaisītas maskas! Āda ap acīm ir ļoti jutīga, tādēļ ir jāizvairās no paštaisītu masku lietošanas. Tējas maisiņu komprešu vietā labāk izvēlēties patčus, jo nevaram būt droši, kas ir rūpnieciski ražoto tēju sastāvā, brīdina farmaceite.
Izvairieties no pārāk intensīvas iedarbības! Krēmi acu zonai ir jāuzklāj pavisam plānā kārtiņā un, tos iemasējot, ir pēc iespējas vairāk jāizvairās no ādas stiepšanas.
Atcerieties par aizsardzību no saules! Bieži par ādas aizsardzību pret sauli atceras tikai izteikti saulainajā laikā, taču arī ziemā ir jālieto krēmi ar SPF, jo UV stari nonāk pie mums arī caur mākoņiem. Saulainajā laikā būtu ļoti ieteicams izmantot saules brilles, jo tad nebūs tik lielas nepieciešamības samiegt acis, kas samazinās mīmikas krunciņu (“vārnu kājiņu”) veidošanos.

Negaidīti sasirgusi karaļa Čārlza III dzīvesbiedre Kamilla (+VIDEO)

15/02/2023

Lielbritānijas karaliene konsorte Kamilla jau otro reizi ir saslimusi ar Covid-19! Zināms, ka visas gaidāmās vizītes, kurās Kamillai bija jāpiedalās, esot atceltas vai arī pārceltas.

Kamillai vajadzēja ierasties uz Elmhērstas baleta skolas 100. gadadienu, bet Bekingemas pils oficiālajā ziņojumā atklāja, ka karaliene konsorte ir saslimusi ar “sezonālo slimību”.

Video

Publiski Kamilla pēdējo reizi redzēta 8. februārī, kad kopā ar savu dzīvesbiedru karali Čārlzu III, apmeklēja mošeju Londonā.

Bekingemas pils aktīvi gatavojas karaļa kronēšanas ceremonijai, kas gaidāma jau maijā! Londonas pilsētas centrā notiks divas karaliskās procesijas un viena no tām būs skatāma visiem Lielbritānijas iedzīvotājiem. Vindzoras pilī norisināsies koncerts, kurā uzstāsies tādas pasaules zvaigzne kā – Pols Makartnijs, grupa “Queen”, kur solista Fredija Merkūrija vietā uz skatuves kāps dziedātājs Ādams Lamberts.

Karaļa kronēšana un svinīgie pasākumi notiks no sestdien, 6.maijā, svētdien, 7.maijā un pirmdien, 8.maijā (šī diena Lielbritānijā ir pasludināta par brīvdienu).

Pārņem bailes, trūkst elpas, strauji sitas sirds? Iespējams, tā ir panikas lēkme!

15/02/2023

Pēkšņa panikas lēkme var pārsteigt, izbiedēt un likt piedzīvot ārkārtīgi nepatīkamas sajūtas, turklāt tā var sākties jebkurā vietā un laikā. Reiz piedzīvota, tā bieži vien neaizmirstas un rada bailes ko tādu sajust atkārtoti.

Kā atpazīt panikas lēkmi? Iespējamie simptomi

Spēcīga trauksme, neizskaidrojama briesmu sajūta.

Notiekošā nerealitātes sajūta.

Bailes zaudēt kontroli pār savu uzvedību.

Nepamatotas bailes nomirt vai sajukt prātā.

Paātrināta sirdsdarbība, sirdsklauves.

Elpas trūkums, apgrūtināta vai paātrināta elpošana.

Smakšanas vai kamola sajūta kaklā.

Diskomforts, spiediena sajūta vai sāpes krūtīs.

Reibonis.

Sāpes vēderā, slikta dūša.

Smagos gadījumos – vemšana vai caureja.

Drebuļi, trīce rokās un/vai kājās.

Nejutīguma vai tirpšanas sajūta rokās un kājās.

Pastiprināta svīšana.

Neskaidra redze, mirgojošas mušiņas acu priekšā.

„Atšķirībā no citām slimībām un stāvokļiem, ko pavada līdzīgi simptomi, panikas lēkmes pazīmes pazūd 10-30 minūšu laikā un neatstāj sekas veselībai. Atkarībā no cilvēka nervu sistēmas, blakusslimībām un ārējiem faktoriem panikas lēkmes var atkārtoties no vienas reizes mēnesī vai divos līdz pat vairākām reizēm dienā,” skaidro Jekaterina Vintere, klīniska psiholoģe Veselības centru apvienībā.

Panikas lēkmju pacienta portrets

Psiholoģe ar panikas lēkmju pacientiem tiekas teju ik dienu un, novērojot savā praksē, secinājusi, kāds ir cilvēka, kurš ar šo problēmu vēršas pēc palīdzības, vidējais portrets.

“Statistikas dati liecina, ka dažādos dzīves posmos panikas lēkmes piedzīvo līdz 5% cilvēku. Jauniešiem vecumā no 20-30 gadiem panikas lēkmes rodas biežāk nekā gados vecākiem cilvēkiem, un sievietēm – biežāk nekā vīriešiem. Analizējot pieredzi savā klīniskā psihologa praksē, varu sacīt, ka pēc palīdzības vēršas gan vīrieši gan sievietes, jo panikas lēkmes var vienlīdz negatīvi ietekmēt spēju funkcionēt abiem dzimumiem. Piemēram, ja vīrietis ir auto vadītājs un viņu darba procesā pārsteidz panikas lēkme, tā var būtiski ietekmēt spēju strādāt – cilvēks šādā stāvoklī uz ceļa var radīt bīstamu situāciju. Esmu novērojusi, ka vidējais pacients tomēr ir sieviete vecumā no 25 līdz 40 gadiem (iespējams, tādēļ, ka sievietes biežāk meklē palīdzību). Vairumā gadījumu – esoša partnerattiecībās, viņai ir bērni, strādā algotu darbu, rūpējas par savu izskatu un viņai ir svarīgi vienmēr un visur būt labai gan partnerim, gan bērniem, gan kolēģiem. Stāvokli vēl pastiprināja pandēmijas laiks – dzīve pieprasīja vienlaikus pildīt vairākas svarīgas lomas, turklāt daudzos gadījumos – no mājām, tā liekot just pastāvīgu paaugstinātu stresu. Ja sievietei ir arī nosliece uz perfekcionismu, veidojas pavisam draudīga kombinācija,” teic Jekaterina Vintere un piebilst, ka svarīga nozīme var būt arī iedzimtai predispozīcijai – ja ģimenē kādam jau ir trauksmes traucējumi, depresija vai cita mentāla slimība, riski pieaug. Vairāk panikas lēkmju riskam ir pakļauti arī tie, kuri ir jutīgāki, emocionāli labili. Ja vēl pēdējo gadu laikā ir bijis kāds traumatisks notikums, risks piedzīvot panikas lēkmes kļūst visai reāls.”

Ar “Nomierinies!” nepietiks

Tā tikai šķiet, ka jebkuru stāvokli, kas “rodas galvā” (vienalga – trauksmi vai panikas lēkmi) ikvienam vajadzētu spēt kontrolēt. Viss nav tik vienkārši. Psiholoģe skaidro: “Robeža starp trauksmi un panikas lēkmi ir tāda pati kā starp bailēm un šausmām. Ikviens no mums kādreiz ir piedzīvojis bailes, tomēr ne visi ir piedzīvojuši šausmas. Tie, kuri piedzīvoja, zina teikt, ka “lēciens” starp šiem diviem stāvokļiem var būt acumirklīgs – laiks apstājās, ķermenis vairs neklausa un dzīve it kā sadalās divos posmos – pirms un pēc panikas lēkmes. Panikas lēkme ir smaga trauksmes lēkme, baiļu pīķa izpausme, kas rodas pēkšņi un tikpat pēkšņi izzūd.”

Piedzīvojot pirmo panikas lēkmi, cilvēkam parasti ir grūti saprast, kas ir noticis, un viņš sāk baidīties, ka lēkme atkārtosies. Nereti tieši tā arī notiek – bailes provocē jaunu lēkmi. “Tas ir tā pat, kā uztrauktam cilvēkam teikt “neuztraucies!”. Viņš uztraukties vēl vairāk,” saka psiholoģe un uzsver, ka savlaicīga speciālistu palīdzība ļauj, ja ne pilnībā atbrīvoties no lēkmēm, tad vismaz samazināt to rašanās biežumu, kā arī apgūt pašpalīdzības iemaņas panikas lēkmes mazināšanai.”

Trauksme un panika – radinieces

Trauksmei raksturīga saspringuma sajūta, uzmācīgas domas, arī fiziski simptomi, piemēram, paaugstināts asinsspiediens. Trauksme līdzinās stresam, taču atšķirībā no stresa, ko parasti izraisa kāds ārējs stresors, piemēram, strīds, gaidāms nepatīkams notikums, termiņš, kādā jāiekļaujas, trauksme var rasties pat, ja stresora nav.

“Par paaugstinātu trauksmi varētu runāt gadījumos, kad tā nepāriet arī tad, kad satraukumam nav šķietami nekāda pamata. Starptautiskajā slimību un veselības problēmu klasifikācijā izdala vairākus trauksmes traucējumus, no kuriem viens ir ģeneralizētā jeb spontāni mainīgā trauksme, kas nav saistāma un arī nerodas kādu noteiktu ārēju apstākļu ietekmē. Galvenie simptomi ir mainīgi, taču ir sūdzības par pastāvīgu nervozitāti, trīci, muskulatūras sasprindzinājumu, svīšanu, apdullumu, sirdsklauvēm, reiboni, nepatīkamu sajūtu pakrūtē. Bieži cilvēks izjūt bailes, ka saslims kāds tuvinieks vai ar viņu atgadīsies kāda nelaime,” skaidro psiholoģe.

Panika jeb epizodiska paroksismāla trauksme ir viens no trauksmes traucējumiem, taču šajā gadījumā atslēgas vārds ir – epizodiska. “Proti, panika nav visu laiku. Tās galvenā pazīme ir smagas trauksmes (panikas) lēkme, kas nav saistītas ar kādu īpašu situāciju vai apstākļiem un tādēļ ir neprognozējamas. Ja panikas lēkmes novērojamas ar noteiktu biežumu – no vairākām reizēm gadā līdz vairākām reizēm dienā, cilvēkam var tikt diagnosticēti panikas traucējumi,” norāda klīniskā psiholoģe „Veselības centru apvienībā” Jekaterina Vintere.

Psiholoģe atklāj, ka panikas lēkmes no citam mentālās veselības problēmām atšķiras ar vēl vienu niansi – cilvēkam, kuru tā piemeklējusi, uzreiz ir grūti iedomāties, ka panikas lēkme ir saistīta ar psihi. Tas tādēļ, ka simptomi ir galvenokārt somatiski – spiediens krūtīs, smakšanas sajūta, paātrināta sirdsdarbība, reibonis, slikta dūša. “Piemēram, kāds pacients ar simptomu slikta dūša vairākkārt apmeklēja gastroenterologu, veica attiecīgus izmeklējumus, taču iemeslu neatrada. Dažādu speciālistu apmeklējumi turpinājās, līdz neirologs secināja, ka simptomam var būt psihosomatisks raksturs, izrakstīja nomierinošu medikamentus un, lietojot zāles, simptoms pārgāja. Tātad, mentālas grūtības radīja fiziskas veselības problēmas.”

Panikas lēkmes rašanās mehānisms

Precīzi panikas lēkmju cēloņi nav zināmi un panikas stāvokļa rašanās mehānisms nav noskaidrots. Lielākā daļa speciālistu saista panikas simptomus ar strauju stresa hormonu – adrenalīna + un norepinefrīna – izdalīšanos asinīs. Tā rezultātā ķermenis ieslēdz cīņas vai bēgšanas režīmu un mobilizē visus savus spēkus – paaugstinās pulss un asinsspiediens, paātrinās elpošana, parādās spēcīga nemiera sajūta, ko nevar nomākt ar gribas piepūli.

Psiholoģe min panikas lēkmi veicinošos faktorus:

dažādi traumatiski notikumi – tuvinieka zaudēšana, šķiršanās, seksuāla vardarbība;
pārdzīvota psihoemocionālā trauma bērnībā vai pusaudža gados;
ilgstošs stress;
fiziska trauma, operācija;
ģimenes vēsture – kādam no tuviniekiem ir bijušas panikas lēkmes vai trauksmes traucējumi;

“Novēroju, ka panikas lēkmes mēdz rasties laiku pēc kāda dramatiska notikuma vai notikumu virknes, ja cilvēks neizdzīvo emocijas, tās apspiežot. Pēc kāda laika – gada, diviem vai vairāk – pēkšņi var parādīties panikas lēkmes, ko neienāk prātā saistīt ar senāk piedzīvotajiem notikumiem. Tikai psihologa konsultācijas laikā rodas apjausma, ka starp pārdzīvoto traumatisku notikumu un panikas lēkmēm ir saistība.”

Analizējot panikas lēkmju cēloņus, kā iespējamos faktorus speciālisti izceļ arī šos –

paaugstinātu jutību pret iekšējām sajūtām, kas ievērojami palielina pat minimālu diskomfortu; pārmērīgas prasības pret sevi, perfekcionismu, neatrisinātus iekšējus konfliktus.

Visticamāk, organismu ietekmē uzreiz vairāki nelabvēlīgie faktori, kas summējoties izraisa šādu spēcīgu reakciju uz ārējiem vai iekšējiem stimuliem.

Kā mazināt ārējo apstākļu ietekmi uz mentālo veselību?

Pēdējos gados piedzīvojam divus spilgtus, grūti aptveramus notikumus – Covid-19 pandēmiju un karu Ukrainā. “Tie pilnībā izmainīja mūsu ikdienu. Ilgstošs stress un apziņa, ka šos notikumus nevari ne ietekmēt, ne kontrolēt daudziem radīja bailes vai saasināja trauksmi. Dzīvē vienmēr būs nezināmie – apstākļi un notikumi, kam nevaram sagatavoties, un situācijas, kurās nevaram palīdzēt. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams mazināt triecienu, ko šādi notikumi rada. Pievēršot pienācīgu uzmanību savai mentālajai veselībai, iemācoties atpazīt signālus, kas norāda uz drīzu emocionālo rezervju izsmelšanu, ir svarīgi rast veidus, kas tieši man palīdz labāk tikt galā ar stresu, trauksmi un depresivitāti. Tā mēs noteikti varam pārdzīvot sarežģītas krīzes situācijas,” iedrošina psiholoģe Jekaterina Vintere.

Klīniskās psiholoģes sacīto papildina„Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone: “Cilvēkiem, kurus piemeklē panikas lēkmes, ieteiktu pievērt uzmanību arī ikdienas ēšanas paradumiem un kopā ar speciālistu izvērtēt, vai organisms saņem nepieciešamās uzturvielas. Piemēram, B6 vitamīns labvēlīgi ietekmē centrālo nervu sistēmu un vielmaiņu, tikmēr tā nozīmīgs trūkums organismā var veicināt trauksmi, aizkaitināmību, iespējams, arī panikas lēkmes un pat depresiju.” Farmaceite atgādina, ka arī dzelzs deficīta gadījumā tiek novērota trauksmes, depresijas simptomu parādīšanās. Tādēļ pēc konsultēšanās ar savu ārstu var lemt par uztura korekciju vai kāda konkrēta vitamīna vai minerālvielas uzņemšanu ar uztura bagātinātāju. „Ir situācijas, kad kādam var būt palīdzīga arī nomierinoša tēja, kas satur, piemēram, baldriāna sakni, kumelīti vai piparmētru,” teic farmaceite.

Cik bīstamas ir panikas lēkmes?

Panikas lēkme nav bīstama organismam, tomēr lēkmes laikā var zaudēt saikni ar realitāti un uzvesties neadekvāti. Reibonis un orientācijas zudums telpā vai izraisīt kritienu un traumu, panika pie automašīnas stūres var kļūt par avārijas cēloni.

“Panikas lēkmes izraisa tik spēcīgas bailes, ka cilvēks sāk dzīvot, gaidot nākamās panikas lēkmes. Periodiski atkārtojoties, tās izjauc ikdienas ritmu, rodas domas par to, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, ka viņš atšķiras no citiem, ka ķermenis pieviļ un nodod. Šādas domas var novest pie mazvērtības izjūtas un arī mentāliem traucējumiem – depresijas, apātijas. Bailēs no panikas lēkmes atkārtošanās, cilvēks sāk izvairīties no situācijām, kas viņaprāt varētu lēkmi izraisīt, līdz ar to pazeminot savu dzīves kvalitāti,” norāda Jekaterina Vintere.

Panikas lēkmes var notikt jebkurā brīdī un ar tām ir grūti tikt galā paša spēkiem. Lai rezultātā nenonāktu pie vēl nopietnākām mentālās veselības problēmām, vajadzētu meklēt speciālista palīdzību.

“Ja panikas lēkme ir ļoti spēcīga, parasti tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība un, veicot dažus izmeklējumus, visticamāk mediķi pacientam iešļircinās nomierinošas zāles. Ja lēkmes atkārtojas, cilvēks pamazām saprot, ka jādodas pie ārsta. Daudzi izstaigā pie dažādiem speciālistiem, kamēr nonāk pie psihiatra vai klīniskā psihologa. Ir svarīgi atzīt: man ir panikas lēkmes – stāvoklis, kas saistīts ar manu psihi, nevis ar to, kas notiek organismā. Parasti septiņu, desmit konsultāciju rezultātā panikas lēkmju skaitu un intensitāti ir iespējams samazināt. Dažreiz tās pazūd pavisam.”

Jauns seriāls pēta, vai gadu starpība ir šķērslis mīlestībai (+VIDEO)

15/02/2023

Vai gadi ir tikai skaitlis, un mūsdienās tie nav šķērslis, lai veidotu attiecības un atrastu mīlestību? Tagad astoņas pašpārliecinātas un apņēmīgas dāmas uz laiku pamet savas mājas, lai atrastu mīlestību Meksikas villā pavisam jaunā “discovery+” iepazīšanās seriālā “Milfu villa” (“Milf Manor”). Šī dinamiskā sieviešu grupa lieliski izprot mīlestības noteikumus. Pieredzējušajām dāmām ir gadu desmitiem ilga attiecību pieredze, kas nu tiek likta lietā, lai veidotu ilgtermiņa attiecības ar krietni jaunākiem pretējā dzimuma pārstāvjiem.

Seriāla laikā sievietes ir spiestas pieņemt nopietnus lēmumus, lai atrastu mīlestību spriedzes nokaitētā vidē. Dalībnieču vidū ir, piemēram, mērķtiecīgā Pola (47) – fitnesa studijas īpašniece no Meksikas, kura pašlaik dzīvo Maiami, spontānā Kelle (50) – ballīšu cienītāja no Orindžas apgabala Kalifornijā, Eiprila Džeina (59) – fitnesa instruktore un dziedātāja no Losandželosas un Šonna (50) – pasākumu plānotāja. Viņu sirdis dosies iekarot virkne drosmīgu džentlmeņu.

Video

Katrā “Milfu villas” epizodē ir uzdevumi un izaicinājumi, kas pierādīs, vai saikne starp iepazīšanās šova dalībniekiem ir patiesa un vai kādam no viņiem ir pienācis laiks pamest villu. Vai ar savu žilbinošo izskatu jaunie džentlmeņi spēs iekarot dāmu sirdis, vai arī vīriešu uzvedība pierādīs, ka viņi nav nobrieduši nopietnām attiecībām un viņiem villa būs jāpamet? Savstarpējo attiecību ķīmija, greizsirdība un intrigas uzturēs skatītāju interesi visas sezonas garumā.

“Milfu villa” skatāma straumēšanas platformā “discovery+” nākamās paaudzes televīzijā “Go3”.

Bukmeikeri prognozē, ka šogad Latvijai būs cits prezidents!

15/02/2023

Šovasar apritēs četri gadi kopš Latvijas prezidenta amatā atrodas Egils Levits. Šo gadu laikā Latvijā un pasaule ir piedzīvojusi Covid-19 pandēmiju un tai sekojošo krīzi, Krievijas karu Ukrainā, kas noteikti radījis izaicinājumus arī Latvijas valsts prezidentam. Jau pavisam drīz E. Levitam būs jāpieņem lēmums, vai kandidēt uz otro termiņu.

Pirms četriem gadiem toreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis publiski pavēstīja, ka nepretendēs vēl uz vienu termiņu, un uz to brīdi vienīgais publiski zināmais kandidāts bija politiķis Egils Levits. Vēlāk Levitam konkurenci sastādīja vēl divi kandidāti – tiesībsargs Juris Jansons un politiķis Didzis Šmits, taču Levits visai pārliecinoši triumfēja, saņemot 61 balsi, kamēr par Šmitu nobalsoja 24 deputāti, bet par Jansonu – vien astoņi.

Pamatojoties uz SPKC datiem, Levita reitings bija augstākajā punktā šo četru gadu laikā, stājoties prezidenta amatā, taču ar laiku tas strauji kritās. Šobrīd prezidenta reitings ir vēsturiski zems – viņa vadību pozitīvi vērtē vien 20% sabiedrības. Tas lielā mērā saistīts ar pandēmiju, ierobežojumiem un prezidenta reto parādīšanos publiskajā telpā. Iespējams, negatīvais vērtējums ir saistīts arī ar Levita divdomīgajiem izteicieniem, kas folklorizējušies sabiedrībā un līdz pat šim brīdim ir redzami sociālajos tīklos. Populārākie no tiem – “ļoti labi jūtos – es neko nejūtu” un “tie cilvēki, kuri ir nomiruši no Covid, tiem, protams, šie Ziemassvētki nebūs”.

“Iespēju, ka Levits atkārtoti tiks ievēlēts prezidenta amatā, bukmeikeri novērtējuši vien ar 40% iespējamību, savukārt cita kandidāta triumfs tiek vērtēs ar 60%. Izteiktās prognozes atbilst arī tam, ko medijos sacījis politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, kurš uzskata, ka Levits varētu tikt pie “Nacionālās apvienības” un “Jaunās vienotības” balsīm, kā arī, iespējams, “Progresīvo”, tomēr ar to pārvēlēšanai nepietiek, jo šādā gadījumā Levits sakrātu 49 balsis, bet nepieciešamas – 51,” skaidro “Betsafe” pārstāvis.

Arī pats Levits izteicies ar neziņu par kandidēšanu otrajam termiņam. Krišjānis Kariņš gan sacīja, ka atbalstītu Levita kandidatūru uz vēl četriem gadiem, uzsverot, ka abiem bijusi laba sadarbība, tomēr Ministru prezidents šo jautājumu neesot pārrunājis ar partijas biedriem. Savukārt “Zaļo un zemnieku savienība” pavisam nesen paziņoja, ka prezidenta amatam plāno virzīt savu kandidātu, tādējādi neatbalstot Levitu.

Pēc pēdējā laika Levita aktivitātēm gan varot secināt, ka pašreizējais prezidents tomēr grib vēl četrus gadus būt valsts galva, sacīja Rajevskis. Gadumijas uzrunā Levits daudz runājis par nacionālajiem jautājumiem, kas aktuāli ne tikai Ukrainas kara dēļ, bet arī tāpēc, ka “Nacionālā apvienība” pirms četriem gadiem virzīja Levitu prezidenta amatam un šie jautājumi īpaši svarīgi šīs partijas atbalstītājiem. Levits tāpat devās uz Jēkabpili, kur tika piedzīvoti vēl nebijuši plūdi, un arī kopumā pēdējā laikā aizvien vairāk ticis manīts sabiedrībā.

Horoskops: 4 horoskopa zīmes, kurām ir tendence izšķērdēt naudu saviem laulātajiem!

14/02/2023

Daži cilvēki mēdz būt ekstravaganti tērētāji, savukārt, citi ir ļoti uzmanīgi attiecībā uz savām finansēm un pieņem saprātīgus finansiālos lēmumus. Šīs 4 horoskopa zīmes dievina savas otrās pusītes lutināšanu un ir patiesi izšķērdīgas!

Vērsis

Cilvēkiem patīk atrasties Vērša klātbūtnē, jo Vērsis prot izklaidēt un izceļas ar savu dāsnumu. Vērši dievina tērēšanos priekš saviem draugiem, ģimenes un, jo īpaši – priekš otrās pusītes! Vērši nekad nav taupīgi, viņiem patīk vest uz dārgām vakariņām un pārsteigt ar dažādām dāvanām!

Jaunava

Lielākā daļa Jaunavu apdomīgi izturas pret savu naudu un kritizē citus par viņu ekstravagantajiem tēriņiem. Tomēr, runājot par viņu mīlestību pret dzīvesbiedru, visa viņu loģika izplūst ārā pa logu… Jaunava koncentrējas uz saviem izdevumiem un pieliek pūles, lai iegādātos savam mīļotajam cilvēkam ekstravagantas dāvanas katrai jubilejai vai īpašiem svētkiem.

Zivis

Lai gan daudzas Zivis lielu uzmanību pievērš savam finansiālajam stāvoklim, viņas savai otrajai pusītei ir gatavas pamatīgi tērēties. Zivīm patīk skatīties, kā viņu laulātais bauda nelielu greznību, kad viņi tērē savu naudu. Zivīm ir grūti ietaupīt, un tās mēdz izmantot savu algu, lai aplaimotu savu mīļāko.

Ūdensvīrs

Ūdensvīrs uzskata, ka kvalitatīvi pavadīts laiks ir daudz vairāk vērts nekā nauda… Tāpēc viņi uzskata, ka ir saprātīgi maksāt vairāk par mīļotā ērtībām. Ūdensvīri ienīst “knapināšanos” un ir gatavi pamatīgi nopūlēties, lai viņu ģimene var baudīt labu dzīvi ar pilnīgi visu nepieciešamo!

Kā sirdi ietekmē jūtas un emocijas?

14/02/2023

Kultūrā sirds tiek saistīta gan ar mīlestības tēmu, gan dažādām citām spēcīgām jūtām. Par sirds veselības rādītājiem tiek plaši runāts, taču vai zinām, kāda ir emociju ietekme uz sirds veselību? Par to, kā jūtas un emocijas ietekmē mūsu sirds veselību un kas ikvienam jāzina par sirds slimību profilaksi, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centrs 4 filiāles Valdlauči kardioloģe dr. Anna Labuce un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Sirds un emocijas

Viens no iemesliem, kāpēc sirdi saistām ar jūtām, tai skaitā mīlestību, varētu būt tas, ka, izjūtot kādas spēcīgas emocijas, bieži vien jūtam paātrinātu pulsu vai reizēm citas sajūtas sirdī, piemēram, pārsitienus, stāsta kardioloģe dr. A. Labuce. Jāņem vērā, ka citu iekšējo orgānu darbību nevaram just vai jūtam daudz retāk, tādējādi, iespējams, sirds darbība jau izsenis cilvēkiem ir saistījusies ar izjustajām emocijām. Taču kā emocijas ietekmē mūsu sirdi? Kā skaidro kardioloģe, emocijām ir ietekme uz visu cilvēka organismu, tajā skaitā arī uz sirdi. Taču, iespējams, ka par to tiek runāts mazāk nekā par citiem sirdi ietekmējošiem faktoriem, jo emocijas ne vienmēr varam kontrolēt. Mēs varam piestrādāt pie veselīga dzīvesveida piekopšanas – nodarboties ar sportu, uzņemt veselīgu uzturu, bet ne vienmēr ir iespējams kontrolēt emocijas.

Emocijas ietekmē mūsu veģetatīvo nervu sistēmu, kas savukārt regulē visu iekšējo orgānu darbību, tajā skaitā arī sirds darbību. Tādējādi veģetatīvās nervu sistēmas ietekmē, piemēram, stresa vai satraukuma situācijās, var paātrināties pulss, paaugstināties asinsspiediens un tikt provocēti dažādi sirds ritma traucējumi un pārsitieni.

Stress, mīlestība un sirdsdarbība

Sirdi var ietekmēt gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas, stāsta dr. A. Labuce. Ikdienā biežāk sastopamies ar negatīvā stresa ietekmi – mūsdienu cilvēkam ir ļoti straujš dzīves ritms, daudz darbu un pienākumu, un tas reizēm uzliek veģetatīvajai nervu sistēmai lielu slogu. Hroniska spriedze veicina arī stresa hormonu, piemēram, kortizola, līmeņa paaugstināšanos, kas ilgtermiņā var izraisīt asinsspiediena, holesterīna un glikozes līmeņa celšanos.

Tomēr dzīvē sastopamies arī ar dažādām pozitīvām situācijām, piemēram, iemīlēšanās, jaunas attiecības, panākumi karjerā, kas rada pozitīvu stresu. Ja runājam par mīlestību, attiecībām, simpātijām pret citu cilvēku, tas var sevī ietvert gan pozitīvu stresu un priecīgu satraukumu, gan arī zināmas bažas, piemēram, par to, vai simpātijas ir abpusējas. Tāpat reizēm ilgas pēc nākamās satikšanās arī var izraisīt satraukumu. Saprātīgā daudzumā pozitīvajam stresam ir jābūt – ir veikti pētījumi, kas ir parādījuši, ka pozitīvs stress ne tikai veicina smadzeņu darbību, uzlabo atmiņu, sniedz motivāciju sasniegt mērķus, bet arī samazina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku.

“Lauztās sirds” sindroms

Retos gadījumos ļoti spēcīgu emociju gadījumā var attīstīties tā sauktais “Lauztās sirds” sindroms, saka dr. A. Labuce. Medicīniski to biežāk sauc par stresa inducētu kardiomiopātiju jeb Takotsubo kardiomiopātiju. Tā var attīstīties, ja ļoti spēcīgā emocionālā reakcija izraisa stresa hormonu (adrenalīna un noradrenalīna) pēkšņu un strauju līmeņu pieaugumu. Ja tie ļoti lielā daudzumā pēkšņi nonāk asinsritē, tas ļoti negatīvi ietekmē sirds muskuli un var izraisīt akūtu sirds mazspēju, sirds infarktam līdzīgu situāciju, kas smagos gadījumos var būt arī dzīvību apdraudoša.

“Lauztās sirds” sindroma galvenā riska grupa ir cilvēki (biežāk sievietes) pēc 50-60 gadu vecuma. Klasiskā situācija šādai diagnozei ir dzīvesbiedra vai citu tuvu cilvēku zaudēšana, vai kāda cita traģēdija (piemēram, dabas katastrofas, ugunsgrēki u.c.), kad pēc ļoti liela stresa un spēcīgām emocijām parādās miokarda infarktam līdzīgi simptomi – stipras, spiedošas sāpes krūtīs, elpas trūkums, izteikts nespēks u.c. Lai arī “Lauztās sirds” sindroms tiek uzskatīts par retu diagnozi, tomēr tā ir sastopama – piemēram, Latvijā katru gadu ir vairāki šādi gadījumi. Pozitīvais aspekts šādas diagnozes gadījumā ir tas, ka tai parasti ir laba prognoze un dažu mēnešu laikā vairumā gadījumu sirds funkcija pilnībā atjaunojas.

Kardioloģe izsver – neatkarīgi no situācijas, pēkšņas sirds sāpes nedrīkst ignorēt un noteikti ir jāvēršas pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības. Ja pacientam parādās pēkšņas sāpes krūtīs, īpaši, ja tās ir spiedošas sāpes, nekavējoties ir jāsauc ātrā palīdzība, jo tas var būt arī miokarda infarkts, kas var būt dzīvību apdraudoša situācija.

Sirds veselības profilakse un emocijas

Domājot par sirds veselību un emocijām, ir svarīgi parūpēties par nervu sistēmu, t. sk. arī par veģetatīvo nervu sistēmu. Ir jāievēro noteikta emocionālā higiēna, lai ļautu tai atpūsties un attiecīgi arī normāli funkcionēt, stāsta kardioloģe.

Pirmkārt, ir ļoti svarīgs veselīgs un regulārs miegs, kas ir pamats, lai nervu sistēma atpūstos. Tāpat jāizvairās no pārslodzes – gan fiziskas, gan psihoemocionālas.

Otrs būtiskais faktors ir fiziskās aktivitātes, jo, ja cilvēks ir fiziski aktīvs, tad arī emocionālā puse būs krietni stabilāka. Tas palīdzēs arī uzlabot miega kvalitāti, jo fiziski aktīvs cilvēks dienas laikā vairāk nogurst, līdz ar to var vakarā vieglāk aizmigt.

Arī klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka fiziskās aktivitātes mazina stresu, uzlabo miega kvalitāti, palīdz mazināt nogurumu, uzlabo koncentrēšanās spējas, palielina enerģiju un uzlabo garastāvokli, jo veicina laimes hormona endorfīna izdalīšanos. Taču fiziskajām aktivitātēm jābūt piemērotām katra veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai, slodze sportojot jāpalielina pakāpeniski un bez pārspīlējumiem.

Treškārt, pat ja jums ir ļoti saspringts darba grafiks, ja darba apstākļi ir saistīti ar lielu stresu, ir ļoti svarīga regulāra atpūta. Ne tikai fiziska, bet arī emocionāla – nevajadzētu strādāt ārpus darba laika un ļauties pārslodzei, jo ir jādod iespēja smadzenēm un nervu sistēmai atpūsties. Brīvajā laikā ir jādara tas, kas sagādā prieku – jānodarbojas ar hobijiem, jāvelta laiks ģimenei, draugiem, jāpastaigājas dabā. Tas ļoti palīdz atpūsties un stabilizēt emocionālo pusi, kā arī atbrīvoties no hroniska stresa.

Smagākos gadījumos – ja, piemēram, darba vide rada pārāk lielu stresu un saviem spēkiem netiekat galā ar satraukumu, ir jāapdomā iespēja par vides maiņu un došanos pie speciālista.

Ārstniecības augi stresa gadījumiem

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite norāda, ka saspringtākos dzīves brīžos noderīgi var būt arī ārstniecības augi ar nomierinošu darbību – piparmētru un melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāles, māteres un raudenes laksti, apiņa augļkopas, liepziedi, vīgriezes un kumelītes ziedi. Šīs drogas var lietot atsevišķi vai komplekso tēju veidā, kur sastāvā būs vairākas ārstniecības augu drogas. Tās izmanto satraukuma mazināšanai un noder arī miega traucējumu gadījumā.

Savukārt asinszāles līdzekļus pazīst kā dabīgos antidepresantus, taču ar to lietošanu jābūt uzmanīgiem vasarā, jo tie var izsaukt pastiprinātu jutību pret sauli, arī apmeklējot solāriju, kā arī lietojot vienlaicīgi ar citiem medikamentiem. Aptiekā pieejami arī dažādi preparāti no ārstniecības augiem – sīrupu, pilienu, kapsulu, tablešu veidā, arī kompleksi preperāti, kur apvienoti ārstniecības augi ar vitamīniem un minerālvielām, no kuriem nozīmīgākie būs B grupas vitamīni un magnijs. Pirms lietošanas gan nepieciešams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par piemērotāko izvēli.

Arī relaksējošai vannai var izmantot ārstniecības augus vai ēteriskās eļļas, piemēram, lavandas, kumelītes, raudenes, un liepziedus, iesaka farmaceite.

Ko svarīgi zināt par sirdi

Kardioloģe dr. Labuce uzsver trīs būtiskākās lietas, kas ikvienam būtu jāveic savas sirds veselības labā:

Ikvienam būtu jānosaka holesterīna līmenis asinīs, arī jauniešiem.
Reizi gadā jāizmēra asinsspiediens.
Ir jāzina, vai ir jebkādas sūdzības, piemēram, sirdsklauves (pat ja tās ir periodiskas un īslaicīgas), smaguma sajūta krūtīs, reizēm parādās sāpes vai pēdējā laikā ir mazinājusies slodzes tolerance, tad noteikti ir jāvēršas pie speciālista – sākumā pie ģimenes ārsta un, ja nepieciešams, pie kardiologa, lai izvērtētu situāciju. Profilaktiskās pārbaudes ir ļoti būtiskas, lai laicīgi atklātu problēmu, ja tāda ir, un līdz ar to arī veiksmīgāk to ārstētu un nesagaidītu sekas.

Kardioloģe atzīst, ka praksē var novērot pozitīvu tendenci – kopumā iedzīvotāju zināšanas par sirds veselību un slimību profilaksi uzlabojas. Īpaši jaunieši kļūst arvien izglītotāki un motivētāki sirds veselības jomā, jo šobrīd jūtama tendence, ka veselīgs dzīvesveids (fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs) ir kļuvis par sava veida modes lietu. Arī smēķēšanas popularitāte jauniešu vidū šobrīd ir zemāka, nekā tā bija, piemēram, pirms 20 gadiem, kam kopumā ir liela ietekme uz sirds un asinsvadu veselību. Savukārt vidējā paaudze un vecāka gadagājuma cilvēki, lai arī, iespējams, kļuvuši informētāki par sirds veselību, bieži vien nav pietiekami motivēti, lai atbilstoši mainītu savus ieradumus.

Romantiskā krāpšana: Internetā krāpnieki nolūko labsirdīgas un empātiskas sievietes!

14/02/2023

Pandēmijas ietekmē iedzīvotāju satikšanās iespējas bija ierobežotākas, līdz ar to pieauga romantisko iepazīšanos skaits internetā, ko aktīvi savās shēmās sākuši izmantot finanšu krāpnieki. Kā norāda Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits, par romantiskās krāpšanas upuriem visbiežāk kļūst sievietes vecumā virs 50 gadiem, turklāt tās galvenokārt ir izglītotas sievietes, kā arī ir upuri ar zemākiem ienākumiem.

Romantiskā krāpšana visbiežāk skar sievietes

Luminor bankas novērojumi liecina, ka pēdējos gados romantisko krāpšanu skaits pieaug. Baltijas valstīs pagājušajā gadā tāda veida krāpniecību skaits pieauga par teju 40%, salīdzinot ar situāciju 2021.gadā.

Sociālo tīklu un iepazīšanās platformu Facebook, Instagram un Tinder lietotāji saņem draudzības uzaicinājumu no svešinieka, visbiežāk ārzemnieka, komunikācija kļūst arvien intensīvāka un attālinātās attiecības tuvākas, līdz nereti sāk attīstīties romantiskas jūtas pret jauno simpātiju, kas rada ilūziju par skaistu nākotni kopā. Šajā brīdī nereti jaunais “draugs” lūdz pārskaitīt naudu kādām steidzamām lietām. Kā liecina bankas novērojumi, šādās krāpnieku shēmās visbiežāk nonāk sievietes, kuru iejūtību un vēlmi palīdzēt nelaimē nonākušajam krāpnieki prasmīgi izmanto savā labā.

Krāpnieki nolūko labsirdīgas un empātiskas sievietes

Luminor apkopotie dati liecina, ka romantiskās krāpšanas upuru vidējais vecums Latvijā ir 57 gadi, vienlaikus apkrāpto klientu vecuma amplitūda ir plaša, un krāpnieku nagos var iekrist praktiski visu vecumu sievietes. Piemēram, jaunākas sievietes kļūst par upuriem iepazīšanās platformās, vecākas – Facebook. Savukārt kaimiņos Igaunijā par upuriem galvenokārt kļūst pensionāres, kuru vidējais vecums ir 65 gadi. Kā norāda eksperts, krāpniecības nolūkos veiktie maksājumi no Latvijas klientu bankas kontiem visbiežāk tiek veikti uz ASV, Lielbritāniju, Itāliju, Turciju un Poliju. Arī romantisko noziegumu upuru profils Latvijā ir ļoti dažāds, nereti upuri ir ļoti izglītoti, savukārt atsevišķos gadījumos tie ir cilvēki ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem. Tas vēlreiz apliecina to, ka neatkarīgi no vecuma vai izglītības, par krāpšanas upuri var kļūt ikviens iedzīvotājs.

Nereti noziedznieki par saviem upuriem izvēlas iejūtīgus un labsirdīgus cilvēkus, kuri savas empātijas dēļ viegli nonāk krāpnieku nagos. Luminor bankas Latvijas klientu lokā pēdējā laikā nav fiksēts neviens gadījums, kad par romantiskās krāpšanas upuriem būtu kļuvuši vīrieši, taču citās pasaules valstīs šādi gadījumi notiek visai bieži.

Mazāk privāta satura sociālajos tīklos

Eksperts norāda, ka sociālo tīklu lietotājiem vajadzētu rūpīgi apsvērt, ar kādu personīgo informāciju viņi dalās, turklāt īpaši izvērtēt fotogrāfiju un video saturu, kur redzama personas seja vai dzirdama balss – šādu informāciju krāpnieki var izmantot savā labā. Īpaša uzmanība jāpievērš tieši sociālajos tīklos iepazītu personu lūgumiem pārskaitīt naudu – ja šāds lūgums tiek saņemts, īpaši rūpīgi jāpārbauda, vai palīdzības lūdzējs patiešām ir tā persona, par ko uzdodas. Tāpat krāpnieki mēdz uzdoties par turīgiem cilvēkiem, kuri sola saviem upuriem pārtikušu un nodrošinātu dzīvi.

Viedie svari – kā tie darbojas?

Kādus mērījumus ķermeņa svari uzrāda?

Cik precīzi ir šo svaru mērījumi?

Kādas papildu priekšrocības sniedz advancētāki ķermeņa svari?

Kur iegādāties gudros svarus?

Šeit ir saraksts ar 4 horoskopa zīmēm, kuras ir priecīgas, apmierinātas un visu laiku pārpildītas ar emocijām:

Kas īsti ir termoregulējoša gultas veļa?

Kā darbojas temperatūru regulējoši gultas veļas komplekti?

1. Mitruma novadīšanas spēja

2. Materiāla elpotspēja

3. Auduma pinuma tips

4. Auduma pavedienu skaits

5. Auduma materiāls

Kādu auduma materiālu izvēlēties?

Kokvilnas gultas veļa

Bambusa palagi un pārvalki

TENCEL liocela auduma veļa

Kur iegādāties kvalitatīvu gultas veļu?

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS