nu tad tā! šī ir vienkārši lieliska nedēļa, jo man 7dien ir dzimšanas dieniņa un 6dien ir gaidāms viens trakoti labs pasākums ar draugiem. 😎 beeet, kā jau ierasts, pirms foršiem un svarīgiem pasākumiem, mani piemeklē iesnas, tad nu tagad jācenšas no tām līdz 6dienai atbrīvoties!!! 😀 veiksmīgu un jauku Jums visām šo nedēļu! 🙂

Stāsts, ir lūk, kāds – ir sestdiena, ir Vecrīga, un ir divas meitenes (mēs ar draudzeni), kas apņēmīgi dodas Grēcinieku ielas 24 virzienā, kur atrodas kokteiļu bārs „Kokteiļu studija”. Kā stāstīja pirms mirkļa satiktie spāņu tūristi, tur esot lieliskas asiņainās mērijas, un pēc viņu smaidīgajām sejām sapratām, ka tas izklausās arī pēc tūristiem draudzīga bāra. Viņi mums lauzītā angļu valodā saka, – vakarnakt tur esot atzīmējuši vecpuišu ballīti, un viņiem atliek vien cerēt, ka topošās sievas vecmeitu ballīte bija tikpat izdevusies. Atradām vajadzīgo vietu, pasūtījām dzērienus (lieliskas mērijas!), piesēdām uz dīvāniņa un nolēmām, ka jāuzpīpē ūdenspīpi, ko, kā mums pastāstīja citas meitenes bārā, te dēvē par kaljanu. Pie galdiņa telpas pretējā stūrī acīmredzami notika studentu ballīte, kaut gan pēc uzvalkiem, kas viņiem bija mugurā, to varētu nodēvēt pat par banketu. Bet studenti kā jau studenti – pie alus kausa. Kolorīta publika! Rekur info www.bars.lv

Varbūt tas ir rudens, varbūt aukstums, varbūt apziņa, ka cilvēks, kuram to vajadzēja pamanīt, nereaģē uz attālināšanos… Nereti tās piepildītās vietas tomēr iztukšojas. Dažas lēnāk, dažas ātrāk. Laikam jau tomēr ir labāk, ka iztukšojas ātrāk – kā plāksteri noraujot, nevis lēnām, velkot garumā katru sekundi un daļu no laika atstājot ne tikai nesaprašanā par notiekošo, bet arī nostalģiskā bezpalīdzībā – kā smiltīm caur pirkstiem plūstot… Vārdi neko nemainīs, teikt arī vairs nav ko. To vai nu neredz, vai ignorē. Negribu palikt sēžot viena, attapties, ka ilgu laiku aizņemtā vieta blakus sen vairs tāda nav, par vienīgo nodevēju atstājot tāpat pazūdošo siltumu. Tādēļ pagaidām naivi cerēšu, ka tas ir rudens, aukstums, drēgnums vai vienkārši iedomas. Savādāk nav ne jausmas – kurā virzienā lai iet. Murgs. http://www.youtube.com/watch?v=MHfZRIuVoPA

Es reizēm vēlētos nebūt Ne ūdens, ne zeme, ne saule Bet manī kā krūzītē ūdens Ielīst visa pasaule Un reizēm ap sirdi kļūst smagi, kad pasaule izlīst pie kājām Tad zinu tik vienu es ceļu; Pie tevis – uz savām mājām. Tu reizēm sagaidi mani Ar alu pustukšā kausā Ar mani tu esi viss Bez manis, kā vienmēr – sausā. Mēs reizēm nosvinam dienu Bez iemesla un bez domām Jo, kad negribot pienāks rīts Mēs būsim mainītās lomās. Es reizēm neesmu TU. Un brīžiem viens otrā mēs esam Tu reizēm neesi ES …. Un tad izlīst pasaules.

Jo Tevi es mīlēšu vienmēr Par spīti salauztām dienām Plēs kaut mani uz pusēm Tev nebūs jāpaliek vienam. Tik karsta elpa uz kakla Un kaisle, kas iestrēgst starp sienām Es tevi gaidīšu mājās Arī pēc miljons dienām Uz mūsu ceļa daudz stiklu Un ejot asiņo pēdas Šķiet, ka vienīgi tu Spēj sadziedēt manas rētas Rētas arī uz kakla Pēc kopīgām brokastīm, gardām Viens otru mēs ēdam, ne citus Un tomēr esam badā Asiņo lūpas, kad kopā Tuksnesis kaltē, kad tālu Es zinu, tu atnāksi drīz Kaut pa slidenu mālu.

Kaut kad tad, kad man bija gadi 15 vai tikai 14.. kaut arī nav jau liela atšķirība tagad.. 🙂 tolaik vēl nebija latviešu Cosmo.. un arī manas latviešu valodas zināšanas nebija no labākiem tolaik. Bet man bija mans mīļais Cosmo krievu valodā. No tiem laikiem man palika viens neizpildīts sapnis: es gribēju strādāt Cosmo. 😎 Tagad Cosmo es lasu reti.. tāpat kā citus žurnālus.. dzīve iet uz priekšu un viss attīstās. Visu nepieciešamu var atrast internetā. Bet bērnu sapņi paliek. Es nezinu kas būs tālāk, es tikai zinu, ka šobrīd man ir jāraksta mans kursa darbs un protams, ka ar zobiem, nagiem un viss kaut ko es pievilku ta tēmu tam, lai sava darba varētu izmantot tieši Cosmo mājas lapu. Dzīvosim – redzēsim, vai universitāte apstiprinās manu tēmu.. jo jau pa diviem gadiem es izjūtu, ka par nopietnām tēmām skaitās politika, ekonomika.. īsāk sakot, tas viss, kas man šķiet garlaicīgi..

Diplomēta RSU pilates un Starptautiskās Roberta Štainbahera BodyART skolas Vācijā sertificēta bodyART trenere aicina pievienoties jaunajai sezonai pilates un bodyART nodarbībām Rīgā Stabu ielā 18C Vacatio sporta studijā katru otrdienu 18:30 – 19:30 (pilates) un ceturtdienu 18:30-20:00 (bodyART)! BodyART-treniņa galvenā prioritāte ir trenēt cilvēku kā funkcionālu kopumu, tiek sasniegta fiziskas un garīgas spriedzes mazināšanas sinerģija. Pamatā balstās uz jogas pozām. Nodarbības pamatā ir Iņ un Jaņ princips- ieelpa un izelpa, spēka vingrinājumi, modernā un klasiskā baleta elementi, kā arī atsevišķi jogas, kalanētikas un nedaudz pilates vingrojumi, kas tiek kombinēti atkarībā no grupas dalībnieku fiziskās sagatavotības un vēlmēm. Kā arī relaksācija. Ir dušas, ģērbtuves. Raksti: sire24@inbox.lv Lelde

Tu sasildi manu būtību ik reizi, kad es pārāk ilgi esmu aizsēdējusies ēnā, domājot par savām sajūtām, sapņiem un Tevi. Lai, kur arī es nedotos, bēgot no vientulības, lai ko arī es nedarītu, lai izvairītos no jūtām, kas brutāli cenšas ielauzties manā apziņā, Tu vienmēr esi līdzās. Cik pašsaprotami… Tavā dvēselē nav savtības, tu mīli un sildi, neko neprasot pretī. Un labi, ka tā, jo nekas vairāk par sevi pašu man nepieder. Mēs gandrīz nemaz nesarunājamies, tikai izbaudām viens otra klātbūtni. Tu mēdz uzlikt savas siltās rokas uz maniem vaigiem un dziļi vērties acīs. Tādos mirkļos man šķiet, ka es sadegtu, ja tikai iepazītu Tevi kaut nedaudz tuvāk. Domās es vienmēr paceļos virs mākoņiem, lai vēl vairāk sajustu Tavu siltumu, lai tikai ilgāk būtu ar Tevi. Reizēs, kad tu vienkārši nozūdi, es raudu stundām ilgi un asaras samērcē debesis, koku lapas, māju jumtus un ceļu, pa kuru Tev vajadzētu atgriezties – TIK ļoti tas sāp. Mani nomierina vienīgi apziņa, ka Tu nekad nepazudīsi uz visiem laikiem. Tavs cēlums un varenība apbur mani ik reizi, kad atkal parādies pie apvāršņa. Neskatoties uz mūsu tuvību un neprātīgajām alkām vienam pēc otra, Tu ne reizi neesi palicis pie manis pa nakti. Iespējams, ka otrā pasaules malā Tev ir kāda cita, kurai dāvāt savu siltumu. Iespējams, viņa ir tikpat atkarīga, cik es. Un, ja nu tādas ir pat vairākas? Patiesībā, tam nav nozīmes Tu teici, ka mīlestībai neesot robežu, ka sajūtas nekad nebeidzas. Tā dēļ es turpinu gaidīt. Tu esi mana saule. Tevi es mīlu.

civ daamas. soreiz par darbu,nevis mums. Kad saku stradat esoshaja darba vietaa, ar menidzeru vienojamies,ka ja kaads buus slims vai kada cita iemesla deel neieradisies darbaa,es stradashu shi cilveka dalju un sanjemshu vinja algu+ manejo. tad nu tris nedelas atpakal divi cilveki aizgaja atvalinajumaa uz divam nedelam. viena cilveka darbus panjemu es otru viena cita meitene. pagajusho piektdienu sanjemu algu-surprise surprise nesu sanjemusi papildus naudinju. aizsutiju sms prieksniecej ar jautajummu kas par lietu? maybe kko sajaukshi. shii njem un zvana man- apgalvo ka es ierodoties darbaa pa veelu un eju majas par aatru. kko tik smiekligu vel nebiju dzirdejusiu. nenormali izblavos (zinu ka ta nebija laba ideja) un teicu lidzko es bushu darbaa norakstishu visus laikus kad es ieraudos darbaa un kad eju maajas (mums ir graamata kura ir japaraxta kad ienac eekaa,izej aaraa) . taatad- katru dienu es ierados darbaa 20min pirms man iseniba jasak un pametu eeku precizi tad kad mans darba laiks beidzaas. besiii araa taa ku** . kaa var shitaa apvainot ? grrrrr. stulbie prieksnieki. bilde taada jo es esu ciiniitaja nepadoshos-gribu taisniigumu un atvainoshanos

Dzīvē mēdz būt lietas, kas acumirklī spēj piesaistīt mūsu uzmanību un to paturēt uz ilgu laiku. Bieži pat konkrēti nav iespējams noteikt, kur slēpjas tā burvība, kas nelaiž vaļā, rada nepārvaramu pievilkšanās spēku. Bet tādas lietas un situācijas izkrāso dzīvi, rada nebijušu degsmi un enerģiju, sapņainu lidojumu, reizēm tikai savā iedomu pasaulē, un vēlāk mazliet sāp, jo nākas piedzīvot vilšanos, tomēr visā ir savs Iņ un Jaņ tāpēc, ka līdz tai ir piedzīvoti sajūtu pilni mirkļi, kas snieguši pozitīvismu un kreativitāti. Ļoti spilgti nepārvaramas pievilcības spēks atklājas arī divās filmās no šī gada kino foruma Arsenāls: igauņu režisora Marko Rāta filmā Sniega karaliene un Kanādas daudzsološā režisora Havjēra Dolāna filmā Iedomātās mīlestības. Šajā gadījumā Sniega karaliene vairs nav kā ļauns Hansa Kristiana Andersena pasaku tēls, bet gan liek pievērsties mūsdienu sievietes dvēselei, sajūtām, lēmumam dzīvot aukstā ledus pilī, nevis koncentrējas uz māsu, kura cenšas glābt savu brāli, pārvarot dažādas grūtības, cīnoties ar ļaunumu – ledus auksto cietsirdību, lai uzvarētu labais – sirds siltums un stiprās ģimenes saites. Sniega karaliene parādīta kā ar vēzi slima sieviete, kura vienkārši cenšas iesaldēt savus dzīves mirkļus, lai tie neizkustu un neaizplūstu mūžīgās mainības jūrā, tāpēc viņa izvēlas ap savu namu novietot ledus sienu, kura cīnīsies ar pavasara siltumu. Un jaunais puisis netiek nolaupīts, bet pats, sajūtot nepārvaramu pievilcības spēku, kurš staro no apņēmīgās sievietes, viņai bezgalīgi pieķeras, vēlas palikt ar viņu, sastingstot vienā mirklī kopā ar viņu, kas arī izdodas. Bet Iedomātās mīlestības jau ir pozitīvāks stāsts, kurš vēsta par trim jauniešiem, no kuriem femīnā un maskulīnā būtne sajūt nepārvaramu, eņģelim līdzīgu starojumu no jaunekļa Niko, kurš vienkārši bauda draudzības saites, nedaudz nojaušot Marī un Frānsisa sāncensību par viņa uzmanību un varbūt arī mīlestību, jo šis nav tikai parasts stāsts par draudzību, bet arī atklāj šķautnes starp heteroseksuālo un homoseksuālo sajūtu prizmu. Bet kad liegais saviļņojums ir pārvērties par spēcīgu sāncensību, Niko novēršas, tā pieviļot abu būtņu cerības un eksaltāciju pret viņu, tāpēc pēc vilšanās tas liek meklēt jaunu enerģijas un saviļņojuma radošu būtni. Šajā filmā uzsvērtas mīlētāju ilgas, slēptākās domas un bailes, draudzības spēks, kurā arī pastāv sāncensība, vienmēr esošā iespēja sevi pieņemt, kāds tu esi, un izvēles iespējas, būt dzīves plūsmā vai to virzīt, kā paši vēlamies. 🙂 Pat varbūt nemanot, dzīvi vada nepārvarama pievilcība, pieķeršanās kaut kam, kas iedvesmo un liek tiekties pēc kaut kā jauna, attīstot mūsos to labāko un veidojot progresa daudzveidību. Tas pat var būt hobijs, kurš izrauj no rutīnas un palīdz veidot dzīvi krāsainu. Svarīgi atrast tās lietas, vietas un būtnes, kas rada pozitīvu un nepārvaramu pievilcību, virza uz attīstību, lai mēs nepaliktu vienā sasalušā mirklī, kurš tajā brīdī varbūt šķiet patīkams, bet neļauj radīt arī nākamos skaistos mirkļus. 🙂

Sveikas ! Ja Jums ir brīvs laiciņš un jums ir vēlme ko labu izdarīt , Jūs variet izveidot mapi ar visiem sev vajadzīgajiem matreāliem par skaistuma idejām !Piemēram mapē tu vari likt jeb kāda veida info par skaistuma receptēm un formulām un.c. lietas ! Esmu pati izveidojusi šādu mapi , kurā ir man visa vajadzīgā info ! Šaj mapei ir daudzi plusi piem.: 1.visa vajadzīgā info stāv vienā vietā 2.informācija , kuru jūs būsiet savākusi būs kārtīga 3.jūs varēsiet atrast visu kas jums ir vajdzīgs , nedomājot , kur esat likuši to ! 4.draudzenes vienmēr varēs atrast sev vajadzīgo lietiņu ! Izveidot pati savu noslēpumu grāmatu mapi ! 🙂

Jau ieprieksh atvainojos, ka rakstu bez garumziimem – man nav latvieshu valodas shajaa datoraa. Shodien lasiiju rakstus majaslapa espati.lv par dziivoshanu kopaa. Gan attieciiba uz paari, gan tikai draugu starpaa. Kadi tik gadijumi tur nebija mineeti – meitenes nevar sadziivot kopaa jo kaitina shaadi taadi ieradumi, jo viena pelna vairaak neka otra, jo vienai jaunas dreebes, bet otrai nee, vienai uzrodas draugs un otra apvainojas utt. utjp. Biju mazliet paarsteigta, ka dziivoshana kopaa var buut tik gruuta lieta. Pagaajusho gadu dziivoju kopaa ar draudzeni un vinjas beerninju – nekaadu probleemu – saprataamies labi, abas gatavojaam est, tirijam maaju, pieskatiijam beernu, runaajamies, taisiijam pa reizei kaadu balliiti. Nebija nekaadu striidu.. Shobriid dzivoju kopaa ar draudzeni (maacamies arii kopaa)2 istabu dziivoklii un taa sanaaca, ka mans draugs pie mums ievaacas, jo citaadi laikam mees vispaar nesatiktos muusu abu dienas rezhiimu deelj. Un atkal man jaasecina, ka mees sadziivojam lieliski. varbuut dazhreiz man kriit uz nerviem, ka draugs speej radiit nekaartibu un par to nemaz neiespringt, bet nu.. Nav kaskju par naudu un nav kaskju kaa taadu. Mees varam trijataa draudziigi sadziivot, draudziigi parunaat un draudziigi bruuvet alu pagaldee un draudziigi uznjemt couchsurfinga cilveekus 😀 😀 😀 Taa ka – laikam jau sadzivot var. Vajag tikai maacet un gribeet, un laikam jau ariidzan atrast iistos cilveekus 🙂 Jo zinu, ka man ir draudzenes, ar kuraam nekad nespeetu sadziivot (un nevis taapec ka es nebuutu toleranta)

Soreiz gribeetu parunaat par naudu. Parasti, sabiedriibaa nav pienjemts apspriest so tematu, jo tas ir ljoti privaats, mees vienmeer baidaamies sanjemt mazaak nekaa citi, jo tas noziimeetu, ka mees neesam pietiekami labi, vai vairaak kaa citi, jo tad paareejie uzskatiis, ka taa ir neiedomaajama augstpratiiba lieliities ar saviem lielajiem ienaakumiem. Sabiedriibaa, beizi vien, pienjemts naudu uzkatiit par kaut ko negatiivu, bez kaa mees nevaram iztikt, bet par ko runaat tomeer neveelamies. Dzirdeets arii viedoklis, ka nav pareizi tiekties peec naudas. Sim viedoklim, es personiigi, nepiekriitu. Uzskatu, ka sabiedriibaa naudai buutu jaarada daudz pozitiivaaks teels. Mees visi tacu to veelamies, un peec iespeejas vairaak! Kaadeelj tad, biezi vien, mums ir kauns to atziit? Man liekas, ka cilveekiem ir jaamaina attieksme pret naudu, jo tas ir viens no veidiem naudas "pievilinaasanaa". Tas tacu nav nekas slikts – gribeet buut bagaatam. Galvenais, kas mums jaatceraas sii meerkja iistenosanaa, ka vairojot savu kapitaalu, mees nedriikstam to dariit uz citu reekina, dariit to negodiigi. Ja mees varam nopelniit naudu godiigaa celja, tas ir labi, bet ja varam nopelniit daudz naudas, tas ir vienkaarsi lieliski. Un veel viena lieta, nav veers skaust citu cilveeku bagaatiibu. Daudz efektiivaak un gudraak ir domaat par to, kaa mees varam vairot savu kapitaalu un taadaa veidaa uzlabot savas dziives kvalitaati. Jo tas, ja kaadam ir vairaak naudas nekaa mums veel nenoziimee, ka pasaulee neatradiisies "lieka" nauda no kuras mees varam veidot savu naakotnes kapitaalu.

Vienmēr esmu teikusi, ka vienalga kāds telefons man pieder. Pats svarīgākais ir tas, ka es varu piezvanīt, aizsūtīt sms, mani var sazvanīt un atsūtīt sms. Bet, pienāca beidzot tā diena, kad es sapratu, kā arī internetam telefonā ir liela nozīme. Precīzāk – tam, ka ar tā palīdzību var google kartē atrast vajadzīgo adresi.

Šovakar beidzot uznāca iedvesma uzrakstīt par Viņām. Par Savām. Par Mīļākajām. 🙂 Ir tik daudz iemeslu, kādēļ sievietes mīl augstpapēžu kurpes… sākot ar ideālā garuma ilūziju līdz pat varaskārei un pakļaušanas alkām. Manējās stāv vairākās rindās pie skapja, sākumā melnās – ādas, zamšādas, lakādas, ar slēgtiem un vaļējiem purniņiem, ar un bez siksniņām, kniedītēm, bantītēm un kristāliņiem, tad sarkanās – īpaši izceltas vienas no manām mīļākajām – krokodilādas imitācijas bordo krāsas kurpes, kuras saucu par savām veiksmes kurpēm, tad mīļākie vasaras apavi, kuriem patīk ceļot manās rokās lietus laikā, tad mana vājība – dzīvnieku raksti… un jā, es pat neesmu vēl pietuvojusies pirmās rindas galam. Visas tik dažādas, bet tomēr – tik ļoti manas. Cik daudz patīkamu atmiņu man saistās tieši ar kurpēm… ar to ellišķīgo nogurumu kājās, kad, ejot pēc smagas dienas mājās, atļauju savām pēdām izbaudīt pilsētas bruģi… vai arī sēžot parkā viegli noslidināt laiviņu no kājas un nevainīgi pašūpojot, pamanīt ieinteresētos skatienus… vai kladzinot ar smailajiem papēdīšiem pa svarīgu institūciju pulētajām grīdām likt vīriešiem ieklausīties un iztēloties… vai vienkārši sēdēt saules staru apmirdzētā istabā ar rīta kafiju, datoru, mitriem matiem un savām skaistulēm kājās, jo… man patīk. Kaut vai tikai pa māju vien, bet tā sajūta iekšā mainās – izsmalcinātība, seksualitāte, brīvības un koķetīgās dabas apziņa, – jā, to visu man piešķir šie +12 liekie centimetri ietērpti lakādas vai pavedinošu mežģīņu veidolā. Starp citu, arī Marija Antuanete nešķīrās no savām iemīļotajām kurpēm giljotīnas priekškarā.. P.S. Īpašu bildi šim ierakstam neveidoju, tāpēc jāiztiek ar to, kas ir. Arī vienas no manām mīļākajām, protams. 😛

Sveikas meitenes,kuras šodien apmekle tadu pasakumu kā studentu paradīze..?

vannas pelde+lifehous-storm skaņās…ekhh tik skumji :-/ jauku vakaru tām kas nav vientuļas!!!

Es esmu tā noskrējusies šodien, mājās pārrados salīdzinoši vēlu un jūtos tik nogurusi. Un šobrīd visvairāk es vēlos "Fazer" piena šokolādi.. mmmm… Tikai slinkums iet uz veikalu. 😀 paši labākie un uzmundrinošākie vārdi man tagad ir – jēēēj, rīt 5diena!!! un, kad iedomājos, cik ilgi es 6dien gulēšu, tad paliek laaabi. (l) bet šodien vēl jāpavingro (jāuztur sevi formā kaut kā 😀 ), jāpamācās un jāgaida rītdiena! 😎

Satriecoša diena. 😎 Nevaru sagaidīt brīvdienas. Tā vien niez nagi veltīt laiku kaut kam pavisam muļķīgam. P.s. Gotta write some papers for my adorable-lovely work and bring in some theatrical-positivity on 5day, and I get the rest of the day off to be lazy, sneaking around the town doing crazy stuff; then I can call my co-worker to order up some of the new designs. Lovēē. Ā, un ja Tu lasi, meklēju potenciālo sponsoru satriecošai, jaunai izklaides vietai. Esmu traka piedāvājot šo ideju kādam citam. 🙂 Mīlu, xoxoxox, Starshine Sīgī. 😀 P.S.S.S.S Ja gribi pārrunāt kādu juridiska rakstura jautajumu (jo samudžinātāks, jo superīgāks process) pāri pusdienu galdam Čillī, uzraksti un varam satikties, tās būs lieliskas pusdienas, un tēv nebūs jādomā par naudu, izņemot, ja gribi lai sastādu/sagatavoju tev dokumentus. 😉 I’m feeling lovely-ishly generous and want to do good. 🙂 Kthx! (l)

Šovakar mani tik dīvainas sajūtas pārņēmušas, tādas saldsērīgas. Esmu laimīga, ka braukšu ceļojumā un varēšu izrauties no savas rutīnā iestigušās ikdienas. Tas viss ir forši, bet man bail un skumji. Bail no tā, ka būs 3 dienas jāpavada kopā ar draudzeni, no kuras esmu atsvešinājusies, un nepazīstamiem vīriešiem, vienam no kuriem es kā otra pusīte braucu līdzi (neparasts aklais randiņš 😀 ). Nebūs iespējas paslēpties un aizbēgt, ja gribēsies, un to man bieži gribās darīt. Bail, ka no šī jaukā notikuma, man nesanāk viena liela vilšanās, ka nesabojāju atpūtu ne tikai sev, bet arī pārējiem. Baidos, ka man nāksies atvērties šiem cilvēkiem un pielaist sev klāt. Bail, ka ar šo "savu" vīrieti tiešām kaut kas varētu izveidoties un bail arī, ka varētu viņam neiepatikties. Un man ir ļoti skumji, jo šis viss nozīmē, ka es eju tālāk, prom no savām iepriekšējām attiecībām. Protams, par to vajadzētu priecāties, bet mani moka nostaļģija un skumjas pēc pagājušā. Dziļi iekšā vēl neesmu gatava atlaist pagātni, samierināties un nogalināt iekšā sēdošo cerībiņu. Man tik ļoti gribētos jaunu sākumu, jaunu dzīvi, bet esmu no tā līdz neprātam nobijusies. Nezinu kā būs, kad jau būšu jau ceļā un nebūs, kur sprukt, cerams būšu saņēmusies un tikusi skaidrībā ar sevi atkal. Jūtos kā ezītis miglā. 🙁

Sajūta kas pārņem kad nodod labākā draudzene Sajūta kad dvēsele raud un brēc , bet asaras neparādās Sajūta kad pēc nakts ar puisi , vinš aiziet ar tavu labāko draudzeni Sajūta kad jūties nodota un nezini kā visu saglābt Sajūta kad saproti ka vairs neatgūsi viņu Sajūta kad jūties nesaprasta un vientuļa Sajūta kad zini ka jāaizmist viss notikušais Sajūta kad nezini ko darīt un nav kam prasīt padomu Sajūta kad melo puisim par pilnīgi citu puisi , lai nejustos pilnīgi nepilnvērtīga Sajūta kad saskrienies ar viņu , un mūsu sejas atrodas tik tuvu , bet tu zini ka tev jaizmirst vinš Sajūta kad zini kad vinš ir bloķēts plašsaziņas līdzekļos Sajūta kad zini ka mīli , bez atbildes Sajūta kad nezini kā dzīvot tālāk Sajūta ka dzert , ir viss ko man šobrīd vajag Sajūta kad gribi apreibt lai nebūtu jādomā pr to Sajūta ka padosies, bet ir jādzīvo par spīti visam Sajūta kas pērņem kad zini kad to cilvēku atcerēsies visu dzīvi …. Sajūta kad sāp.. Sajūta kad ej gulēt un nezini vai piecelsies.. Dur Tik sāpīgi dur..

nekad neko tādu nebūtu rakstijusi, un nekad nebutu domājusi, ka es varu tā! es biju mis svētā, tad ar čali izšķīrusies, sagaju kopā ar citu un es krāpu jauno puisi bez mazakajas vainas sajutas, nē, es nepārgulēju ar citiem čaļiem, bet domās es biju pie viņiem, domās cerēju satikt klubā to un to čali, mekleju iespeju iesēsties klēpi, pabučoties, ļāvos pieskārieniem, ļavos uzmanībai… kāpēc?! man tak to iepriekš visu nevajadzeja, tgd vajag!? domāju, ka viņa vienaldzība, un tas, ka šis cilvēks dzivoja ar vienu kāju vēl pagātnē, ļāva man kļūt tādai… vai tas ir nosodāmi!? Un jo vairak viņš pierada pie manis, jo vairak iestajas rutina, jo vienaldzigaka kljuva vinja attieksme, un es jo vairak tusējos, un jo vairak viņš neiebilda, jo vairak man gribejas iespītēt, lidz beigu galā, es vairs nepazinu sevi…

visu dienu zem segas, un puņķlupatiņu kaudzi blakus.. un nekur neejot visu laiku manī nāk jaunas atklasmes, un apziņa, ka mana dzīve kaukā neiet pareizās sliedēs. Pirms pusgada palaidu vējā puisi kurš mani mīlēja, tad satiku jaunu, kuru pirms nedēļas arī aizlaidu prom, tagad man pazvana mana draudzene, vieniiga un vislabaka, un pazinjo ka brauc prom uz arzemem.. un es palieku savā gultā galīgi slima, sašļukusi un nelaimīga… un darbā viss vel drūmās krāsās, un vēl viņi man nav ieskaitijuši avansu! Pat smiekli nāk cik skumji! 😀 Saņemies, meitene! (e)

arī es esmu saslimusi. ja pirms tam tā riktīgi turējos, tad nu jau ir kā ir. sēžu (pareizāk sakot, arī guļu) mājās, lasu mācību grāmatas, lai vismaz arī mājās kko pamācītos, bet nekas nelien galvā. gribēju jau iet mācīties šodien, bet no manis tur nekāda lielā jēga jau nebūtu. + esmu sastrīdējusies ar savu mammu, par niekiem. nu ko, izskatās, ka man šodien būs jauka diena! 😀

Pēdējās dienas dzīvoju ar smagu personības dalīšanos. Esmu līdzās savam vīrietim, bet acu priekšā redzu otru – tīri burtiski, jo, izrādās, tagad strādāsim kopā. Pats dīvainākais ir tas, ka, ja pirms tam liekās – aizmirsīšu un viss, tad situācija ir krietni mainījusies. Biju domājusi, ka viņš ir aizņemts, un tad būtu vieglāk tikt pāri, bet izrādās – nav gan. Pie tam pavisam izmest no savas dzīves vairs viņu tāpat nespētu, cenšos būt "tikai draugi" rāmītī, bet jūtu tādu pievilkšanos, kā nekad dzīvē. Abpusēju. Atgriežos mājās un redzu savu mīļo, kurš strādā, lai mums abiem būtu labi, un jūtos tik vainīga, ka varētu iegrimt zemē.. dziļāk par zemi. Zinu, ka pametot savu vīrieti, es izdarītu lielāko kļūdu dzīvē.. un atlikušo mūžu dzīvotu ar milzu kamolu kaklā tā dēļ. Man nav iemesla viņu pamest, jo viss ir ideāli, izņemot seksu, kuru man vajag daudz vairāk un kaislīgāku kā jebkad no šī cilvēka saņemšu 🙁 (Ironiski, bet otrs ir kā radīts man:P) Bet viss pārējais ir kā pasakās par fejiņām, tikai jūtos iztukšota, tā it kā skatītos uz viņu caur tālskati. Apgrieztu. Un es nespēju viņu sāpināt tik ļoti.. Nezinu ko lai daru – es gribu visu kā ir, visu salabot, gribu aizmirst to otru, kas mani velk kā magnēts pie sevis tā, ka nav jāpielieto apziņa, lai izdarītu ko sliktu. Pietiek būt vienā telpā un ķermenis neapzināti tiecas uz to pusi, sirds sitas tik sāpīgi, ka varētu pārsprāgt – varbūt tā arī notiks un nevienu nebūs jāsāpina. Bet kā lai izkasu viņa smaržu no plaušām un pārtraucu šos refleksus? Pilnīgi noteikti man nepietiek spēka un nezinu, ko lai daru.. Varbūt pateikt, ka man vajag pauzi? Bet tad tas tāpat būs sāpīgi un uz neatgriešanos 🙁 Ciesties ar kaķi, kas skrāpējas krūtīs un bez seksa, cerot, ka pāries? 🙁

Katraa no mums ir potenciaals savaa dziivee sasniegt kaut ko grandiozu, buut labaakam un veiksmiigaakam par vidusmeera cilveeku. Tomeer, biezi vien, mees so potenciaalu neizmantojam. Neplaid garaam savu lielo iespeeju: 1) Mums ir jaabuut aktiiviem, atveeriem visaam iespeejaam, mums ir jaagrib pameeginaat visu jauno, jo ja mees nemeeginaasim, tad neko neiepaziisim un nesasniegsim; 2) Mums ir jaabuut radosiem un meerktieciigiem. Ideja par to kaa veidot savu dziivi labaaku, ir pirmsaakums, peec tam mums jaasastaada plaans, kaa mees so ideju domaajam realizeet un taalaak jaaiet pretii uzstaadiitajam meerkim. Saakums vienmeer ir pats gruutaakais, taadeelj nepieciesama zinaama dalja meerkjtieciibas, lai "sevi izkustinaatu". 3)Mums ir jaabuut gataviem arii neveiksmeem savaa celjaa, bet ar taam sastopoties, taas ir jaauztver nevis kaa nepaarvarami skeerslji vai iemesls, lai atteiktos no savaam iecereem, bet gan kaa iespeejas, kaa dziives skola, kas sniedz mums veertiigu pieredzi. 4) Mums ir jaabuut gataviem iet taalaak par savu "komforta zonu", jo tikai tiekot tai paari mees varam atklaat savu patieso potenciaalu un iespeejas. 5) Mums ir jaasaprot, ka pilniigi viss, kas ar mums notiek, ir sekas muusu dziivee pienjemtajiem leemumiem. Tas, ja dotajaa briidii neesam apmierinaati ar savu pasreizeejo situaaciju, ir sekas nepareizi pienjemtiem leemumiem pagaatnee. Varbuut mees esam baidiijusies pienjemt riskantus leemumus? Varbuut nebija veeleesanaas ieguldiit vairaak darba vai energijas? Svariigi turpmaak pienjemt pareizos leemumus, lai arii tie ne vienmeer buus tie patiikamaakie. Tikai mazliet mainot savu domaasanu mees varam panaakt milziigus rezultaatus savas dziives uzlabosanaa.

No rīta pamostos ar labu garastāvokli, sapošos, izdomāju, kad kur iešu, lai visu paspētu, cenšos nedomāt par lietām, kas mani nomāc, izlasu pirmos apsveikumus. Tik jauks dienas sākums. (l) Zināju, ka šodien saņemšu atbildi par darbu, un saņēmu arī e-pastā (e) Kā jau parasti, ja e-pastā, tātad atteikums 🙁 Darbs ne tuvu nebija manu sapņu iemiesojums, bet škrobe jau par to, ka tik vienkāršu darbu, kuru pat mērkaķis varētu paveikt, es nedabūju. Nojaušu arī, kam par to jāsaka paldies (e) Nu neko, kaut kā saņēmos un devos ar mākslīgo smaidu savās dienas gaitās, lai sveicējiem prieks, jo ne jau priekš manis ir šie svētki.. Nekad nav patikušas dzimšanas dienas, bet šī bija sliktākā kāda bijusi. Nopūt svecīti uz tortes, ievēlies vēlēšanos, kura nekad nepiepildīsies. Saņem apsveikumus no visiem, izņemot no cilvēka, no kura patiešām to vēlies saņemt. Pārdomā savu dzīvi un saproti, ka nekur neesi tikusi, nekas neesi un Tev neviena nav :%27-( Vakarā ceri uz labākās draudzenes (ja viņu vispār tā var nosaukt vairs) atbalstu, bet viņai kārtējo reizi ir svarīgākas lietas. Vienīgais, kas atliek sadzerties lētu vīnu, žēlot sevi un rakstīt murgus blogā, un cerēt, ka skumjas noslīks vīnā, vismaz uz šo vakaru..

Sveiki, meitenes! Nesen sanāca pabūt UK. Sapirkos daudz un dažādas suņu drēbītes.Ja nu kādai interesē, dodiet ziņu! Cenas atbilstošas šī laika situācijai-viss līdz 10ls un ne vairāk 😎 Turklāt, ja pirksiet vairāk, došu atlaidi! 😉 rancis02@inbox.lv

Sveiki, mīļas meitenes, sievietes. Prieks būt tagad kopā ar Jūms . Tā ir pirmā reize, kad esmu reģistrējusies sieviešu portāla, parasti klusiņam lasu. Domāju, stastīt kas es esmu un tā nebūs interesanti: gan rakstīt, gan lasīt. 🙂 Tāpēc piedāvāju Jūms manas pārdomas par sievietem, mūsu nozīmi un pozīciju attiecībās un tā. Paldies visiem, kas izlasīs un arī izteiks savu viedokli 🙂 Pēdējā laikā redzu daudz visādu rakstu žurnālos, interneta portālos un blogos par sievietēm, sievietes lomu dzīvē, sociālo vietu un, protams, gārīgumu. Nekā īpaša tajās tēmās, protams, nav, bet interesanti ir tas, ka viss ir rakstīts no tāda viedokļa, ka sieviete ir dievīga un vispār vislielākais labums šinī pasaulē un vīrieši ar savu "rupjo spēku" un vēlmi visu kontrolēt ir bērnišķīgi un vispār viņu viedokli nevajag ņemt vērā, jo viņiem vienmēr viss nepatīk, ja kaut kas atšķiras no viņu vīzijas par problēmas risinājumu. Ja es būtu vīrietis, tad jūs droši varētu man iespert pa kājstarpi par manu skepsi pret tādu pasaules vīziju, bet, tā kā esmu sieviete, es tomēr piedāvāju nomierināties un padomāt par visu šo kopā ar mani. Sāksim ar pedējo – vīriešiem nepatīk, kad kaut kas notiek ne tā, kā viņi to vēlas vai redz. Pilnīgi piekrītu. Bet rodas jautājums vai sievietēm ir savādāk? Vai tad mēs nesākam dusmoties, apvainoties, uzvilkties un piedzīvot visas tās sliktākās emocijas, kad viss iet ne tā, kā bija plānots? Tieši tāpēc eksistē tāda lieta, kā kompromiss. Bet arī to daudzi saprot kā "kompromiss – tas ir daži risinājumu varianti, kuri mani apmierinās". Paskatoties vārdnīcā šī vārda nozīmi, lūk, ko redzam: – A settlement of differences in which each side makes concessions. – The result of such a settlement. Interesanti, vai ne? Tagad par sievietēm. Daudz tajos rakstos ir veltīts tam, ka jārūpējas par sevi. Bet protams! Jāmīl sevi! Jāciena sevi! Jālutina sevi! Tikai nedrīkst pieļaut, ka mūsu pasaule samazinās līdz mūsu vēlmju izmēram un viss griežas ap to. Sieviete pēc savas dabas ir māte – pašā bērnībā mēs jau sākām spēlēties ar lellēm-bēbīšiem, jau tādā vecumā mums parādās vēlme rupētes par sevi un tajos rakstos mums piedāvā kļūt egocentriskām un pozicionēt sevi kā pasaules centru. Mūsu mīļākā cilvēka pasaulē mēs arī esam pasaules centrs, tikai ja mēs nepiespiežam viņu tā mūs uztvert. Vēl viena interesanta doma tika izteikta: mums nav jāgaida, ka mūs mīlēs pretīm, jo mūsu mīlestības pietiks abiem. Pirmai daļai piekrītu – kad tu kaut ko gaidi, tā nav mīlestība. Bet kā mīlestības "var pietikt abiem"?! Godīgi, es ļoti ilgi par to esmu domājusi un daudz lasījusi. Lūk, ko Dr. Gerijs Čepmens sāka: "Mīlestība tek no mums, kad mēs mīlam. Mēs atdodam to. Bet ir nepieciešams, lai mēs arī saņemtu mīlestību no mīļotā, jo mūsu mīlestības tvertne ar laiku paliks tukša". Kāpēc, kad mīlam bez atbildes mīlestības, ir tik grūti un sāpīgi un mes gribam tikt no tā vaļā? Tāpēc, ka mēs atdodam visu un neko nesaņemam. Mēs paliekam tukši. Bieži, kā piemēru mums rāda austrumu sievietes. Bieži to dara cilvēki, kas nekad nav bijuši Austrumos un par dzīvi, par attiecībām Austrumos zin no grāmatām, kur bieži vien daudz ir izdomāts vai klāt piedomāts. Austrumos mīlestība attiecībās starp vīru un sievu nav galvenais: atbildība un respekts – uz tā viss turas. Ņemot vērā to, ka tā ir tradīcija, mentalitāte, pasaules uztveršes sistēma, kas krasi atšķiras no mūsu sistēmas un mentalitātes, runāt par austrumu dzīvesveidu un likt to kā paraugu ir mazliet nepareizi. Manuprāt, protams. Lūk, pie kā mēs nonācām: – mēs visi, gan sievietes, gan vīrieši gribam, lai viss būtu tā, kā mēs to gribam – tā ir cilvēka būtība. Bet pastāv kompromiss un tas mums palīdz iztikt bez asinsizliešanas; – sievietei obligāti jārūpējas par sevi. Nekāda gadījumā nedrīkst pamest sevi novārtā, jo taču zinam, ka "es esmu savs labākais draugs, ko es nedrīkstu zaudēt". Bet atkal bet – nedrīkst sevi izcelt pat ne uz pirmo, kur nu vēl pirmāko par pirmo vietu un kļūt egocentriskai, jo pēc savas būtības mes esam domātas, lai rupētos arī par citiem (ja ne mēs, tad kas to darīs?!); – nevajag jaukt austrumu kultūru un pasaules uztveres sistēmu ar mūsējo – tās pārāk atšķiras; un viens pukts, par ko neesam runājuši, bet kas ir ļoti svarīgs, domāju, viens no vissvarīgākājiem: – lai būtu laimīgi – mēs taču visi pie tā gribam nonākt, pie laimes – galvenais paskatīties acīs saviem spokiem (zaudējumi, apvainošanās, nodovība, salauzta sirds – gandrīz katrs to ir piedzīvojis), piedot sev un otram cilvēkam to, kas ir bijis un atbrīvoties no šī spoka. Jo kad esat vajāti, tad nevarēsiet būt laimīgi – vienkārši nepamanīsiet, kad laime atnāks, kā arī nevarēsiet garīgi pilnveidoties: kas tā ir par garīgu pilnveidošanos, kad runājam gudras lietas, no ārpuses esam mierīgi, bet iekšā, dvēselē ir vētra un nemiers? Tā ir spēle, meli (pie tam, melojam paši sev), bet kur ir šādas lietas, par kādu gan garīgumu varam runāt? Atcerēsimies šo, mācīsimies piedot, mīlēt sevi un citus. Tad varēsim atrast īsto ceļu pie laimes, ceļvedi, kā pa to iet un ejot arī garīgi attistīties un pilnveidoties kā personības. P.S. Būšu priecīga saņemt jūsu viedokļus un pozīcijas 😉

Sveikas, meitenes! Esmu uzsākusi make-up kursus un līdz ar to, protams, gribu iegādāties arī otiņas. Mācību centrā, kur mācos, piedāvā kaut kādas speciāli izgatavotas otiņas, tomēr gribu arī apskatīt citas, lai plašāka izvēle. Zinu par make up forever, body shop otiņām, bet varbūt ir vēl kāda vieta, kur ”brendu” dēļ tām nebūtu tik liels uzcenojums? Bet varbūt kāda no jums pat pārdod šīs otiņas? Jebkurā gadījumā – paldies jau iepriekš! 🙂

Laiks skrien uz priekšu lieliem soļiem, te vasara, tad rudens..drīz jau ziema..bet nekas apkārt nemainās. Aiz loga te satumst, te atkal top gaišs, bet manā dzīvē kā trūka kaut kā, tā arī joprojām trūkst..īsti pat nezinu kā tieši. Laikam jau laiks meklēt sev vīru, bet arī tas nevedas, visas attiecības cik ātri sākas, tik ātri arī beidzas. Dažreiz paliek tā bailīgi ka tik tā arī nepalieku viena, jo lai veidotu ģimeni tomēr ir jābūt kopā ar vīrieti ilgāk par 2-4 mēnešiem. Nekad neesmu sūdzējusies par optimisma trūkumu, bet gadās kad uznāk drūmās domas.Tad sāku sevi mierināt..man taču ir ideālākie draugi, labs darbs, labi kolēģi un priekšnieki, esmu vesela un vēl protu priecāties par vēju, lietu un vēl dažādām lietām. kas citos cilvēkos izsauc vienīgi īgnu burkšķēšanu.. Dzīvojot āŗpus Latvijas mācos dzīvi uztvert savādāk, nopietnāk, viss jādara pašai un man padodas. Ticu gaišai nākotnei un saprotu..pienācīgi jānovērtē viss pozitīvais kas notiek tavā dzīvē, ja tev kļūst grūti, paskaties apkārt un atceries, ka citiem ir daudz, daudz grūtāk. Sarakstīju, pārlasīju un saprotu ka normālam cilvēkam diez vai būtu saprotams, ko es te esmu mēģinājusi pateikt. Laikam jau neko..domas salīda atpakaļ pa plauktiņiem, uzvilkās saulains smaids, garastāvokļa skala ceļas aukstāk un viss notiek…

Civilizācija un modernizācija nes sev līdzi dažādus atklājumus, kas dara mūsu ikdienu komfortablāku un bagātu ar iespējām un iespaidiem, bet kā vienmēr visās lietās, tajā ir arī negatīvais aspekts, jo pastāv dažādas atkarības, kas kaitē mūsu veselībai. Bet šoreiz labāk par pozitīvo, jo atkarības var būt arī patīkamas, protams, visā jāievēro aurea mediocritas [zelta vidusceļš]. Kino Pēc grūtas darba dienas ir tik patīkami noskatīties kādu labu filmu, gūstot pozitīvas emocijas, sniedzot sev iespēj arī aizceļot citā realitātē. Reizēm jautri sarīkot vakaru ar draudzenēm un noskatīties kaut vai to pašu Sex and the city, pafantazējot, kā būtu, ja visas dzīvotu Ņujorkā un tur meklētu savu Lielisko. Protams, ja Lieliskais ir jau sastapts, tad brīvdienās vienmēr nav jādodas kaut kur ārpus mājas, bet var arī, ieritinoties azotē, pavērot dzīvi tv. Šokolāde Kā zināms, laiski skatoties kino, rodas vēlme kaut ko nobaudīt, tas var būt kāds auglis, bet tik pat labi nelielās devās arī dievu ēdiens – šokolāde, kurai piemīt uzmundrinošas un pozitīvu noskaņojumu radošas īpašības, to atklāja jau Spānijas karaļa Filipa II ārsts Francisko Ernandezs (Francisco Hernández), kurš savam pacientam rekomendēja šokolādes dzērienu lietot aukstu karstās dienās, lai izvairītos no diskomforta, kā arī, lai cīnītos ar nogurumu. Arī mūsdienās ārsti un zinātnieki šokolādi rekomendē noguruma likvidēšanai un garastāvokļa uzlabošanai, apgalvojot, ka tās sastāvā ir viela, kas nodrošina mūs ar laimes izjūtu, uzlabo garastāvokli, sniedz baudu. Pēc vairāku zinātnisko pētījumu veikšanas, kāda Austrālijas pētnieku grupa paziņoja, ka viena šokolādes tāfelīte (100 grami) un glāze sarkanvīna (150 ml), ja to lieto ik dienu, spēj paildzināt cilvēka mūžu par sešiem gadiem un samazināt sirds un asinsvadu slimību risku! 🙂 Osakas universitātes pētnieki Japānā ir atklājuši, ka šokolāde patiesībā nebojā zobus, ka īstais vaininieks ir cukurs un citas sastāvdaļas, ko pievieno šokolādes batoniņiem. Pēc viņu pētījumiem, secina, ka kakao ir antibakteriāls līdzeklis, kas cīnās pret zobu bojāšanos. Dejas un mūzika Pozitīvi uzlādēt ķermeni un gūt dzīvesprieku palīdz arī dejas, jo tās labvēlīgi ietekmē ikviena cilvēka gan motoro, gan kognitīvo attīstību. Tāpēc aktīva izdejošanās kādā klubiņā nāks tikai par labu. Papildus dejas labvēlīgajai iedarbībai gan klubā, gan mājās enerģijas lādiņu varam saņemt arī no mūzikas, kas ir neatņemama dejošanas sastāvdaļa, kaut gan ar īpaši labu garastāvokli iespējams dejot arī bez tās zem silta vasaras lieta, jo pamanot, ka tā spēj mums uzlabot noskaņojumu jebkurā dzīves situācijā un kreatīvi iedvesmot, mēs pie tās pierodams un nevēlamies atteikties no tās baudīšanas, kā no iepriekšminētajām patīkamajām lietām, un nemaz nevajag no tām atteikties! 😀 Mūzikas valoda ir ne tikai universāla jebkuram dzīvam organismam, tā ar mums var veikt pat brīnumus, jo iedarbojas dziedinoši. Ar tās starpniecību pat iespējams manipulēt ar cilvēku. Mūzikas klausīšanās ļauj attīstīt saskarsmes prasmes, radošās spējas, estētiskās vajadzības, relaksācijas spējas, emocionālo jomu un veicināt pārmaiņas organismā. Atsevišķa skaņu apvienošanās vienotā muzikālā skaņdarbā spēj ietekmēt cilvēka prātu, sirdi un dvēseli. Jau vairākus desmitus gadu Bretaņas klosteros mūki muzicē saviem mājdzīvniekiem. Viņi atklājuši, ja govīm tiek spēlēti Mocarta skaņdarbi, tās pienu dod 3,5 reizes vairāk nekā parasti. Pavisam nesen tika izdarīts pagaidām vēl nenovērtēts atklājums: skanot ksilofonam vai cimbalai, uz kuru nepārtraukti tiek spēlēts viens un tas pats skaņdarbs, pēc 21 minūtes sāk noārdīties audzēju šūnas. Mūzika slēpj sevī milzīgu spēku, kas cilvēkam var gan palīdzēt, gan to iznīcināt. Svarīgi izprast, kā izmantot mūziku savā labā. Modernajā medicīnā nozīmīgu vietu ieņem mūzikas terapija, kuras ārstniecības metodes balstās uz cilvēku ārstēšanu, izmantojot pārbaudītas, katrai kaitei piemērotas mūzikas kompozīcijas smadzeņu pareizai ievirzei un noskaņošanai. Internets Arī interneta lietošana ir vērtējama, kā labvēlīga, jo tā bagātina mūs intelektuāli un sniedz dažādas izklaides iespējas, piemēram, pat vairākus savus iemīļotos žurnālus varam izlasīt internetā. Tāpēc šajā mūsdienu ātrajā ikdienas skrējienā, saglabāsim patīkamās atkarības, kas dara katru dienu jaukāku un interesantāku. Kaut vai māc neliels nogurums saņemsimies, piecelsimies un aiziesim padejot vai, ja tomēr ļoti negribas, varam izlasīt pēdējos jaunumus cosmo portālā un pēc tam ērti iekārtoties uz dīvāna, nodrošinoties ar savas iemīļotākās šokolādes tāfelīti, lai noskatītos kādu labu filmu. Piemēram, jautrs un mazliet krimināls gabaliņš ir Feeling Minnesota ar smukulīti Kianu Rīvu galvenajā lomā. 🙂 (l)

Lai arī jūtos labi, mani sāk nomākt kaut kādas skumjas, kā saka, "rudens nostaļģija" 😀 bet, ja nopietni, tad nedomāju, ka tā ir depresija, bet vienkārši tāds sava veida nogurums. varbūt kāda zin kādu man šim brīdim atbilstošu, iepriecinošu dziesmiņu? būšu ļooooti pateicīga! 🙂

Katraa no mums ir milziigs potenciaals, Ked mees veel esam beerni, mums ir vispaardrosaakie sapniju un ne mazaako saubu, ka mees tos piepildiisim. Tomeer jo lieaaki mees augam un, liekas, jo gudraaki paliekam, jo vairaak saakam apsaubiit savus speekus un iespeejas. Aizmirstam, kaa tas bija, kad likaas, ka viss ir iespeejams. Un kaadeelj mees peeksnji nolemjam, ka muusu sapnji nav sasniedzami? Kuraa briidii mees zaudeejam so ticiibu sev? Un kaadeelj taa notiek? Varbuut ir veerts atgriezties pie sii beerna sevii un atkal noticeet saviem speekiem? Domaat un sapnjot lielas domas. Un tikai sapnjojot lielus sapnjus mees varam nonaakt pie paarsteidzosiem rezultaatiem. Mums jaamaacaas no jauna noticeet sev. Sodien apkaart redzu tik daudz cilveeku, kas ir nelaimiigi, kas savaas liktsaas un nedienaas vaino apstaakljus, sabiedriibu, liidzcilveekus, valdiibu un ko tik veel nee. Bet taa arii nenonaak pie secinaajuma, ka muusu dziives uzlabosana ir muusu pasu rokaas un mees vai nu varam staaveet malaa un suudzeeties par visu apkaart notiekoso, vai arii "njemt grozus savaas rokaas" un uzlabot taas savas dziives jomas, kas ir tikai muusu paarzinjaa un taadu jomu ir ljoti daudz. Un reizeem, ja dziive liekas gruuta un sarezgiita, ir veertiigi apseesties pie baltas papiira lapas un padomaat par taam lietaam, ar kuraam mums tomeer ir paveicies un meeginaat taas sarakstiit uz papiira. Var saakt kaut vai ar mazuminju, ar to, ka muusu gimene ir vesala un dziivo mums sasniedzamaa attaalumaa, ar to, ka mums ir vismaz dazi jauki draugi, ar kuriem vienmeer ir ieseejams parunaat, par to, ka mums ir iespeeja maaciities/straadaat. Katram buutu vismaz paaris lietas, ko iekljaut sajaa sarakstaa. Un turpmaak ir veerts koncentreeties uz so sarakstu, nevis uz lietaam, kas muus neapmierina. Sis mazais vingrinaajums vien var buut jauks optimisma un prieka avots un kaut vai uz briidi liks mums justies laimiigiem un pateiciigiem par lietaam, kas jau mums pieder.

Jau sen viss ir beidzies, bet joprojām tik ļoti sāp un tik liels tukšums iekšā.Ir tik daudz iemeslu, kāpēc šīm attiecībām vispār nevajadzēja būt, sīkumi par ko ienīst otru. Tu saproti, ka ir labāk bez viņa, ka tas bija pārāk sarežģīti un sāpīgi priekš abiem. Katru mīļu brīdi Tu centies sevi pārliecināt, ka viss ir kārtībā, ka esi tikusi tam pāri, samierinājusies, bet patiesībā vienīgais, ar ko esi samierinājusies ir tas, ka Tu tam netiksi pāri. Joprojām Tu gaidi kādu ziņu no viņa, katru dienu atceries ar kamolu kaklā skaistos brīžus, viss atgādina par viņu. Un Tu vari sevi nodarbināt un nodzīt līdz spēku izsīkumam, bet tas nekur nepazūd. Tu saki sev, ka neņemtu viņu atpakaļ pat, ja viņš to lūgtu, bet tai pašā laikā, Tu būtu gatava atdot visu, lai tikai viņš būtu blakus. Tu negribi to atzīt, bet ļoti labi zini, ka viņam būtu tikai jāsaka pāris vārdi un Tavs veselais saprāts atslēgtos un lepnums pazustu. Tu ienīsti un nicini sevi par savu vājumu, savām jūtām, jo, lai nu kurš, bet Tu vienmēr esi bijusi stipra un neiedragājama. Apkārtējo acīs Tu joprojām arī tāda esi, neviens nezina un arī neuzzinās, cik ļoti trausla un jūtīga būtne slēpjas zem cinisma un sarkastiskajiem jokiem. Tu zini, ka izdzīvosi un satiksi kādu, un varbūt pat iemīlēsi. Bet ko darīt ar sajūtu, ka īstais bija šis? Ja nu šī sajūta nepazūd?