Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nesagaida, ka valdībā tiks piedāvāts pieņemt jebkādus jaunus ierobežojumus Covid-19 izplatības riska mazināšanai.
Kariņš žurnālistiem pēc Sadarbības sanāksmes sēdes atzina, ka minēto secinājis pēc sarunas ar veselības ministru Danielu Pavļutu (AP).
Ministru prezidents akcentēja, ka galvenais ir virzīties uz vakcinēšanas pret Covid-19 turpināšanu, kas arī nesīs pozitīvo efektu.
Vaicāts, vai koalīcijā ir apspriesta “D” scenārija ieviešana, ņemot vērā izmaiņas epidemioloģiskajā situācijā, kā arī, vai šī scenārija ieviešana varētu atcelt centralizētos eksāmenus un pasaules čempionātu hokejā Latvijā, Kariņš sacīja, ka valdība pirms dažām nedēļām ir pieņēmusi luksofora principu jeb kārtību, pie kādiem apstākļiem nepieciešami stingrāki ierobežojumi. Šodien veselības ministrs valdības partneru tikšanās laikā esot teicis, ka pašreiz neviens no kritērijiem vēl nav izpildījies.
“Katru dienu pieaug vakcinēto cilvēku skaits un veidojas imunitāte, kas apturēs vīrusa izplatību. Mēs savā ziņā skrienamies ar laiku. Kurš būs veiklāks – vīruss ar aplipināšanu, vai mēs ar vakcīnu,” teica premjers, aicinot cilvēkus koncentrēties uz vakcināciju.
Tāpat viņš piebilda,- ja strauji mainītos apstākļi uz slikto pusi, valdība lemtu, ko darīt, un apspriestu šādu iespējamību plašāk koalīcijā. Vienlaikus premjers atzīmēja, ka šāda apspriede nav bijusi, jo tādu apstākļu nav.
Atbildot uz jautājumu, vai šajās brīvdienās nepieciešams ieviest komandantstundu, Kariņš vērsa uzmanību, ka pasaules pieredze liecina, ka, sākot ar 40% pilnīgi vakcinētiem iedzīvotājiem, Covid-19 izraisītā slimība sāk atkāpties. Pēc Veselības ministrijas pašreizējām aplēsēm šādu līmenī Latvijā varētu sasniegt jūnija otrajā pusē vai beigās, izrietēja no premjera paustā.
Ar potēšanās procesu ir redzama “gaisma tuneļa galā”, un jāliek uzsvars, lai vakcinēšanas process ietu uz priekšu, pauda premjers. Ir arī jāgatavojas laikam, kad sāks samazināties to cilvēku skaits, kuri paši meklē iespējas vakcinēties, jo tad valstij, Veselības ministrijai būs aktīvi jāuzrunā tie, kuri līdz šim ir neizlēmīgi.
Kariņš uzsvēra, ka tiek saņemta informācija, ka slimnīcās nonāk tie cilvēki, kuru prioritārās grupas vairākus mēnešus ir atvērtas, proti, vecāka gada gājuma cilvēki. Tāpēc viņš mudina pieteikties cilvēkus vakcinēties, jo tas var pasargāt viņu dzīvības, tāpat premjers aicina jauniešus uzrunāt savus vecākus un vecvecākus, lai palīdzētu viņiem pieteikties vakcinēties.
Covid-19 slimība joprojām paliek bīstama, tāpēc ir ļoti svarīgi nepulcēties iekštelpās un valkāt sejas maskas, pauda valdības vadītājs.
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva pauda, ka veselības ministrs Pavļuts uzskata, ka ir ļoti būtiski skatīties uz situāciju slimnīcās, kur tā, par laimi, vēl nav mainījusies un gultu skaits, kas tiek izmantots slimniekiem, ir stabils. Arī asa veida saslimstības pieaugums netiek novērots, taču ir jāturpina visu laiku vērot šo situāciju, jo var gadīties, ka šī situācija pasliktinās un “tad gan mums būtu jārīkojas”, pauda politiķe.
“KPV LV” frakcijas vadītājs Māris Možvillo kritizēja to, ka notiekot nodarbošanās ar cilvēku biedēšanu, un akcentēja, ka iedzīvotāji ir noguruši no “šausmu filmas” šajā jautājumā. Politiķis aicināja vairāk komunicēt ar sabiedrību, skaidrot un iejusties cilvēku situācijās. Viņš norādīja, ka saistībā ar situācijas skaidrošanu gan Saeima, gan Ministru kabinets nav bijis uzdevumu augstumos.
Politiķis norādīja, ka noteiktajos ierobežojumos ir daudz nepārdomātu lietu, kas it kā ir sīkumi, bet vēl vairāk rada iedzīvotāju neapmierinātu. Cilvēki jau ir noguruši no draudiem par aizliegumiem, akcentēja Možvillo.
Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans pauda, ka Saeima zināmā mērā ir devusi laiku izvērtēt saistībā ar Covid-19 ierobežošanu pieņemto lēmumu kvalitāti, gan arī to, kā turpmāk komunicēt ar sabiedrību. Feldmans akcentēja, ka tagad vienīgā atbilde ir “vakcinēt, vakcinēt un vakcinēt”, un politiķis aicinu visus tos, kuri nevelta pilnu enerģiju šī procesa “maksimālai norisei”, to sākt darīt, jo vēl arvien atpaliekam no agrāk uzstādītā mērķa – 100 000 vakcinēto nedēļā. Vakcinācijas temps palielinās, bet vēl pietiekami strauji nepietuvināmies sabiedrības vakcinēšanas atbilstošai aptverei, pauda Feldmans.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzeme un brīvībai”/LNNK līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka problēma nav ierobežojumu trūkums uz papīra, bet situācija ar lielas daļas sabiedrības neticību un noraidošo attieksmi pret ierobežojumiem, kam pamatā ir dažādi iemesli.
Politiķis norādīja, ka tā daļa, kura uzskata, ka Covid-19 ir nopietns risks, arī izmanto iespēju vakcinēties un arī viņiem veidojas lielāka neiecietība pret nepārdomātiem ierobežojumiem. Nepārdomāti ierobežojumi, kuri nav pamatoti jaunākajos pētījumos, kā tieši tie palīdzētu, var drīzāk nodarīt ļaunumu, nekā dot labumu arī no epidemioloģiskā viedokļa, pauda Dzintars.
Kā ziņots, “D” scenārijs paredz, ka darbinieki klātienē strādā tikai ar darba devēja pamatotu rīkojumu, lai nodrošinātu būtisku neatliekamu darbu nepārtrauktību, ko nevar veikt attālināti savā dzīves vietā. Šajā scenārijā plānots atļaut sniegt tikai būtiskus pakalpojumus un strādātu tikai būtiski ražošanas uzņēmumi, bet šo uzņēmumu, tostarp tirdzniecības pakalpojumu sniedzēju atbalsta darbinieki maksimāli strādātu attālināti.
Attiecībā uz pārvietošanos un pulcēšanos “D” scenārijs paredz pienākumu uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības ietvaros, bet atstāt dzīvesvietu būtu atļauts tikai pamatotas nepieciešamības gadījumā, piemēram, lai dotos iepirkties, saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpētu dzīvniekus, veiktu fiziskās aktivitātes.
Reliģiskās darbības veikšanas vietas klātienē darbotos tikai reliģisko svētku dienās, tāpat tiktu pārtraukta muzeju darbība ārtelpās un dabas taku darbība.
“D” scenārijs paredz mācību procesa norisi rīkot attālināti visās izglītības iestādēs, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Savukārt sporta norise notiktu tikai individuāli ārtelpās, izņemot Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālu sportistu treniņi ārtelpās. Šajā scenārijā nenotiktu nekādi sporta pasākumi.
Veselības aprūpē tiktu nodrošināta tikai neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, Valsts asinsdonoru centra sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, vakcinācijas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi mājās, grūtnieču aprūpe un laboratorijas pakalpojumi.
“A” scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu skaits līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits – 3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.
“D” scenārijā Covid-19 gadījumu skaits veidotu 11 765 gadījumus, hospitalizēti tiktu 1647 cilvēki, bet mirušo skaits varētu būt līdz 235 gadījumiem. “D” scenārijā kontaktpersonu skaits varētu būt līdz 18 824.
No ekonomiskā aspekta “D” scenārijā negatīvā fiskālā ietekme pirmajā nedēļā veidotu 241,7 miljonus eiro, bet trīs nedēļās – 725 miljonus eiro jeb 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
