Plānākā māja Londonas centrā ir tikai nedaudz vairāk, nekā 2 metrus plata un tā šobrīd ir izlikta pārdošanā par 1 miljonu mārciņu. Mākleris, kurš atbild par mājas pārdošanu uzstāj, ka mājai ir unikāls dizains un tā ir ar savu vēsturi. Turklāt tā atrodas blakus kafejnīcai un ārsta ofisam. Vai tev patiktu dzīvot šaurākajā mājā visā Londonā?
Video
Noskaties video, kurā profesionāla fotogrāfe nosūta portreta foto 5 dažādiem foto apstrādes speciālistiem, kas visi veica tā paša portreta retušēšanu. Lētākā apstrāde maksāja vien 5 dolārus, taču dārgākā – veselus 200 dolārus! Kurš darbs tev patika vislabāk?
Video
Katra sieviete vēlas būt pati labākā savam vīrietim. Mēs pastāstīsim ko un kas sievietei ir jādara, lai vīrieša acīs viņa būtu pati labākā un foršākā sieva.
Slavē
Ievērojiet sava partnera pozitīvos darbus, visus centienus un talantus. Pat ja tie jums nepatīk slavējiet savu vīrieti par padarīto. Tas viņu iedvesmos.
Viņa draugi – Jūsu draugi
Neapvainojiet sava vīrieša draugus. Nerunājiet par viņiem negatīvi. Tas attiecas arī uz viņa interesēm – pievērsiet uzmanību viņa vaļaspriekiem un izklaidēm, uzdodiet jautājumus par tiem, izrādiet interesi.
Prasiet viņam padomus
Ļaujiet savam vīrietim justies svarīgam. Biežāk ieklausieties viņa viedoklī.
Esiet maiga
Vīrieši vēlas izrādīt rūpes un pieķeršanos, bet baidās, ka jūs viņus atraidīsiet. Esiet maiga un atvērta. Sāciet ar savu piemēru.
Runājiet tieši
Vīrieši mīl noslēpumainību, bet viņiem nepatīk mājieni. Tāpēc iemācieties runāt tieši par savu “vēlēšanos”, jo vīrieši mājienus var nesaprast.
Ar eksāmenu angļu valodā šodien 12. klašu beidzējiem sācies eksāmenu laiks. Skolēniem pirms pārbaudījumiem šogad obligāti bija jāveic Covid-19 tests, un no vairāk nekā 17 000 skolēniem aptuveni 40 šonedēļ eksāmenus nevar kārtot, jo viņiem atklāta inficēšanās ar koronavīrusu, atklāj izglītības un zinātnes ministre. Vairākās skolās pie eksāmeniem netika pielaisti arī tie skolēni, kas atzīti par kāda inficētā kontaktpersonām.
Video
Gandrīz 15 tūkstoši jauniešu visā Latvijā šodien devās uz izglītības iestādēm, lai klātienē kārtotu centralizēto eksāmenu angļu valodā. Skolēni atzina – attālinātās mācības varētu ietekmēt eksāmenu rezultātus.
Kā izteikt kritiku, bet neizpelnīties otra nepatiku? Vēršiet cilvēku uzmanību uz viņu kļūdām netieši. Daudzi sāk kritiku ar godīgu uzslavu, kurai drīz seko vārds “bet” līdz ar attiecīgo attiecīgo kritikas devu. Šo vārdu ir svarīgi nomainīt ar “un”, jo netieša uzmanības pievēršana dara brīnumus saskarsmē ar jūtīgiem cilvēkiem.
Ja gribat norādīt uz kļūdu, tad sāciet uzslavu un godīgu atzinību. Nepatīkamus aizrādījumus allaž ir vieglāk uzklausīt, ja pirms tam esam saņēmuši uzslavu!
Ļaujiet otram cilvēkam saglabāt pašcieņu. Nedariet neko tādu, kas cilvēku apkaunotu viņa paša acīs.
Vispirms runājiet par savām kļūdām, pirms sākat kritizēt citu! Savu kļūdu atzīšana var lieti noderēt.
Nevienam nepatīk izpildīt pavēles, tādēļ nedodiet tiešas pavēles, bet jautājiet! Šāda taktika cilvēkam atvieglo savu kļūdu izlabošanu. Tā ļauj saglabāt pašlepnumu un piešķir nozīmības apziņu.
Izturieties tā, lai kļūda liktos viegli izlabojama. Uzmundriniet otru pat, ja ir pieļauta kāda kļuda. Izturieties tā, lai uzdotais liktos viegli padarāms, ļaujiet otram sajust, ka ticat viņa spēkam.
Veiciniet cilvēka labo slavu – sagādājiet cilvēkam labu slavu, ko vērts nopelnīt! Pastāstiet otram, ka esat viņā pamanījis kādu talantu, kuru vēlaties palīdzēt attīstīt. Tas cilvēku motivēs sasniegt mērķus un kļūt vēl labākam.
Dziedātāja Samanta Tīna un Latvijas delegācija devusies uz Roterdamu, lai piedalītos 65. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā. Pirmais mēģinājums uz Eirovīzijas lielās skatuves “Ahoy” arēnā dziedātājai plānots rīt.
Video
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nesagaida, ka valdībā tiks piedāvāts pieņemt jebkādus jaunus ierobežojumus Covid-19 izplatības riska mazināšanai.
Kariņš žurnālistiem pēc Sadarbības sanāksmes sēdes atzina, ka minēto secinājis pēc sarunas ar veselības ministru Danielu Pavļutu (AP).
Ministru prezidents akcentēja, ka galvenais ir virzīties uz vakcinēšanas pret Covid-19 turpināšanu, kas arī nesīs pozitīvo efektu.
Vaicāts, vai koalīcijā ir apspriesta “D” scenārija ieviešana, ņemot vērā izmaiņas epidemioloģiskajā situācijā, kā arī, vai šī scenārija ieviešana varētu atcelt centralizētos eksāmenus un pasaules čempionātu hokejā Latvijā, Kariņš sacīja, ka valdība pirms dažām nedēļām ir pieņēmusi luksofora principu jeb kārtību, pie kādiem apstākļiem nepieciešami stingrāki ierobežojumi. Šodien veselības ministrs valdības partneru tikšanās laikā esot teicis, ka pašreiz neviens no kritērijiem vēl nav izpildījies.
“Katru dienu pieaug vakcinēto cilvēku skaits un veidojas imunitāte, kas apturēs vīrusa izplatību. Mēs savā ziņā skrienamies ar laiku. Kurš būs veiklāks – vīruss ar aplipināšanu, vai mēs ar vakcīnu,” teica premjers, aicinot cilvēkus koncentrēties uz vakcināciju.
Tāpat viņš piebilda,- ja strauji mainītos apstākļi uz slikto pusi, valdība lemtu, ko darīt, un apspriestu šādu iespējamību plašāk koalīcijā. Vienlaikus premjers atzīmēja, ka šāda apspriede nav bijusi, jo tādu apstākļu nav.
Atbildot uz jautājumu, vai šajās brīvdienās nepieciešams ieviest komandantstundu, Kariņš vērsa uzmanību, ka pasaules pieredze liecina, ka, sākot ar 40% pilnīgi vakcinētiem iedzīvotājiem, Covid-19 izraisītā slimība sāk atkāpties. Pēc Veselības ministrijas pašreizējām aplēsēm šādu līmenī Latvijā varētu sasniegt jūnija otrajā pusē vai beigās, izrietēja no premjera paustā.
Ar potēšanās procesu ir redzama “gaisma tuneļa galā”, un jāliek uzsvars, lai vakcinēšanas process ietu uz priekšu, pauda premjers. Ir arī jāgatavojas laikam, kad sāks samazināties to cilvēku skaits, kuri paši meklē iespējas vakcinēties, jo tad valstij, Veselības ministrijai būs aktīvi jāuzrunā tie, kuri līdz šim ir neizlēmīgi.
Kariņš uzsvēra, ka tiek saņemta informācija, ka slimnīcās nonāk tie cilvēki, kuru prioritārās grupas vairākus mēnešus ir atvērtas, proti, vecāka gada gājuma cilvēki. Tāpēc viņš mudina pieteikties cilvēkus vakcinēties, jo tas var pasargāt viņu dzīvības, tāpat premjers aicina jauniešus uzrunāt savus vecākus un vecvecākus, lai palīdzētu viņiem pieteikties vakcinēties.
Covid-19 slimība joprojām paliek bīstama, tāpēc ir ļoti svarīgi nepulcēties iekštelpās un valkāt sejas maskas, pauda valdības vadītājs.
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva pauda, ka veselības ministrs Pavļuts uzskata, ka ir ļoti būtiski skatīties uz situāciju slimnīcās, kur tā, par laimi, vēl nav mainījusies un gultu skaits, kas tiek izmantots slimniekiem, ir stabils. Arī asa veida saslimstības pieaugums netiek novērots, taču ir jāturpina visu laiku vērot šo situāciju, jo var gadīties, ka šī situācija pasliktinās un “tad gan mums būtu jārīkojas”, pauda politiķe.
“KPV LV” frakcijas vadītājs Māris Možvillo kritizēja to, ka notiekot nodarbošanās ar cilvēku biedēšanu, un akcentēja, ka iedzīvotāji ir noguruši no “šausmu filmas” šajā jautājumā. Politiķis aicināja vairāk komunicēt ar sabiedrību, skaidrot un iejusties cilvēku situācijās. Viņš norādīja, ka saistībā ar situācijas skaidrošanu gan Saeima, gan Ministru kabinets nav bijis uzdevumu augstumos.
Politiķis norādīja, ka noteiktajos ierobežojumos ir daudz nepārdomātu lietu, kas it kā ir sīkumi, bet vēl vairāk rada iedzīvotāju neapmierinātu. Cilvēki jau ir noguruši no draudiem par aizliegumiem, akcentēja Možvillo.
Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans pauda, ka Saeima zināmā mērā ir devusi laiku izvērtēt saistībā ar Covid-19 ierobežošanu pieņemto lēmumu kvalitāti, gan arī to, kā turpmāk komunicēt ar sabiedrību. Feldmans akcentēja, ka tagad vienīgā atbilde ir “vakcinēt, vakcinēt un vakcinēt”, un politiķis aicinu visus tos, kuri nevelta pilnu enerģiju šī procesa “maksimālai norisei”, to sākt darīt, jo vēl arvien atpaliekam no agrāk uzstādītā mērķa – 100 000 vakcinēto nedēļā. Vakcinācijas temps palielinās, bet vēl pietiekami strauji nepietuvināmies sabiedrības vakcinēšanas atbilstošai aptverei, pauda Feldmans.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzeme un brīvībai”/LNNK līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka problēma nav ierobežojumu trūkums uz papīra, bet situācija ar lielas daļas sabiedrības neticību un noraidošo attieksmi pret ierobežojumiem, kam pamatā ir dažādi iemesli.
Politiķis norādīja, ka tā daļa, kura uzskata, ka Covid-19 ir nopietns risks, arī izmanto iespēju vakcinēties un arī viņiem veidojas lielāka neiecietība pret nepārdomātiem ierobežojumiem. Nepārdomāti ierobežojumi, kuri nav pamatoti jaunākajos pētījumos, kā tieši tie palīdzētu, var drīzāk nodarīt ļaunumu, nekā dot labumu arī no epidemioloģiskā viedokļa, pauda Dzintars.
Kā ziņots, “D” scenārijs paredz, ka darbinieki klātienē strādā tikai ar darba devēja pamatotu rīkojumu, lai nodrošinātu būtisku neatliekamu darbu nepārtrauktību, ko nevar veikt attālināti savā dzīves vietā. Šajā scenārijā plānots atļaut sniegt tikai būtiskus pakalpojumus un strādātu tikai būtiski ražošanas uzņēmumi, bet šo uzņēmumu, tostarp tirdzniecības pakalpojumu sniedzēju atbalsta darbinieki maksimāli strādātu attālināti.
Attiecībā uz pārvietošanos un pulcēšanos “D” scenārijs paredz pienākumu uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības ietvaros, bet atstāt dzīvesvietu būtu atļauts tikai pamatotas nepieciešamības gadījumā, piemēram, lai dotos iepirkties, saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpētu dzīvniekus, veiktu fiziskās aktivitātes.
Reliģiskās darbības veikšanas vietas klātienē darbotos tikai reliģisko svētku dienās, tāpat tiktu pārtraukta muzeju darbība ārtelpās un dabas taku darbība.
“D” scenārijs paredz mācību procesa norisi rīkot attālināti visās izglītības iestādēs, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Savukārt sporta norise notiktu tikai individuāli ārtelpās, izņemot Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālu sportistu treniņi ārtelpās. Šajā scenārijā nenotiktu nekādi sporta pasākumi.
Veselības aprūpē tiktu nodrošināta tikai neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, Valsts asinsdonoru centra sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, vakcinācijas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi mājās, grūtnieču aprūpe un laboratorijas pakalpojumi.
“A” scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu skaits līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits – 3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.
“D” scenārijā Covid-19 gadījumu skaits veidotu 11 765 gadījumus, hospitalizēti tiktu 1647 cilvēki, bet mirušo skaits varētu būt līdz 235 gadījumiem. “D” scenārijā kontaktpersonu skaits varētu būt līdz 18 824.
No ekonomiskā aspekta “D” scenārijā negatīvā fiskālā ietekme pirmajā nedēļā veidotu 241,7 miljonus eiro, bet trīs nedēļās – 725 miljonus eiro jeb 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Iedomājies, ka tev būtu lieki miljons dolāri mājokļa iegādei. Kurā pasaules valstī tu apmestos? Noskaties šo video un noskaidro, kur par miljonu savā īpašumā var iegūt vislabāko piedāvājumu. Vai tā būs Eiropa, kur apmesties iespējams renovētā alus darītavā vai vēsturiskā 15.gadsimta mājā? Vai tomēr labākais piedāvājums ir dienvidos – Dienvidāfrikas republikā vai Taizemē? Varbūt vislabāko mitekli var atrast Ņujorkas centrā?
Video
Noskaties šo video, lai aizgūtu idejas no prinča Harija sievas Meganas, kura izceļas ar īpašu eleganci un šarmu. Ne velti laikā, kad Megana publiski sāka parādīties pie Harija sāniem, viņu salīdzināja ar prinča māti princesi Diānu, kas savā laikā bija viena no lielākajām modes ikonām valstī un pasaulē.
Video
Vai jūs zināt cilvēkus, kuri ir drosmīgi un ir gatavi pat bīstamiem piedzīvojumiem? Ja tā, tad, iespējams, viņi ir iekļauti šajā sarakstā. Viņi ir apņēmīgi un drosmīgi cilvēki. Viņi uzskata, ka šajā pasaulē nekas nav neiespējams.
Kuras ir drosmīgākās zodiaka zīmes?
Strēlnieks
Strēlnieki, šķiet, neapzinās baiļu sajūtu. Viņus piepilda zinātkāre, alkas pēc zināšanām un izpētes, drosme un vēlme pēc piedzīvojumiem. Šķiet, ka Strēlniekam nav bremžu. Viņi lielā ātrumā steidzas no piedzīvojuma uz piedzīvojumu un bauda katru dzīves mirkli. Viņi tic, ka cilvēks dzīvo tikai vienu reizi un šo dzīvi ir maksimāli jābauda. Tāpēc viņi vēlas iemūžināt katru skaisto mirkli.
Auns
Auns ir azartisks, pārliecināts, ambiciozs un galvenokārt ļoti spītīgs. Ar savu neatlaidību viņiem izdodas nomākt jebkādas bailes. Nosakot mērķi, viņi domā tikai par to, kā to sasniegt pēc iespējas ātrāk. Viņus neinteresē iespējamie riski. Pat ja kaut kas noiet greizi, Aunam izdodas saglabāt mieru un stratēģiski atrast labāko izeju no jebkuras sarežģītas situācijas.
Skorpions
Šīs zodiaka zīmes pārstāvji tic veiksmei, un nekas viņus nevar nobiedēt. Ja rodas kāda problēma, Skorpions neslēpsies, bet gan risinās šo problēmu. Viņš cīnīsies, lai sasniegtu savus mērķus. Skorpiona cilvēki ir drosmīgi un pārliecināti. Viņiem ir ļoti spēcīga griba, nosvērtība un izturība.
Par melanomas riskiem un ādas aizsardzību no saules stariem tiek runāts arvien plašāk, taču, neskatoties uz izglītojošo informāciju, saslimšana ar melanomu turpina pieaugt. Turklāt joprojām pastāv daudz mītu par saules staru iedarbību uz ādu, saules aizsarglīdzekļu un D vitamīna lietošanu. Par šiem un citiem ar ādas veselību un sauli saistītiem jautājumiem BENU Akadēmijas podkāsta diskusijā stāsta ārsts dermatologs, dermatoloģijas klīnikas Derma Clinic Riga vadītājs Raimonds Karls un BENU Aptiekas farmaceite Baiba Prindule.
Melanomas saslimšanas situācija Latvijā
Katru gadu Latvijā melanomas diagnozi pirmo reizi saņem aptuveni 230 cilvēku. Diemžēl starp šiem 230 cilvēkiem iepriekšējos gados aptuveni 90 cilvēku bija tie, kurus mēs vairāk savās rindās neredzam, skaidro dermatologs Raimonds Karls. Kā stāsta ārsts, pēdējos gados situācija uzlabojas, taču uz Eiropas fona, salīdzinot, piemēram, ar Šveici, kur ir krietni vairāk diagnosticēto gadījumu, Latvijā šī proporcija starp saslimušajiem un tiem, kurus mēs diemžēl esam zaudējuši, ir pārāk drūma. Taču no melanomas mēs varam izvairīties, ievērojot dažus būtiskus soļus.
Melanoma ir šūna, kurā notikušas vairākas mutācijas, līdz ar to šī šūna dalās neprognozējami, tai nav nekādu likumu, tā nesēž vienā vietā, bet nonāk līdz limfvadam, tālāk līdz asinsvadam un sāk ceļot pa organismu, stāsta dermatologs Raimonds Karls. Šīs mutācijas padara audzēju tik viltīgu, ka cilvēka imūnā sistēma to neatpazīst. Šis audzējs izplatās, sāk veidot “ligzdas” dažādās vietās cilvēka organismā un pārņemt cilvēka organismu. Labā ziņa ir tā, ka šis audzējs mums dod zīmes uz ādas, lai mēs to varētu atpazīt.
Kā sevi pasargāt?
Dermatologs R. Karls atgādina, kā pasargāt sevi no saules kaitīgajiem stariem un melanomas.
Saules aizsarglīdzekļu lietošana
Pēdējos gados cilvēki sākuši apzinīgāk lietot saules aizsarglīdzekļus, ir palielinājusies interese par tiem, skaidro BENU Aptiekas farmaceite Baiba Prindule. Ir divu veidu saules aizsargkrēmi – ar ķīmiskajiem filtriem un neorganiskajiem jeb minerālu filtriem. Ķīmiskie filtri absorbē saules starus, savukārt līdzekļi ar minerālu filtriem satur cinka oksīdu vai titāna dioksīdu, kas saules starus atstaro. Minerālu filtrus lielākoties izmanto bērniem vai cilvēkiem ar ļoti jutīgu ādu. Farmaceite atgādina, ka jebkurš saules aizsargkrēms neatkarīgi no tā veida būtu jāatjauno ik pēc divām stundām.
Vasaras vidū, laikā no 10:00/11:00 līdz 15:00/16:00, aptuveni 80% visas diennakts ultravioleto staru sasniedz zemes virsmu. Latvijā maksimāli sasniegtais UV indekss ir 8 vienības, tas parasti iespējams jūnijā vai jūlija otrā pusē, taču jāatceras, ka arī pavasara saulē pie 3-4 vienībām ir iespējams apdegt un iegūt sārtus vaigus, uzsver dermatologs Raimonds Karls.
Joprojām pastāv dažādi mīti par saules staru iedarbību uz ādu un saules aizsarglīdzekļu lietošanu, piemēram:
D vitamīna uzņemšana no saules
Ultravioletie B stari veicina arī D vitamīna sintēzi, taču pēc bioķīmijas procesa tas, kas veidojas ādā, nav īstais D vitamīns, tas ir tikai D vitamīna priekštecis, skaidro dermatologs. Šis priekštecis uzsūcas limfvados, no limfvadiem nonāk līdz asinsritei, pēc tam nonāk aknās un nierēs, kur šai neaktīvajai formai tiek pievienotas mazas struktūras, un tikai tad mēs iegūstam aktīvo D vitamīnu.
Jāatceras, ka laiks, ko pavadām saulē, nenosaka uzņemto D vitamīna daudzumu! Būtiski atcerēties, ka, jo brūnāka kļūst āda, jo mazāk tajā sintezējas D vitamīns. Tas notiek tāpēc, ka virsējā slānī āda veic aizsargfunkciju. Tieši šī iemesla pēc mums, baltiešiem, ir jāskatās uz D vitamīna papildus pievienošanu mūsu uzturam, uzņemot to ar pārtikas produktiem vai D vitamīna preparātiem, uzsver dermatologs R. Karls.
Pirms sākt lietot D vitamīnu, speciālisti iesaka noteikt D vitamīna līmeni asinīs. Pēc trīs mēnešu preparātu lietošanas var atkārtoti nodot analīzes, lai pārliecinātos, vai preparāti labi uzsūcas.
Diskusijas ieraksts ir pieejams BENU Aptiekas profilos Youtube, Spotify un Facebook.
Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku sāk ticēt dzīvei pēc nāves, reinkarnācijai, karmai, iepriekšējām dzīvēm. Visbeidzot, mēs arvien vairāk tuvojamies patiesībai, sevis un Visuma zināšanām. Iespējams, ka pirms 100 gadiem jūs dzīvojāt kā varena ragana.
Šīs pazīmes liecina, ka iespējams iepriekšējā dzīvē tu esi bijusi varena ragana.
Jūs redzat dīvainus sapņus
Līdz trīs gadu vecumam gandrīz visi bērni atceras savu iepriekšējo dzīvi. Tomēr pazīmes no iepriekšējām dzīvēm var parādīties arī pieaugušā vecumā, piemēram, sapņu formā, kurā jūs vācat garšaugus, gatavojat dziras, lasāt buramvārdus, pareģojat, sarunājaties ar augstākiem spēkiem utt.
Jūs baidāties no uguns
Vēl viena pazīme, ka iepriekšējā dzīvē jūs, iespējams, esat bijusi ragana, ir bailes no uguns. Protams, jūs saprotat, par ko mēs runājam. Agrākos laikos cilvēki nesaudzēja nevienu. Turklāt, lai tiktu galā ar raganām, cilvēki tās dedzināja uz sārta. Protams, raganas baidīsies no uguns.
Raganas zīme
Ja iepriekšējā dzīvē bijāt ragana, tad, visticamāk, šajā dzīvē uz jūsu ķermeņa būs atbilstošas raganu zīmes dzimumzīmju veidā. Tās ir ļoti viegli redzēt un atpazīt.
Jūs varat ļoti daudz
Liktenis bieži ir laipns pret tevi un sargā tevi. Jūs viegli varat realizēt visus mērķus un vēlmes savā dzīvē. Jums ir neticami daudz enerģijas, un daudzi jūs sauc par veiksmes simbolu. Tas arī liek domāt, ka iepriekšējā dzīvē jūs bijāt ļoti gudra ragana, kura bija saistīta ar darbu ar smalkiem enerģijas slāņiem.
Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība Latvijā aizvien pieaug un epidemioloģiskā situācija pasliktinās, valdībai jābūt gatavai iedarbināt “D+ konceptu” stingrāku ierobežojumu noteikšanai, šādu nostāju žurnālistiem pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Politiķis skaidroja, ka pašreizējā situācija ir visai līdzīga pērnā gada decembrim, kad veselības aprūpes nozarē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Latvija ir to nedaudzo Eiropas valstu vidū, kur saslimstība turpina augt, turklāt tā ir augstāka nekā vidēji Eiropā, stāstīja Pavļuts, uzsverot, ka šis nav atbilstošais laiks, lai mazinātu drošības pasākumus un ierobežojumus.
Video
Lai gan formāli “D+ koncepta” parametri nav iestājušies, Pavļuta ieskatā, par tā ieviešanu būtu jāsāk domāt jau tagad, “nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti”.
Līdzīgu nostāju ministrs aģentūrai LETA pauda jau pagājušajā nedēļā, norādot, ka Operatīvās vadības grupai un ekspertiem būtu steidzami jāsagatavo apspriešanai valdībā stingrāku ierobežojošo pasākumu kopums, ja saslimstības ar Covid-19 kāpums Latvijā turpināsies.
Latvijā saslimstības rādītāja pieaugums aizvien turpinās, kopš sestdienas tam pārsniedzot 450 gadījumu robežu.
Marta sākumā Pavļuts pauda nostāju, ka būtu jāstrādā pie jaunu drošības pasākumu ieviešanas jaunā Covid-19 paveida ierobežošanai, vienlaikus valdībā vienojoties un gatavojoties nepieciešamības gadījumā ieviest stingrākus ierobežojumus.
Vēlāk, 26.martā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija. Tā dēvētais “D+ koncepts” paredz ieviest lokdaunu, ja izpildās viens no vairākiem kritērijiem.
Bet covid pandēmija nav vienīgā problēma veselības aprūpē. Bailes inficēties ar covid un maldīgs iespaids, ka slimnīcā ārstē tikai covid skartos, ir divi galvenie iemesli, kādēļ pieaug to pacientu skaits, kurus slimnīcās ieved novēloti. Ārsti uzskata, ka agrāk atceltie izmeklējumi un konsultācijas tagad sāk smagi atmaksāties. Un ielaisto slimību dēļ pacienti slimnīcās pavada pat divas un trīs nedēļas agrāko septiņu, astoņu dienu laikā.
Video
Spogulim piemīt maģiskas īpašības. Kopš seniem laikiem to izmanto zīlēšanai, mīlas burvestībām un citiem dažādiem rituāliem. Lai pasargātu sevi no negatīvas ietekmes, jums jācenšas nedarīt šīs dažas lietas spoguļa priekšā.
Ēst spoguļa priekšā
Daudzi bērnībā dzirdēja frāzi: “Neēd spoguļa priekšā!”. Visbiežāk vecmāmiņas to teica. Saskaņā ar leģendām, ja cilvēks ēda pie spoguļa, tad viņš varēja:
zaudēt savu pievilcību;
piesaukt slimības sev un citiem;
atdod dvēseli stiklā dzīvojošajam garam un uz visiem laikiem zaudē mieru.
Gulēt
Iestājoties tumsai, spogulī atveras portāls, kas kalpo kā koridors starp dzīvo un mirušo pasauli. Dvēsele ir visvairāk neaizsargāta naktī. Tāpēc cilvēki, kuri guļ spoguļa priekšā, biežāk sūdzas par murgiem, galvassāpēm, bezmiegu un enerģijas zudumu.
Lamāt sevi
Spoguļi var ne tikai pārvērst realitātē minētās negatīvās frāzes, bet tos dubultot un uz ilgu laiku radīt cilvēkam melno līniju. Tāpēc jums nevajadzētu spoguļa priekšā sevi lamāt un pārmest sev kaut ko, runāt par slimībām, sūdzēties par problēmām vai izskata trūkumiem.
Lasīt grāmatas
Slikta zīme ir lasīt dažādas grāmatas spoguļa priekšā. Lappušu pāršķiršanas laikā galvā tiek izveidota pilnīgi cita pasaule, un daži pat skaļi atkārto daudzas frāzes. Spogulis absorbē visu, kas rada problēmas ar atmiņu.
Reti kurš nav dzirdējis par slavenā skorpiona “dzēlienu”, un būtu naivi pieņemt, ka Skorpiona sievietēm nav šī dzeloņa. Dažos gadījumos šī jaukā sieviete spēj spēcīgāk iedzelt nekā vīrieši. Viņai ir asa mēle. Bet tajā pašā laikā viņa ir burvīga un pievilcīga.
Viņa ir īsts līderis
Ģimenē šī sieviete neapšaubāmi ir galvenā. Ja laulātais spēj samierināties ar viņas sarežģīto raksturu, tad viņš neapšaubāmi piešķir sievai galveno lomu. Viņa šo ģimenes statusu ļaunprātīgi neizmanto un, ja viņa dod rīkojumus, tad tikai situācijas ietvaros. Piemēram, vīrs skaidri norāda savas vēlmes veikt remontu vai sastāda iepirkumu sarakstu. Kā mājsaimniece Skorpiona dāma ir neaizstājama: viņa ir tīra, glīta, aktīva. Dažreiz viņa dod priekšroku pašai izdarīt kādu mājas darbu, jo dziļi sirdī saprot: neviens no mājiniekiem nespēj labāk tikt galā ar to kā viņa.
Viņa ir jutekliska
Mēs varam teikt, ka Skorpiona sieviete dzīvo emocijās: priecājas, raud, dusmojas, bet vienmēr to dara no visas sirds. Tāpēc viņai ir grūti pārmest izlikšanos. Attiecībā uz fizisko pievilcību Skorpiona sievietei nav jāģērbjas sarkanā ādā un jāizliekas par “dāmu”. Viņa izskatās neparasta pat parastās drēbēs: ir jūtams viņas iekšējais neticamais spēks. Vīrieši uzreiz izjūt viņas spēcīgo enerģiju.
Pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji parāda, ka epidemioloģiskā situācija valstī būtiski pasliktinās, turklāt saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū. Šādu brīdinājumu Saeimai un Ministru kabinetam atklātā vēstulē pauda Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti.
Video
Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, un izsakot bažas par epidemioloģisko situāciju Latvijā, mediķi vērsušies pie Saeimas un valdības ar aicinājumu rīkoties, lai tiktu novērsts straujš saslimstības palielinājums, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
VM, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti ar atklātu vēstuli vēršas pie Saeimas un Ministru kabineta, izsakot bažas par šā brīža epidemioloģisko situāciju un nepieciešamo rīcību, lai novērstu strauju saslimstības palielinājumu.
Medicīnas iestāžu speciālisti brīdina, ka pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji skaidri parāda, ka epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinās. Saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū.
Latvijā aptuveni 90% gadījumu izplatīts ir Covid-19 celms B.1.1.7 jeb daudz lipīgākais vīrusa Lielbritānijas variants. Sekas epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanas gadījumā var būt smagākas, tādēļ jāizvairās no tikšanās ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, jāstrādā attālināti, ja tas ir iespējams, un jāievēro citi drošības pasākumi, teikts medicīnas speciālistu atklātajā vēstulē.
Šā brīža saslimstības kumulatīvais 14 dienu rādītājs ir 435 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz vidējo saslimstības līmeni Eiropas Savienības valstīs, kur tas ir 340, un atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā un valdība bija spiesta ieviest striktus drošības pasākumus.
Ārkārtēja situācija medicīnā ir kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, uzsver mediķi.
SPKC norāda, ka saslimstības pieaugums no nedēļas uz nedēļu kopš aprīļa sākuma ir bijis 35,5%. Bet pagājušās nedēļas pieaugums pret iepriekšējo nedēļu ir bijis visintensīvākais – 11,4%. Pēdējās divās nedēļās saslimstības pieaugums novērots visas vecuma grupās, izņemot 70 gadi un vairāk, kas skaidrojams ar vakcinācijas ietekmi.
No aprīļa sākuma turpina palielināties saslimšana gan bērnu vidū līdz 18 gadiem, gan sociāli ekonomiskās vecuma grupās no 20-69 gadiem, bet visizteiktākais pieaugums pēdējo divu nedēļu laikā ir vecuma grupā no 15 līdz 50 gadiem. Arī Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients ir 1,09, kas pārsniedz robežu “1”, tādējādi tas liecina joprojām par infekcijas izplatīšanās pieaugumu.
SPKC norāda, ka viens no saslimstības pieauguma iemesliem, kas tika novērots vairākās valstīs un tagad arī Latvijā, ir Lielbritānijas paveids jeb B.1.1.7 parādīšanās ar augstāku izplatīšanās spēju, kad inficēta persona inficē lielāku cilvēku skaitu, nekā inficējoties ar iepriekš cirkulējošiem vīrusa celmiem.
Cits svarīgs iemesls, kas veicina Covid-19, kas ir gaisa pilienu infekcija, izplatīšanos sabiedrībā ir sociālās distancēšanās pasākumu neievērošana, pieaugot cilvēku mobilitātei, kontaktiem klātienē, kā arī citu piesardzības pasākumu nepietiekama ievērošana.
NMPD direktore Liene Cipule norāda, ka, redzot saslimstības pieaugumu, NMPD ir ļoti lielas bažas, ka var atkārtoties jau pieredzētais pagājušā gada nogalē. NMPD brigādes ik dienu nonāca situācijās, kad tuvākā slimnīca vairs nevar pieņemt pacientu, jo nav brīvu vietu. Dažkārt pacienti ar dažādām saslimšanām bija jāved pat simts un vairāk kilometru tālāk.
Slimnīcas strauji pildījās, janvāra vidū tajās vienlaikus ārstējās vairāk nekā 1200 Covid-19 pacientu. Jāsaprot, ka tās bija gultas un mediķi, kuri iepriekš nodrošināja pacientu ārstēšanu ar cita veida saslimšanām, līdz ar to iedzīvotājiem būtiski ierobežota bija citu ārstniecības pakalpojumu sniegšana, uzsver Cipule.
“Lai arī pašlaik ir stiprināta slimnīcu kapacitāte, tai vienmēr būs robežas. Mums visiem kopīgi ir jārūpējas, lai šīs robežas netiktu sasniegtas,” aicina NMPD vadītāja.
BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece, profesore Jana Pavāre norāda, ka pieaugot saslimstībai pārējā sabiedrībā, palielinās saslimstība arī bērnu vidū. Pieņēmums, ka bērni ar Covid-19 neslimo vai slimo vieglā formā, ir ļoti maldīgs.
“Ar Covid-19 slimojošo bērnu un jauniešu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā, kopš janvāra ir stabili pieaugošs. Līdz šim jau 80 bērniem ar akūtu Covid-19 bijusi nepieciešama ārstēšana BKUS. Bērniem slimības gaita mēdz būt smaga, pat ar neiroloģiskām komplikācijām,” brīdina Pavāre.
Bez jau minētiem stacionētiem akūta Covid-19 pacientiem, no janvāra kopumā vēl 16 bērniem konstatēti nopietni veselības sarežģījumi pēc akūta Covid-19 pārslimošanas – multisistēmu iekaisuma sindroms (multisystem inflammatory syndrome in children jeb MIS-C), astoņi no šiem pacientiem stāvokļa smaguma dēļ tika ārstēti slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā. Savukārt daļai bērnu arī pēc viegli pārslimota Covid-19 ilgstoši saglabājas dažādas sūdzības, skaidro Pavāre.
PSKUS norāda, ka pēdējā laikā ir novērojama tendence, ka ievērojami pieaug to pacientu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļās. Smaga slimības norise vērojama gados aizvien jaunākiem pacientiem, tostarp arī tādiem, kuriem nav specifisku hronisku saslimšanu. Patlaban vairākums šādu pacientu ir jaunāki par 60 gadiem.
Ilgstoša, sarežģīta ārstēšana, nopietna un laikietilpīga rehabilitācija pēc izrakstīšanās no stacionāra – tie ir jautājumi, kas dara bažīgus ārstus. Tādēļ PSKUS speciālisti uzsver, ka īpaši būtiska ir aktīva iedzīvotāju vakcinācija, kas var palīdzēt mazināt slimnīcās pacientu skaitu ar smagu slimības gaitu, jo slimnīcas ārstniecības resursi vēl joprojām ir ierobežoti un tie pašlaik ir īpaši nepieciešami ārkārtas situācijas laikā atliktajai plānveida ārstnieciskai palīdzībai.
“Mūsu kolektīva atsaucība vakcinācijai un tās radītais pozitīvais iespaids – strauji krities inficēšanās gadījumu skaits kolēģu vidū – lai kalpo kā uzmundrinājums un pozitīvs apliecinājums tam, ka vakcinācija ir galvenais rīks, lai mūsu sabiedrība varētu atgriezties normālā darba un dzīves ritmā,” pauž PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atzīst, ka RAKUS ārstējas vairāk nekā trešā daļa Latvijas stacionāros esošo pacientu, kas saslimuši ar Covid19 vīrusinfekciju un apmēram puse no tiem, kuriem ir smaga slimības gaita. Viņu vidējais vecums ir 65 gadi. “Tie ir mūsu vecāki un vecvecāki. Cilvēki, kurus ļoti mīlam un priecājamies par viņu nodzīvotajiem gadiem, rūpēm par bērniem un mazbērniem. Taču, kopš janvāra slimnīcā nav bijis tāds brīdis, kad reanimācijas nodaļās, kaut mirkli, personāls varētu atvilkt elpu un sajust situācijas uzlabošanos,” saka Paeglītis, piebilstot, ka piektā daļa reanimācijas pacientu, diemžēl, nomirst.
“Būtībā, tieši pašlaik, mēs esam pietuvojušies slieksnim, lai saglabājot un vēl pastiprinot ierobežojumus, rudenī – pēc visaptverošas vakcinācijas, varētu atgriezties normālā dzīvē. Vai arī pakļauties mānīgai atsevišķu atvieglojumu ilūzijai un atkrist atpakaļ Covid-19 pandēmijas bezdibenī. Šis kritiens Latvijai var prasīt neskaitāmas cilvēku dzīvības un neapturamu cilvēkresursu izdegšanu medicīnā,” brīdina Paeglītis.
Labi apzinoties sabiedrības nogurumu no Covid-19 un vēlmi atgriezties pie iespējami normālas ikdienas dzīves, mediķi aicina izprast, ka pašlaik – pie nepārprotamas situācijas pasliktināšanās – nav pieļaujama drošības pasākumu mazināšana. Tas izraisītu vēl straujāku saslimstības pieaugumu, kas rezultētos gan slimnīcu pārslodzē, gan mirstības pieaugumā.
Ar kuru no zodiaka zīmi var droši doties ceļojumā, zinot, ka garlaicīgi nebūs? Ar šīm četrām:
Auns ir dinamiska un piedzīvojumu kāra persona un lielisks ceļojumu biedrs, jo viņam noteikti gribēsies ieraudzīt, uzzināt un izpētīt pēc iespējas vairāk. Auns ir impulsīvs, tāpēc brauciena laikā noteikti tevi pārsteigs un izklaidēs. Vēl Aunam patīk fiziskās izklaides, tāpēc nebrīnies, ja dodaties lēkt ar gumiju vai braukt ar apšaubāmu vagoniņu pāri aizai. Pārgājieni, rāpšanās kalnos un jebkāds adrenalīna veids – tas viņam ir tieši laikā.
Līdz 7. maijam Latvijā vismaz pirmo Covid-19 vakcīnas poti ir saņēmuši nedaudz virs 300 tūkstošiem iedzīvotāju. Tieši ģimenes ārstus par vakcinācijas stūrakmeni jeb autoritātēm, kas var ietekmēt pacienta viedokli, nosauc vairāki sabiedrības uzvedības pētnieki. Taču zināms, ka neliela daļa ģimenes ārstu pacientus aicina nogaidīt vai pat nevakcinēties nemaz.
Video
Gandrīz 1000 Latvijas iedzīvotāju izmēģinājuši spēkus interaktīvajā testā “Uzmini vecumu!”, kas radīts Sabiedrības integrācijas fonda informatīvās kampaņas “Atvērtība ir vērtība” ietvaros, aicinot uzminēt cilvēka vecumu aplūkojot ikdienā lietotos priekšmetus. Tests veicina izpratni, ka vecums ir skaitlis, nevis faktors, kas definē cilvēka personību, hobijus un profesionālo ceļu. Savukārt tā rezultāti parāda, ka, lai arī Latvijas sabiedrībā joprojām ir aktuāli dažādi vecuma stereotipi, tomēr gandrīz puse jeb 45% testa dalībnieku piekrīt, ka cilvēka vecums nav šķērslis viņa izpausmes brīvībai, tikai reizēm par to piemirst.
Cilvēka vecums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka pirmo iespaidu, tomēr tas var būt maldinošs, ja nezinām neko vairāk par šī cilvēka ikdienu. Par to varēja pārliecināties katrs, kurš izmēģināja spēkus testā “Uzmini vecumu”. Visiem testā aprakstītajiem varoņiem ir reāli prototipi – dažādu vecumu cilvēki ar ļoti atšķirīgām profesijām un vaļaspriekiem. Trāpīgākie, kuri spēja visprecīzāk atminēt attēlos redzamo priekšmetu īpašnieku vecumu, tika pie iedvesmas čempiona titula, apliecinot atvērtu prātu un pozitīvu attieksmi pret pasauli (saskaņā ar testa rezultātiem tādu ir vien 3%). Tie, kuri lielākoties bija precīzi savos minējumos un vien reizēm krita stereotipu varā, ieguva piesardzīgā jaunatklājēja titulu (45%), bet aizspriedumainākie saņēma stereotipu vācelītes goda nosaukumu.
Kā parāda testa rezultāti, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 52% – ir stereotipu vācelītes un mēdz pārsteidzīgi izdarīt pieņēmumus par cilvēkiem. Biežāk stereotipu vācelītes ir sievietes, savukārt vīriešu vidū dominē piesardzīgie jaunatklājēji. Vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem ir lielākais piesardzīgo jaunatklājēju skaits.
“Tas varbūt tāpēc, ka šajā vecumā cilvēki jau ir sasnieguši briedumu un zina, ka ne viss ir tā, kā izskatās. Šajā laikā cilvēks pa īstam sāk apjaust, ka jau drīz arī pats iesoļos vecāka gadagājuma cilvēku kārtā, un varbūt arī šī atskārsme mudina skatīties uz pasauli atvērtāk. Katrs taču sirdī jūtas jauns, joprojām grib darīt lietas, kas sagādā prieku. Interesanti arī tas, ka salīdzinoši vairāk to cilvēku, kuri spēj bez aizspriedumiem veidot pirmo iespaidu par cilvēku, pirmos vērtējot viņa darbus, ir jaunu vīriešu vidū – 15–34 gadu vecuma grupā tādi ir gandrīz divas trešdaļas, kamēr sieviešu rezultāti ir daudz piesardzīgāki un atvērtāku skatījumu demonstrē vecuma grupā pēc 35 gadiem,” skaidro Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore.
Vislielākās grūtības gadu skaita minētājiem sagādājis 81 gadu vecais zemnieks Jānis, kurš aizraujas ar eksotisku ēdienu gatavošanu. Viņa ikdienas priekšmetu klāstā bija planšete ar krāsainu recepti no interneta apcirkņiem, pavāra nazis, čili pipars, eksotiski produkti un irbulīši līdzās brillēm uz vecmodīga vaskadrānas galdauta, liekot minētājiem domāt, ka Jānis ir vidēji par 38 gadiem jaunāks nekā patiesībā.
Savukārt 22 gadus vecajai studentei Danielai, kura aizraujas ar dzimtas vēstures izpēti un kuras priekšmeti bija kafijas krūzīte līdzņemšanai, dzimtas koka skice ar atzariem un padzeltējusi fotogrāfija no pirmskara laiku albuma, minētāji vidēji devuši par 24 gadiem vairāk.
Visprecīzāk izdevies uzminēt skrituļdēļa, atspirdzinoša dzēriena, Go Pro kameras un podiņā iestādītu zaļumu īpašnieka vecumu: Nikam, profesionālam skeitbordistam, kuram patīk audzēt savus zaļumus, ir 26 gadi, un minētāji kļūdījušies vidēji tikai par pusotru gadu.
“Šie rezultāti lieliski ilustrē veco teicienu “neskati vīru no cepures”. Tas ir kārtējais apliecinājums, ka cilvēka hobijus nosaka nevis viņa vecums, bet gan intereses un pieredze, kas var izrādīties ļoti vērtīga arī apkārtējiem,” uzsver Zaiga Pūce.
Kā liecina ekspertu aplēses, tuvākās desmitgades laikā vidējais dzīves ilgums visā pasaulē pakāpeniski pieaugs, bet Latvijā līdz 2050. gadam gandrīz puse sabiedrības būs vecāka par 55 gadiem. Tikai cilvēkam pašam, nevis sabiedrības priekšstatiem, būtu jābūt mērauklai, ko var vai nevar paveikt 30, 60 un 90 gados. Tāpēc 2021. gadu saliedētības politikas īstenotāji nolēmuši veltīt eidžismam jeb diskriminācijai vecuma dēļ un informatīvās kampaņas “Atvērtība ir vērtība” tematiskā gada ietvaros aicina novērtēt gados vecākās sabiedrības daļas prasmes un pieredzi. Sekmīga dažādu aizspriedumu un stereotipu plaisas mazināšana starp 50+ un pārējām vecuma grupām var sniegt pievienoto vērtību daudzās jomās, piemēram, aizpildīt trūkstošās darbaspēka pozīcijas, sabalansēt ģimenes ikdienu un veicināt paaudžu pieredzes apmaiņu.
Noskaties video, kurā parādītas 10 vietas zemes virsū, kuras sabiedrībai nav pieejamas. Vai esi dzirdējusi par Francijas sarkano zonu jeb “Zone Rouge”? Vai zināji, ka pastāv tik bīstamas salas, ka valstu valdības ir noteikušas absolūtu aizliegumu turp doties? Vai tevi neizbrīna fakts, ka Norvēģijai piederošajā Svalbāras salā, kas ir visvairāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā teritorija, atrodas slēgta velve, kurā ir tūkstošiem dažādu sēklu paraugu? Tās tur glabājas gadījumā, ja cilvēces katastrofas rezultātā izmirtu daļa no agrikultūras.
Video
Ja šīs ir tikai tās vietas, par kurām mums ir zināms, tad iedomājies, cik vēl slepenu un nepieejamu vietu ir pasaulē!
Bieži tiek uzdots jautājums – kā pagatavot kaut ko ātri un garšīgi? Galvenais ir ātri. Mēs pastāstīsim par kādu ļoti garšīgu cepumu tortes recepti.
Jums būs nepieciešamas šīs sastāvdaļas:
2 olas;
250g. cukura;
190-230g. sviesta;
500g. miltu;
pus tējkarotes cepamā pulvera.
Pagatavošana:
Sakuliet olas, pievienojiet cukuru un visu kārtīgi samaisiet. Miltiem pievienojiet cepamo pulveri un visu samaisiet, tad pievienojiet sakultās olas. Mīciet mīklu un izrullējiet to uz galda, līdz tā kļūst gluda. Ielieciet ledusskapī uz 25-40 minūtēm. Izņemiet un sadaliet daļās, apmēram 3-4 cm. Cepiet cepeškrāsnī apmēram 16-25 minūtes 170 grādu temperatūrā. Rezultātā jums vajadzētu iegūt apmēram 450-500 gramus cepumu.
Tortes gatavošana:
Mūsu kūka sastāvēs no cepumiem un krējuma. Tāpēc nākamais solis ir krēma sagatavošana. Krējumam jābūt biezam.
350g. krējuma;
140g. cukura;
20g. vanilīns.
Tagad pats svarīgākais. Pati kūka. Izklājam cepumus un apsmērējam ar krējumu. Droši varat kārtās likt, kā vien sirds vēlas. Varat pievieno riekstus, marmelādi vai augļus. Labu apetīti!
Noskaties iedvesmojošu video par 22 gadus vecu puisi, kurš ir piedzimis bez kājām. Neskatoties uz to, ka viņa dzīve nav bijusi viegla, jo skolā viņu bieži apsmēja, un viņš nereti iekūlās nepatikšanās, tas viņu nav atturējis no savu mērķu sasniegšanas. Jaunietis trenējas reslingā divas reizes dienā 6 dienas nedēļā un ir satriecošā formā. Viņa treneris atzīst, ka lai gan puisim nav kāju, un tas šajā sporta veidā viņu nostāda nevienlīdzīgā pozīcijā, toties viņam piemītot īsta dzelžaina neatlaidība un raksturs.
Video
Puiša audžumamma ļoti lepojas ar dēlu, un priecājas par to, kā viņš ir iemācījies savaldīt un novirzīt savas dusmas un izmantot tās, lai gūtu sasniegumus sportā.
Skūpsti ir dažādi. Ar skūpstiem jūs varat izrādīt tādas jūtas kā mīlestība, kaislība, maigums un cieņa. Un katrai no zodiaka zīmēm ir sava metode, kā izteikt jūtas ar skūpstu palīdzību.
Kuras gan ir tās horoskopa zīmes, kuras skūpstās vislabāk?
Dvīņi
Rotaļīgs un noslēpumains, tāds ir Dvīnis. Dvīnis nekaunas skūpstīties publiskās vietās, jo uzskata, ka skūpsti ir nepieciešami romantiskās attiecībās. Skūpsti ir karsti, maigi, erotiski, jutekliski un kaislīgi. Tomēr laika gaitā Dvīņi zaudē vēlmi skūpstīties ar partneri un tas paliek tikai otrajā plānā.
Lauva
Lauvas skūpsti ir īpaši. Tie iekvēlina un rodas vēlēšanās skūpstīties bez pārtraukumiem un pat stundām ilgi. Lauvas kaislību uzplūdā pat skūpstoties nejauši var iekost partnerim lūpās. Patīk mežonīgi un brīvi skūpsti.
Svari
Skūpsta laikā viņi uzmanīgi ieklausās partnerī, viņa elpošanā un izjūt partnera emocijas. Svari tiek uzskatīti par romantiskāko zīmi. Skūpstās ilgi un sapņaini. Svariem nepatīk publiskas vietas un skūpstiem izvēlas labāk klusu, bet romantisku vietu. Viņiem ir svarīgi, lai partneris jūtas labi.
Mīlestība, ko mamma sniedz savam bērnam, ir neizmērojama. Maija sākumā, svinot Māmiņdienu, īpaši novērtējam rūpes un maigumu, ko mūsu mammas mums izrāda, tāpēc vēlamies viņas palutināt. Viens zīmē zīmējumu, cits saplūc smaržīgas narcises dārzā, vēl kāds dāvina gardumus. Kā būtu, ja šogad māmiņu pārsteigtu ar paša gatavotām gardām brokastīm? Rimi Bērniem garšas eksperts Normunds Baranovskis un Rimi Bērniem eksperti Klāvs, Lība un Sāra Smildziņi dalās ar trim receptēm, kā šogad iepriecināt mammu.
Smildziņu bērni katru gadu Māmiņdienā iepriecina savu mammu Ingu ar dažādiem pārsteigumiem. “Mammai un arī mums pašiem vislabāk patīk ēdamās dāvanas, jo tās rada prieku gan mums, gan mūsu vēderiem,” smejoties stāsta Sāra. Klāvs Smildziņš atklāj – dāvināt kaut ko ēdamu ir forši arī tāpēc, ka mājās nekrājas mantas: ir foršā dāvināšanas sajūta, bet pēc tam nav jādomā, kurā plauktā šīs dāvanas likt.
“Nevari izdomāt, kura recepte mammai garšos labāk – sāļā vai saldā? Mutē kūstošais konfekšu deserts, kūpošais brokastu sendvičs un izsmalcinātās brokastis ar lasi un sparģeļiem – izmēģini tās visas!” Rimi Bērniem garšas eksperts Normunds Baranovskis Mātes dienas rītā iesaka nodoties kulinārajiem eksperimentiem virtuvē.
Konfekšu deserts
Nepieciešams
200 g kulinārijas biezpiena
Sauja zemeņu
5–7 konfektes “Bārbele”
250 ml saldā krējuma
Mandeļu skaidiņas
Pagatavošana
Konfektes sablendē miltos un ber bļodā. Pievieno saldo krējumu un kulinārijas biezpienu. Visu kārtīgi izmaisi, līdz izveidojas krēmīga masa. Zemenes griez uz pusēm un kārto deserta trauciņā. Tām virsū liec sakulto krēmu un pārber mandeļu skaidiņas. Pārkaisi atlikušos konfekšu miltus.
Brokastu sendvičs
Nepieciešams
Tortilja
1 ēdamkarote krēmsiera
1 ēdamkarote saulē kaltētu tomātu pesto
Šķipsna siera pulvera
2 šķēles siera
Pagatavošana
Uz tortiljas smērē krēmsieru un saulē kaltētu tomātu pesto. Pārber šķipsnu siera pulvera un pa virsu liec siera šķēles. Tortiljas cieši aizloki un liec tosterī cepties.
Izsmalcinātās brokastis
Nepieciešams
Liela šķēle auksti kūpināta laša
1 ēdamkarote krējuma
150 g krēmsiera
1 tējkarote mārrutku
Šķipsna diļļu
Tējkarote kaperu
8sparģeļi
Daži redīsi
Zaļumi
Pikanto garšvielu eļļa
Pagatavošana
Auksti kūpināto lasi liec blenderī, pievieno krējumu, krēmsieru, mārrutkus, šķipsnu diļļu un sablendē. Sāļajam laša krēmam pievieno kaperus un izmaisi. Sparģeļus vārai vienu minūti un liec mazliet nožūt. Laša krēmu liec uz šķīvja, virsū kārto šķēlītēs sagrieztu redīsu un zaļumus. Sparģeļus izkārto apkārt krēmam un uzpili nedaudz pikantās garšvielu eļļas.
Par programmu Rimi Bērniem
Rimi Bērniem ir programma Latvijas bērnu priekam un veselībai. Tā apvieno ekspertus, kuri dalās iedvesmojošos padomos par uztura, emocionālās un fiziskās veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, izglītību un kvalitatīvu izklaidi, uzrunājot gan vecākus, gan bērnus. Rimi Bērniem īsteno arī dažādas sociālas iniciatīvas, atbalstot bērnus, jauniešus un ģimenes visā Latvijā. Dalība programmā sniedz iespēju saņemt īpašus piedāvājumus ģimenēm ar bērniem Rimi veikalos, kā arī izmantot īpašas iepirkšanās atlaides bērnu jubilejās.
Attēla avots – pexels.com
Kopumā 60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzticas Covid-19 vakcīnu drošumam (19% – pilnībā uzticas, 41% – drīzāk uzticas), 29% tās drošumam neuzticas (15% – drīzāk neuzticas, 14% – pilnībā neuzticas), savukārt 11% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Ievērojamas atšķirības joprojām saglabājas dalījumā pēc ģimenē lietotās sarunvalodas – latviešu vidū Covid-19 vakcīnu drošumam uzticas 62% (20% – pilnībā uzticas, 42% – drīzāk uzticas), bet starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 40% (13% – pilnībā uzticas, 27% – drīzāk uzticas), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos.
Analizējot datus pēc dzimuma, secināms, ka Covid-19 vakcīnu drošumam vairāk uzticas vīrieši. Sieviešu vidū vakcīnu drošumam uzticas 57% (14% – pilnībā uzticas, 43% – drīzāk uzticas), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 63% (25% – pilnībā uzticas, 38% – drīzāk uzticas). Vīrieši attiecībā pret Covid-19 vakcīnu drošumu kopumā pauž kategoriskāku viedokli, proti, biežāk norāda, ka pilnībā uzticas vai pilnībā neuzticas Covid-19 vakcīnu drošumam – Covid-19 vakcīnai neuzticas 31% sieviešu (drīzāk neuzticas – 18%, pilnībā neuzticas – 13%) un 28% vīriešu (drīzāk neuzticas 12%, pilnībā neuzticas – 16%).
Vakcinācijas nozīme
Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja prof. Baiba Rozentāle uzsver, ka vakcinācija ir efektīvākais lipīgo slimību specifiskās profilakses veids. Lai apturētu Covid-19 pandēmiju, vakcinācijas aptverei pieaugušo cilvēku populācijā jāpārsniedz 70%. Eksperte piebilst, ka, pateicoties vakcinācijai, pasaule ir brīva no īstajām bakām, Eiropa un Ziemeļamerika brīva no bērnu triekas (poliomielīta). Latvijā bērnu vakcinācijas aptvere ir robežās starp 92% -98% (tas neattiecas Covid-19 vakcīnu, kas bērniem nav indicēta), kas liecina, ka Latvijas sabiedrība izprot profilakses nozīmi un ir atsaucīga vakcinācijai.
Vakcīnu izstrāde
Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, prof. Baiba Rozentāle skaidro, ka Covid-19 vakcīnas tāpat kā visas citas vakcīnas izstrādā lielās farmaceitiskās kompānijas, kuru sastāvā ir zinātniski pētnieciskie institūti vai arī tās slēdz sadarbības līgumus ar pētnieciskajām institūcijām. Pfizer-BionTech kompānijā ir apvienota ASV Pfizer vakcīnu ražojošais farmaceitiskais uzņēmums, bet laboratorija, kurā zinātnieki izstrādāja aktīvo vielu un viņas nesēju organismā, ir vācu pētnieki kompānijā BionTech. Līdzīgi sadarbojās Zviedrijas farmācijas kompānija AstraZeneca, kas spēj nodrošināt vakcīnu ražošanu, bet vakcīnas radīšanu nodrošināja Oksfordas universitātes pētnieki. Eiropā visus medikamenti, t. sk. vakcīnas, apstiprina Eiropas Zāļu aģentūra. Bieži tiek teikts, ka Covid-19 vakcīnas ir reģistrētas paātrinātā kārtā. Tā ir taisnība, bet tas nozīmē, ka klīnisko pētījumu rezultāti tika pakāpeniski iesniegti izskatīšanai Eiropas Zāļu aģentūrā, un tieši tādēļ pētījumu dati bija detalizēti izanalizēti brīdī, kad paziņoja, ka vakcīnas ir reģistrētas. Šobrīd Eiropā ir reģistrētas četras Covid-19 vakcīnas:
Vakcīnu drošums un efektivitāte
Vakcīnu drošums un efektivitāte ir obligāti nosacījumi, lai vakcīna tiktu reģistrēta Eiropas Zāļu aģentūrā. Vakcīnu drošumu un efektivitāti noskaidro klīniskajos pētījumos, kas tiek veikti pirms vakcīnas reģistrācijas procesa. Klīniskajos pētījumos iesaistās desmitiem tūkstoši brīvprātīgo, kas saņem vakcīnu un pēc vakcīnas saņemšanas tiek pārbaudīti antivielu veidošanās laiki, daudzums, kā arī noteikta virkne laboratorisko izmeklējumu, kas var apliecināt vai noliegt vakcīnu iespējamos blakusefektus organisma šūnu līmenī. Tai pat laikā tiek reģistrētas visas nevēlamās blakusparādības pēc vakcīnas ievadīšanas. Tā statistiski var aprēķināt, cik daudziem no vakcinētajiem ir lokālās reakcijas ar pietūkumu, apsārtumu, sāpīgumu vakcīnas injekcijas vietā, un cik daudziem no vakcinētajiem ir vispārējas organisma reakcijas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm, sāpēm locekļos, nelabu dūšu un vispārēju vājumu. Klīniskajos pētījumos vakcīnu saņēmušie tiek salīdzināti ar placebo grupas pacientiem, proti, tiem, kuri vakcīnas injekciju nesaņem. Tā var salīdzināt saslimušos ar Covid-19 vakcinēto grupā un nevakcinēto grupā un noteikt vakcīnas efektivitāti. Šobrīd reģistrēto vakcīnu efektivitāte ir no 82% līdz 95%. Visas reģistrētās vakcīnas ir izgājušas 3 klīnisko pētījumu fāzes. 4. klīnisko “pētījumu fāze” paredz turpināt reģistrēt katru sīkāko blakusefektu pēc vakcīnas saņemšanas. Tas tiek darīts visā pasaulē, kur notiek vakcinācija pret Covid-19. Par konstatētajām nevēlamajām blakusparādībām Latvijā jāziņo Valsts Zāļu aģentūrai, atgādina prof. B. Rozentāle.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, marta beigās un aprīļa sākumā aptaujājot 1747 respondentus.
Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 786 jauni Covid-19 gadījumi un 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir turpinājis augt – no 435,1 gadījumiem aizvakar līdz 439,1 vakar.
Diennakts laikā Latvijā veikti 18 694 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 4,2%.
Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēts 123 331 inficēšanās ar Covid-19 gadījums. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēts 8376 Covid-19 gadījums, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.
Vakar ziņots par 11 ar Covid-19 sasirgušo nāvi. No pagājušajā diennaktī mirušajiem Covid-19 slimniekiem četri cilvēki bija vecumā no 60 līdz 69 gadiem, četri – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, bet trīs – vecumā no 80 līdz 89 gadiem.
Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2208 cilvēki, kuri bija saslimuši ar Covid-19
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 60-85% cilvēku pasaulē dzīvo mazkustīgu dzīvesveidu, padarot to par vienu no nopietnākajām, nepietiekami risinātajām mūsdienu veselības problēmām. Mazkustīgs dzīvesveids īpaši aktuāls kļuvis pandēmijas laikā, kad sēžot pavadām dažkārt pat lielāko dienas daļu. Ko ilgstoša sēdēšana nodara mūsu ķermenim un kā tas ietekmē locītavas, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Ko organismam var nodarīt ilgstoša sēdēšana?
Biroju darbinieki, šoferi un citu profesiju pārstāvji, kuri ikdienu pavada statiskā pozā, ir visvairāk pakļauti ar sēdēšanu saistītajām veselības problēmām. Ilgstoši sēžot, tiek nospiesta kāju aizmugure, sēžas nervs, traucēta apasiņošana un limfas attece. Ķermenis parasti nespēj noturēt sevi pareizā pozīcijā, muskuļi pēc laika nogurst, kakls un pleci sagumst uz priekšu, rodas pārslodze kaklam un krūšu muskuļiem. Rodas sāpes gan muguras, gan plecu joslā un tiek saspiesti iekšējie orgāni, kas savukārt traucē to pilnvērtīgai funkcionēšanai. Arī celulīts, kas ir daudzu sieviešu izaicinājums, lielākoties ir ilgstošas sēdēšanas sekas, kura ārstēšanai, bez speciālām pretcelulīta procedūrām, būtu jāpārlūko savs dzīvesveids, ieviešot tādus jaunus paradumus kā pašmasāža, vienlaikus atsakoties no dažiem nevēlamiem ēdieniem un kaitīgajiem ieradumiem.
Ilgstoša sēdēšana rada arī asins sastrēgumu mazā iegurņa rajona orgānos, veidojot muskuļu atrofiju, kas izmaina kālija un kalcija jonu patēriņu. Papildu tam pasliktinās orgānu apgāde ar skābekli un šķidrumu apmaiņa organismā, ko var papildināt galvas reiboņi, kā arī sāpes mugurā un kājās. Ilgstošas sēdēšanas rezultātā mazinās plaušu tilpums, elpošana kļūst seklāka, kas apgrūtina skābekļa piegādi asinīm, plaušām un citiem svarīgiem orgāniem. Līdz ar to, ja parasti sēžam, lai darbinātu smadzenes, tad tomēr skābekļa trūkuma dēļ notiek pretējais.
Kā sēdēšana ietekmē locītavas?
Viens no biežākajiem locītavu slimību cēloņiem ir mazkustīgums un ilgstoša sēdēšana. Locītavas kopā satur muskuļi un saites, tāpēc tiem jābūt spēcīgiem. Ja saites un muskuļi ir vāji, locītavām tiek lielāka slodze, kas negatīvi ietekmē ceļus un gūžas. Ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma vingrošana ir labākais profilakses līdzeklis locītavu veselībai. Ja tās nekustina, tad stīvums piezogas krietni agrāk, nekā gribētos.
Lai neiedzīvotos mazkustīgā dzīvesveidā, ieteicams savu ikdienu papildināt ar tādām aktivitātēm, kas nāks par labu ne tikai ķermenim, bet arī garam. Piemēram, izmēģinot ilgas pastaigas, nūjošanu, riteņbraukšanu vai peldēšanu. Svarīgi sākt ar zemu slodzi un maziem attālumiem, tos palielinot pakāpeniski, citādi locītavām iespējams nodarīt kaitējumu. Nedrīkst aizmirst arī par iesildīšanos – tā ne tikai sagatavos muskuļus gaidāmajai slodzei, bet ir nozīmīga arī locītavu labsajūtai.
Ko darīt, ja nevar nesēdēt?
Ilgstoša sēdēšana krēslā ir nedabīga, tā negatīvi ietekmē iekšējos orgānus. Lai no tā izvairītos, vienlaikus nodarbinot arī muskuļus un pat dedzinātu kalorijas, ieteicams strādāt stāvot kājās. Ne velti arvien lielāku popularitāti iemantojuši ergonomiskie darba galdi, ko iespējams no parasta galda pārvērst par stāvgaldu. Ja tomēr darbu nepieciešams veikt sēdus, tad ilgstošu sēdēšanu noteikti nepieciešams kompensēt ar kustībām – vismaz reizi pusstundā pastaigājot vien pāris minūtes pa telpu un, ja nepieciešams, arī kārtīgi izstaipoties un izkustinot locītavas, lai palīdzētu tām saglabāt pietiekamu locītavu kustību amplitūdu. Sēdoša darba veikšanai svarīga ir arī pareiza apavu izvēle – svarīgi valkāt ērtus, zemu papēžu apavus ar lielu amortizāciju. Savukārt pie darba galda ieteicams izvietot speciālu kāju paliktni, tādējādi nodrošinot to, ka kājas atrodas augstākā līmenī, mazinot vēlmi tās sakrustot. Papildu tam, kaut neliela, bet regulāra izkustēšanās uzlabos cilvēka vispārējo veselību un pašsajūtu, kā arī uzlabos vielmaiņu un nakts mieru.
Ko iesaka farmaceits?
Visam organismam, tostarp locītavām, kauliem un muskuļiem, ir nepieciešamas ne vien regulāras fiziskās aktivitātes, bet arī pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, kurā būtu pietiekams daudzums olbaltumvielu, minerālvielu un vitamīnu. Papildu tam, “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga skaidro, ka ar vecumu organisma locītavu skriemeļi nolietojas un cilvēks var sākt izjust sāpes kustoties. Tādēļ, ja domājat par papildu uztura bagātinātāju lietošanu uzturā, tad to sastāvā meklējiet glikozamīnu, hondroitīnu un C vitamīnu. No tiem glikozamīns piedalās locītavu virsmu, cīpslu, saišu, sinoviālā šķidruma, ādas, nagu, sirds vārstuļu, asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, elpceļu un urīnceļu gļotaino sekrētu veidošanā. Hondroitīns ir dabisks polimērs, kas atrodams skrimšļu audos un saistaudos. Savukārt C vitamīns veicina kolagēna veidošanos, nodrošinot normālu kaulu un skrimšļu darbību.
Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina iedzīvotājus nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Rīgā dzīvojošiem tiek nodrošināta ekspress piegāde, ka pasūtījums tiek piegādāts tajā pašā dienā, kā arī norēķināšanās par pakalpojumu būs iespējama piegādes brīdi. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Olnīcu vēža gadījumā ļoti svarīgs ir laika faktors. Labāko un efektīvāko terapiju pacientēm vajag šodien un tagad, jo rīt varētu būt jau par vēlu. Kampaņas Olnīcu vēzis uz sarkanās līnijas laikā uz sarunu aicinām onkoloģi ķīmijterapeiti, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāju Aiju Geriņu-Bērziņu un runājam par to, kāda ir saslimstība ar olnīcu vēzi, kas ir viens no biežākajiem audzējiem sievietēm Latvijā, un kādas ir ārstēšanas iespējas.
Kāda pašlaik ir saslimstība ar olnīcu vēzi Latvijā?
Latvijā ik gadu tiek diagnosticēti apmēram 300 jauni olnīcu vēža gadījumi. Bēdīgākais ir tas, ka no tiem vairāk nekā 50% tiek konstatēti jau 3. un 4. slimības stadijā, kad audzējs ir izplatījies uz citām ķermeņa vietām. Tas palielina mirstības risku. Ir dati, ka pirmajā slimības gadā nomirst 30% sieviešu. Salīdzinot piecu gadu dzīvildzes datus pēc saslimšanas, Eiropā izdzīvo 60%, bet Latvijā tikai apmēram 40% pacienšu. Skaitļi ir biedējoši, jo aiz katra skaitļa ir sieviete ar ģimeni un bērniem. Lielākoties tās ir gados jaunas sievietes darbspējīgā vecumā no 30 līdz 60 gadiem.
Kā slimība attīstās, un kādi ir simptomi?
Olnīcu audzēju ir grūti diagnosticēt laikus, jo šai slimībai nav specifisku simptomu. Agrīnā stadijā sievietei vispār var nebūt nekādu sūdzību. Ja sieviete regulāri dodas vizītē pie ginekologa, un speciālists veic ultrasonogrāfiju mazā iegurņa orgāniem, tad audzēju var atklāt arī agrīni. Ultrasonogrāfiskajā apskatē ginekologs var redzēt, ka kaut kas ar olnīcu nav kārtībā. Tāpēc mēs vienmēr aicinām sievietes regulāri apmeklēt ginekologu. Ir daļa sieviešu, īpaši gados vecākas, kas pie ginekologa neiet, kurām kā atruna kalpo tas, ka bērni jau vairs nav jādzemdē, un tāpēc ginekologs arī vairs nav jāapmeklē. Mums daudz jānodarbojas arī ar izglītojošo darbu, jāstāsta un jāskaidro, ka sievietēm pašām laikus jārūpējas par savu veselību.
Kā jau teicu, ultrasonogrāfija var būt viena no pirmajām diagnostikas metodēm, ar kā palīdzību ierauga patoloģiju, bet ir arī audzēju marķieri, ko nosaka, veicot asins analīzes (CEA, CA125, HE4). Bet šo marķieru rezultātus nevar uzskatīt par absolūtiem, jo tie var būt paaugstināti ne tikai vēža gadījumā, bet arī grūtniecības laikā, pirms menstruācijām u.c. Ja šie marķieru skaitļi sasniedz simtus un tūkstošus, tad tomēr jādomā, vai pacientei nav olnīcu audzējs.
Kas ir riska grupas pacientes olnīcu vēža gadījumā?
Katrai sievietei jāzina ģimenes vēsture un slimību anamnēze. Ja ģimenē mammai, mammas māsai, vecmāmiņai ir bijis krūts, dzemdes vai olnīcu vēzis, tad jāsaasina uzmanība. Tāpēc vēža diagnostikas vadlīnijās ir ieteikts veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu iedzimtās un iegūtās mutācijas gēnos – BRCA1 un BRCA2. Ir pierādīts, ka šīs gēnu mutācijas ir viens no riska faktoriem, kas veicina saslimšanu. Tās bieži novēro gados jaunākām pacientēm. Mūsdienās BRCA mutāciju atrod 20% sieviešu, kuras saslimušas ar olnīcu vēzi. Latvijā šo mutāciju atklāj apmēram 40 sievietēm gadā. Audzēji ar BRCA mutāciju ir jutīgi pret mērķterapiju ar jaunajiem medikamentiem, kas spēj šo slimību ierobežot un palēnināt tās attīstību. Parasti mutācijas nosaka tad, kad audzējs jau ir diagnosticēts, lai izvēlētos ārstēšanas taktiku un efektīvāku terapiju, kas būtu mazāk toksiska un rezultātā ļautu pacientei dzīvot ilgāk bez slimības recidīva.
Kāds ir ārstēšanas plāns?
Ja slimība ir lokalizēta, tad sāk ar operāciju. Citos gadījumos, ja audzējs jau ir izplatījies un izveidojušās metastāzes, svarīgi ir iegūt biopsijas materiālu, lai morfoloģiski pierādītu, ka pacientei tiešām ir olnīcu audzējs. Morfoloģiski var noteikt ne tikai vēža šūnu veidu, bet arī audzēja agresivitāti, kā arī jau sākotnēji audzēja audos noteikt BRCA mutāciju klātbūtni. Tad seko sistēmiskā terapija un tiek lemts, vai ārstēšanu turpināt ar operāciju, ja ķīmijterapija ir devusi pozitīvu rezultātu, un audzējs ir samazinājies. Ļoti lielā mērā viss ir atkarīgs no audzēja stadijas un lokālās izplatības. Audzēja operācijas materiāls tiek sūtīts izvērtēšanai patologam, lai noteiktu olnīcas audzēja tipu un iespējamo izplatības agresivitāti, un uz molekulāro izmeklēšanu, lai noteiktu BRCA mutāciju klātbūtni. Pēc operācijas ārstu konsīlijs lemj par tālāko ārstēšanas plānu. Paciente tiek atkārtoti nosūtīta pie onkologa ķīmijterapeita, jo bieži vien audzēja ārstēšana nebeidzas tikai ar operāciju.
Kādi medikamenti tiek lietoti olnīcu vēža ārstēšanā?
Pirms vai pēc operācijas pacientes saņem cisplatīna bāzes ķīmijterapiju kombinācijā ar paklitakselu sešus līdz astoņus kursus ar trīs nedēļu intervālu.
Ja pēc terapijas attīstās slimības recidīvs un slimība ir atgriezusies, parādījušies jauni audzēja perēkļi vai attālas metastāzes, tad sistēmiska terapija tiek atsākta. Ja pacientei ir atrasta BRCA mutācija, tad viņai būtu jāsāk mērķterapija ar medikamentiem, kas īpaši iedarbojas uz mutācijām, lai nobremzētu recidīvu un pagarinātu bezrecidīva periodu.
Tas pašreiz ir klupšanas akmens, jo Latvijā mērķterapija ar PARP inhibitoriem 1. līnijā nav kompensēta. Pēc pēdējiem 2020. gada Eiropas kongresā prezentētajiem datiem, saņemot medikamentu olaparibu, piecu gadu dzīvildze tiek sasniegta 48% pacienšu. Faktiski šīs sievietes piecus gadus dzīvo bez slimības recidīva. Eiropas statistikas dati liecina, ka pēc slimības it kā izārstēšanas trīs gadu laikā 70% gadījumu slimība diemžēl atkārtojas.
Par nožēlu jāatzīst, ka onkoloģisko slimību ārstēšanu un atveseļošanos no tām Latvijā ietekmē hronisks līdzekļu trūkums. Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pagājušajā gadā ir rakstījusi neskaitāmas vēstules Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam, Saeimas komisijām, ka trūkst līdzekļu BRCA mutāciju noteikšanai olnīcu vēža gadījumā, kā arī citu mutāciju noteikšanai citu audzēju gadījumos un inovatīvo medikamentu kompensēšanai gan olnīcu, gan citu audzēju pacientiem. Diemžēl rīcība un finansējums nav sekojuši.
Pēc esošajiem datiem, gēnu testēšana praktiski visiem vēža pacientiem, ne tikai olnīcu vēža, izmaksātu 800 tūkstošus eiro gadā. Pilna gēnu paneļa testēšanas izmaksas ir 2000 – 4000 eiro, taču olnīcu vēža pacientēm nav nepieciešama pilna gēnu paneļa analīze, jāveic tikai BRCA1 un BRCA2 iegūto un iedzimto mutāciju analīze, kas maksā 450 – 500 EUR. Ja pēc tam pašai ir jāapmaksā atbilstoša mērķterapija, tad tie ir vidēji 4000 eiro mēnesī. Olapariba 1.līnijas terapija ilgst divus gadus. No 300 sievietēm, kuras saslimst ar olnīcu vēzi, tikai 40 būtu nepieciešama šāda veida terapija. Tās tomēr ir sievietes darbspējīgā vecumā, kas strādā un maksā nodokļus, viņas ir vajadzīgas arī saviem bērniem. Liedzot viņām šo terapiju, mēs atņemam bērniem mātes un valstij darbaspēku, kas maksās nodokļus. Te ir lieli zaudējumi, kas varētu būt ieguvumi.
Kāds šobrīd varētu būt labākais risinājums?
Onkoloģijā katastrofāli trūkst finansējuma tieši medikamentiem. Mēs Eiropā esam viszemākajā līmenī, turpat, kur Rumānija. Igaunija un Lietuva ir stipri mums priekšā. Viņi nodrošina terapijas taktikas olnīcu vēža un arī citu audzēju gadījumā, mēs nē. Mēs varam teikt, ka to vajadzību ir ļoti daudz, ka nepieciešams skrīningam, vēža reģistram, diagnostikai, inovatīvām operācijas taktikām un vēl daudz kam citam. Bet, ko mums līdz diagnostika, ja mums nav kvalitatīvu medikamentu, ar ko ārstēt, kā to dara Eiropā un pasaulē. Varbūt skanēs skarbi, bet mūsu valstij nav politiskās gribas šo jomu sakārtot. Jā, mums vajadzību ir daudz, un mēs piekrītam, ka medikamentu kompensācija ir jāapstiprina prioritārā secībā. Sadalījums pa prioritātēm un projekti ir jāizvērtē svarīgākos un mazāk svarīgos, kas varbūt var pagaidīt. Ir jāņem vērā, ka ir medikamenti, kas ir efektīvi, ārstējot vairākus audzēju veidus. Diemžēl, izmantojot Latvijas kompensējamo medikamentu sistēmu, ārsts nevar izrakstīt medikamentu, kas nav šajā sarakstā, kas neatbilst attiecīgajam vēža kodam, kas varētu derēt arī cita audzēja ārstēšanai. Ja mēs sekojam līdzi vēža ārstēšanas vadlīnijām, kas mainās ik pēc 3–5 gadiem, tad zinām, kādi medikamenti pašlaik ir efektīvi un dod vislabākos ārstēšanas rezultātus. Bieži vien to zina arī pacienti, un tad mēs esam tādā ķīlniekalomā starp pacientu un viņa ārstēšanas vajadzībām, un Latvijas zāļu kompensācijas sistēmu. Bieži vien Latvijā paiet vairāki gadi līdz konkrētā medikamenta iekļaušanai kompensācijas sarakstā, kad jau Eiropas vadlīnijās tas ir zaudējis savu aktualitāti, ko aizstāj ar vēl labāku un efektīvāku medikamentu.
Statistikas dati liecina, ka ar diagnozi „vēzis” pasaulē pagājušajā gadā mūžībā aizgājuši 10 miljoni cilvēku. Latvija nav izņēmums. Katru gadu Latvijā no onkoloģiskajām slimībām pie mums mirst aptuveni 6000 iedzīvotāju. Vēzis mirstības ziņā ieņem stabilu otro vietu aiz kardioloģiskajām slimībām. Laikā, kad sadzīvojam ar Covid-19 vīrusu un ceram, ka dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs un vīruss būs uzvarēts, onkoloģiskās slimības ir un paliks, tamdēļ ļoti ceru, ka nākamajā budžetā onkoloģijas pacientu diagnostikai un ārstēšanai tiks piešķirts nepieciešamais finansējums – 28 miljoni eur.
Plašāka informācija https://tikaisievietem.lv/2021/03/07/pacienti-un-arsti-piesaka-karu-olnicu-vezim-2/
Sejas kopšanai ir ļoti liela nozīme, mēs tev sniegsim dažus padomus, lai tu varētu lepoties ar savu sejas ādu!
Nepieciešamais minimums sejas kopšanai ikdienā:
Padomi
Tūlīt pēc izkāpšanas no gultas nomazgā seju, tas tev palīdzēs pamosties un atsvaidzinās ādu. Ja krāna ūdens kairina tavu ādu, tad labāk lietot novārītu ūdeni.
Pēc sejas nomazgāšanas vajadzētu sekot tonikam, kuru izvēlies atbilstoši savam ādas tipam (sausai un normālai ādai vai taukainai, kombinētai)
Sejas mazgāšana un tonika lietošana no rīta ir ļoti svarīga, jo arī naktī notiek ādas vielmaiņa, kas izdala dažādas vielas, un seja nav gluži tik tīra, kādu to atstāja pirms gulētiešanas.
Taukainai ādai ļoti labi noder liepziedu un kliņģerīšu uzlējumi, jūtīgai ādai – kumelītes, normālai ādai un jebkuram ādas tipam – piparmētras un salveja. Ja nevēlies katru dienu nodarboties ar uzlējumu vārīšanu, tad to vari sasaldēt kubiņos un katru rītu izlietot vienu no tiem. Tā vari darīt, ja ādai nav nekādu pretenziju pret aukstumu. Ļoti jūtīga, sausa un plāna āda varbūt nepanes ne aukstumu, ne ūdeni. Tādā gadījumā tās kopšanai vajadzētu izvēlēties kosmētiskās vai aptiekās nopērkamās olīvu un persiku eļļas.
Svarīgi! Āda ap acīm ir īpaši jūtīga, tādēļ no rīta labāk uzlikt speciālos acu krēmus vai želejas, nevis līdzekļus kosmētikas noņemšanai.
Gandrīz visiem saistās siltas un labas domas, kad runa iet par vecmāmiņām. Šīs Zodiaka zīmes vecmāmiņas ir īstākās siltuma un draudzīguma paraugsievietes.
Dvīņi
Pievilcīga, harizmātiska un vienmēr piedzīvojumiem gatava. Šī vecmāmiņa zina, kā baudīt dzīvi. Viņai patīk būt uzmanības centrā. Laiks, kas pavadīts kopā ar vecmāmiņu, visticamāk, tiks pavadīts mācībām un eksperimentiem. Būdama enerģiska, viņa nav līdzīga citiem vecāka gadagājuma cilvēkiem un nenogurst rotaļās brīvā dabā ar bērnu. Šīs zīmes cilvēki parasti ir ļoti runīgi.
Lauva
Vecmāmiņai Lauvai vienmēr ir taisnība! Viņai patīk konsultēt un aktīvi piedalīties ģimenes dzīvē. Vecmāmiņa Lauva ir glābējs un padomdevējs. Viņa vienmēr paliks pie mazbērniem, ja viņu vecāki plāno ceļojumu vai plāno pavadīt romantisku nedēļas nogali. Uz viņu vienmēr var paļauties!
Zivis
Vienmēr gatava sniegt palīdzīgu roku. Viņas mīlestība pret radošām aktivitātēm nozīmē, ka bērna laiks ar viņu tiks piepildīts ar interesantām aktivitātēm un bērniem noteikti nebūs garlaicīgi. Smalkās un laipnās attieksmes dēļ vecmāmiņa saprot savu mazbērnu vajadzības. Bērni viņai blakus jūtas mīlēti.
Krāpšana noteikti ir galvenais attiecību izjukšanas cēlonis. Tomēr ir lietas, kuras tevi sāpina un plosa tavu sirdi daudz stiprāk nekā krāpšana.
Meli par sīkumiem
Melot ir vieglāk nekā izskaidrot. Kādu dienu šie mazie meli pāraugs lielā neuzticībā. Pajautājiet sev, kāpēc jūs nevarat pateikt patiesību savam mīļotajam cilvēkam? No kā tu īsti baidies, par viņu vai par sevi?
Komunikācijas trūkums
Mēs nerunājam par īsziņām mīļotajam cilvēkam ik pēc pusstundas. Jums jāspēj sarunāties savā starpā par to, kas ir svarīgi katram no jums. Runājiet tieši, neizvairoties un neatliekot sarunu uz vēlāku laiku.
Strīdi par mājas darbiem
Jūs viens otram neesat neko parādā. Jūs esat kopā tikai tāpēc, ka mīlat viens otru. Un ne tāpēc, ka kādam mājsaimniecībā būtu vajadzīgas papildu rokas. Sadaliet mājas darbus divās daļās.
Manipulācija
Normālās un mīlošās attiecībās vienkārši nav pamata manipulēt ar savu mīļoto cilvēku. Jums laiks jāvelta sev, nevis domām par manipulāciju.
Vai mēs Visumā esam vienīgās dzīvās būtnes? Vai citplanētieši pastāv? Zinātnieki joprojām aktīvi turpina meklēt atbildes uz šiem jautājumiem, un viņu jaunākie atklājumi neliek vilties – esam jau soli tuvāk patiesībai par “mazajiem, zaļajiem cilvēciņiem”.
Lai arī pagaidām astronomiem vēl nav izdevies sastapties “aci pret aci” ar mītu un leģendu apvītajiem citplanētiešiem, 2020. gads ir ļāvis uzzināt par ārpuszemes būtnēm vairāk, nekā jebkad.
Gaidot seriāla “Vietējais citplanētietis” pirmizrādi 7. maijā, FOX piedāvā iepazīties ar pārsteidzošiem atklājumiem par Visuma iemītniekiem, kas satricinājuši pat skeptiķu pārliecību par dzīvības esamību ārpus mūsu planētas.
#1 Vai citplanētieši mēģina ar mums sazināties?
Dzirdot par mistiskiem radio signāliem, kas uztverti Visumā, daudziem prātā nāk citu planētu iemītnieki, kas vēlas ar mums komunicēt. Patiesībā tie nekad nav bijuši citplanētieši.
2019. gada pavasarī Pārksa (Parkes) teleskops Austrālijā uztvēra dīvainu signālu 980 MHz frekvencē, kas nāca no saulei tuvākās zvaigžņu sistēmas – “Proxima Centauri”. Zīmīgi, ka šajā radiofrekvenču joslā cilvēku un satelītu raidītos signālus uztver ļoti reti, tāpēc šis notikums piesaistīja īpašu zinātnieku uzmanību.
Neizskaidrojamais signāls pēc uztveršanas nedaudz pārvietojies, it kā tas būtu raidīts no kustīgas planētas. Zinātniekus šis atklājums patīkami satraucis, taču viņi vienlaikus bija piesardzīgi, skaidrojot, ka vispirms jāpārbauda, vai tādi avoti kā komētas, ūdeņraža mākoņi vai pat cilvēku mākslīgi radītas tehnoloģijas nevarētu patiesībā būt radījušas citplanētiešu signāla atveidojumu.
“Proxima Centauri” zvaigžņu sistēma atrodas 4,2 gaismas gadu attālumā. Viena no šīs sistēmas planētām – “Proxima b” ir par 17% lielāka, nekā Zeme, un tā riņķo ap zvaigzni “Proxima Centauri”. Tā kā planēta riņķo tieši savas zvaigznes apdzīvojamā zonā, pastāv uzskats, ka uz tās varētu būt ūdens šķidrā agregātstāvoklī. Tas savukārt liek domāt, ka šeit varētu arī eksistēt dzīvība. Tajā pašā laikā zinātnieki atklājuši, ka, ņemot vērā planētas sinhrono rotāciju ar zvaigzni, puse “Proxima b” vienmēr atrodas tumsā. Tāpat tiek lēsts, ka planētas virsma varētu būt klinšaina – līdzīgi kā uz Zemes.
#2 Kas mīt Venēras mākoņos?
2020. gada septembrī Venēra kļuva par apspriestāko planētu, kad zinātnieki tās atmosfērā atklāja fosfīna molekulas. Uz Zemes retā un indīgā gāze fosfīns (to veido fosfora un ūdeņraža atomi) visbiežāk saistīta ar baktērijām, kuru dzīvībai nav nepieciešams skābeklis. Tāpat to attiecina uz dažām cilvēku veiktām darbībām, piemēram, gāze veidojas kā industriālo procesu blakusprodukts, un fosfīnu var atrast arī izžuvušu dīķu pamatnē, pingvīnu ekskrementos un āpšu zarnās.
Tā kā uz Venēras valda ļoti augsta temperatūra (425 grādi), un tās apstākļus mēdz pielīdzināt ellei, rodas jautājums, kā tur radusies šāda molekula? Iespējams, to var izskaidrot ar dzīvības eksistenci planētas noslēpumainajos mākoņos…
Lai gan šis atklājums varētu raisīt cerības par citplanētiešu esamību, Glāzgovas universitātes ķīmiķis Lī Kronins (Lee Cronin) norādīja, ka fosfīns tikpat labi varēja būt izveidojies arī vairākos ģeoloģiskos procesos, un, iespējams, nemaz nav saistīts ar nekāda veida dzīvību.
#3 Vai “Oumuamua” varētu būt citplanētiešu artefakts?
Pirms diviem gadiem zinātnieki ievēroja, ka cauri Saules sistēmai traucas neparasts, aptuveni 400 metrus garš cigāra formas objekts. To nodēvēja par “Oumuamua” (havajiešu valodā – vēstnesis no tālienes), un zinātnieki pieņēma, ka tā ir komēta – viešņa no starpzvaigžņu telpas.
Taču, pētot to tuvāk, atklājās, ka “Oumuamua” uzņem ātrumu, gluži it kā kāds to vadītu. Tas samulsināja zinātniekus. Hārvardas universitātes astrofiziķis Abrahams “Avi” Lēbs (Abraham (Avi) Loeb) izteica pieņēmumu, ka lidojošais objekts varētu būt nevis komēta, bet gan citplanētiešu zonde. To uz priekšu dzen “viegla bura” – plats, vien dažus milimetrus biezs materiāls, kas uzņem ātrumu saules radiācijas ietekmē.
Tikmēr citi zinātnieki atspēkoja Lēba ideju, sakot, ka sasalušais ūdeņradis uz objekta virsmas ir izkusis un licis tam kustēties uz priekšu, līdzīgi kā kosmosa kuģu dzinējos. Taču Lēbs nepalika atbildi parādā un norādīja, ka sasalušais ūdeņradis varēja sasilt arī plašajā starpzvaigžņu sistēmā, un būtu pazudis no “Oumuamua” jau krietnu laiku, pirms objekts sasniedza mūsu zvaigžņu sistēmu.
Šķiet, ka mums nāksies vēl ilgi gaidīt, lai zinātnieki gūtu vienprātīgu slēdzienu par to, kas īsti bija šī mistiskā “viešņa”.
#4 Vai mūsu Galaktikā eksistē vairāki desmiti citplanētiešu civilizāciju?
Lūkojoties zvaigžņotajās nakts debesīs, ne viens vien no mums ir aizdomājies par to, vai tur, augšā, tālumā, varētu būt vēl kāds, par kura eksistenci mēs nezinām? Pagājušā gada jūnijā Astrofizikas žurnālā ASV (“The Astrophysical Journal”) publicētais pētījums sniedz atbildi. Proti, “Piena Ceļa” galaktikā eksistējot 36 inteliģento citplanētiešu civilizāciju.
Kā pētnieki nonāca līdz šim skaitlim? Gluži vienkārši – izmantojot vairākus gadu desmitus senu sistēmu, ko dēvē par Dreika formulu. To 1961. gadā radīja amerikāņu astronoms Frenks Dreiks (Frank Drake), mēģinot kvantificēt aptuveno civilizāciju skaitu, ar kurām mūsu Galaktikā teorētiski būtu iespējams sazināties (inteliģentās civilizācijas).
Lai gan visi formulas mainīgie lielumi ir zināmi, un mūsdienās aprēķināt šo civilizāciju skaitu ir iespējams, tas nenozīmē, ka mums tuvākajā laikā varētu izdoties ar kādu no tām sazināties. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka tuvākā inteliģentā civilizācija atrodas 17 000 gaismas gadu attālumā no Zemes.
#5 Vai melnā cauruma tuvumā varētu būt dzīvība?
Meklējot dzīvības eksistences pierādījumus Visumā, vairums zinātnieku dod priekšroku tam, ko viņi jau zina, proti, meklē Zemei līdzīgas planētas, kas riņķo ap zvaigzni. Taču, kā būtu, ja planēta riņķotu ap melno caurumu?
Šī ideja patiesībā nemaz nav absurda vai dīvaina, jo, pretēji populārajam pieņēmumam, ka melnie caurumi neatgriezeniski un ar milzīgu spēku iesūc sevī visu apkārt esošo, tā nebūt nav. To tuvumā varētu eksistēt ne tikai gravitācijas ziņās stabilas orbītas, bet arī gaisma no kosmiskās telpas starojuma. Šī gaisma, ko veido agrīnā Visuma paliekas ar temperatūru tuvu absolūtajai nullei, sasiltu, nokļūstot melnajā caurumā. Zinātnieki 2020. gada pavasarī laida klajā pētniecisku rakstu, kurā norādīts, ka šādā veidā organismiem, kuri par savu mājvietu izvēlējušies tik neparastu vietu, tiktu nodrošināts nepieciešamais siltums un enerģija. To, vai gūsim pierādījumus šādai teorijai, atliek tikai minēt.
Arī Tev ir iespēja atklāt ko nebijušu un kļūt par liecinieku viena apņēmīga citplanētieša piedzīvojumiem uz Zemes aizraujošajā seriālā “Vietējais citplanētietis”, kam varēsi sekot līdzi katru piektdienu, jau no 7. maija plkst.22.00 kanālā FOX!
Paduses ir tā ķermeņa zona, kuru neapzināti mēdzam atstāt novārtā, taču tam tā nevajadzētu būt – āda padusēs ir īpaši jutīga un pelnījusi tādu pašu uzmanību un rūpes kā sejas āda. Turklāt noslēgtā vide rada labvēlīgu augsni baktērijām, kas var izraisīt ne tikai sliktu aromātu, bet arī dažādas infekcijas. Kā pareizi kopt paduses ikdienā – skaidro skaistuma konceptveikala Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.
Pareizas un drošas padušu kopšanas pamatā ir regulāra ikdienas higiēna, jo paduses lielai daļai cilvēku ir arī visvairāk svīstošā ķermeņa daļa. Paduses ir diezgan noslēgta zona ar ierobežotu gaisa piekļuvi, kas rada labvēlīgu vidi baktērijām, izraisot gan nepatīkamu aromātu, gan izsitumus, niezi un infekcijas.
“Divas līdz trīs reizes nedēļā padušu ādas kopšanai ieteicams izmantot arī maigu skrubi vai sejas pīlingu, kas palīdzēs atbrīvoties no atmirušajām ādas šūnām un dezodoranta paliekām, taču svarīgi, lai āda netiktu berzta, kustībām un izvēlētajam līdzeklim jābūt vieglam. Pēc mazgāšanās paduses ir rūpīgi jānosusina un jāuzklāj tām mitrinošs ķermeņa krēms. Ja ir jāsteidzas, tad ieteicams izvēlēties ātri uzsūcošu krēmu, pēc kura uzklāšanas var uzreiz lietot arī dezodorantu,” stāsta kosmētiķe Katrīna Blumberga.
Kad lietot dezodorantu, bet kad – antiperspirantus?
Gan dezodoranti, gan pretsviedru līdzekļi jeb antiperspiranti galvenokārt paredzēti diviem mērķiem: ādas mitrināšanai un aromāta regulēšanai. Tomēr jāņem vērā, ka tie darbojas dažādos veidos. Dezodoranti mazina sviedru aromātu, iznīcinot to izraisošās baktērijas un kavējot jaunu vairošanos, taču paši par sevi nemazina sviedru izdalīšanos. Savukārt antiperspiranti strādā, lai samazinātu sviedru daudzumu, tomēr to sastāvā ir vielas, kas var radīt kairinājumu, tāpēc tos drīkst lietot tikai uz veselas un sausas ādas.
“Antiperspirantu darbības pamatā ir sviedru dziedzeru bloķēšana, kā rezultātā tiek kavēta mitruma izdalīšanās un aizsprostotas poras, tāpēc tas nedrīkst ilgstoši būt uz ādas – no rīta uzklāts līdzeklis vakarā ir rūpīgi jānomazgā. Tāpat tos nav ieteicams lietot katru dienu, jo ilgstoša sviedru dziedzeru bloķēšana vājina ādas imunitāti. Tomēr, ja to lietošana svīšanas mazināšanai ir nepieciešama, vēlams antiperspirantu lietot pamīšus ar dezodorantu, tādējādi ļaujot ādai arī atpūsties,” piebilst kosmētiķe.
Pareizai skūšanās tehnikai ir nozīme
Lai arī mūsdienās ir pieejami dažādi līdzekļi padušu apmatojuma likvidēšanai, skūšanās joprojām ir viena no ikdienā visbiežāk izmantotajām metodēm. Taču – tāpat kā ar zobu tīrīšanu – arī skūšanās procesam jābūt pareizam, lai sasniegtu labāko rezultātu. Pirmkārt, skūšanos vajadzētu veikt tikai pēc tam, kad padušu zona ir apmazgāta, tādējādi atbrīvojoties no sviedriem un dezodoranta vai antiperspiranta paliekām. Tāpat padusēm ir jābūt mitrām, vēlams uzklāt arī kādu skūšanās līdzekli, kas mīkstinās ādu un palīdzēs izvairīties no sagriešanās. Savukārt pēc skūšanās paduses var būt jutīgas, tāpēc labāk to ir darīt vakarā pirms gulētiešanas, lai izvairītos no dezodoranta lietošanas, kas var ādu sakairināt.
Otrkārt, būtiska ir arī skuvekļa higiēna – pēc katras lietošanas reizes tas ir jānomazgā un jānovieto tālāk no dušas vai vannas, lai tas var izžūt. Lai samazinātu baktēriju iekļūšanu padušu ādā, regulāri ir jāmaina arī skuvekļa asmens – ieteicams vienu lietot ne vairāk kā piecas reizes, tā aiztaupot potenciālas veselības problēmas nākotnē.
Nē stingram un sintētiskam apģērbam
Valkājot pieguļošus, stingrus un sintētiskus apģērbus, padušu zonā rodas siltumnīcas efekts, kas var veicināt sviedru plankumu, piņņu un pat augoņu veidošanos. Lai padusēm nodrošinātu gaisa cirkulāciju, ieteicams ikdienā izvēlēties apģērbu, kas nav pārlieku stingrs tieši padušu zonā un ir ražots no dabiska un elpojoša materiāla, piemēram, kokvilnas vai zīda. Turklāt svarīgi, lai apģērbs būtu temperatūrai un laikapstākļiem atbilstošs.
Pigmentācijas riski padusēs
Padusēm dabiski būtu jābūt apmēram tādā pašā krāsā kā ādai citās ķermeņa daļās, taču dažreiz āda padusēs mēdz kļūt tumšāka. Lai arī tas visbiežāk neliecina par kādu veselībai bīstamu problēmu, daudziem cilvēkiem, īpaši sievietēm, tumšāka āda rada neērtības un vēlmi no tās atbrīvoties. Pigmentācijas plankumu rašanos padusēs var veicināt hormonālas izmaiņas, nepareiza skūšanās tehnika, ultravioletais apgaismojums, dažādas saslimšanas un ādas slimības, kā arī novecošanās process.
“Lai izvairītos no tumšākas ādas padušu zonā, primāri ieteicams sekot visiem pareizas padušu kopšanas soļiem. Savukārt, ja problēma jau kļūst nopietna un rada pavisam lielas neērtības, ieteicams vērsties pie dermatologa, kurš palīdzēs izvērtēt situāciju un ieteiks piemērotāko risinājumu,” saka kosmētiķe.
Tuvojoties sauļošanās sezonai, jāatceras arī padusēs obligāti uzklāt saules aizsargkrēmu, jo padušu apdeguma gadījumā diskomforts būs teju pie katras kustības, tādējādi būtiski ierobežojot ikdienas aktivitātes. Svarīgi atcerēties, ka krēms ir jāatjauno ik pēc 2–4 stundām, atkarībā no ādas tipa, un pēc tā uzklāšanas jānogaida pāris sekundes, lai krēms var absorbēties un izveidot aizsargslāni.
Tiek plānots tuvākajā laikā paziņot, ka Latvijā pret Covid-19 vispārējā kārtā tiks vakcinētas arī personas no 16 gadu vecuma, sociālajos tīklos pavēstījis veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļā, patlaban personu vecumā zem 18 gadiem vakcinācija pret Covid-19 notiek tikai tad, ja ir ārsta norīkojums vai konsīlijs par pamatojumu.
Saskaņā ar Vakcinācijas rokasgrāmatu, šobrīd no visām Eiropas Savienībā apstiprinātajām vakcīnām pret Covid-19 tikai “Pfizer”/”BioNTech” var lietot personu vecumā no 16 gadiem vakcinācijai. Pārējās vakcīnas – “Moderna”, “Johnson & Johnson” un “AstraZeneca” – var izmantot tikai personu no 18 gadiem vakcinācijai.
Iepriekš Vakcinācijas projekta nodaļā arī skaidroja, ka vakcinācijas procesā Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, kopumā uzsvars tiek likts uz tiem iedzīvotājiem, kuriem saslimšana izraisa smagas sekas vai ar lielāku varbūtību noved pie nāves. Vienlaikus, pētījumos parādoties aizvien vairāk pierādījumiem par jauniešu vakcinēšanu, valstis varētu paplašināt aptveri, atzīmēja nodaļā.
Tikmēr Kanāda trešdien apstiprinājusi “Pfizer/Biontech” Covid-19 vakcīnas “Comirnaty” lietošanu bērniem vecumā no 12 gadiem, kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kas spērusi šādu soli.
Ražotājs pagājušajā nedēļā arī iesniedzis pieteikumu Eiropas Zāļu aģentūrai, lūdzot apstiprināt kopīgi izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu 12 līdz 15 gadus vecu bērnu vakcinācijā.
Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 1036 jauni Covid-19 gadījumi un 19 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Iepriekš vairāk nekā 1000 Covid-19 sasirgušo diennaktī tika reģistrēts šogad 20.februārī, kad fiksēti 1069 gadījumi.
Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir pieaudzis no 416,6 gadījumiem līdz 435,1.
Diennakts laikā Latvijā veikti 18 511 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 5,6%.
Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 122 545 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēts 8301 Covid-19 gadījums, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.
Vakar ziņots par 19 ar Covid-19 sasirgušo nāvi. No pagājušajā diennaktī mirušajiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bija vecumā no 40 līdz 49 gadiem, divi – vecumā no 50 līdz 59 gadiem, trīs – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, četri – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, astoņi – vecumā no 80 līdz 89 gadiem un vēl viens – vecumā no 90 līdz 99 gadiem.
Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2197 cilvēki, kuri bija saslimuši ar Covid-19.
11. maijā pl. 19.00 Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) klaviertrio – vijolnieks Indulis Cintiņš, čelliste Dace Zālīte-Zilberte un pianists Mārtiņš Zilberts – aicina uz bezmaksas tiešsaistes koncertu “LNSO klaviertrio. Brāmss un klezmeru kāzas”. Koncertā viņiem pievienosies klarnetists Mārtiņš Circenis, un skanēs Johannesa Brāmsa, Srola Ērvina Glika (Srul Irving Glick) un Antona Arenska skaņdarbi. Notikumu tiešraidē iespējams skatīties LNSO mājaslapā, LNSO YouTube kanālā, kā arī klausīties Latvijas Radio 3 “Klasika”. Koncertu vadīs muzikologs Orests Silabriedis.
LNSO klaviertrio jau septīto gadu veido koncertprogrammas, kas apvieno žanra visievērojamākos skaņdarbus un Latvijas koncertzālēs reti atskaņotas kompozīcijas. Trio sastāvā ir LNSO I vijoļu grupas mūziķis Indulis Cintiņš, LNSO čellu grupas mūziķe Dace Zālīte-Zilberte un pianists Mārtiņš Zilberts, kurš ir pastāvīgs LNSO programmu viesmākslinieks, viens no labākajiem Latvijas orķestru pianistiem.
Indulis Cintiņš ir LNSO pirmās vijoļu grupas mūziķis kopš 2006. gada un kopš 2012. gada piedalās Classical Concert Chamber Orchestra koncertos Eiropā. Dibinājis un vada stīgu kvartetu Fantastic Four. Aktīvs kamermūziķis un dažādu mūzikas jomu interesents.
Dace Zālīte-Zilberte ir LNSO čellu grupas mūziķe un “LNSO čellu Dream Team” dalībniece, kā arī vairāku starptautisku konkursu laureāte, Lielās mūzikas balvas 2012 nominante. Aktīva kamermūziķe.
Viņas partneris gan uz skatuves, gan ikdienā – Mārtiņš Zilberts – kopš 2008. gada ir Latvijas Nacionālās operas galvenais solistu koncertmeistars. Viens no visaktīvāk koncertējošiem Latvijas pianistiem-koncertmeistariem, daudzu kamermūzikas projektu dalībnieks, starptautisku operzvaigžņu pieprasīts koncertmeistars-konsultants. Saņēmis Latvijas Nacionālās operas fonda gada balvu par izcilu māksliniecisko sniegumu 2018. gadā. Lielās mūzikas balvas 2019 nominants.
11. maija koncertā trio pievienosies klarnetists Mārtiņš Circenis. Mārtiņš Circenis ir LNSO klarnešu grupas koncertmeistars kopš 2014. gada, LNOB orķestra soloklarnetists kopš 2006. gada, un kopš 2020. gada Sinfonietta Rīga pirmā klarnete. Mārtiņš ir starptautisku konkursu laureāts (t. sk. II vieta konkursā Concertino Praga).
LNSO klaviertrio un Mārtiņa Circeņa izpildījumā dzirdēsim Johannesa Brāmsa, Srola Ērvina Glika un Antona Arenska skaņdarbus. Arenska un Brāmsa opusus raksturo unikālas kvalitātes – šo skaņdarbu neapstrīdamais lielums kamermūzikas vēsturē un vienlaicīgi intīmi romantiskais, dziļi niansētais vēstījums. Līdzīgi kā Brāmsa klarnetes trio, Arenska klaviertrio ir gan romantisma jūsmas pilns, gan klasiskā formā ieturēts. Šo darbu pasaulē atzīmē blakus tādiem meistardarbiem kā Šūberta, Čaikovska un Ravela klaviertrio.
Brāmsa Trio klarnetei, čellam un klavierēm raksturo interesants stāsts. 1890. gadā, būdams slavas virsotnēs, Brāmss izlēma, ka pienācis laiks doties atpūtā. 1891. gadā, savā piecdesmit astotajā dzimšanas dienā, Brāmss bija aizņemts, rakstot testamentu. Neilgi pēc tam kādā koncertā viņu dziļi aizrāva klarnetista Riharda Mīlfelda skaistā spēle, iedvesmojot meistaru tomēr atsākt komponēšanu un sacerot Klarnetes trio, kas skanēs 11. maija koncertā.
Koncerta noslēgumā kā jaunatklājums mūziķiem un publikai izskanēs Srola Ērvina Glika trio The Klezmer’s Wedding. Kanādiešu komponists pazīstams kā izcils laikmetīgās un ebreju tradicionālās mūzikas sintezētājs. Klezmeri ir aškenazu jeb Austrumeiropas ebreju tautas muzikanti, klezmeru raksturīgā, momentāni atpazīstamā mūzika skan tradicionālajos ebreju svētkos. Līdz ar plaša mēroga Austrumeiropas ebreju migrāciju uz Ameriku 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā klezmeru mūzika attīstījās, savienojoties ar džezu, un klarnete kļuva par šīs mūzikas dominanto instrumentu. Glika dotā vijoles un klarnetes tembrālā saskaņa, opusa virtuozitāte un klavieru ritmiski daudzveidīgā faktūra precīzi attēlo saldsērīgi romantisko un temperamentīgo klezmeru mūzikas pasauli.
Koncertu tiešraidē bez maksas iespējams skatīties LNSO mājaslapā – https://www.lnso.lv/, YouTube kontā – https://www.youtube.com/user/LNSO1926/featured, kā arī klausīties Latvijas Radio 3 “Klasika” tiešraidē.
Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 773 jauni Covid-19 gadījumi un 12 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir pieaudzis no 406,4 gadījumiem līdz 416,6.
Diennakts laikā Latvijā veikti 23 852 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 3,2%.
Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 121 509 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti 7948 Covid-19 gadījumi, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.
Vakar ziņots par 12 ar Covid-19 sasirgušo nāvi. No pagājušajā diennaktī mirušajiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bija vecumā no 20 līdz 29 gadiem, divi – vecumā no 50 līdz 59 gadiem, trīs – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, trīs – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, divi – vecumā no 80 līdz 89 gadiem un vēl viens – vecumā no 90 līdz 99 gadiem.
Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2178 cilvēki, kuri bija saslimuši ar Covid-19.
Parunāsim par sieviešu paradumiem. Sieviešu paradumi mēdz būt dažādi, bet tomēr ne vienmēr vīriešiem šie paradumi patīk. Bet šie sieviešu paradumi vīriešiem pat ļoti patīk.
Matu sakārtošana
Daudzas sievietes nepamana, cik erotiski viņas piekārto savus matus. Vīriešiem patīk visas šīs matu manipulācijas, daudzi pat tās uzskata par seksīgām. Vīrieši šo sieviešu paradumi ievēro vienmēr.
Sava vīrieša t-krekla nēsāšana
Vīriešiem patīk, ja sieviete no rīta uzvelk viņa kreklu, kaut arī tas sievietei ir par liels. Vīrietim sieviete uzreiz šķiet trausla un vēl pievilcīgāka. Nez kāpēc daudzi uzskata, ka sieviete šādi izrāda pārliecību par savu vīrieti.
Stāvēšana uz pirkstgaliem ņemot kaut ko no augšējā plaukta
Vīrieši ilgi var vērot, kā sievietes stāv uz pirkstgaliem, lai no augšējā plaukta paņemtu kādu lietu. Šis process uzjautrina un piesaista vīriešus. Daudzi vīrieši nekavējoties vēlas palīdzēt un izrādīt savas rūpes sievietei.
Vai jūs pietiekami rūpējaties par savu gultu, ieskaitot gultas veļu? Mēs jums pastāstīsim, cik bieži jāmaina gultas veļa un kas notiek, kad jūs to nedarāt.
Telpai kurā mēs vēlamies mierīgi gulēt vajadzētu būt gaišai un tīrai. Ir jāpievērš uzmanība matračiem, tostarp arī matrača apvalkam. Ap gultu nedrīkst būt pārāk daudz priekšmetu. Tā kā lielāko savas dzīves daļu mēs pavadām gultā, mums par to attiecīgi jārūpējas.
Kas naktī notiek ar gultas veļu
Naktī atmirušās ādas paliekas uzkrājas uz palagiem un gultas veļas. Kā arī uz tiem ir sviedri, kuri veicina baktēriju un ērcīšu vairošanos. Tas var būt īpaši kaitinoši alerģiskiem cilvēkiem, kuru skaits pēdējos gados ir strauji pieaudzis. Mums jābūt uzmanīgiem, īpaši attiecībā uz maziem bērniem. Piemēram, pētnieki ir atklājuši, ka cilvēks naktī izdala apmēram 1,5 litrus šķidruma, nemaz nerunājot par situāciju, kad cilvēks ir slims un svīst daudz vairāk.
Kad jāmaina gultas veļa
Parasti palagus un gultas veļu jāmaina reizi mēnesī vai pat ātrāk. Bet ar to nepietiek. Ja jums ir alerģija vai daudz svīstat, nedēļa ir piemērots laiks. Šādā gadījumā gultas veļa jāmaina vismaz reizi divās nedēļās. Svarīga loma ir arī tam, vai jums ir mājdzīvnieki un vai tie guļ pie jums gultā. Tad gultas veļas maiņas intervālam jābūt īsākam.
No piektdienas, 7.maija, restorānu terasēs drīkstēs apkalpot klientus no plkst.6 līdz 21, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas (VM) priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.
Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos paredz, ka restorānu terases drīkstēs strādāt no plkst.6 līdz 21. Pārējā laikā ēdienu drīkstēs izsniegt tikai līdzņemšanai.
EM skaidroja, ka, ņemot vērā pašreizējo Covid-19 izplatības līmeni valstī, darba laika ierobežojums līdz plkst.21 noteikts ar mērķi ierobežot pārāk ilgu socializēšanos un iespējamu alkoholisko dzērienu lietošanu, tādējādi radot riskus iespējamai epidemioloģisko noteikumu nepilnīgai ievērošanai.
Tāpat noteikumi paredz, ka pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā desmit personas no kopumā divām mājsaimniecībām. No tām ne vairāk kā četras varēs būt pilngadīgas personas.
Restorānu terasēs starp galdiņiem būs jānodrošina vismaz divu metru attālums, ja starp galdiņiem nebūs izveidota norobežojoša siena.
Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā darbiniekiem un apmeklētājiem būs jālieto mutes un deguna aizsegi uzturēšanās laikā, izņemot laikā, kad sēž pie galda.
EM skaidroja, ka ēdināšanas pakalpojumu būs atļauts sniegt ārā un terasēs, nodrošinot līdz 50% slēgtu sienu laukumu. Nebūs atļauts pakalpojumu sniegt slēgta tipa paviljonos un teltīs.
Papildus noteikts, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji nozīmēs atbildīgo personu, kas organizēs un uzraudzīs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā. Šai personai būs jāatrodas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā tā darbības laikā.
Terasēs apmeklētājiem redzamās vietās būs jāizvieto skaidri salasāma publiski pieejama informācija, tai skaitā svešvalodā, par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā, par epidemioloģiskās drošības atbildīgo personu, kā arī pašvaldības policijas kontaktinformācija.
EM arī uzsvēra, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus nevarēs sniegt iekštelpās.
Iepriekš VM aģentūru LETA informēja, ka tā ir saskaņojusi EM noteikumu izmaiņas, vienlaikus VM norādīja uz riskiem, kas ir saistīti ar alkohola lietošanu restorānu terasēs.
“Alkoholisko dzērienu lietošana, izmantojot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās, palielina Covid-19 inficēšanās risku, jo ar alkohola patēriņu saistītā socializācija bieži ir ilgāka nekā tā, kas saistīta vienīgi ar ēšanu. Turklāt alkohola ietekmē pasliktinās dažādu ierobežojumu ievērošana un paškontrole, līdz ar ko pieaug risks, ka terašu klienti neievēros drošības nosacījumus, tā apdraudot gan personālu, gan citus klientus. Līdz ar ko esošajā epidemioloģiskajā situācijā netiek pieļauta nedz alkoholisko dzērienu tirdzniecība, nedz arī to lietošana, sniedzot un izmantojot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās,” pauda VM.
VM savā atzinumā lūdza papildināt EM izstrādāto noteikumu projektu ar punktu, kas noteiktu, ka restorānu terasēs netiktu veikta alkoholisko dzērienu tirdzniecība un netiktu pieļauta to lietošana. Tomēr šis priekšlikums neguva valdības atbalstu.
Kā ziņots, 29.aprīlī valdošās koalīcijas pārstāvji Saeimā ignorēja valdības lēmumu divas nedēļas nepārskatīt Covid-19 ierobežojumus un lēma atļaut strādāt ēdinātāju terasēm no 7.maija. Pret šādiem grozījumiem nobalsoja tikai koalīcijas politiķe Vita Anda Tērauda (AP). Īpaši sāpīgi lēmumu uztvēra valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV), sakot, ka Saeima sākusi “iet savu individuālu ceļu”, un paužot neziņu, kādā veidā “noregulēsies” Saeimas un valdības sadarbība Covid-19 krīzes risināšanā.
Saeima šādu lēmumu pieņēma, neņemot vērā iepriekš valdībā panākto vienošanos – nepārskatīt ierobežojumus līdz 11.maijam. Bažas par Saeimas lēmumu ceturtdien pauda arī Kariņš, kura ieskatā Saeima attiecībā uz epidemioloģisko situāciju un riskiem “dzīvo savu dzīvi, savā informatīvajā telpā”. “Es to vēroju nedaudz nobažījies, jo ar dažādu rīcību varam izraisīt negaidītas sekas,” piebilda Kariņš.
Parlaments gan savā lēmumā valdībai piešķīris tiesības noteikt šīs ēdināšanas ārtelpās epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī tiesības atkarībā no epidemioloģiskās situācijas uz noteiktu laiku apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas virzītās izmaiņas Valsts sociālo pabalstu likumā, kas nosaka no 2022.gada palielināt ģimenes valsts pabalstu.
Palielinot valsts ģimenes pabalstu, par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam tiktu saņemti 25 eiro, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro jeb 50 eiro par katru, bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam – 225 eiro jeb 75 eiro par katru.
Par katru nākamo bērnu ģimenē saņemtu pabalstu 100 eiro apmērā par katru bērnu. Pabalstu izmaksās par tiem bērniem, kas atrodas faktiskā ģimenes aprūpē.
Pēc ministrijas aplēsēm noteiktā pabalsta apmēra izmaksas nodrošināšanai papildu nepieciešamais finansējums 2022.gadā un turpmāk ik gadu ir 81 384 708 eiro apmērā.
Pašlaik ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 11,38 eiro, par otro bērnu – 22,76 eiro, par trešo bērnu – 34,14 eiro un par ceturto un katru nākamo bērnu – 50,07 eiro.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gada sākumā Latvijā bija 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem.
Šīs ir tās zodiaka zīmes ar kurām strīdēties ir grūti un reizēm pat neiespējami. Viņi vienmēr paliks pie sava viedokļa. Ar viņiem ir ļoti viegli uzsākt strīdu, taču strīdu beigt ir sarežģīti.
Kuras ir šīs zodiaka zīmes?
Dvīņi
Fakts ir tāds, ka šīs zīmes pārstāvjiem ir viena ļoti interesanta iezīme. Dusmu uzplūdā viņi var pateikt kaut ko tādu, kas pēc tam var piepildīties. Patiesībā viss ir vienkāršs, mēs visi laika gaitā uzkrājam negatīvismu, negatīvas emocijas, stresu un visu pārējo. Tātad, kad Dvīņu pārstāvim ir daudz šādas negatīvas enerģijas, viņš var dalīties tajā ar citiem cilvēkiem. Tiesa, tam nepieciešams atbilstošs noskaņojums.
Jaunava
Fakts ir tāds, ka tad, kad Jaunavas kaut ko ļoti vēlas un par to domā, viņu vēlmes sāk piepildīties. Protams, diemžēl noteiktās robežās. Tātad, tas ir vēl viens iemesls, kāpēc jums nevajadzētu nokaitināt Jaunavu vai kaut kā viņu sāpināt. Nekad nevar zināt ko, cilvēks, kurš dzimis zem šīs zīmes, novēlēs jums klusībā.
Skorpions
Patiesībā daudziem šīs zīmes pārstāvjiem ir patiešām grūts raksturs. Ļoti viegli ir saprast Skorpiona emocijas, jo viņš tās netur sevī. Aiz daudziem Skorpioniem slēpjas kaut kas īpašs. Skorpioni spēj uzlikt ļauno aci. Daži to var kontrolēt, citi nevar, patiesībā tas nav tik svarīgi. Galvenais ir nemudināt viņus uz šo, pretējā gadījumā jūs izjutīsiet Skorpiona dusmas.
Nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijā gaidāmas pirmās karstās dienas šajā gadā, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.
Šonedēļ gaisa temperatūra būtiski nemainīsies, un vēl naktī uz svētdienu, 9.maiju, iespējama spēcīga salna. Palaikam līs, vietām līs stipri, gaidāms arī brāzmains vējš.
Sākot ar pirmdienu, 10.maiju, gaisa temperatūra paaugstināsies virs +20 grādiem un var sasniegt +28 grādus. Dažās siltākajās naktīs gaisa temperatūra visā valstī saglabāsies virs +10 grādiem.
Ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra būs augstāka par +15 grādiem, 10.maijā būs sākusies meteoroloģiskā vasara.
Visagrāk meteoroloģiskā vasara Latvijā iestājās 2018.gadā – valstī kopumā tā sākās 9.maijā, bet atsevišķās novērojumu stacijās vasaras sākums bija no 7.maija līdz 25.maijam. Parasti meteoroloģiskā vasara Latvijā iestājas jūnija vidū.
Šīs nedēļas beigās Eiropā sāks ieplūst karsts gaiss no Āfrikas, un sagaidāms, ka nākamās nedēļas pirmajā pusē vismaz pāris dienas tas uzkavēsies arī Baltijas valstīs.
Ir frāzes, kuras cilvēkiem nepatīk dzirdēt. Kādam vairāk, kādam mazāk, bet tās var aizvainot vai izbiedēt. Mēs taču esam tik dažādi!
Auns – „Tu kļūdies”
Kad Auns izsaka savu viedokli, viņam viennozīmīgi ir taisnība… pat, ja viņš kļūdās. Un runa nav tikai par nevēlēšanos kļūdīties. Viņš vienkārši nevēlas šaubīties. Kad Aunam pasaka, ka viņš kļūdās, viņš vai nu apvainojas, vai nu sadusmojas un mēģina pierādīt pretējo.
Vērsis – „Izdari to, kā daru es”
Vērsis visu vēlas darīt pa savam prātām, un nekādi citādi. Ja cilvēki sāks viņu izrīkot, mācīt un rādīt, kā kaut kas ir jādara (un vēl stingrā balsī), Vērsis paklusēs, bet iespītēsies un ignorēs norādījumus.
Dvīņi – „Jā vai nē?”
Dvīņi ne tikai nespēj pieņemt viennozīmīgu un stingru lēmumu, bet arī baidās, kad viņiem uzdod šo šausmīgo jautājumu. Tas liek viņiem atkāpties un noslēgties sevī. Šīs zīmes pārstāvjiem nav viegli ātri izdarīt izvēli un sniegt atbildi.
Vēzis – „Tā nav taisnība!”
Vēzis prot mānīties. Tā nav labākā viņa īpašība, taču dara viņš to ne jau sliktu nodomu dēļ. Tā vienkārši ir pašaizsardzība. Viņš samelo un pats tam arī tic. Tāpēc, ja kāds saka, ka Vēzis melo, viņš apvainojas, bet iekšēji jūtas nedaudz vainīgs.
Otrdien pret Covid-19 vakcinēti aptuveni 9000 iedzīvotāju, kas ir gandrīz puse no maija sākuma brīvdienās plānotā apjoma, aģentūrai LETA pastāstīja Vakcinācijas projekta komunikācijas konsultante Agnese Strazda.
Viņa informēja, ka no 1.maija līdz 3.maijam kopā vakcinēti vismaz 9800 iedzīvotāji, no tā vismaz 1411 saņēmuši otrās vakcīnas devas. Tai skaitā 1.maijā vakcinēti vismaz 5800, 2.maijā – 1527, bet 3.maijā – 2500 iedzīvotāji.
Līdz ar to maija pirmajās četrās brīvdienās pret Covid-19 vakcinēti vismaz 18 800 cilvēku.
Strazda atgādināja, ka 1.maijā vakcinācija notika 12 centros, 2. un 3.maijā – trijos, bet otrdien – 13 centros. “Ņemot vērā, ka vakcinācija notika pēc iepriekšēja pieraksta, jau iepriekš bija iespēja novērtēt kalendāru aizpildīšanās intensitāti, kā arī papildu uzrunāt iedzīvotājus pieteikties,” sacīja Vakcinācijas projekta pārstāve.
Viņa atzīmēja, ka pieraksti bija pilnībā veikti, bet, pēc vakcinācijas veicēju novērojuma, redzams, ka neatnāk aptuveni 2-5% no iedzīvotājiem.
“Vakcinācija šodien [otrdien] norisinājās ļoti mierīgi, cilvēki nāca uz norādītajiem laikiem, par ko iedzīvotājiem paldies. Gaidīšana rindā pie jaunās iepriekšējās pierakstu kārtības iespējama tikai pie kādiem būtiskiem sistēmu darbības traucējumiem vai arī ļoti priekšlaicīgas cilvēku nākšanas uz vakcinācijas vietu,” sacīja Strazda, atgādinot, ka no pirmdienas vietnē “manavakcina.lv” jebkurš Latvijas iedzīvotājs vecumā virs 18 gadiem var izvēlēties sev tuvāko un ērtāko vakcinācijas pret Covid-19 vietu un pieraksta laiku.
Pēc viņas teiktā, tajos centros, kur tehniskā sistēmas ķibele notika, arī sāka veidoties rindas. “Turpināsim arī atgādināt, ka uz vakcināciju jānāk maksimāli 10 līdz 15 minūtes pirms laika,” klāstīja projekta pārstāve un piebilda, ka rindu veidošanās piedzīvota tikai vienā no četrām maija brīvdienu dienām.
Tāpat Strazda uzsvēra, ka šajā nedēļā vakcinācija lielajos centros turpināsies – līdz pat svētdienai katru dienu būs atvērti no diviem līdz pat 15 liela mēroga centriem. Kopējā vakcinācijas jauda tiek plānota, ņemot vērā vakcīnu apjomus, kas tiek saņemti Latvijā, pieraksta laiku atvēršanu vietnē “manavakcina.lv”, kā arī nepieciešamību nodrošināt vakcināciju mājās un izbraukumos līdz šim noteiktajās prioritārajās grupās.
Turpmākās nedēļas lielie centri turpinās strādāt, lai maksimāli nodrošinātu iespēju atvērt jaunus vakcinācijas pierakstus vietnē “manavakcina.lv”. Kā skaidroja Strazda, tas ļaus arī tiem, kuri zvana pa tālruni 8989, ar operatoru palīdzību izvēlēties vēlamo vakcinācijas vietu un laiku.
Trešdien, 5.maijā, vakcinācija turpināsies arī pie ģimenes ārstiem un ārstniecības iestādē, kā arī 10 vakcinācijas centros tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Iedzīvotājus, kuriem nav pieraksts uz centriem, aicina pie tiem nedrūzmēties.
Kopumā patlaban Latvijā izmantots 321 000 vakcīnu. Tostarp vairums ir no līdzšinējām prioritārajām grupām, piemēram, 57 000 devu iedzīvotājiem ar hroniskām saslimšanām, 126 000 devu – prioritārajai grupai iedzīvotājiem 60 gadiem, 16 000 devu – sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem, 16 000 devu – izglītības iestāžu darbinieki, bet 4500 devu – operatīvo dienestu darbiniekiem.
Pašreiz kopumā 52 000 pieteikumi vakcinācijas laikam un vietai saņemti tieši no “manavakcina.lv” jaunās versijas.
Jau vēstīts, no pirmdienas vietnē “manavakcina.lv” jebkurš Latvijas iedzīvotājs vecumā virs 18 gadiem var izvēlēties sev tuvāko un ērtāko vakcinācijas pret Covid-19 vietu un pieraksta laiku.
Kā un kam krāt naudu? Kāpēc vajadzīgs iepirkumu saraksts? Cik maksā dzimšanas dienas ballīte? Kā pašam nopelnīt, un vai tiešām viss jāpērk par naudu? Šie jautājumi agri vai vēlu kļūst aktuāli katrā ģimenē, kurā aug bērni. Daudziem vecākiem tik labi pazīstamā drāma, kad bērns niķojas, jo grib jaunu mantu, bet vecāki atsakās to pirkt, ir skaidrs signāls – mazajam pienācis laiks apzināties naudas vērtību.
“Šīs situācijas nav svešas arī tikko iznākušās stāstu grāmatas “Nauda un citas Cīruļu ģimenes lietas” varoņiem – māsai Katei un brālim Gustavam Par laimi, viņiem ir brīnumjauki un ļoti saprātīgi vecāki, kuri palīdz atrast vērtīgas atbildes,” stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Dažus no grāmatā lasāmajiem padomiem viņa apkopojusi arī šajā rakstā.
1. Izpratne par naudas vērtību un tās krāšanu jāmāca jau no mazotnes. Palīdziet saprast, ka mantas ir jāpērk par naudu. “Bērni, īpaši paši mazākie, nereti domā, ka mantas mājās parādās, jo viņi tās grib. Jau ar četrgadnieku varat runāt par naudas vērtību un par to, ka naudas mums ir tikai tik, cik nopelnām. Mūsdienās liela daļa naudas tiek tērēta digitāli, veicot pārskaitījumus, maksājot ar karti vai telefonu. Šajā gadījumā ir svarīgi palīdzēt bērnam saprast, ka bankomāts nav vieta, kur naudu var paņemt neierobežotā daudzumā, bet tikai tik, cik iepriekš nopelnīts,” iesaka Evija Kropa.
2. Palīdziet bērniem attīstīt plānošanas prasmes. “Palīdziet bērniem izvērtēt jebkādu finanšu lēmumu sekas. Ja bērns grib gan lielas dzimšanas dienas svinības, gan iespaidīgu dāvanu, taču ģimenes finanšu iespējas to neatļauj, jums būtu skaidri jāpasaka – ja tiks organizēti lieli svētki, lielu dāvanu saņemt nevarēs. Tā vajadzētu būt arī tad, ja, piemēram, bērns grib videospēli, taču vienlaikus viņam ir vajadzīgi jauni sporta apavi. Bērnam jāspēj izvērtēt lēmumus un jāsaprot to iespējamie rezultāti,” saka Evija Kropa.
Bērns ir izdomājis par visu savu kabatas naudu iegādāties saldumus? Lieliski, bet tad, kad viņš gribēs nopirkt kaut ko jaunu, atgādiniet, ka visa kabatas nauda tika iztērēta konfektēm, lai gan to varēja sadalīt vairākiem mazākiem pirkumiem. “Svarīgi ir ļaut bērnam ar savu kabatas naudu rīkoties pēc paša ieskatiem, bet, ja bērns tomēr veic, jūsuprāt, nesaprātīgus pirkumus, tā vietā, lai viņam pārmestu, pārrunājiet pirkuma nepieciešamību, cenu un kvalitāti,” iesaka finanšu speciāliste.
3. Bērni labāk sapratīs naudas vērtību, ja viņiem būs iespēja nopelnīt pašiem. “Bērnam ir svarīgi mācīties nopelnīt, tomēr ir darbi, par kuriem maksāt nevajadzētu,” atgādina eksperte. Maksājiet bērniem par neikdienišķiem uzdevumiem, par kuriem jūs tik un tā kādam maksātu, taču nemaksājiet par mājas uzkopšanas darbiem vai labām atzīmēm. Vienojieties ar bērniem, kādi mājas darbi ir viņu pienākums. Ja mamma nesaņem papildu samaksu par vakariņu gatavošanu, tad arī bērnam nebūtu jāsaņem nauda par kārtības uzturēšanu savā istabā. Maksāšana par ikdienišķiem darbiem var novest pie tā, ka bērns bez samaksas vairs negribēs palīdzēt. Arī par labām atzīmēm skolā nav jāatalgo. Bērnam ir jāsaprot, ka mācās sevis dēļ un ka labas atzīmes ir nepieciešamas pašam, nevis vecākiem.
4. Ar bērniem jau no mazotnes vajadzētu runāt par to, kā darbojas profesiju un naudas pasaule. Pastāstiet par ienākumu nevienlīdzību. Vieni cilvēki dzīvo ļoti trūcīgi, citi – ļoti turīgi. To var noteikt dažādi apstākļi – mantotais īpašums, ieņemamais amats, tērēšanas paradumi, veselība, ekonomiskā situācija un daudz citu lietu. “Ļoti svarīgi bērnā attīstīt sabiedriskumu, līdzjūtību, iejūtību un sapratni. Nauda un cits materiālais īpašums nav rādītājs – par cilvēku mums vajadzētu spriest pēc viņa attieksmes. Daudzi cilvēki labprātāk dara to, kas viņiem patīk un liek justies labi, pat ja par to nopelna mazāk,” atgādina Evija Kropa.
5. Ir svarīgi pārrunāt ar bērniem drošu rīcību internetā un personas datu sargāšanu. Ļoti ticams, ka nākotnē bērni norēķināsies tikai ar elektronisko naudu (bet varbūt pat ar acu zīlītes lasītājiem, kas to lai zina), tāpēc ir svarīgi palīdzēt viņiem iemācīties droši izmantot viedās tehnoloģijas. Pārrunājiet ar savu bērnu, ka internets ir mūsu ikdienas sabiedrotais – tas mums palīdz iegūt jaunu informāciju, uzzināt jaunākās ziņas, kā arī sarakstīties ar draugiem. Interneta pasaule ir droša, ja sekojam noteikumiem un neesam pārdroši, publicējot par daudz personiskās informācijas. Stāstiet, ka īpaši rūpīgi jāizturas pret finanšu datu izmantošanu e-vidē, jo tas var radīt finansiālus zaudējumus.
“Pats galvenais – it visā rādiet piemēru,” iesaka Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. “Tieši no pieaugušo piemēra mūsu mazie iemācās visvairāk. Bērnos atspoguļojas gan mūsu labās, gan sliktās īpašības, apzinātā un neapzinātā uzvedība. Tas nozīmē, ka saviem bērniem jūs varēsiet iemācīt tikai to, ko darīsiet arī paši.”
Šos un daudzus citus vērtīgus ieteikumus meklējiet grāmatā “Nauda un citas Cīruļu ģimenes lietas”, kur apkopoti desmit aizraujoši stāsti par bērnu piedzīvojumiem un mācībām, apgūstot naudas pasauli. Grāmatas autori ir Swedbank Finanšu institūta eksperti Evija Kropa un Reinis Jansons, kā arī lietuviešu blogeris un komunikācijas speciālists Simons Urbons. Katrs stāsts papildināts ar vērtīgiem Swedbank Finanšu institūta ekspertu padomiem un diskusiju tematiem, lai veicinātu vecāku sarunas ar bērniem. Stāstu audioversijas,ko ar savu balsi iedzīvinājuši sabiedrībā pazīstami vecāki – Laura un Toms Grēviņi un Kristīne un Kaspars Virsnīši, jau šobrīd bez maksas klausāmas Swedbank Spotify un Youtube kanālā.
Baltijas valstīs 40% iedzīvotāju šogad pagaidām neplāno doties ceļojumā, aģentūrai LETA pavēstīja “Swedbank” pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Bankā arī norādīja, ka četri nozīmīgākie nosacījumi tam, lai cilvēki atsāktu ceļot, ir epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās, vakcīnas saņemšana, kā arī Covid-19 dēļ noteikto pašizolācijas prasību un ceļošanas ierobežojumu atcelšana.
Visvairāk iedzīvotāju Latvijā (28%) un Lietuvā (33%) būtu gatavi doties ceļojumā tad, ja pēc atgriešanās nebūtu jāievēro pašizolācijas prasība (Igaunijā – 19%). Savukārt Igaunijā nozīmīgākais aspekts būtu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās galamērķa reģionā (23%), bet būtisks tas ir arī Latvijā (25%) un Lietuvā (21%).
Divi citi nozīmīgi faktori ceļošanas atsākšanai ir valdības lēmums par ceļošanas ierobežojumu atcelšana (30% respondentu Lietuvā, 23% – Latvijā un 21% – Igaunijā) un vakcīnas saņemšana pret Covid-19 (27% Lietuvā; 18% gan Latvijā, gan Igaunijā).
Kā biežākais vēlamā ceļojuma mērķis visās Baltijas valstīs minēta došanās atpūtas un izklaides braucienā (79% respondentu Igaunijā, 76% Lietuvā un 73% – Latvijā). Otrs populārākais mērķis ir ārvalstīs dzīvojošo ģimenes locekļu un draugu apciemojums (33% respondentu Latvijā; 30% – Igaunijā; 28% – Lietuvā), bet trešais populārākais braucienu mērķis, kuru minējuši 11% cilvēku Lietuvā, kā arī 13% Latvijā un Igaunijā, ir ar darbu saistīti braucieni.
Jautāti par drošības pasākumu ievērošanu, respondenti visbiežāk minējuši, ka ievērotu attiecīgajā valstī noteiktos ierobežojumus – vairāk nekā 70% visās valstīs. Apmēram 45% cilvēku Baltijas valstīs dotos uz tādu reģionu, kur saslimstības rādītāji ir zemi, bet vairāk nekā puse aptaujāto būtu gatavi ceļojuma laikā nēsāt masku un ievērot distancēšanās prasību.
Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja veikta sadarbībā ar SKDS šogad martā, aptaujājot 1000 respondentu katrā no valstīm vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Tiecoties pēc skaistuma un modes tendencēm, dažas sievietes sevi tik tālu izskatā pārveido, ka viņas pat pazīt nevar. Tomēr vīrieši šīs lietas sieviešu izskatā nesaprot un klusībā uzjautrinās par tām.
Pārāk garas skropstas
Platas un biezas uzacis ienāca modē 2000. gadu sākumā – un tās joprojām ir populāras, tikai to forma nedaudz mainās. Diemžēl, tāpat kā “pīļu lūpu” gadījumā, dažas dāmas iet pārāk tālu ar izmēru, zīmējot gigantiskas uzacis. Vīriešus piesaista skaistas uzacis, taču tumšas un platas, gan viņiem pie sirds neiet.
Pīļu lūpas
Nav šaubu, ka formīgas lūpas ir iecienītas gan vīriešiem, gan sievietēm. Bet kādā brīdī šī modes tendence izgāja no kontroles. Sievietes palielināja lūpas līdz neglītam rezultātam un, fotografējot sevi, daudzas joprojām raksturīgi tūtiņā savelk lūpas. Par šo gan vīrieši uzjautrinās.
Pārāk gari nagi
Daudzas sievietes uzskata, ka garāki nagi dara viņas skaistākas, bet tā gan nebūt nav. Pārāk gari nagi vīriešiem drīzāk atgādina bēdīgi slavenā maniaka roku no vecās klasiskās šausmu filmas. Vīriešu acīs šausminoši ir arī gari nagi asa kvadrāta formā, acīmredzami gari plēsonīgi nagi, kā arī vīriešiem nepatīk ekscentriski nagi.
Pārāk tumšs iedegums
Sievietēm šķiet, ka vīriešus piesaista skaists, tumšs iedegums, taču daudzas sievietes ar solāriju mēdz pāršaut pār strīpu. Daudzām šķiet, jo tumšāks iedegums jo labāk. Galu galā sanāk briesmīgs rezultāts. Vīriešiem nebūt neliksies skaista blondīne ar pārāk tumšu iedegumu un kur nu vēl, ja tā ir ziema.
Dažreiz šo zodiaka zīmju nežēlība pārkāpj visas robežas, kad runa iet par atriebību. Viņi nepiedod pāridarījumus un uzskata, ka bez soda nevar palikt neviens. Noskaidrosim, kuras ir šīs horoskopa zīmes.
Mežāzis
Šiem cilvēkiem ir fenomenāla atmiņa, tāpēc nedomājiet, ka viņi pēc laika aizmirsīs jūsu strīdu. Viņi neaizmirsīs. Viņi ir neticami gudri un atjautīgi, tāpēc noorganizēs jums tādu atriebības plānu, ka jūs būsiet pārsteigts. Mežāžiem ir svarīga viņu reputācija un tāpēc ikvienam, kurš to mēģina graut, viņi atriebsies.
Auns
Auniem nav nekā dārgāka par viņu otro pusīti. Ja jūs satiekaties ar viņiem un nolemjat viņiem melot vai nodot, tad viņi jūs nežēlos. Nodevība ir varbūt vissliktākais, kas ar viņiem var notikt. Salauzta sirds liks viņiem atriebties ļoti nežēlīgi, taču viņi to darīs slepenībā.
Dvīņi
Dvīņi ilgi neskumst par attiecībām, taču nodevību viņi noteikti atcerēsies vēl ilgi. Neskatoties uz vieglprātību, Dvīņi ir labi draugi. Tiklīdz viņi uzzina, ka aiz muguras par viņiem kāds saka nejaukas lietas, vienā brīdī viņi pazudinās jūsu reputāciju. Viņi ir lieliski manipulatori, un tāpēc, zinot viņu paziņu skaitu, viņiem tas arī izdosies. Atcerieties, ka viņu goda aizsardzība ir viens no viņu dzīves principiem.
