Strauji tuvojas tradicionālākie no tradicionālajiem latvju svētkiem – vasaras saulgriežu atbalss Jāņu vakara veidolā. Programmā dejas, ugunskura kuršana, lēkšana tam pāri – atkarībā no liesmas augstuma un katra individuālās riska uzņēmības – Jāņu siers un, nebūt nav izslēgts, ka arī papardes zieda meklēšana. Katrs kombinē un papildina ar izklaidēm pēc saviem ieskatiem.

Ir, protams, arī aspekti, no kuriem mēs šajos svētkos labprāt izvairītos. Odi. Lietus kā pa Jāņiem. Bravūrīgi mēģinājumi sēsties pie stūres, lai papildinātu izsīkušos alus krājumus. Nerimtīga šķaudīšana līdz rīta ausmai. Jāņi ir svētki visiem, kuri vēlas tos svinēt. Arī cilvēkiem ar siena drudzi (polinozi, putekšņu alerģiju). Te nu rodas izaicinājums – kamēr visi bauda, tu raudi. Un ne tāpēc, ka paparde novītusi, bet no alerģiju uzbrukuma. Siena drudzis ir sezonas slimība, kas parādās augu ziedēšanas laikā, jo to izraisa zālaugu, koku, krūmu, nezāļu, graudzāļu un citu augu ziedputekšņi. Nav pārāk aizraujoši, ja svētkus pārtrauc iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjunktivīts, nātrene un drudzis. Ar siena drudzi slimo 3-4% Latvijas iedzīvotāju. Tātad, no simts jāņubērniem vismaz trīs šos svētkus pavadīs ar īpašu piesardzību. Bet ko darīt? Svētkus taču kaut kā jāsvin.

Daži veidi, kā aiztaupīt sev asaras

1. Jāņuzāļu vākšana, protams, ir sena un nekaitīga tradīcija, bet, ja to putekšņi apgrūtina mūsu vakara baudīšanu, pārējie mums visdrīzāk piedos, ja nebridīsim līdz krūtīm aizaugušā pļavā. Sevi varam mierināt ar domu, ka nebūsim noplūkuši Sarkanajā grāmatā iekļautu augu un samazinājuši arī iespējamību, ka pa ceļam savācam kādu ērču izcelsmes pasažieri. Bez tā mēs varam iztikt.

• Vainagu pīšana. Ja mūs aicina piedalīties šajā nodarbē, atbildam ar izjustu, dvēselē tēmētu: “Vai tu gribi, lai es raudu?” Dramatiskākam efektam trenējamies pie spoguļa jau iepriekš. Varam eksperimentēt ar kosmētiku, lai uzsvērtu patieso sāpi acu skatienā.

• Ja nu kāds ir uzņēmies salasīt zāles mūsu vietā un tagad jau starojošām acīm nāk mums likt vainagu galvā, veikli izvairāmies. Iespējams, ir vērts jau laikus sākt apgūt kādus noderīgus manevrus, lai tas svētku vakarā izdotos cēlāk, veiklāk un ne tik izmisīgi. Ja nav austrumu cīņu pieredzes, var mācīties no kaķa!

• Ozollapās varbūt nav putekšņu, bet esam acīgi – iespējams, nolūkā to padarīt krāšņāku, kāds ozola vainagā ir iepinis madaru. Tam visam mēs arī sakām nē. Tā ticami, lai nedomā, ka jokojamies. Bet maigi, lai neapvainojas. Veiksmi!

• Gulēšana siena šķūnī. Gulēšana, protams, nav darbs, un sienā īsti svaigu putekšņu vairs nav, bet ir nelielas aizdomas, ka labāk no tā nebūs. Ja nekādi nevaram vai negribam izvairīties, vismaz paklājam apakšā kārtīgu segu. Un piemīcam pamatu, lai nepamostos krāterī.

• Ja esam nolēmuši savā Jāņu vakara programmā iekļaut arī papardes zieda meklēšanu, būs daudz vienkāršāk, ja atradīsiet sevī dziļu pārliecību, ka papardes pļavā nezied, zied tikai tās papardes, kuras ir iekšā mājā. Tas varētu būtiski samazināt tuvību ar odiem un citiem kustoņiem, kā arī vajadzību skaidrot to, kāpēc tagad ir vai nav īstais brīdis raudāšanai. Bet varam, protams, arī izmantot to lēmumu pieņemšanā – it īpaši, ja patiesībā nevēlamies nonākt tik tuvu tiem, kas nav gatavi mūsu asarām. Vai deguna niezēšanai. Vai atkārtotai šķaudīšanai.
• Visbeidzot, ir arī vienkāršs – kaut arī, iespējams, ne tik izklaidējošs – risinājums. Antihistamīna līdzekļi. Protams, ja vēlamies jāņot līdz rītausmai, būtu vērts izvēlēties līdzekli, no kura strauji nesāk nākt brangs miegs – piemēram, Fenkarol. To gan jūs droši vien jau zinājāt.

Priecīgus Jāņus bez alerģijām!

Raksta tapšanā konsultēja Medicīnas zinātņu doktors, alergologs Māris Bukovskis.

Aktīvais remontdarbu laiks galvaspilsētā līdzi nesis arī šķietami iepriekš neredzētus sastrēgumus: teju visas dienas garumā satiksme ir ļoti lēna ne tikai Rīgas centrā, bet arī citos pilsētas rajonos. Autovadītājiem ceļam jāierēķina vairāk laika, un tas daudzos rada gan uztraukumu par to, vai galamērķī izdosies nonākt laikus, gan arī nesaprašanos situācijās, kad viens vai otrs šoferis neievēro pieklājības likumus, lai visa satiksme uz priekšu kustētos raitāk un bez lieka stresa. Apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa) novērots, ka iespēja iekļūt ceļu satiksmes negadījumā laika posmā no plkst. 8.00 līdz 9.00 ir aptuveni 20 reižu lielāka, nekā dodoties ceļā no plkst. 6.00 līdz 7.00.

“Policisti mēdz teikt, ka ir tikai viena pilnīgi droša metode, kas palīdz pret auto zādzībām: tā ir palikšana kājāmgājējos un auto neiegādāšanās. Ar sastrēgumiem ir līdzīgi: kaut arī nedzīvojam megapolē ar daudziem miljoniem iedzīvotāju, kur sastrēgumi vairāku stundu garumā ir ikdiena, arī Rīgā tagad, kad aktīvi notiek ceļu un infrastruktūras remontdarbi, tie kļuvuši par ikdienu, ar ko autovadītājiem jārēķinās. Pirmais, ko autovadītāji izjūt, nonākot sastrēgumā, ir stress – uztraukums par to, vai paspēs laikā, pārdzīvojums par lieki patērēto laiku. Otrkārt, statistika rāda, ka sastrēgumstundās ir arī ievērojami palielināts risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Tāpēc vērts apdomāt, vai mēs paši kā autovadītāji darām visu iespējamo, lai pasargātu sevi no nepatīkamām emocijām un palīdzētu satiksmei raitāk kustēties uz priekšu,” norāda Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Navigācijas loma – vai Waze palīdzēs apbraukt sastrēgumu?

Piesardzīga brauciena plānošana, paredzot, ka ceļā sastrēgumi var gadīties, vismaz novērsīs šaubas par iespējamo kavēšanos. Tāpat var palīdzēt interaktīvās navigācijas lietotnes, piemēram, Waze, jo tās palīdzēs izvairīties no pēkšņiem sastrēgumiem, kuri negaidīti radušies ceļu satiksmes negadījuma vai ceļu remonta darbu rezultātā. 

BALTA eksperts gan norāda, ka Waze palīdzība būs ierobežota, lai palīdzētu apraukt sastrēgumus, kuri veidojas katru dienu vienā un tajā pašā vietā jau gadiem ilgi. To lietojot, arī jāatceras, ka Waze rāda aktuālo situāciju, kāda tā ir izbraukšanas brīdī, nevis pilnīgu prognozi visa ceļa garumā. Piemēram, ja vadītājs izbrauc plkst. 7.00 no Tukuma uz Juglu, Rīgas sastrēgumos viņš nokļūs ap plkst. 8.00 no rīta un paredzamais brauciena ilgums būtiski pieaugs, jo satiksmes intensitāte tajā laikā aug. 

Kristaps Liecinieks iesaka – ja galamērķī var nokļūt vairākos veidos, patērējot apmēram vienādu laiku, ieteicams izvēlēties apkārtceļu bez sastrēguma, jo garāks brauciens neraisa negatīvas emocijas, kādas daudziem rodas, stāvot sastrēgumos.

Padomi, kā saglabāt mieru un būt atbildīgam satiksmes dalībniekam

• Agresīva braukšana nepalīdzēs nokļūt galamērķī ātrāk – ikviens autobraucējs noteikti sastapies ar situāciju, kad kāds cits, pārkāpjot ceļu satiksmes notikumus, strauji pasteidzas garām, lai pēc brīža atkal draudzīgi stāvētu blakus pie nākamā luksofora.
• Īpaši uzmanīgiem jābūt pie krustojuma: pirms tajā iebraukt, jānovērtē, vai sastrēguma situācijā spēsiet to šķērsot – ja gadīsies “iestrēgt” krustojumā, tas ne tikai traucēs satiksmi, bet, visticamāk, izsauks skaļus signālus un dusmīgus skatienus no citiem braucējiem.
• Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka sastrēguma zona ir jāpamet nekavējoties: ja pie katra zaļās gaismas signāla krustojumu šķērsos par vienu transportlīdzekli mazāk, nekā tas būtu iespējams, stundas laikā sastrēgums var kļūt par 200–300 metriem garāks. Līdz ar to nedrīkstētu novērst uzmanību no auto vadīšanas, sevišķi zonās, kur ir krustojumi vai satiksmes plūsmas maiņa, lai iespējami ātri reaģētu uz notiekošo, un nekādā gadījumā nedrīkst “nosist laiku” ar viedtālruņa palīdzību.
• Jāizvērtē nepieciešamība galamērķī “piebraukt tieši pie durvīm”. Iespējams, auto atstāšana kādu puskilometru tālāk, kas ir vien 5 minūšu gājiena attālumā, ietaupīs 10 vai pat 15 minūšu braucienu. Šādas pieejas potenciālo ietekmi sevišķi var novērot pie skolām, kur īsi pirms mācību sākšanās ir pamatīga drūzmēšanās uz ielas pie galvenajām durvīm, kamēr daļa vecāku savus bērnus no auto izlaiž sānielā vai pie sporta laukuma vārtiņiem.
• Jāizvērtē brauciena laiks: vienmēr ir lietas, faktori un situācijas, kuras mēs nespējam ietekmēt, bet, ja spējam, tad jāatceras, ka vislielākie sastrēgumi Rīgā ir no plkst. 8.00 līdz 9.30 un pēcpusdienā no plkst. 16.00 līdz 19.00. Tāpat jāatceras par pirmssvētku “drudzi” – tuvojas Līgo svētki, un der iegaumēt, ka pēdējās darbdienas pirms svētkiem vienmēr ir saistītas ar sarežģītu satiksmi Rīgas ielās.
• Svarīgs aspekts, par kuru nedrīkstam aizmirst, runājot par sastrēgumiem, ir ceļu satiksmes negadījumi. BALTA statistika rāda, ka iespēja iekļūt ceļu satiksmes negadījumā laika posmā no plkst. 8.00 līdz 9.00 ir apmēram divas reizes lielāka, nekā braucot laika posmā no plkst. 7.00 līdz 8.00, un 20 reižu lielāka, nekā braucot laika posmā no plkst. 6.00. līdz 7.00. Ceļu satiksmes negadījums ir papildu slogs satiksmei, tāpēc jārūpējas par to, lai brauktuve pēc iespējas ātrāk tiktu atbrīvota. Atsakoties no māņticības, ikvienam autobraucējam vajadzētu laikus iepazīties, kā aizpildīt saskaņoto paziņojumu tam paredzētajā mobilajā lietotnē, vai parūpēties, lai šī dokumenta veidlapas būtu līdzi gadījumā, ja notikušā apstākļi neliek par negadījumu ziņot Valsts policijai.

Vērot ugunsdzēsēju glābēju ikdienu seriālos ir skatītājiem visnotaļ aizraujoši, taču pašam piedzīvot ugunsnelaimi jau ir pavisam cits stāsts. Īpaši gaidot svētkus, būtiski atcerēties par ugunsdrošības noteikumiem.

Pat profesionāliem ugunsdzēsējiem gadās piedzīvot situācijas, kad nepieskatīts katliņš, dzirkstele no brīnumsvecītes var izraisīt ugunsbīstamu situāciju, tādēļ modriem jābūt visiem un vienmēr, tā stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka 2021. gadā bez uzraudzības atstātu degošu sveču, adventes vainagu vai egļu izraisītajos 37 ugunsgrēkos cietuši seši cilvēki. Visbiežākais ugunsnelaimju cēlonis pērn bija sveces izraisīta liesma – 26 gadījumos. Šogad, līdz 10. novembrim, reģistrēti jau 17 ar svētku atribūtiem saistīti ugunsgrēki, kuros cietuši četri cilvēki.

ASV, kur risinās kanāla “Fox life” populārā glābēju seriāla “Čikāga liesmās” notikumi, ik gadu vidēji notiek ap 160 ugunsgrēkiem, kuru cēlonis ir Ziemassvētku eglīte. Traģiskākais šāda veida ugunsgrēks notika 2021. gada janvārī Filadelfijas štatā, kad aizdegušās eglītes radīta ugunsgrēka dēļ gāja bojā 12 cilvēki, deviņi no tiem – bērni.

VUGD pārstāve stāsta, ka biežākais ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība, kā arī noteikumu neievērošana. 

“Cilvēkiem bieži šķiet, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks, bet mēs redzam, ka tās nelaimes tomēr notiek. Izejam no istabas, svecītes paliek degot. Pat ja tas ir tikai uz mirkli – tas nav droši. Tā, diemžēl ir mūsu klasika – atklātas liesmas atstāšana bez uzraudzības, ugunsdrošības noteikumu neievērošana (lietojot bojātas virtenes, pārkurinot krāsnis, vai tuvumā pie krāsns glabājot degtspējīgus priekšmetus),” saka Vējiņa. 

Ziemassvētki, protams, nav iedomājami bez izrotātas meža skaistules, taču ar katru dienu, ko eglīte pavada istabā, tā kļūst arvien uguns nedrošāka. Arī adventes vainagam pietiek ar piecām dienām siltā istabā, lai tas kļūtu sauss un viegli uzliesmojošs. 

“Jo ilgāk adventes vainags vai eglīte atrodas dzīvoklī, jo sausāki un degtspējīgāki tie paliek,” saka Vējiņa.

Jāpārbauda arī lampiņas 

Runājot par ugunsgrēkiem svētku laikā, Sandra Vējiņa stāsta, ka par iemeslu tiem var kļūt arī bojātas elektroierīces, piemēram, lampiņas. 

“Parasti cilvēki, ja iepriekšējā gadā ar lampiņām viss bijis kārtībā, tad nākamajā gadā tās uzliek eglītei, nepārbaudot to stāvokli. Tomēr, arī gadu stāvot plauktā, tās var sabojāties un pēcāk radīt īssavienojumu. Tāpēc, pirms izmantot elektriskas ierīces, pārliecināmies, vai tās ir tehniskā kārtībā,” iesaka speciāliste. 

Arī Amerikā 34% gadījumu eglītes aizdegas tieši lampiņu īssavienojuma rezultātā.

Jāatceras, ka aizdegušās elektroierīces nedrīkst dzēst ar ūdeni. Vēlams izmantot ugunsdrošības pārvalku, un, ja tas ir iespējams, atvienot ierīci no kontaktligzdas vai atslēgt visas elektrības padevi mājā. 

Ugunsgrēku izcelšanās iemesls ne tikai svētku laikā, bet arī ikdienā bieži vien ir malkas atstāšana pie kamīna vai krāsns nākamajai kurināšanas reizei. Bieži vien tām blakus ir arī vecas avīzes vai citi papīra izstrādājumi iekuram. Pietiek ar vienu dzirksteli, lai izceltos liela nelaime, tādēļ iekuru vēlams glabāt pēc iespējas tālāk no karstuma avota.

Īpaši jāpieskata mazie bērni un dzīvnieki

VUGD pārstāve stāsta par nesenu atgadījumu, kad dienesta darbinieki saņēma izsaukumu uz kādu māju, kur kaķis bija skrējis garām svecei, kas bija trauciņā uz palodzes. Svece apgāzās, liesma pārmetās uz aizkariem un izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanā nu bija nepieciešama glābšanas dienesta palīdzība.

Viens no veidiem, kā mazināt ugunsgrēka iespējamību, ir dūmu detektoru uzstādīšana. Kopš 2020. gada 1. janvāra tā esamība ir obligāta jebkurā mājā vai dzīvoklī. Savukārt, privātmājas gadījumā, jābūt arī ugunsdzēšamajam aparātam. 

Ko darīt, ja ugunsnelaime tomēr notikusi?

Ja ugunsgrēks tomēr ir izcēlies, jāzvana uz glābšanas dienesta tālruni 112, un, ja mājās ir ugunsdzēšamais aparāts, pieaugušais cilvēks var mēģināt nodzēst uguni pirms VUGD ierašanās. Taču vēlams galēju situācijas novērtējumu atstāt pieredzējušu ugunsdzēsēju glābēju ziņā.

“Jāatceras, ka nedrīkst apdraudēt savu veselību un dzīvību, tāpēc labāk doties laukā, vienlaikus zvanot 112, un sagaidīt glābējus. Ugunsgrēka gadījumā katra sekunde un katra minūte ir ļoti svarīga, tāpēc, jo ātrāk mūs izsauks, jo ātrāk mēs varēsim doties palīgā,” atgādina VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore. 

Nākas glābt arī Ziemassvētku vecīti 

Ugunsdzēsējiem ikdienā nākas sastapties ar visdažādākiem izaicinājumiem, kas ne vienmēr saistīti ar uguni. Viņi sniedz palīdzību arī daudzās citās, cilvēkiem un arī dzīvniekiem bīstamās, situācijās.

Glābēji ekrānos dzēš ne tikai ugunsgrēkus. Seriāla “Čikāga liesmās” vienā no epizodēm ar nosaukumu “Ziemassvētki” (“Winterfest”), glābēji devās palīgā Ziemassvētku vecītim un vairākiem garāmgājējiem, kuriem virsū uzkrita vairākus desmitus metru gara svētku egle. 

Šajā pašā sērijā Čikāgas 51. ugunsdzēsēju depo darbinieki palīdzēja arī kādam vīrietim, kura mutē iestrēga svētku rotājums. 

Glābēju seriāli ir viens no pieprasītākajiem televīzijas žanriem, jo tie sniedz skatītājiem krietnu adrenalīna devu, taču jāatceras, ka realitātē ugunsgrēka dzēšana ir smags un bīstams darbs. Tāpēc cilvēkiem pašiem jādara viss iespējamais, lai pasargātu sevi, tuviniekus un īpašumu no potenciālas ugunsnelaimes. 

Kanāls “Fox life” novēl visiem priecīgus un drošus Ziemassvētkus, un aicina pie ekrāniem darbdienu vakaros plkst. 21.55, kad skatāms seriāls “Čikāga liesmās”!