Visā pasaulē arvien aktuālāka kļūst taukaino aknu problēma. Šo vārdu savienojumu dzirdam arvien biežāk, taču ko tas nozīmē un kas to izraisa? Ko varam darīt savu aknu veselības labā? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs Aknu slimību nodaļas vadītāja, infektoloģe un hepatoloģe Ieva Tolmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kas ir taukainās aknas?

Kā skaidro hepatoloģe, viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc aknas iekaist, ir taukainas aknas jeb steatoze. Tas nozīmē, ka aknu šūnās – hepatocītos – sakrājušies tauku pilieniņi. Sākumā taukainas aknas cilvēks nekādi nejūt. Varbūt kādreiz ir nespecifiskas pazīmes – nogurums, nespēks, smaguma sajūta vai smelgšana vēdera augšējā labajā kvadrātā, jo, izgulsnējoties taukiem, aknas palielinās. Dažreiz ir apetītes zudums. Taukainas aknas pašas par sevi vēl nav liela kaite. Bet – taukaudi nav inerts veidojums, tie  izdala hormonus un veicina iekaisumu. Tātad daļai cilvēku – vidēji 20% – attīstās taukainu aknu iekaisums jeb steatohepatīts, un tas vairs nav labi. Daļai steatohepatīts progresē un ar laiku aknu šūniņu vietā saaug saistaudi un veidojas fibroze, kas jau ir ceļš uz aknu cirozi, neatgriezeniskām pārmaiņām aknās. Proti, aknu audi tiek aizstāti ar saistaudiem un vairs nefunkcionē. Līdz ar to aknas savu darbu pilda nepilnvērtīgi – neražo, neatindē, neattīra, nemetabolizē. Arī aknu vēža risks tad ir lielāks.

Kā diagnosticēt?

Ja aknas sākušas aptaukoties, ciroze var attīstīties 15-20 gadu laikā. Latvijā nav precīzas uzskaites, bet visticamāk dati neatšķiras no Rietumeiropas valstīm – tur epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka taukaino aknu slimība jeb steatoze sastopama 20–30% iedzīvotāju. Konstatēt slimību ir ļoti vienkārši – veic vēdera orgānu ultrasonoskopiju. Pasaulē steatohepatīts jeb ar taukainām aknām saistīts hepatīts šobrīd ieņem vadošo vietu aknu transplantācijas iemeslu rindā.

To, vai ir tikai taukainas aknas vai jau pievienojies aknu iekaisums, var konstatēt ar asinsanalīzēm – jāpārbauda ALAT, ASAT un jāveic ultrasonoskopija. Ja šo analīžu rādītāji ir lielāki par normu, tad jau var sākt domāt par aknu iekaisumu.

Aknu veselības radītājs  – ALAT

Kā skaidro Ieva Tolmane, abi fermenti – ALAT un ASAT –, ko nosaka asins analīzē, liecina par šūnu bojāeju: „Taču ALAT brīdina, ka iet bojā konkrēti aknu šūnas, bet ASAT nav tik specifisks rādītājs – tas var liecināt par šūnu bojājumiem arī ārpus aknām, piemēram, muskuļos. Tāpēc faktiski aknu veselības sakarā svarīgs ir tieši ALAT rādītājs. Tas ir ferments, kuram jābūt hepatocītā – aknu šūna pati to ražo. Bet, ja aknu šūna ir iekaisusi, tās apvalka caurlaidība palielinās un ferments, kam būtu jāatrodas aknu šūnā, iziet ārā asinīs. Ja ALAT daudzums analīzēs palielinās, visticamāk, aknās ir iekaisīgas izmaiņas.” 

Taču problēma ir tāda, ka paaugstināto ALAT cilvēks nekādi nejūt un pat nenojauš, ka organismā sācies hronisks aknu bojājums. Veicot parastas asinsanalīzes, ALAT automātiski nenosaka, tāpēc šis rādītājs ik pa laikam būtu profilaktiski jāpārbauda katram. „Ja analīzes veiktas un viss bijis kārtībā, tās var atkārtot pēc pāris gadiem. Savukārt, ja ALAT radītājs ir nedaudz izmainīts, pēc nedēļas vai divām analīzi vajadzētu atkārtot. Iespējams, ALAT paaugstinājusi kāda īstermiņa epizode – glāze alkohola, kāds nesen lietots medikaments… Ja nākamajā reizē rādītājs atgriezies normas robežās, viss kārtībā. Taču, ja arī otrreiz un trešoreiz ALAT ir paaugstināts, tad gan jāmeklē iemesls. Iesākumā var vērsties pie ģimenes ārsta. Būtu labi veikt vēdera ultrasonogrāfiju un asinsanalīzes, nosakot, vai nav B un C hepatīta. Ja izmeklējumos parādās novirzes no normas un atklājas taukainā hepatoze, vajadzētu konsultēties ar hepatologu, lai noskaidrotu, cik liels ir slimības tālākas attīstības risks. Reizēm nepieciešama arī aknu biopsija, kas palīdz diagnozi apstiprināt šūnu līmenī. Biopsiju veic, ja pēc pirmajiem izmeklējumiem radušās aizdomas, ka varētu būt ne tikai vienkārši taukainā hepatoze, bet jau steatohepatīts. Turpmāk ik gadu jāpārbauda aknas, veicot ultrasonoskopiju. Ja kaut kas liecinās par slimības progresu, speciālists ieteiks pārbaudes veikt biežāk. Savukārt, ja ALAT radītājs ir 1000 vienību un vairāk, tad vairs nekādas gaidīšanas – uzreiz jābrauc uz slimnīcu. Tur speciālists cilvēku konsultēs, pateiks, kas tālāk jādara, vai arī piedāvās ārstēties slimnīcā.” 

Kas izraisa? 

Taukaino aknu pamatcēloņi ir zināmi. Vispirms tas ir alkohols. Aknas alkoholu noārda, rodas lieka enerģija, un organisms to uzkrāj tauku pilieniņu veidā. Ja cilvēkam ir ģenētiskā nosliece uz to, ka alkohols bojās aknas, tad taukainas aknas var veidoties arī tā dēvētajam inteliģentajam iemalkotājam, kurš katru dienu stresa noņemšanai iedzer pa glāzītei viskvalitatīvākā konjaka. Šādiem cilvēkiem būtu vērtīgi ik pa laikam pārbaudīt aknas, veikt ultrasonogrāfiju un analīzes. 

Bet vēl biežāks taukaino aknu iemesls ir pārāk lielais kaloriju daudzums, ko cilvēks uzņem ar uzturu. It īpaši slikta ir tā dēvēta centrālā aptaukošanās, kad liekie tauciņi krājas uz vēdera, jo tad no apzarņa un taukplēves asinīs ieplūst vairāk taukskābju, tās savukārt ieplūst aknās, un arī aknas sāk krāt tauku pilieniņus. Zīmīgi, ka vairākumam cilvēku, kam ir taukainas aknas, ir arī vismaz viens no metabolā sindroma rādītājiem. Tātad vēdera aptaukošanās, kad vidukļa apkārtmērs vīriešiem virs 102, sievietēm – virs 88%, asinīs ir paaugstināts triglicerīdu līmenis un pazemināts augsta blīvuma holesterīna līmenis, paaugstināts asinsspiediens un glikozes līmenis asinīs vai ar medikamentiem ārstēts cukura diabēts. 

Taukainas aknas var attīstīties arī cilvēkam, kuram ir vīrusu izraisīts vai kāds cits hepatīts. Reti, tomēr tā mēdz gadīties. Tāpēc, ja ir taukainas aknas, jāpārbauda, vai nav C vai B hepatīta vīrusa. Dažreiz primārais iemesls ir regulāri lietotie medikamenti. „Aptuveni 99% preparātu, ko mēs iedzeram, tiek metabolizēti tieši aknās. Tāpēc potenciāli jebkurš medikaments var būt aknām kaitīgs,” skaidro I.Tolmane. „Pētījumi rāda, ka biežāk aknu bojājumus izraisa antibiotikas un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, arī zāles, kuras lieto tuberkulozes, sēnīšu slimību, psihisko slimību ārstēšanai. Statīni aknas bojā reti, bet iespējams tas ir. Pēdējā laikā arvien vairāk Eiropas un ASV pētījumos pierādīts, ka arī uztura bagātinātāji nav nemaz tik nevainīgi – medicīnas žurnālos aprakstīta to toksiskā iedarbība. Turklāt ne vienmēr ir zināms, ko konkrētais uztura bagātinātājs īsti satur. Tāpēc aknu speciālisti uzsver: lai aknas būtu veselas, vairāk jāorientējas uz pārtiku un jācenšas uzņemt nepieciešamās vielas ar dabīgu uzturu.”

Vidējais vecums, kad konstatē taukainas aknas, ir 50 gadi, taču vispār hepatozes biežums pieaug līdz ar gadiem: no 2,6% bērnu vecumā līdz 26% cilvēku 40–50 gadu vecumā. Turklāt taukainas aknas var būt arī cilvēkiem ar normālu ķermeņa masu. „Par laimi, taukainā hepatoze ne vienmēr progresē – ja cilvēks seko līdzi savai veselībai un ievēro ārsta rekomendācijas, ar taukainām aknām var lieliski nodzīvot visu sev paredzēto mūžu,” piebilst Ieva Tolmane. 

Kā izdzīt taukus no aknām?

Pagaidām zinātniekiem nav izdevies radīt medikamentus, ar kuriem varētu aknas attīrīt no taukiem. „Vienīgās zāles pret taukaino hepatozi un steatohepatītu ir veselīgs dzīvesveids,” skaidro hepatoloģe. „Tātad – atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas. Ar pārdomātu uzturu jāpanāk pakāpeniska, lēna liekā svara mazināšana. Pastāv uzskats – lai samazinātu taukaino aknu iekaisumu, svars jāzaudē vismaz par 7%. Taču nedrīkst radikāli badoties un piekopt kampaņveida diētas! Ātrā tievēšana ir taukaino aknu slimības attīstības risks.” Aknām patiks Vidusjūras diēta, kuras pamatā ir augu valsts produkti, zivis, rieksti un olīveļļa. Jāierobežo dzīvnieku izcelsmes tauku un cukura daudzums maltītē. Viens no lielākajiem cukura avotiem ir saldināti dzērieni – tas ir nozīmīgs aptaukošanās iemesls. Tas pats attiecas arī uz cukuru, kas atrodas augļos un ogās, tie jāēd ar mēru. Aknām patīk pilnvērtīgs uzturs, turklāt svarīgi, lai tas ir daudzveidīgs. Proti, lai aknu šūnas aktīvi darbotos, nepieciešamas gan labās nepiesātinātās taukskābes, gan arī ogļhidrāti, ko tām pārstrādāt. Turpretim, ja cilvēks ēd vienveidīgu pārtiku, piemēram, sēž uz kāpostu vai rīsu diētas, daļa aknu šūnu slinko. Aknas “priecāsies” par vairākām kafijas tasītēm dienā – pierādīts, ka kafijas lietošana mazina aknu fibrozes attīstības risku. Lai atbrīvotos no taukiem aknās, neiztiksi arī bez regulārām fiziskām aktivitātēm, vēlams, ar pulsa paātrināšanos. Der gan soļošana, gan lēns skrējiens, braukšana ar velosipēdu, peldēšana, airēšana, ieteicamas regulāras aktīvas pastaigas 3–5 reizes nedēļā vismaz pa pusstundai. Pat tad, ja svars nav kļuvis mazāks, tauku masa fizisko aktivitāšu rezultātā saruks. Tauki ir triglicerīdi, kuri sašķeļas un bēg prom no aknām uz muskuļiem, jo tiem kustoties vajag enerģiju. Fiziski aktīvam cilvēkam steatohepatīta iespējas kļūst stipri mazākas. 

Savukārt, ja cilvēkam ir cukura diabēts, viņam noteikti jālieto ārsta nozīmētie medikamenti. Tas ir ļoti svarīgi arī aknu veselībai. Šādā veidā, kamēr aknās vēl nav izveidojušies saistaudi, var panākt, lai taukainā hepatoze neprogresē. 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka visbiežāk ar jautājumiem par aknu veselību aptiekā vēršas tie klienti, kas lieto daudz medikamentus. Tāpat interese par aknu veselību palielinās pirms lielākiem svētkiem, piemēram, Ziemassvētkiem, Jāņiem vai Jaunā gada, kad ir ieplānots atpūsties ar bagātīgi klātu galdu un lielāku alkohola patēriņu. No ārstniecības augiem aknu veselībai visplašāk lieto mārdadzi, pieneni un artišoku. Arī  garšviela kurkuma ļoti labi  kavē tauku uzkrāšanos aknās. 

Farmaceite atgādina, ka ikvienam ir noderīgi padomāt par aknu veselību, piekopjot veselīgu dzīvesveidu un cenšoties pēc iespējas atteikties un mazināt neveselīgos ieradumus. Tāpat jāņem vērā arī iedzimtības faktori, tā saucamā ģenētika. 

Aknas ir spēcīgs un organismam ārkārtīgi nozīmīgs orgāns ar daudzām funkcijām. Viss, ko ēdam un dzeram, iziet caur aknām! Tomēr, lai cik stipras ir aknas, tās ir iespējams “sabojāt”. Kādi rādītāji asins analīzēs liecina par aknu veselības problēmām?

Kāpēc veikt analīzes?

“Ar laboratorisko izmeklējumu palīdzību var noteikt, kur lokalizējas vai sāk veidoties patoloģiskas izmaiņas,” teic Jeļena Storoženko, RSU Infektoloģijas katedras asociētā profesore, “Centrālās laboratorijas” valdes locekle.

Aknas sastāv no aknu šūnām – hepatocītiem, kas ražo dažādus fermentus. Asins analīžu nosūtījumā redzamie marķieri ALAT un ASAT ir fermenti, kas svarīgi organisma enerģijai. “Ja, piemēram, cilvēkam ir vīrusa hepatīts vai toksisks hepatīts, vai mainās kādi metabolie procesi, sāk “buntoties” hepatocīti – tie izmainās strukturāli un caur šūnu membrānu iziet vairāk fermentu, līdz ar to asinīs parādās vairāk ALAT vai ASAT.” 

Kas tie tādi ALAT, ASAT?

“ALAT (ferments alanīnaminotransferāze) atrodams daudzos audos, bet visaugstākais tā līmenis ir aknu un nieru audos. Šis starpšūnu enzīms tiek izdalīts asinsritē, ja ir audu bojājumi. Ievērojami paaugstināts ALAT līmenis serumā var būt saistīts ar daudzām aknu slimībām. ALAT ir specifisks marķieris, piemēram, tieši vīrusa hepatītu gadījumā un korelē ar procesa smagumu. 

Savukārt ASAT (aspartātaminotransferāze) ir ferments, kas galvenokārt atrodas aknu, sirds, muskuļu un nieru audos. Var noteikt divus ASAT izoenzīmus: citoplazmatisko un mitohondriālo. Mitohondriālo kopā ar citplazmatisko var noteikt pacientiem ar koronārām un hepatobiliārās sistēmas slimībām.

Tā kā ASAT atrodas ne tikai aknu šūnās, bet arī miokarda šūnās, tas nav tik cieši saistīts ar aknu patoloģijas procesiem kā ALAT, reaģē lēnāk un neiet kopā ar aknu procesu dinamiku. Tai pat laikā tas ir labs marķieris, piemēram, akūta alkohola hepatīta diagnostikai. 

Nododot asins analīzes laboratoriskai izmeklēšanai, analīžu lapā noteikti vajadzētu atzīmēt arī ALAT un ASAT,” saka Jeļena Storoženko un atgādina, kā pareizi sagatavoties analīžu nodošanai. “Pēdējai maltītei vajadzētu būt vismaz astoņas stundas pirms asins analīžu nodošanas. Svarīgi arī, lai vismaz pusstundu pirms tam nebūtu veiktas fiziskas aktivitātes.”

Ko vēl var uzzināt par aknu funkcionēšanu, veicot analīzes?

Gan ALAT, gan citi rādītāji var atklāt, kas notiek ar aknu hepatocītiem. 

“Svarīga viela, kas izdalās un nonāk gremošanas traktā, ir žults. Ja ir problēmas ar žults veidošanos vai izvadi, var skatīties arī citus rādītājus, piemēram, bilirubīnu vai sārmaino fosfatāzi, vai gamma-glutamiltransferāzi, kas atklās, kas notiek ar žults ražošanu un izdalīšanos. Var apskatīt arī iekaisuma marķierus, dažādas nespecifiskas un autoimūnas antivielas, un secināt, kāds tieši ir iekaisuma process. 

Ja jau ir aknu fibroze vai ciroze un hepatocīti nevar izdzīvot, būs jāpārbauda citi rādītāji,” skaidro Jeļena Storoženko un papildina, ka laboratorisko izmeklējumu informatīvā bāze ir visai plaša – ja cilvēks ar kādu simptomu dodas pie ģimenes ārsta, un ārsts norīko veikt pilnu asins ainu, papildus atzīmējot arī ALAT un ASAT, var konstatēt, piemēram, anēmiju, kurā ir iesaistītas aknas, jo aknas ir kā depo, kur mīt pamatvielas hemoglobīnam – feritīns, dzelzs un citi elementi, B12 vitamīns, D un E vitamīni. Ar aknām ir saistīta visa sintēze, koagulācijas faktori, glikozes regulācija, lipīdi.

Var meklēt arī antivielas

Jeļena Storoženko norāda, ka kā skrīninga testu var skatīt arī, piemēram, antivielas pret C hepatītu (anti HCV): “Dažreiz cilvēks pārslimo nediagnosticētu C hepatītu un pat nezina, ka viņam bijusi šī slimība. Laboratoriski meklējot antivielas, var noteikt, vai pacientam ir akūta, hroniska vai kādreiz pārslimota C hepatīta forma. Jāņem vērā, ka aptuveni 2-2,5 procentiem populācijas varētu būt neidentificēti vīrusa hepatīti.” 

Uz laboratoriju ar nosūtījumu vai bez tā

Vislabāk, protams, doties uz laboratoriju nodot asins analīzes ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu, kurā atzīmēti visi nepieciešamie marķieri, lai ārsts iegūtu pilnīgāko informāciju par sava pacienta veselības stāvokli. Tomēr pastāv iespēja nodot analīzes arī bez nosūtījuma. Tiesa, šādā gadījumā paliek atklāts jautājums, vai iegūtie rezultāti ir saprotami un kā tie tiks “tulkoti”. 

“Pašiem noteikti nevajadzētu interpretēt analīžu rezultātus, bet gan konsultēties ar ārstu, jo, lai arī laboratorijas atbildē ir redzami katra rādītāja references intervāli, kuros rezultāts vai nu iekļaujas vai nē, dažkārt neliels kāda rādītāja palielinājums vēl obligāti neliecina par pataloģiju. Tai pat laikā ir gadījumi, kad aknu rādītāji ir normas robežās, taču turpmākie izmeklējumi atklāj kādu aknu slimību. Katrs organisms ir individuāls, un nereti konkrētā cilvēka rādītāji neiekļaujas vispārpieņemtajos references intervālos,” uzsver Jeļena Storoženko.

SIA „Centrālā laboratorija” pieņem analīzes 84 filiālēs, kas atrodas visā Latvijā. Laboratorijā strādā vairāk nekā 650 darbinieku. 

Uzņēmuma darbība novērtēta, valdes priekšsēdētājai Stellai Lapiņai piešķirot LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā.