Kuram gan nav gadījies savā zāļu kastē uziet medikamentu vai uztura bagātinātāju, kam beidzies derīguma termiņš? Vai drīkst to lietot? Ja nē – kā atbrīvoties? Pirmā doma, iespējams, ir noskalot zāles kanalizācijā. Taču saprātīgs cilvēks atturēsies šādi rīkoties.

Farmaceiti ik pa laikam pievērš sabiedrības uzmanību šai problēmai un aicina iedzīvotājus ar medikamentiem rīkoties apdomīgi un pareizi – lietot zāles, sekojot ārsta norādījumiem, nelietot tās nekontrolēti, nekādā ziņā nelietot zāles, kurām beidzies derīguma termiņš un šādus medikamentus nodot drošai utilizācijai. 

Kāpēc nelietot zāles pēc derīguma termiņa beigām?

“Lietojot zāles, kurām beidzies derīguma termiņš, vienmēr pastāv risks, ka tām vai nu nebūs vēlamā ārstnieciskā efekta, vai arī tās būs kaitīgas veselībai,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

“Šādu medikamentu lietošanas sekas var būt, piemēram, alerģiska reakcija, saindēšanās, infekcijas pastiprināšanās, sirds mazspējas attīstība, redzes traucējumi un citas. Tāpēc bez vilcināšanās ir jāatbrīvojas no aptiekas produktiem, kam beidzies derīguma termiņš, turklāt tas jādara tā, lai nekaitētu sev un videi.”

Pa kanalizāciju – uz upēm

Izmetot zāles sadzīves atkritumos, pastāv reāls risks, ka tās var nonākt rokās bērniem, kuri neapzinās briesmas un krāsainās tabletītes “pagaršo”, vai arī ar tām saindējas dzīvnieki. Ja medikamenti tiek noskaloti  kanalizācijas sistēmā, to sastāvā esošās ķīmiskās vielas piesārņo virszemes ūdeņus un var nonākt dzīvnieku un cilvēku barības ķēdē.

Jūnijā publiskotā aktuālā informācija liecina, ka daudzviet medikamentu aktīvo vielu daudzums notekūdeņos, kā arī Latvijas un Lietuvas upēs un ūdenstilpēs ir tuvu vai pārsniedz koncentrāciju, kas tiek uzskatīta par videi drošu. Eiropas Savienības (ES) projekta Kurzemes plānošanas reģiona projekta MEDWwater ietvaros arī iepriekš tika veikti mērījumi, kas uzrādīja satraucošu situāciju ar zāļu koncentrāciju gan augsnē, gan notekūdeņos. Pētījumu centra SKDS 2021.gadā veiktās aptaujas dati liecināja, ka tikai 13% Latvijas iedzīvotāju nodod nederīgas zāles aptiekās to pareizai utilizācijai.

“Nokļūstot vidē, zāles var piesārņot ūdeni un augsni, izraisīt dzīvnieku un augu hormonālās izmaiņas un mutācijas. Zāles Latvijā tiek klasificētas kā bīstamie atkritumi, un tas jāņem vērā ikvienam,” uzsver farmaceite.

Pagaidām nav pietiekami efektīvu tehnoloģiju, kas varētu attīrīt ūdeni no farmaceitiskajiem preparātiem. Pērn zinātnieki Latvijā pārbaudīja notekūdeņus un upes un identificēja 25 ārstnieciskas vielas, tostarp pretsāpju līdzekļus un antibiotikas. Paraugos tika atklāts ievērojams ibuprofēna, diklofenaka un paracetamola aktīvo vielu pārpalikums. Konstatēta arī klātesamība daudzām zālēm, kas paredzētas sirds un asinsrites slimību ārstēšanai un cukura līmeņa pazemināšanai asinīs. 

“Šajā jautājuma nevar būt dažādi viedokļi – mūsu pašu interesēs ir saprast vielu aprites likumsakarības, nebūt slinkiem un visus farmaceitiskos preparātus, kam beidzies derīguma termiņš, nodot utilizācijai,” saka Ērika Pētersone.

Revīzija mājas aptieciņā 

“Jāsāk ar revīziju mājas aptieciņā vismaz reizi pusgadā, labāk – reizi trijos mēnešos. Rūpīgi jāapskata sakrājušies medikamenti, uztura bagātinātāji un jāatbrīvojas ne tikai no zālēm, kam beidzies derīguma termiņš, bet arī no tām, kam mainījusies krāsa, forma, tekstūra (piemēram, tabletes ir sadrupušas, saplaisājušas) vai smarža kļuvusi citāda, nepatīkama. Veicot šādu „auditu”, iesaku pievērst pastiprinātu uzmanību arī tam, cik ilgi pēc iepakojuma atvēršanas medikaments ir uzglabāts, jo daudziem medikamentiem ir tieši šāds derīguma ierobežojums un zāļu instrukcijās tas parasti ir norādīts. Piemēram, dažādiem acu vai ausu pilieniem derīguma termiņš pēc atvēršanas var būt gan mēnesi, gan tikai pāris nedēļu. Ērtāk būs orientēties, ja uz iepakojuma uzrakstīsiet datumu, kurā šo medikamentu atvērāt.”

Ražotāji vienmēr uzstāj, ka zāles un citus aptieku produktus ir svarīgi uzglabāt tieši tā, ka norādīts instrukcijā. Ja konkrētais medikaments ir jāglabā ledusskapī, to nedrīkst turēt istabas temperatūrā vai citos apstākļos. Tad zāles kļūst nelietojamas un tām ir tikai viens ceļš – utilizācija.

Farmaceite stāsta, ka atšķiras arī tēju drogu uzglabāšanas rekomendācijas. Piemēram, augu ziedu drogas būs derīgi līdz 12 mēnešiem, lapas – līdz 18 mēnešiem, sēklas – līdz 36 mēnešiem, augu saknes un mizas var uzglabāt un lietot divus, trīs gadus. Taču arī šī informācija konkrētam produktam ir jāmeklē uz iepakojuma.

Farmaceite mudina: “Noteikti saglabājiet instrukcijas visām zālēm, kuras iegādājaties aptiekā! Līdztekus lietošanas devām un kontrindikācijām tur būs norādīti zāļu uzglabāšanas apstākļi – temperatūra un apgaismojums (parasti zāles jāglabā tumšā vietā). Ja instrukcija šķiet nesaprotama, droši uzdodiet šos jautājumus farmaceitiem!”

Kā pareizi utilizēt zāles?

“Apzinoties riskus un tīras vides saglabāšanas nozīmi, farmaceitiskos preparātus bez maksas var nodot utilizācijai aptiekās, kas brīvprātīgi ir uzņēmušās savākšanas pienākumu. “Mēness aptieku” adreses, kas piedāvā šādu iespēju, var atrast www.menessaptieka.lv/aptiekas  mājas lapā. Tur atzīmētas arī vietas, kur pieņem ne tikai zāles, bet arī dzīvsudraba (un citus) termometrus, vitamīnus un uztura bagātinātājus. Uzzināt, vai dzīvesvietai tuvākajā aptiekā šāds pakalpojums ir pieejams, var arī piezvanot uz aptieku. Vērojams, ka iedzīvotāji aizvien vairāk izprot šādas rīcības nozīmi, un šogad „Mēness aptiekās”  jau nodotas 3,8 tonnas nederīgo medikamentu. Visvairāk – vienā mēnesī vairāk par vienu tonnu – šogad nederīgos medikamentus uz „Mēness aptieku” iedzīvotāji nogādājuši maijā. 

Nederīgās zāles uz aptieku jānogādā polietilēna maisiņā. Pirms tam tās izņem no kartona kastītēm. Tabletes un kapsulas nav jāizloba no blisteriem. Mikstūras, tinktūras, pilienus nevajag kaut kur pārliet, tās jāieliek maisiņā oriģinālajos traukos. Tas pats attiecas uz ziedēm.

Noteikti iesaku atbrīvoties arī no vecā dzīvsudraba termometra, vēlams, vēl pirms tas ir saplīsis,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām. 

Ja vien vasaras plānos neietilpst pavadīt laiku izolēti četrās sienās, sastapšanās ar kādu knisli, ir teju neizbēgama. Kā rīkoties, ja piesūkusies ērce, kā mazināt niezi un citus nepatīkamos simptomus pēc bites, lapsenes dzēliena vai odu kodumiem, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

“Arī aptiekā pircēji bieži jautā pēc visefektīvākā līdzekļa, kas aizbiedē odus un atvaira ērces. Tāda viena vislabākā līdzekļa nav, piedāvājums ir gana plašs – katram jāizvēlas sev visatbilstošākais preparāts kukaiņu atvairīšanai, bet gadījumā, ja odiem, ērcēm vai lapsenēm esat kritis par upuri, pa rokai jābūt kādai ziedei, kas mazina alerģisku reakciju, antihistamīna līdzeklim, ledusskapī – kaut kam vēsam, ko izmantot kā kompresi tūskas un niezes mazināšanai,” norāda aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Ja iekodusi ērce

Ērci ne dzird un ne vienmēr uzreiz arī pamana – gadās, ka pat cilvēks, kurš devies dabā pārdomāti saģērbies gaišas krāsas apģērbā un rūpīgi salicis bikšu staru galus zeķēs, no pļavas atgriežas ar ērci, kas lielākoties piesūcas tajās ķermeņa zonās, kur āda ir visplānākā – padusēs, cirkšņos. Atšķirībā no odiem, ērces nevienam pakaļ nedzenas, bet gaida savu upuri un, sajūtot tā tuvumu pēc siltuma, vienkārši krīt, pieķeras, piesūcas ādai, lai uzsāktu baroties. Lielākoties ērces mīt zālē, sīkos krūmiņos vai zaros, kas nav augstāki par vienu metru. Taču arī tad, ja tiek konstatēts, ka ir piesūkusies ērce, tas vēl nav iemesls steigties uz slimnīcu vai pie ārsta. Pirmais uzdevums ir ērci uzmanīgi izņemt, ieteicams izmantot ērču izņemšanai speciāli domāto pinceti, satverot ērces galviņu pēc iespējas tuvāk ādai, un ar rotējošām kustībām, gluži kā skrūvējot skrūvi, censties kukaini izņemt. “Kamēr ērce vēl ir piesūkusies ādai, nekādā gadījumā tai virsū nedrīkst liet spirtu, ēteriskās eļļas vai smērēt sviestu, jo šo vielu ietekmē ērce sāks smakt un atvems vēl lielāku daudzumu šķidruma, kas satur borēlijas. Pēc ērces noņemšanas, koduma vietu var apstrādāt ar kādu dezinfekcijas līdzekli, piemēram, 70% spirtu vai joda tinktūru,” iesaka Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Tālākā rīcība pēc ērces noņemšanas: 

• turpmākās divas nedēļas jāseko līdzi savam veselības stāvoklim, jāvēro, vai uz ādas neparādās tipiskais apsārtums (eritēma), kas var liecināt par Laimas slimību. Ja tādu novēro, jāvēršas pie ārsta un jāuzsāk terapija; 
• ir iespēja ērci nodot laboratorijā un pārbaudīt, vai tā nav bijusi inficēta ar borēlijām, vai nav ērču encefalīta nēsātāja. Gadījumā, ja cilvēks ir vakcinējies pret ērču encefalītu, ērces pārbaudīšanai laboratorijā lielas nozīmes nav, jo, pirmkārt, vakcinācija nodrošina imunitāti pret saslimšanu ar encefalītu, otrkārt, pat, ja konstatēs, ka ērce bijusi inficēta ar borēlijām, ieteikums jebkurā situācijā būs viens un tas pats – vērot savu pašsajūtu un veselību, bet pie ārsta vērsties tikai situācijā, ja pamana uz ādas Laimas boreliozei raksturīgo eritēmu. Turklāt arī tad, ja laboratorijā konstatē, ka ērce bijusi inficēta ar borēlijām, tas vēl nenozīmē, ka cilvēks noteikti saslims;
• pēc ērces noņemšanas ieteicams vairāk piedomāt pie dzīvesveida, lai nenovājinātu imunitāti – ir jāizguļas, jāizvairās no stresa un pārāk intensīvām fiziskām slodzēm, jālieto C vitamīns, augļi, ogas, jāuzņem pietiekami daudz šķidruma.

Ja iekodusi lapsene vai bite

Pirmais, kam jāpievērš uzmanība – jāvēro vai neparādās smaga alerģiska reakcija, kas izpaužas ar apgrūtinātu elpošanu, sirdsklauvēm, tūsku. Ja pamana šīs pazīmes, ieteicams nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības. “Pat tad, ja izteiktas alerģiskas reakcijas nav, neliels pietūkums pēc lapsenes vai bites dzēliena var saglabāties no trīs dienām līdz pat nedēļai. Par to nebūtu jāuztraucas, bet pēc padoma pie ārsta jāvēršas, ja vēl pēc nedēļas tūska nemazinās vai koduma vietā parādās sastrutojums, kas var liecināt par infekciju,” iesaka Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Rīcība pēc bites vai lapsenes dzēliena:

• ir ļoti svarīgi izņemt kukaiņa dzeloni tā, lai netiktu saspiests indes maiss un organismā neieplūstu vēl vairāk indes. Ja dzeloni neizdodas izņemt ar pinceti, tad sadzelto vietu var mērcēt sālsūdenī. Nekādā gadījumā koduma vietai nevajag likt spiedošus pārsējus, degvīna kompreses vai censties indi izspiest. Tas tikai palielina infekcijas risku. Labāk izmantot vēsas kompreses, kas palīdz mazināt tūsku;
• kad no dzeloņa izdevies atbrīvoties, sadzelto vietu apstrādā ar dezinficējošu, spirtu saturošu šķīdumu vai vāju etiķūdens šķīdumu. Tūskas mazināšanai noderēs vēsas kompreses, var izmantot saldētas ogas, ko ieliek maisiņā, bet maisiņam apkārt dvieli. Nekādā gadījumā nevajadzētu ķerties klāt Ērikonkuļa metodei kā filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, liekot klāt bites sadzeltajai vietai vēsu melnzemi – tas tikai palielinās infekcijas risku. Labāk izmantot krēmus vai gēlus, kas atvēsina un iedarbojas nomierinoši. Arī krēmi, kuru sastāvā ir antihistamīna preparāti, būs efektīvi, nomierinās, mazinās niezi un alerģiskas izpausmes uz ādas;
• sadzeltā roka vai kāja jāpaceļ augstāk, jāuzliek tai vēsa komprese, lai šajā zonā tiek sašaurināti asinsvadi, kas kavēs indes izplatīšanos organismā un apturēs tūskas veidošanos;
• koduma vietai var uzklāt kādu antihistamīna gēlu vai iedzert antihistamīna preparātu tableti, lai mazinātu niezi un citas iespējamas alerģiskas izpausmes;
• ja pēc lapsenes vai bites dzēliena kļūst grūti elpot, reibst vai sāp galva, paātrinās sirdsdarbība, parādās izteikta tūska, pietūkst lūpas, mēle, rīkle, tas liecina par smagu alerģisku reakciju. Ieteicams nekavējoties zvanīt Neatliekamajai medicīniskai palīdzībai vai vērsties tuvākajā medpunktā. Izteikta reakcija uz bites vai lapseņu dzēlieniem var būt arī ģenētiski noteikta;
• cilvēkiem, kuriem bites vai lapsenes dzēliens jau reiz ir izraisījis smagu alerģisku reakciju, jānodrošinās ar ārsta izrakstītām adrenalīna injekcijām, ko tur pa rokai gadījumiem, ja kādreiz atkal nākas sastapties ar dzeļošo kaitnieku un laikus varētu izvairīties no smagas, dzīvībai bīstamas reakcijas.

Ja sakoduši odi

Reizēm joko, ka odi ir vienīgie, kuri spēj pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir. Taisnība – odi nav sevišķi izvēlīgi, lai gan uzskata, ka tos vairāk vilina cilvēki ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, otrās asins grupas īpašnieki, kā arī tie, kuriem ir augstāka ķermeņa temperatūra, tātad – vīriešus, sportistus, tos, kuri lietojuši alkoholiskos dzērienus. No odiem izvairīties patiešām ir sarežģīti, jo tie jau no 50 m attāluma spēj sajust ogļskābo gāzi, ko izdalām elpojot. Tātad, sākotnēji jādara viss, lai nepieļautu odu uzbrukumu. “Gan odu, gan ērču aizbaidīšanai noderēs līdzekļi, kuru sastāvā ir piparmētru, tējas koka, eikalipta vai krustnagliņu ēteriskās eļļas. Uzklājot līdzekli, jālasa, kas rakstīts instrukcijā – cik ilgu laiku turpinās tā iedarbība un kad līdzeklis jālieto atkārtoti, lai turētu kukaiņus pa gabalu. Nav viena līdzekļa vai viena aromāta, kas ar garantiju aizbaida visus odus – jātestē un jāmeklē savs efektīvākais preparāts. Līdzekļi odu atbaidīšanai parasti darbojas spēcīgāk un ilgāk, bet līdzekļi pret ērcēm jāuzklāj biežāk,” uzsver Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Kā rīkoties, ja no odiem nav izdevies izvairīties:

• ņemot vērā, ka odi neizdala nekādu indi, to dzēlieni arī nevar izraisīt smagas alerģiskas reakcijas vai anafilaktisko šoku. Šajā gadījumā vairāk jāuztraucas par ādas infekcijām, kas var rasties niezes rezultātā, pārmērīgi kasot sakosto vietu. Niezes mazināšanai noderēs kāda atvēsinoša vai nomierinoša ziede, arī kāds no līdzekļiem, kuru sastāvā ir skuju ekstrakts vai cinks. Ja nekas no tā nepalīdz, var lietot antihistamīna preparātus, kas novērš alerģisku reakciju – tūsku, niezi, apsārtumu, kas radies pēc kukaiņa koduma. Taču antihistamīna preparāti nereti izraisa miegainību, iedarbojas nomierinoši, tāpēc ieteicams pārliecināties, vai pēc zāļu lietošanas ir droši sēsties pie stūres;
• odu sakosto vietu var nomierināt ar vēsu kompresi, jo aukstums mazina niezi. Šo vietu ieteicams arī dezinficēt. Ja dezinfekcijai izvēlas līdzekli, tam būs divējāda iedarbība – gan atvēsinās, gan dezinficēs.

Kas jāievēro īpaši vasaras periodā?

Neatkarīgi no tā, vai iekodis ods, ērce, sadzēlusi lapsene vai bite, kamēr vērojama alerģiska reakcija ar niezi un tūsku ap koduma vietu, ieteicams atturēties no sauļošanās vai karsēšanās vannā – tas alerģisko reakciju var pastiprināt.