Sešgadīgo Anastasiju Kņazevu daudzi cilvēki pasaulē uzskata par skaistāko meiteni. Par to, ka interese par viņu ir, liecina arī tas, ka viņas Instagram kontam ir gandrīz pus miljons sekotāju.
Meitene ar savu „lelles ārieni” un izteikti zilajām acīm jau ir kļuvusi par pasaulē pieprasītu modeli. Taču viņas karjera sākās jau 2015.gadā, kad viņa bija tikai četrus gadus jauna.
Taču, neraugoties uz to, ka viņas darbiem ir daudz fanu, daudzi cilvēki arī pārmet mammai to, ka bērnam fotosesijās tiek uzklāta liela grima kārta, kā arī to, ka šādā veidā viņa savu bērnu pakļauj briesmām.
Nebūt nav svarīgi, kas sievietei ir mugurā un cik spilgts ir viņas grims – ir sievietes, kuras arī bez visa tā mirdz spožāk par citām un izstaro seksapīlu. Kuru zodiaka zīmju pārstāves tās ir?
Lai arī ikdienā dziedātāja Elza Rozentāle priekšroku dod vienkāršam un ērtam apģērbam, uz skatuves māksliniece izvēlas krāšņus Latvijas jauno modes mākslinieku darinātus tērpus. Arī uz Ķīpsalas skatuves Rīgas Ziemassvētku koncertā 25. un 26. decembrī Elza Rozentāle kāps Latvijas dizaineru šūtās kleitās.
“Mūsu modes dizaineri ne ar ko nav sliktāki par ārzemju. Viņu darbi ir jārāda un jāpopularizē, tādēļ savos koncertos ar prieku to daru,” norāda dziedātāja Elza Rozentāle. Viens no viņas mīļākajiem tērpiem ir Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura 4. kursa studentes Annas Gulbes radīts balts, ekstravagants kostīmiņš – šortu kleitiņa. “Tas bija ļoti romantisks tēls ar Dāvida portreta skulptūru. Ļoti, ļoti patīk šis tērps!” atceras dziedātāja.
Arī Rīgas Ziemassvētku koncertā viens no Elzas Rozentāles tērpiem būs Annas Gulbes darināts – koši sarkana kleita no pavasara kolekcijas “Trilium”, kas pirmoreiz plašākai publikai tika izrādīta ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas modes skatē. “Sarkanā kleita ir ļoti skaista. Liela, spilgta, plīvojoša! Ziemassvētku brīnumam atbilstoša! Turklāt sarkanā krāsa man patīk un piestāv. It īpaši uz skatuves,” stāsta Elza un piebilst: “Tā kā man ir iespēja uz skatuves kāpt sapucētai, skaisti uzkrāsotai, safrizētai un saģērbtai, tad ikdienā es izvēlos ērtas drēbes – džinsus un džemperus ziemā, bet vieglas kleitiņas – vasarā. Man patīk arī kedas un laiviņas.”
Attēls: Gatis Gierts
“Elzai ir savs stils, taču mani priecē tas, ka viņa ir gatava eksperimentēt. Viņa labprāt akceptē manas idejas, kuras realizējam, izmantojot tieši jauno Latvijas modes dizaineru un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu – Ditas Enikovas, Sandas Feldbergas, Annas Gulbes, Ksenijas Belcas-Besleres, Anetes Elizabetes Kasparsones, Elīnas Baltaces, kā arī “Savdaba” jeb Mārītes Rudzātes, Santas Aulmanes, Melānijas Vilkas, zīmolu “BAVI” un “BRA1NBOW” veikumu,” stāsta modes dizainere un stiliste Anete Agnete Krišjanova, kas jau turpat četrus gadus veido dziedātājas skatuvisko tēlu.
Lai realizētu visas ieceres ar to, kas ir pašas dziedātājas skapī, – nepietiek, tādēļ talkā tiek ņemta stiliste, draugi un palīgi. “Anete ir smaidīgākais cilvēks uz zemeslodes un mans draugs. Viņa man ir šuvusi un meklējusi koncerttērpus gan koncertiem, kur spožā dīvas kleitā jādzied džeza melodijas, gan tādiem, kur jādzied elektroniska klubu mūzika, paralēli vēl dejojot. Es viņai absolūti uzticos. Turklāt man patīk Anetes mūsdienīgā pieeja klišejisku ideju risināšanā!” atzīst Elza Rozentāle.
Starp citu, Anete Agneta Krišjanova šajā svētku koncertā palīdzēs apģērbt ne vien Elzu Rozentāli, bet arī sapucēs pārējos koncerta dalībniekus. Ja vēlies to visu redzēt un dzirdēt – nāc uz Rīgas Ziemassvētku koncertu 25. un 26. decembrī!
Svētku koncertos Ķīpsalā uzstāsies arī mūziķis Andris Ērglis, iemīļotais dziedātājs Gunārs Kalniņš un slavenās zviedru vokālās grupas “The Real Group” dziedātājs Jānis Strazdiņš. Koncertos uzstāsies arī Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, vokālā grupa “Schola Cantorum Riga”, instrumentālā grupa un kamerorķestris. Diriģenti – Aira Birziņa un Rūdolfs Bērtiņš.
Koncertā skanēs J. Šipkēvica, J. Lūsēna, U. Prauliņa, A. Grāvera, Z. Muktupāvela, G. Kalniņa, E. Džona, L. Koena u. c. komponistu mūzika.
Mākslinieciskais vadītājs – Rūdolfs Bērtiņš, scenogrāfs – Oskars Dreģis, stila konsultante – Anete Agneta Krišjanova.
Koncertu sākums: 25. decembrī plkst. 17.00, 26. decembrī plkst. 14.00
Es vēlos pastāstīt stāstu no savas dzīves. Par kādu mīlestību, kura dzīvoja tikai manī. Es viņā iemīlējos jau tad, kad viņš to pat nenojauta. Viņš tikai izlikās, bet es ticēju.
Mēs bijām pazīstami jau sen. Bieži redzējām viens otru – kādā pasākumā vai vienkārši uz ielas. Es beidzu skolu un izlēmu, ka jāapgūst arī kāda profesija. Tas bija 4.septembris, kad es devos uz skolu un pēkšņi pa ceļam ieraudzīju Viņu. Viņš sēdēja autoostā un gaidīja. Es nespēju atraut no viņa savu skatienu! Viņš šķita, kā neviens cits – mierīgs, skaists, valdzinošs, kluss… Pienāca autobuss un izrādījās, ka mums galamērķis ir kopīgs.
Mēs aizbraucām līdz skolai un man viss šķita tik dīvains un svešs. Bet, tā kā tur bija arī Viņš, mans skatiens visu laiku viņam sekoja. Es kā muļķīte domāju, ka viņš to nepamana, bet, redz, zināja gan. Man viņš ļoti patika!
Tā nu reiz sanāca, ka viņš man uzrakstīja, bet es atbildēju pavisam neitrāli, lai čats ātrāk beigtos. Bet vēlāk kontaktu atjaunojām un pat satikāmies. Es centos atturēties no šīs mīlestības un vilinājuma, bet viņam izdevās iekļūt manā sirdī. Pēc kāda laika kļuvām par pāri. Jā, laiks, ko pavadījām kopā, bija lielisks, un tagad es atdotu jebko, lai tas nebūtu beidzies. Mūsu starpā arvien biežāk izcēlās strīdi, biežāk dusmojāmies, bet ātri to visu arī aizmirsām.
Es vēl tagad domāju, ka mēs bijām ideāls pāris un sirds dziļumos es viņu vēl joprojām mīlu. Bet es arī zinu to, ka mani viņš nemīlēja…
Mēs izšķīrāmies manis dēļ. Es daudz viņam meloju. Es nekad dzīvē tik daudz nebiju melojusi… Bet, kāda tam nozīme, ja viņam pret mani jūtu tāpat nebija? Viņš meloja, ka mīl mani, kad es to uzzināju, sameloju, ka mīlu citu. Varbūt, ja mūsu ceļi nebūtu šādā veidā šķīrušies, viņš būtu mani iemīlējis… Es tiešām vēlos, lai viņš man piedod visu, ko esmu nodarījusi, un es ceru, ka ar to citu viņš ir laimīgs.
Ko es no šī visa esmu iemācījusies? Nemelo, jo melu dēļ zūd uzticība. Mēģināsi teikt taisnību, bet tev vairs neticēs. Jā, sirds vēl joprojām sāp, bet es priecājos, ka vismaz uz īsu brīdi viņš bija mans…
Autors: Dieviete.lv lasītāja
Padalies ar savu pieredzes stāstu arī Tu! Sūti to uz dieviete@dieviete.lv
Nav noslēpums, ka Latvijā mīt daudz skaistu sieviešu. Tāpēc mēs, sieviešu dzīvesstila portāls Dieviete.lv, esam nolēmuši šo skaistumu celt gaismā, izdodot Dieviete.lv kalendāru 2018.gadam! Esi parliecināta, ka esi piemērota kandidāte kādam no 12 mēnešiem? Tad piesakies!
Kā notiks atlase?
Sievietes iesūtīs skaistāko/interesantāko/labāko fotogrāfiju;
Iesūtītās un apstiprinātās fotogrāfijas iekļūs sociālo tīklu kontu Facebook.com/Dievietelv un Draugiem.lv/Dievietelv balsošanā;
Apkopojot balsojumu, 12 labākās iesūtītās fotogrāfijas tiks iekļautas 2018.gada Dieviete.lv kalendārā.
Kas jādara?
Ja Tev ir vismaz 18 gadi, iesūti fotogrāfiju*, kurā esi redzama Tu;
Pastāsti, kāpēc tieši Tu un Tava fotogrāfija esi piemērota kalendāram;
Pastāsti, kā Tu saproti teicienu „Dieviete-Sieviete”;
Pievieno arī vārdu, uzvārdu, vecumu, kontaktinformāciju un nodarbošanos.
Kalendārā iekļuvušās sievietes dāvanā saņems kalendāru 2018.gadam!
Dieviete.lv – Sievišķība, kurai var pieskarties!
* Atsūtot savu fotogrāfiju, Tu apstiprini, ka tā ir Tava fotogrāfija, un Tu piekrīti, ka portāls Dieviete.lv fotogrāfiju drīkst izmantot un publicēt pēc saviem ieskatiem bez atlīdzības, un autortiesības par fotogrāfiju pāriet portālam Dieviete.lv. Fotogrāfijai ir jābūt augstas izšķirtspējas (tādai, lai var drukāt kalendārā).
Lūkojoties uz lejupslīdošajiem demogrāfiskajiem rādītājiem un izmisīgi cenšoties ko lietas labā darīt, Latvijā tiek atbalstīta bērnu “audzēšanas” politika. Tikai tā nodēvējama esošā sistēma, kas no vecākiem prasa tikai to, lai bērni būtu siltumā un paēduši. Šķiet, aizmirsts, ka bērniem ir nepieciešama arī vecāku mīlestība, uzmanība, sapratne, atbalsts un dzīves gudrība, jo, bērnu “audzējot” vien, vērtības neieaudzināsi! Bērni no sociālā riska ģimenēm par šo skaudro dzīves patiesību mums atgādina katru dienu.
Lai gan vārdu salikums “sociālā riska ģimene” ir sabiedrībā bieži lietots, trūkst vienotas izpratnes par tā nozīmi. Valda stereotips, ka tā tiek apzīmēta ģimene, kas ir nabadzīga. Tomēr sociālais risks nav tikai nabadzība naudas izteiksmē.Nereti tā ir tieši emociju, jūtu, vērtību vai intelektuāla nabadzība. Ja par pamatvajadzību ģimenē tiek uzskatīts “sekss un kotletes”, ir naivi cerēt, ka jaunajai paaudzei primāras būs citas vērtības. Lai to panāktu, būtu jāmaina šo cilvēku vērtīborientācija, kuras pirmos iedīgļus iegūst ģimenē. Mamma ar septiņu klašu izglītību, kurai mācīšanās nekad nav bijusi vērtība, visticamāk nevarēs iemācīt bērnam to, ka izglītība un sevis pilnveidošana ir vērtība.
Strādājot ar sociālā riska ģimenēm, kurās aug bērni, nākas novērot, ka vienas un tās pašas sociālās problēmas atkārtojās vairākās paaudzēs. Bērni ir vecāku spogulis, kurā atbalsojās kā vērtības, tā dzīves paradumi. Ja bērns ģimenē nesaņem beznosacījuma mīlestību, veidojas dziļas emocionālas traumas, un visticamāk arī savām atvasēm šis cilvēks nodos savu vecāku “mantojumu”. Tā tiek pārmantota mazvērtības sajūta un sevis nemīlēšana. Šādi bērni neuzskata savi par vērtību un neko no dzīves negaida, kļūstot par kompleksu māktu pieaugušo, kurš turpina dzīvi, veidojot attiecības kā upuris vai meklējot pats savu upuri.
Meitenes steidz meklēt glābiņu pretējā dzimuma apskāvienos, cerot, ka tas ir princis baltā zirgā, kurš viņu izglābs un nodrošinās saulaino nākotni
Vecāku mīlestības trūkums dzīvē var izpausties dažādi – bērni klaiņo,lieto atkarību izraisošasvielas, cenšas pievērst sev uzmanību ar agresīvu un deviantu uzvedību. No pieredzes varu teikt, ka ļoti bieži, lai aizbēgtu no bezcerīgās realitātes, zēni izvēlas apreibināties ar dažādām vielām. Varbūt pat neizvēlas, vienkārši dzīvē pie tā noved… Savukārt meitenes steidz meklēt glābiņu pretējā dzimuma apskāvienos, cerot, ka tas ir princis baltā zirgā, kurš viņu izglābs un nodrošinās saulaino nākotni. Diemžēl dzīvē bieži vien izrādās pavisam citādāk nekā izsapņots.
Zinu kādu jaunu sievieti, kura bērnībā bija spiesta ilgāku laiku atrasties bērnunamā, jo māte cieta no alkoholisma un mēdza viņu pamest novārtā.Rezultātā viņai uz laiku tika atņemtas aizgādības tiesības. Meitene savu mīļoto iepazina caur vēstulēm, īsziņām un telefonsarunām. Sarakste bija ilgusi divus gadus, un attiecības izveidojās, vīrietim atrodoties ieslodzījuma vietā. Kad jaunietei palika 16, vīrietis tika atbrīvots, un ilgi lolotās jūtas guva piepildījumu. Viņš meitenei bija pirmais, un drīz pieteicās arī kopīgais dēliņš. Tikai grūtniecības laikā meitene uzzināja par vēl kādu “dāvanu”, ko bija atstājis mīļotais – mazulis bija HIV pozitīvs. Tomēr šis stāsts nav tikai par to, cik nežēlīga var izrādīties dzīve bērnam, kurš ģimenē nav saņēmis tik nepieciešamo mīlestību un sirds siltumu. Tas ir arī stāsts par bērnu, kurš audzis ģimenē ar izkropļotām vērtībām un nav saņēmis dzīvei nepieciešamās zināšanas, lai sevi pasargātu.
Par lielu prieku apkārtējiem,neraugoties uz savu rūgto bērnības pieredzi, šī meitene pat savos 17 gados bija laba, rūpīga un mīloša mamma. Diemžēl 19 gadu vecumā atkal iestājās neplānota grūtniecība. Ja rūpēm par pirmo bērniņu viņai pietika spēka un varēšanas, tad ar diviem tik viegli vairs neklājas. Ir jāatceras, ka, katra nākamā bērniņa ienākšana ģimenē samazina māmiņas veiktspēju un ietekmē ģimenes spēju pildīt sociālās funkcijas. Arī labklājīgā ģimenē, piedzimstot bērniņam, ikdienā ienāk papildu rūpes, pienākumi un, protams, arī izdevumi. Ja mana stāsta varonei būtu bijusi pieejama informācija par ģimenes plānošanas metodēm un bezmaksas izsargāšanās līdzekļiem, vismaz viens bērns varētu augt mīlošā ģimenē.
Zināšanu un izpratnes trūkumu jautājumos, kas skar reproduktīvo veselību, labi ilustrē fakts, ka uz jautājumu par izsargāšanās metodēm pārsvarā tiek sniegta atbilde: “Mēs bijām uzmanīgi.”
Var jau teikt, ka tas ir ģimenes, ne valsts pienākums sniegt bērniem zināšanas par reproduktīvo veselību un ģimenes plānošanu, tomēr dzīve pierāda pretējo. Vecākiem pašiem ir ļoti vājas zināšanas paršīm tēmām, un nereti viņiem nav pat vēlmes šos jautājumus skart. Rezultātā 16 gadus veca meiteneno sociālā riska ģimenes, kura bijusi profilaktiskā vizītē pie ginekologa, ir ļoti liels retums.Tāpat regulāri nākas būt par liecinieci situācijai, kad sieviete uz konsultāciju pie ginekologa pirmo reizi aiziet, jau nesot mazuli zem sirds. Zināšanu un izpratnes trūkumu jautājumos, kas skar reproduktīvo veselību, labi ilustrē fakts, ka uz jautājumu par izsargāšanās metodēm pārsvarā tiek sniegta atbilde: “Mēs bijām uzmanīgi.” Vēl satraucošāka ir atbilde par kontracepcijas mērķi – lielākā daļa sociālā riska grupu jauniešu min izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības. Par inficēšanās vai saslimšanas risku pat netiek domāts!
Mūsdienu jaunieši informāciju par savu ķermeni un veselību iegūst valstij neglaimojošā ceļā – “v tuaļetno koridornom obrazovaņije*”, kas tik seksualizētā sabiedrībā, kādā mēs dzīvojam,nav pieļaujami. Dzīvojot šādā vidē, ir liekulīgi moralizēt par tikumību un aizliegt apmācītiem profesionāļiem skolās skaļi runāt par cilvēka ķermeņi, pubertāti un reproduktīvo veselību. Šobrīd visa atbildība tiek uzvelta ģimenei, bet kurš atbildēs to bērnu priekšā kuru vecāki nemāk vai neuzskata par nepieciešamu viņiem šo informāciju sniegt? Kurš atbildēs bērniem, kuri iegūst apšaubāmas kvalitātes informāciju internetā vai no draugiem un rezultātā uz savas ādas izdzīvonepatīkamākās pieaugušo dzīves blaknes? Esmu to vecāku vidū kas uzskata, ka dzimumaudzināšanai skolā ir jābūt obligāti, tomēr arī ģimenē vecākiem ar saviem bērniem ir jārunā. Ja vecāki nejūtas pietiekami kompetenti, tad jārunā plašāk – par visas sabiedrības izglītošanu. Jo zinošāka un drošāka būs mūsu jaunā paaudze, jo mazāk Latvijā būs jauniešu ar negribētu un nelabvēlīgu seksuālo pieredzi. Tas mazinātu kā nevēlamo pusaudžu grūtniecību un abortu, tā arī ar seksuāli transmisīvām slimībām sirgstošo un HIV inficēto skaitu.
*Tualetes un koridora izglītība
Autors: Dace Augustiņa, sociālā darbiniece, sociālā darba maģistre 06.12.2017
Jau pavisam drīz, 16.decembrī, Talsu evaņģēliski luteriskā baznīcā vokālā grupa “LatvianVoices” aizsāks daudzu gaidīto koncerttūri “Mazie, skumjie ziemas svētki”. „Visvairāk man patīk būt ziemā, kad zeme ir sniega baltumā” – tie ir mums visiem labi zināmie vārdi no „Prāta Vētras” populārās dziesmas. „LatvianVoices” piedāvā savu kaverversiju Lauras Jēkabsones aranžijā, mūzikai ieskanoties citās skaņās, ar sievišķīgu pieskārienu, jūtīgumu un sentimentu.
Reizē ar jauno dziesmas “Ziema” ierakstu vokālā grupa „LatvianVoices” aicina uz koncertiem “Mazie, skumjie ziemas svētki” baznīcās un koncertzālēs Talsos, Madonā, Torņakalnā, Ikšķilē, Liepājā. Burvīgas melodijas a cappella skanējumā ļaus klausītājiem sajust cilvēka balss daudzveidību, spēku un arī vieglumu. Latvijas pilsētās skanēs atpazīstamākas un Ziemassvētku laikam tuvākas melodijas, tostarp , „O come, come Emanuel”, „Kalado”, „Mazie, skumjie ziemas svētki”, „See amid the winter snow”, “Circenīša Ziemassvētki”, u.c.
Vokālā grupa “LatvianVoices” Adventa laikā ik gadu svin un atceras savu dzimšanas dienu. 2009. gadā jaunās dziedātājas tika uzaicinātas piedalīties Ziemassvētku koncertos Vācijā, Hamburgā, un šīs koncerttūres dēļ arī tika izveidota meiteņu vokālā grupa. Līdz pat 2016. gadam mākslinieces ik decembri pavadīja Vācijā, sniedzot koncertus kā mazākās un lielākās baznīcās, tā arī prestižās koncertzālēs Hamburgā, Bambergā un citviet. 2016. gadā “LatvianVoices” pirmo reizi Ziemassvētku gaidīšanas laiku pavadīja tepat mājās, uzstājoties ar koncertprogrammu “Mazie, skumjie ziemas svētki”.
Koncerts, kas tika ieskaņots Rīgas Lutera baznīcā (tautā sauktu par Torņkalna baznīcu) 2016. gada 20. decembra vakarā, nu ir izdots albumā “Mazie, skumjie ziemas svētki” un iepazīstina ar grupas dalībnieču orģināldziesmām, kā arī ļauj atpazīt vairākas arhaiskas Ziemassvētku laika melodijas, kas nemanāmi saplūst ar tautas mūziku un ziemas saulgriežu tradīcijām.
Koncerttūre “Mazie, skumjie Ziemassvētki”:
16.decembris plkst. 18.00 Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca
17.decembris plkst. 18.00 Madonas pilsētas kultūras nams
21.decembris plkst. 19.00 Rīgas Lutera baznīca Torņakalnā
23.decembris plkst.18.00 Ikšķiles Svētā Meinarda Ev. Luteriskā baznīcā
25.decembris plkst.18.00 Liepājas koncertzāle LIELAIS DZINTARS
Jo tuvāk ir svētki, jo vairāk gribas izdaiļot arī savus nagus. Daudzas sievietes alkst pēc kaut kā ziemīga un svētkiem atbilstoša – ar spīguļiem, sniegpārsliņām, dimantiņiem, reljefiem, ziemas dabas krāsām vai tieši otrādi – spilgtos, svētkiem atbilstošos toņos. Ideju un variantu ir daudz!
Ne tikai par dzelzs nozīmi, bet arī par tā trūkumu organismā un nepietiekamības izraisītajām sekām veselības aprūpes speciālisti ir diskutējuši daudz. Visi kā viens norāda, cik svarīgi ir pievērst uzmanību dzelzs pietiekamai uzņemšanai, kā arī ik pa laikam nodot analīzes, lai pārbaudītu dzelzs rezerves. Kādēļ organismam dzelzs ir tik ļoti nepieciešama un ko var izraisīt tās trūkums? Atbildes sniedz Euroaptiekas farmaceite Ieva Zvagule.
“Dzelzs mūsu organismā nodrošina ārkārtīgi svarīgu funkciju – skābekļa transportu uz audiem un ogļskābās gāzes transportu no audiem. Dzelzs eritrocītos jeb sarkanajos asins ķermenīšos veido hemoglobīnu – vielu, kas skābekli no plaušām nogādā organisma šūnās un arī piešķir asinīm raksturīgo sarkano krāsu. Ja organismā dzelzs pietrūkst, var rasties skābekļa apmaiņas traucējumi, kas rezultējas ilgstošā nogurumā, miegainībā un citos blakusefektos, bet nopietnākos gadījumos pat anēmijā,” norāda Ieva Zvagule.
Kā rodas anēmija?
Anēmija ir tādas izmaiņas asins sastāvā, kuru rezultātā samazinās vai nu sarkano asins ķermenīšu, vai tajos esošā hemoglobīna – dzelzi saturoša proteīna – daudzums. Kad tie samazinās, asinīs aptrūkstas “transporta vienību”, kas ir atbildīgas par to, lai skābeklis pietiekamā daudzumā tiktu nogādāts visur, kur organismā tas ir nepieciešams.
Tomēr, kā skaidro farmaceite, anēmija pati par sevi nav pamata diagnoze. “Tā ir ziņnese par kādu citu organismā noritošu procesu, kas rada arī anēmiju, tādēļ to nedrīkst atstāt neizmeklētu vai neārstētu. Turklāt visbiežāk mazasinība jeb anēmija ir hroniska. Tas nozīmē, ka eritrocītu vai hemoglobīna zudums ir mērens un organisms to spēj daļēji kompensēt, tādējādi izpausmes nav krasas un bieži vien dzelzs trūkumu sākotnēji nemaz nemanām,” stāsta Ieva Zvagule.
Dzelzs – īpaši svarīga sievietēm, veģetāriešiem un vegāniem
Diemžēl sievietes dzelzs deficīta anēmija piemeklē daudz biežāk, jo to var izraisīt ikmēneša menstruācijas, kuru laikā notiek pastiprināts asins zudums, tādējādi organismā tiek izsmeltas dzelzs rezerves. Arī plānojot grūtniecību, ir nepieciešams uzkrāt dzelzs rezerves, jo no tā ir atkarīga mazuļa pareiza attīstība. Sievietēm šos jautājumus ieteicams pārrunāt ar savu ginekologu vai ģimenes ārstu.
Arī veģetāriešiem un vegāniem, kuri neēd gaļu vai ēd to ļoti ierobežotā daudzumā, jāpievērš uzmanība dzelzs uzņemšanai. Lai saglabātu labu veselību, gaļas neēdājiem jāziedo laiks ļoti rūpīgai ēdienkartes plānošanai, vēršot uzmanību pietiekamai vajadzīgo uzturvielu, tai skaitā dzelzs, uzņemšanai. Dzelzs atrodama augu valsts produktos, piemēram, spinātos vai sparģeļos, bet augu valsts produktos ir arī dažādas vielas, kas, savelkot kuņģa gļotādu, traucē dzelzij uzsūkties. Turklāt augu valsts produktos dzelzs ir trīsvērtīga, un cilvēka organisms spēj uzņemt tikai 5–10% no tās. Gaļā dzelzs ir divvērtīga un uzsūcas organismā labāk – no tās tiek uzņemts pat vairāk nekā 30%.
Deficīta novēršana
Dzelzs deficītu mazinās atbilstoša pārtikas produktu izvēle. Mūsu organismam tik nepieciešamo dzelzi satur vairāki augu valsts produkti, piemēram, spināti, brokoļi, kartupeļi, tomāti, ķirbji un to sēklas, visu veidu pupiņas, zirņi, lēcas, dārzeņi ar tumšām lapām, piemēram, bietes, kale kāposti, sparģeļi, pētersīļi. Bagātīgi dzelzs avoti ir arī rieksti, ogas (zemenes, upenes), augļi (granātāboli, aprikozes, plūmes) un to sulas. Dzelzi saturošie dzīvnieku valsts produkti ir liesa liellopu, cūkas, jēra un teļa gaļa, putnu gaļa, arī zivis un vēžveidīgie. Tieši gaļas produktos esošā dzelzs organismā uzsūcas vislabāk, bet, lai to vēl vairāk veicinātu, nepieciešams papildus uzņemt C grupas vitamīnus, ko satur, piemēram, citrusaugļi.
“Tomēr jau esošu mazasinību jeb anēmiju parasti ar diētu vien nevar kompensēt, un tai nepieciešama ārstēšana. Anēmijas ārstēšana prasa pacietību un laiku – vidēji nepieciešami četri līdz seši mēneši. Parasti šo slimību sāk ārstēt ar tā sauktajiem perorālajiem līdzekļiem – tabletēm, kapsulām, sīrupiem. Nereti pacienti pievēršas arī intravenozai dzelzs preparātu ievadei – tā ir iedarbīga, un ārstēšanai nepieciešamas vismaz 10–20 injekcijas,” norāda Ieva Zvagule.
Euroaptiekas farmaceite iepazīstina ar dzelzs trūkuma pazīmēm un atgādina, ka, ja kāda no tām ir novērota, noteikti jādodas pie ārsta, lai jau laikus precizētu iemeslu:
Tendences nāk un iet. Kas ir modē šodien, rīt var tāds nebūt. Savukārt humora izjūtai un siltam smaidam derīguma termiņa nav. Vīriešiem būtu jānovērtē sieviete pēc viņas spējas sasmīdināt (vai vismaz pasmaidīt). Kāpēc būtu jābūt kopā tieši ar tādu sievieti?
Viņa ir apķērīga. Ja sieviete regulāri liek vīrietim smaidīt un smieties, tā nav nejaušība. Viņa zina, kā vīrieti ietekmēt un situāciju pavērst tā, lai visiem būtu labi. Viņa zina, kā kritizēt,lai neviens netiktu aizvainots. Viņa spēj rast pareizos vārdus un viņas humors netiks nosaukts par rupjību.
Viņas skaistums nāk no iekšienes. Ir sievietes, kuras savam ārējām izskatam pievērš pārlieku lielu uzmanību, un nereti ar tādām vīrietim var būt neinteresanti sarunāties. Sieviete, kura prot sasmīdināt? Viņa pati visu laiku smaida! Un smaids ir skaistākā sievietes rota.
Viņa ir patiesa. Pasaulē ir daudz cilvēku, kuri cenšas izlikties par to, kas nemaz nav. Sieviete, kurai piemīt humora izjūta, visticamāk to nedarīs.
Viņa ir pārliecināta par sevi. Laba humora izjūta runā par drosmi sabiedrībā – par pārliecību pašam par sevi. Ir vīrieši, kad nedaudz baidās no jautrām sievietēm, taču tas ir veltīgi.
Viņa kontrolēs sarunu. Jautras sievietes parasti spēj noteikt zināmu sarunu toni, piemēram, ar nelielu sarkasmu. Kad viņa runās asprātīgas lietas, vīrietim gribēsies spēlēt līdzi. Pozitīva gaisotne garantēta!
Vārdu spēle noved pie priekšspēles. Vārdu spēle – tas ir seksīgi. Jautra saruna pavisam noteikti var pārvērsties par priekšspēli. Kurš gan to negribētu?
Viņa palīdzēs atslābināties. Sieviete, kas prot likt pasmaidīt, ļaus vīrietim būt tādam, kāds viņš ir – vienkāršām, patiesam un laimīgam!
Sieviete, kas var likt vīrietim smaidīt un smieties, kļūst par brīnišķīgu dzīvesbiedru un lielisku draugu. Dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu pilnīgā nopietnībā. Pasmaidi!
Katram akmenim piemīt sava enerģētika, tāpēc ir spējīgs apveltīt cilvēku ar savām īpašībām, nest veiksmi, kā arī palīdzēt pieņemt pareizo lēmumu. Taču tas ir tikai tādā gadījumā, ja cilvēka enerģētika sader ar akmeni.
Rūpīgi apskati attēlā redzamos akmeņus un sajūti, kurš tev patīk vislabāk. Izvēlies savu talismanu!
Lai skaistais Ziemassvētku gaidīšanas laiks nepaietu, piedzīvojot burzmu un kņadu veikalos, steigā meklējot dāvanas, šogad Latvijas amatnieki un meistari aicina nesaldēt degunus un dāvanas sarūpēt mājās – ģimenes lokā. Tradīcijām bagātu Ziemassvētku dāvanu ērtākai iegādei pirmo reizi ir pieejams digitālais gadatirgus,kas līdz 17. decembrim norisinās interneta vidē. Gadatirgū savus roku darbus piedāvā amatu meistari no visas Latvijas. Īpašu pievienoto vērtību sniegs pirmie 15 000 DigiTirgus apmeklētāji, par kuru dalību Swedbank ziedos 15 000 eiro Latvijas Disleksijas biedrībai.
“DigiTirgus ir mūsdienīgs veids, kā ikvienam svētku laikā virtuāli apceļot Latvijas meistarīgāko amatnieku darbnīcas un zem eglītes nolikt dāvanas ar nacionālo identitāti. Tirdziņu bagātinās novadu dažādība,sniedzot iespēju pircējiem iepazīt citādi nesasniedzamus novadu meistarus. Tā mērķis ir vairot Latvijas amatnieku darinājumu pircējus un vienlaikus iedrošināt meistarus savu produkciju pārdot arī internetā, lai Latvijas amatniecība būtu mūsdienīgi pieejama un konkurētspējīga pasaulē, kur internets ir ienesis jaunus spēles noteikumus,” vēsta Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa.
Digitālajā gadatirgū var atrast visu nepieciešamo Ziemas saulgriežiem. Keramikas trauki, ādas izstrādājumi, izrakstīti svētku galdauti, rokām darinātas rotaļlietas, skaisti tērpi, meistarīgi veidoti kalumi un rotas, veselīgi un tradicionāli gardumi – tā ir tikai neliela daļa no plašā piedāvājuma, ko sarūpējuši ap 50 amatnieku no visas Latvijas. Gadatirgus, ko īsteno Swedbank kā Dziesmu un deju svētku lieldraugs, virtuālos apmeklētājus gaidīs divu nedēļu garumā, sākot no 4. Decembra līdz pat 17.decembrim. Meistari digitālos apmeklētājus gaidīs digitirgus.lv .
Līdz ar DigiTirgus apmeklējumu ikviens ar savu dalību iepriecināsne tikai sevi un savus mīļos, bet arī atbalstīs jauniešus ar specifiskiem mācīšanās traucējumiem. Par pirmajiem 15 000 DigiTirgus apmeklētājiem Swedbank ziedos 15 000 eiro Latvijas Disleksijas biedrībai, lai mazinātu to skolēnu diskrimināciju, kas cieš no disleksijas un atbalstītu to integrēšanu pilnvērtīgā mācību procesā un izglītības apguvē.
Vai tu atceries pirmo reizi, kad savā dzīvē izmantoji naudu? Daudzi no mums, iespējams, pieminēs laikus, kad bērnībā mamma, tētis vai kāds cits ģimenes loceklis iedeva nelielu summu, par kuru vietējā veikalā varēji nopirkt savas mīļākās konfektes. Pēc tam jau tev uzticēja iegādāties arī dažus svarīgākos pārtikas produktus, piemēram, maizi un pienu. Bet par atlikumu tev atļāva nopirkt saldējumu, kas, nesot pirkumus mājās, jau gardu muti tika notiesāts. Un tad tu laimīgs un ar saldi lipīgu muti atnāci atpakaļ, un lepni noliki pirkumus uz galda.
Tolaik viss šķita tik vienkāršs – mammai un tētim ir nauda (no kurienes viņi to ņem, īsti nezinu), bet tad, kad gribas ēst, mēs ejam uz veikalu un dažādas lietas iemainām pret spīdīgām monētām un papīra banknotēm. Ak, un jā – vēl taču ir tās maģiskās kartiņas, kuras tiek ieliktas speciālā kastītē, un tas nozīmē, ka par precēm ir samaksāts.
Protams, piedzīvojot pirmo pieredzi ar naudu, bērns to vairāk uztver kā spēli, rotaļu. Viņš zina, ka mamma, tētis, vecmamma vai kāds cits viņam iedos spīdīgās monētiņas, kuras varēs iemainīt pret dažādiem kārumiem. Taču, cik ilgi vecākiem būtu jāļauj savai atvasei domāt par finansēm tik primitīvi? Galu galā, kad mazais ķipars pats sāks iet skolā, viņam agrāk vai vēlāk pašam nāksies sākt plānot to, kā tērēt kabatas naudu, kuru parasti vecāki iedod. Un kā tad ar naudas taupīšanas jautājumu? Krāšanu un atbildīgu pirkumu veikšanu?
Pēdējos gados veiktajās finanšu aptaujās, kurās pētīta attieksme pret naudu ģimenēs, atklāts, ka 50% vecāku izvairās runāt ar saviem bērniem par finanšu jautājumiem, jo, viņuprāt, tie esot pārāk sarežģīti vai mazajiem nesvarīgi. Taču, ja tā padomājam, sarunām par naudu vajadzētu būt pašsaprotamām, jo finanses taču ir daļa no mūsu ikdienas!
Brīdī, kad saproti, ka saruna ar bērnu ir nonākusi līdz tēmai, kas saistīta ar finansēm, vai arī mazais sāk uzdot jautājumus par to, noteikti reaģē un runā ar viņiem par to. Turpinājumā aplūkosim vairākas noderīgas vadlīnijas, kas palīdzēs vecākiem pārrunāt finanšu tēmas ar savām atvasēm.
Sāc jau agrā bērnībā. Ir noderīgi sākt stāstīt bērnam par naudu un tās nozīmi jau tad, kad viņš vēl ir pavisam mazs, jo ar laiku viņam radīsies arvien vairāk jautājumu, kas uzlabos izpratni par svarīgām finanšu sfērām. Protams, ir svarīgi censties izskaidrot nozīmīgākās lietas, nevis ieslīgt sarežģītās detaļās, kā arī jāmēģina pasniegt šīs lietas bērnam saprotamā valodā. Ja sākumā tu vari runāt ar viņu par to, kāpēc veikalā konfekte maksā tik un tik, tad vēlāk jau varēsi viņam pastāstīt par to, kādēļ ir svarīgi naudu iekrāt īpašiem gadījumiem, kā arī lielākiem pirkumiem. Protams, par to, kas ir aizdevumi, viņam šajā vecumā vēl padziļināti stāstīt nebūtu prātīgi, taču tas, ko nozīmē aizdot un atdot naudu, bērnam vajadzētu zināt.
Stāsti par finanšu mērķiem un iekrājumiem ilgtermiņā. Ak, šīs, bērnu vēlmes – gribu jaunu lelli, jaunu telefonu, gribu, gribu, gribu… Lielākoties mazie ķipari sāk pieprasīt arvien vairāk tādēļ, ka viņiem netiek izstāstīts par to, kas ir nauda, kā tā nonāk pie mammas un tēta un ka tā ir ierobežota. Nav rūķīša, kas atnes jaunu naudas maisu ikreiz, kad viens beidzas. Tāpat bērnam var mācīt, lai viņš pats iekrāj naudu lietām, kuras vēlas. Uzdāvini mazajam skaistu krājkasīti un saki, ka tagad viņam tur no savas kabatas naudiņas ir jāieliek noteikta summa, lai pēc laika tā sakrātos par lielāku un būtu iespējams nopirkt to rotaļu mašīnu, kas viņam tik ļoti patīk.
Pastāsti, kas ir aizdevums un kā tas darbojas. Daudzām ģimenēm ir kredītsaistības – par dzīvokli, māju, mašīnu, vai ko citu. Kad bērns pieaug, ir vērts viņam izstāstīt, kādēļ mamma un tētis katru mēnesi maksā noteiktu naudas summu par to, ka viņi var dzīvot skaistā dzīvoklī.
Izmēģini spēles par finanšu tēmu. Lai bērnam labāk izdotos saprast, kā rīkoties ar naudu, visi kopā izmēģiniet spēles, kur jārīkojas ar naudu. Viena no populārākajām spēlēm šajā jomā ir “Monopols”, kur var pirkst, pārdot, investēt un darīt daudz ko citu. Turklāt spēlēšanās laikā varēsi bērnam pastāstīt citas svarīgas lietas, kas attiecas uz naudu.
Kāpēc pie pirmajām problēmām ķerties klāt nopietniem preparātiem, ja samērā labi attīrīt organismu spēj arī produkti, kuri atrodami gan piemājas dārzā, gan veikalos? Lūk, vesels saraksts:
Kāposts. Visi kāposti satur maz kaloriju, nedaudz olbaltumvielu un ogļhidrātu. Kāpostos nav ne grama tauku – to sula satur arī organiskās skābes, kas piedalās taukaudu noārdīšanā un palīdz notievēt. Kāpostā ir daudz šķiedrvielu, kuras palīdz no kuņģa izvadīt toksīnus. Tāpat tajā ir organiskās skābes, kuras pozitīvi iespaido vielmaiņu. Kā to lietot? Var svaigā veidā, var sautētu, var dzert sulu.
Sarkanās bietes. Pirmkārt, bietes sastāvā ir šķiedrvielas, fosfors, C vitamīns un vesela rinda veselīgo skābju, kuras uzlabo vielmaiņu un nogalina nelabvēlīgās baktērijas kuņģī. Otrkārt, biete satur betaīnu, kurš liek aknām labāk atbrīvoties no toksīniem. Treškārt, biete uztur jauneklīgu ķermeņa izskatu (uzlabo ādas, matu un nagu stāvokli). Kā lietot? Vārītu zupā, salātos vai dzer kā sulu.
Ķiploks. Tikai vienā daiviņā ķiploka ir vairāk nekā 400 dažādu, cilvēka organismam vērtīgu vielu. Šīs vielas attīra asinsvadus, mazina holesterīna līmeni asinīs un palīdz cīņā ar cērmēm. Kā lietot? Vislabāk svaigā veidā.
Sīpols. Tas veicina vielmaiņu, palielina apetīti, uzlabo miegu, ārstē kuņģa problēmas, nostiprina imūnsistēmu, samazina holesterīna līmeni asinīs. Sīpolus ieteicams lietot uzturā diabēta slimniekiem, jo pierādīts, ka regulāra svaigu sīpolu lietošana palīdz samazināt un nostabilizēt cukura līmeni asinīs, ko nodrošina sīpolos esošie flavonoīdi, kā arī hroms. Kā lietot? Vislabāk svaigā veidā.
Ābols. Āboli mazina apetīti, tāpēc bieži tie tiek ieteikti diētās. Āboli uzlabo aknu un zarnu trakta darbību. Tie satur daudz šķiedrvielu, kas palēnina cukuru izvadi no organisma, tādejādi palīdzot uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs. Āboli palīdz organismam attīrīties no dažādiem sārņiem un uzlabo ādas izskatu. Uzlabo apetīti, palīdz “ražot” kuņģa sulu, kā arī atbrīvo no aizcietējuma. Kā lietot? Labākam efektam svaigā veidā vai dzer svaigi spiestu sulu.
Avokado. Šis auglis stabilizē holesterīna līmeni asinīs, normalizē vielmaiņu un bagātina organism ar skābekli. Ja cilvēks ēd salātus, kuros kā sastāvdaļa ir avocado, tad maltītē esošās vielas organism absorbējas daudz labāk. Avokado ir piemērots cilvēkiem, kuri vēlas palielināt sava ķermeņa masu, jo avokado ir kalorijām bagāts auglis. Kā lietot? Parasti viņu ēd svaigu vai kā sviestu.
Dzērvenes. Šīs ogas, iespējams, ir vienas no spēcīgākajām dabiskajām antibiotikām un pretvīrusu līdzekļiem. Dzērvenes attīra urīnpūsli un urīnceļus no kaitīgajām baktērijām. Kas nav mazāk svarīgi – dzērvenes lieliski attīra asinsvadus. Gremošanas sistēmas slimību gadījumā dzērveni izmanto, lai palielinātu kuņģa un aizkuņģa dziedzera sulas sekrēciju. Kā lietot? Ēd svaigā veidā, dzer morsu vai ēd ievārījumu.
Ja tu ik pa laikam pieķer sevi pie domas, ka atkal esi „uzķērusies” uz nepareizā vīrieša, ir pienācis laiks kaut ko mainīt. Protams, tas, kas šeit ir rakstīts, nav viennozīmīgs. Taču pievērst uzmanību šīm pazīmēm un pavērot situāciju par sliktu nenāks.
Visbiežāk jūs tiekaties ballītēs. Ballītes nav nekas slikts. Taču, ja ik reizi, kad viņš tevi aicina tikties, jūs dodaties uz kādu ballīti, kur ir vēl daudz citu cilvēku, tas nav labi. Tu esi pelnījusi būt kopā ar vīrieti, kurš vēlas pavadīt ar tevi laiku arī divatā.
Viņam ir krimināla pagātne. Protams, katrs no mums ir pelnījis otro iespēju, bet vismaz sākumā uzmanīties vajadzētu. Ir jāņem arī vērā tas, kāds ir bijis noziegums.
Viņam nepatīk pakļauties – ne likumiem, ne priekšniecībai. Tāpēc viņš darbu maina ik mēnesi un nespēj noturēties nevienā nopietnā vietā. Turklāt viņš vienmēr vaino tieši priekšniecību vai likumus.
Katru reizi, kad esi viņa mašīnā, tu jūties kā filmā “Ātrs un bez žēlastības”. Jā, ir sievietes, kurām patīk ātrums, un varbūt arī tev, taču tas nav pietiekami spēcīgs arguments, lai riskētu ar savu dzīvību.
Tava ģimene un draugi neatbalsta jūsu attiecības. Vai tu esi kādreiz aizdomājusies par to, kāpēc tā ir? Esi jautājusi? Varbūt viņi redz to, ko tu aiz savām rozā brillēm neredzi?
Tevī ir vēlme viņu mainīt. Ja šāda vēlme rodas, tad varbūt ir jāmeklē cits vīrietis? Tāds, kurš atbildīs tavām vēlmēm?
Viņš ir agresīvs. Agresīvs vīrietis nav tas, kas tev nepieciešams. Kas būs, ja nākamreiz šī agresija vērsīsies pret tevi?
Cilvēki brīnās par jūsu attiecībām. Gan draugi gan radi nereti uzdod tev jautājumus: „Kāpēc jūs esat kopā? Vai esi pārliecināta, ka viņš tev ir īstais?”.
Protams, varbūt dažas šeit minētās pazīmes ir pārspīlējums, taču aizdomāties tāpat nenāktu par ļaunu. It īpaši ilgtermiņā.
Izvāri makaronus un nokās caur sietu. Vēlākam laikam atstāj ¾ glāzes ūdens, kurā vārījās makaroni.
Uz pannas uzsildi vienu ēdamkaroti sviesta un vienu ēdamkaroti olīveļļas. Liec virsū smalki sagrieztu sīpolu un apcep.
Sīpoliem pievieno vistas akniņas, pasāli, uzber piparus un pāris minūtes apcep. Tad apgriez otrādi, pievieno vīnu un apcep vēl divas minūtes. Tad ņem nost no pannas un sagriež smalkākos gabalos.
Liek aknas atpakaļ uz pannas, pievieno salviju, pupiņas (kuras pirms tam tika saspaidītas ar dakšu), sasmalcinātus tomātus, atlikušo sviestu un makaronu ūdeni. Uzber sāli un piparus. Gatavo tik ilgi, kamēr no pannas būs iztvaikojis gandrīz viss šķidrums. Liec pannā arī makaronus, apmaisi un gaidi kamēr makaroni būs uzsiluši.
Kopienu fondi un Jauniešu ideju laboratorijas to paspārnē ievieš jaunu ziedojumu piesaistes veidu – “Aklais randiņš ar grāmatu”. Veicot ziedojumu, lasītāji gan saņem rūpīgi iesaiņotu grāmatu, gan atbalsta kādu labdarības ieceri vietējā kopienā. Kā vēsta portāls Teterevufonds.lv, šogad pie jauniem lasītājiem tikušas simtiem iesaiņotu (“aklo”) grāmatu un piesaistīti teju 1000 eiro labdarībai.
Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītie kopienu fondi regulāri izzina savas apkaimes iedzīvotāju vajadzības, piesaista ziedojumus un citus resursus sava novada svarīgām iecerēm. Jau tiek gaidīti labdarības bumbu ralliji, koncerti, lūgšanu brokastis, labdarības izsoles un citi pasākumi. Taču šobrīd arvien lielāku vietējo iedzīvotāju interesi izraisa jauns līdzekļu piesaistes veids – “Aklie randiņi ar grāmatu”.
Tie jau notikuši Kandavā, Valmierā, Alūksnē, Talsos un Ķekavā. Pasākumos cilvēki, bibliotēkas un grāmatnīcas labdarībai piedāvā grāmatas, kas pašiem kļuvušas liekas, bet var būt interesantas citiem. Visas grāmatas tiek iesaiņotas necaurspīdīgā papīrā, un uz tā uzrakstīts kāds nejaušs citāts no grāmatas.
Ikviens, apmaiņā pret ziedojumu, var izvēlēties savu grāmatu. Pārsteigums atklājas, noņemot iesaiņojumu un sākot lasīt – kādam tā būs vilšanās, bet kādam iespēja atklāt jaunu autoru. Kopienu fondiem tā ir iespēja piesaistīt ziedotājus gan jauniešu ideju realizēšanai, gan dažādiem kopienas projektiem.
Pazīstamie sportisti un jauniešu motivācijas programmas MOT vēstneši Toms Alsbergs, Alma Vītola un Agnese Pastarepieņēma drosmīgu izaicinājumu un 4. decembrī kļuva par pārdevējiem Narvesen veikalā t/c Galerija Centrs, lai pievērstu sabiedrības uzmanību labdarības kampaņai skolu jauniešu motivācijas programmas MOT atbalstam. Labdarības tirdzniecības laikā gūtā peļņa tiks pievienota ziedojumiem motivācijas nodarbību turpmākajai attīstībai Latvijas skolās. Līdz ar to šobrīd kopējais savākto ziedojumu apmērs jau sasniedzis 3700 eiro.
Akcija notika MOT lielākajam atbalstītājam Narvesen zīmīgā dienā un vietā, jo tieši šajā tirdzniecības centrā 4.decembrī pirms 20 gadiem tika atvērts pirmais uzņēmuma veikals Latvijā. Tāpēc labdarības akcijā kopā ar sportistiem piedalījās un pircējus apkalpoja arī uzņēmuma Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica, kura izsaka sirsnīgu pateicību ikvienam, kas jau līdz šim ir atbalstījis MOT, ziedojot veikalu ziedojumu kastītēs. Viņa uzsver, ka tieši “Stipri, pašapzinīgi un drosmīgi jaunieši, kas spēj mainīt pasauli uz labu, ir labākā dāvana Latvijai!”
Vieglatlēte, olimpiete un Latvijas čempione 10 un 20 km soļošanā Agnese Pastare par savu motivāciju pievienoties labdarības kampaņai stāsta: “Uzskatu, katram ir jāsaņem drosmi darīt jaunas lietas, tāpēc pieņēmu izaicinājumu piedalīties labdarības tirdzniecībā, taču vēl svarīgāk ir pastāstīt cilvēkiem par labajām lietām, kas mums notiek apkārt, piemēram, MOT programma sniedz fantastiskas iespējas jauniešiem apgūt dzīvē vissvarīgākās prasmes, ko parastajās mācību stundās nemāca”. Arī pati sportiste ir piedalījusies motivācijasnodarbībās, lai ar savu piemēru skolēnus klātienē iedvesmotu kļūt pašapzinīgākiem, mērķtiecīgākiem un drosmīgākiem.
Attēls: Publicitātes
Savukārt velosportists, RedBull Mini Drome čempions Toms Alsbergs, iedvesmojot jauniešus būt drosmīgiem, aicina: “Esiet drosmīgāki nekā vakar, lai būtu spēcīgāki rīt un gatavi īstenot pat vistrakākās idejas un sapņus!” Viņam piekrīt arī utramaratoniste Alma Vītola, sakot: “Ja pašam šķiet, ka kaut kas ir jādara, tad noteikti jāmēģina atrast iespējas to īstenot. Var gadīties, ka neizdosies, taču no tā nevajag baidīties. Grūtākais ir sākt.”Viņa uzskata, ka šobrīd jauniešiem ir lielas iespējas iegūt informāciju par sevi interesējošām jomām: “Pusaudži meklē savu vietu dzīvē, līdz galam vēl nezinot, kur un kā būt, taču šobrīd ir pieejams tik daudz informācijas par visu! Arī es pati esmu nemitīgos meklējumos attiecībā par to, ko vēlos darīt savā dzīvē. Meklēšana ir atslēga panākumiem.”
MOT. Izvēlies drosmi! ir interaktīva un iedvesmojoša motivācijas programma 7. – 9. klašu skolēniem, kas 12 nodarbību ciklā trīs mācību gadu garumā jauniešos stiprina drosmi dzīvot jeb atļaušanos sapņot lielus sapņus un mērķtiecīgi strādāt to piepildīšanai, drosmi rūpēties par līdzcilvēkiem un drosmi pateikt “nē” jeb noteikt prioritātes, lai pateiktu “jā” kaut kam lielākam un svarīgākam. Nodarbības vada 35 brīvprātīgi treneri, kuru vidū ir gan skolotāji un psihologi, gan uzņēmēji un citu profesiju pārstāvji.
Atbalstīt MOT programmu būs iespējams līdz pat gada beigām, ziedojot naudu Narvesen veikalu ziedojumu kastītēs visā Latvijā.
Gandrīz katrai no mums vismaz reizi ir gadījies piedzīvot to bezgalīgi garo darba dienu, kad šķiet, ka laiks vispār nekustas uz priekšu. Ko tādā gadījumā darīt? Kā izturēt? Mēs piedāvājam dažus, pavisam viegli īstenojamus padomus.
Galda atvilktnē ierīko našķu slēptuvi. Ja diena un darbi galīgi nekustas uz priekšu, tad vajag sevi iepriecināt. Lielisks veids ir našķēšanās! Tikai neaizraujies, citādāk nodarīsi kaitējumu savai figūrai.
Ik pa brīdim iepauzē darbus, lai papļāpātu ar kolēģi vai mīļoto cilvēku pa telefonu. Tas noteikti novērsīs domas no garajām darba stundām, kas vēl ir priekšā.
Izej pastaigā. Protams, ja laikapstākļi to atļauj.
Atrodi darbu, kas patīk, vai pieķeries projektam, kas sagādā prieku. Tā laiks noteikti paskries daudz ātrāk.
Strādā ar cilvēkiem, kas tev patīk. Dažreiz tieši cilvēki ir tie, kas raisa to nepatīkamo nebeidzamās dienas sajūtu. Centies pēc iespējas izvairīties no tādiem.
Koncentrējies uz paveikto, nevis nepadarīto darbu sarakstu. Tā šķitīs, ka ir pagājis vairāk laika, jo… tu esi daudz paveikusi!
Pārsēdies citā vietā. Palūdz kolēģi uz pāris stundām apmainīties ar darba vietām, ja tas nav iespējams, veltī laiku tam, lai pārkārtotu savu darba galdu.
Paklausies foršu mūziku. Un ļauj sev nedaudz aizdomāties. Bet tikai nedaudz! Lai nesanāk tā, ka atjēdzies brīdī, kad jau jādodas mājās, un nekas nav izdarīts.
Iegādājies smieklīgas kancelejas preces vai novieto uz galda smieklīgu fotogrāfiju. Tās ir lietas, kas liks tev pasmaidīt. Un, kad mēs priecājamies, tad arī garas darba dienas pārdzīvot ir vieglāk.
Nereti cilvēku savstarpējo attiecību virzību var paredzēt, jo liela to daļa notiek pēc vienotas shēmas. Tas nebūt nav slikti, jo tad vismaz var saprast, kurā fāzē pāris atrodas un kas ir jādara, lai nokļutu nākamajā.
Konfekšu – ziedu periods
Nav noteikta laika, cik ilgi šis periods ilgst, jo katram cilvēkam tas ir atšķirīgi. Kad vīrietis un sieviete satiekas, viņu organismos pastiprināti izstrādājas noteikti hormoni, kuru ietekmē pasaule sāk šķist skaistāka. Tajā brīdī otrā cilvēkā viss šķiet skaists: balss, skatiens un pat rakstura nepilnības šķiet nenozīmīgas un interesantas. Cilvēks ir gluži vai apreibis otra cilvēka klātbūtnes dēļ.
Šajā attiecību posmā nedrīkst pieņemt liktenīgus lēmumus, jo tas ir tikai pirmais no daudzajiem, kas sekos.
Realitāte
Jūtu un emociju vētra ir norimusies, jūs sākat apdomīgāk izvērtēt partnera rakstura un izskata plusus un mīnusus. Jūs jau esat pieraduši viens pie otra, tāpēc izturaties dabiskāk un brīvāk. Parādās īstais „Es”.
Nepatika
Šis posms ir ļoti svarīgs! Cauri nepatikai ir jāizdzīvo. Ir jāpiedzīvo un jāpieņem otra cilvēka nepilnības. Protams, vieglākais un sliktākais variants ir šķiršanās, jo tad tu atteiksies no jau pārbaudītas vērtības, drīzumā satiksi jaunu vīrieti, ar kuru uzsākt konfekšu-ziedu periodu, un viss sāksies no jauna. No nepatikas posma aizbēgt nevar!
Pacietība
Ja pāris attīsta pacietību, tad ar laiku atnāk arī gudrība. Arī šajā posmā būs strīdi, taču vairs ne tādi, kas nopietni apdraudēs attiecības.
Pienākums un cieņa
Šī ir arī pirmā mīlestības stadija! Īstenībā mīlestības līdz šim nebija. Šajā attiecību etapā partneri sāk aizdomāties ne tikai par to, kas viņiem pienākas, bet arī par mīļotā cilvēka vajadzībām. Savu un partnera pienākumu apzināšanās attiecības iespaido pozitīvi.
Draudzība
Jūs kļūstiet pa īstam tuvi. Jūs uzticaties viens otram, jūs esat tuvākie draugi. Draudzība ir nopietns solis pretīm mīlestībai.
Mīla
Patiesa mīlestība nav vienkārša. Līdz tai ir jānonāk, un tas notiek caur augstākminētajiem posmiem. Mīlēt iemācās ilgstošu attiecību garumā, izejot cauri dažādām dzīves situācijām. Patiesa mīlestība nav jūtas, kas pēkšņi uzkrīt uz galvas. Īstai mīlestībai cilvēks nobriest, atsakoties no egoisma un aizspriedumiem.
Daudzi pāri par mīlestību uzskata pirmo, konfekšu – ziedu periodu. Bet tiklīdz romantika zūd, nokrīt rozā brilles, sākas pirmās grūtības, un kāds nodomā, ka mīlestība ir beigusies.
Mīlestībā ir visas garšas: salda un sāļa, rūgta un pat skāba. Uzticība un iecietība ir galvenās mīlestības īpašības. Ja Jūs nospriedāt, ka mīlestība jūsu attiecības ir beigusies, tātad tā vēl pat nebija sākusies.
Lai tev no rīta nebūtu jāšausminās spoguļa priekšā un jāpavada daudz laika, lai sakoptu sevi, uzklāj zemāk aprakstītos līdzekļus pirms došanās gulēt. Tu manīsi, ka no rīta izskaties labāk, nekā parasti.
Sausais šampūns. Naktī galvas āda „ražo” vairāk sebuma, tāpēc no rīta mati izskatās netīri un ir zaudējuši apjomu. Uzklāj uz matu saknēm sauso šampūnu – tas iesūks sevī visu lieko, bet no rīta tev būs tikai jāizķemmē mati.
Maska lūpām. Uzklāj uz lūpām balzāmu. Nakts laikā maigā āda kļūs mīkstāka un mazāk sprēgās.
Uzklāj krēmu uz acu plakstiņiem. Pirms uzklāšanas paturi krēmu ledusskapī. No rīta tev nebūs ne aizpampušas acis, ne tumši loki zem acīm.
Mīkstini pēdu ādu. Kārtīgi uzklāj uz pēdām krēmu un uzvelc zeķes. No rīta pēdas būs maigas un mīkstas.
Uzklāj uz skropstām eļļu. Ideālā gadījumā vīnogu kauliņu eļļu. Tā nakts laikā baros skropstas un padarīs tās veselīgākas.
Izmanto serumu matiem. Uzklāj uz matu galiem nedaudz seruma, kuram piemīt barojošas un mitrinošas īpašības. Tā tu matu galus pasargāsi no šķelšanās.
Ieslēdz gaisa mitrinātāju. Āda pateiks tev „paldies”. Īpaši svarīgi tas ir apkures sezonas laikā.
Nav noslēpums, ka aviokompānijas pasaulē dažādu ekonomisku apsvērumu dēļ apzināti uz reisiem pārdod vairāk biļešunekā iespējams uzņemt pasažieru, tādējādi bieži radot neērtības tūkstošiem cilvēku. Diemžēl arī Latvijā pēdējā laikā publiski izskanējuši gadījumi, kad cilvēkiem lūgts atstāt reisu, jo pārdotas vairāk biļetes nekā sēdvietu lidmašīnā. Portālā Manabalss.lv pat izveidota iniciatīva, kura aicina aizliegt biļešu virspārdošanu jeb tā dēvēto overbooking. Neskatoties uz klientu neapmierinātību, lidsabiedrības turpina ierasto praksi un šķietami nav nekā, kas varētu palīdzētt iem, kuriem jācieš no virspārdošanas sagādātajām neērtībām.
“Izmantojot algoritmus, katram maršrutam lidsabiedrības prognozē cilvēku skaitu, kas var neierasties uz lidojumu un pārdod konkrētu skaitu neeksistējošubiļešu.Šādi var nopelnīt naudu, taču tas rada situāciju, kad kādu pasažieri var neielaist lidmašīnā. Saskaņā ar analīzi, ko veica Eiropas Savienība (ES),iespēja, ka visi pasažierireģistrēsies laicīgi ar derīgu biļeti, ir statistiski mazāka nekā 1 no 10 000. Tomēr katru gadu 900 miljoni cilvēku ceļo cauri Eiropas lidostām, kas nozīmē, ka 90 tūkstošiem pasažieru tiek izjaukti ģimenes vai biznesa plāni tikai šī algoritma dēļ,” skaidro Marius Stonkus, “Skycop” izpilddirektors.
Informējot par aviobiļešu virspārdošanas situāciju Latvijā, “Latvia Tours” Direktore Ieva Keiša norāda, ka samērā bieži ir sastopami gadījumi, kad klienti virspārdošanas dēļ netiek ielaisti lidmašīnā, to sēdvieta nomainīta uz zemākas klases sēdvietu vai piedāvāts lidot ar citu reisu.
“Vairāk biļešu nekā sēdvietu vienlīdz bieži tiek pārdotas gan ekonomiskajā, gan biznesa klasē. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad uz reisu ierodas vairāk pasažieru nekā plānots, kāds no pasažieriem tiek informēts, ka biznesa klasē vairs vietu nav, bet ir iespēja lidot ekonomiskajā klasē vai tiek atteikta iekāpšana, tā vietā piedāvājot lidot ar citu reisu. Nereti neielaišana lidmašīnā vai lidojuma klases pazemināšana tiek pamatota ar to, ka pasažieris nav veicis iepriekšēju reģistrāciju tiešsaistē, taču šī nav obligāta prasība un klientam ir pilnas tiesības reģistrēties lidojumam, ierodoties lidostā,” apgalvo I.Keiša.
“Latvia Tours”direktore skaidro, ka tūrisma aģentūras atgādina klientiem par iespēju iegūt kompensāciju un arī nodarbojas ar to pieprasīšanu no aviokompānijām: “Tā ir regulāra prakse, jo ceļojumu aģents zina labāk, kā var uzrunāt aviokompāniju, lai kompensācijas pieprasīšana būtu iespējami ātrāka un efektīvāka,”informē I. Keiša.
“60% cilvēku visā Eiropā nav informēti par Eiropas Savienības 261/2014 regulu. Kā pakalpojumu nodrošinātājam, aviosabiedrībai ir obligāts pienākums izskaidrot pasažieriem viņu tiesības un skaidri informēt par kompensācijām, kuras viņiem būtu jāsaņem. Ceļotāji ir spiesti mainīt savus plānus aviosabiedrības kļūdu dēļ, atstājot tos bez paskaidrojumiem un tālākiem norādījumiem. Tā vietā, lai izmaksātu kompensācijas, lidsabiedrības atrod veidus, kā pasažieriem iemānīt dāvanu kuponus vai neatbilstošas lidojumu biļetes, lai gan realitātē tikai Latvijas aviosabiedrībām vienpar biļešu virspārdošanu katru gadu kompensācijās būtu jāizmaksā 9 miljoni eiro.” skaidro M. Stonkus.
“Saskaņā ar ES 261/2014 regulu, reizēs, kad tiek atteikta iekāpšana lidmašīnā pie iekāpšanas vārtiem biļešu virspārdošanas dēļ, pasažieriem ir tiesības saņemt kompensāciju no €250 līdz €600. Ja aviosabiedrība neplāno segt morālo, kā arī fizisko kaitējumu ar pienācīgu kompensāciju, pasažieri var un viņiem būtu jāatsakās pamest lidmašīnu,”skaidro M. Stonkus.
“Ja netiek piedāvāta kompensācija, ceļotājam ir visas tiesības paturēt savu sēdvietu tik ilgi, cik viņš vēlas. Saskaņā ar ES tiesību aktiem, papildus tiesiskajai kompensācijai, aviokompānijai jādod iespēja izvēlēties starp divām iespējām: alternatīvu lidojumu vai kompensāciju. Izvēloties citu pārlidojumu uz savu galamērķi, no Tevis paša ir atkarīgs – lidot ar pirmo iespējamo reisu vai kādā citā piemērotākā datumā. Izvēloties tuvāko reisu ungaidot lidojumu, aviosabiedrībai jānodrošina pasažierim nepieciešamā aprūpe un palīdzība. Tas nozīmē – pārtiku, dzērienus, sakarus un izmitināšanu, ja nepieciešama pārnakšņošana,” informē“Skycop” izpilddirektors M.Stonkus.
Decembris ir pārsteigumu, laba vēlējumu un brīnumu laiks, kurā cilvēki cits citamcenšas darīt labu. BENU Aptieka, rūpējoties, lai bērni būtu laimīgi un veseli, organizē labdarības kampaņu„Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU”, kuras ietvaros saziedoto paredzēts novirzīt Latvijas bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām, valsts neapmaksātu ārstniecības izdevumu segšanai, kā arī piesaistīt sabiedrības uzmanību bērnu onkoloģijai Latvijā.
Kampaņā var piedalīties ikviens BENU Aptiekas lojalitātes kartes īpašnieks, kurš iepērkas BENU Aptiekās, visā Latvijā.
Kampaņas ietvaros katram pircējam būs iespēja līdzekļus, kas, iepērkoties aptiekās, uzkrājas BENU Aptiekas lojalitātes kartē, ziedot, lai bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām sniegtu iespēju segt ārstēšanās izdevumus. Būtisku lomu ziedošanas kampaņā uzņemsies arī patiBENU Aptieka, kas ne tikai organizē šo kampaņu, bet arī dubultos ikvienaBENU Aptieka pircēja ziedoto summu bērnu veselībai.
“Katru gadu Latvijā vidēji 40-50 bērniem tiek diagnosticēta onkoloģiska saslimšana. Sarežģīto un laikietilpīgo ārstēšanos daļēji apmaksā valsts, taču daudziem mazajiem pacientiem ar to nebūt nav pietiekoši, tādēļ BENU Aptieka šogad rīko īpašu kampaņu „Ar sirsnību pret slimību!”, kuras ietvaros saziedotie līdzekļi tiks izlietoti, lai parūpētos par tiem mazajiem, kam ārstēšanās procesā nepieciešams papildu atbalsts,” norāda BENU Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore Anete Rožkalna.
Lai aktualizētu šo jautājumu, šā gada 8.decembrīBENU Aptieka rīkodiskusiju, kurā piedalīsies Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa, Nacionālā veselības dienesta starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Jānis Bolšteins, BENU Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore Anete Rožkalna, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā praktizējoši ārsti, kā arī kampaņas vēstnese Katrīna Puriņa-Liberte. Diskusijas vadītāja būs Daina Jāņkalne.
Kampaņa „Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU” ilgs no 1. decembra līdz 24. decembrim.
Konkursa “Latvijas Gada auto 2018”prestižo titulu ieguvis “Hyundaii30”, tiešraidē paziņoja piektdienas vakarā, 1. decembrī, notikušajā svinīgajā apbalvošanas ceremonijā. Vecrīgas viesnīcā “Avalon Hotel”. Pasākumu apmeklēja arī portāla Dieviete.lv redakcija.
Uzvarētājs tika noskaidrots, žūrijai balsojot par septiņiem finālistiem. Kopumā konkursam bija pieteikti 20 jaunākie auto modeļi, kas pretendēja arī uz tituliem konkursa speciālajās nominācijās.
Laureāti “Latvijas Gada auto 2018” papildu nominācijās:
“Latvijas Eko auto 2018” – “Ford Fiesta”;
“Latvijas Gada auto 2018 Dizaina balva” – “Alfa RomeoStelvio”;
“Latvijas Gada modernizācija 2018” – “Volkswagen Golf”;
“Latvijas Ģimenes auto 2018” – “Peugeot 5008”;
“Latvijas Sportiskākais auto 2018” – “Alfa RomeoStelvio”;
“Latvijas Gada auto 2018 Inovācijas balva” – efektīvais Millera cikla 1.5 TSI motors “ŠkodaKaroq” un “Volkswagen Golf” modeļos;
“Latvijas Mazais auto 2018” – “Ford Fiesta”;
“Latvijas Premium auto 2018” – BMW 5. sērija;
“4×4 Apvidus auto 2018” – “LandRoverDiscovery”;
“Pilsētas Apvidus auto 2018” – “ŠkodaKaroq”;
Attēls: Publicitātes
Tautas simpātijas balsojumā kopā tika saņemtas 11 335 balsis, no kurām 6 068 balsis portālā iAuto.lv un 5 267 balsis t/c Mols – vislielāko balsu summu un “Latvijas Gada auto 2018 Tautas simpātija”izcīnīja“Volvo XC60” ar 2 760 balsīm, otrajā vietā palika “Audi Q5” ar 1 467 balsīm un trešajā vietā “BMW 5. sērija” ar 1 131 balsīm.
Kopumā konkursā bija pieteikti 20 jaunākie auto modeļi, kas Latvijas tirgū nonākuši pēc 1. oktobra 2016. gada. Finālā iekļuva septiņi pretendenti, kuri saņēma vislielāko žūrijas balsu skaitu pēc “Lielā testa brauciena”, kas norisinājās Lilastē novembrī. Finālā iekļuva (alfabētiskā secībā) “Alfa RomeoStelvio”, “Ford Fiesta”, “Hyundaii30”, “KIA Stonic”, “Mazda CX-5”, “ŠkodaKaroq” un “VolkswagenArteon”.
Attēls: Publicitātes
Iegūto punktu skaits starp finālistiem konkursa noslēgumā:
“Hyundaii30”–149 punkti;
“ŠkodaKaroq” – 119 punkti;
“KIA Stonic” – 105 punkti;
“Alfa RomeoStelvio” – 94 punkti;
“Ford Fiesta” – 81 punkti;
“VolkswagenArteon” – 65 punkti;
“Mazda CX-5” – 62 punkti.
Attēls: Publicitātes
Konkurss “Latvijas Gada auto” šogad notiek 19. reizi kopš 1998. gada. 28 cilvēku žūriju veido autožurnālisti, autoeksperti un autosportisti.
Attēls: Publicitātes
Iepriekšējo piecu gadu uzvarētāji ir “ŠkodaKodiaq” (2017), “Hyundaii20” (2016), “Ford Mondeo” (2015), “ŠkodaOctavia” (2014) un “Volkswagen Golf” (2013).
Tev kādreiz dzīvē ir gadījies sastapt vīrieti, kurš pēc pāris randiņiem vai pat mēnešiem paziņo, ka nav gatavs nopietnām attiecībām? Tu neesi vienīgā. Nereti pat gribas saprast, kādēļ tā notiek? Zemāk esam apkopojuši dažus populārākos iemeslus.
Viņš baidās zaudēt savu brīvību
Ir vīrieši, kas baidās no tā, ka līdz ar sievietes ienākšanu viņa dzīvē, viņš vairs nevarēs justies tik brīvs, kā agrāk. Nevarēs nākt un iet, kad gribēs, spēlēt datorspēles, taisīt puišu vakarus ar alus dzeršanu un futbola skatīšanos utt. Viņš baidās no tā, ka sieviete ieviesīs savu kārtību viņa esošajā kārtībā. Ko šādā situācijā var darīt sieviete? Neko daudz. Viņam pašam ir jāsaprot, kā viņa dzīve mainīsies līdz ar nopietnu attiecību dibināšanu. Sieviete var vienīgi ar saviem darbiem parādīt to, ka viņam nav par ko satraukties.
Viņam ir slikta iepriekšējā attiecību pieredze
Šis punkts arī sievietēm ir aktuāls. Kurš gan vēlas vēlreiz tikt sāpināts? Viņa bailes un vēlme nesaistīt sevi ar jaunām attiecībām ir saprotama. Šajā gadījumā līdzēs tikai laiks. Ļauj viņam sadziedēt savu sirdi un pašam saprast, ka tu esi lieliska sieviete, kura nevēlas viņu sāpināt.
Viņš ir jaunāks
Ja vīrietis ir pāris gadus jaunāks par tevi, tad pastāv iespēja, ka nopietnām attiecībām viņš vienkārši nav nobriedis. Viņš nav gatavs nekam, kas saistīts ar atbildību par otru cilvēku. Šajā gadījumā izvēle ir jāveic tev – vai tu esi gatava būt kopā ar cilvēku, kurš vēl nav īsti pārliecināts par sevi un savām spējām rūpēties par otru cilvēku?
Viņam traucē finansiālie apstākļi
Ir vīrieši, kas atsakās no nopietnām attiecībām tikai tāpēc, ka zina, ka nespēs finansiāli atbalstīt sievieti. Šādā situācija ir vai nu jāpārliecina viņš par to, ka abi kopā jūs spēsiet tikt ar situāciju galā, vai nu nopietnās attiecības jāatliek līdz brīdim, kad viņš jutīs, ka ir spējīgs par tevi parūpēties.
Viņš nav pārliecināts par savām jūtām
Šis ir nopietns iemesls, jo bez pārliecības attiecības nevar izdoties. Pat, ja viņam patīk pavadīt laiku ar tevi kopā, tas nenozīmē, ka viņš ir gatavs kaut kam vairāk. Savas dzīves saistīšana ar citu cilvēku ir nopietns solis, ko spert. Ja viņš nejūtas pārliecināts, nevajag uzstāt uz pamēģināšanu un „laiks rādīs, kas būs”. Var gadīties, ka tādējādi tu sevi tikai vairāk sāpināsi.
Sanfrancisko līča ledainais ūdens, nāvējošās straumes, dezorientējošā migla un briesmīgie plēsēji padarīja divus kilometrus attālo Alkatrazas salu par ārkārtīgi drošu cietumu. Tajā “sēdējuši” ietekmīgi kriminālnoziedznieki – Als Kapone, Vitijs Balgers, Gajs Kellijs, u.c.., bet oficiāli – aizbēdzis nav neviens.
“Es domāju, ka Alkatraza bija ideāls cietums savam laikam. Nopietns spieķis organizētās noziedzības riteņos,” raidījumā “Nosusini Alkatrazu” atzīst bijušais cietumsargs Džons Kantvells.
“National Geographic” apkopojis vairākus interesantus faktus par drūmo salu un cietumu.
Alkatraza sākotnēji bija militāra būve
ASV prezidents Milards Filmors 1850.gadā pasludināja salu par militāras nozīmes objektu. 1859.gadā, divus gadus pirms Pilsoņu kara sākuma te ieradās karavīri, lai salu izmantotu Sanfrancisko līča aizsardzībai. 1907.gadā Alkatraza kļuva par oficiālu ASV militāro cietumu, bet 1933.gadā tika nodota Federālajam cietumu birojam.
XIX gs. cietoksnī tika ieslodzīti indiāņi un militārpersonas
Zelta drudža laikā XIX gs. 40.gados Sanfrancisko vētraini attīstījās, tad Alkatrazu sāka izmantot militārām vajadzībām. 50.gadu beigās cietoksnī ieslodzīja apcietinātas militārpersonas, bet Pilsoņu kara laikā – ziemeļu štatu Savienības dezertierus un konfederātu atbalstītājus. Te tika ieslodzīti arī Amerikas iedzimtie, kas konfliktēja ar federālo valdību. 1895.gadā cietoksnī tika ieslodzīti 19 hopi indiāņi, kuri nevēlējās pakļauties valdībai un protestēja pret bērnu piespiedu izglītību federālajās internātskolās.
Als Kapone spēlēja bandžo cietuma grupā
Gangsteris 1934.gada augustā kļuva par vienu no pirmajiem iemītniekiem Alkatrazas federālajā cietumā. Kapone pats atzina, ka šis cietums viņu ir „salauzis”. Viņam atļāva spēlēt bandžo cietuma grupā “The Rock Islanders”, kas svētdienās sniedza koncertus citiem ieslodzītajiem. Baidoties, ka cietuma dārzā viņu var nogalināt, Kapone saņēma atļauju trenēties dušas telpā. Runā, ka tur vēl šodien reizēm var dzirdēt bandžo spēli.
Sala nosaukta jūras putnu vārdā
Pirms vējainā sala kļuva par noziedznieku mājvietu, tajā mita lielas brūno pelikānu kolonijas. Kad spāņu leitnants Huans Manuels de Ajala 1775.gadā to pirmo reizi ieraudzīja, viņš esot izsaucies: “La Isla de los Alcatraces!” Proti, “pelikānu sala”. Tagad Alkatraza atkal kļuvusi par iecienītu kaiju, jūras kraukļu, oranžkāju baložu, sniegoto gārņu mājvietu. Īsta putnu vērotāju paradīze!
Alkatrazā atrodas pirmā bāka Klusā okeāna piekrastē
1854.gadā salas virsotnē sāka darboties neliela bāka, kas Zelta drudža laikā palīdzēja kuģiem virzīties uz Sanfrancisko līci. Tā bija pirmā šāda bāka ASV rietumu piekrastē. Bāka cieta 1906.gada zemestrīcē, bet armijas būvētā cietuma dēļ to nevarēja redzēt no Zelta vārtiem, tādēļ drīz tika uzcelta daudz augstāka bāka.
Notiesātie reizēm paši vēlējās nokļūt Alkatrazā
Neviens cietums, protams, nav jaunkundzēm domāta pansija, taču Alkatrazā apstākļi bija salīdzinoši pieņemami. Daļai patika vienvietīgās kameras, kas padarīja mazāk iespējamus citu ieslodzīto uzbrukumus. Cietuma pirmais priekšnieks Džeimss A. Džonstons uzskatīja, ka slikta pārtika bieži vien provocē ieslodzīto dumpjus, tādēļ vienmēr nodrošināja labu uzturu. Mierīgiem cietumniekiem bija pieejamas vairākas privilēģijas, tostarp filmas, grāmatas no 15 000 sējumu lielās bibliotēkas un 75 žurnāli. Tādēļ daži notiesātie uzskatīja, ka šī vieta ir labāka par citām un lūdza pārvietošanu uz Alkatrazu.
No salas ir iespējams aizpeldēt uz krastu
Federālās iestādes sākotnēji apšaubīja faktu, ka izbēgušie cietumnieki varētu izglābties, peldot aukstajos, zemūdens straumju pilnajos Sanfrancisko līča ūdeņos. Taču 1962.gadā Džons Pols Skots ieziedās ar cūku taukiem, izspieda logu un metās peldus. Kad viņš nokļuva līdz Zelta vārtu tiltam, spēki bija galā un Skots zaudēja samaņu hipotermiskā šoka dēļ. Šodien 2,4 kilometru peldējums ir daļa no ikgadējā triatlona “Bēgšana no Alkatrazas”.
Sešus gadus pēc cietuma slēgšanas Alkatrazu okupēja Amerikas iedzimtie
1969.gada novembrī salā ieradās aptuveni simts vietējo aktīvistu mohoka Ričarda Ouka vadībā. Citējot 1868.gada nolīgumu, kas garantē brīvas federālās zemes Amerikas iedzimtajiem, protestētāji vēlējās pārņem Alkatrazu, lai izveidotu te universitāti un kultūras centru. Viņi vēlējās iegādāties salu par “24 dolāriem stikla pērlītēs un sarkanā vadmalā”, proti, par cenu, kādu nīderlandiešu ieceļotāji samaksāja par Manhetenu 1626.gadā. Pēdējo protestētāju federālie māršali no salas nocēla 1971.gadā, tomēr salas ūdenstorni joprojām rotā sarkans uzraksts “Miers un brīvība. Laipni lūgti. Brīvo indiāņu zeme”.
No Alkatrazas federālā cietuma nevienam nav izdevies veiksmīgi aizbēgt
Laikos, kad Alkatraza bija militārais cietoksnis, ir fiksēti vairāk veiksmīgi bēgšanas gadījumi. Ieslodzītie karavīri, kas tika norīkoti darbos uz sauszemes, reizēm vienkārši aizgāja prom, taču ir zināms arī par veiksmīgu bēgšanu XX gs. 20.gados. Taču federālā cietuma laikos 36 ieslodzītie ir vēlējušies bēgt no Alkatrazas. 23 tika noķerti, seši – nošauti, divi – noslīka. Pieci tiek uzskatīti par pazudušiem un, iespējams, noslīkušiem, viņu vidū arī Frenks Moriss un brāļi Džins un Klarenss Englini, kuri aizbēga 1962.gadā. Tā kā ķermeņi nav atrasti, tiek pieļauts, ka iespējams, viņi varētu būt izdzīvojuši.
Uz salas ir ierīkoti brīnišķīgi dārzi
Laikā, kad Alkatraza bija aktīvs cietums, virsnieki un viņu ģimenes locekļi iekopa dārzus. Jā, patiešām uz salas dzīvoja arī apsargu sievas (vīri) un bērni. Augi izturēja pamestību pat vairākas desmitgades pēc cietuma slēgšanas. 2003.gadā sākta dārzu atjaunošana. Šodien Alkatraza ir ļoti populāra tūristu atrakcija, kuru ik gadu apmeklē miljons viesu.
Skaties “National Geographic” dokumentālo raidījumu “Nosusini Alkatrazu” pirmdien, 4.decembrī, plkst. 21:00 un uzzini, vai drūmā sala var būt visdrošākā vieta, kur glābties no postošām kataklizmām!
Bildinājums un kāzas, protams, ir skaists notikums. Tikai nevajadzētu ļaut emocijām pilnībā aizēnot saprātu, tāpēc, pirms piekrīti šim svarīgajam dzīves solim, pārrunā ar partneri dažus svarīgus jautājumus.
Vai un cik bērnu tu vēlētos?
Vai tu vēlies bērnus? Cik? Ja nepieciešams, vai tu būtu gatavs izmantot citus veidus, kā tikt pie bērniem, piemēram mākslīgās apaugļošanas ceļā vai adopciju? Ir ļoti svarīgi izrunāt šo jautājumu, lai partneri zina viens otra nostāju šajā jautājumā.
Kāds vecāks tu vēlies būt?
Pavaicā partnerim, kādi ir viņa uzskati par to, kā audzināt bērnus. Pārrunājiet to, kā tikāt audzināti jūs. Šis ir ļoti svarīgs jautājums, jo, ja jūsu uzskati atšķiras, ikdienā būs grūti gan bērnam, gan jūsu savstarpējām attiecībām.
Kāda ir tava kredītvēsture un tavu parādu apmērs?
Ļoti svarīgi ir uzzināt par kredītkartēm, studiju kredītiem vai automobiļa līzingu. Ja kāds no jums ir iesniedzis bankrota pieprasījumu vai maksātnespēju, ir svarīgi izrunāt, kāpēc tā ir noticis. Izrunājiet šos jautājumus, lai pēc precībām nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus.
Kurš kādus darbus darīs mājās?
Ja esi pieradusi pie tradicionāla modeļa, kurš iedala darbu vīriešu un sieviešu darbos, nav nekādu problēmu. Tomēr, ja tev nepatīk darbu dalīšana sieviešu un vīriešu darbos, šis jautājums noteikti jāapspriež ar topošo vīru. Lietderīgi būs, ja pastāstīsi viņam, kurus mājas darbus tev patīk darīt un no kuriem labprāt izvairītos. Bet varbūt viņam patīk tieši tie darbiņi, kuri pašai neiet pie sirds?
Cik bieži tu gribētu mīlēties?
Lai arī jums abiem sekss ir jau zināmu laiku, atbilde uz šo jautājumu var atklāt citu ainu un izrādīties, ka partneris vēlētos nākotnē atšķirīgu seksa biežumu nekā pašlaik. Ļoti svarīgi ir pārrunāt arī robežas seksā, pastāstīt par lietām, kuras abiem patīk un kuras šķiet nepieņemamas.
Kādu tu iedomājies mūsu laulības dzīvi pēc pieciem gadiem?
Uz šo jautājumu nav viegli atbildēt, taču tas sniedz priekšstatu par mērķiem jūsu laulībā. Viens no jums, iespējams, vēlēsies vismaz vienu bērnu, bet otrs vēl pat nebūs iedomājies par bērnu ienākšanu ģimenē. Viens no jums gribēs pēc pieciem gadiem dzīvot lielākā mājoklī, iegādājoties to uz kredīta, bet otrs gribēs vispirms sakrāt naudu šādam pirkumam. Laiks sākt runāt!
Kaut arī patiesais iepirkšanās drudzis tradicionāli sākas īsi pirms Ziemassvētkiem, arī tiem, kuri dāvanas gādā laicīgi, nereti nākas lauzīt galvas par to, kā pārsteigt sev tuvus un mīļus cilvēkus svētkos. Pētījumi liecina, ka visbiežāk dāvanām tiek iegādātas praktiskas lietas, tostarp viedierīces. Tāpēc mobilo sakaru operatora BITE tehnoloģiju eksperti iesaka piecas viedierīces, kas dāvanu saņēmējus neatstās vienaldzīgus.
Laicīgi jeb vismaz mēnesi pirms Ziemassvētkiem dāvanu iegādi uzsāk 28% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, 39% dāvanas gādā vienu līdz divas nedēļas pirms svētkiem, 18% – dažas dienas pirms svētkiem, bet 2% – vien 24. vai 25.decembrī, liecina “Kantar TNS” pērnā gada nogalē veiktā pētījuma dati.
Savukārt “Swedbank” Finanšu institūta pērn veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēki Ziemassvētkos visbiežāk dāvina praktiskas lietas, tostarp pārtiku un mājsaimniecības preces. Teju katrs trešais iedvesmu dāvanu iegādei gūst tirdzniecības vietās, bet katrs piektais – interneta vidē, pirms došanās uz veikalu veicot piedāvājuma izpēti internetā. Bet 29%, iegādājoties dāvanas, izmanto dažādus atlaižu piedāvājumus.
“Arī mūsu klienti radiem, draugiem un paziņām Ziemassvētkos parasti izvēlas praktiskas dāvanas – viedtālruņu un planšetdatoru pieprasījums BITES veikalos gada nogalē būtiski pieaug, turklāt šīs ierīces biežāk tiek dāvinātas bērniem un vecākiem, vecvecākiem. Tomēr pēdējos gados BITES klienti aizvien biežāk Ziemassvētku dāvanām izvēlas arī citas viedierīces un dažādus aksesuārus, ņemot vērā apdāvināmo personu vaļaspriekus. Piemēram, aktīva dzīvesveida piekritējiem tiek dāvināti sporta pulksteņi un viedtālruņu aizsargvāciņi, foto entuziastiem – selfijkāti un īpaši viedtālruņiem paredzētas lēcas, bet mūzikas cienītājiem – bezvadu skaļruņi un austiņas,” novērojumos dalās BITES sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Karīna Javtušenko.
Viedierīču un to aksesuāru piedāvājums mūsdienās ir tik plašs un daudzpusīgs, ka izvēlēties piemērotāko dāvanu kļūst aizvien grūtāk. Tāpēc BITES tehnoloģiju eksperti iesaka piecas neparastas, taču praktiski noderīgas viedierīces, ar ko pārsteigt tehnoloģiju cienītājus Ziemassvētkos.
Eholots
Attēls: Publicitātes
Jaudīgs portatīvais eholots ar iebūvētu WiFi un GPS funkciju – dāvana, kuru novērtēs ikviens makšķernieks. Tas ļauj ne vien perfekti noskenēt zemūdens vidi, bet arī izveidot precīzu atrašanās vietas karti, zvejojot gan laivā, gan no krasta. Ierīcei ir 80 metru liels skenēšanas diapazons, kas darbojas 80 metru dziļumā, tādēļ tā apmierinās pat visprasīgāko makšķernieku vajadzības, kā arī ir ideāli piemērota lietošanai visekstremālākajos laikapstākļos.
Meteostacija
Attēls: Publicitātes
Patīkama un veselīga vide mājoklī rūp ikvienam, tāpēc mājas meteostacija ir gan universāla, gan arī praktiska dāvana. Tā spēj izmērīt ne vien gaisa temperatūru, mitrumu un kvalitāti, bet arī skaņas līmeni telpā, piemēram, to, vai fona troksnis netraucē bērnu miegam. Viedā meteostacija gan fiksē iespējamās problēmas, gan arī norāda, kā tās novēršamas. Tehnoloģiju cienītāji novērtēs iespēju kontrolēt ierīci, izmantojot šim nolūkam aplikāciju mobilajā telefonā.
Telpaugu augsnes analizators
Attēls: Publicitātes
Šīs ierīces priekšrocības novērtēs gan pieredzējuši “zaļo pirkstiņu” īpašnieki, gan iesācēji – augsnes analizators atvieglo rūpes par telpaugiem un ziņo par mikroklimatu telpā. Tāpat tas fiksē gaismas spilgtumu, augsnes mitruma līmeni un ziņo par augiem nepieciešamo mēslojumu. Tas ir vienkārši vadāms, izmantojot mobilo aplikāciju, kas pieejama gan iOS, gan Android viedierīcēm.
“Gudrā” zobu suka
Attēls: Publicitātes
Šāda zobu suka būs lieliska dāvana svētkos gan bērniem, gan pieaugušajiem, jo tā ir kas vairāk nekā vienkāršs higiēnas priekšmets. “Gudrā” zobu suka ir aprīkota ar akselerometru, žiroskopu, 3D kustības sensoriem un ļauj precīzi fiksēt notīrītās vietas. Pateicoties bezvadu jeb “Bluetooth” savienojumam, to var lietot kopā ar mobilo aplikāciju, kas ļauj pienācīgi izsekot zobu tīrīšanas regularitātei un ilgumam. Bērniem noteikti patiks aplikācijā iebūvētās spēles, kas zobu tīrīšanu ļauj pārvērst jautrā piedzīvojumā.
Bezkontakta termometrs
Attēls: Publicitātes
Viedo termometru “MyThermo” novērtēs ne tikai tehnoloģiju cienītāji. Tā ir bezkontakta ierīce, kas mēra ķermeņa, telpas, bērna pudelītes vai vannas temperatūru. Ar infrasarkano staru tehnoloģiju aprīkotais termometrs ir ātrs, viegli lietojams un precīzs, tāpēc tam vienmēr atradīsies pielietojums ģimenēs, kurās aug mazi bērni. Mērījumu rezultāti apskatāmi gan pašā ierīcē, gan arī bezmaksas mobilajā aplikācijā “BewellConnect”, kas pieejama gan iOS, gan “Android” viedierīcēm.
Lielais fināla TOP 7 jau ir noskaidrots. Arī “Latvijas Gada auto 2018 Tautas simpātija” nominācijā izvirzījušies pārliecinoši pretendenti. 1. decembrī mēs uzzināsim prestiža „Latvijas Gada auto 2018” titula ieguvēju.
“Latvijas Gada auto 2018” titula ieguvēja paziņošana, papildnomināciju ieguvēju godināšana un svinīgā apbalvošanas ceremonija notiks 1. decembrī plkst. 20:00, viesnīcā „Avalon Hotel”. Visi interesenti to varēs vērot televīzijas tiešraidē bezmaksas apraidēs visā Latvijā kanālos Re:TV un Sportacentrs.com, kā arī interneta tiešraidē portālos Delfi, iAuto.lv, TVNET, La.lv un facebook.com/iAutolv.
Līdzās galvenā “Latvijas Gada auto 2018” titula piešķiršanai, katru gadu tiek noteikti uzvarētāji arī citās nominācijās, kā mazā, premium, apvidus klases. Nomināciju veidi un skaits ir atkarīgs no konkursa dalībnieku loka
Šogad Tautas balsojumā par “Latvijas Gada auto 2018” tika saņemtas vairāk kā 10 000 balsu.
Mobilie tālruņi, ieņemot aizvien būtiskāku lomu ikdienas dzīvē,tiek lietoti jebkur un nepārtraukti. Gandrīz puse iedzīvotāju,šķērsojot ielu,mēdz izmantot mobilo telefonu, kas var radīt bīstamas situācijas gan gājējiem, gan autovadītājiem. Vēl bīstamāk ir lietot mobilo telefonu, vadot auto, kad ir nepieciešams pievērst īpašu uzmanību apkārt notiekošajam. Kā atklājās Gjensidige Latvija veiktajā aptaujā, šāds nevēlams paradums piemīt gandrīz ceturtai daļai (22%) aptaujāto.
Būtiski biežāk mobilo tālruni pie auto stūres lieto vīrieši un personas vecumā no 35 līdz 49 gadiem. Tas ļauj secināt, ka mobilo telefonu lietošana, vadot auto, ir tieša saistība ar pārliecību par savām autovadīšanas prasmēm un stāžu. Ņemot vērā, ka auto vadīšana nozīmē aktīvu dalību satiksmē, tad blakus darbības, kas neattiecas uz automašīnas vadību, šajā procesā nopietni apdraud citus satiksmes dalībniekus. Dati uzrāda, ka katrs trešais respondents, kas autovadīšanas laikā izmanto mobilo telefonu,visbiežāk nemaina savus telefona lietošanas ieradumus, atrodoties pie stūres. Tas savukārt vēsta par bīstamas tendences klātesamību starp šoferiem.
Vairāk nekā puse (54%) auto vadītāju, kas lieto mobilo tālruni, to izmanto, lai sērfotu internetā un pārbaudītu e-pastu. Visbiežāk sērfošana internetā ir novērojama sastrēgumu laikā, jo kustība ir lēna, bet pavadītais laiks ceļā – ievērojami ilgāks nekā mierīgas satiksmes plūsmā. Kā informē Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds, tieši sastrēgumi ir tā situācija, kurā regulāri notiek satiksmes negadījumi: “Maldīgs ir uzskats, ka sastrēgumi nav bīstami un to laikā var pievērsties citām darbībām. Tieši mobilo telefonu lietošana sastrēgumu laikā ir regulārs iemesls, kādēļ ir notikusi automašīnu sadursme, un vainīgais lielākoties būs tas vadītājs, kurš nav spējis pietiekami ātri reaģēt, jo ir pievērsies mobilā telefona ekrānam.”
Gjensidige Latvija veiktajā aptaujā iezīmējās arī pozitīva tendence – vairums (79%) aptaujāto, vadot auto,mēdz izmantot brīvroku režīmu, lai runātu pa telefonu. Tas nozīmē, ka autovadītājiem ir būtiski būt sasniedzamiem un spēt sasniegt citus arī atrodoties pie stūres, taču reizē tieapzinās praktiskos autovadīšanas un uzmanības riskus, ko rada mobilā telefona lietošana.
Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds atgādina, ka pat, ja tiek piekopti dažādi pasākumi telefona lietošanas atvieglošanai, atrodoties pie stūres, tas pilnībā nenovērš iespējamo apdraudējumu. Gjensidige Latvija iesaka autovadītājiem domāt par savu, pasažieru un apkārtējo satiksmes dalībnieku drošību, uzticēt zvanus un citas darbības mobilajā telefonā blakussēdētājam, vai uz brīdi apstāties un veikt nepieciešamo zvanu un atbildēt uz e-pastiem, neapdraudot ne sevi, ne apkārtējos.
*Gjensidige Latvija 2017.gada novembrī veiktā aptauja “Mobilo telefonu lietošanas paradumi iedzīvotāju vidū”, respondentu skaits: 500.
Pasaules Veselības organizācijas pētījumā par Latviju lasāmas satraucošas ziņas – visaugstākais HIV inficēšanās līmenis Eiropas Savienībā ir tieši Latvijā ar 18,5 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotāju. 1. Decembrī – vispasaules AIDS dienā – Euroaptieka aicina Latvijas sabiedrību atbildīgi izturēties pret regulārām HIV testa pārbaudēm.
Šī gada AIDS dienas tēma pasaulē ir “Tiesības uz veselību”, kas aktualizē visu vīrusa skarto cilvēku tiesības uz ārstēšanos un uzsver laicīgas šī bīstamā vīrusa diagnosticēšanas nozīmi. Ar HIV vīrusu pašlaik dzīvo 36,7 miljoni pasaules iedzīvotāju, savukārt Latvijā ir reģistrēts 7121 ar HIV vīrusu inficēts cilvēks. Lai arī šis skaitlis uz kopējā fona šķiet neliels, Pasaules veselības organizācijas aplēses liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā varētu būt vismaz divas reizes lielāks.
Kā norāda Euroaptiekas farmaceite Zane Melberga, “ir jāaizmirst, ka ar HIV vīrusu inficējas vien narkotisko vielu lietotāji vai ka šis vīruss skar kādas konkrētas sabiedrības grupas, vai arī – ka tas ir izplatīts tikai Āfrikas valstīs. Lai arī Dienvidāfrikā joprojām ir vislielākā epidēmijas izplatība un tā tiek uzskatīta par slimības epicentru, arī Latvijā ir satraucoša situācija, kas apliecina problēmas nopietnību.”
Vidējā HIV pacienta profils ir mainījies – šis vīruss nešķiro ne pēc dzimuma, ne vecuma, ne dzīves veida vai darba, un nereti no jauna reģistrētie ar HIV inficētie ir heteroseksuāli izglītoti cilvēki ar labu darbu un ģimeni, visbiežāk līdz 40 gadu vecumam.
“Par šo slimību atklāti runāt ir gatavi tikai nedaudzi. Tomēr regulārās pārbaudes vismaz reizi gadā būtu jāuztver kā ierastalieta.Zemais veikto testu skaists visdrīzāk nozīmē arī to, ka joprojām ir daudz cilvēku, kuri neapzinās, ka ir inficējušies. Arī novēlota vīrusa ārstēšana veicina risku infekcijas tālākai izplatībai,” uzsver Zane Melberga.
Euroaptiekas farmaceiti ir novērojuši, ka slimības ārstēšanai ārsti pacientiem izraksta jaunās paaudzes medikamentus, kas palīdz ar HIV vīrusu cīnīties pēc iespējas efektīvāk. Tomēr jāatceras, ka cilvēkiem pret savu veselību jāizturas ar atbildību un jau laikus jāierodas pakaļ medikamentiem. Diemžēl nereti gadās situācijas, kad farmaceitiem ir jāzvana klientiem un jālūdz, lai viņi atnāk pēc nepieciešamajām zālēm.
Euroaptieka aicina regulāri veikt HIV pārbaudes testus un atgādina:
valsts piedāvātie pārbaudes testi ir anonīmi un bez maksas;
plašāka informācija par bezmaksas testiem www.spkc.gov.lv sadaļā “HIV profilakses punkti”;
HIV pārbaudes tests jāveic vismaz reizi gadā;
HIV testus var veikt ar vai bez ārsta nosūtījuma;
nododot asins analīzes, lūgt ārstam nozīmēt arī pārbaudi uz šo vīrusu;
nekautrēties no šīm pārbaudēm un aicināt tās veikt arī ģimenes locekļus un draugus.
Ik dienas šajā portālā mēs rakstām par attiecībām, skaistumu, veselību, ikdienas notikumiem. Ik dienas mūsu rakstus izlasa tūkstošiem sieviešu. Taču mēs vēlamies zināt, kāds ir Tavs stāsts, pieredze, viedoklis un pārdomas.
Gaidīsim lasītāju vēstules par dažādām tēmām:
Attiecībām (personīgo pieredzi vai pārdomas par jau iepriekš lasīto)
Bērniem (viņu audzināšanu un rūpēm)
Erotiskos stāstus (gan personīgos, gan izdomātus)
Sievietēm, pašizaugsmi un sevis motivēšanu
Šie ir tikai daži piemēri tēmām, taču stingru noteikumu nav – ja ir vēlme saņemt citu sieviešu viedokli par kādu tēmu vai notikumu vai arī vienkārši gribas radoši izpausties, droši raksti!
Varbūt tieši Tavs stāsts un pieredze iedvesmos citas sievietes, ļaus viņām noticēt saviem spēkiem un saprast, kā dzīvē rīkoties.
Iet gulēt aizvainotam un dusmīgam – tā ir slikta ideja jebkuram cilvēkam, bet sievietēm tas ir īpaši kaitīgi.
Varbūt tu sadusmojies uz viņu tādēļ, ka viņa pateica kaut ko nepareizu vakariņu laikā. Varbūt viņa neatbildēja uz taviem zvaniem, kad tev tas tik ļoti bija vajadzīgs. Varbūt viņa nejauši sabojāja tavu mīļāko kreklu. Bet zini? Neviens no šiem iemesliem nav tā vērts, lai uz viņu dusmotos. Lūk, kāpēc…
Kad tu uz viņu dusmojies, viņa nevar aizmigt. Katrs vārds, ko tu teici, katrs skatiens, ko tu viņai veltīji… Tas viss riņķos viņas prātā. Viņa grozīsies gultā, prātojot, ko ir izdarījusi nepareizi. Viņa domās par jūsu sarunām atkal un atkal, līdz tās būs kļuvušas pilnīgi citādas, nekā bija patiesībā.
Viņa mēģinās pārliecināt sevi par to, ka tu viņu vairs nemīli, un raudās. Viņa klausīsies tavā elpošanā, līdz sapratīs, ka tu esi aizmidzis un atstājis viņu vienu ar savām domām un asarām.
Viņa ilgi nespēs aizmigt, jo pārdzīvos par jūsu attiecībām. No rīta viņa pamodīsies un atcerēsies par to, kas notika iepriekšējā vakarā. Diena jau būs iesākusies nelāgi. Tad viņa pieies pie spoguļa un atkal sabruks, jo ieraudzīs, kas ir palicis pāri pēc pārdzīvojumu pilnas nakts. Viņai nebūs spēka pret to cīnīties…
Vīrieši, iegaumējiet – sievietei nav jāaizmieg ar sajūtu, ka viņa nav vajadzīga un mīlēta. Pirms došanās gulēt viss ir jāatrisina. Pat tad, ja ļoti to negribas darīt. Viņa ir pelnījusi „arlabunakti” un „labrīt”.
Nekad nebeidz dienu ar strīdu, citādi arī nākamajai dienai nebūs vērtības…
Bieži vien mēs uzsmidzinām smaržas nemaz par to īpaši neaizdomājoties. Tas ir tāds pats ikdienas uzdevums kā zobu tīrīšana. Bet, vai tavas smaržu lietošanas metodes nav novecojušas un kļuvušas paviršas? Sieviešu žurnāls „Cosmopolitan” dalās ar dažiem vērtīgiem padomiem.
Tu izsmidzini aromātu uz sausas ādas
Uz sausas ādas aromāts nevar „pieķerties”, tāpēc arī noturība nav visai laba. Labāk smaržas uz ķermeņa uzklāj uzreiz pēc mitrinoša ādas krēma uzklāšanas. Tad aromāts labāk iesūksies ādā un tu smaržosi patīkami ilgāku laiku.
Tu sasmaržinies pēdējā brīdī
Divi, trīs pūtieni pirms tu skrien ārā no mājas? Nedari tā. Aromātam ir „jānosēžas” uz ādas vismaz 10 minūtes. Ja nogaidīsi, aromāts būs noturīgāks.
Tu izsmidzini smaržas uz delnas
Vasarā to vēl var piedot, bet ziemā aromāts gandrīz uzreiz „noberzīsies” džemperu/ jaku piedurkņu un cimdu dēļ. Labāk izsmidzini smaržas uz kakla, dekoltē zonas (ja apģērbam nav augstā apkakle) un aiz ausīm. Izteiksmīgāks aromāts kļūs tad, ja izsmidzināsi to arī matos, taču nepārcenties. It īpaši, ja dodies uz darbu.
Tu izmanto nepareizu dušas želeju
Ja tu vēlies pareizi un pilnīgi atklāt smaržu aromātu, pārliecinies, ka tavā dušas želejā nav pretēju „toņu”. Dušas želejā nevajadzētu būt aromātiem, kas nesader ar tavām smaržām.
Tu nenofiksē aromātu
Ja tavas smaržas nav visai spēcīgas un noturīgas, tad uz ķermeņa vietām, uz kurām grasies tās uzpūst, uzsmērē plānu kārtiņu vazelīna. Tas lieliski „notur” aromātu vietā.
Gaidot Latvijas valsts simtgadi un vienlaikus atzīmējot Latvijas-Amerikas diplomātisko attiecību 95 gadu jubileju, Amerikas Latviešu apvienība (ALA) ar Kultūras ministrijas atbalstu sociālajos tīklos uzsākusi kampaņu, kurā aicina lepoties ar piederību Latvijai un latviešu izcelsmes talantiem, pastāstīja ALA pārstāve Ilze Garoza.
Pēc pārstāves sacītā, kaut arī etnisko latviešu, kuri dzīvo Latvijā un ārpus tās, ir vien ap 1,5 miljoniem, mazā nācija ir devusi pasaulei, tostarp Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), neskaitāmus talantus.
“Uzsākām šo kampaņu, jo uzskatām, ka mums, latviešiem, ir vairāk jālepojas ar savu tautiešu sasniegumiem starptautiskā mērogā, jo mūs visus vieno kopīga izcelsme. Mūsu kultūra, valoda, dzimtene ir mūsu kopīgais DNS,” skaidroja Garoza.
Mēs, protams, daudz esam dzirdējuši par mūsdienu kultūras izcilībām diriģentu Andri Nelsonu un starptautiski atzīto soprānu Kristīni Opolais, sporta izcilnieku – basketbolistu Kristapu Porziņģi. Šīs kampaņas mērķis ir vairāk pastāstīt par fantastiskajiem Latvijas talantiem ASV, ar kuriem mums kopīgs DNS, taču, iespējams, dzirdēts retāk.
Ed Leedskalnin (Edvards Liedskalniņš), dzimis 1887.gadā Stāmerienā
Kaut arī par viņu nav daudz ziņu, tomēr viens ir pavisam skaidrs – Edvardam Liedskalniņam jeb Ed Leedskalnin ir latvieša DNS. It kā beidzis vien četras klases, piedalījies 1905.gada revolūcijā un jau 1912.gadā, iespējams, nelegāli nokļuvis ASV. Laika gaitā pats saviem spēkiem apguvis inženiera prasmes un tēlniecību. Viņš ir autors Koraļļu pilij, kas atrodas Floridā un ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem. Sākotnēji celtne ieguva slavu, jo Liedskalniņš to uzbūvēja vienatnē 20 gadu laikā, strādājot vien pa naktīm. Turklāt būvniecības laikā tēlnieks pārvietoja akmens bluķus ar kopējo masu 1100 tonnas, apgalvojot, ka esot atklājis piramīdu celtniecības paņēmienus.
Dr. Med. Visvaldis Nagobads, dzimis Rīgā 1921.gadā
Vadošais ASV hokeja izlases ārsts laikā no 1967. līdz 1990.gadam. Viņa vārds 2010.gadā tika iekļauts ASV hokeja slavas zālē, godinot to, ka bez slavenā ārsta ASV hokeja izlase 1980.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā nebūtu izcīnījusi zelta medaļu. Viņš ir arī pirmais, kurš 2003.gadā saņēma Starptautiskās ledus hokeja federācijas prezidenta Paula Loika vārdā nosaukto balvu, ko piešķir tikai par īpašiem nopelniem hokeja attīstībā.
Gunārs Birkerts, dzimis Rīgā 1925.gadā
Viens no atzītākajiem un ražīgākajiem latviešu arhitektiem – ne tikai “Gaismas pils” jeb Latvijas Nacionālās bibliotēkas autors, bet arī arhitekts vairākām ievērojamām ēkām ASV. Piemēram, Federālā rezervju banka Mineapoles pilsētā, Korningas Stikla muzejs Ņujorkas štatā un Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu bibliotēkas paplašinājuma ēka. Divas pēdējās minētās būves 2007.gadā tika iekļautas Amerikas Arhitektu institūta izveidotajā sarakstā “150 visu laiku labākās ASV ēkas”. Birkerts projektējis arī ASV vēstniecības ēku Venecuēlā un Kempera Mūsdienu mākslas muzeju Kanzassitijā. Šie ir tikai daži no viņa darbiem.
Vija Celmiņa, dzimusi Rīgā 1938.gadā
Viena no ievērojamākajām mūsdienu amerikāņu hiperreālisma novirziena māksliniecēm – viņas dabas un apkārtējās vides parādību smalkais un detalizētais tuvplāns aizrauj un pat met izaicinājumu mūsu zināšanām un realitātes uztverei. Kopš aktīvās darbības sākuma 1965.gadā māksliniecei ir bijušas vairāk nekā 40 personālizstādes – Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMa), Vitnija Amerikāņu mākslas muzejā, Losandželosas Mākslas muzejā, Mūsdienu mākslas institūtā Londonā, Pompidū centrā Parīzē un citviet.
Lolita Ritmane, dzimusi ASV, 1962.gadā
Lolita Ritmane jeb Lolita Ritmanis ir latviešu izcelsmes ASV komponiste, kura desmit reizes ir tikusi nominēta prestižajai “Emmy” balvai un 2002.gadā viņa to arī ieguva par televīzijas seriālam “Batman Beyond” komponēto mūziku. Starp viņas neskaitāmajiem darbiem ir arī četri mūzikli, kas izrādīti ASV, Eiropā, Taivānā un Austrālijā. Saskaņā ar IMDB.com Ritmane ir arī topošās latviešu režisora Dzintara Dreiberga radītās filmas “Dvēseļu putenis” mūzikas autore.
Ievērības cienīgs ir fakts, ka Lolitas tēvs Andris Ritmanis sacerēja vārdus, bet māsa Brigita Ritmane – mūziku dziesmai “Manai tautai”, kuru 1988.gadā Ieva Akuratere dziedāja festivālā “Liepājas dzintars” un saņēma nedalītas klausītāju ovācijas. https://youtu.be/BnjZVVgqqEU
“Kampaņas gaitā publicēsim ierakstus un iedvesmojošus stāstus par cilvēkiem, kuri bijuši izcili savā jomā un nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Lepošanās ar mūsu tautiešu sasniegumiem gan mūsdienās, gan tuvākā vai tālākā pagātnē ir veids, kā varam stiprināt nacionālo identitāti, vienlaikus rādot starptautiskajai sabiedrībai, ka esam inovatīvi, radoši, uzņēmīgi,” uzsvēra Garoza.
Tieši tāpēc Latvijas valsts simtgades ieskaņās ALA ar Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Kultūras ministrijas atbalstu ASV organizē izstādi “Treasures of Latvia” jeb “Latvijas dārgumi”. Izstādē ietverti stāsti par uzņēmējiem, kuri 2013. un 2015.gadā saņēmuši eksporta izcilības balvu Latvijas eksporta veicināšanas kustības “The Red Jackets” ietvaros.
Plašāka informācija par sociālo kampaņu “Manī ir latvieša DNS” pieejama ALA Facebook lapā, savukārt precīzs izstādes grafiks un informācija par Latvijas valsts simtgadei veltītiem pasākumiem ASV atrodama šeit http://www.latvia100usa.org .
Pirmssvētku laikā, 10. decembrī plkst. 11.30, Rīgā, Doma laukumā,jau desmito reizi norisināsies Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējiens.Sirsnīgais notikums pulcēs gan mazus, gan lielus skrējējus, kuri, tērpušies Ziemassvētku vecīšu tērpos, veiks simbolisku skrējienu pa Vecrīgas ielām. Labdarības akcijā ir aicināts piedalīties ikviens – gan individuāli, gan kopā ar ģimeni, draugiem vai darba kolektīvu!
Ikgadējais skrējiens allaž ir pulcējis simtiem dalībnieku un piesaistījis uzmanību ar savu atraktivitāti un pozitīvo enerģiju.Desmit gadu laikā labdarības skrējiens kļuvis par brīnišķīgu tradīciju, kas ļauj aktīvām ģimenēm un atraktīvām uzņēmumu komandām vienoties labam un cēlam darbam. Uz brīdi iejūtoties Ziemassvētku vecīša tēlā, 1,7 kilometrus garā distance ir pa spēkam ikvienam, skrienot, ejot vai mazākajiem dalībniekiem vizinoties ragaviņās.
Rīgas Starptautiskā Rotary kluba organizētais skrējiens tiek rīkots sadarbībā ar labdarības organizāciju Ziedot.lv. Piedalīšanās Ziemassvētku vecīšu skrējienā notiek par simboliskiem ziedojumiem. Šīgada mērķis ir ziedojumos savāktvismaz 10 000 eiro, lai vismaz seši bērni ar kustību traucējumiem varētu apmeklēt 250 rehabilitācijasnodarbības ar speciālu gaitas robotu G-EO System. Nodarbībās bērni varēs trenēt gaitu pa līdzenu virsmu, imitēt kāpšanu pa trepēm, kas palielina iespējas patstāvīgi spert pirmos soļus.
Palīdzēt līdzcilvēkiem aicina Rīgas starptautiskā Rotary kluba prezidents Kregs Tomsons (Craig Thompson):“Latvijā ir daudz bērnu, kurus jau kopš mazotnes skārusi smaga slimība vai trauma, kas atstājusi sekas uz turpmāko dzīvi. Nereti šo bērnu ģimenēm nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu saviem bērniem ilgstošus un regulārus rehabilitācijas pasākumus. Valsts sniegtais atbalsts ir nepietiekams. Rehabilitācija ir dārga, un daudzi vecāki to nevar atļauties, tāpēc aicinu ikvienu piedalīties Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējienā un atrast savu svētku sajūtu, vienlaikus palīdzot un padarot gaišāku ikdienu tām ģimenēm, kuras kā svētku brīnumu gaida iespēju, lai viņu bērni varētu saņemt rehabilitācijas kursu. Šī palīdzība un rehabilitācijas kurss būs vēl viens solis tuvāk bērnu sapnim, lai arī viņi paši kādreiz varētu piedalīties šādā labdarības skrējienā.”
Pulcēties Ziemassvētku vecīšu skrējienam aicinām 10. decembrī jau no plkst. 10.30 Rīgā, Doma laukumā, bet starts tiks dots plkst. 11.30. Par tērpu skrējiena dalībniekiem galva nav jālauza – tos sagādās pasākuma organizatori. Visi dalībnieki pēc skrējiena tiks apbalvoti ar medaļām un arī kādu kārumu no pasākuma atbalstītājiem. Labdarības skrējiena atbalstītāji būs parūpējušiespar pārsteiguma balvām ne tikai ātrākajiem skrējējiem, bet arī atraktīvākajiem un atbilstoši tematikai interesantāk ģērbtiem skrējējiem. Tāpat kā iepriekš arī šogad suņu saimnieki var līdzi ņemt savus četrkājainos draugus, no kuriem tematiski visoriģinālāk tērptie suņi varēs pretendēt uz simpātiju balvām no pasākuma atbalstītāja.
Pieteikties labdarības skrējienam, veicot ziedojumu, iespējams jau šodien vietnē www.ekase.lv. Individuālajiem dalībniekiem ziedojums ir 15 eiro, ģimenēm (diviem pieaugušajiem un diviem bērniem) – 30 eiro. Pieteikties labdarības skrējienam var arī grupas, sākot no 20 cilvēkiem, veicot grupas ziedojumu. Plašāka informācija pieejama vietnē www.ekase.lv.
Desmit gadu laikā Rīgas Starptautiskā Rotary kluba organizētajos Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējienos pulcēti vairāk nekā 5500 dalībnieku, kuri kopumā saziedojuši vairāk nekā 100 000 eiro tādiem labdarības projektiem kā enterālo maisījumu iegāde smagi slimu bērnu dzīvības uzturēšanai, reitterapijas nodarbībām, bāreņu patvēruma nama atbalstam, mobilajam bērnu veselības centram un smagi slimu bērniņu māmiņu atbalstam.
Šogad Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējiena mērķi sasniegt palīdzēs pasākuma lieldraugi: SIA “Robert Bosch” un SIA “Baltic Candles Ltd”, kā arī uzticamie partneri un citi atbalstītāji: apdrošināšanassabiedrība ERGO, Tim Kelly Group,reklāmas aģentūra SIA “Mēmais”, labdarības organizācija Ziedot.lv, sabiedrisko attiecību aģentūra SIA “Deep White”, portāls Ekase.lv, portāls LiveRiga.lv,SIA “Splashing Prezentreklāma”, SIA “Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš”, SIA “Big Ben”, SIA “L-Ekspresis”, SIA “LinstowCenter Management”, SIA “Granīts”, SIA “Tele2 Shared Service Center”, Taiwan embassy in Latvia, SIA “Nord-Exim”, Radisson Blu Daugava Hotel, Tallink Hotel Riga, Hill`s Pet Nutrition, SIA “Narvesen Baltija”, SIA “Skrīveru Saldumi”, Latvijas Futbola federācija.
Rudens un ziemas sezonas skrējienā nereti jūtamies noguruši, spēki ir izsmelti, ikdiena liekas pelēka un lietas vairs nesagādā prieku. Pavisam vienkārši atgūt enerģiju un uzlabot pašsajūtu var palīdzēt nelielas ikdienas aktivitātes, kuras savā rutīnā iespējams iekļaut jau tūlīt. Ieteikumos, kā ikdienā pavisam vienkārši uzlabot pašsajūtu un līdz ar to būt daudz veselīgākam, dalās Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Fiziskas aktivitātes
Ieviest ikdienā nelielas, bet regulāras fiziskas aktivitātes ir pavisam vienkārši. Sāc rītu ar nelielu ķermeņa izstiepšanu, pamodini savu organismu un muskuļus lēnām. Ja parasti dodies uz darbu ar sabiedrisko transportu – izkāp ārā pieturu ātrāk un dodies nelielā pastaigā. Lifta vietā izvēlies kāpnes. Pusdienu pārtraukumā, pat ja pusdienas ņem līdzi no mājām, dodies ārā nelielā pastaigā pa kvartālu. Pastaiga svaigā gaisā palīdzēs gan izkustēties, gan atpūtināt prātu turpmākajam darba cēlienam.
Pietiekama atpūta
Sēdošā darbā neaizmirsti atpūtināt acis ievērojot 20-20-20 principu – ik pēc 20 minūtēm novērs acis no datora uz 20 sekundēm un paskaties tālumā, vismaz 20m attālumā.Ja visu dienu pavadi sēžot pie datora, pēc darbadienas beigām elektroniskās ierīces centies izmantot pēc iespējas mazāk. Atceries, ka acīm un prātam nepieciešama atpūta no ekrāna starojuma, tāpēc vismaz pusstundu pirms došanās gulēt nevajadzētu skatīties ekrānos. Miega ilgumu darba dienās noteikti vajadzētu palielināt vismaz līdz 7 stundām, jo tieši šajā dienas periodā ķermenis atjaunojas, atpūšas un uzkrāj spēkus jaunai dienai.
Veselības dzērieni
Dienas laikā izdzer vairākas krūzītes zāļu tējas – rudens un ziemas periodā tās gan sasildīs, gan dos enerģiju. Piemēram, zaļā tēja ir lielisks kafijas aizstājējs. Pēc ēšanas izvēlies piparmētru tēju, kas palīdzēs gremošanas sistēmai, savukārt vakarā tasīte kumelīšu tējas nomierinās un palīdzēs labāk iemigt.Aptiekā pieejamas arī dažādu citu augu ārstnieciskās tējas, kas palīdzēs uzlabot pašsajūtu. Ja parasti kafijai vai tējai mēdz pievienot cukuru – samazini tā daudzumu vai atsakies pavisam. Rītu sāc ar veselīgu, svaigi spiestu augļu sulu vai dārzeņu smūtiju. Kaut gan vēsajā laikā ir daudz grūtāk dzert tikai ūdeni, papildini to ar sezonas ogām, piemēram, dzērvenēm, kā arī citronu, un atceries par pietiekamu šķidruma uzņemšanu.
Piemērots apgaismojums
Gaismai sasniedzot acs tīkleni, tiek dots signāls uz smadzeņu centru, kas atbild par miega, apetītes, seksuālās tieksmes, ķermeņa temperatūras, garastāvokļa un aktivitātes regulāciju. Nesaņemot pietiekami daudz gaismas, šīs funkcijas mainās. Turklāt daļai cilvēku, lai viņu organisms normāli funkcionētu, nepieciešams pat vairāk gaismas nekā citiem. Smadzenes uzstāda mūsu organisma iekšējo pulksteni atkarībā no dienas gaišajām stundām. Lai šis ritms netiktu izjaukts gan mājās, gan darbā vajadzētu būt pietiekami spožam apgaismojumam.
Dabīgie vitamīni
Aktīvas darbadienas laikā ieteicams sevi palutināt ar nelielām vitamīnu un enerģijas devām. Piemēram, uz darba galda vari turēt C vitamīna trieciendevu – svaigas dzērvenes, tāpat vari ēst nesālītus riekstus, žāvētus augļus vai svaigus dārzeņus, piemēram, mazos burkānus. Dienas laikā tā uzņemsi papildu enerģiju, lai produktīvi turpinātu darbu, kā arī vitamīnus, kas uzlabos pašsajūtu.
Līdz pat 7. janvārim, ikviens interesents – no individuāla entuziasta līdz uzņēmumam vai valsts iestādei – aicināts pieteikt savu divu dienu programmu vienam no 2018. gada spilgtākajiem notikumiem – Sarunu festivālam LAMPA. Nākamgad, atzīmējot Latvijas simtgadi, LAMPA Cēsu pils parkā iedegsies īpaši koši, programmai caurvijot uzticēšanos kā vērtību – uzticēšanos kaimiņam, kopienai, valstij. Sarunu festivāls Cēsīs notiks 2018. gada 29. – 30. jūnijā.
“Tāpat kā Latviju, arī Sarunu festivālu LAMPA neveido viens cilvēks, atsevišķi uzņēmumi vai organizācijas, bet gan mēs visi kopā. Tuvojoties mūsu valsts simtgadei, aicinām savu roku 2018. gada LAMPAS tapšanā pielikt ikvienam interesentam – vai tas būtu indivīds, domubiedru grupa, uzņēmums, NVO, universitāte, mediji, valsts pārvaldes vai kultūras iestāde. Iedegsim LAMPU kopā!” aicina Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica.
Ņemot vērā pasākumu rīkotāju aizvien pieaugošo interesi par dalību Sarunu festivālā, šogad pieteikšanās tiek organizēta divos posmos. Tiem, kas LAMPĀ vēlas piedalīties ar savu telti vai skatuvi un vērtīgu pasākumu programmu nodrošināt abu festivāla dienu garumā, dalība jāpiesaka laikā no 30. novembra līdz nākamā gada 7. janvārim. Savukārt tie, kuri vēlas organizēt vienu vai vairākus pasākumus uz jau esošajām LAMPAS skatuvēm, dalībai pieteikties varēs no 2018. gada 17. janvāra līdz 28. februārim.
Tēmu izvēlē un pasākumu formātā ierobežojumu nav, tomēr pieteikumi tiks vērtēti konkursa kārtībā, atbilstoši Sarunu festivāla LAMPA manifestam un pasākuma kritērijiem. Pieteikt savu pasākumu programmu un uzzināt vairāk iespējams LAMPAS mājaslapā www.festivalslampa.lv/lv/pieteikumi .
Kā ik gadu Sarunu festivāls LAMPA būs vieta vērtīgām sarunām, vieta, kur satikt domubiedrus vai, gluži pretēji, izaicināt savus priekšstatus sarunās ar citādi domājošajiem. Pasākumu formāts ir neierobežots – no nopietnām sarunām, izzinošām darbnīcām un spraigām diskusijām līdz teātra spēlēm un domu rosinošām instalācijām. Dalība Sarunu festivālā ikvienam būslieliska iespēja ne tikai ietekmēt Latvijā notiekošo, veidojot klātienes diskusiju ar viedokļu līderiem valstī, bet izaicināt uz sarunu savu tiešo mērķauditoriju ārpus ierastās vides, lai izglītotu un veidotu dialogu par organizācijai, uzņēmumam vai valsts iestādei svarīgajām tēmām.
Sarunu festivāls ir nekomerciāls, un tā apmeklētājiem ieeja ir bez maksas. Festivāla izmaksas tiek segtas no ziedojumiem, grantiem un pasākumu rīkotāju līdzmaksājumiem.Šogad fonds atvērtai sabiedrībai DOTS piedāvā divas stipendijas līdzmaksājuma segšanai (bezmaksas dalība) divu dienu programmas pieteicējiem – indivīdiem vai nevalstiskajām organizācijām.
Sarunu festivālu LAMPA rīko Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank Latvija, komunikācijas vadības aģentūra “DeepWhite”, reklāmas aģentūra “Armadillo”, Cēsu novada pašvaldība un Britu Padome Latvijā. Festivāla norisi finansiāli atbalsta Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS,Swedbank Latvija, OpenSocietyFoundations,Britu Padome, Borisa un Ināras Teterevu fonds un uzņēmums “Enefit”.
4 no 10 Latvijas iedzīvotājiem vismaz reizi nedēļā ļaujas seriālu maratonam, noskatoties vairākas iecienītā seriāla sērijas pēc kārtas, noskaidrots Samsung QLED TV veiktajā aptaujā. To, kādi seriāli stundām pie TV ekrāna spēj noturēt Latvijas slavenības, atklāj aktieris Rihards Lepers, kino blogeris Sergejs Timoņins un TV šovu vadītāja Jana Duļevska.
Aktieris Rihards Lepers, kura profesija ļauj izjust arī otrpus ekrānam notiekošo, atzīst, kā pēdējā laikā viņa simpātijas iemantojis seriāls “The Young Pope” jeb “Jaunais pāvests”, savukārt no zelta arhīviem viņam tuvs britu komēdijseriāls ar Rovanu Atkinsonu galvenajās lomās “Melnā čūska”.
“Seriālus skatos retajos brīvajos brīžos un vakaros,” stāsta aktieris un piebilst, ka seriāli mūsdienās ir kas vairāk par bezrūpīgu laika pavadīšanu – tie ir kino ekrānu cienīgi darbi un to tapšanā ir ieguldīts ne mazāk pūļu kā mākslas filmās. Tieši šī iemesla dēļ, viņaprāt, arī seriālus būtu jābauda uz augstas kvalitātes TV ekrāna. “Mūsdienu bērni, kuri nelabprāt skatās veco laiku multfilmas to neizteiksmīgo krāsu dēļ, ir apliecinājums tam, ka, pierodot pie augstas kvalitātes, ir grūti mainīt savus paradumus,” saka aktieris.
Samsung QLED TV aptaujā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotājinovērtē seriālu skatīšanos uz liela ekrāna un augstas kvalitātes izšķirtspējā – to apliecina arī tas, ka ekrāna kvalitāte (65%) un tā izmērs (63%) ir vieni no svarīgākajiem kritērijiem jauna TV iegādē.
Kinoblogeri.lv līdzdibinātājs un blogeris Sergejs Timoņins, kura kontā ir simtiem noskatītu seriālu un filmu, atklāj, ka viņa pēdējā laika iemīļotākais seriāls ir “Troņu spēles”. Tāpat viņš uzteic un citiem iesaka “Stranger Things”, Deivida Finčera kūrēto “Mindhunter” jeb “Secībveida slepkavas” un tumšo, bet intriģējošo“Ozarku”.Sergejs atklāj, ka aiz cieņas pret sevi un cilvēkiem, kas radījuši filmu vai seriālu, viņš to izvēlas skatīties uz ekrāna, kas nav mazāks par televizoru. “Vizuālajā mākslā katra detaļa ir svarīga, tāpēc loģiska ir izvēle to baudīt uz ekrāna, kas to spēj attēlot tieši tā, kā filmas veidotāji ir iecerējuši,” saka blogeris.
TV šovu vadītāja Jana Duļevska atzīst, ka viņas lielākais seriālu maratons bijis deviņu sēriju garumā. Vienu iemīļotāko seriālu viņai gan ir grūti nosaukt, jo katrs no tiem sniedz citādāku emociju gammu un tiek piemeklēts atbilstoši noskaņojumam. “Reizēs, kad no seriālu skatīšanās gribas iegūt lielāku pievienoto vērtību, aizraujos ar biogrāfiskiem vai vēsturiskiem seriāliem, savukārt pilnīgai atslodzei izvēlos vieglas komēdijas, kuras skatāmies kopā ar ģimeni,” saka Jana.
Arī TV personība ir pārliecināta, ka līdzās seriālu saturam svarīga ir arī kvalitāte, kādā tas tiek baudīts. “Kvalitatīvs televizora ekrāns viennozīmīgi atklāj detaļas un krāsas, kuras citā ierīcē vai formātā noteikti paslīdētu garām skatītāja acīm. Mūsu ģimenē ir Samsung televizors un, redzot tā spēju attēlot kontrastus un krāsas, es noteikti negribētu to mainīt pret zemākas kvalitātes,” stāsta Jana.
Ikdienā mēs sastopamies ar dažādiem cilvēkiem, kas mūs dažādi iespaido. Taču dažkārt nav pat vajadzīgs kāds cits cilvēks, lai prātā iezagtos negatīvas domas. Kuras ir tās domas, kas tevi attur no laimīgas dzīves?
„Es neesmu tajā vecumā, lai…”
Katru reizi, kad tu saki (vai tikai iedomājies) šo frāzi, tu padari savu dzīvi nabadzīgāku: emociju, iespēju, patīkamu notikumu un panākumu ziņā. Baidoties no nosodījuma, greiza skatiena vai neveiksmes, tu atsakies no pašas vēlmēm.
Pasaule pieder drosmīgajiem: visbiežāk viņi gūst atzinību un apkārtējo apbrīnu!
„Es esmu neglīta/resna/stulba…”
Paškritiskums ir laba īpašība, taču ne tad, ja tas kļūst par sevis pazemošanu. Ar tādiem vārdiem tu tikai meklē iemeslus, lai kaut ko nedarītu. „Priekš kam apmeklēt sporta zāli, es taču esmu resna!”, „Jauna frizūra tāpat nespēs padarīt skaistus manus retos matus!” – sastādi šādu savu negatīvo domu sarakstu un izsvītro tās no savas dzīves.
„Man nesanāk”
Tev pastāvīgi šķiet, ka tu slikti strādā, audzini bērnus, komunicē ar mīļoto un draugiem – šī neapmierinātība pavada tevi visu dzīvi. Jā, tu zini, ka ideālu cilvēku nav, taču tas it nemaz neliek tev justies mierīgākai. Tava nepārliecinātība, kura mijas ar vēlmi pēc ideāliem, nezina mēru. Apstājies, izelpo, un mēģini saprast: tu dzenies pakaļ kaut kam, kas neeksistē. Ļauj sev pieļaut kļūdas. Tieši tā tu gūsi gan zināšanas, gan pieredzi.
„Es nekad nespēšu”
Šī frāze ir negatīvās domāšanas līderis, kurš ir spējīgs efektīvi saindēt tavu dzīvi. Tādā īsā teikumā slēpjas spēcīgs nolieguma lādiņš, kurš nogalina jebkuru mēģinājumu mainīt savu dzīvi uz labo pusi.
Iegaumē: jebkurš mērķis ir sasniedzams – jautājums ir tikai ieguldītajās pūlēs, laikā un centībā.
Tumšo acu īpašnieces var ļauties drosmīgiem eksperimentiem. Brūno krāsu dziļumu akcentē ne vien ierastā brūno-bēšo toņu palete, bet arī spilgtas krāsas un metāliskie toņi. Piemeklē savam acu tonim piemērotākās ēnas.
Ideālie toņi: piesātinātie ametista, tumšie smaragda, plūmju un un pasteļu rozā. Zils vai bronzas krāsas laineris liks dzintara krāsas acīm iemirdzēties vēl vairāk.
Ikdienas grimam lieliska izvēle būs pelēki brūnas vai šampanieša krāsas ēnas.
Izvairies no silti brūnajiem un bēšīgajiem toņiem.
Ideālie toņi: dzīvespriecīgi un spilgti toņi – nefrīta, gaiši zils, laima, kobalta un vidēji pelēcīga.
Tev nav jāveido grims disko stilā. Pilnībā pietiks ar kotrastainu lainera līniju. Kombinācijā ar melnu skropstu tušu un matētām ēnām, tumši brūnās acis kļūs izteiksmīgākas.
Izvaisies no melnām ēnām un „smokey eyes” – pārāk dramatisks grims aizēnos tavu acu dabisko skaistumu.
Ideālie toņi: vīna rozā, sudraboti, olīvu un violetie. Nebaidies šos toņus savā starpā arī kombinēt, tas zaļi brūnajām acīm piešķirs papildus pievilcību. Izmanto izsmalcinātas tekstūras pigmentus – satīna, perlamutra vai velūra.
Izvairies no vēsi sarkanajiem un gaiši violetajiem toņiem. Tie „nedraudzēsies” ar tavu acu zaļo apakštoni.
Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir klāt! Tā ir brīnišķīga iespēja, kad izveidot un plašākai auditorijai atrādīt savu Adventes vainagu. Darināti no egļu skujām, čiekuriem, lentītēm un pat makaroniem – tie var būt tik dažādi. Bet varbūt Tu esi izveidojusi vienkāršu kompozīciju ar svecēm? Konkursam derēs abi! Iesūti savu foto un piedalies!
Balva – „Sportlex” sporta klubu abonements (Vienotais abonements uz fitnesa klubiem, baseiniem, jogas studijām, skvošu, cīņām, CrossFitu un citām sporta aktivitātēm).
Kas jādara?
-Līdz 4.decembra plkst. 23.59 iesūti fotogrāfiju, kurā redzams Tavs adventes vainags vai kompozīcija (bildi sūti uz info@dieviete.lv, norādot arī savu vārdu un uzvārdu).
Kā notiks konkurss?
– 5. decembrī visas iesūtītās autoru fotogrāfijas publicēsim Dieviete.lv Facebook un Draugiem.lv profilos, kur arī notiks balsošana par labāko fotogrāfiju*.
– Par konkursa uzvarētāju kļūs fotogrāfija, kura gūs lielāko atzinību (kopā skaitot gan Facebook, gan Draugiem.lv gūtās balsis (patīk atzīmes)).
– Uzvarētāju paziņosim 14. decembrī pēc plkst. 12:00 šajā rakstā un pie attēla sociālajos tīklos.
Lai veicas!
Apsveicam, par konkursa uzvarētāju kļūst Evija Stūrmane un viņas zaļais vainadziņš! Šis vainags Facebook un Draugiem.lv balsojumā ieguva 111 balsis! 🙂
*Atsūtot savu fotogrāfiju, Tu piekrīti tam, ka portāls Dieviete.lv fotogrāfijas drīkst izmantot un publicēt pēc saviem ieskatiem bez atlīdzības.
Katrs pāris ir unikāls, tāpēc dažkārt nemaz negribas klausīties universālajos attiecību padomos. Taču, neraugoties uz to, psihologi apgalvo, ka pastāv vismaz piecas krīzes situācijas, kurās pāris ir vismaz reizi bijis vai var nokļūt.
Komunikācijas trūkums
Tas pārvēršas par veselu rindu problēmu, kuru skaitā ir nesaprašanās, garlaicība, attālināšanās, emocionālā noslēgtība, samierināšanās. Visas šīs jūtas negatīvi atspoguļas uz partnerattiecībām.
Kad cilvēki kādu laiku dzīvo kopā, viņi pierot viens pie otra. Rodas sajūta, ka jums vairs nav, par ko runāt. Šeit rodas arī otra “loģika” – ja jau tu par partneri zini visu, tad nav vajadzības neko jautāt un ar viņu apspriest. Tā arī rodas emocionālā distancēšanās un dažkārt pat vienaldzība.
Nekautrējies lūgt mīļotā cilvēka viedokli. Interesējies par viņu, uzdod jautājumus, apspriediet dažādus sīkumus. Ar laiku mūsu domāšana mainās, tāpēc arī partneris uz vienu un to pašu jautājumu var atbildēt dažādi.
Naivums un infantilisms
Diemžēl ir pāri, kuri uzskata, ka attiecībām ir jākļūst par ideālām pašām no sevis. Viņi uzskata, ka nav jāpieliek pūles, jāizprot pretējā dzimuma psiholoģija un jāmācās cienīgi izturēties pret mīļoto cilvēku. Ja attiecībās kaut kas nenotiek kā cerēts, tiek izdarīts secinājums: “Mēs nesaderam. Laicīgāk to saprast traucēja rozā brilles.”
Lai attiecības izdotos, ir jākļūst pieaugušam un ir jāsaprot, ka brīnumi nenotiek! Attiecības ir divu mīlošu un saprotošu cilvēku darbs.
Kopīgu plānu neesamība
Lieta tāda, ka attiecību sākumā abi iemīlējušies cilvēki dzīvo eiforijā, domājot, ka šī sajūta ilgs mūžīgi. Tas ir maldīgs uzskats un nereti kļūst par iemeslu kopīgu interešu un nākotnes plānu trūkumam.
Kad divi cilvēki pierod viens pie otra, ir jādodas uz nākamo komunikācijas līmeni. Tieši tajā tiek domāts par kopīgiem plāniem, nākotni un sapņiem.
Atteikšanās no atšķirībām
No šī cieš pāri, kuri kļūst atkarīgi no partnera. Taču ar laiku atšķirības tāpat parādās, un tad cilvēks izjūt vilšanos un nodevību.
Katram cilvēkam ir jābūt savai privātajai telpai un interesēm, jo tieši to dēļ tu partnerim nekļūsi garlaicīga. Cieni otra cilvēka robežas un nepārkāp tās.
Pārmaiņu nepieņemšana
Ar laiku jebkura cilvēka domāšana mainās. Šis process ir atkarīgs no izlasīto grāmatu daudzuma, komunikācijas ar citiem cilvēkiem un gūtās dzīves pieredzes. Doma, ka mīļotais cilvēks pēkšņi ir sācis uz lietām skatīties citādāk, var būt nepatīkama.
Ir jāciena partnera jauno viedokli un tas ir arī jāpieņem. Ir jāaug kopā ar viņu. Ja, nē, tad jāiet katram savu ceļu.
Karstumizturīgā traukā liek ingveru un garšvielas. Pārlej ar 100 ml verdoša ūdens un ļauj ievilkties 15 minūtes, pēc tam nokāš. Nedaudz uzsilda ābolu sulu un pievieno ingvera uzlējumu. Samaisa. Ja āboli skābi, pievieno pāris ēdamkarošu cukura. Pasniedz siltu.
Padoms
Izvēloties veikalā ingvera sakni, to ieteicams mazliet papētīt. Ja tās viens gals ir apkaltis, redzamas pat pelējuma pēdas, ingvers nesmaržo jauki un neizskatās sulīgs, no tādas saknes neiznāks gards dzēriens.
