Mēs patiešām mīlam sēņot! Gandrīz trešdaļa dodas mežā pēc sēnēm, tiklīdz rodas tāda iespēja, un kopumā 91% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir kaut reizi dzīvē bijuši sēņot – tā vēl nesen liecināja “Mēness aptiekas” un “Norstat” veiktā aptauja. Iespaidīgi! Taču vai visi šīs nodarbes cienītāji ir arī labi sēņu pazinēji un zina, kā sēņot droši un kā rīkoties, lai sēņu maltīte būtu veselībai nekaitīga bauda.  

Sēņojot iegūstam vairākus labumus vienlaikus

“Jāsāk ar to, ka jau došanās mežā ir veselību veicinošs pasākums, jo esam aktīvi un svaigā gaisā. Ja turklāt izdodas atrast un ielikt grozā kāroto sēni, pozitīvās emocijas jūtamas vēl krietnu laiku pēc veiksmīgas sēņošanas, par tām var atminēties vēl ziemā, izmantojot sēnes no sarūpētajiem krājumiem, un tas, protams, veselībai nāk par labu. Taču, lai sēņošanu neaptumšo neveiksmes (ar labu sēņu ražu gan ikreiz rēķināties nevaram), pastaigai mežā ir atbilstoši jāsagatavojas,’’ saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone un atgādina piecus svarīgus noteikumus.

• • Uz mežu velciet atbilstošus apavus un apģērbu, kam šajā gadalaikā, jo īpaši, ja diena ir karsta, jābūt vieglam un ērtam, vēlams gaišam, lai uz tā var redzēt ērces. Ja prognoze norāda uz iespējamu lietu, būtu labi paņemt arī vieglu lietusmēteli. 
• • Ņemiet līdzi dzeramo ūdeni! Padzerties vienmēr ir svarīgi, jo īpaši, ja laiks ir tveicīgs.
• • Iemetiet kabatā kādu kalorijām bagātu našķi, piemēram, riekstus vai žāvētu augļu batoniņu, lai remdētu izsalkumu un atgūtu enerģiju, ja sēņošana ievelkas. 
• • Pirms došanās uz mežu noteikti uzlādējiet telefonu un brīdiniet ģimeni, kādu tuvu cilvēku vai kaimiņu, kurp dodaties. Dažkārt aizrautīgam sēņotājam vai vecākam cilvēkam gadās aizmaldīties. Svarīgi, lai tad var piezvanīt glābējiem pa tālruni 112.
• • Visbeidzot – pirms sēņošanas nenāk par ļaunu atsvaidzināt zināšanas par ēdamām un indīgam sēnēm. Lieti var noderēt arī mobilais tālrunis, kurā var meklēt informāciju un pārliecināties, vai atrastā meža skaistule ir lietojama uzturā. 

Testējam sēni jau mežā? 

Kas gan nav dzirdēts par to, kā noteikt, vai atrastā sēne ir ēdama vai nē. Piemēram, pastāv pieņēmums, ka indīgās sēnes neēd tārpi un tātad – ja, nogriežot sēni, tārpu “takas” nav redzamas, sēne ir cilvēkam nekaitīga. Tā gan gluži nav. Dabā sastopami gan tārpi, gan dzīvnieki, kam itin nemaz nekaitē indīgo sēņu ēšana un tie to labprāt arī dara. Tādēļ vadīties pēc šādas sēņu derīguma pazīmes nevajadzētu.

Vēl ir dzirdēts, ka vajag atrasto sēni palūkot ar mēles galu – ja tā nav rūgta un tai ir pazīstamais, patīkamais sēnes aromāts, tad var droši likt groziņā. Nē! Arī uz šo testa metodi nevajag paļauties, jo tā ir maldinoša. Nebūt nav tā, ka indīgās sēnes atšķiras ar kādu īpašu, citādu smaržu un noteikti ir rūgtas.

No meža – ar labumu grozu

“Sēnes kā uzturā lietojams produkts ir diezgan pētītas un ir izdarīti vairāki secinājumi, no kā izriet, ka sēnes var gan uzlabot veselību, gan arī, tās ēdot, būtu jāuzmanās no iespējamā kaitējuma veselībai,” stāsta farmaceite. 

1. 1. Ja sēnes uzturā lieto pārlieku bieži un daudz, gremošanas sistēma var saskarties ar grūtībām tās pārstrādāt.
2. 2. Tiesa, sēnes ir vērtīgs produkts, kas satur virkni minerālvielu, piemēram, magniju, dzelzi, cinku, varu, nātriju, sēru, fluoru, kāliju un hloru. 
3. 3. Sēnes ir vitamīnu avots, jo ar tām varam uzņemt, B grupas vitamīnus, A vitamīnu, D vitamīnu. 
4. 4. Sēnēs ir daudz šķiedrvielu un olbaltumvielu, un maz kaloriju.
5. 5. Ir izpētīts, ka sēnēm piemīt pretiekaisuma iedarbība un ka uzturā lietotas sēnes labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu. 

Droši veidi, ka neatnest mājās indīgu vai bojātu sēni

Noteikti jāņem vērā, ka mežā ir ne mazums indīgu sēņu, kas ir ļoti līdzīgas ēdamajām, tādēļ veids, kā izvairīties no nepatikšanām, ir nenest mājās sēnes, kas kaut nedaudz rada šaubas. Drošs paliek drošs, vajadzētu izvairīties no sēnēm ar sarkanu cepurīti (vai kātiņu). Tāpat nebūtu prātīgi lietot uzturā sēnes, kam zem cepurītes ir baltas lapiņas, tādi ka bruncīši ap kātiņu vai kaut kas bļodiņai līdzīgs pie pamatnes. Lai gan sastopamas arī dažas ēdamas sēnes ar līdzīgām pazīmēm, ja nav padziļinātu zināšanu par sēnēm, labāk tomēr no šādām atturēties.

“Rūpēs par gremošanas sistēmu, nevajadzētu likt grozā arī bojātas sēnes (lai cik tā milzum lielā beka šķiet kārdinoša!). Ja, piemēram, uz sēnes veidojas plēvīte, to nevajag ņemt. Tāpat uzturam vairs nederēs arī tā ēdamā sēne, kam jūtama nepatīkama smaka vai krāsa ir kļuvusi tumšāka, nekā svaigai, vai uz cepurītes ir parādījušies plankumi.

Vēl ir svarīgi, kā sēnes pēc atnešanas mājās tiek uzglabātas. Būtu jāizvairās no polietilēna maisiņa, bet gan jāliek sēnes papīra maisiņā un ledusskapī. Tā tās nesabojāsies vairākas dienas,” norāda Ērika Pētersone. 

Ja sēņu ēšana izraisījusi gremošanas traucējumus

Farmaceite brīdina, ka tad, ja pēc sēņu lietošanas uzturā ir parādījušies simptomi, kas liecina par smagu saindēšanos, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja ir tikai gremošanas traucējumi, piemēram, slikta dūša, caureja, tās mazināšanai var palīdzēt medikamenti ar adsorbējošu darbību. Tiesa, jāpatur prātā, ka šādas zāles absorbē arī ikdienā lietotos medikamentus. Absorbējošās īpašības piemīt arī, piemēram, citrusaugļiem, āboliem, dzērvenēm, lakricas saknei. Pektīnvielas, ko tie satur, saista toksīnus, veicinot organisma atindēšanu. 

Kā pretinde vērtīgas ir miecvielas, ko satur, piemēram, ozola miza, melleņu ogas, rasaskrēsliņa laksti. Pie saindēšanās var noderēt augi, kas izraisa vemšanu, piemēram, ālantes saknes, kaķumētra, raudene. Savukārt, sliktu dūšu palīdz mazināt ingvers, vīgrieze, kumelīte, fenhelis, melisa, piparmētra, lavanda. 

* Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” tika veikta 2022. gada visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti snieguši atbildes, izvēloties vairākus atbilžu variantus.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Izjokošana un gatavība būt izjokotam aprīļa pirmajā dienā mudina būt modram, tomēr labs joks dāvā arī prieku un daudz smieklu. Veselīgi būtu bagātīgu smieklu devu patērēt arī ikdienā, jo – ticiet vai ne – tā var pasargāt no slimošanas!

Regulāra smiešanās var nebūt ikdienas veselīgo ieradumu sarakstā, taču ķiķināšanai, irgošanai, pat “zviegšanai” un “rēkšanai” – sauciet to, kā vēlaties – ir pozitīva ietekme uz garastāvokli, psihisko un sirds veselību, un šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Tas tādēļ, ka smejoties smadzeņu darbība izmainās un tādējādi samazina reakciju uz stresu. Savukārt stress, kā zināms, var būt vainojams dažādu slimību ierosmē.

Smiešanās ir vērtīga – liecina dati 

Smiekli ir fiziska izpausme, reaģējot uz kaut ko jocīgu. Iespējams, esat dzirdējuši izteicienu: smiekli ir labākās zāles. Izrādās, ka tam patiešām ir pamatojums. “Smiekli var palīdzēt samazināt iekaisumu, uzlabot asinsriti un imūnsistēmas darbību,” pētījumos iegūtos datus komentē “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Lai arī šādu datu nav milzums, tomēr tie samērā pārliecinoši uzrāda, ka smiešanās sniedz nelielu ieguldījumu veselībā. Pētījumi, kas analizē cilvēka smadzeņu darbību smiešanās laikā, uzrāda, ka smiekli var stimulēt pašdziedināšanos, līdzīgi, kā tas novērots meditējot. Tieši šī ietekme uz smadzenēm var uzlabot labsajūtu dažos pārsteidzošos veidos. Tiesa, slimības gadījumā ārstēšanai jānotiek tik un tā, taču turēšanās pie labas omas un ieradums meklēt izsmiešanās iemeslus noteikti būs palīdzošs atveseļošanās gaitā. Turklāt ir vēl papildus ieguvumi. “Smaids un veselīgu smieklu šalts var ļaut domāt skaidrāk un radošāk, un stiprināt saikni ar līdzcilvēkiem,” teic Ērika Pērsone. Proti, ar skaidru prātu pieņemsim labākus lēmumus par savu veselību, bet draugu loks būs atbalstošs ne tikai svētkos vai ikdienā, bet arī krīzes laikā, par kādu uzskatāma ikviena slimība.

Smiekli – veids kā justies labāk tagad un tūlīt

Kur slēpjas smieklus spēka noslēpums? “Jūs nevarat vienlaikus gan smieties, gan stresot,” atbild farmaceite un skaidro, ka kārtīga smiešanās izraisa organismā labsajūtu veicinošo ķīmisko savienojumu izdalīšanos, kas palīdz mazināt sāpes un trauksmi. Pašironija un tai sekojoša pasmaidīšana vai pat smiekli pašam par sevi ir patiešām labs veids, kā izvairīties no ikdienas stresa, ko rada, piemēram, atrašanās sastrēgumā, starpgadījums virtuvē, kad saplīsis trauks un kaut kas izlijis, vai cita ikdienišķa ķeza. Smiekli ir viens no ātrākajiem veidiem, kā justies labāk.

Kādā metaanalīzē 45 randomizētās kontroles grupās tika aplūkota smieklu ietekme (vai nu spontāni, vai “imitēti”), un, salīdzinot ar kontroles grupām, kurās smiešanās netika īpaši veicināta, atklājās, ka smiekli cilvēkiem ar mentāliem vai somatiskiem traucējumiem (Mayo klīnikā tie definēti kā traucējumi, kuros fiziski simptomi izraisa emocionālu stresu) ietekmē psihisko veselību – uzlabo garastāvokli, labklājību, dzīves kvalitāti un samazina trauksmi, depresiju un nogurumu. Taču nozīmīgākais atklājums šajā metaanlīzē – fakts, ka lielāks efekts bija sasniegts, kad cilvēki smējās kopā ar citiem (salīdzinājumā ar smiešanos vienatnē), jo smieklu vibrācijas var būt lipīgas.

Tātad – nav šaubu, ka mums ir jāsmejas vairāk un biežāk. Taču kā “aplipināties” ar humoru un smiešanos un, kas vēl svarīgāk, aplipināt ar šo veselīgo bacili citus? 

6 padomi, kā ieviest savā dzīvē vairāk smieklu

Lai ieviestu ikdienā smieklus, nav pat jāsmejas skaļi, saka farmaceite: “Ieraugot kaut ko smieklīgu, vai uzjautrinošu un fiksējot to, jūs gūstat spēcīgas emocionālas priekšrocības. Jums ir divas izvēles – vai nu palaist jautro mirkli garām nepamanītu, pat prātā par to nepasmaidot, vai arī atplaukt, piefiksēt un pārvērst to jaukā jokā, kas pēcāk varētu uzjautrināt draugus un kolēģus, izraisot smieklu kaskādes.”

Tā tas tiešām ir, ka humors ļauj ieraudzīt lietas un norises jaunā un negaidītā gaismā. Humora izjūta allaž ir saistīta arī ar asu un vērīgu prātu. Ne velti latviešu valodā ir vārds asprātība, kas jau pēc noklusējuma paredz intelektuālu darbu laba joka izveidē. Tas nozīmē, ka darbs, ko ieguldīsim savos un līdzcilvēku smieklos, atmaksāsies arī kā prāta spēju uzlabošana. Tomēr farmaceite, kurai ikdienā nākas saskarties arī ar sāpēm un slimībām, brīdina, ka jokot vienmēr ir jāzina robežas: “Ne mēs, ne apkārtējie, ne sabiedrība kopumā nekļūs veselāka un veselīgāka, ja mēģināsim risināt sarežģītas, piemēram, ar diskrimināciju saistītas problēmas, apsmejot, vulgarizējot vai ignorējot citu sāpes un ciešanas.

Labvēlīgs smaids un pašironija ir nozīmīga tādēļ, ka tā ļaujam sev saskatīt dzīves vieglāko pusi, atbrīvoties no spriedzes un uzlādēt savu iekšējo “akumulatoru”, kas ikdienas slodzē un steigā mēdz “nosēsties”.” 

Nebaidies kļūt smieklīgs

Nav jābūt profesionālam komiķim, lai smietos un smīdinātu. Humors nav tikai talants, tas ir izkopjams ieradums. Ievies ieradumu ikdienas situācijās saskatīt jocīgo pusi, jo sevišķi, publiskā situācijā. Piemēram, ja gadās kāda ķeza, pasmejies kopā ar cilvēkiem, kuri ir blakus: “Tagad, kad esmu pievērsis jūsu uzmanību…” Ņem vērā labi zināmo: dzīvē jebkas var būt drāma vai komēdija, tas ir atkarīgs tikai no skatupunkta. Ja kaut kas šķiet smieklīgs, nevaldi smieklus, neaprobežojies ar smaidu, bet smejies skaļi (tomēr atceries, ka ar smiekliem nedrīkst pazemot citus!). Sākumā tas var šķist samāksloti, taču pēc kāda laika atslābsi, dabiski smiesies biežāk un skaļāk, un aplipināsi ar smieklu vitamīniem arī citus.  

Meklē jautrību

“Doomscrolling” — tā dēvē tendenci patērēt galvenokārt negatīvas ziņas. Proti, tas ir ieradums ritināt sociālos medijus un ziņu plūsmas, meklējot nomācošu un negatīvu informāciju. Ja tāds ieradums piemīt, būtu vēlams to koriģēt, cenšoties apzināti meklēt ziņas ar vieglāku, humoristiskāku saturu.

Paņem smieklu pauzi

Iestati tālrunī “modinātāju jautrībai”. Pētījumi liecina, ka plānota 15 minūšu humora pauze var palielināt produktivitāti. Sāc ar piecām minūtēm – noskaties tālrunī kādu smieklīgu video! Un neaizmirsti iestatīt otru modinātāja signālu, kas atgādina atgriezties pie darba, kā arī mazliet izkustēties.

Izmēģini vingrinājumu “3 smieklīgas lietas”

Noteikti ir dzirdēts par veselīgu ieteikumu rakstīt dienasgrāmatu, fiksējot visu, kas noticis konkrētajā dienā. Tas ir brīnišķīgs ieteikums, taču ej soli tālāk! Humora žurnāls varētu būt tikpat iedarbīgs. Kāds neliels pētījums atklāj, ka cilvēkiem, kuri nedēļas garumā katru vakaru pārdomāja un pierakstīja trīs uzjautrinošus dienas notikumus, samazinājās depresijas simptomi un palielinājās vispārējais laimes stāvoklis līdz pat sešiem mēnešiem. Humora dienasgrāmata māca saredzēt smieklīgo un ne tikai. Tā palīdz arī noformulēt jocīgo patiešām smieklīgi un attīsta domātāja un stāstnieka prasmes.

Smejies, lai labāk mācītos

Labs noskaņojums var veicināt mācīšanos, stiprināt atmiņu, un tādējādi var palīdzēt saprast un saglabāt informāciju. Ilgstoša stresa laikā izdalītais hormons kortizols bojā smadzeņu zonu, kurai ir nozīme mācībās un atmiņas procesos. Taču smiekli, kā jau noskaidrojām, ir spēcīgs ierocis cīņā ar stresu. Pētījumi liecina, ka tie palīdz novērst šo bojājumu un atvieglo jaunu atmiņu veidošanos.

Nebaidies priecāties

Spēja pasmieties par sevi palīdz tikt galā ar grūtībām un pārdzīvot nelaimes, tostarp veselības problēmas un slimības. “Kad notiek kaut kas nelāgs vai satraucošs, kas tāds, kas rada stresu, padomā, kā to varētu risināt ar lielāku humora vai vieglprātības devu. Tas trenē smadzenes saskatīt smieklīgo sarežģītās situācijās. Tomēr, ja smieties vai cīnāties ar smagākiem garastāvokļa traucējumiem ir grūti, vislabāk ir meklēt profesionālu terapeita vai ārsta palīdzību,” saka farmaceite, piebilstot, ka pirmo palīdzību un padomu vienmēr var jautāt arī vispieejamākajā veselības aprūpes iestādē – aptiekā. 

Nomierināties un izgulēties, lai jokotu un smietos sirsnīgāk 

Nereti izplūst smieklos un bārstīt jokus liedz miega trūkums vai nespēja tikt galā ar vieglu stresu un nelielu trauksmes sajūtu. Tādos gadījumos palīdzību var meklēt aptiekā.

“Nervu sistēmas stiprināšanai derēs fitoterapijas preparāti, sākot no zāļu tējām līdz augu, piemēram, vilkābeles augļu, māteres vai pasifloras aktīvo vielu saturošiem līdzekļiem. 

Ja stress ietekmē miega kvalitāti, var ieteikt relaksējošas tējas vai augu ekstraktus, kas satur baldriānu, melisu, piparmētru, apiņus – šiem augiem piemīt nomierinoša un miegu veicinoša darbība. Aptiekā ir pieejams arī plašs uztura bagātinātāju klāsts, kas veicina iemigšanu un uzlabo miega kvalitāti. Daudzi aptiekas klienti dod priekšroku tieši šiem līdzekļiem, jo tie ir ērti lietojami un pieejami kapsulu, tablešu vai izsmidzināmā veidā.” 

Kā ar smieklu tabletēm? Būtu labi, ja arī tādas būtu nopērkamas! 

“Lai arī medicīnā, piemēram, zobārstniecībā tiek lietota tā saucamā “smieklu gāze” (tās sastāvā ir slāpekļa oksīds), kapsulā iestrādāta smieklu deva aptiekā vēl nav iegādājama,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. “Smieties un attīstīt humora izjūtu būs jāpapūlas katram pašam. Kādēļ gan to nesākt 1.aprīlī – dienā, kad izjokošanas prasmi ceļam īpašā godā?!”

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Ik gadu 29. septembrī tiek atzīmēta Pasaules sirds diena, pievēršot īpašu uzmanību sirds slimību profilakses lielajai nozīmei. Viens no būtiskākajiem sirds veselības faktoriem ir savlaicīga vēršanās pie speciālista, pārbaužu veikšana un pacienta līdzestība. Par to, kādas sirds veselības pārbaudes ir noderīgas ikvienam, kā rūpēties par sirds veselību ikdienā un ilgtermiņā, stāsta BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Veselības centrs 4 kardiologs, ehokardiogrāfijas un elektrokardiogrāfijas speciālists Ņikita Nazarenko un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā. Kā komentē kardiologs Ņ. Nazarenko, šādai statistikai ir vairāki cēloņi, un viens no tiem ir pacientu līdzestības trūkums un cilvēciskie faktori. Liela daļa sirds slimību ir hroniskas, un to simptomi var ilgi neizpausties, līdz ir radušās kādas komplikācijas un sarežģījumi, kas sāk traucēt cilvēkam dzīvot. Tas ir tīri cilvēcīgi – nepievērst uzmanību kaut kam, kas pagaidām it kā netraucē, kā tas mēdz notikt ar paaugstinātu asinsspiedienu vai holesterīna līmeni. Tomēr jāsaprot, ka savlaicīga diagnostika ievērojami ietekmē to, cik veiksmīgi varam šo problēmu risināt un mazināt veselības riskus.

Tāpat liela nozīme ir iedzīvotāju informētībai par sirds veselību – šis faktors uzlabojas, iedzīvotāji Latvijā visos vecumos kļūst arvien izglītotāki sirds veselības jautājumos, tomēr vēl ir daudz, kur augt, saka kardiologs. Vienlaikus sabiedrībā joprojām ir ļoti izplatīti daudzi kaitīgie ieradumi, kuriem ir ievērojama negatīva ietekme uz sirds veselību.

Izplatītākās sirds veselības problēmas

Kā skaidro kardiologs Ņ. Nazarenko, izplatītākās sirds un asinsvadu sistēmas slimības un problēmas ir paaugstināts asinsspiediens jeb arteriāla hipertensija, koronārā sirds slimība, kas izpaužas kā holesterīna uzkrāšanās sirds asinsvados un var izraisīt miokarda infarktu vai insultu, un arī priekškambaru mirgošana jeb fibrilācija, kas ir viena no biežākajām sirds aritmijām. Diemžēl to novēro arvien jaunākiem pacientiem, arī 40 gadu vecumā tas nav retums. Arī hroniska sirds mazspēja, kas var būt sarežģījums jebkurai sirds slimībai, kas ir ielaista un nav pietiekami labi un laicīgi ārstēta. Liela ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmas veselību ir arī cukura diabētam, kas paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku.

Izplatītākie simptomi, kas liecina par sirds veselības problēmām:

• Neskaidras sāpes krūšu kaula rajonā, plecos, kaklā, mugurā, pakrūtē. Sevišķi, ja tās notiek pie jebkādas fiziskas slodzes, ieskaitot arī staigāšanu mierīgā tempā, kāpšanu pa kāpnēm.
• Elpas trūkums jeb aizdusas sajūta miera stāvoklī vai pie fiziskas slodzes.
• Galvas reiboņi.
• Ģīboņi.
• Sirds pārsitienu sajūta – bieži vien pacienti to apraksta kā sirds kūleņošanu.

Ja saskaraties ar šiem simptomiem, noteikti vērsieties pie ārsta.

Sirds veselības pārbaudes

Lai sekotu līdzi gan sirds, gan vispārējam veselības stāvoklim, arī bez sūdzību esamības profilaktiski vismaz reizi gadā jāveic asins un urīna analīzes, kas ietver vispārējo asins ainu un bioķīmiju, aknu, nieru, cukura līmeņa rādītājus, visas holesterīna frakcijas, iespējams, arī vairogdziedzera hormonus, saka kardiologs Ņ. Nazarenko. Jūsu ģimenes ārsts zinās, kādas analīzes būs nepieciešamas. Kardiologs iesaka ikvienam pēc 40 gadu vecuma ik gadu veikt arī elektrokardiogrammas pārbaudi. Šis izmeklējums ir ļoti vienkāršs un plaši pieejams, un vienlaikus sniedz būtisku informāciju par ļoti daudzām sirds problēmām, kas nepieciešamības gadījumā palīdzēs nozīmēt tālākos izmeklējumus.

Plašāki sirds izmeklējumi parasti tiek veikti ar šīm trim izplatītākajām pārbaudēm:

• Veloergometrija – padziļināta elektrokardiogramma, kas tiek veikta pie fiziskas slodzes uz velotrenažiera ar pakāpeniski pieaugošu slodzi. Šis izmeklējums parādā, kā sirds reaģē uz fizisko slodzi, vai parādās kāds skābekļa trūkums sirds muskulī, kādas aritmijas vai citi traucējumi.
• Ehokardiogrāfija – sirds ultrasonogrāfija, kurā tiek skatīta sirds anatomija (sirds kambari, sirds vārstuļi u. c.) un var noteikt, cik laba vai slikta ir sirds funkcija.
• Holtera monitorēšana – padziļināts elektrokardiogrammas pieraksts vismaz 24 stundu periodā (ir pieejami arī garāki paveidi – 48 vai 72 stundas, vai 5–7 diennaktis, taču izplatītākais ir 24 stundu pieraksts). Šis izmeklējums lielākoties atbild, vai sirdij nav kādas nozīmīgas sirds aritmijas diennakts laikā, jo aparāts pieraksta elektrokardiogrammu gan pie slodzes, gan miega laikā, arī tad, kad cilvēks pats var to nesajust.

Kardiologs iesaka katram šos izmeklējumus veikt vismaz reizi mūžā arī bez sūdzībām, bet, ja ir aizdomas par kādām sirds problēmām, šie izmeklējumi ir jāveic arī atkārtoti, lai vērotu situāciju dinamikā. Tiem, kas nodarbojas ar sportu, neatkarīgi no tā, vai tas ir profesionāli vai hobija līmenī, derētu regulāri veikt vismaz veloergometriju un ehokardiogrāfiju, jo palielināta slodze varētu dažreiz izprovocēt kādas sirds problēmas. Tāpat ieteicams veikt doplerogrāfiju kakla artērijām – īpaši visiem tiem, kam konstatēts paaugstināts holesterīna līmeni asinīs.

Kardiologs uzsver – katram izmeklējuma ir savi mērķi un atbildes, ko tas sniedz. Tādēļ nevajadzētu pieļaut tādu kļūdu – ja vienā izmeklējumā problēmas netiek atrastas, atteikties no pārējiem. Piemēram, ja pacientam ir sūdzības pie slodzes, ehokardiogrāfijā tas var nebūt redzams un būs nepieciešams cits izmeklējums. Tādēļ pacientiem jābūt uzmanīgiem ar izmeklējumu interpretāciju un tā jāatstāj sava ārstējošā ārsta ziņā.

Ieteikumi sirds veselībai un slimību profilaksei

Kā uzsver BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece, par savu vispārējo un sirds veselību ir jārūpējas laikus, ieviešot dzīvesveidā nepieciešamās korekcijas:

• Profilaktiskās pārbaudes. Regulāri jākontrolē asinsspiediens un pulss, jānosaka savs holesterīna un glikozes līmenis, vajadzības gadījumā to samazinot. Jādodas profilaktiskās vizītēs vismaz vienreiz gadā pie sava ārsta un sūdzību gadījumā nedrīkst atlikt vizīti pie speciālista.
• Kaitīgo ieradumu atmešana – smēķēšanas atmešana un alkohola patēriņa ierobežošana.
• Regulāras fiziskās aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā atbilstoši veselības stāvoklim (vingrošana, staigāšana, peldēšana, nūjošana, riteņbraukšana un citas), iztiekot bez pārmērībām. Ieviesiet ikdienā vairāk kustību, sākt vairāk kustēties vai sportot var jebkurā vecumā, un tas ir pierādīts profilaktisks līdzeklis. Mazkustīgs dzīvesveids un palielināts ķermeņa svars ir riska faktors sirds un asinsvadu slimībām.
• Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs – priekšroka dodama Vidusjūras diētai, samazinot sāls, cukura patēriņu, atsakoties no treknu, pārstrādātu un konditorejas produktu lietošanas. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi dārzeņi, pākšaugi, zaļumi, augļi un ogas, rieksti, zivis un jūras produkti, pilngraudu produkti, olīveļļa, liesa gaļa, piena produkti ar zemu tauku saturu, un pietiekami jāuzņem ūdens.
• Rūpes par savu emocionālo labsajūtu – centieties samazināt stresa līmeni, jo tas ietekmē sirds veselību un asinsspiedienu. Kā arī bez ievērības nevajag atstāt miega traucējumus, organismam nepieciešams miegs 7–8 stundu garumā.

Farmaceite stāsta, ka biežākās kļūdas saistībā ar sirds veselību ir novēlota rīcība savas veselības labā, kā arī dzīvesveida ieteikumu neievērošana kardiovaskulāru slimību riska mazināšanai. Savukārt biežākās kļūdas, ko var novērot saistībā ar medikamentu lietošanu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā ir, kad pacienti zāles lieto neregulāri vai nepareizi, nelieto visus ārsta nozīmētos medikamentus, maina zāļu devas vai pārtrauc lietot zāles bez ārsta ziņas. Visi ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri – katru dienu nozīmētajā devā un režīmā, bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu nepārtrauc un devas nemaina. Jāņem vērā, ka medikamentu nozīmējums un to devas katram ir individuālas. Nelietojot ārsta nozīmētos medikamentus, sekas var būt dzīvību un veselību ietekmējošas.

I. Priedniece atgādina, ka pacientiem ir iespēja vērsties pie farmaceita ar jautājumiem par pareizu zāļu lietošanu – kad medikamenti lietojami no rīta vai vakarā, pirms vai pēc ēšanas, par to blakusparādībām un par iespējamo zāļu mijiedarbību ar citiem medikamentiem vai uztura bagātinātājiem, kā arī uzturu. Tāpat ar profilaksi saistītos jautājumos un par veselīgu dzīvesveidu saistītām rekomendācijām, par pareizu asinsspiediena mērīšanu, turklāt to var izmērīt arī aptiekā uz vietas.

Rūpējieties par sirds veselību atbildīgi!