Darbs – tās ir attiecības, un kā jebkuras attiecības tās laiku pa laikam jāizvērtē. Vai man patīk mans darbs? Vai tas sniedz izaugsmi un piepildījumu? Vai man patīk iet uz darbu? Cilvēks ir konservatīva būtne, kam nepatīk pārmaiņas. Darba maiņa ir pietiekami straucoša, jo nozīmē jaunus kolēģus, vadītāju, pienākumus utt. Personālvadības speciāliste Līga Sleņģe uzsver, ka darba maiņa ir rūpīgi jāapdomā, jo zāle ne vienmēr citur ir zaļāka. Atceries, ka katram darbam ir sava garoziņa.

Personālvadības speciāliste Līga Sleņģe

LAIKS ir labs sabiedrotais, lai izvērtētu attiecības ar darbu. Uzņēmumos bieži vien notiek ikgadējās pārrunas starp vadītaju un darbinieku. Pirms tām velti laiku savu darba attiecību izvērtēšanai. Viens no veidiem ir sadalīt lapu 2 daļās, un tad vienā pusē sarakstīt darba plusus, bet otrā – mīnusus. Pavisam vienkārši ir saskaitīt kurā pusē ir vairāk lietu, bet daudz sarežģītāk ir katrai lietai piešķirt balles no 1 līdz 10. Piemērām, iespēja iemācīties kaut ko jaunu ir pluss, agri jāceļas – mīnuss. Katru gadu veicot šādu izvērtējumu, tu turpināsi saglabāt patiku, kā arī sagatavosies sarunai ar vadītāju un zināsi, ko vēlies mainīt. Ja aile ar mīnusiem sāk gūt pārsvaru, ir pienācis laiks meklēt citu darbu. Vēl jāatzīmē, ka eksistē cikli jeb laika periodi, kad emocionāli nogurstam un ieslīgstam pieradumā – tie ir 3., 5., 7., 10. un 15. darba gads. Šajos periodos ļoti vēlamies kaut ko mainīt. Bet, pims ļauties šai vēlmei, izvērtē visus plusus un mīnusus.

RUTĪNA – katru dienu ir viens un tas pats. Kolēģi, kas glaimo bosam, neciešama vadība… Ja sāc sevi šaustīt un nesaproti, kāpēc ik dienu nāc uz šo darbu, tad apsēdies un apdomājies. Ja plusu izrādās vairāk, steidzami maini attieksmi, sāc savā darbā meklēt, saskatīt un uzsvērt tikai labo. Tavu negatīvo attieksmi noteikti visi jau ir ievērojuši. Ja vairāk ir mīnusu, meklē citu darbu. Tas ir tikai laika jautājums, kurš pirmais pieņems lēmumu par tavu aiziešanu. Tici mums, tu jutīsies labāk, ja lēmums būs tavējais.

NAV IZAUGSMES IESPĒJU ne amatā, ne atalgojumā vai pienākumos. Jau vairāk nekā divus gadus nekas nav mainījies, bet tu alksti pārmaiņu. Ja runa ir tikai par atalgojumu, dodies pie vadītāja un argumentēti lūdz algas pielikumu. Ja viņš ir noraidošs, paskaidro, ka esi gatava uzņemties vairāk pienākumu. Bieži gadās, ka mainīt neko nevar un uzņēmumā nav izaugsmes iespēju. Ja tevi šī situācija neapmierina, meklē citu darbu. Karjeras izaugsme ne vienmēr ir vertikāla, biežāk tā ir horizontāla (no personāla speciālista par mārketinga vai komunikācijas speciālistu). Darbs kā motivators kalpo tikai tad, ja ļauj piepildīt vēlmes. Ja nejūti, ka audz un attīsties, tad maini darbu. Darbā mēs pavadām pusi no sava laika, tāpēc nav vērts to izniekot.

CITS DARBA PIEDĀVĀJUMS, kas tevi apmierina daudz labāk un liek priecāties vairāk nekā esošais darbs. Noteikti maini darbu, jo aiziet no viena uz citu ir vieglāk un ērtāk. Tikai neaizmirsti sevi – ieplāno pāris nedēļas atpūtai.

SAGLABĀ LABAS ATTIECĪBAS
Kad beidz darba attiecības ar vienu uzņēmumu, vienmēr padomā par to, ko tu atstāj aiz sevis. Gan jaunais, gan esošais darba devējs novērtēs tavu atbildības sajūtu. Nepamet esošo darba devēju neērtā situācijā. Latvija ir maza valsts, un laba reputācija ir ļoti būtiska, jo pie tā paša vadītāja vari nonākt atkārtoti. Statistiska liecina, ka vidēji cilvēki maina darbu ik pēc 3 gadiem, līdz ar to tavā dzīvē var būt daudz darba interviju.

Par tavu atbildības sajūtu liecinās, tas, ka:
*sagaidīsi, kad tev tiek atrasts aizvietotājs un apmācīsi viņu (ne ilgāk par 2 mēnešiem no brīža, kad paziņoji par aiziešanu);

*būsi pieejama telefoniski vai klātienē, ja radīsies būtiska vajadzība (līdz 3 mēnešiem);

Ja jaunais darba devējs nevar gaidīt, tad vienojies, ka uz laiku esi pieejama abiem uzņēmumiem (ne ilgāk kā 2 mēnešus).

Teksts: Laura Zakse

Īsi pieguļoši svārciņi un dziļš dekoltē dod labas izredzes atrast flirta partneri klubā, taču vai arī darba laikā tik klaji jāizrāda sava seksualitāte? Noskaidro, kas slēpjas zem šīs pārspīlētās tieksmes atkailināties.

“Pirms gada, veicot sekretāru atlasi, mani pārsteidza viena no atlases dalībniecēm. Meitene bija zinoša un profesionāla, taču uz interviju bija ieradusies ļoti īsos svārkos un vaļējās augstpapēžu kurpēs. Tajā brīdī viss labais iespaids pazuda,” stāsta būvuzņēmuma Re&Re biroja vadītāja Inga Liepiņa. Visticamāk, arī tavā darba vietā ir kāda kolēģe, kuras apģērbu valkā vai nu maksimāli seksīgās kombinācijās, vai arī izvēlas to pēc iespējas šaurāku un īsāku. Taču ne jau tikai biroju četrās sienās varam novērot absolūtu nevērību pret ģērbšanās stilu un vispārpieņemtajām etiķetes normām. Katru gadu pieņemšanā pie valsts prezidenta ierodas vismaz pāris dāmas, kas izpelnās stilistu nopēlumu, turklāt parasti pārkāpta tiek tieši pieļaujamā seksualitātes demonstrēšanas robeža. Klaja atkailināšanās darba vidē liek justies neērti. Lielākās kompānijas Amerikā un Eiropā jau pieņēmušas stingrākas normas, kas aizliedz darbiniecēm ierasties darbā īsos topiņos, pludmales čībās, krekliņos, kas turas uz krūtīm un mini svārkos. Pagājušajā gada rudenī amerikāņu žurnāls Advertising Age publicēja aptauju, kurā piedalījās 1000 Amerikas iedzīvotāju, no kuriem 68% jeb 7 no 10 respondentiem piekrita, ka sievietes darba vietā pārāk daudz izrāda savu seksualitāti. Iespējams, šīs darbinieces ņem piemēru no strādājošām skaistulēm TV seriālos. Jaunās un seksīgās izmeklētājas CSI Miami vai sievišķīgā slimnīcas administratore, kuras kleitas izaicinoši apņem gurnus seriālā Dr. Hauss ir tikai daži no spilgtākajiem piemēriem. Taču, ja kino producentiem ar šādiem paņēmieniem izdodas celt skatītāju reitingus, tad reālajā dzīvē seksapīla demonstrēšana diez vai palīdzēs kāpt pa karjeras kāpnēm.

Nepiedienīgs ārējais izskats

Karjeras eksperti uzskata, ka tendence ģērbties pēc iespējas seksīgāk, dodoties uz darbu, ir izskaidrojama ar sieviešu vēlmi izrādīt savu neatkarību un brīvos uzskatus. Darbinieces ar nolūku izvēlas izaicinošus apģērbus, lai ar savu ārējo tēlu panāktu sev vēlamo rezultātu. “Izaicinošu ģērbšanās stilu bieži apzināti vai neapzināti izvēlas nenobriedušas personības. Visbiežāk šādi rīkojas sievietes, kurām ir vēlme pievērst sev uzmanību un nenoliedzami ar uzkrītošu ārējo tēlu to var panākt visātrāk un efektīvāk, ” uzsver etiķetes, protokola un filantropijas eksperte Irma Kalniņa. Ne tikai biroja darbiniekiem ir jābūt piedienīgi saģērbtiem, bet arī cilvēkiem, kuri turp dodas veikt darījumus. “Atceros gadījumu, kad mūsu uzņēmuma telpas nāca fotografēt žurnālam. Fotogrāfei mugurā bija īsi, koši sarkani svārki, ādas jaka un augstpapēžu zābaki. Sievietes izskats bija ļoti vulgārs, un lielākā daļa darbinieku, kas tobrīd atradās birojā, jutās ļoti neērti,” stāsta biroja vadītāja Inga Liepiņa. Mūsdienu visatļautība būtiski ietekmē arī skolu absolventu ģērbšanās stilu. Skolas formu jautājums, protams ir diskutabls, taču vienots apģērbs var iemācīt jaunietim sevi ierobežot milzīgajā apģērbu izvēles klāstā. Šobrīd liela daļa absolventu, beidzot skolu, vēlas ģērbties tā, kā viņi paši vēlas, nevis tā, kā to paredz viņa darba vide. “Es nevarētu sevi iedomāties valkājam pelēkos kostīmiņus…” šausminās Liene (18), un viņa tāda nav vienīgā.

Tevi vērtē pēc apģērba Volkswagen centra personāldaļas vadītāja Laila Tetere uzskata, ka šķietami garlaicīgajam darba ietērpam tomēr ir savas priekšrocības: “Pirmkārt, esmu novērojusi, ka lietišķs kostīms emocionāli pasargā un – īpaši nopietnās tikšanās vai darba intervijās -sniedz papildu drošības sajūtu,” viņa uzsver, piebilstot, ka ir vairāki paņēmieni, kā savu tēlu atsvaidzināt bez riska kļūt pārāk seksīgai. “Lai sieviete varētu izpaust savu individualitāti, protams, ikdienā var izvēlēties ne tik nopietnu, modes tendencēm atbilstošu blūzi vai džemperi, klāt pievelkot klasiskākus svārkus vai bikses. Taču ir jājūt pieklājības robeža,” stāsta Laila Tetere. Vasaras laikā ietērpjot sevi, piemēram, lencīšu krekliņā ar atkailinātu vēderu vai plānā, pludmales tipa kleitiņā, iespējams, vieglāk varēsi paciest karstumu, taču, ja pārējie darbinieki būs ģērbušies solīdi un lietišķi, īsti neiekļausies darba vidē. “Darba pārrunās vienmēr novērtēju, vai meitene ir piestrādājusi pie sava ārējā izskata vai nav. Ja redzu, ka viņai ir izspūruši mati, nevīžīgs apģērbs, tad ir stipri jāpiedomā, vai šo cilvēku aicināt uz tālākām pārrunām,” skaidro Laila Tetere. Vienīgais izņēmums, kad tavs ģērbšanās stils var būt brīvāks, ir darba nedēļas pēdējā dienā – piektdienā, taču džinsiem noteikti nevajadzētu kļūt par tavu ikdienas apģērbu birojā. “Kāda darbiniece bieži mēdza ierasties darbā džinsa apģērbā – vai nu džinsu biksēs vai svārkos. Mūsu uzņēmumā tas nav pieņemts, taču ir nepatīkami iet klāt pieaugušam cilvēkam un lūgt viņam ģērbties piedienīgāk,” atzīst Laila Tetere. Šādus nepiemērotus ģērbšanās incidentus nekad neatstāj bez ievērības. Arī minētajā situācijā kāda cita darbiniece brīvdomīgajai kolēģei pārjautāja: “Vai tu neesi sajaukusi, šodien taču nav piektdiena?” Pēc šī gadījuma sieviete sākusi ievērot etiķeti un ģērbties pievilcīgi un korekti.

Biroja kodekss Šodien tikai retais uzņēmums saviem padotajiem uzstāda dzelžainus ģērbšanās standartus. Vairs nav nepieciešams valkāt noteikta garuma svārkus, aizpogāt blūzi līdz pēdējai podziņai vai valkāt tikai slēgtas kurpes. Modes industrija sabiedrībai demonstratīvi parāda, ka stilīgi ir atkailināt savu ķermeni. Tas noteikti rada apjukumu – īpaši jaunu sieviešu vidū. Šīs neizpratnes dēļ meitenes iekļūst muļķīgās situācijās, piemēram, uz darbu ierodoties īsās kleitiņās, pludmales čībās, kā arī krekliņos, kas vairāk kalpo kā staigājoša reklāma kādam skaļam sauklim un visai maz piesedz pašu valkātāju. Vaļīgam ģērbšanas stilam biroju apstākļos agrāk vai vēlāk parādīsies savas ēnas puses. Kādā sieviešu psiholoģijas žurnālā 2005.gadā tika publicēts pētījums: tā dalībniecēm demonstrēja video ierakstu, kurā redzamas divas pilnīgi atšķirīgi ģērbtas sievietes darba vidē. Viena bija biznesa sieviete nevainojami solīdā tērpā – garās biksēs, līdz kaklam aizpogātā blūzē, žaketē, laiviņās, ar minimālu kosmētiku. Otra bija izaicinošāka – vairāk kosmētikas, izspūrusi frizūra, spilgtas zeķbikses, kleita līdz celim, īsa piegriezuma blūze ar izgriezumu, kā arī augstpapēžu kurpes. Kad seksīgā darbiniece tika stādīta priekšā kā nodaļas vecākā, viņas inteliģence tika novērtēta daudz zemāk par neitrāli ģērbto darbiniecei. Taču, kad seksīgā dāma tika prezentēta kā viesnīcas administratore, tad gan abu sieviešu reitings bija vienlīdzīgs.

Ja izvēlies ģērbties izaicinoši seksīgi, tev jārēķinās, ka darba devēji un kolēģi tevi var sākt uztvert nenopietni. “Mūsu uzņēmumā ir bijuši gadījumi, kad lietišķās etiķetes noteikumi tiek pārkāpti. Parasti tie ir vieni un tie paši cilvēki, kuri nesaprot vai nevēlas ievērot pat mutiski izteiktus aizrādījumus,” stāsta biroja vadītāja Inga Liepiņa. “Iespējams, ka šīm darbiniecēm šķiet, ka vīriešiem – gan kolēģiem, gan sadarbības partneriem tas patīk, tomēr ikdienā novēroju, ka tas izraisa nepatiku, nicinošu attieksmi un nevēlēšanos ilgtermiņā turpināt profesionālas attiecības, ” norāda Inga Liepiņa. “Ja šāds incidents ir noticis ar sadarbības partneri un tiek izteiktas nievājošas piezīmes, tas grauj uzņēmuma tēlu un var nopietni kaitēt darījumam”. Vairums jaunu meiteņu savu ārējo tēlu veido pēc līdzības ar medijos un televīzijas seriālos redzētajām sievietēm. Ekrānā redzam viņas kā pārspīlēti skaistas un izteikti seksīgas, turklāt vēl arī profesionālas darbinieces. Taču reālajā dzīvē pārāk dziļš dekoltē un īsi svārki var apdraudēt tavas iespējas tikt paaugstinātai amatā.

Kā novilkt robežu? Tev jāpatur prātā, ka darba vidē tu radi savu zīmolu, kā produkts esi tu pati. Iegaumē divus svarīgākos likumus: pirmais – izskatam jābūt kārtīgam, otrais – ģērbies atbilstoši apkārtējai videi. Pievērs uzmanību tam, ko velk citi, īpaši tam, kā ģērbjas tava priekšniece. Etiķetes un protokola eksperte Irma Kalniņa uzsver, ka uzņēmuma vadītājs “nosaka toni” visiem dalībniekiem, gan tiešā, gan netiešā veidā. “Sievietēm, kuras uzņēmumā ieņem vadošas pozīcijas, ir jāvelta īpašu uzmanību tam, kādu apģērbu izvēlēties,” stāsta Irma Kalniņa. “Ar savu tēlu augsta amata vadītājai ir jāiegūst ne vien respekts visu pārējo darbinieku acīs, bet arī jāpanāk, lai gan kolēģi, gan sadarbības partneri pienācīgi novērtētu viņas inteliģences līmeni. Vienmēr drošāk būs tad, ja tavs apģērbs vairāk slieksies uz klasikā stila pusi.””Darbā mēs, pirmkārt, esam darbinieki, kuri pārstāv sava uzņēmuma kooperatīvās vērtības. Ne velti sekretāri dēvē par “uzņēmuma seju”, tādēļ arī no viņas tiek sagaidīta pienācīga izturēšanās un āriene. Atkarībā no biznesa sfēras, kurā darbojas uzņēmums, sekretāres tēls būs atšķirīgs, taču ir kopīgas iezīmes: korekts apģērbs, viegls dienas grims, kopti, tīri mati, bez spilgtām rotas lietām,” no personīgās pieredzes stāsta Inga Liepiņa.

Noteiktas darba sfēras dod iespēju vairāk variēt savā apģērba izvēlē. Tā, piemēram, reklāmas, sabiedrisko attiecību speciālisti var ģērbties brīvāk. Šo un citu tuvu darbības sfēru pārstāvjiem nopietns un stīvs kostīms var būt pat nepiemērots un lieks, taču arī šeit pastāv robežas. Kā uzsver Irma Kalniņa: “Cilvēkam pašam ir jāliek lietā veselais saprāts un mēra izjūta, lai izšķirotu, kāds tēls kur piederas un kāds nē.” Tomēr profesijās ar gadsimtiem senu vēsturi, kā, piemēram, advokātiem, finansistiem, ierēdņiem arī šobrīd pieņemts vairāk orientēties uz klasiskām vērtībām. Nebūt nav tā, ka tev jākļūst par pelēku ofisa peli bez jebkāda seksapīla stilā, bet ja vēlies uzsvērt, ka tavs izskats ir ne vien seksīgs un skaists, bet arī profesionāls, labāk pietaupi savu rotaļīgo kokteiļu kleitu kādam satriecošam sestdienas vakara randiņam un savā ikdienas ģērbšanās stilā ievēro mēra sajūtu. 

Teksts: Ieva Leinerte.

"Pirms gada, veicot sekretāru atlasi, mani pārsteidza viena no atlases dalībniecēm. Meitene bija zinoša un profesionāla, taču uz interviju bija ieradusies ļoti īsos svārkos un vaļējās augstpapēžu kurpēs. Tajā brīdī viss labais iespaids pazuda," stāsta būvuzņēmuma Re&Re biroja vadītāja Inga Liepiņa. Visticamāk, arī tavā darba vietā ir kāda kolēģe, kuras apģērbu valkā vai nu maksimāli seksīgās kombinācijās, vai arī izvēlas to pēc iespējas šaurāku un īsāku.
Taču ne jau tikai biroju četrās sienās varam novērot absolūtu nevērību pret ģērbšanās stilu un vispārpieņemtajām etiķetes normām. Katru gadu pieņemšanā pie valsts prezidenta ierodas vismaz pāris dāmas, kas izpelnās stilistu nopēlumu, turklāt parasti pārkāpta tiek tieši pieļaujamā seksualitātes demonstrēšanas robeža.

Klaja atkailināšanās darba vidē liek justies neērti. Lielākās kompānijas Amerikā un Eiropā jau pieņēmušas stingrākas normas, kas aizliedz darbiniecēm ierasties darbā īsos topiņos, pludmales čībās, krekliņos, kas turas uz krūtīm un mini svārkos.
Pagājušajā gada rudenī amerikāņu žurnāls Advertising Age publicēja aptauju, kurā piedalījās 1000 Amerikas iedzīvotāju, no kuriem 68% jeb 7 no 10 respondentiem piekrita, ka sievietes darba vietā pārāk daudz izrāda savu seksualitāti. Iespējams, šīs darbinieces ņem piemēru no strādājošām skaistulēm TV seriālos. Jaunās un seksīgās izmeklētājas CSI Miami vai sievišķīgā slimnīcas administratore, kuras kleitas izaicinoši apņem gurnus seriālā Dr. Hauss ir tikai daži no spilgtākajiem piemēriem. Taču, ja kino producentiem ar šādiem paņēmieniem izdodas celt skatītāju reitingus, tad reālajā dzīvē seksapīla demonstrēšana diez vai palīdzēs kāpt pa karjeras kāpnēm.

Nepiedienīgs ārējais izskats
Karjeras eksperti uzskata, ka tendence ģērbties pēc iespējas seksīgāk, dodoties uz darbu, ir izskaidrojama ar sieviešu vēlmi izrādīt savu neatkarību un brīvos uzskatus. Darbinieces ar nolūku izvēlas izaicinošus apģērbus, lai ar savu ārējo tēlu panāktu sev vēlamo rezultātu. "Izaicinošu ģērbšanās stilu bieži apzināti vai neapzināti izvēlas nenobriedušas personības. Visbiežāk šādi rīkojas sievietes, kurām ir vēlme pievērst sev uzmanību un nenoliedzami ar uzkrītošu ārējo tēlu to var panākt visātrāk un efektīvāk, " uzsver etiķetes, protokola un filantropijas eksperte Irma Kalniņa.
Ne tikai biroja darbiniekiem ir jābūt piedienīgi saģērbtiem, bet arī cilvēkiem, kuri turp dodas veikt darījumus. "Atceros gadījumu, kad mūsu uzņēmuma telpas nāca fotografēt žurnālam. Fotogrāfei mugurā bija īsi, koši sarkani svārki, ādas jaka un augstpapēžu zābaki. Sievietes izskats bija ļoti vulgārs, un lielākā daļa darbinieku, kas tobrīd atradās birojā, jutās ļoti neērti," stāsta biroja vadītāja Inga Liepiņa.
Mūsdienu visatļautība būtiski ietekmē arī skolu absolventu ģērbšanās stilu. Skolas formu jautājums, protams ir diskutabls, taču vienots apģērbs var iemācīt jaunietim sevi ierobežot milzīgajā apģērbu izvēles klāstā. Šobrīd liela daļa absolventu, beidzot skolu, vēlas ģērbties tā, kā viņi paši vēlas, nevis tā, kā to paredz viņa darba vide. "Es nevarētu sevi iedomāties valkājam pelēkos kostīmiņus…" šausminās Liene (18), un viņa tāda nav vienīgā.

Tevi vērtē pēc apģērba
Volkswagen centra personāldaļas vadītāja Laila Tetere uzskata, ka šķietami garlaicīgajam darba ietērpam tomēr ir savas priekšrocības: "Pirmkārt, esmu novērojusi, ka lietišķs kostīms emocionāli pasargā un – īpaši nopietnās tikšanās vai darba intervijās -sniedz papildu drošības sajūtu," viņa uzsver, piebilstot, ka ir vairāki paņēmieni, kā savu tēlu atsvaidzināt bez riska kļūt pārāk seksīgai. "Lai sieviete varētu izpaust savu individualitāti, protams, ikdienā var izvēlēties ne tik nopietnu, modes tendencēm atbilstošu blūzi vai džemperi, klāt pievelkot klasiskākus svārkus vai bikses. Taču ir jājūt pieklājības robeža," stāsta Laila Tetere. Vasaras laikā ietērpjot sevi, piemēram, lencīšu krekliņā ar atkailinātu vēderu vai plānā, pludmales tipa kleitiņā, iespējams, vieglāk varēsi paciest karstumu, taču, ja pārējie darbinieki būs ģērbušies solīdi un lietišķi, īsti neiekļausies darba vidē. "Darba pārrunās vienmēr novērtēju, vai meitene ir piestrādājusi pie sava ārējā izskata vai nav. Ja redzu, ka viņai ir izspūruši mati, nevīžīgs apģērbs, tad ir stipri jāpiedomā, vai šo cilvēku aicināt uz tālākām pārrunām," skaidro Laila Tetere.

Vienīgais izņēmums, kad tavs ģērbšanās stils var būt brīvāks, ir darba nedēļas pēdējā dienā – piektdienā, taču džinsiem noteikti nevajadzētu kļūt par tavu ikdienas apģērbu birojā. "Kāda darbiniece bieži mēdza ierasties darbā džinsa apģērbā – vai nu džinsu biksēs vai svārkos. Mūsu uzņēmumā tas nav pieņemts, taču ir nepatīkami iet klāt pieaugušam cilvēkam un lūgt viņam ģērbties piedienīgāk," atzīst Laila Tetere. Šādus nepiemērotus ģērbšanās incidentus nekad neatstāj bez ievērības. Arī minētajā situācijā kāda cita darbiniece brīvdomīgajai kolēģei pārjautāja: "Vai tu neesi sajaukusi, šodien taču nav piektdiena?" Pēc šī gadījuma sieviete sākusi ievērot etiķeti un ģērbties pievilcīgi un korekti.

Biroja kodekss
Šodien tikai retais uzņēmums saviem padotajiem uzstāda dzelžainus ģērbšanās standartus. Vairs nav nepieciešams valkāt noteikta garuma svārkus, aizpogāt blūzi līdz pēdējai podziņai vai valkāt tikai slēgtas kurpes. Modes industrija sabiedrībai demonstratīvi parāda, ka stilīgi ir atkailināt savu ķermeni. Tas noteikti rada apjukumu – īpaši jaunu sieviešu vidū. Šīs neizpratnes dēļ meitenes iekļūst muļķīgās situācijās, piemēram, uz darbu ierodoties īsās kleitiņās, pludmales čībās, kā arī krekliņos, kas vairāk kalpo kā staigājoša reklāma kādam skaļam sauklim un visai maz piesedz pašu valkātāju.
Vaļīgam ģērbšanas stilam biroju apstākļos agrāk vai vēlāk parādīsies savas ēnas puses. Kādā sieviešu psiholoģijas žurnālā 2005.gadā tika publicēts pētījums: tā dalībniecēm demonstrēja video ierakstu, kurā redzamas divas pilnīgi atšķirīgi ģērbtas sievietes darba vidē. Viena bija biznesa sieviete nevainojami solīdā tērpā – garās biksēs, līdz kaklam aizpogātā blūzē, žaketē, laiviņās, ar minimālu kosmētiku. Otra bija izaicinošāka – vairāk kosmētikas, izspūrusi frizūra, spilgtas zeķbikses, kleita līdz celim, īsa piegriezuma blūze ar izgriezumu, kā arī augstpapēžu kurpes. Kad seksīgā darbiniece tika stādīta priekšā kā nodaļas vecākā, viņas inteliģence tika novērtēta daudz zemāk par neitrāli ģērbto darbiniecei. Taču, kad seksīgā dāma tika prezentēta kā viesnīcas administratore, tad gan abu sieviešu reitings bija vienlīdzīgs.

Ja izvēlies ģērbties izaicinoši seksīgi, tev jārēķinās, ka darba devēji un kolēģi tevi var sākt uztvert nenopietni. "Mūsu uzņēmumā ir bijuši gadījumi, kad lietišķās etiķetes noteikumi tiek pārkāpti. Parasti tie ir vieni un tie paši cilvēki, kuri nesaprot vai nevēlas ievērot pat mutiski izteiktus aizrādījumus," stāsta biroja vadītāja Inga Liepiņa. "Iespējams, ka šīm darbiniecēm šķiet, ka vīriešiem – gan kolēģiem, gan sadarbības partneriem tas patīk, tomēr ikdienā novēroju, ka tas izraisa nepatiku, nicinošu attieksmi un nevēlēšanos ilgtermiņā turpināt profesionālas attiecības, " norāda Inga Liepiņa. "Ja šāds incidents ir noticis ar sadarbības partneri un tiek izteiktas nievājošas piezīmes, tas grauj uzņēmuma tēlu un var nopietni kaitēt darījumam".
Vairums jaunu meiteņu savu ārējo tēlu veido pēc līdzības ar medijos un televīzijas seriālos redzētajām sievietēm. Ekrānā redzam viņas kā pārspīlēti skaistas un izteikti seksīgas, turklāt vēl arī profesionālas darbinieces. Taču reālajā dzīvē pārāk dziļš dekoltē un īsi svārki var apdraudēt tavas iespējas tikt paaugstinātai amatā.

Kā novilkt robežu?
Tev jāpatur prātā, ka darba vidē tu radi savu zīmolu, kā produkts esi tu pati. Iegaumē divus svarīgākos likumus: pirmais – izskatam jābūt kārtīgam, otrais – ģērbies atbilstoši apkārtējai videi. Pievērs uzmanību tam, ko velk citi, īpaši tam, kā ģērbjas tava priekšniece. Etiķetes un protokola eksperte Irma Kalniņa uzsver, ka uzņēmuma vadītājs "nosaka toni" visiem dalībniekiem, gan tiešā, gan netiešā veidā. "Sievietēm, kuras uzņēmumā ieņem vadošas pozīcijas, ir jāvelta īpašu uzmanību tam, kādu apģērbu izvēlēties," stāsta Irma Kalniņa. "Ar savu tēlu augsta amata vadītājai ir jāiegūst ne vien respekts visu pārējo darbinieku acīs, bet arī jāpanāk, lai gan kolēģi, gan sadarbības partneri pienācīgi novērtētu viņas inteliģences līmeni. Vienmēr drošāk būs tad, ja tavs apģērbs vairāk slieksies uz klasikā stila pusi."
"Darbā mēs, pirmkārt, esam darbinieki, kuri pārstāv sava uzņēmuma kooperatīvās vērtības. Ne velti sekretāri dēvē par "uzņēmuma seju", tādēļ arī no viņas tiek sagaidīta pienācīga izturēšanās un āriene. Atkarībā no biznesa sfēras, kurā darbojas uzņēmums, sekretāres tēls būs atšķirīgs, taču ir kopīgas iezīmes: korekts apģērbs, viegls dienas grims, kopti, tīri mati, bez spilgtām rotas lietām," no personīgās pieredzes stāsta Inga Liepiņa.

Noteiktas darba sfēras dod iespēju vairāk variēt savā apģērba izvēlē. Tā, piemēram, reklāmas, sabiedrisko attiecību speciālisti var ģērbties brīvāk. Šo un citu tuvu darbības sfēru pārstāvjiem nopietns un stīvs kostīms var būt pat nepiemērots un lieks, taču arī šeit pastāv robežas. Kā uzsver Irma Kalniņa: "Cilvēkam pašam ir jāliek lietā veselais saprāts un mēra izjūta, lai izšķirotu, kāds tēls kur piederas un kāds nē." Tomēr profesijās ar gadsimtiem senu vēsturi, kā, piemēram, advokātiem, finansistiem, ierēdņiem arī šobrīd pieņemts vairāk orientēties uz klasiskām vērtībām.
Nebūt nav tā, ka tev jākļūst par pelēku ofisa peli bez jebkāda seksapīla stilā, bet ja vēlies uzsvērt, ka tavs izskats ir ne vien seksīgs un skaists, bet arī profesionāls, labāk pietaupi savu rotaļīgo kokteiļu kleitu kādam satriecošam sestdienas vakara randiņam un savā ikdienas ģērbšanās stilā ievēro mēra sajūtu. 
 

Profesionāli vai vieglprātīgi?

Ir vilinoši uzvilkt savas mīļākās drēbes, lai kurp arī tu dotos, ieskaitot darbu. Bet darba vides eksperti uzsver, ka tas nav prātīgs karjeras solis.
Seksīgi
Apģērba izvēlē ievēro līdzsvaru. Tu vari papriecāties, uzvelkot kleitu bez lencītēm, bet piesedz to ar īsu žaketīti un zābakiem, kas sniedzas līdz celim.
Pārāk seksīgi
Tops ar atkailinātu muguru, īsi šorti un lieli auskari izskatās lieliski tikai tai gadījumā, ja posies uz pludmales ballīti, taču būs pilnīgi nepiemēroti darbam.

Teksts: Ieva Leinerte