Viss būs labi- trīs vārdi, ļauj saņemties, noticēt, ka var būt labāk. Tik bieži esmu teikusi šos vārdus kā draugiem, tā arī visiem, kuri bija ne īsti tajā labākajā situācijā nonākuši. Tas skatiens pēc šiem vārdiem lika saprast, ka cilvēkos atgriezies spēks. Tomēr, lai arī cik skaisti viss nebūtu, vienmēr kaut kas notiek. Šoreiz nepavecās man. Šoreiz es biju tā, kurai bija nepieciešams atbalst un šie vienkāršie vārdi- Viss būs kārtībā. Protams, mana draudzenes bija aizmirsušas šos vārdus, tā vietā viņas sāka sprediķot par lietām, kas gluži neatbilst situācijai vai arī vispār mainīja sarunas tēmu. Skumji, bet šad un tad nākas sastapties ar neizpratni un sava veida vienladzību. Lai nu kā, vai arī par spīti visam, vai vienkārši vēlēšanās saņemties bija stiprāka, pati pateicu sev tos vārdus un sapratu, ka ar savām "problēm" ctiem nevajg list virsū. Galu galā VISS BŪS LABI!!! Un atceries, ka jāsaņemās, lai arī kas notiktu! 🙂

Sveikas! (l) Manī rosās dažādas sajūtas. Nezinu kuras ir īstas un kuras tikai mirkļa. Jūtu silto laiku sevī un apkārt. Vasara jau sāk pamazām ienākt manā dzīvē un sajūtas.Un sāku sajust,ka līdz tai ir pavisam,pavisam maz. varbūt pat pārāk maz. 🙂 Bet jūtu, ka viss joprojām virzās uz labo pusi ,un jūtu,ka tagad it īpaši ātri un daudz. (l) Varbūt tā ir tikai man. bet no otras puses, jūtu,ka neesmu vienīgā. 😀 Lai Jums saulaina un silta šī brīvdiena.

Parasts cilvēks ar savu dzīvi,idejām,sapņiem un problēmām. Un neslēpj neko,dažkārt lūdz palīdzību un ir vienkārši cilvēciņš,kurš cenšas izdzīvot mūsu pasaulē. Es. Palasiet,ja interesē un padomājiet par sevi. http://elizabeth-bloom.blogspot.com/

Kādreiz man bija bail, atceros kā mamma smīkņāj, ka man pat bail aiziet uz veikalu, jo būs nepazīstami cilvēki, un viņai bija taisnība, man bija bail aiziet pie friziera vienai, vai uz veikalu, vai jebkur, kur man vajadzēja vienai runāt, kārtot lietas ar nepazīstamiem cilvēkiem. Nē, ne jau histēriskas bailes, bet pietiekams, lai tās lietas atliktu uz vēlāku, vēlāku un vēl bišķīt. Vienā dienā sāku sevi izaicināt, ka defekts jāpārvērš par efektu – un strādā, sāku izbaudīt, ko nozīmē iepazīt daudz nepazīstamu cilvēku, tas ir tāpat kā lasīt grāmatu, tur iekšā slēpjas stāsts, ko nevienmēr vāciņš parāda un ne viemēr viena un tā apti grāmata raisīs dažādiem cilvēkiem tās pašas emocijas. Un šeit laikam nāk trešā stadija- man riebjas cilvēki. Nē, man joprojām ir interesanti, bet, es sen jau vairs neticu un neuzticos un jovairāk cenšos savi mierināt, ak man ir tikai slikti piemēri trāpījušies( jo pēc būtības gribu ticēt, ak visi cilvēki ir labi), bet… katra jauna diena ar jaunu vilšanos. Konkrēti draugos, rados, pārdevējās vai frizierēs utt, vispār cilvēcē, liela vilšanās… Nesaprotu kāpēc ir tā jādara, kāpēc ir jāpatērē tik daudz laika, lai vairotu nelietderīgi negatīvo enerģiju, kam tas, i tas pats cilvēks jūtsas nožēlojami, i citus tādsu padara, un ši stulbā sekošana principam, ka tā tam jābūt un nekas cits neesistē. esmu citplanētietis, kurš drīz aizies dzīvot mežā un atbildēs kā senais grieķu domātājas- es neesmu gatavs sabiedrībai un sabiedrība nav gatava man. un joprojām viens jautājums- vai es vienīgā tāda??

Sveikas! (l) Jūtu,ka drīz jāiet būs gulēt, acis jau arī veras ciet, bet gribējās pieiet vēl pie datora un uzrakstīt kaut ko blogā. Esmu pamanījusi,ka laiks šogad iet īpaši ātri. Bet kāpēc? varbūt tā esmu tikai es kas to pamana? bet esmu dzirdējusi no daudziem,ka šis gads tiešām iet nu super ātri. 😀 Varbūt mēs visi kaut kur vien steidzamies visu laiku? Bet varbūt laiks steidzās mums pa priekšu? nezinu. tiešām nezinu. varbūt kāda cita zin? 😐 ah. labi, nu jūtu ,ka tiešām jādodas čučēt. arlabunakti visām. 🙂 🙂

atveru acis vaļā. paraugos uz augšu. mostos. pavasaris un dzīves nepiespiestā bauda. rīta kafija un duša. Man patīk, kā tu rītos neko nesamākslo.

Sveikas dāmas! Laikam atkal ir sakrājies un gribas mazliet kaut ko izrunāt uz āru. Šodien braucot uz darbu tramvajā lasīju Vācieša dzeju. Atnācu mājās un palasīju vēl bišķi. Pāris rindas no viena mīļa dzejoļa: Tikai vienas lūpas, Tikai vieni skati Lūkojās uz mani Un klusēja. Viņam Jāņu nakti Mani zelta mati Ieslīdēja klēpī Un dusēja. Vai mums dzīvot nepārī, Vai mums dzīvot pārī- To es sev vairs neprasu Turp iedama. Nezinu kāpēc bet šīs rindas lasot man vienmēr skudriņas skrien pa mugurkaulu. Jā, un es beidzot gribu burvīgu Jāņu nakti. Tieši kādu esmu iztēlojusies. Līdz šim nekad nav piepildījies. Nekas, varbūt šogad noķeršu burvību. Un otrs, cik grūti tomēr ir būt situācijā kad nezini atbildi uz jautājumu – pārī vai nepārī. Es vairs negribētu šo sajūtu piedzīvot. Un vēl pie randoma – 7dien biju ciemos uz laukiem aizbraukusi. Vecmāmiņa stāstīja kā viņa apciemojusi savu draudzeni un viņai jau esot 4 maz maz bērni. Un meta zīmīgu skatu uz mani ka man tā kā vajadzētu sākt piestrādāt pie šī jautājuma 😀 Nu šovapavasar vēl nē. Citu gadu – tad redzēs (l) P.S.nezinu kāpēc šo tiešām nesakarīgu blogu ierakstīju. Īstenībā tikko biju iekomentējusi Emanuelles blogu un man vnk gribas papļāpāt.. 😀 Pievienoju bildi ar mums no sesijas kas saucas "taureņi vēderā"

sveiki daamas 🙂 seezu eedu ogas -mellenes, zemenes un avenes… mmm…. isteniba pati shodien nedaudz jutos taka taada oga 😀 vakar bijaam shogada pirmajaa BBQ un nedaudz piesvilinaju plecus. bet ti feini bija sajust pirmo sauliti, shashlkiks, forshi cilveki – viss kas vajadzigs hmm ko vel? sestdien shitaa oga (es) biju darba biedrenes dzimshanas dienaa. gaaja super jautri… tik feini iepazities ar jauniem cilvekiem. malkot kokteili,izdejotiesd no sirds…. patika kas vel? nakam nedel lidoju uz londonu taisit pasi – woopwoop. un tad beidzot vareshu doties ilgi gaidiitajaas brivdienaas. gribu vasaruuuu jauku jums sho nedelju dailjas daamas

Labu laiku,proti, vairākus gadus, manā galvā dzīvo viens cilvēks, proti pirmā īstā mīlestība. Un es jau vairāk kā gadu neesmu attiecībās ar šo cilvēku, bet šad tad, nākas par viņu iedomāties. No viņa man ir palikusi viena maza dāvaniņa, par kuru šodien atcerējos, es allaž to mazo nieciņu nēsāju sev līdz, bet šodien es esmu nolēmusi šo dāvaniņu noslēpt klusā,drošā stūrīti,un vairs sev līdz nēnāsāt, lai stāv un glabā manas skaistās atmiņas. Un, redziet, viss aiziet un pagaist, tad kad tam ir jānotiek, jo visam,kā ziniet, ir savs laiks. Es zinu,ka mana sirdī šim cilvēkiem vienmēr būs maza silta vietiņa un man ļoti grūti ir aizmirst visu labo,ko šis cilvēks man devis, un arī nevajag aizmirst. bet ar mums notika kā filmā (p.s. I love you), viņš pats man lika sevi aizmirst, es nezinu īsti kādā veidā,bet tas ir fakts-viņš pats lika man sevi aizmirst, ar savu izturēšanos. Un nu mēs esam nevis mīļākie, bet draugi, labi draugi, laikam tā bija jānotiek, jo ja no mums nesanāca labs pāris, tad vismaz draugi mēs esam labi. Nu viņš ir laimīgs kopā ar citu sievieie, savukārt es vēl tikai meklēju savu laimi. Katrā ziņā, gribēju pateikt,ka cilvēki,atmiņas un jūtas pagaist tad,kad viņam ir laiks pagaist, tāpēc nevajag speciāli kādu svītrot ar treknām svītrām no atmiņas ārā, jo kad būs laiks, atmiņas un sāpes pagaisīs un vietā nāks atklāsme, ka viss taču ir labi. Bet esmu droša,ka vēl sirmā vecumā atcerēšos pirmo mīlestību, jo tie tomēr bija divi lieliski gadi.

jebkurā situācijā pūlas sevi nodrošināt. Izceļas ar sarežģītu jūtu dzīvi un prasmi izturēt. Stingra raksturā. Cenšas neredzēt to, ko nevēlas. Izjūtu šķelšanās norūda raksturu. Neko dzīvē nenožēloju, jo tas, kas bijis,lai cik traki ir bijis, ir pieredze. Ļoti grūti piecelties no smaga kritiena. Ari pieļauju kļūdas, no kurām cenšos mācīties. nevienam neuzticos, pat pati sev neuzticos, zinu ka tā ir galējība un es pārspīlēju, bet dzīve man pierādija ka nevar uzticēties.

Sveikas. (l) Jā. tas ir tas ko man vajadzeetu darit. just take a deep breath. Bet liekas,ka es to nevaru. Šodien uzzināju daudzas lietas par dažiem – tā sakot ”draugiem” ko nevēlējos zināt. Jūtu ka rītdiena būs labāka. Jūtu ,ka tad varēs daudz brīvāk ieelpot. Tāpēc – just take a deep breath. Ceru ka jums šī diena bija izdevusies. 🙂

sweiki 😛 🙂 Kaa jutaties sajaa pavasarii?Es ja godigi diwaini (t)uzmakusas man te domas par dziivi,tapeec tiek tuksota pirmaa viina glaziite ar ceribu pasauli ieraudziit citaam aciim :-Dne ja nopietni es ar katru dienu ar vien vairaak parliecinos ka neticu milestibai.Skan divaini,bet es esmu parliecinata ka mana dzive exsistee tikai pirmaa milestiba kas jau sen aiz kalniem,bet ja man tiesam jasaka ka taa bija milestiba tad nezinu man liekas ka tas bija vairak skriesana pakal izsapnotam telam kadai jabuut pirmajai milestibai.Ta manuprat vairak bija tada ka vilsanas,bet skaista vilsanas ko atcereesos drosi vien ilgi:)ka neka pirmaa.bet ne par to soreiz.soreiz es velejos ko citu-rast atbildi vai ir kada lidzigi domajosa butne kas uzskata ta pat ka es..tad nju ta es uzskatu ka milestiba neeksiste ir tikai savtiiga kopa buusana,no kuras abi gust labumu nju piem.labi pavaditu laiku,baudu,naudu,atminas nju ka nju kurs..tapeec ne par ko nevaru pateikt kadam ka miilu jo es ta nedomaju,jaaa esmu egoiste bet man piem,ir swariigak lai mani mans viiirietis ciena nevis kladzina miilu,miilu… (t)vai tiesaam esmu vieniiga taa domajosaa?taatad jautajums-vai juus esat parliecinati ka miilestiba exsistee?vai arii es veel neesmu sastapusi milestibas cieniigu pretinieku 😀 😛

Ir diezgan daudz šādas sievietes skolotājas. Daļa vīriešu no viņām bēg kā Velns no krusta, bet izvēlas viņas tikai vīrieši ar mazohistiskām tieksmēm. Es tā jau skolā pacietu šo 12 gadu (cik nu kurš mācījies) murgu ar mācīšanu un audzināšanu, jau gadiem centos no tām važām izrauties, bet te nu man dzīves ceļā iestājās vēl viena, kas nu tagad ņems un mani skolos – zeķes jāsaloka tā, neēd pie datora, nenašķojies starp ēdienreizēm, tev būtu nopietni jāizanalizē šī mūsu attiecību problēma etc. Skolotājtips ir ļoti līdzīgs mammām, bet ar mammu vismaz nav jāpavada turpmākā dzīve pēc 20+ vai jāguļ vienā gultā. Un mammām tīri labi patīk šādas dēliņa draudzenes, jo nu ņems un pārtaisīs manu dēlu beidzot par cilvēku. Nē, bet tomēr ir arī mātes, kuras tādas sievietes neieredz ne acu galā un nemaz negrib, lai dēļu šādi ņem un pāraudzina, jo pašas viņu ir izaudzinājušas vislabākajā kārtībā. Sievietei piemīt šis sindroms, tad sanāk, ka vispirms meklē sev vīramāti un tad vīru, jo var gadīties, ka vīrs Tevi brīnumainā kārtā pieņem, bet vīrieša māmiņa i nedomā ļaut Tev te mācīt pašas dēlu un vēl mazbērnus. P.S.Šodien nav pirmais aprīlis, bet taisnības te nav tāpat. P.S.S. Piemērotu foto interneta resursos neatradu.

cau! man nav garumzimes un ir tizla klaviatura, bet nu es tomer nedaudz varu atskaitities par notikumiem seit! nekas daudz jau nav, es esmu seit tikai 5 dienas, bet man jau tagad visa dzive ir manijusies, un smagi uz labo pusi… es varu teikt, ka esmu seit laimiga… darbu es atradu otraja diena jau, dzive seit ir pasakaina, visu laiku silts, nenak prata nekadas tizlas pesimistikas domas+zinu, ka sita ir mana vieta… protams, ka var jau gadities visadi un bus ka pirms pus otra gada, kad es pec 3 menesu dzives seit aizbraucu atpakal uz lv, bet tad es jutu, ka tas vel nav istais laiks, lai tur dzivotu… tagad es varu teikt, ka jutu ar visu sirdi, ka tagad ir tiesji ta, ka tam ir jabut, man ir kur dzivot, man ir labi ienakumi, + zinu, ka domasiet, ka esmu traka, bet es gribu bebi un taisos pie ta stradat… 😀 es te vienai meitenei pieskatu vinas delinju, fantastisks sikais, un man ari gribas, es tagad katru dienu kunkstu, ka man vajag siiko 😀 driz taisos parvakties uz citu vietu, dzivosju kopa ar sito meiteni un vinas delinju un meklesu sev ari donoru, jo nu seit, ja sikais piedzimst, vinam ir taaaaaadi pabalsti, kadi lv sapnos tikai radas, +spanijas pilsoniba 😀 es zinu, ka varbut izklausos traka, bet es seit parversos par pilnigi citu cilveku… protams, ka veca ragana Agnese ari izlien uz kadu laicinju, bet taaa, man ir pilnigi savadas sajutas un domas par cilvekiem, un man taaaaa patik, ka es gulju pie baseina un visi apkart spaniski runa un es pusi nesaprotu un tas ir tik kaifigi, ka nav jadzird lv valoda 😀 es vakar guleju pie baseina un gandriz apraudajos no ta, cik es labi jutos… tiesam… ta ka jasaka man paldies dzive, vina mani pamoka, bet vienmer atdara ar labu dubultaa, varbut es nemaz neesmu tik sausmigs cilveks! bucas jums meitenes! bilzu nav, jo es fociku aizmirsu, bet rit braucu uz loro parku – http://www.loroparque.com/en/mapa.asp (ja nu kadai interese, kas tas ir), gan jau ieliksu kadu bilditi, ja dabusju fociku 🙂

tas viss ir uzkritis uz galvas, kā sniegs pavasara sākumā..ir tik daudz pienākumu un ieceru, ko vajag un vajadzētu izdarīt, bet šķiet , ka tā diena ir par īsu. Un nedēļa pēc nedēļas skrien te svētdiena un te atkal jau sestdiena, tik pamostos no tā ,ka jau nedēļa sākas un te jau beidzas, bet šķiet kā tālāk netieku.

Nāc un piesakies: http://www.lattelecom.lv/pakalpojumi/rubyy18.html Lattelecom strādā dinamiskā vidē, un tā vērtības ir: Vērsti uz klientiem – mēs strādājam, lai kļūtu par klienta pirmo izvēli. Mēs vienlīdz labi izturamies un rūpējamies par katru iekšējo un ārējo klientu. Mēs vēlamies, lai mūsu klienti justos aprūpēti un novērtēti, īpaši un gandarīti par sadarbību ar Lattelecom. Īpašie piedāvājumi: •Jaunajām un topošajām māmiņām •Visiem Latvijas skolotājiem •Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Aktuālie piedāvājumi: •Brīvie dekoderi atgriežas. Noslēdz līgumu uz 24 mēnešiem par Virszemes TV Ekonomisko paku un saņem dekoderu lietošanā bez maksas! •Arī tavās mājās dzīvo vēl neatklātas pasaules. Izvēlies jebkuru Tematisko paku tikai no Ls 1,92/mēn. Piesakot visas Tematiskās kopā, ietaupi 50% •Saņem 100, maksā par 20! Piesakot Mājas komplektu 3 – optika kopā ar Lattelecom Interaktīvo televīziju un slēdzot līgumu uz 24 mēnešiem, Tu saņem: •100 Mbit/s internetu par 20 Mbit/s cenu; •mūsdienīgāko televīziju Latvijā ar 34 populārākajiem kanāliem Pamata pakā, ar iespēju izvēlēties papildus Tematiskās pakas, HD un Pieaugušo paku un interaktīvām iespējām pilnvērtīgai izklaidei; •neierobežotas bezmaksas sarunas Lattelecom tīklā un īpaši izdevīgus tarifus zvaniem uz ārzemēm; •bezmaksas numura noteicēju; •diennakts palīdzības servisu; •bezmaksas ierīkošanu. Citi piedāv;ajumi •Optiskie pakalpojumi. Pakalpojumi ar optikas pieslēgumu un ātrumiem līdz pat 100Mbit/sek Pašreiz pieejami tikai Rīgā Zolitūdes un Ķengaraga mikrorajonos. Līdz gada beigām paredzēti visā Rīgā. •Mājas komplekts 1,2,3 Internets no 2 līdz 10Mbit/s un bezmaksas sarunas Lattelecom tīklā. Starptautiskās sarunas 0.10Ls/min. Cena – 15.28Ls, 19.39Ls un 21.43Ls •Mājas komplekts ar TV Mājas komplekts ar TV (DSL) Pilnais mājas komplekts ar bezmaksas sarunām, internetu un interaktīvo TV pakalpojumu •Internets 1,2,3 Internets 1,2,3 – Tikai internets ar ātrumu no 2 līdz 10 Mbit/sek (DSL) •Virszemes TV Virszemes TV – ekonomiskā paka 3.5Ls vai pamata paka 6.9Ls Un ir vēl daudzi citi Jums izdevīgi piedāvājumi.

Ou .. beidzot pavasaris 🙂 Tā to gaidiiju .. .. (l)

Aiii,taa gribeetos pamalkot salda un veesa sidra bundzinju siltaa anglju pievakaree. ta4u miiljais saka- nedriikst! pat ne kvasu 😀 … Jo ilgak te dzivoju, jo trakak sirds raujas uz majam, reizem gribas aizbegt,ne par ko nedomajot.elpot citu gaisu,redzeet citus cilvekus… vienreiz izrauties no visa,lai nav jaadomaa,vispaar!kaut diennakti… tagad es saprotu savu mammu,kura kadreiz man stastiija cik gruti ir dzivot sveshuma,kad tev neviena nav. Un katru reizi,kad dzirdeju shos vardus,domaju pie sevis- nu kas par muljkibam,karteja cikstesana. Tikai tagad,kad reizem sirds saapes jau skrien paari malaam,saprotu,cik gruti vinai bija! Laikam mees sievietes tadas esam- gatavas pamest visu,visu deelj viena cilveka. jo taj bridi nemaz nedomaajam,par tiem,kuriem pietruuksim… Sasodiits,ticiet,es katru riitu lasu Lv zinjas,katru dienu sausminos,par-ak sausmas, cik debiilo valdiibu,par kaarteejiem cenu un nodoklu paaugstinaajumiem,bet bljaaviens,ta4u taapat sapnoju par laimigu dzivi tur kaadreiz.Kaut gan, kaada no manis latviete. Bet kaa sheit jau viss zied! (l) Pasaka!Un zaljas zaales smarzha,putnu civinaasana,saulainie riiti manaa logaa,Jeezinj,es priecaajos par to,kam agraak nepieveersu nekaadas uzmaniibas!Kaa cilveeki mainaas. uz maiju nopirktas biletes uz lv un atpakalj.Smiekliigi,dziivoju 10 min no lidostas un tik ilgi nevaru aizlidot uz maajaam. laikam taas ir bailes..

-„Nu, nāciet paēdiet, viss vēl silts!… Nu, bet salātiņi?! Lieciet, lieciet!… Nu, kāpēc jūs, bērni, neēdat? Paskaties, kā vaigi iekrituši – paņem, apēd vēl vienu vistas kājiņu!…Un ko jums līdzi iedot? Gurķīšus, marinētas sēnītes? Noteikti ielieciet līdzi kartupeļus!…Brokastīs nāciet laicīgi, man būs biezpiena plācenīši un krējums, īsts lauku krējums…” Mīlestība iet caur vēderu. Un nevis tāpēc, ka runa ir par mūžīgi izsalkušiem vīriešiem un iztapt gribošām sievām un viņu mātēm raibos priekšautos, bet tāpēc, ka ir cilvēki, kuri patiesi savu mīlestību izrāda tikai ar gruzīnu cienīga galda starpniecību. Kāpēc? Nesen dzirdēju kādu sievieti stāstām, ka viņai esot apnicis apciemot savu māti cerībā, ka varēs dalīties ar viņu rūpēs par apnikušo priekšnieku un attiecību sarežģījumiem ar mīļoto vai vismaz par tādu topošo vīrieti. Vienmēr, tikko pārspērusi soli mammas mājas slieksnim, viņa tiek burtiski piespiedu kārtā, gribi vai negribi, sēdināta pie galda un barota, barota, barota… „Es taču atnācu parunāt, nevis ēst!” viņa saka. Viņai esot sajūta, ka mammai ir pilnīgi vienaldzīga viņas personīgā dzīve, jo viņai nākoties apēst šmorējumu kaudzes pirms mamma beidzot pajautā „Nu, kā tad tev iet, meitiņ?” Un tad jau vairs negribas, kotletes spiež kuņģi, nāk miegs un gribas mājās. „Iešu rīt pie Anitas, viņa vismaz mani sapratīs…” viņa nodomā pie sevis. Divi cilvēki, kuri gaida, bet nesaņem uzmanību, rūpes un mīlestību. Jo neprot viens otram to pajautāt. Protams, tas taču šķiet pašsaprotami vai, kā kādreiz teica mana paziņa, „Bērnudārzs!”. Bet kā būtu, ja mamma vienkārši atzītos, ka viņa ir laimīga par meitas ienākšanu ciemos, jo visas dienas šķiet vienādas, Panorāma pēdējos 30mit gados maz mainījusies un ar Broņu no 3.stāva viss jau izrunāts? Ja viņa pateiktu, ka reizēm jūtas vientuļi un labprāt kopā ar meitu kaut kur izietu, nu, kaut vai tepat līdz kanālmalas konditorejai apēst vienu kraukšķīgu austiņu? Bet viņa, meita – ienāktu un pateiktu: „Nē, mammu, kotletes pagaidīs, es tev gribu kaut ko izstāstīt – Juris mani nesaprot!..” Sirsnīgas sarunas. Un kotletes pēc tam. Lai laba nedēļa! Elīna Neilande „LABO DOMU PIETURA”

kā tā sanācis, ka vienlaicīgi ir uzradušies trīs vīrieši, kuri mani tik ļoti vēlās.. atliktu pakustināt vienu pirkstiņu un jebkurš no viņiem izdarīs man pa prātam jebko.. bet ko es!? es ka parasti nezinu ko vēlos, un saprotu, ka tikai saliekot viņus visus trīs kopa- sanāktu kas priekš manis labs! njaa, izvēlīgā.. baigi.. neesmu mācējusi tā dzīvot, kad apkārt ir pielūdzēji, vārda tiešākajā nozīmē! Un pietrūkst jau tā mīļuma un rūpes, bet cik daudz ir cienīgi no katra paņemt?! Cik nosodāmi ir pabučoties ar vienu, ļauties lai pamasē pēdiņas otrs, un katru otro dienu satikties un sazvanīties ar trešo, un ienākot mājās atkal čatot ar pirmo! nodzīvojusi visu savu laiku attiecības un tagad aiziet – ilgi kārotas brīvās meitenes statusa problēmas, un priekšrocības… aš pazvanīt bijušajam, ielīst pie viņa azotē un justies kaa atpakaļ mājās… un pēc pāris dienām saprast, ka tas tomēr arī nav tas kas vajadzīgs..

And she’d give everything to be his anything… Sveikas, saulītes, šajā saulainajā dienā! (nuuu, labi ir vakars, bet es joprojām dzīvoju ar dienas sauli sirdī! 😎 ) Es te tā padomāju… Čaļiem tač’ neptīk meitenes, kuras pašas karas kalā, vai ne? Nu, vismaz ilgstošām attiecībā, manuprāt, noteikt ne. :-/ Labi, paņemt vienu tādu un, es atvainojos, nogrūsties, bet ne jau būt kopā! Man bija tāds gadījums, ka mums ar draudzeni patika viens un tas pats puisis. Nu, lūk… Es zinādama, ka viņai viņš patīk, centos šo ignorēt (piebildīsim arī ka mani viņš nesaistīja 😛 ), bet, turpretī, tā otra meitene pievērsa viņam ļoti daudz uzmanības. Rezultātā, puisis labprātāk būtu iepazinies ar mani, bet, kā jau teicu, mani šī perspektīva nesaistīja… 😐 Bet tas mūs noved pie vēl viena aktuāla jautājuma, kur ir robeža starp sevi cienošu meiteni, kura neļaus sevi pavest un pamest un "ņidatrošku", kura galu galā čalim vienkārši ņems un apniks. Ne jau visi tev mūžīgi dancos apkārt. Ir jau tādi puiši, kuri var dabūt jebkuru meiteni (vai, vismaz, viņi paši tā domā). Mjā, pazinu vienu tādu… Es jau vispār uzskatu sevi par gana rezervētu un ieturētu. Bet, kad mēs runājam par viņu, mani rāmīši sabrūk drumstalās un liekas, ka viņam atliek tikai palūgt, un es jau skriešu līdzi uz pasaules malu… (l) Tad nu, lūk, kāds ir jautājums: cik nepieejama drīkst būt, lai nekļūtu puisim neinteresanta?

Civ civ civ… sodien mazais hangovers mani apciemojis. Puishi skatisies futbolu, tapec man ir laiks kko ieskrapet sheit. Kaa man iet? Kaa jau piemineju augstaak-puishi skatisies futbolu. (jaa man taga divu puishi uz kadu laicinju). Manejaa bralens ir atbraucis uz menesi uz musu galu (skotiju) tad nu taa kaa vinsh dzivo 5cas minutes no mums pie mammas sho menesi, sajuta tada,ka man ir divi puishi,jo ka varat iedomaties- vinsh biezi vien ir muusu miteklii. sakuma nemaz nepatika, likaas ka nav godigi,ka neanak vairs tik loti daudz laiku pavadit divata ar manejo… Bet… viss ir iegriezies tiri feini. mums veljoprojam ir laiks kad esam tikai mees , kad varam izbaudit divvientulibu, bet kad bralens ir ar mums es redz esot ”Maiks” viens no vinju comiem, jo tieku nejemta lidzi visur, un ja es esu lidzi piemeram kaa vakar- kad aizgajam uz pabu esot daudz jautrak. taa vismaz tika apgalvots 😀 es tagad esu misijaa-atrast bralenam draudzeni. kas vel? savas attiecibas esu veljoprojam loooti laimiga. ir kads kuram es esu ipashaa otraa pusite,un vinsh ir mana… veljoprojam ik pa laikam sanjemu baltaas rozes,kaa viena no pirmajiem randinjiem.. veljoprojam mums ir labi but diviem vien, skatities tv maajaas vai sataisities un aiziet uz restoraanu… veljoprojam vederaa dejo taurinji kad es esu bijusi iepirkties un sarunaju ar vinju tikties pilsetaa- kad redzu vinu naakam smaidu kaa meitene pirmajaa randinjaa..jutos ipashi labi kad vinsh man izsaka komplimentu… samiljo vai taisa man teejas kad nejutos ipashi labi… ir labi… tresha lieta par ko gribeju parunat- meitenes! naak vasara. im soo excited.pedejas divas nedeljas edu veseligu partiku,lai btu smuka vasarai.nopirku jaunas pavasarigas kurpites,clutch sominju (varat nedaudz redzet bildee), uztaisiju smukus nadzinjus, tagad tikai mati jasaved kartiba un bushu gatava vasaraj.. (l) Ceru ka Jums daamas viss feini,forshi . Jauku Jums sho svedienu

Es sēdēju viesistabā un vēroju saules stariem izgaismoto trauku. Tas bija pildīts ar saldām konfektēm, kuras tērptas katra savā konfešu papīrītī, es sāku domāt, kāpēc mēs nespējam pretoties šim laimes sajūtu brīdim? Īstenībā šīs konfektes ir kā sievietes un vīrieši, kā lielie ēdāji.Konfektes ir atšķirīgas gan pēc izskata, gan pēc pildījuma, Ēdāji arī ir gan izvēlīgi, gan konservatīvi, gan ņem visas pēc kārtas. Ja ieskatās dziļāk šajā procesā, tad vīrieši jau arī sākumā redz sievietes pēc ārējā tēla "konfešu parīrīša", kas jau liek smaidīt, bet, kad konfešu papīrīts lēnām noslīd no maigās školādes virsmas, vīriešu prāti vien brūk pēc vēlmes ātrāk mesties virsū šim brīnumam. Lēnām iekosties,sajust neatkārtojami reibinošo školoādes aromātu. Un mēs kūstam kā šokolādes konfektes, kad viņi mums pieskarās īstajās vietās un viņi bauda, un mēs baudām. Ja konfekte liekas pēc papīrīša ļoti pievilcīga, bet garšas nekādas, tad vīrietis ātri to apēd un vairs nekad nevēlēsies to baudīt. Bet tas nenozīmē, ka mainīsim savu recepti tikai viena ēdāja dēļ. Ēdāji nāk un iet un katrs atrod savu īsto konfekti, savu šokolādes brīnumu, kas liek baudīt to vēl un vēl. Un īstenībā nevajag nosodīt ēdājus, jo viss ir mainīgs, mēs varam kļūt par ēdājiem un viņi par šokolādes konfektēm. Mēs arī dzenamies un meklējam savu īsto – skaistu konfešu papīrīti ar galvu reibinošu šokolādes pildījumu.

Es kaut kā naivi domāju ka mūsdienās lietas vairs tik iztekti neiedala Meiteņu vai Puišu, kad šīs vecums ir palicis bērnuDārza pagalmā, lieki teikt,šodien smagi aprāvos. Tā tad stāstu par to kas un kā: Man patīk, vai nu jau jāsaka patika viens puisis, ilgu laiku jau esam draugi, labi paziņas, bieži pajokojam papļāpājam. Šodien ar viņa labāko draugu pa viņu runājām, es nekādies nevaru saprast, kāpec viņš esot vietā ar daudz cilvēkiem uzvedās kā pēdējais idiots[labā nozīmē, daudz jokojās izrādās, ir pašpārliecināts ], un esot ar mani divātā viņš pārvēršās par kluso, kautrīgo, komlpeksaino, bet tomēr seksīgo puisi kurš mani tik ļoti nepiesaista. No sarunas izspriesu ka šīs mana simpātija citēšu "ir aizrāvies ar tipisajām puišu lietām, tāpec nesaprot meitenes" KO kādām puišu lietām ? > ai nu , futbools, basketbools, hokejs, medības. Kas tas tāds kopš kura laika tās ir pusišu lietas ? es esmu ļoti liela šo lietu fanne, varbūt ne medību, bet nu visuu sporta veidu 100%. Es nesaprotu ,ja jau mēs tāgad sāksim te dalīt meiteņu vai zēnu lietas, tād kur mēs liksim sexu, nezinu bet man liekās ka man tas patīk tik pat ļoti kā džekiem ja nevairāk. aak. Šie vīrieši, ak mēs sievietes, kad reiz mēs viņus sapratīsim. Viens solis uz priekšu, divi atpakaļ !

Čau. 🙂 Es esmu Regīna un strādāju AVON cosmetics kompānijā par pārdošanas vadītāju. Tā kā AVON kompānija paplašina savu darbību, varu piedāvāt divas vakances. Viena ir konsultants un otra asistensts koordinators Konsultanta darbs ir saistīts ar AVON kosmētikas izplatīšanu ar kataloga palīdzību. Asistenta koordinatora darba pienākumi ir konsultanta komandas veidošana, apmācīšana un koordinēšana. Es meklēju kominikablu cilvēku, kas būs spējīgs sastrādāties komandā, vadīt 40 cilvēku lielu struktūru. Darbs aizņem vidēji 20 stundas nedēļā. Ja vēlies uzzināt kaut ko sīkāk, prasi, pastāstīšu un sarunāsim sīkāk 😉

Lai cik arī šī diena nebūtu auksta un vējaina viss tā pat ir daudz krāsaināk nekā liekas (l) (l)

Lai jau laiks tic mūsu sāļajām asarām, Es ar tām bruģēšu ceļu uz mūsu zaudētiem vakariem. Es klusībā sevi pieķeru pie domas- Kā man tevis trūkst.

… Blonds un ar zilām acīm… Tāds bija mans sapņu vīrietis (puisis) bērnībā vai labāk teikt – agrā jaunībā 😀 Atceros, kā ar draudzeni skatījāmies MTV un ģībām no Backstreetboys Nika Kārtera, aktiera – Devona Savas, Westlife blondajiem puišiem… MMMM… Jā, blondie puiši bija manas bērnības sapnis… Bet nu, ko tur kavēties atmiņās… Laikam jāuzraksta kaut kas, ko dažas no Jums jau sen, sen kā gaida… 🙂 Zinu, ka šeit ir parādījušās ļoti daudz jaunu seju un jauni cilvēki, tad viņas diez vai sapratīs par ko es runāju, bet tās, kuras sapratīs… … ….. ……. Tātad… paliku pie sasistas siles… Ļoti ilgi un smagi pārdzīvoju… Lai arī ar savu vīrieti mēģinājām visu no gala, jo tomēr jau tas pieradums vēl bija… Šad tad, kad jutos pavisam slikti, sapratu – sasodīts, es tač viņu vēljoprojām mīlu… Bet tajā pašā laikā nevarēju viņu pielaist sev klāt… Eh, nezinu, vai mani saprotat, jo tās sajūtas nav vārdos izsakāmas… :’-( Un visu laiku tuvumā bija arī tas otrs cilvēks, kurš nu jau veidoja samērā veiksmīgas jaunas attiecības… Bet pamanījās arī man drusciņ iedurt dunci mugurā ar tekstiem – "Tu man esi bijusi pati labākā"… "es nespēju Tevi izmest no prāta"… "Nespēju par Tevi nedomāt, kā par sievieti" u.tml.. Kā es jutos?… smagi – no vienas puses, bet no otras – jutos tā kā brīva… Jo mazāk domāju par to visu, jo vairāk visu centos atlikt, jo sarežģītāk un smagāk kļuva… Sevi laikam mānīju… Bail bija palikt vienai, tādēļ arī savā ziņā "čakarēju" sevi, bet galvenokārt jau savu vīrieti… Teicu, ka nevaru saprast sevi (nu tajā mirklī tā arī bija), bet zemapziņā tās bija tikai bailes palikt vienai… Viņš neizturēja un diezgan smagā veidā mani izmeta no dzīvokļa (mīļās, nu Jūs jau atceraties to gadījumu)… Pēc tam gan es jutos drausmīgi… Sapratu, ka vainīga, bet no otras puses – viena pagale jau nedeg, tādēļ, es domāju, ka bij netaisnīgi mani izlikt uz ielas ar visām manām mantām… Nu, neko – "Čau, mammu! I’m back! :D", tiesa jau tajā mirklī zināju – tas nebūs uz ilgu, jo es tač nevaru atgriezties mājās pie vecākiem uz ilgu laiku… Esmu jau pietiekami atradinājusies no tās domas – dzīvot kopā ar vecākiem… Bet nu tajā mirklī man nebij izvēles… Biju diezgan sašutusi, bet nācās sadzīvot un saprast ka jāturpina dzīvot… Tad, kā no skaidrām debesīm, man viens paziņa piedāvāja braucienu uz Zviedriju… Viņam bija nopirktas biļetes, bet viens braucējs atkrita un viņš piedāvāja man… Daudz nedomāju, sakrāmēju somu un pēc mirkļa jau ļāvos uz kuģa klāja vējam plivināt savus matus :)… (l) Jau diezgan sen to cilvēku pazinu un zināju, ka viņš nav pret mani absolūti vienaldzīgs… Eh, viņa skatieni viņu jau bija nodevuši sen, sen… 🙂 Bet es, kā jau visu laiku aizņemta meitene, tam nepievērsu uzmanību… Neteikšu, ka mēs bijām super labie draugi, bet nu paziņas gan… Un te nu mēs abi stāvam uz kuģa klāja un neticam, ka viņš man ir piedāvājis braukt, un, ka es esmu piekritusi… 🙂 Atgriezušies mēs laiku pa laikam satikāmies, bet tā – pa vienkāršo… Iedzērām glāzi šampanieša, kādu vakaru, tad kaut kur aizgājām, tad pastaigājāmies ar manu suni utt… Bet tas nebij bieži… Tiesa ar laiku tas kļuva biežāk, bet tas bij, lai kliedētu drūmo noskaņojumu man un arī viņam (viņš no savas draudzenes ar bij šķīries, tiesa jau stipri ilgāku laiku atpakaļ)… Tagad, kad ir pagājuši jau vairāki mēneši mēs dzīvojam kopā un daram viens otru laimīgu… Viņš pats saka, ka ir laimīgs, jo… Jā… sapņi piepildās – par mani esot domājis, sapņojis jau ļoti, ļoti ilgu laiku (pat vēl esot iepriekšējās attiecībās)… Savukārt es esmu laimīga, jo patiešām ļoti, ļoti īsā laikā es esmu atguvusi sevi, esmu atkopusies, un man blakus ir vīrietis, kurš par mani rūpējas, mīl mani, un kuram es esmu vajadzīga… Es vēl joprojām nespēju sev bieži vien noticēt, ka TIK ātri tas viss manā dzīvē ir noticis… Bet, nu kā ir tā ir… Un galu galā – pasakiet man, Jūs – vai es kaut ko daru nepareizi? Un vai pēc tik daudz sāpēm, nevaru būt laimīga? Un es zinu, ka es sev nemeloju, un tas noteikti nav vīrietis-plāksteris… Jā… es esmu iemīlējusies… (l) Eh, pavasari, Tu dari mani tik laimīgu… 🙂 P.S. Un viņam ir blondi mati un zilas acis… 😀

Sveiki viesiem! 🙂 Ir jau diez gan pavēls un vēl daudz kas jāpadara(varu derēt, ka ārā joprojām līst), bet tas nebūt neattur no bloga uzrakstīšanas. Ja runāju par to – kā man kopumā pagāja diena – varu teikt, ka ļooti slapji un lietaini, jo bija jābrauc uz Rīgu kopā ar klasesbiedreni uz LKK "atvērtajām lekcijām", jo plānojam tur stāties pēc vidusskolas. Lai nu kā – nebiju paņēmusi līdzi lietussargu un manai jakai nebija kapuces, tādēc saliju pamatīgi. :’-( Bet vismaz kaut kādai "extrai" jau jābūt – lai būtu ko atcerēties. 😀 Tagad laimīgi sēžu siltumā un dzeru (nez kuro) tējas krūzi un atpūšos. Lai jauks atlikušais vakars un atcerieties rīt uzvilkt ko siltāku, jo sola tak vētru. :-O 🙂

Šodie, par spīti nežēlīgi drūmajam laikam, jutos tīri jauki. No sevis to nebiju gaidījusi, jo esmu tipisks saulmīlis(gluži kā daži augi). Ceru, ka arī jums bija laba diena. Tici man, dienai nav jābūt lieliskai, šad un tad pietiek ar to, ka diena vienkāŗis ir laba, bez paskaidrojuma. Šodien kādā no pārdomu brīžiem izlēmu, ka vairāk nespēju rīkoties tā kā vēlas apkārtējie. Beidzot ir pienācis laiks saņemties un dzīvot SEV! Īsti nesaprotu cilvēkus, kuri ir spējīgi pārmest citiem viņu rīcību attiecīgajā situācijā. Manuprāt tas ir gaužām stulbi. Lai nu kā, šodien iemācījos izbaudīt lietu, kas noskaloja no manis diez gan daudz negatīvo emociju. Pēc pastaigas lietū sajutos brīva no apkārtējo nosodījuma, pamācībām, pēc ilgiem laikiem sajutos tiešām labi. Tātad par spīti visam un viesiem izlēmu, ka iesniegšu dokumentus tajās augstskolās, kuras mani saista, nevis, kur vēlas mīļie vecāki. Par spīti drūmajam laikam, par spīti apkārtējo drūmajam noskaņojumam šī diena tiešām bija vienkārši LABA. 🙂 Pasmaidi sev un apkārtējiem!:)

Es pat nespēju izskaidrot kāpēs, bet man tik ļooooti patīk kā izsaktās meitenes ar kafijas krūsi rokās(Narvese, Statoel). Vienkārš un it kā nevērīgs apģērbs + krūze liekas tik stilīgi… 😎

Sveikas! 🙂 Jau sen,sen man nav bijis sakarīgu blogu. Nu- tādu, pie kā es biju aizdomājusies un nerakstīju kaut ko uz dullo. Bet nu šodien lika aizdomāties mana rīcība un pašreizējā uztvere pret visu. 😉 Nu tā. Sāku domāt par to cik daudz laika kādreiz pavadīju, lai uzlabotu attiecības, sāktu jaunas, flirtētu, pievērstu sev uzmanību, iepazīties u.t.t. Bet tad sapratu, ka es jūtos laimīga tad, kad man neviens nepatīk. Protams, ir jauki ja kādam es patīku, un tā vienmēr ir bijis. Bet tagad- man neviens nepatīk, un laikam arī neviens baigi neprasās uz manīm. Un tā vien liekas, ka esmu uzbūvējusi kādu barjeru starp visiem puišiem, lai tie netiktu man klāt, un nevarētu mani sāpināt. Jo iepriekšējās attiecībās es apdedzinājos ar to un Pamatīgi! Tāpēc tagad, pat īsti nezinu ko darīt. Jo kā uzrodas kāds simpātisks puisis- uzreiz viņu ,tā sakot, pašuju, jo bail atklāt sevi un atkal sākt visu no gala. bet viena- nu nē arī negribetos palikt. un tagad nezinu kā lai atkal pārvaru kaut ko sevī ,kas man liedz atkal sākt kaut ko. Bet tagad, nu jūtos īstenībā laimīga. un varbūt nemaz man nevajag kādu ,lai tā justos. varbūt viss ko man vajag ir ir paklausīties kādu coldplay dziesmu staigājot pa jūras krastu un sarunājoties ar draudzeni. jo šādi es pašlaik, laikam, iztēlojos vienkārši brīnišķīgu dienu. Varbūt kādai ir bijis līdzīgi? ka vienkārši apnīk noņemties ar to visu? vai ir vienkārši kāda barjera starp mani un attiecībām? es pat īsti nezinu vai esmu laimīga.vai laimīga, bet skumīga…?

8. aprīlī plkst. 19:00 klubā “Melnā Aita” (Mārstaļu iela 10) notiks jauno izpildītāju konkursa “New Legend” septītais pusfināls. Jau septīto reizi konkurss “New Legend” uzņems pie sevis uz skatuves spilgtus un talantīgus izpildītājus, kuri ir gatavi nodemonstrēt savas vokāla un aktiermeistarības prasmes, lai izietu projekta finālā un, iespējams, kļūtu par „Jauno Leģendu”. Dažas stundas piesātinātas ar krāšņu vokālu, intriģējošiem notikumiem un lielisku garastāvokli. Vai neizklausās vilinoši? Neaizmirsiet arī to, ka vienu no finālistiem nosaka skatītāji, un varbūt, ka tiešu Jūsu balss šoreiz kļūs par noteicošo. Ja Jūs gribat nokļūt mūzikas notikumu epicentrā un lieliski pavadīt laiku – gaidām Jūs 8. aprīlī plkst.19:00 klubā “Melnā Aita” konkursa “New Legend” septītajā pusfinālā. Nepalaidiet garām Jaunas Leģendas dzimšanu. Uz tikšanos konkursā “New Legend”!

Labdien! Mekleju kadu jaunieti, kas ir gatava kopa ar mani meklet un iret kopigu dzivokli centra puse! Mana iztele tas varetu but, kads jauks 2 istabu dzivoklis, kur drosi var vest ciemos draugus. Mekleju cilveku(jauki butu, ja tu butu meitene,) kurai nav nekas preti sad un tad uztaisit kadu balliti musu mitekli. Maksatu visu uz pusem, mekletu tadu nedargu katrai apmeram +,- 70-80 ls. Gaidu, kad dos zinu mans toposais dzivokla biedrs, lai varam sakt kopigi meklet musu mitekli!:)

Tas ir daudzsološs vakara ievads – mēs, dažāda vecuma, pieredzes, ģimenes stāvokļa un dzīves gaidu sievietes, domās žigli pārcilājam savu dzīves CV, jo tūliņ to prezentēsim viena otrai pasākumā, kuram varētu piešķirt nosaukumu līdzīgi kā Veidemanes k-dzes literārajam darbam „Vīrieši manā dzīvē”. No kurienes šāda ideja? No pieredzes trūkuma un tās pārbagātības. No apziņas, ka mammai nav iespēja vienas nejaušas tikšanās laikā izklāstīt meitas draudzenei visu to, ko piedzīvojusi pati un ko ieteiktu izbaudīt vai, gluži otrādi, apiet attiecībās ar vīru, vīramāti, bērniem un citiem „trešajiem liekajiem”. Tāpēc mums ir pirts ar ieeju tikai sievietēm, klāti galdi ar saldu meiteņu liķieri un katrai savs stāsts. Manu uzmanību un, neslēpšu, profesionālu interesi piesaistīja stāsts par vīrieti, kurš vienmēr ir blakus, jau gadu desmitus. Viņš lieliski gatavo, sevišķi dažādus konditorejas brīnumus, kādus pat mēs, sievietes, neuzņemtos bez īpašas vajadzības, ja vien nerastos vēlme kādam atstāt iespaidu par mums kā virtuves dievietēm mīlestības radīšanai „caur vēderu”. Bet pats galvenais – viņš savai sievai no braucieniem vienmēr ved dāvanas. Vienmēr! Viņa nekautrīgi min vairākus piemērus, bet ne jau tāpēc, lai izraisītu mūsu vidū apbrīnu vai baltu skaudību. Nē, viņa sūkstās. Jo dāvanas, redz, esot nelaikā, nevietā, neīstā izmēra un vispār – kāda jēga!? Viņas stāsts kopumā ir visnotaļ sulīgs, mēs smejamies un šūpojam galvas, jo „Jā, jā! Tieši tā tas notiek! Manējais arī tā dara!” Tomēr tas nav par dāvanām, jo mums nākas atzīt, ka tikai viņas vīrs no komandējuma mēdz atvest sarkanas laiviņas kā mīlestības apliecinājumu ar gluži vai prasību tās arī nēsāt. -„Es viņam teicu – ravēšanai dārzā būs gana labas!” viņa mums lepni stāsta. Un es ieraugu to, ko viņa pati neredz. To, ko vīrietis no viņas gaida. Nav jau runa par sarkanām laiviņām , franču smaržām vai šifona kleitu. Viņš gadiem ilgi gaida viņas atzinību, viņas īpašo novērtējumu. Kā vīrs, kā vīrietis, kā vienīgais īstais. Bet viņa spītīgi to nedod – sarkanās laiviņas tā arī stāv skapī jau gadu gadiem. -„Saki, kā Tev šķiet, kāpēc viņš dāvina visas tās dāvanas? Ko viņš no Tevis gaida?” es uzdrošinos pajautāt. -… Iestājas dažu sekunžu klusums, burtiski mirklis, bet es sajūtu vārdos neizteiktu atbalstu no pārējām vakara dalībniecēm, uzķeru pāris sazvērniecisku skatu. Arī viņas ir pamanījušas, arī viņām radies kas līdzīgs dzīvē neiespējamai solidaritātei ar vīrieti, kuru varbūt pat nekad nesatiks. Viņa man lepni nepiekrita, tomēr es sajutu, ka aizdomājās. Un, kas zina, varbūt viņa šovasar tomēr uzvilks sarkanās laiviņas un pirmo reizi ilggadējas laulības laikā pateiks savam vīrietim tādu „paldies” par dāvanu, kas viņam beidzot ļaus noticēt paša nozīmībai viņas acīs. Elīna Neilande Labo Domu Pietura

Tik sen neko neesmu rakstījusi, bet šodien jau ir sakrājies par daudz. :-/ Tā kā vēljoprojām dzīvoju ar vecākiem, savā ziņā man ir jāpakļaujas viņu spiedienam. Tas nemaz nebūtu tik slikti, ja dažkārt tas būtu par daudz. Mamma man ir lieliska, par to nav runa. Galvenais, kas mani parasti nomāc, sabojā dienu, pat nedēļu ir tēvs. Ticu, ka šāda problēma nav nekas nebijis, varētu būt, ka gandrīz ikiena ģimene sastopas ar to- ALKOHOLISMS. Mans tēvs šad un tad mīl iedzert, bet, kad to dara, tas ieilgst, citriez līdz pat 2 nedēļām. Nevienam neko tādu nenovēlu. Es vienkāŗši nevaru saprast, kā var pazusts uz 10 dienām, neko nesakot, nedodot nekādu ziņu, tad pēķši parādīties, kā saulītei maija rītā. Kamēr tēvs "atpūšas", tikmēr mājās ir savadbīgs miers, bet tajā pašā laikā es nevaru nedomāt, kur viņš ir, vai vispār vēl ir dzīvs. (t) Kad tēvs ir "atpūties" diezgan, tad mājās sākas lielie skandāli, mūžīgā skaidrošānās. Es vienkārši vairs nevaru to izturēt, man iekšā viss ir pilns, rokas trīc, ļoģiski enspēju domāt.. Un tad atkal kāu bŗīdi ir miers, līdz nākamajam vakaram, kad viņš neatbrauks mājās. Šoreiz es neizturēju un pateicu, visu ko domāju, bet viņš tikai skātījās savām tizlajām acīm un nevarēja saprast par ko es tā cepos… Galu galā nekas īpašs nebija noticis. Viss kā vienmēr.

Cik bieži jūs apņematies kautko? Sākt diētu, uzrakstīt beidzot kursa darbu, atmest smēķēšanu, beidzot atrast vai pamest veci? 😀 Sāku domāt, ka jaunas apņemšanās man ir vidēji 2x nedēļā. Piemēram- laicīgi iet gulēt, nenosēdēt visu vakaru internetā bet beidzot palasīt grāmtu, nekavēt darbu, neēst saldumus(neēst pēc 6iem un citas diētu padarīšanas), beigt lūrēt bijušā jauno meiteni no fake profila. Bet pēc pāris dienām viss vecajās sliedēs. :’-( Šodien man ir kārtējā tāda diena. Turklāt kāda sakritība-rīt visu dienu ir atslodze! 😀 Tāpēc šo vakaru pavadu ar zaļo tēju(pudele alus pa dienu neskaitās)un cenšos noskaņoties vismaz pāris veselīgām dienām un un rīt pievērsties mācībām(rakstot šo blogu jau gribēju ar sevi vienoties, ka pamācīšos nākamnedēļ :D). Un ceru, ka pēc pāris dienām, kad apņemšanās būs pagaisusi, varbūt atcerēšos par šo blogu un saņemšos vēl kādam laiciņam. (l) Varbūt kāda pievienosies, lai viena otru var ik pa laikam pabakstīt vai vismaz pēc tam ierēkt par sevi? 😀 Lai vai kā-jauku vakaru visām. 😛