Tā! Mēs ar mana mīļotā māsīcu esam uzrīkojušas meiteņu vakaru divatā! 🙂 Noskatījāmies DVD "Mūzikas skaņas" un tagad rit "Bridžitas Džounsas dienasgrāmata" kā man patīk šī filma! Bridžita ir nepārspējama un tas Dārsisjs! Feins aktieru tandēms! Vēl ir sapirkti chupām saldumu, kurus nu nav iespējams apēst! 😀 PS. Ak, jā par tām nebūšanām… 😀 Sunim ir suņu laiks tāpēc ārā jāved teju 15 reizes dienā un man ir tendence visu laiku kaut ko izgāzt. (e)
skrūzis galvā
Pazīstu tikai vienu cilvēku,kas nemitīgi gaudo un sociālajās vietnēs žēlojas par LV, cik te slikti un kā jūs man tur aizokeānijā pietrūkstat. Viekārši posto un gaudies savā intimate blogā un viss,kur tavai ģimenei un draugiem nav jātrin domas par to,cik tad jāsajūtas pašam slikti,ja tu cilvēkam nemaz nepietrūksti. Tas mani mazliet kretinizē pēdējā laikā ārā. Uh, nolaidu nikno tvaiku un kļuva labāk. 🙂 Man arī pietrūkst tā Eiropas daļa,kurā uzturējos,taču jāaprod ar apstākļiem. Eh,laikam ieslēdzās patriotiskais režīms, kur negribās muļķu laimi meklēt. Pin up
Skrubis, kas palīdzēs iegūt skaistu dupsi
Kafijas – medus skrubis:
Izdzerta melna kafija – 3 ēdamkarotes, sajaukt ar 2 ēdamkarotēm medus un 1 ēdamkaroti augu eļļas. Iegūto masu uzklājiet 2 reizes nedēļā uz iztvaicētas ādas.
Sāls skrubis:
Ar vates tampona palīdzību notīriet ādu ar kefīra un olīveļļas maisījumu. Tad iemērciet tamponu vārāmajā sālī un rīvējiet ādu līdz tā kļūst sarkana. Nomazgājiet.
Medus ierīvēšana:
1 ēdamkaroti sacukurojušos medu sajauciet ar 5 pilieniem apelsīnu vai mandarīnu eļļas. Intensīvi ierīvējiet ādā 10 – 15 min. Ēterisko eļļu vietā var izmantot olas dzeltenumu. Nomazgājiet ar siltu ūdeni.
Skrubis kuņģim. Skaistums nāk no iekšām…
Ja jūs neesat apmierināti ar savu ārējo izskatu vai vienkārši ciešat no gremošanas traucējumiem, tad šī recepte ir domāta tieši jums!
Būs nepieciešams:
5 ēdamkarotes auzu pārslas,
5 ēdamkarotes ūdens,
1 ēdamkarote piena (vai viena tējkarote saldā krējuma),
1 tējkarote medus,
5 rieksti (valrieksti, mandeles, lazdu rieksti).
Pagatavošana.
* Auzu pārslas apliet ar uzvārītu aukstu ūdeni (var no rīta uz 15-20 minūtēm).
* No rīta auzu pārslām pievienojam pienu vai saldo krējumu, medu un riekstus.
* Visu samaisām, pēc tam, ļoti rūpīgi sakošļājot, apēdam.
* 3 stundas pēc ēšanas neēst un nedzert (ne tēju, ne kafiju).
Sejas, ādas krāsa, mati un nagi paliek lieliski, bet vēderiņš “kūst”.
avots: VK.com
Skropstu tuša tavai gaumei
Šai skropstu tušai ir unikāla trīs posmu apaļa birstīte, kas nodrošina līdz pat 70% lielāku izliekumu. Ar jauno tušu tu varēsi izliekt garākās skropstas, noklāt īsākās skropstas, piešķirt skropstām apjomu un atdalīt tās vienu no otras.
Izbaudi Londonas dzīves stilu, izmēģini arī jaunās Rimmel acu ēnas!
Skropstu serums – jauna ēra skropstu kosmētikā
Jau augustā ziņu aģentūras izplatīja informāciju, ka pētnieku grupa no L`Oréal laboratorijām zinātnieces Patrīcijas Pino (Patricia Pineau) vadībā atradusi jaunu risinājumu, kā ar kopjošām, nevis krāsojošām metodēm padarīt skropstas ievērojami kuplākas un garākas, un ka veikalu kosmētikas plauktos drīzumā parādīsies jauns skaistumkopšanas līdzeklis.
Jaunais kosmētikas tirgus brīnumbērns gan nav radies gluži tukšā vietā: jau kādu laiku tā priekštecis pastāvējis ASV – recepšu medikamenta formā, cenu amplitūdā vidēji 40-150 USD. Taču zinātnieki no Francijas nākuši klajā ar jauniem pētījumu rezultātiem, jaunu pieeju un jauniem principiem, padarot skropstu serumu pieejamu gan cenu, gan lietošanas drošuma un vienkāršības ziņā. Pagaidām skropstu serums vēl ir samērā ekskluzīvs kosmētikas līdzeklis no izplatības viedokļa – uz šo brīdi to esam redzējuši tikai divu zīmolu piedāvājumā: vasaras beigās ar savu Oscillation Powerbooster prezentēja luksusa zīmols Lancôme, bet šobrīd vietu šā gada jubilāra L`Oréal Paris stendos ieņem Renewal Lash Serum.
Kam paredzēts skropstu serums?
Skropstu serums paredzēts ikkatrai sievietei, neatkarīgi no vecuma, ja viņai šķiet, ka skropstas ir par īsu, par plānu, vai arī, ja tās intensīvi izkrīt. Serums dod skropstu attīstībai nepieciešamo spēku, novērš bojājumus, uzlabo skropstu virsmas struktūru, lai tās varētu kļūt biezākas, kuplākas, izaugt garākas. Bez tam, piemēram, L`Oréal Paris skropstu serums arī pasargā skropstas no izkrišanas, piemēram, tušas notīrīšanas laikā.
Jauns solis mūsu skaistumkopšanas rituālā – patiešām nebijušas iespējas vai mārketinga triks?
Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad gan lietotājas, gan speciālisti, gan pasaules skaistumkopšanas prese vienbalsīgi dzied slavas dziesmas jaunai precei. Skropstu serumu parādīšanās jau izraisījusi īstu vētru Rietumu presē. Tiek prognozēts pat skropstu tušu ēras gals – seruma efekts ir tik izteikts, ka jau ar to vien skropstas izskatās garas un kuplas. Karstākais jaunums, apvērsums un pat revolūcija – tā tiek dēvēts jaunais kosmētikas līdzeklis. Taču zvanīt sēru zvanus skropstu tušas piemiņai ir stipri pāragri – serumu izmantošana neizslēdz tušas lietošanu. Vēl vairāk: šie divi skropstu kosmētikas līdzekļi viens otru papildina – serums lietojams gan atsevišķi, gan zem skropstu tušas.
Tehnoloģijas
Vai skropstu un matu kopšanas līdzekļi ir līdzīgi? Gan jā, gan nē. Skropstu serumu izstrādātāji noteikti smēlušies iedvesmu bagātīgajā matu kopšanas līdzekļu klāstā un L`Oréal Paris gadījumā – arī 100 gadus ilgajā matu augšanas pētījumu pieredzē. Taču šī pati pieredze arī rāda, ka skropstu un matu dzīves cikls un "augšanas shēmas" atšķiras. Piemēram, skropstām ir salīdzinoši īsāka augšanas fāze un attiecīgi ilgāka "snaudošā" fāze. Un tā ir tikai viena no atšķirībām. Līdz ar to tiek izmantoti zinātnes atklājumi un tehnoloģijas, kas pārbaudi izgājušas jau matu kopšanas līdzekļos, taču īpaši pielāgotas tieši skropstu īpatnībām.
Lietošana
Skropstu serums ir kopjošās, nevis dekoratīvās kosmētikas līdzeklis. Tas lietojams gan no rīta zem tušas, lai spēcinātu skropstas, mazinot arī to izkrišanu tušas notīrīšanas laikā, gan arī vakarā pēc dekoratīvās kosmētikas notīrīšanas, lai visu nakti varētu brīvi iedarboties, spēcinot skropstas un labojot to virsmas bojājumus. Svarīgi ir serumu klāt gan pie skropstu saknēm, gan visā skropstu garumā. Jāpiebilst, ka gan mūsu testēto serumu konsistence, gan otiņu uzbūve ir speciāli izstrādātas, lai šādu uzklāšanu maksimāli atvieglotu.
L'Oreal Paris RENEWAL LASH SERUM būs pieejams tirdzniecībā šī gada decembra mēnesī veikalu tīklos Drogas, Kolonna, Stokmann u.c. Aptuvenā tirdzniecības cena: 9,99 Ls.
Skropstu pieaudzēšana!
Biju pieaudzējusi skropstas,bet kad tās noņēmu,manu dabīgo skropstu vispār gandrīz nepalika. tagad tās ir ar lieliem robiem un ļoti,ļoti īsas! 🙁 kad ņēmu nost,tad nācās arī izraut savas ar visu sakni,vai man pēc laika tās skropstas ataugs vai nē? ko labāk lietot,lai skropstas ātrāk ataugtu? 🙂
Skropstu pieaudzēšana
Tuvojas svētku laiks, tāpēc – līdz 30.12. skropstu pieaudzēšana – TIKAI 9 Ls !!! Parasti – 12 Ls. Strādāju arī sestdienās un svētdienās. Zvani un piesakies 🙂 20380233 Korekcija – 8Ls. Noņemšana + pieaudzēšana – 12 Ls Cita meistara darba noņemšana – 5 Ls Mana darba noņemšana – 3 Ls. JAUNUMS! Tumši brūnās skropstiņas – maksimāli dabisks un izteiksmīgs efekts. Pieejamas dabiska izliekuma un diametra skropstas dažādu garumu, un ļoti atliektas, biezas skropstas – dažādi garumi. Dizains – swarovski (12 krāsas), krāsainās skropstas – bezmaksas. !Kvalitāti garantēju! 1.) Pieaudzēšana 1:1 mākslīgā pret dabisko. (Skropstas ir atdalītas, nevis salipušas pa vairākām kopā) 2.) Nekādi līmes kunkuļi. 3.) 100% Antialerģiska līme. 4.) Ir sertifikāts no mācību centra Vendo-V. 5.) Pēc noņemšanas īstās skropstas nav neatgriezeniski un briesmīgi sabojātas! Skropstu pieaudzēšana – tas pirmkārt ir mana sirdslieta, tāpēc vari būt droša, ka darbiņš būs izdarīts maksimāli rūpīgi un skaisti, jo man ir svarīgi izdarīt darbu tā, lai patīk pašai, un protams klientam. 🙂 Pieredze – 3 gadi – šajā laika esmu izmēģinājusi ļoti daudz skropstu veidus un līmes, līdz beidzot esmu atradusi labākos materiālus, un skropstu pieaudzēšanas tehniku. Kā arī maniem darbiem – nedēļas garantija – t. i. ja šajā laikā rodas kādas problēmas ar skropstām – droši zvani, un saki – sarunāsim laiku, kad atbrauksi salabot skropstiņas, jo šajā laikā visas nepieciešamās korekcijas ir bez maksas. Procedūra ilgst vidēji 1.5 – 2h Pieņemu Vecrīgā – Pils ielā. Darba laiki – 24/7 🙂 Zvani un pieraksties. Laipni gaidītas, mīļās meitenes 🙂 Ps. vairāk bildītes draugiem.lv –> Signe Pū♥ce
Skropstu nostiprināšanas noslepums
Jūsu skropstām ir vajadzīga ne mazāk kā jūsu matiem. Vislabāk par skropstu veselību ir rūpēties vakarā, kad ir noņemta dekoratīvā kosmētika.
Lai uzlabotu skropstu augšanu der jebkuri vitaminizētie sastāvi- smiltsērkšķu, mežrozīšu vai rīcineļļas ar dažiem pilieniem A vitamīna, vai kāda no eļļām sajaukta ar burkānu sulu.
Vēl viens, no pārbaudītajiem skropstu audzēšanas līdzekļiem irrīcineļļas un ruma (1:1) maisījums.
Skropstu kopšanai ļotilabi noderēs- mandeļu eļļas, vīnogu kauliņu eļļas , rīcineļļas, kviešu asnu eļļas, rožu eļļas, linsēklu eļļas maisījums. Maisījumu jūs droši variet pagatavot mājas apstākļos, sajaucot, pēc izvēles, jebkuras 2-3 eļļas no iepriekš nosauktajām. Eļļas sajauciet vienādās proporcijās. Ja kāda no nosauktajām eļļām jums ir kā ēteriskā, tad piejauciet dažus pilienus ēteriskās eļļas pie bāzes eļļas.
Atcerieties:
- mandeļu eļļa veicina skropstu augšanu
- rožu eļļa aizkavē plakstiņu novecošanās procesu
- rīcineļļa veicina skropstu augšanu, uzlabo skropstu struktūru un novērš skropstu izkrišanu
škrobis.
šodien ieraudzīju ka lilit žurnālus var abonēt uz 24 mēnešiem, turklāt komplektus. nu škrobis. kā tautā saka. jo es jau esmu abonējusi vairākus. vienīgi cosmo pērku, jo patīk, ka varu to izmantot kā ieganstu lai uz pilsētu aizbrauktu… 🙂 varu izrauties no mājas!!! bet par tām abonēšanas akcijām – laikam jo vēlāk abonē, jo labāks piedāvājums. a es čakli vienmēr pasteidzos..
Skriet un skriet
Vasara ātriem soļiem tuvojas noslēgumam, lai arī ir vēl cerība uz atvasaru un bez gala saulainu sėptembri.
Ja tā atskatos, tad vasaras lielākā daļa pavadīta vienā skriešanā. Nē, es nesūdzos-esmu laimīga. Ja vēl pirms gada vien spēju sapņot, ka visu vasaru varēšu nodarboties ar savu sirdlietu, tad šogad tas ir izdevies. Ko es darīju? Pavisam vienkārši, es sniedzu pirmo palīdzību dažnedažādos pasākumos- sākot ar Nordea maratonu beidzot ar Dziesmusvētkiem un Positivus. Tik daudz dažādu cilvēku satikts, tik daudz pozitīvu emociju iegūts. Vai kaut kas trūkst? Kamēr skrēju un darīju-neko nejutu. Viss taču labi-naktī guli3-5 stundas un skrien tālāk. Un ko darīt, kad vairs nav jāskrien? Vasaras nogali pavadu mājās pie vecākiem. Viss jau ir labi, no rītiem beidzot varu izgulēties, pēc tam pie vecmammas uz lauku labumiem. Bet rutīna un vienveidīgums mani grauj. Nu nevaru nosēdēt uz vietas, tad sāk pārņemt dažādas domas- par nākotni, par tagadni un par pagātni arī. Sāku par daudz analižet padarīto, pārāk satraucos par nākotni…
Ehh, kaut kāds fantastisks piedzīvojums nāktu pār manu galvu!
Meitenes! Lai jums fantastiski saulainas un emociju pilnas vasaras pēdējās nedēļas! :*
Skriesim, lai bērni staigātu! Ziemassvētku vecīšu skrējiena dalībnieki ziedos bērniem ar kustību traucējumiem
Pirmssvētku laikā, 10. decembrī plkst. 11.30, Rīgā, Doma laukumā,jau desmito reizi norisināsies Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējiens.Sirsnīgais notikums pulcēs gan mazus, gan lielus skrējējus, kuri, tērpušies Ziemassvētku vecīšu tērpos, veiks simbolisku skrējienu pa Vecrīgas ielām. Labdarības akcijā ir aicināts piedalīties ikviens – gan individuāli, gan kopā ar ģimeni, draugiem vai darba kolektīvu!
Ikgadējais skrējiens allaž ir pulcējis simtiem dalībnieku un piesaistījis uzmanību ar savu atraktivitāti un pozitīvo enerģiju.Desmit gadu laikā labdarības skrējiens kļuvis par brīnišķīgu tradīciju, kas ļauj aktīvām ģimenēm un atraktīvām uzņēmumu komandām vienoties labam un cēlam darbam. Uz brīdi iejūtoties Ziemassvētku vecīša tēlā, 1,7 kilometrus garā distance ir pa spēkam ikvienam, skrienot, ejot vai mazākajiem dalībniekiem vizinoties ragaviņās.
Rīgas Starptautiskā Rotary kluba organizētais skrējiens tiek rīkots sadarbībā ar labdarības organizāciju Ziedot.lv. Piedalīšanās Ziemassvētku vecīšu skrējienā notiek par simboliskiem ziedojumiem. Šīgada mērķis ir ziedojumos savāktvismaz 10 000 eiro, lai vismaz seši bērni ar kustību traucējumiem varētu apmeklēt 250 rehabilitācijasnodarbības ar speciālu gaitas robotu G-EO System. Nodarbībās bērni varēs trenēt gaitu pa līdzenu virsmu, imitēt kāpšanu pa trepēm, kas palielina iespējas patstāvīgi spert pirmos soļus.
Palīdzēt līdzcilvēkiem aicina Rīgas starptautiskā Rotary kluba prezidents Kregs Tomsons (Craig Thompson):“Latvijā ir daudz bērnu, kurus jau kopš mazotnes skārusi smaga slimība vai trauma, kas atstājusi sekas uz turpmāko dzīvi. Nereti šo bērnu ģimenēm nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu saviem bērniem ilgstošus un regulārus rehabilitācijas pasākumus. Valsts sniegtais atbalsts ir nepietiekams. Rehabilitācija ir dārga, un daudzi vecāki to nevar atļauties, tāpēc aicinu ikvienu piedalīties Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējienā un atrast savu svētku sajūtu, vienlaikus palīdzot un padarot gaišāku ikdienu tām ģimenēm, kuras kā svētku brīnumu gaida iespēju, lai viņu bērni varētu saņemt rehabilitācijas kursu. Šī palīdzība un rehabilitācijas kurss būs vēl viens solis tuvāk bērnu sapnim, lai arī viņi paši kādreiz varētu piedalīties šādā labdarības skrējienā.”
Pulcēties Ziemassvētku vecīšu skrējienam aicinām 10. decembrī jau no plkst. 10.30 Rīgā, Doma laukumā, bet starts tiks dots plkst. 11.30. Par tērpu skrējiena dalībniekiem galva nav jālauza – tos sagādās pasākuma organizatori. Visi dalībnieki pēc skrējiena tiks apbalvoti ar medaļām un arī kādu kārumu no pasākuma atbalstītājiem. Labdarības skrējiena atbalstītāji būs parūpējušiespar pārsteiguma balvām ne tikai ātrākajiem skrējējiem, bet arī atraktīvākajiem un atbilstoši tematikai interesantāk ģērbtiem skrējējiem. Tāpat kā iepriekš arī šogad suņu saimnieki var līdzi ņemt savus četrkājainos draugus, no kuriem tematiski visoriģinālāk tērptie suņi varēs pretendēt uz simpātiju balvām no pasākuma atbalstītāja.
Pieteikties labdarības skrējienam, veicot ziedojumu, iespējams jau šodien vietnē www.ekase.lv. Individuālajiem dalībniekiem ziedojums ir 15 eiro, ģimenēm (diviem pieaugušajiem un diviem bērniem) – 30 eiro. Pieteikties labdarības skrējienam var arī grupas, sākot no 20 cilvēkiem, veicot grupas ziedojumu. Plašāka informācija pieejama vietnē www.ekase.lv.
Desmit gadu laikā Rīgas Starptautiskā Rotary kluba organizētajos Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējienos pulcēti vairāk nekā 5500 dalībnieku, kuri kopumā saziedojuši vairāk nekā 100 000 eiro tādiem labdarības projektiem kā enterālo maisījumu iegāde smagi slimu bērnu dzīvības uzturēšanai, reitterapijas nodarbībām, bāreņu patvēruma nama atbalstam, mobilajam bērnu veselības centram un smagi slimu bērniņu māmiņu atbalstam.
Šogad Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējiena mērķi sasniegt palīdzēs pasākuma lieldraugi: SIA “Robert Bosch” un SIA “Baltic Candles Ltd”, kā arī uzticamie partneri un citi atbalstītāji: apdrošināšanassabiedrība ERGO, Tim Kelly Group,reklāmas aģentūra SIA “Mēmais”, labdarības organizācija Ziedot.lv, sabiedrisko attiecību aģentūra SIA “Deep White”, portāls Ekase.lv, portāls LiveRiga.lv,SIA “Splashing Prezentreklāma”, SIA “Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš”, SIA “Big Ben”, SIA “L-Ekspresis”, SIA “LinstowCenter Management”, SIA “Granīts”, SIA “Tele2 Shared Service Center”, Taiwan embassy in Latvia, SIA “Nord-Exim”, Radisson Blu Daugava Hotel, Tallink Hotel Riga, Hill`s Pet Nutrition, SIA “Narvesen Baltija”, SIA “Skrīveru Saldumi”, Latvijas Futbola federācija.
Autors: DeepWhite 01.12.2017
Skriešanas maršruti Rīgā: izvēlies sev piemērotāko!
Vasara ir īpaši piemērots laiks, lai apvienotu veselīgo ar patīkamo un jaunatklātu Rīgu no pavisam cita skatu punkta. Mēs pārliecinājāmies, ka, dzīvojot pilsētā, ir iespējams gan izbaudīt tās urbāno ainavu, gan atrast mežu, dabu un svaigu gaisu viegli sasniedzamā attālumā.
Piedāvājam trīs profesionālu skrējēju iecienītus un pārbaudītus maršrutus dažādās Rīgas vietās. Trīs izcilas skrējējas − Anita Kažemāka, Zanda Zariņa-Rešetina un Madara Muižniece, trīs maršruti un trīs distances – tev atliek vien izvēlēties!
Anita Kažemāka. Juglas mežs. 17 km
Latvijas labākā garo distanču skrējēja Anita Kažemāka savus ikdienas treniņus pilsētā ieplāno tā, lai distancē nebūtu papildu šķēršļu, kas liktu apstāties, proti, izvēloties skrējienu Juglas mežā, nav jāuztraucas par intensīvu satiksmi vai gājēju pārpildītām ielām. Skrējiens mežā nodrošina iespēju ne tikai pilnībā koncentrēties skrējienam, bet ir arī perfekta vide domu sakārtošanai un iespējai ieklausīties savā ķermenī – elpošanā un sirds ritmā. Ne velti skriešanu bieži sauc par sava veida meditāciju. Pavadot vismaz 30 minūtes vienatnē ar sevi, ir iespējams nodrošināt kvalitatīvu atslodzi no ikdienas domām, veltīt laiku tikai sev un pat pieņemt nozīmīgus lēmumus. Skriešana sniedz arī jaunas sajūtas un pastiprina maņas – spilgtāk izjūtam gadalaiku maiņu un smaržas. Anita uzsver, ka treniņu procesa dažādošanai tajos ir jāiekļauj visi skriešanas segumi − gan asfalts, gan zemes ceļi un meža takas, gan arī stadions. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka skriešana pa asfaltu ir neatņemama maratonistu treniņu daļa, jo tieši pa šādu segumu sportisti skrien sacensībās. Tādēļ ideāls skrējiena noslēgums vai starts var būt arī pilsētvidē. Tas ļauj izbaudīt vienu no šī demokrātiskā sporta veida galvenajām priekšrocībām − pārkāpjot savas mājas slieksnim, tava sporta zāle ir visur. Savukārt skrienot pa mežu, segums ir mīkstāks un tam ir labas amortizācijas spējas, līdz ar to samazinās slodze, kā arī potīšu un ceļgalu locītavu un mugurkaula traumu gūšanas risks.
Zanda Zariņa-Rešetina. Biķernieku mežs. 8 km
Skriešanas treneres Zandas Zariņas-Rešetinas ikdienas skrējiena maršruts ir Biķernieku mežs un tā apkārtne − šāda kombinācija ļauj izjust pilsētvides kontrastus. Viņa uzskata, ka katram skrējējam vēlams dažādot savu treniņu programmu – mainot gan distanci, gan intensitāti, jo ilgstoši skrienot vienu un to pašu distanci, organisms ātri pielāgojas slodzei. Vecrīgas bruģētās ieliņas, majestātiskais klusais centrs un urbānā Andrejsala − viena maršruta ietvaros ir iespējams sajust pilsētas dažādo atmosfēru un neuztraukties, ka vienveidīgi treniņi var sabojāt skriešanas prieku. Arī izvēloties Biķernieku mežu, ir iespējams izvairīties gan no fiziskas, gan no emocionālas rutīnas. Te iespējams izbaudīt mierīgu skrējienu gar ezeru vai gluži pretēji − augstākas intensitātes izaicinājumus meža taku mainīgajā reljefā. šeit iespējamas arī vairākas izskrieto apļu variācijas. Zanda atzīst, ka bieži izvēlas skriet kompānijā. Tam ir vairāki ieguvumi. Pirmkārt, skrējiens kompānijā ir labs socializēšanās veids, iespēja satikt un iepazīt sev līdzīgi domājušus cilvēkus. Otrkārt, dalība grupu treniņos ir vērtīga pieredzes apmaiņa, kas ļauj ne tikai paraudzīties uz līdz šim padarīto treniņu procesā, bet arī gūt iedvesmu un zināšanas no citiem skrējējiem: „Kopā trenējoties, manuprāt, ir lielāka motivācija neizlaist treniņus, kā arī rodas veselīga sāncensība − daudzi savā starpā pat sacenšas noskrietajā kilometrāžā,” Zanda papildina ieguvumu sarakstu.
Madara Muižniece. Ķīpsala. 5,65 km
Savukārt adidas Runners (AR) skriešanas kluba kapteine Madara Muižniece iesaka atklāt Ķīpsalu. Maršruts ir īpašs ne tikai ar skatu uz Vecrīgas panorāmu un brīnišķīgi restaurēto koka arhitektūru, bet arī ar iespēju dažu minūšu laikā nonākt pavisam citā pasaulē. Skrējiens tiek uzsākts AR galvenajā mītnē (Citadeles ielā 2), tālāk tiek šķērsots Vanšu tilts un tad, atkarībā no maršruta garuma, tiek izmests loks pa kontrastiem pilno Ķīpsalu, bet aplis noslēdzas atkal Daugavas labajā krastā. šis maršruts īsā laika sprīdī ļauj piedzīvot un ieraudzīt gan pilsētas urbāno ainavu, gan pavisam mierīgu un klusu atmosfēru Ķīpsalas mazajās ieliņās. Īpašu noskaņu piešķir arī ūdens tuvums. šis maršruts būs laba izvēle iesācējiem. Veicot 5 km distanci regulāri, pareizi un atbilstoši fiziskajai sagatavotībai, ilgtermiņā ievērojami uzlabosies pašsajūta un dzīves kvalitāte. Maršruta pluss ir arī skaidri definētais starts un finišs, kas būs drošs atsauces punkts visa skrējiena laikā.
Skriešana no skriešanas atšķiras jeb kas jāņem vērā skrienot pa dažādām virsmām? Stāsta profesionāļi
Straujiem soļiem tuvojas aktīvā dzīvesveida sezona – pirmie maratoni un sacensības ir jau aiz stūra, tāpēc, lai starts vieglāks un izvirzītie mērķi piepildītos, Jūrmalas pavasara sporta svētku organizatori aicina ieklausīties pērnā gada skrējiena uzvarētāju – vieglatlētu Jāņa Girgensona un Agneses Pastares – ieteikumos.
Varētu domāt, ka pietiek vien pasist padusē skriešanas kedas un ūdens pudeli un doties uz starta līniju, tomēr izrādās, ka skriešana no skriešanas atšķiras un mūsu sniegumu var ietekmēt dažādi faktori, tai skaitā virsma, pa kuru skrienam. Lasi tālāk un uzzini vairāk!
Ņem vērā dažādu virsmu specifiku!
Masu sporta sacensību Latvijā pēdējos gados ir visnotaļ daudz, taču Jūrmalas pavasara sporta svētki izceļas ar savu trasi, kas vijas gar pašu jūras krastu. Iespējams, kamēr vienus jau šo svētdien, 23.aprīlī, priecēs jūra un svaigais gaiss, tikmēr kādam izaicinājumu metīs tieši smilšainais liedags.
Jāņem vērā, dažādas virsmas izdara spiedienu uz ķermeni citādāk, noslogo atšķirīgas muskuļu grupas un saites. Mūsu skriešanas jaudas var mainīties atkarībā no virsmas, vai tā ir cieta, mīksta, līdzena vai slīpa. Tāpēc skrējējiem ir jāpielāgo ekipējums un treniņi atbilstoši sacensību videi.
„Es esmu soļotāja un daļa no manas sagatavošanās ir skriešana pa krosa trasēm vai asfaltu. Pēc pieredzes zinu teikt, jo vairāk sportists variē ar virsmu, skrienot gan pa mežu, gan kalniem, jo vieglāk ir sagatavoties un izvairīties no pārsteigumiem pārbaudījuma dienā,” saka Pastare.
Lai gan smiltis ir mīkstākā skriešanas virsma un spiediens uz kauliem un locītavām ir mazāks, tā ir arī visnogurdinošākā distance. Pludmale prasa lielāku treniņu, bet tā arī dod lielāku ķermeņa spēku, jo nodarbina arī mazākos balsta stabilizācijas muskuļus.
„Piedaloties pludmales skrējienā ieteiktu lēnāku startu un vidēju distances tempu salīdzinājumā ar skrējienu pa asfaltu, tad ceļu būs vieglāk veikt,” tā Girgensons.
Ekipējums – pieskaņo apģērbu un apavus
Pastare uzsver, ka skrējiena laikā apavi ir vienīgais amortizētājs, tādēļ pirms startēt tos vajadzētu pieskaņot trases virsmai. Proti, mīkstākai virsmai vajadzētu stingrākus apavus ar stingrāku zoli, uz cietas – tieši pretēji.
„Piemēram, skrienot pa pludmali jāņem vērā, ka pa mīkstajām smiltīm ir grūtāk skriet, ķermenis nogurst ātrāk, pēdām ir mazāka stabilitāte un mazākas atspēriena iespējas. Bet apģērba ziņā viss ir vienkārši, es izvēlos sintētiku, jo tā labāk elpo un neberzē ādu, kad tā ir mitra,” stāsta soļotāja un skrējēja.
Pielāgo treniņus videi, kurā startēsi
Gatavojoties sacīkstēm, profesionāli skrējēji trenējas vidēji divas reizes dienā, pakārtojot arī savu dienu tā, lai treniņiem vienmēr būtu laiks un spēks. Atkarībā no distances garuma un veida piemēro arī treniņu vingrinājumus un vidi, kurā būs jāsporto. Cilvēki reizēm kļūdās domājot, ja viņi ir labi stadiona skrējēji, ka tad viņiem būs viegli gūt labu rezultātu arī pludmales vai krosa skrējienā.
„Katrā sacensību veidā nodarbinās citas muskuļu grupas dažādās kombinācijās. Tiem, kas trenējas tikai uz cietas virsmas un izlēmuši skriet pa vidēji mīkstu vai mīkstu virsmu, jāsaudzē Ahileja cīpsla. Uz cietām virsmām spiediens izdalās citās vietās, tiek stiprināti citādāki muskuļi un saites nekā skrienot pa smiltīm, tāpēc noteikti jātrenējas tanī vidē, kurā notiks arī pasākums,” skaidro garo distanču skrējējs Jānis Girgensons.
Protams, ikdienā mēs visi esam aizņemti, taču vismaz vienu reizi vajadzētu trasi izmēģināt – izstaigāt un mazliet paskriet.
Vecums nav šķērslis, noskriet var ikviens
Pērn, piemēram, Jūrmalas pavasara sporta svētkos piedalījās dalībnieki vecumā no trīs līdz 84 gadiem, tāpēc droši varam teikt – gadi aktīvam dzīvesveidam noteikti nav šķērslis.
„Pabeigt distanci var ikviens, atliek tikai pienācīgi sagatavoties,” ir pārliecināta soļotāja un skrējēja Agnese Pastare.
Jūrmalas pavasara sporta svētkos ir padomāts par dažādiem sportotājiem, jo galvenais taču ir pozitīvas emocijas. Kādam tās veidojas no iegūtās vietas finišā, kādam vienkārši no kopā būšanas prieka. Sporta svētkos varēs piedalīties trīs skriešanas disciplīnās – 0.5-1 kilometra, piecu un desmit kilometru skrējienos. Vēl arī notiks jau otrais Latvijas Nūjošanas čempionāta 1.kauss desmit un 21 kilometra distancē.
Jau vēstīts, ka ikviens Latvijas skolēns no 1. līdz 12.klasei dalībai Jūrmalas sporta svētkos līdz pat 20.aprīlim (ieskaitot) var reģistrēties bez maksas.
Pilna sporta svētku programma pieejama vietnē www.maratoni.lv. Papildu informācija, zvanot uz tālruņa numuru 67844425 vai e-pastā sport@alphabaltic.lv.
Skriešana kā aicinājums – farmaceite labo 107 km rekordu
Vita Devjatņikova ir “Euroaptieka” farmaceite, kura farmācijas jomā strādā jau trīspadsmit gadus. Ikdienā palīdzot sasirgušajiem un konsultējot klientus, kā pati stāsta, pēc darba tiek uzvilktas sporta botas un pieci kilometri mājup tiek veikti skriešus. Naktī uz sestdienu, 26. jūniju, Vita laboja lietuvietes Viktorijas Tomasevicienes pērnā gada uzstādīto rekordu, skrējiensoļojumu no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Svētā Sīmaņa baznīcai Valmierā mērojot deviņu stundu un piecdesmit trīs minūšu laikā. Kā sarunas laikā atklāj Vita, speciālista sastādīta treniņu un uztura plānu viņai nav – skrien, jo patīk un aizrauj. Pēc darba un brīvdienās, distances variējot no 55 kilometriem nedēļā līdz pat 100 kilometriem deviņu stundu laikā.
Lielās distances jau kopš skolas gadiem
Jau pusaudžu gados Vitai paticis skriet krosu un garās distances. Gadiem ejot, distances un skriešanas ilgums esot pakāpeniski palielinājies, un uzreiz noskriet simts kilometrus nemaz neesot iespējams un ieteicams. Tas ir ne vien vairāku kilometru, bet arī gadu rezultāts. “Es vēl atceros pirmo reizi, kad mana pirmā lielā distance bija pusmaratons. Tolaik vēl domāju – o, tas gan būs grūti! Tomēr tādas sajūtas bija pirms astoņiem gadiem. Tad jau pakāpeniski, kilometrs pēc kilometra, distanci palielināju un ar gadiem nāca klāt arī izturība,” skaidro Vita.
Sagatavošanās darbi
Lai arī savu ēdienkarti Vita vērtē kā veselīgu un uzturvielām bagātu, viņa atzīst, ka mēdz arī našķēties ar saldumiem, turklāt īpaši garšo čipsi. Skrējienam nav gatavojusies pēc īpaši izstrādāta treniņu plāna, tomēr jāpiebilst, ka skrien katru dienu – gan darba dienās, gan brīvdienās. Šoreiz gatavojusies, dažas reizes garākās distances skrienot nakts stundās – pārbaudot,kā ir skriet tumsā, tikai ar lukturīti un somu. Šāda veida pasākumiem Vita gatavojās vairāk emocionāli, jo fiziski gandrīz vienmēr ir gatava mesties jaunā distancē.
Deviņas stundas un piecdesmit trīs minūtes
Skrējiensoļošanā Rīga – Valmiera piedalījusies galvenokārt tādēļ, ka ir bijusi vēlme sevi izaicināt un pārbaudīt. Tāpat aicinošs faktors bija labdarība, jo, piedaloties skrējienā, varēja ziedot meitenei no Jaunpiebalgas – Kristas veselības uzlabošanai. Kā skaidro pati skriešanas entuziaste, šis sporta veids viņai ir vairāk atpūta, nevis slodze. Piedaloties šādos pasākumos ir iespēja pārliecināties par savu fizisko un emocionālo sagatavotību. “Piemēram, 75 kilometrus varu viegli noskriet, savukārt pēc tam iestājas tāds nogurums un hops! – kā siena priekšā, skriet paliek ļoti grūti. Tad vienīgi atliek cīnīties, ar sevi, laikapstākļiem, nogurumu. Līdz ir noskrieti visi 107,” stāsta Vita.
100 un vairāk kilometri – ne pirmo reizi
Vita ir arī pērnā gada Latvijas čempione Latvijas čempionātā 50 km un 100 km skrējienā, uzvarot sieviešu kategorijā 100 kilometru distancē. Tāpat Vita vēl ir skrējusi 115 kilometrus Igaunijā, kas līdz šim ir visgarākā noskrietā distance. Pieteikties Rīga – Valmiera skrējiensoļojumam mudinājis viens no pasākuma organizatoriem; Vitu ir pamanījis citās garajās distancēs un gluži kā zinādams uzaicinājis piedalīties šajā skrējiensoļojumā, laipagājušā gadā lietuvietes Viktorijas Tomasevicienes uzstādītais rekords sieviešu grupā tiktu labots.
Autors: Euroaptieka 29.06.2018
Skriešana – kāpēc tā ir tik veselīga?
Skriešana ir viens no vienkāršākajiem un lētākajiem fiziskās aktivitātes veidiem – nav jāmaksā par telpām, nav nepieciešams speciāls inventārs un arī komanda nav jāveido.
Kāpēc skriet?
-Skriešana uzlabo asinsriti, stiprina sirdi un vairāk pasargā no dažādām asinsrites un sirds saslimšanām. Lai arī pārāk daudz skrienot var iedzīvoties traumās, tik un tā ikdienas situācijās tās piemeklēs mazāk, jo skrienot cilvēks kļūst veiklāks un koordinētāks.
-Skriešana uzlabo elpošanas orgānu veselību kopumā un tas, savukārt, uzlabo tavu dzīves kvalitāti.
-Skriešana padara ādu veselīgāku un palēlina novecošanās procesus. Skrienot tu liec savai sirdi pukstēt straujāk un asinīm riņķot ātrāk, tādējādi piegādājot ādai krietnu devu svaigu, ar skābekli bagātu, asiņu.
-Skriešana ir efektīvākais sporta veids, lai atbrīvotos no liekā svara.
-Skriešanas laikā organismā izdalās endorfīns. Tas rada prieka sajūtu, kā arī atvieglo sāpes (piemēram, menstruālās). Ja gribi uzlabot sev omu – skrien!
Cik bieži skriet?
Vispārējai veselībai būs vajadzīgs skriet vismaz trīs reizes nedēļā, trīsdesmit minūtes vienā reizē. Lēni un mierīgi skrienot, trīsdesmit minūtēs var pieveikt gandrīz piecus kilometrus.
Ja mērķis ir svara zaudēšana un noturēšana, ir jāskrien vismaz stunda, piecas reizes nedēļā. Jāskrien tik ātri, lai nav grūti. Maksimālu labumu veselībai no šī sporta veida var gūt tikai tad, ja treniņa laikā sevi nepārmoka – neskrien par daudz un par ātru.
Lai gan skriešana ir individuāls sporta veids, skriešana ar kādu kopā var būt laba motivācija. Tā jūs varat viens otru atbalstīt un mudināt izturēt līdz galam. Dažreiz tieši saņemties ir visgrūtāk. Pati skriešana pēc tam sagādā daudz prieka un rezultātā ir gandarījums par paveikto.
Velc kājās skriešanas apavus un dodies pretīm labākai veselībai!
Skriešana – labs papildinājums citiem sporta veidiem
Skriešana un peldēšana, skriešana un joga, skriešana un spēka treniņi. Iespējams uzskaitīt daudz šādu kombināciju, un tām visām ir viens kopīgs ieguvums: iekļaujot skrējienu kā papildu aktivitāti savam pamata sporta veidam, mēs attīstām ķermeni daudz vispusīgāk, ļaujam tam atjaunoties un gūstam papildu enerģiju.
Veselīga dzīvesveida vēstnesis Kaspars Zlidnis ir viena no redzamākajām sejām gan Latvijas ielu vingrošanas kustībā, gan CrossFit kopienā. Viņš ir uzsācis mērķtiecīgu šo abu sporta disciplīnu popularizēšanu Latvijā. Kaspars atzīst, ka viņam ļoti patīk šo abu sporta veidu intensitāte, daudzveidība un sakārtotība, tomēr viņš savā ikdienā iekļauj arī skriešanas treniņus. Kādēļ? Kaspars min vairākus būtiskus iemeslus, kādēļ apsvērt domu par skrējiena iekļaušanu savāikdienas treniņu programmā.
Skriešana un atjaunošanās
Visticamāk, katrs no mums vismaz kaut reizi ir saskāries ar smeldzošu sajūtu muskuļos pēc iepriekšējā dienā aizvadīta intensīva treniņa. Galvenā kļūda šādās reizēs ir cerēt, ka organisms atjaunosies, ja visu dienu pavadīsim nekustīgi. Gluži pretēji – labākais risinājums ir doties vieglā skrējienā. Atjaunošanās notiek, jo lēna skrējiena laikā muskuļi tiek vairāk apasiņoti, apgādāti ar skābekli un vajadzīgajiem mikroelementiem, mazinot spēka treniņu radītās muskuļu sāpes un veicinot ātrāku atjaunošanos. Nedrīkst aizmirst, ka skriešana vienlaicīgi sekmē arī daudzu muskuļu attīstību, jo skrienot kustās viss ķermenis. Tiek noslogotas gan kājas, gan muguras lejasdaļas un vēdera muskulatūra. Arī rokas dinamiski piedalās kustībā, izjūtot vieglu slodzi.
Skriešana un domu sakārtošana
Ne velti skriešanu bieži sauc par sava veida meditāciju. Pavadot vismaz 30 minūtes vienatnē ar sevi, ieklausoties savā elpošanas ritmā un domās, ir iespējams nodrošināt sev kvalitatīvu atslodzi no ikdienas stresa un domām. Skrējiens var kalpot kā labs iemesls, lai veltītu laiku sev, pat pieņemtu lēmumus un atrisinātu problēmas. Skriešana sniedz arī jaunas sajūtas un pastiprina maņas – sākam pamanīt lietas, kurām ikdienas steigā paejam garām, spilgtāk izjūtam gadalaiku maiņu un smaržas. Skriešana ir arī sevis disciplinēšana. Ārā ir pārāk slikts laiks, grūti no rīta piecelties agrāk, vakarā ir tumšs – pārvarot šādus aizbildinājumus, varēsi lepoties ar sevi, gūt pārliecību par savām spējām un ilgtermiņā produktīvi darboties arī citās dzīves jomās.
Skriešana un enerģija
Skriešana ir labs veids kā izvairīties no vienveidīgas slodzes. Fizisko aktivitāšu laikā notiek gan enerģijas ražošana, gan tās izmantošana. Ir svarīgi atcerēties, ka dažādiem sporta veidiem šis process notiek atšķirīgi. Tiek izšķirta aerobā un anaerobā slodze. Skrienot zemā vai mērenā intensitātē, enerģijas ražošana notiek aerobā slodzē. šo treniņu laikā saražojam vairāk enerģijas, kas nepieciešama fiziskajai slodzei, piemēram, cilājot svarus vai nodarbojoties ar CrossFit. Kaspars uzskata, ka gudras treniņu plānošanas noslēpums ir slodžu maiņa. Tā ļauj izvairīties gan no fiziskas, gan no emocionālas rutīnas. Daudzveidīgas, gudri sabalansētas aktivitātes ir labākais veids sevis attīstīšanai. Atsevišķu ķermeņu daļu trenēšana ir vakardiena. Gudrība ir paņemt sev labāko no tā, ko sniedz katrs sporta veids. Patīkamus rezultātus iespējams sajust jau pēc pirmajām nedēļām, bet ir jāatceras, ka skriešana ir ilgtermiņa process. Tas nozīmē, ka nedrīkst sev uzstādīt nereālus mērķus, piemēram, skriet katru dienu vai uzreiz pieteikties maratonam.
Skriešana un kļūdas
Lai izvairītos no nevajadzīgām traumām un nesabojātu skriešanas prieku, Kaspars dalās noderīgos padomos: „Ja sportists nolemj iekļaut skriešanu savā treniņu programmā, nepieciešams atrast līdzsvaru starp treniņiem un atpūtu. Ķermenim ir nepieciešams laiks, lai atjaunotos.” Kaspars uzskata, ka ar laiku ir jāiemācas ieklausīties savā ķermenī. Visdrošāk būtu visas aktivitātes piefiksēt pārskatāmā treniņu plānā. Vēl viena būtiska skrējiena sastāvdaļa ir vingrojumi pirms un pēc skrējiena. „Gan iesācēji, gan profesionāli skrējēji mēdz noslinkot ar iesildīšanos un atsildīšanos. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka tas ir skriešanas pamats,” skaidro Kaspars. Iesildoties izvairāmies no nepatīkamiem savainojumiem un uzlabojam locītavu kustības. Vienkāršāk sakot – pamodinām savu ķermeni. Savukārt atsildīšanās pakāpeniski nomierina sirdsdarbību un palīdz ķermenim ātrāk un pilnīgāk atjaunoties.
Skrien un ziedo bērniem – ikgadējais labdarības skrējiens norisināsies jau šo svētdien
Šajā nedēļas nogalē, 10.decembrī, Doma laukumu Rīgā piepildīs simtiem atraktīvu labas gribas cilvēku Ziemassvētku vecīšu tērpos. 11.30 starts tiks dots labdarības skrējienam, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts ziedot līdzekļus rehabilitācijai bērniem ar kustību traucējumiem. Par Ziemassvētku vecīšu tērpu ziedotājiem galva nav jālauza – to ikviens, veicot ziedojumu, saņems bez maksas.
Pieteikšanās skrējienam interneta vietnē www.ekase.lv jau noris pilnā sparā. Individuālajiem dalībniekiem ziedojums ir 15 eiro, ģimenēm (diviem pieaugušajiem un diviem bērniem) – 30 eiro. Pieteikties labdarības skrējienam var arī grupas, sākot no 20 cilvēkiem, veicot grupas ziedojumu. Plašāka informācija pieejama vietnē www.ekase.lv.
Pozitīvām emocijām piepildītais skrējiens šogad norisināsies jau desmito reizi. Simbolisko, labdarībai veltīto 1,7 kilometru garo distanci gan pieaugušie, gan bērni kopā ar saviem vecākiem, gan arī saimnieki ar saviem suņiem aicināti veikt skrienot vai ejot.
Ikviens dalībnieks pēc pozitīvām emocijām piepildītā skrējiena tiks apbalvots ar medaļu un arī kādu kārumu no pasākuma atbalstītājiem. Labdarības skrējiena atbalstītāji būs parūpējušies par pārsteiguma balvām ne tikai ātrākajiem skrējējiem, bet arī atraktīvākajiem un atbilstoši tematikai interesantāk ģērbtiem skrējējiem.
Balvas tiks sarūpētas arī ikvienam četrkājainajam draugam, turklāt tematiski visoriģinālāk tērptie suņi varēs pretendēt uz simpātiju balvām no pasākuma atbalstītāja.
Rīgas Starptautiskā Rotary kluba organizētais skrējiens tiek rīkots sadarbībā ar labdarības organizāciju Ziedot.lv. Šī gada mērķis ir ziedojumos savākt vismaz 10 000 eiro, lai vismaz seši bērni ar kustību traucējumiem varētu apmeklēt 250 rehabilitācijas nodarbības ar speciālu gaitas robotu G-EO System. Nodarbībās bērni varēs trenēt gaitu pa līdzenu virsmu, imitēt kāpšanu pa trepēm, kas palielina iespējas patstāvīgi spert pirmos soļus.
Deviņu gadu laikā Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējienos pulcēti vairāk nekā 5500 dalībnieku, kuri kopumā saziedojuši vairāk nekā 100 000 eiro tādiem labdarības projektiem kā enterālo maisījumu iegāde smagi slimu bērnu dzīvības uzturēšanai, reitterapijas nodarbībām, bāreņu patvēruma nama atbalstam, mobilajam bērnu veselības centram un smagi slimu bērniņu māmiņu atbalstam.
Šogad Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējiena mērķi sasniegt palīdzēs pasākuma lieldraugi: SIA “Robert Bosch” un SIA “Baltic Candles Ltd”, kā arī uzticamie partneri un citi atbalstītāji: apdrošināšanas sabiedrība ERGO, Tim Kelly Group, reklāmas aģentūra SIA “Mēmais”, labdarības organizācija Ziedot.lv, sabiedrisko attiecību aģentūra SIA “Deep White”, portāls Ekase.lv, portāls LiveRiga.lv, SIA “Splashing Prezentreklāma”, SIA “Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš”, SIA “Big Ben”, SIA “L-Ekspresis”, SIA “Linstow Center Management”, SIA “Granīts”, SIA “Tele2 Shared Service Center”, Taiwan embassy in Latvia, SIA “Nord-Exim”, Radisson Blu Daugava Hotel, Tallink Hotel Riga, Hill`s Pet Nutrition, SIA “Narvesen Baltija”, SIA “Skrīveru Saldumi”, Latvijas Futbola federācija.
Autors: Deepwhite 06.12.2017
Skotijā kaķa saimniece pēc 11 gadiem atrod savu pazudušo mīluli (+VIDEO)
Mājas kaķis, kurš pazuda pirms vairāk nekā 11 gadiem Skotijas ziemeļaustrumos, ir atgriezies pie saviem saimniekiem.
Fērguss pazuda no savām mājām Forresā, Morejas štatā, 2010. gada beigās. Šomēnes kaķis tika atrasts Aberdīnā! Fērguss atrasts 80 jūdžu (130 kilometru) attālumā no savas sākotnējās dzīvēsvietas. Kaķis tika atdots saviem īpašniekiem pēc tam, kad tika identificēts pēc mikročipa. Joprojām nav zināms kur Fērguss dzīvojis visus šos gadus, bet pastāv versija, ka kaķis iekāpis kādā transportlīdzeklī un nejauši nokļuvis sev nepazīstamā apkārtnē.
Video
“Tas bija tāds pārsteigums, kad saņēmu zvanu, ka Fērguss ir dzīvs. Viņš vienmēr ir klaiņojis un dažreiz devies prom uz dažām dienām, bet kādu dienu viņš vienkārši neatgriezās… Mēs diemžēl domājām, ka ar viņu kaut kas ir noticis. Ir liels šoks dzirdēt, ka viņš joprojām ir dzīvs,” sacīja īpašniece Fiona Mutere.
Fiona skaidro, ka Fēguss, kurš kā kaķēns tika adoptēts no kaķu glābšanas organizācijā, bija kopā ar ģimeni četrus gadus, pirms pazuda.
Kad viņš atgriezās mājās, viņš tika ievietots viesu guļamistabā, lai varētu pierast pie atrašanās mājā, un pēc tam tika iepazīstināts ar otru ģimenes kaķi Oziju. Fiona ir ļoti priecīga, ka kaķis ir atradies! Fērguss ātri vien atpazinis saimniekus un skaļi murrājis.
“Viņa kažoks ir ļoti spīdīgs, un viņš ir tik draudzīgs, ka nav iespējams, ka viņš visu šo laiku būtu dzīvojis ārā. Kāds par viņu ir labi rūpējies.”
“Mēs esam pateicīgi kaķu aizsardzības brīvprātīgajam darbiniekam, kurš darīja visu iespējamo, lai Fērguss nokļūtu mājās.”
Kaķu aizsardzības pārstāve šajā gadījumā norāda, cik svarīga ir mikročipēšana kaķiem!
Skolu reorganizācijas aizsegā Jūrmalā plāno daudzmiljonu būvniecības projektu, satraukti vecāki
Jūrmalas dome plāno dibināt jaunu pamatskolu, ieguldot telpu pārbūvē teju 10 miljonus eiro, kaut gan tajā mācās vien 137 bērni un arī apkaimē nav pietiekami bērnu, kas nākotnē apmeklēs šo skolu. Lai pamatotu steigā virzīto būvniecības ieceri, neinformējot vecākus, sākta Jūrmalas Alternatīvās skolas reorganizācija, kas vecākos raisa bažas par domes ieceri skolu likvidēt.
Jūrmalas dome ceturtdien, 24.septembrī plāno izskatīt lēmumprojektu, kas paredz reorganizēt Jūrmalas Alternatīvo skolu un Lielupes pamatskolu, to vietā dibinot jaunu izglītības iestādi – Jūrmalas Aspazijas pamatskolu.
Šis lēmumprojekts ir sagatavots sasteigti dažu nedēļu laikā, bez detalizēti izstrādāta reorganizācijas plāna. Ar ieceri nav iepazīstināti izglītojamo bērnu vecāki. Iepazīstoties ar fragmentāro informāciju par reorganizācijas plāniem, var secināt, ka faktiski Jūrmalas dome ir iecerējusi likvidēt Jūrmalas Alternatīvo skolu (JAS) – bērniem draudzīgu mācību iestādi ar augstu izglītības kvalitāti, īpašu metodoloģisko pieeju un tradīcijām.
Pret minēto Jūrmalas domes lēmumu sākta parakstu vākšana arī platformā manabalss.lv – https://manabalss.lv/par-jurmalas-alternativas-skolas-sasteigtas-reorganizacijas-partrauksanu/show
Vienlaikus ir zināms, ka Jūrmalas pilsētas dome gatavojas slēgt gandrīz 10 miljonus eiro vērtu līgumu par būvdarbiem topošās Jūrmalas Aspazijas pamatskolas mājvietā – Lielupes pamatskolā. Tās apkaimē nav pietiekams deklarēto obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu skaits. Vairākus gadus pēc kārtas šajā skolā ir samazinājies izglītojamo bērnu skaits – 2017.gadā palika vien 200 bērnu, lai gan ir vieta 400 audzēkņiem, tādejādi skola sasniedza zemāko rādītāju Jūrmalā pēc skolēnu skaita uz paredzētajām vietām. Šajā mācību gadā Lielupes pamatskolā palikuši tikai 137 izglītojamie.
Minētā statistika liek domāt, ka Jūrmalas domes lēmums par JAS un Lielupes pamatskolas reorganizāciju nav saistīts ar izglītības procesu loģisku plānošanu un vēlmi uzlabot izglītības kvalitāti Jūrmalā, bet gan ar vēlmi īstenot dārgu būvniecības projektu. Proti, reorganizācija jaunajai skolai nodrošinātu 400 skolēnu skaitu “uz papīra”, kas ļautu pamatot domes plānoto daudzmiljonu būvniecības ieceri Lielupes pamatskolā.
Ar šādu pieeju Jūrmalas dome grauj valstī nule aizsākto kompetenču izglītības pieeju, jo tieši JAS jau daudzu gadu garumā bijusi to reto skolu vidū, kas veiksmīgi īsteno jauno pieeju praksē, nodrošinot augstus mācību rezultātus. Skolu apvienošanas rezultātā šis darbs tiks iznīcināts, jo aizies ilggadējie JAS pedagogi, kas šīs metodes īsteno.
Dome nav sniegusi skaidrojumu, kā jaunveidojamajā skolā tiks īstenotas JAS izglītības programmas, kā mācību procesā tiks piemērotas JAS metodiskās iestrādes, kā tiks nodrošināta JAS tradīciju turpināšana, kas veido skolas īpašo vidi un nodrošina augstu pieprasījumu pēc JAS sniegtās izglītības.
Protestējot pret domes lēmumu, ko ceturtdien, 24.septembrī plkst. 11:00 plānots izskatīt Jūrmalas domes sēdē, vecāki aicina domes priekšsēdētāju Gati Truksni atlikt lēmuma pieņemšanu un sākt dialogu ar vecākiem, lai saglabātu JAS un tajā īstenoto izglītības pieeju. Vēstule ar vecāku parakstiem tiks nosūtīta arī izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.
Arī pati Jūrmalas dome lēmumprojektā par skolu reorganizāciju neslēpj, ka skolu reorganizācijas lēmums tiek virzīts, “lai nodrošinātu, ka 2021./2022.mācību gadā atjaunotajā skolas ēkā izglītību iegūtu apmēram 400 1.- 9. klašu izglītojamie, kas nodrošinātu pārbūvētās ēkas telpu racionālu izmantošanu”.
Diemžēl šajā mācību gadā Jūrmalas domes neskaidrā nostāja jautājumā par JAS nākotni veicinājusi to, ka no aptuveni 160 JAS skolēniem (2019./2020. m.g.) 32 šogad turpina mācības citās skolās.
Jāuzsver, ka JAS pastāvēšanas laikā vienmēr spējusi piesaistīt skolēnus. Daudzi bērni uz JAS brauc no Rīgas, kas apliecina šīs skolas konkurētspēju citu skolu vidū. Diemžēl paredzams, ka JAS reorganizācijas gadījumā liela daļa JAS audzēkņu izvēlēsies citu izglītības iestādi. Tātad JAS un Lielupes pamatskolu apvienošanas rezultātā izvirzītais Jūrmalas domes mērķis “nodrošinātu pārbūvētās ēkas telpu racionālu izmantošanu” netiks panākts vai arī tiks sasniegts īslaicīgi, nesaimnieciski izmantojot nodokļu maksātāju naudu par iecerētajiem būvdarbiem jaunajā skolas ēkā.
Skolu psiholoģe: zēni riskantas aktivitātes biežāk izvēlas pārbaudīt „uz savas ādas”
Paši mazākie, kas iepazīst pasauli, un juniori ar neizsīkstošu enerģiju bez baiļu sajūtas ir pamatīgs izaicinājums vecākiem: pat visrūpīgāk pieskatītās atvases pamanās gūt mazākas un lielākas traumas. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati liecina, ka šogad saņemts par 68% vairāk atlīdzību pieteikumu no bērnu vecākiem, kuru mazuļi guvuši dažāda veida brūces, roku un kāju lūzumus, mežģījumus, nereti arī galvas traumas. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vērš uzmanību uz satraucošu tendenci pieaugt traumas guvušo viengadīgo bērnu īpatsvaram.
Strauji pieaug par bērnu traumām izmaksāto atlīdzību apjoms
Šī gada pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar gadu iepriekš BALTA par bērnu un jauniešu nelaimes gadījumiem izmaksātā atlīdzību summa pieaugusi par 98%, sasniedzot jau teju 100 tūkstošus eiro.
“Lai gan Latvijā bērniem veselības aprūpe ir bez maksas, vecāki zina, ka reāli pieejama tā ir vien akūtās situācijās, bet uz tālākās ārstēšanas pakalpojumiem ir garas rindas. “Dzīvē” tas nozīmē – maksas pakalpojumu medicīna. Papildus tam nāk klāt arī izdevumi par medikamentu iegādi un rehabilitācijas pakalpojumiem (masāža, vingrošana, fizioterapeita pakalpojumi u.c.), kas sevišķi nozīmīgi, lai atjaunotu kustību funkcionalitāti pēc ģipša imobilizācijas. Tāpat arī nopietnāku traumu gadījumā nereti vienam no vecākiem jāņem slimības lapa vai jāmeklē auklīte mazā pieskatīšanai,” uzsver Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.
Apdrošināšanas eksperte norāda – lai gan apdrošināšana bērnu nepasargās no neparedzētiem negadījumiem un traumām, tā sniegs finansiālu atbalstu traumas gadījumā, kas lieti noder veiksmīgam ārstniecības procesam un labākam atveseļošanās iznākumam.
Visvairāk traumu – ikdienišķos mājas apstākļos
Kā stāsta Dzintars Mozgis, SPKC Direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos, bērni aug un attīstās ar dabisku zinātkāri, izzinot un iepazīstot apkārtējo pasauli. Šīs bērniem piemītošās īpašības paaugstina risku iegūt dažādas traumas.
“Reģistrēto traumu skaits Latvijā pa gadiem ir svārstīgs, tādēļ to nevar uzskatīt par pietiekamu pierādījumu ievainojumu skaita pieaugumam bērniem un pusaudžiem, jo biežākai reģistrācijai var būt arī citi iemesli. Piemēram, vecāki vairāk raizējas un biežāk vēršas pie ārsta arī salīdzinoši nelielu traumu gadījumos. Tāpat uzlabojas mobilitāte, ir laba pieejamība veselības aprūpes speciālistiem u.tml. Pozitīvi, ka novērojama cita tendence – samazinās tā saukto smago jeb tādu traumu īpatsvars, pēc kurām saglabājas ilgtermiņa sekas,” stāsta Dz.Mozgis, norādot, ka vienlaikus speciālistus satrauc traumas guvušo viengadīgo bērnu lielais īpatsvars, kas joprojām ir nemainīgi augsts un skaidrojams ar neatbilstošu vecāku uzraudzību.
SPKC statistika iezīmē vēl vienu būtisku tendenci: teju puse bērnu traumu tiek gūtas mājas apstākļos. S.Pietkēviča norāda, ka šo statistiku apliecina arī BALTA pieteikto atlīdzības gadījumu raksturs, – bērniem galvenais traumu gūšanas cēlonis ir nedroša vide un nepietiekama vecāku uzraudzība. Skituļslidas, velosipēds, skriešana pa mājas kāpnēm, lēkāšana pa batutu – tās ir tikai dažas no biežākajām ikdienas situācijām, kas mazajiem beidzas ar nepatīkamu traumu. Tāpēc būtiska ir vecāku un citu pieaugušo informētība par bērnam drošas vides labiekārtošanu mājās un ārpus tās, kā arī atbilstoša bērna uzraudzība.
Zēni – augstākā riska grupā
Saskaņā ar SPKC statistiku 62% no visām traumām gūst zēni. Kā skaidro skolu psiholoģe Sabīne Vilciņa, zēni ir fiziski aktīvāki par meitenēm un dažkārt arī impulsīvāki savā uzvedībā – šie faktori ir cieši saistīti ar bērnu traumatismu. “Nozīme ir arī tam, ko vecāki un sabiedrība uzskata par labu vai drošu zēnu uzvedībā pretstatā meiteņu uzvedībai. Piemēram, ja zēns uzrāpjas kokā, lai izpētītu apkārtējo vidi, šādu rīcību biežāk atbalstīs un uzskatīs par mazāk traumatisku nekā tad, ja tieši to pašu darīs meitene,” norāda psiholoģe.
Liela loma ir tam, kā paši bērni uztver traumatisma iespējamību, – to, cik liela būs trauma, ja tiks veikts kas pārgalvīgs. “Kādā pētījumā tika secināts, ka zēniem biežāk šķiet, ka ar viņiem nekas nenotiks, ka trauma būs mazāk būtiska. Savukārt meitenes ir atbildīgākas, biežāk izvērtē savas spējas veikt kādu aktivitāti un domā par iespējamām traumām. Turklāt, ja trauma ir gūta, zēni biežāk uzskata, ka vienkārši nav paveicies, nevis saista nelaimi ar nevajadzīgi pārgalvīgu aktivitāti vai savu spēju trūkumu. Pat tad, ja zēni novērojuši, ka cits, veicot riskanto aktivitāti, ir cietis, pašiem šķiet, ka tad, ja viņi to darīs, riskantā aktivitāte noteikti izdosies bez “aizķeršanās”,” pieredzē dalās S.Vilciņa, mudinot vecākus bērnos attīstīt prasmi novērtēt savas fiziskās spējas objektīvi, kā arī zēniem piedāvāt aktivitātes vai, piemēram, treniņus, lai izaicinātu un pierādītu sevi trenera pavadībā un uzraudzībā.
No lielas daļas nelaimes gadījumu iespējams izvairīties ar preventīvām darbībām
BALTA atgādina, ka risks, rūpējoties par savu atvašu drošību, pastāv vienmēr, bet, lai to mazinātu, vecākus aicina:
- iegādājoties drošības aprīkojumu – ķiveri, ceļu un elkoņu aizsargus, pārliecināties, ka tie atbilst visiem drošības standartiem;
- pārliecināties par velosipēda tehnisko stāvokli – bremžu darbību, riepu stāvokli, apgaismojumu un atstarotājiem;
- pārrunāt ar bērnu satiksmes drošības noteikumus. Atgādinām, ka velosipēdista apliecību var iegūt no 10 gadu vecuma, nokārtojot ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības eksāmenu;
- būt atbildīgiem un modriem, izvēloties atrakciju veidus un to atbilstību bērna vecumam, kā arī ņemt vērā atvases fiziskās spējas;
- iepazīties ar atrakciju vai izklaides pasākumu drošības noteikumiem un sekot, lai bērns tos ievēro un izmanto drošības aprīkojumu, ja tāds tiek piedāvāts;
- neatstāt bērnus bez uzraudzības un nepaļauties, ka vecākie bērni pieskatīs mazākos;
- pārliecināties, ka vide mājās ir droša un bērniem nav brīvas piekļuves karstam gludeklim, plītij, asiem priekšmetiem, sadzīves ķīmijai un kontaktligzdām;
- nepieciešamības gadījumā izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, zvanot 113 un precīzi norādot negadījuma atrašanās vietu un iemeslu.
Skolu psiholoģe: zēni riskantas aktivitātes biežāk izvēlas pārbaudīt „uz savas ādas”
Paši mazākie, kas iepazīst pasauli, un juniori ar neizsīkstošu enerģiju bez baiļu sajūtas ir pamatīgs izaicinājums vecākiem: pat visrūpīgāk pieskatītās atvases pamanās gūt mazākas un lielākas traumas. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati liecina, ka šogad saņemts par 68% vairāk atlīdzību pieteikumu no bērnu vecākiem, kuru mazuļi guvuši dažāda veida brūces, roku un kāju lūzumus, mežģījumus, nereti arī galvas traumas. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vērš uzmanību uz satraucošu tendenci pieaugt traumas guvušo viengadīgo bērnu īpatsvaram.
Strauji pieaug par bērnu traumām izmaksāto atlīdzību apjoms
Šī gada pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar gadu iepriekš BALTA par bērnu un jauniešu nelaimes gadījumiem izmaksātā atlīdzību summa pieaugusi par 98%, sasniedzot jau teju 100 tūkstošus eiro.
“Lai gan Latvijā bērniem veselības aprūpe ir bez maksas, vecāki zina, ka reāli pieejama tā ir vien akūtās situācijās, bet uz tālākās ārstēšanas pakalpojumiem ir garas rindas. “Dzīvē” tas nozīmē – maksas pakalpojumu medicīna. Papildus tam nāk klāt arī izdevumi par medikamentu iegādi un rehabilitācijas pakalpojumiem (masāža, vingrošana, fizioterapeita pakalpojumi u.c.), kas sevišķi nozīmīgi, lai atjaunotu kustību funkcionalitāti pēc ģipša imobilizācijas. Tāpat arī nopietnāku traumu gadījumā nereti vienam no vecākiem jāņem slimības lapa vai jāmeklē auklīte mazā pieskatīšanai,” uzsver Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.
Apdrošināšanas eksperte norāda – lai gan apdrošināšana bērnu nepasargās no neparedzētiem negadījumiem un traumām, tā sniegs finansiālu atbalstu traumas gadījumā, kas lieti noder veiksmīgam ārstniecības procesam un labākam atveseļošanās iznākumam.
Visvairāk traumu – ikdienišķos mājas apstākļos
Kā stāsta Dzintars Mozgis, SPKC Direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos, bērni aug un attīstās ar dabisku zinātkāri, izzinot un iepazīstot apkārtējo pasauli. Šīs bērniem piemītošās īpašības paaugstina risku iegūt dažādas traumas.
“Reģistrēto traumu skaits Latvijā pa gadiem ir svārstīgs, tādēļ to nevar uzskatīt par pietiekamu pierādījumu ievainojumu skaita pieaugumam bērniem un pusaudžiem, jo biežākai reģistrācijai var būt arī citi iemesli. Piemēram, vecāki vairāk raizējas un biežāk vēršas pie ārsta arī salīdzinoši nelielu traumu gadījumos. Tāpat uzlabojas mobilitāte, ir laba pieejamība veselības aprūpes speciālistiem u.tml. Pozitīvi, ka novērojama cita tendence – samazinās tā saukto smago jeb tādu traumu īpatsvars, pēc kurām saglabājas ilgtermiņa sekas,” stāsta Dz.Mozgis, norādot, ka vienlaikus speciālistus satrauc traumas guvušo viengadīgo bērnu lielais īpatsvars, kas joprojām ir nemainīgi augsts un skaidrojams ar neatbilstošu vecāku uzraudzību.
SPKC statistika iezīmē vēl vienu būtisku tendenci: teju puse bērnu traumu tiek gūtas mājas apstākļos. S.Pietkēviča norāda, ka šo statistiku apliecina arī BALTA pieteikto atlīdzības gadījumu raksturs, – bērniem galvenais traumu gūšanas cēlonis ir nedroša vide un nepietiekama vecāku uzraudzība. Skituļslidas, velosipēds, skriešana pa mājas kāpnēm, lēkāšana pa batutu – tās ir tikai dažas no biežākajām ikdienas situācijām, kas mazajiem beidzas ar nepatīkamu traumu. Tāpēc būtiska ir vecāku un citu pieaugušo informētība par bērnam drošas vides labiekārtošanu mājās un ārpus tās, kā arī atbilstoša bērna uzraudzība.
Zēni – augstākā riska grupā
Saskaņā ar SPKC statistiku 62% no visām traumām gūst zēni. Kā skaidro skolu psiholoģe Sabīne Vilciņa, zēni ir fiziski aktīvāki par meitenēm un dažkārt arī impulsīvāki savā uzvedībā – šie faktori ir cieši saistīti ar bērnu traumatismu. “Nozīme ir arī tam, ko vecāki un sabiedrība uzskata par labu vai drošu zēnu uzvedībā pretstatā meiteņu uzvedībai. Piemēram, ja zēns uzrāpjas kokā, lai izpētītu apkārtējo vidi, šādu rīcību biežāk atbalstīs un uzskatīs par mazāk traumatisku nekā tad, ja tieši to pašu darīs meitene,” norāda psiholoģe.
Liela loma ir tam, kā paši bērni uztver traumatisma iespējamību, – to, cik liela būs trauma, ja tiks veikts kas pārgalvīgs. “Kādā pētījumā tika secināts, ka zēniem biežāk šķiet, ka ar viņiem nekas nenotiks, ka trauma būs mazāk būtiska. Savukārt meitenes ir atbildīgākas, biežāk izvērtē savas spējas veikt kādu aktivitāti un domā par iespējamām traumām. Turklāt, ja trauma ir gūta, zēni biežāk uzskata, ka vienkārši nav paveicies, nevis saista nelaimi ar nevajadzīgi pārgalvīgu aktivitāti vai savu spēju trūkumu. Pat tad, ja zēni novērojuši, ka cits, veicot riskanto aktivitāti, ir cietis, pašiem šķiet, ka tad, ja viņi to darīs, riskantā aktivitāte noteikti izdosies bez “aizķeršanās”,” pieredzē dalās S.Vilciņa, mudinot vecākus bērnos attīstīt prasmi novērtēt savas fiziskās spējas objektīvi, kā arī zēniem piedāvāt aktivitātes vai, piemēram, treniņus, lai izaicinātu un pierādītu sevi trenera pavadībā un uzraudzībā.
No lielas daļas nelaimes gadījumu iespējams izvairīties ar preventīvām darbībām
BALTA atgādina, ka risks, rūpējoties par savu atvašu drošību, pastāv vienmēr, bet, lai to mazinātu, vecākus aicina:
- iegādājoties drošības aprīkojumu – ķiveri, ceļu un elkoņu aizsargus, pārliecināties, ka tie atbilst visiem drošības standartiem;
- pārliecināties par velosipēda tehnisko stāvokli – bremžu darbību, riepu stāvokli, apgaismojumu un atstarotājiem;
- pārrunāt ar bērnu satiksmes drošības noteikumus. Atgādinām, ka velosipēdista apliecību var iegūt no 10 gadu vecuma, nokārtojot ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības eksāmenu;
- būt atbildīgiem un modriem, izvēloties atrakciju veidus un to atbilstību bērna vecumam, kā arī ņemt vērā atvases fiziskās spējas;
- iepazīties ar atrakciju vai izklaides pasākumu drošības noteikumiem un sekot, lai bērns tos ievēro un izmanto drošības aprīkojumu, ja tāds tiek piedāvāts;
- neatstāt bērnus bez uzraudzības un nepaļauties, ka vecākie bērni pieskatīs mazākos;
- pārliecināties, ka vide mājās ir droša un bērniem nav brīvas piekļuves karstam gludeklim, plītij, asiem priekšmetiem, sadzīves ķīmijai un kontaktligzdām;
- nepieciešamības gadījumā izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, zvanot 113 un precīzi norādot negadījuma atrašanās vietu un iemeslu.
Skolu direktori vēl nevar izdod rīkojumus par skolēnu klātienes mācību atsākšanu
Kamēr nav publicēti grozījumi valdības rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, skolu direktori nevar izdod rīkojumus par 1.-4.klašu skolēnu mācībām klātienē, aģentūrai LETA apstiprināja vairāku skolu direktori.
Ata Kronvalda Durbes pamatskolas direktore Kristīne Bruzule uz jautājumu par to, cik skola ir gatava sākt klātienes mācības jaunāko klašu skolēniem, ieturēja ilgu pauzi, pēc kuras atzina, ka nezina, ar ko lai sāk stāstīt.
“Es gaidu, kad būs publicēta aktualizētā redakcija rīkojumam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, jo bez tā man nav tiesiska pamata izdod nevienu rīkojumu, lai skolēni varētu sākt mācības klātienē. Nav informācijas par to, kad normatīvais akts tiks publicēts,” sacīja direktore.
Klātienes mācībām skola esot visu jau laikus sagatavojusi. Pieciem 1.-4.klašu skolēnu komplektiem ir sagatavotas mācību telpas katrai klasei ar savu gaiteni. Skolēni skolā ierastos kājām, ar personīgo auto vai skolas autobusu, kurā katrs varētu sēdēt, izlaižot vienu solu rindu, sacīja Bruzule.
Liepājā esot sarunāti arī testēšanas materiāli, kurus šodien atvedīs, lai pirmdien varētu testēt skolas pedagogus un tehniskos darbiniekus. Tāpat arī apzinātas ģimenes kaimiņu novados, kuru bērni mācās Durbes pamatskolā, ņemot vērā to, ka tajos ir augsta saslimstība.
“Visus praktiskos darbus esam izdarījuši, taču vajadzīgs regulējums, uz kā pamata nākamnedēļ varam strādāt,” skaidroja direktore.
Arī Burtnieku novada Matīšu pamatskolas direktore Veneranda Logina atzina, ka pašlaik viņai nav oficiāla dokumenta, uz kura pamata viņa varētu izdot rīkojumus par klātienes mācībām.
“No ziņām medijos zinu, ka sākumā bija runa par 20 novadiem, tad 19, bet nu jau ir 25 novadi, tajā skaitā vakar parādījās arī Burtnieku novads. Patlaban ir daudz nezināmo, notiek tāda raustīšana. Manuprāt, pašlaik ir ļoti augsts risks atsāk klātienes mācības, lai arī visi pēc tām esam ļoti noilgojušies, jo īpaši 1.klases bērni, kuriem iet vissarežģītāk,” stāstīja Logina.
Viņai arī divas skolotājas esot paziņojušas, ka viņas personīgās veselības dēļ neatsāks darbu klātienē. Turklāt neesot saprotams, kā pareizi rīkoties ar bērniem, kuri dzīvo kaimiņu novados, kuros pašlaik saslimstības rādītāji ir augsti. Tāpat neskaidrs esot jautājums par skolas darbinieku testēšanu, piebilda direktore.
Savukārt Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane teica, ka pašvaldība no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ir saņēmusi oficiālu dokumentu, ka skolās drīkst atsākt klātienes mācības 1.-4.klašu skolēni, taču pašvaldība gaida valdības rīkojuma aktuālās redakcijas publicēšanu.
Auces novadā, lai lemtu par mācību atsākšanu, šodien sasaukta ārkārtas domes sēde. Novada domes priekšsēdētāja Vija Keršus (LZS) stāstīja, ka pašvaldība un skolas ir gatavas atsākt mācības, un iespējamie riski, tostarp ar pedagogiem, kas ir paaugstināta riska grupā, ir pārrunāti.
Novada skolēni neizmantojot sabiedrisko transportu, un nogādāšanu uz skolu nodrošina pašvaldība. Pēc domes vadītājas teiktā, atsākoties mācībām tikai jaunākajās klasēs, kādā autobusā būs vien daži skolēni, citā – vairāk. Maltītes audzēkņiem gatavos skolu pavāri.
Arī Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls (Vidzemes partija) aģentūrai LETA atzina, ka iestādes ir gatavas atsākt mācības jaunākajās klasēs.
LETA jau vēstīja, ka Ministru kabineta apstiprinātās izmaiņas rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” nosaka, ka atskaites punkts klātienes mācību uzsākšanai ir 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā atrodas izglītības iestāde.
Turpmāk Slimību profilakses un kontroles centrs trešdienās apkopos datus un publicēs to pašvaldību sarakstu, kas atbilst “drošas skolas” kritērijiem. Ja kārtējās kalendārās nedēļas trešdienā kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir līdz 200, mācības klātienē var sākt 1.-4.klases skolēni.
Atbilstoši šim principam, no 22.februāra klātienes mācības varēs uzsākt 25 novados, proti, Alsungas, Auces, Burtnieku, Cesvaines, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Ķeguma, Krustpils, Kuldīgas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Siguldas, Skrīveru, Skrundas, Tērvetes, Vecumnieku un Vecpiebalgas novadu skolas.
Skolām, kurās tiek atsāktas klātienes mācības, ir jāievēro noteiktas epidemioloģiskās drošības prasības. Visiem skolēniem obligāti ir jālieto maskas, skolas darbiniekiem jānodrošina regulāra telpu vēdināšana, divu metru distancēšanās mācību procesā, klašu nepārklāšanos starpbrīžos, tiek veikti dezinfekcijas pasākumi, kā arī pēc Veselības inspekcijas izstrādāta algoritma izglītības iestādes klātienē nodarbinātajiem obligāti jāveic Covid-19 testēšana.
Pedagogi, kas ir paaugstināta riska grupā – ar hroniskām saslimšanām un seniori no 60 gadu vecuma – vienojoties ar izglītības iestādes vadītāju, var strādāt attālināti līdz brīdim, kamēr tiek uzsākta vakcinēšanās pret Covid-19.
Skolu beidzējiem nākas turpināt gaidīt skaidrību par eksāmenu norisi!
Centralizēto eksāmenu norisei ir paredzēti trīs scenāriji, tostarp arī to rīkošana jūnijā vai jūlijā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Kā skaidro IZM, ja ārkārtējā situācija pēc 12.maija netiks pagarināta, valsts pārbaudes darbi 9.klasēm un centralizētie eksāmeni 12.klasēm varētu notikt jūnijā un jūlijā. Ja ārkārtējo situāciju tomēr pagarinās, arī noslēguma eksāmenu laikus varētu pagarināt.
Tikai tad, ja drošības pasākumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju netiks atcelti ilgstoši, tiek pieļauta iespēja visiem skolēniem šo mācību gadu pabeigt ar izliktu vidējo gada vērtējumu.
Gala lēmumu par valsts pārbaudes darbu norisi pieņems, vadoties no turpmākās epidemioloģiskās situācijas valstī un Veselības ministrijas rekomendācijām, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu rīcības centralizēto eksāmenu norisē, informēja ministrija.
Šobrīd plānots, ka centralizētie eksāmeni “vienā vai otrā formā” notiks, jautājums ir par to, kā tieši, ceturtdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem stāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Politiķis skaidroja, ka valdības sēdē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) teikusi, ka vēl vērtēs, kā attīstās koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 un to kāds būs stāvoklis pēc četrām nedēļām.
Premjers norādīja, ka plānoti ir dažādi scenāriji, bet galvenā ziņa ir, ka eksāmeni notiks, jautājums vēl esot par to, vai tie notiks klātienē, neklātienē, dalītā veidā, kopā vai atsevišķi.
Otrdien, 14.aprīlī, notiks ES valstu izglītības un zinātnes ministru attālinātā konference, kurā tiks pārrunāta valstu rīcība krīzes situācijā izglītības jomā, tostarp rīcības scenāriji centralizēto eksāmenu norisē.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka tā kā valsts pārbaudes darbi skar daudzus tūkstošus skolēnu un mācībspēku, IZM ir ieinteresēta lēmumu paziņot pēc iespējas ātrāk, bet, cerams, ne vēlāk kā līdz maija sākumam, vienlaikus rūpīgi izsverot drošības jautājumus un uzņemoties atbildību par visatbilstošāko risinājumu.
Ceturtdien ar IZM piedāvātajiem iespējamajiem risinājumiem centralizēto eksāmenu norisē tika iepazīstināti arī valdības pārstāvji. Valdības šodien veiktie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz, ka svešvalodu eksāmenu norise iepriekš noteiktajos datumos no 12. līdz 15.maijam netiek plānota. Jaunus datumus eksāmenu norises gadījumā noteiks ministre.
Jau ziņots, ka IZM sadarbībā ar Veselības ministriju veic nepieciešamos priekšdarbus, lai situācijā, kad eksāmeni tiek kārtoti klātienē, to norises vietās varētu nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos pasākumus, nepieļaujot lielu skolēnu koncentrāciju vienā telpā. Patlaban tiek modelēts gan tas, kā notiks eksāmeni, gan arī – kāds būs eksāmenu saturs.
Ar IZM un Valsts izglītības satura centra izstrādāto rīcības programmu ar eksāmenu norises kārtību sabiedrību pakāpeniski plānots iepazīstināt pēc Lieldienu brīvdienām, atklāja ministrija.
No 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni aizliegumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Ārkārtējās situācijas laikā arī mācības Latvijas skolās un augstskolās tiek organizētas attālināti.
10.04.2020.
Skolotājtipa sievietes.
Ir diezgan daudz šādas sievietes skolotājas. Daļa vīriešu no viņām bēg kā Velns no krusta, bet izvēlas viņas tikai vīrieši ar mazohistiskām tieksmēm. Es tā jau skolā pacietu šo 12 gadu (cik nu kurš mācījies) murgu ar mācīšanu un audzināšanu, jau gadiem centos no tām važām izrauties, bet te nu man dzīves ceļā iestājās vēl viena, kas nu tagad ņems un mani skolos – zeķes jāsaloka tā, neēd pie datora, nenašķojies starp ēdienreizēm, tev būtu nopietni jāizanalizē šī mūsu attiecību problēma etc. Skolotājtips ir ļoti līdzīgs mammām, bet ar mammu vismaz nav jāpavada turpmākā dzīve pēc 20+ vai jāguļ vienā gultā. Un mammām tīri labi patīk šādas dēliņa draudzenes, jo nu ņems un pārtaisīs manu dēlu beidzot par cilvēku. Nē, bet tomēr ir arī mātes, kuras tādas sievietes neieredz ne acu galā un nemaz negrib, lai dēļu šādi ņem un pāraudzina, jo pašas viņu ir izaudzinājušas vislabākajā kārtībā. Sievietei piemīt šis sindroms, tad sanāk, ka vispirms meklē sev vīramāti un tad vīru, jo var gadīties, ka vīrs Tevi brīnumainā kārtā pieņem, bet vīrieša māmiņa i nedomā ļaut Tev te mācīt pašas dēlu un vēl mazbērnus. P.S.Šodien nav pirmais aprīlis, bet taisnības te nav tāpat. P.S.S. Piemērotu foto interneta resursos neatradu.
Skolnieces pasniedz dārzeņus un augļus stilīgi un izveido savu uzņēmumu
“Kā gan apēst bieti, kāli, kartupeli vai kāpostu stilīgi un ērti? Tā, lai tas nesarežģī manu dienu, bet gan tikai padara to košāku, sniegdams īstās dabas vērtības un neatkārtojamu garšu?” šo jautājumu noteikti ne reizes vien esat sev jautājuši ikdienas skrējiena laikā. To uzdeva sev arī trīs 11. klases skolnieces no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas.
Pēc vairākiem eksperimentiem un mēģinājumiem viņas atrada atbildi uz šo problēmu un radīja produktu, kas ir mainījusi dārzeņu patērēšanas veidu. Tagad šīs skolnieces ir dibinājušas skolēnu mācību uzņēmumu “Fleurs et Chips”, lai ar savu risinājumu iepazīstinātu ikvienu – arī Tevi!
Kas tad ir šis īpašais produkts?
Tie ir augļu un dārzeņu čipsi, kurus meitenes gatavo, neizmantojot nekādas ķimikālijas un eļļu!
“Līdzīgi produkti jau tiek piedāvāti lielākajos pārtikas veikalos, taču bez izņēmuma visi piedāvātie augļu un dārzeņu čipsi ir pagatavoti, izmantojot eļļu, konservantus un e-vielas. Taču mēs esam atklājušas veidu, kā , kaltējot plāno augļu un dārzeņu šķēlīti, padarīt kraukšķīgu un garšīgu bez šīm mākslīgajām vielām, tāpēc varam droši apgalvot, ka mūsu produkts ir 100% dabīgs dārzenis.”
70 % Latvijas iedzīvotāju ēd mazāk augļus un dārzeņus, nekā nepieciešams. Tas bojā gan mūsu fizisko, gan garīgo veselību, tāpēc esam mazāk uzņēmīgi pret slimībām un saskaramies ar biežām garastāvokļa maiņām. Taču ikdienā ne vienmēr pietiek laiks maltītē izmantot dārzeņus, tāpēc nereti roka stiepjas pēc kompaktiem, taču neveselīgiem, cukurotiem un eļļainiem našķiem.
“Mūsu produkts ir radīts, lai pavisam viegli, ērti un stilīgi jebkurš var saņemt ikdienā nepieciešamos vitamīnus, neuzņemot papildu taukus un konservantus. Turklāt zemie gatavošanas grādi un dabīgās piedevas ļauj mūsu čipsus lietot arī vegāniem un svaigēdājiem,” saka “Fleurs et Chips” komanda.
Šīs meitenes ir guvušas vairākus ievērības cienīgus sasniegumus uzņēmējdarbībā. Pirms gada viņas ieguva 2. vietu uzņēmējdarbības konkursā “Bizness 24H”, bet šogad guvušas sasniegumus Junior Archievment Latvija organizētajos tirdziņos. Tagad meitenes piedalās Jauno Uzņēmēju Dienās, kas no 10. līdz 12. maijam pulcēs labākos Latvijas skolēnu mācību uzņēmumus.
Tāpat par lielu sasniegumu meitenes uzskata apjomīgos pasūtījumus uzņēmumiem un eksporta sūtījumus uz Lielbritāniju, Belģiju, Krieviju un citām valstīm.
Meitenes savā straujajā attīstībā saka paldies Junior Archievment Latvija par iespēju dibināt skolēnu mācību uzņēmumu un programmai Start Strong 3+3 par mācībām pusgada garumā, kas ļāva viņām ceļā uz saviem sasniegumiem saņemt profesionālas konsultācijas un palīdzību no jomas speciālistiem.
Ja arī tu vēlies nobaudīt šo veselīgo bezgrēka našķi, apmeklē viņu stendu 11. maijā Jūrmalā, TC KORSO, kur meitenes piedāvās iegādāties čipsus Jauno Uzņēmēju Dienu ietvaros, vai arī sazinies ar viņām facebook un instagram (@ziediuncipsi).
Autors: Fleurs et Chips 08.05.2018
Skolēnu vecāki sūdzas par uzdevumi.lv un e-klase.lv noslogojumu!
No šodienas skolēniem jāizmanto e-klase un uzdevumi.lv, lai varētu apgūt mācību procesu no mājām.
Mācības sākas jau plkst. 09:30. Ja šis laiks tiek nokavēts, tad skolēnam diena skaitās, kā kavējums. Taču vairāki vecāki sociālajos tīklos jau sūdzas par mājaslapu pārslogojumu, jeb to, ka tās vienkārši nestrādā. Kā šādā situācijā rīkoties? Vai pieeja mācību procesam internetā ir pieajama tikai izredzētajiem?
Savukārt, sūdzības par tādām ārzemju platformām kā Microsoft Teams un Google classroom vēl nav manītas.
Turpretī sūdzībās par interneta ātrumu valstī šodien nav novērotas.
Dalies ar savu pieredzi komentāros!
Autors: Dieviete.lv
23.03.2020.
Izmanto Apgāda Zvaigzne ABC digitālo saturu attālinātam mācību procesam bez maksas!
Varbūtējas koronavīrusa epidēmijas laikā skolēni varēs mācīties attālināti! (+VIDEO)
Skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcels uz 2021.gadu (+VIDEO)
XII Latvija skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteja un Dziesmu svētku padome šodien nolēma vasarā gaidāmos skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcelt uz 2021.gadu, preses brīfingā informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Viņa norādīja, ka, izvērtējot visus riska faktorus un konsultējoties ar diasporas latviešiem, pieņemts lēmums pārcelt svētkus par vienu gadu.
Dziesmu svētku norisei līdz šim bija piešķirti 4,7 miljoni. Vēl tiek apkopota informācija par svētku skatēs iztērēto un mākslinieciskajā repertuārā izmantoto naudu, tomēr ministre apgalvoja, ka šī summa varētu būt ap 200 000 eiro. Precizējumi sekošot aprīļa vidū.
Pēc ministres paustā, Finanšu ministrija apliecinājusi, ka līdzīgi kā vēlēšanas, tā arī dziesmu svētki ir likuma sastāvdaļa un finansējums šim mērķim tiks rasts. “Nevaram garantēt, ka būs tieši “eiro pret eiro”, bet tam ir garants un, pārceļot svētku norisi, iezīmējam svētku budžetā šo pozīciju,” pauda ministre.
Bija plānots, ka svētki notiks šovasar no 6.jūlija līdz 12.jūlijam, tomēr komiteja un padome iecerējušas svētkus rīkot nākamgad no 5.jūlija līdz 11.jūlijam.
Padomes un komitejas sēdē Šuplinska akcentējusi, ka svētku rīkošanā svarīgākais ir sabiedrības, jo īpaši dalībnieku drošības jautājums. “Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 neprognozējamā epidemioloģiskā attīstība un ārkārtējā situācija Latvijā un pasaulē ievieš būtiskus ierobežojumus un izmaiņas visās sabiedrības funkcionēšanas jomās,” pauda ministre.
Šuplinska cer, ka šī ziņa neskumdinās potenciālos dalībniekus, bet ļaus noskaņoties svētkiem ar jaunās izglītības platformas “Tava klase” starpniecību. Tā būšot iespēja izdejot un izdziedāt arī Dziesmu un deju svētku repertuāru.
Arī svētku izpilddirektore Agra Bērziņa uzsvēra, ka svētku organizatoriem ir ļoti svarīga dalībnieku drošība, tādēļ tika pieņems lēmums svētkus pārcelt uz nākamo gadu.
Līdz mācību gada beigām visi potenciālie svētku dalībnieki un organizatori saņems informāciju par turpmāko rīcību, kā notiks gatavošanās svētkiem nākamajā gadā. Viņa sacīja, ka patlaban Tautas deju nozares ekspertu komisija sagatavos priekšlikumus, kā rīkoties nākamajā gadā un, iespējams tie tautas deju kolektīvi, kuri šogad skatēs jau kvalificējās svētkiem – nākamgad tajās varēs nepiedalīties un kvalificēsies svētkiem automātiski.
Savukārt Dziesmu svētku padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns atzina, ka padomei neradās šaubas, ka lēmums par svētku pārcelšanu “šajos apstākļos ir absolūti izsvērts un adekvāts, un tā ir pareiza izeja no pašreizējās situācijas”.
Vaicāts, vai svētku atcelšana paver iespēju iekļaut repertuārā kaut ko mainīt, viņš uzsvēra, ka Dziesmu svētku padome ir konsultatīva un šajā reizē viņam nav tiešas saistības ar svētku repertuāra izveidi. Tomēr padomes sēdes laikā svētku mākslinieciskās padomes vadītājs Romāns Vanags informējis, ka par šo jautājumu ir bijušas diskusijas.
Klišāns sacīja, gads ir diezgan ilgs laiks, līdz ar to repertuārā, viņaprāt, vismaz attiecībā uz dziedāšanu, varētu būt arī kādas “jaunas vēsmas un aktualitātes, lai bērniem būtu interesanti un nebūtu veselu gadu jādzied tikai faktiski jau apgūts repertuārs.
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas apliecina, ka senās latviešu dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas tradīcijas tiek turpinātas un turētas godā.
Ar dziesmu un deju svētkiem saistītā bērnu un jauniešu mākslinieciskā jaunrade noris kultūrizglītības pulciņos un kolektīvos – koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, mazajos mūzikas kolektīvos, tautas mūzikas ansambļos, vizuālās un lietišķās mākslas, kā arī teātra mākslas kolektīvos un bērnu un jauniešu folkloras kopās.
Video
Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv
31.03.2020.
Skolēnu brīvlaiks strauji tuvojas: Ieteikumi un praktiski padomi vecākiem!
Lai arī vasaras brīvlaiks daudzās ģimenēs ar bērniem ir ļoti gaidīts, nenoliedzami, lielāka brīvība skolēnu ikdienā palielina arī potenciālo negadījumu risku. Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) statistika, šajā laikā strauji pieaug apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par traumām, kas gūtas kā mājās, tā ārpus tām. Arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atgādina – vasaras periodā ceļu satiksmē strauji pieaug dažādu apdraudējumu risks, kas saistīts gan ar satiksmes dalībnieku, tai skaitā pašu bērnu pārgalvību un neuzmanību, gan nepareiza un neatbilstoša ekipējuma izmantošanu, gan satiksmes noteikumu neievērošanu un pat apzinātu ignorēšanu. Lai vasara izdotos patiesi bezrūpīga un galvenais – droša, BALTA kopā ar CSDD iesaka vecākiem vēl pirms vasaras brīvlaika ņemt vērā dažus noderīgus padomus un pārrunāt ar bērniem drošības jautājumus, un aicina skolotājus kopā ar klasēm piedalīties izglītojošā konkursā.
Ceļu satiksme – bērniem jo īpaši bīstama
Bērniem trūkst pietiekamas pieredzes un spēju paredzēt bīstamas situācijas ceļā un veikt atbilstošus lēmumus. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai bērnu vecāki, tuvākie līdzcilvēki un sabiedrība kopumā pievērstu pastiprinātu uzmanību bērnu un jauniešu informētībai un zināšanām par iespējamajiem apdraudējumiem ceļu satiksmē, spējām tos atpazīt un maksimāli izvairīties no tiem, vienlaikus arī pašiem rādot labās prakses piemērus.
“Ceļu satiksme, iespējams, ir sarežģītākā sistēma, ar kuru vairums cilvēku saskaras katru dienu. Dalība ceļu satiksmē ir daļa no cilvēka dzīves jau kopš bērnības, un bērni un jaunieši veido neaizsargātākās satiksmes dalībnieku grupas lielu daļu, jo īpaši kā gājēji. Liela loma ir pieaugušajiem, īpaši vecākiem un tuvākajiem līdzcilvēkiem. Piemērs, kādu vecāki un pieaugušie demonstrē ilgtermiņā, kāda ir viņu pašu attieksme attiecībā uz satiksmes drošības un savstarpējās cieņas jautājumiem, neizbēgami atsaucas arī uz bērniem un jauniešiem. Tāpēc īpaši svarīgi ir vairot kā zināšanas, tā mācīt atbildīgas attieksmes nozīmi sabiedrībā kopumā,” norāda CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.
Tāpat droša ceļu satiksmes dalība ietver ne tikai satiksmes noteikumu ievērošanu, bet arī atbilstošu drošības līdzekļu izmantošanu. Bērniem jālieto piemēroti drošības līdzekļi, kas atbilst izvēlētajam transportlīdzeklim, piemēram, ceļu sargi, ķiveres un atstarojošie elementi. Savukārt, pieaugušajiem jāpievērš uzmanība arī bērna kā pasažiera drošībai, pārliecinoties, ka viņš lieto auto drošības jostu, vai izvēloties tādu auto sēdeklīti, kas atbilst bērna vecumam un augumam.
Pirmās traumas jau pašā vasaras brīvlaika sākumā
Kā liecina BALTA statistika, tad izteikts traumu skaita pieaugums vērojams jau līdz ar pirmajām jūnija dienām, sākoties skolēnu brīvlaikam, kad daudzi bērni vairāk laika pavada ārā. Vasarā vairāk nekā trešā daļa – 34% – gadījumu saistīti ar lūzumiem un mežģījumiem – traumētām kājām, potītēm, rokām, pirkstiem utt. Tam seko dažādas brūces un sasitumi. Kopumā BALTA izmaksāto atlīdzību apjoms par negadījumiem vasaras mēnešos ir vairāk nekā 10 000 eiro ik mēnesi. Atlīdzības apmērs ir atkarīgs ne tikai no traumas, bet arī no apdrošinājuma summas, ārstēšanas procesa un citiem faktoriem, kas galarezultātā veido kopējo atlīdzību summu.
“Bērni ir aktīvi un enerģiski, viņiem gribas visu izzināt un izpētīt, tomēr viņi ne vienmēr pareizi novērtē savus spēkus, prasmes un kopējo situāciju. Tāpēc vēl jo vairāk kā vecāki, tā sabiedrība kopumā tiek aicināta pievērst uzmanību bērnu drošībai it visur: ceļu satiksmē, aktīvās atpūtas vietās, piemēram, skeitparkos, rodeļos, šķēršļu trasēs, sporta laukumos, brīvā dabā un, protams, arī šķietami visdrošākajā vidē – mājās, kur bērni nereti sasitas pret mēbeļu stūriem, paklūp, apdedzinās, applaucējas, uzrauj sev virsū priekšmetus. Diemžēl mēs nevaram nedz paredzēt, nedz pasargāt bērnus no visiem apdraudējumiem, tomēr varam darīt visu iespējamo, lai sniegtu bērniem zināšanas un skaidrotu, ko nozīmē droša uzvedību kā mājās, tā ārpus tās, neaizmirstot, ka arī apdrošināšana sniedz papildu finansiālo atbalstu, ja kāda nelaime tomēr notikusi,” stāsta BALTA personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
BALTA kopā ar CSDD iesaka vecākiem pārrunāt ar bērniem drošu uzvedību mājās un ārpus tās, kā arī pašiem pārskatīt savu izturēšanos, atceroties, ka bērni visātrāk mācās tieši no vecāku piemēra un darbiem.
Visu uzmanību ceļam!
Tā kā bērni vasarā lielu daļu laika pavada ārpus mājas, vecākiem jo īpaši svarīgi ar viņiem pārrunāt drošu uzvedību ceļu satiksmē un brauktuves tuvumā, piemēram, atrodoties uz gājēju ietvēm vai šķērsojot ielu. Jāatceras, ka iela jāšķērso pa gājēju pāreju vai pie gājēju zaļās gaismas signāla luksoforā. Turklāt vienmēr pirms ceļa šķērsošanas ir jāpaskatās pa kreisi, pa labi un vēlreiz pa kreisi. Tāpat ir jāpārliecinās, vai visi transportlīdzekļi patiešām ir apstājušies. Ceļu nedrīkst šķērsot vietā, kur ir nožogojums vai barjera! Arī vilciena sliedes drīkst šķērsot tikai tam paredzētās vietās – pa gājēju tiltiem, gājēju pārejām, dzelzceļa pārbrauktuvēm. Vienmēr pirms sliežu šķērsošanas ir jāapstājas un jāpārliecinās, vai nebrauc vilciens. Ja tuvojas vilciens un ir aizvērta dzelzceļa pārbrauktuve, nekādā gadījumā nedrīkst to šķērsot!
Aktīvās atpūtas vietās – neaizmirst par pieklājību
Noteikti vajadzētu pārrunāt ar bērniem uzvedību rotaļu laukumos un citās aktīvās atpūtas vietās, kur parasti vienlaikus mēdz uzturēties daudz bērnu. Neskriet, negrūstīties, nesviest ar priekšmetiem un citādi neapdraudēt sevi un citus! Svarīgi veltīt visu uzmanību apkārt notiekošajam, kā arī atbilstoši lietot rotaļu iekārtas. Tāpat svarīgi ar bērnu pārrunāt, kā rīkoties gadījumos, ja bērns noklīst vai nepieciešama apkārtējo palīdzība. Ja bērns vēl ir maziņš, aicinām ievietot kādā slēgtā kabatā lapiņu, kur uzrakstīts vecāku telefona numurs. Ja bērns dodas uz laukumiņu karstā laikā, aicinām parūpēties par ūdens pudeli, kuru pēc vajadzības var arī uzpildīt atkal un atkal. Svarīgi! Neatstājiet bērnus bez uzraudzības! Rotaļu laukumā pavadiet laiku kopā ar bērnu, nevis tā vietā iegrimstat telefona saturā, grāmatā vai sarunās ar citiem vecākiem.
Viedtālrunis – tikai nepieciešamības gadījumos
Svarīgi, lai bērns, atrodoties publiskā vietā, visu uzmanību veltītu apkārt notiekošajam. Tāpēc, ejot pa ielu, skrienot, braucot ar velosipēdu, atrodoties spēļu laukumā utt., nevajadzētu lietot mobilo tālruni – spēlēt spēles, rakstīt īsziņas, pētīt sociālo tīklu ierakstus, austiņās skaļi klausīties mūziku u. tml. Lai viedtālrunis paliek gadījumiem, kad tas patiesi vajadzīgs!
Pārbaudīts braucamrīks un ekipējums traumu riska mazināšanai
Pirms vasaras sezonas noteikti pārbaudiet visus mājās esošos braucamrīkus, kas ir jūsu bērnu rīcībā, lai tie būtu tehniskā un vizuālā kārtībā. Ja bērns brauc ar velosipēdu vai skrejriteni, galvā obligāti jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei, velosipēdam ir jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem un bremzēm jābūt darba kārtībā. Tāpat der atcerēties, ka braukt ar elektroskūteriem jeb elektriskajiem skrejriteņiem ir atļauts no 14 gadu vecuma ar derīgu velosipēdista vadītāja apliecību. Ar tiem ir jāpārvietojas pa velosipēdu ceļu. Ja ar elektrisko skrejriteni pārvietojas pa ietvi, noteikti jāatceras, ka priekšroka ir gājējiem, un jāievēro atbilstošs braukšanas ātrums, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. Diennakts tumšajā laikā obligāti jālieto gaismu atstarojošs apģērbs vai veste.
Nezināmām ūdenstilpēm un pārgalvībai – nē!
Nekad neatstājiet bērnus bez uzraudzības pie ūdenstilpēm! Pārrunājiet ar bērnu riskus, kas var gadīties, ja bērns noklīst. Atgādiniet, kāpēc nedrīkst lēkt un peldēties nezināmās ūdenstilpēs. Tāpat parūpējieties, lai bērnam vienmēr būtu pieejams ūdens, ko padzerties, kā arī regulāri uzklājiet saules aizsargkrēmu, lai izvairītos no iespējamiem apdegumiem. Neaizmirstiet par galvassegu, kā arī citiem drošības elementiem – peldvestēm, piepūšamām peldēšanas piedurknēm u.c.
Par drošu uzvedību nedrīkst aizmirst arī mājās
Aicinām pārrunāt arī drošu uzvedību mājās, jo, kā liecina dati, liela daļa traumu tiek gūtas tieši dzīvesvietā. Bērnam saprotamā valodā jāpaskaidro, ko un kāpēc drīkst vai nedrīkst darīt. Laikus parūpējieties, lai bērnam nebūtu pieejami medikamenti, asi priekšmeti, sadzīves ķīmija u. c. bīstamas vielas, kas var apdraudēt viņa dzīvību. Pārrunājiet arī elektroierīču lietošanas noteikumus un kā rīkoties, ja mājās izcēlusies nelaime vai bērns guvis traumu.
Skolēniem – iespēja savas zināšanas pārvērst balvās
Lai vairotu zināšanas par drošu uzvedību, BALTA un CSDD aicina 1.‒6. klašu skolēnus un viņu skolotājus pieteikties konkursam “Traki droša klase” un radīt video par drošu pārvietošanos ar sporta un atpūtas inventāru (skrituļslidām, skrituļdēli, skrejriteni) vai velosipēdu. Pieteikt klasi dalībai konkursā iespējams līdz 2023. gada 9. maijam, bet sagatavot un nosūtīt video – līdz 2023. gada 16. maijam. Vairāk par konkursu: https://drosak.lv/drosaklase/
Skolēnu brīvlaiks skolēna acīm: kā saturīgi pavadīt brīvās dienas?
“Skolēnu brīvlaiks nav domāts tam, lai garlaikotos vai slinkotu. Ir jāatpūšas, darot aizraujošas lietas! Vienīgā problēma – izdomāt, kuras tās ir,” saka Rimi Bērniem bērnu lietu eksperts Klāvs Smildziņš. Iepazīsties ar Klāva ieteiktām 7 nodarbēm saturīgai brīvo dienu pavadīšanai!
1. Pavadi laiku kopā ar draugiem – ārā. Esi tas, kurš mudina draugus pavadīt laiku ārā! Kopā izplānojiet, ko darīsiet. Ierosini draugiem doties velosipēdu izbraucienā uz tādu vietu, kur savā pilsētā nekad neesat bijuši. Visticamāk, tavā pilsētā ir daudz tādu apskates objektu, ko brauc skatīt cilvēki no citām pilsētām vai pat valstīm, bet paši tos vēl neesat redzējuši. Vai arī aizbrauciet ar vilcienu pie vecmāmiņas uz laukiem – varbūt ir kādi rudens darbi, kurus kopā ar draugiem varat paveikt? Protams, kamēr laiks turas silts, tuvākajā pagalmā jāuzspēlē arī futbols. Atceries, ka veselības vārdā katru dienu ārā būtu jāpavada vismaz pāris stundas.
2. Iemācies un iemāci ģimenei vienu dabai draudzīgu ikdienas paradumu. Velti laiku, lai sameklētu informāciju, kādi ir dabai draudzīgi ikdienas paradumi un kādu negatīvo ietekmi uz dabu atstāj jūsu ģimenes līdzšinējie paradumi. Varbūt sagatavot ģimenei nelielu prezentāciju par šo tematu? Prezentācijas taču var gatavot ne tikai skolas vajadzībām! Izpēti, ko sliktu dabai nodara pārtikas atkritumi un cik svarīgi ir pirkt tikai tik daudz, cik ģimene var apēst. Vai arī – kāpēc ballītēs nevajadzētu laist gaisā hēlija balonus.
3. Nakšņošana pie draugiem. Kad tad vēl, ja ne brīvlaikā organizēt nakšņošanu pie draugiem? Galvenie noteikumi – respektēt pārējos mājiniekus un nebūt pārāk skaļiem, kā arī neatstāt mājās aiz sevis nekārtību. Ja šo ievērosi, vecākiem nebūs iebildumu pret kopīgu nakšņošanu arī citos brīvlaikos.
4. Atrodi sev piemērotāko sporta veidu. Ja vēl neesi atradis savu sporta veidu, ir piemērotākais laiks to izdarīt. Ja trūkst ideju, izmēģini to, ko vēl nekad neesi mēģinājis, to ar ko jau nodarbojas tavi draugi vai lūdz palīdzību vecākiem. Fiziskās aktivitātes patiešām uzlabo garastāvokli, veselību (arī nākotnē) un, kas nav mazāk svarīgi – fizisko formu.
5. Izlasi grāmatu. Aizej uz bibliotēku vai grāmatnīcu, velti laiku grāmatas izvēlei un pēc tam – lasīšanai. Ja neredzi jēgu grāmatu lasīšanai, tad zini, ka tā uzlabo prāta darbību, bagātina vārdu krājumu (ļoti noderēs, piemēram, literatūras stundās), trenē atmiņu, vairo zināšanas un lieliski izklaidē. Tāpat nozīmīgs var būt fakts, ka vecāki un literatūras skolotāja par tavu iniciatīvu grāmatas lasīšanā būs iepriecināti. Daži ieteikumi grāmatas izvēlē, ko esmu lasījis es vai slavējusi mana māsa Lība: Džefa Kinnija “Grega dienasgrāmatas” (tās ir patiešām jautras!), Astridas Lindgrēnes “Meistardetektīvs Blumkvists”, Annas Volcas “Eva, Niks un es”, Martina Vīdmarka un Helēnas Villisas grāmatu sērija “Lases un Majas detektīvaģentūra”, R. Dž. Palasio “Brīnums”, Dž. D. Selindžera “Uz kraujas rudzu laukā”, Agatas Kristi “Austrumu ekspresis”.
6. Internetā pavadi laiku saturīgi. Ir skaidrs, ka vecāki dusmojas, ja bērns katru dienu vairākas stundas pavada internetā. Es iesaku šo laiku, ko pavadām internetā izmantot lietderīgi – būsi ieguvējs gan pats, gan vecāki to novērtēs! Piemēram, izmantojot internetu, iemācies ko jaunu. Es, piemēram, mācos valodas, izmantojot aplikāciju “Duolingo”. Tāpat ar YouTube palīdzību iemācījos salikt kubiku rubiku. Māsa mācās zīmēt, izmantojot YouTube atrodamos video padomus: ievadi atslēgas vārdus “tips for drawing” vai “Bob Ross”. Bobs Ross ir pasaulē zināms mākslas skolotājs, viņam savulaik televīzijā ir bijis raidījums, kurā māca zīmēt un gleznot. Vēl māsa šobrīd izmēģina dažādus grimus Helovīnam.
7. Pilnveido savas ēst gatavošanas prasmes. Ja neesi liels ēst gatavotājs, sāc ar recepšu pētīšanu – šim mērķim lieliski noderēs Rimi mājaslapa, kur ir dažādas vienkāršas receptes. Mācies, apgūsti jaunas receptes un iepriecini vecākus, sagaidot no darba ar siltām vakariņām!
Autors: Rimi
17.10.2019.
Skolēnu brīvdienas –vasaras ēdienkartes un aktīvās atpūtas baudīšanas laiks
Iestājoties skolēnu vasaras brīvlaikam, daudz pastiprinātāku uzmanību vēršam uz skolēnu saturīgu un veselīgu brīvā laika pavadīšanu. Vasara ir lielisks laiks, lai ne tikai atpūstos no dažādiem kontroldarbiem, mājasdarbiem un agras celšanās, bet arī baudītu sauli, uzņemtu dabīgos vitamīnus un piedalītos aktivitātēs kā brīvā dabā, tā arī mājas apstākļos. “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule sniedz vērtīgus ieteikumus, lai vasaras brīvlaiks būtu gan priecīgi, gan veselīgi pavadīts.
“Ikvienam no mums – kā pieaugušajiem, tā bērniem – laiku pa laikam ir nepieciešams ilgāks atpūtas periods, un tam noteikti ir piemērots vasaras brīvlaiks. Lai atpūta nenozīmētu tikai spēlēšanos virtuālajā pasaulē un neveselīgu našķu ēšanu, siltos vasaras mēnešus ieteicams pavadīt brīvā dabā, lai piedalītos fiziskās aktivitātēs un smeltos svaigu gaisu imunitātes stiprināšanai, ķertu D vitamīnu un uzkrātu saules enerģiju. Nedrīkstam aizmirst par veselīgu ēšanu – vasara ir īstais laiks, kad uzturā iekļaut svaigus augļus un dārzeņus, kas būs ne tikai garšīgi, bet arī uzturvielām un vitamīniem bagāti un nāks par labu mūsu ķermenim,” stāsta Ieva Zvagule.
Vasaras ēdienkarte
Diemžēl mūsu veselībai brīvdienu nav, tādēļ ne mazāk svarīgi ir parūpēties, lai bērns arī vasarā piekoptu veselīgu dzīvesveidu. Farmaceite norāda, ka jāierobežo neveselīgu našķu patēriņš, jākoncentrējas uz veselīga un bagātinoša uztura lietošanu. “Šajā laikā jāuzņem pēc iespējas vairāk svaigu augļu, dārzeņu, ogu un zaļumu, īpaši Latvijā audzētu. Turklāt, izmantojot vasaras ēdienkartes labumus, mēs ne tikai iegūsim dabīgos un mums tik ļoti nepieciešamos vitamīnus, bet arī sagatavosimies ziemai. Ne velti mēdz teikt – taisi ragavas vasarā, bet ratus – ziemā. Tas nozīmē, ka vasaras laikā iegūtie vitamīni palīdzēs stiprināt imunitāti, izturēt bargās ziemas un izvairīties no dažādām slimībām. Vasaras ogu, augļu, dārzeņu un zaļumu vākšana var kalpot arī kā lielisks laika pavadīšanas veids kopā ar bērniem – pašu lasītie labumi šķitīs daudz garšīgāki,” skaidro “Euroaptiekas” farmaceite.
Aktīvā atpūta
Vecākiem būtiski ir apsvērt to, kā bērns pēc iespējas vairāk laika var pavadīt ārā. Svaigs gaiss nāks par labu gan fiziskās, gan garīgās veselības saglabāšanā, turklāt, jo vairāk bērns uzturēsies svaigā gaisā, jo vairāk stiprināsies viņa imūnsistēma. Veidi, kā pavadīt laiku brīvā dabā, ir dažādi – garas pastaigas, atpūta lauku mājās vai pie jūras, peldēšanās, riteņbraukšana, dažādas spēles u.c. Izvēles iespējas ir daudz, jāatrod tikai tas, kas gan bērnam, gan vecākiem ies pie sirds. Ja vairāk laika tomēr sanāk pavadīt iekštelpās nevis brīvā dabā, nevar aizmirst arī par regulāru telpu vēdināšanu.
Bērna veselība un pašsajūta novērtēs ne tikai fiziskās aktivitātes, bet arī pilnvērtīgu miegu, ko nereti skolas aktīvās slodzes dēļ neizdodas realizēt. Gan sports, gan kvalitatīvs miegs palīdzēs atbrīvoties no skolā uzkrātā stresa un pozitīvi ietekmēs veselību kopumā.
Drošība pirmajā vietā!
Statistikas dati rāda, ka tieši vasarā, kad bērniem ir daudz brīva laika, pieaug negadījumu un traumu skaits. “Arī vasaras sākums ir laiks, kad ar bērnu aprunāties par viņa drošību.Nobrāzti ceļi vai lapsenes kodums vēl ir nieks, jo nereti bērni iekļūst daudz bīstamākās situācijās gan brīvā dabā un pie ūdens, gan pilsētvidē. Vecākiem jāņem vērā, ka bērnus ārā noteikti nevar atstāt bez uzraudzības, jo drošības riski vasarā tikai palielinās – vieglprātīga uzvedība pie ūdens un pat slīkšana, pārkaršana saulē, alerģiskas reakcijas un citas sadzīviska rakstura traumas. Tāpat jāatceras par piemērota apģērba izvēli –nevar aizmirst par cepuri, saulesbrillēm un apģērbu, kas nav nedz pārāk biezs, nedz pārāk plāns, turklāt bērns noteikti labāk jutīsies, nēsājot kokvilnas, ne sintētisku apģērbu. Lai pasargātu bērnu no saules apdegumiem, noteikti jālieto aizsargkrēms,” iesaka farmaceite Ieva Zvagule.
Autors: Euroaptieka 01.06.2018
Skolēniem pavasara brīvlaiks – kā apvienot patīkamo ar lietderīgo?
Šonedēļ visā Latvijā skolēni ir devušies pavasara brīvdienās, kas ir lielisks laiks, lai ne tikai atpūstos no kontroldarbiem, mājasdarbiem un agras celšanās, bet arī stiprinātu imunitāti un piedalītos aktivitātēs kā brīvā dabā, tā arī mājas apstākļos. “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule sniedz vērtīgus ieteikumus, lai pavasara brīvlaiks būtu gan priecīgi, gan veselīgi pavadīts.
“Ikvienam no mums – kā pieaugušajiem, tā bērniem – laiku pa laikam ir nepieciešams ilgāks atpūtas periods, un tam noteikti ir piemērots skolēnu brīvlaiks. Lai atpūta nenozīmētu tikai spēlēšanos virtuālajā pasaulē un neveselīgu našķu ēšanu, brīvdienas ieteicams pavadīt svaigā gaisā – dodoties uz lauku mājām vai izbaudot pēdējos ziemas priekus. Tāpat jārūpējas par bērnu imunitātes stiprināšanu – tā gadalaiku maiņas periodā ir ārkārtīgi svarīga,” stāsta Ieva Zvagule.
Aktīvā atpūta
Vecākiem noteikti būtu vērts apsvērt to, kā bērnam pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārā. Svaigs gaiss nāks par labu gan fiziskās, gan garīgās veselības saglabāšanā, turklāt, jo vairāk bērns uzturēsies svaigā gaisā, jo vairāk stiprināsies viņa imūnsistēma. Veidi, kā pavadīt laiku brīvā dabā, ir dažādi – garas pastaigas, atpūta lauku mājās, arī pēdējo ziemas prieku baudīšana – slidošana, kalnu un distanču slēpošana. Vecākiem jāņem vērā, ka bērnus ārā noteikti nevar atstāt bez uzraudzības, jo joprojām pastāv vairāki riski – trausls ledus, slidenes ietves un traumas, kas var rasties aktīvās atpūtas laikā. Tāpat jāatceras par piemērota apģērba izvēli – iestājoties siltākam laikam, nevar aizmirst par cepures, cimdu un šalles nēsāšanu, kā arī piemērotas jakas un apavu izvēli.
Brīvlaiks mājās
Ja tomēr bērns atpūtu baudīs mājas apstākļos, noteikti nevajadzētu visu dienu pavadīt pie datora, televizora un mobilajām ierīcēm. “Atpūta mājās nenozīmē tikai spēlēšanos virtuālajā pasaulē, turklāt būtiski ir nelietot elektroniskās ierīces pirms miega, jo tās pasliktina miega kvalitāti. Virtuālās pasaules izzināšanas vietā bērnam ieteicams rotaļāties kopā ar vecākiem, brāli vai māsu un draugiem, likt puzles, lasīt grāmatas un palīdzēt vecākiem mājas darbos. Nevar aizmirst arī par regulāru telpu vēdināšanu – ja nevar laiku pavadīt brīvā dabā, svaigs gaiss istabā noteikti nāks par labu,” iesaka farmaceite.
Veselīgs dzīvesveids arī brīvdienās
Diemžēl mūsu veselībai brīvdienu nav, tādēļ ne mazāk svarīgi ir parūpēties, lai bērns arī brīvlaikā piekoptu veselīgu dzīvesveidu. Jāierobežo neveselīgu našķu patēriņš, jākoncentrējas uz veselīga un bagātinoša uztura lietošanu – svaigiem augļiem un dārzeņiem, olbaltumvielu saturošiem produktiem un pilngraudu produktiem. Ja vecāki brīvājās dienās nevarēs piedalīties bērna ēdiena pagatavošanā, ir vērts bērna ēdienkarti pārrunāt un sastādīt iepriekš, tādā veidā izvairoties no pārmērīgas saldumu, čipsu un gāzēto dzērienu lietošanas.
Bērnam par labu nāks arī fiziskās aktivitātes un pilnvērtīgs miegs, ko nereti darba dienās neizdodas realizēt. Gan sports, gan kvalitatīvs miegs palīdzēs atbrīvoties no skolā uzkrātā stresa un pozitīvi ietekmēs veselību kopumā.
Imunitātes stiprinātāji – vitamīni
Skolēnu brīvlaiks ir lielisks brīdis, kad rūpēties par papildu vitamīnu uzņemšanu un pievērstu tam pastiprinātu uzmanību. Vitamīnu lietošana ir ļoti svarīga gadalaiku maiņas periodā – tādā veidā bērns var izvairīties no nevēlamām saslimšanām un vīrusiem. “Ikviena bērna uzturā noteikti vajadzētu iekļaut omega 3 taukskābes, ko lielā daudzumā satur zivju eļļa – augošiem bērniem vērtīgās taukskābes palīdzēs koncentrēties un attīstīt kognitīvās spējas, kā arī tās piedalās organisma vielmaiņas procesos un stiprina imunitāti. Ieteicams lietot arī B grupas vitamīnus. Tie stiprina nervu sistēmu, uzlabo garastāvokli un atmiņu, veicina organisma fiziskās un garīgās darba spējas, kā arī rūpējas par saldu miegu. Nevaram aizmirst arī par A, C un D grupas vitamīniem, kā arī selēna un cinka lietošanu – tie ir ļoti noderīgi vesela organisma saglabāšanā un veicina normālu imūnsistēmas darbību,” skaidro Ieva Zvagule. Par vitamīnu izvēli ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kurš ieteiks bērna vecumam atbilstošāko.
Autors: Euroaptieka 12.03.2018
Skolēni jaunajā mācību gadā apņemas ēst veselīgi un rūpēties par dabu!
Trešdaļa no aptaujātajiem skolēniem jaunajā mācību gadā apņemas ēst veselīgi, domāt zaļi un rūpēties par dabu, liecina modes un izklaides centra Rīga Plaza veiktā aptauja. 29% skolēnu plāno pārsteigt skolu domājot zaļi un ēdot veselīgi, savukārt piektdaļa jeb 20% aptaujāto zinātkāro skolēnu apņemas labi mācīties un jaunajā mācību pelnīt augstākas atzīmes par 5. Par vienu no labākajiem izgudrojumiem skolēni atzīst Apple AirPods austiņas, tāpēc modes un izklaides centrs Rīga Plaza sniedz iespēju tās laimēt.
Ja pieaugušie uzskata, ka septembris simbolizē mācību sākšanos, tad 33% skolēnu skolas sākums nozīmē došanos uz veikaliem iepirkties, savukārt 32% tā ir priecīga satikšanās ar skolas draugiem, lai pārrunātu vasarā piedzīvoto un uzzināto. Ņemot vērā, ka pirms kārtējā 9 mēnešu zinību iegūšanas posma skolēniem ir svarīgi iegādāties stilīgas un aktuālas preces, gandrīz puse no aptaujātajiem skolēniem jeb 45% atzina, ka vislabprātāk iepērkas kopā ar vecākiem! Jaunieši atzīst, ka ārējam izskatam ir liela nozīme vienaudžu vidū, to apliecina iegūtie rezultāti – vairāk kā puse zinātkāro (57%) vēlas izcelties klases biedru vidū ar ārējo izskatu, tāpēc pirms skolas sākuma labprāt iegādājas jaunu apģērbu.
Tā kā skolēniem ir svarīgi iepirkties pirms mācību gada sākuma, modes un izklaides centrs Rīga Plaza vēlas prieku radīt vēl lielāku, tāpēc no 2019. gada 11. augusta līdz 9. septembrim norisinās loterija, kuras balvu fonds sastāv no vērtīgām un noderīgām dāvanām: 20 Apple AirPods austiņām un 10 XIAOMI elektroskūteriem. Loterijā var piedalīties ikviens, kurš iepirksies modes un izklaides centrā Rīga Plaza vismaz 50 eiro vērtībā. Jāņem vērā, ka pirkuma summa nevar būt summēta. Ar loterijas noteikumiem var iepazīties šeit.
Modes un izklaides centrs Rīga Plaza aptaujāja skolēnus vecumā no 8 līdz 16 gadiem, lai uzzinātu, kā viņi plāno pārsteigt skolu, ko viņiem nozīmē mācību gada sākums, kā arī par iepirkšanās paradumiem, kas ir saistīti ar skolas gada sākšanos. Aptaujā piedalījās 334 respondenti.
Autors: Rīga Plaza
01.09.2019.
Skolas sola horoskops – 1. septembris: nebūs garlaicīgi, bet neuzņemies pārāk daudz
Skolas pirmā diena būs piesātināta. Kā gan savādāk. Draugi būs priecīgi par tevi, kā arī tu par draugiem, kuri vasaras laikā būs kļuvuši mazliet vairāk pieauguši un nobrieduši. Saņemsi piedāvājumus klasē uzņemties dažādus sabiedriskos pienākumus. Taču neuzņemies par daudz, pēc skolas mācībām ir arī jāatpūšas un jāvelta laiks kādam hobijam.
* Auns. Iespējams, ar kādu no draugiem var rastiem konflikts, kad “jāsadala” kāda lieta. Labāk nebūt skopam un piekāpties. Šis nelielais šīsdienas upuris pēc kāda laiciņa bagātīgi atmaksāsies.
* Vērsis. Diena ideāli ir piemērota kolektīviem projektiem un jauniem sākumiem. Vari draugiem piedāvāt kādu jaunu aizraujošu pasākumu. Jūs darbosieties kā viena komanda un nonāksiet pie panākumiem.
* Dvīņi. Šodien svarīgi dalīties ar saviem skolas biedriem savās domās un sajūtās. Nekautrējies un pasaki visiem to, ko domā.
* Vēzis. Šajā periodā strādāsi ar papildus enerģiju un ar entuziasmu uzņemsies dažādus jaunus pienākumus. Skolotāji būs ar tevi apmierināti un noteikti dāsni apbalvos.
* Lauva. Ir labs brīdis, lai izanalizētu apkārtējo situāciju, kas izveidojusies dzīvē. Kā arī, lai labi padomātu par nākotni. Šodien būtu labi pasapņot par dažu gadu tālu nākotni, un arī par to, kā šos mērķus sasniegt.
* Jaunava. Iespējamas grūtības naudas ziņā. Pēc padoma būs jāgriežas pie vecākiem. Saņemsi padomus, kā labot to radušos situāciju. Varbūt saņemsi arī kādu nedēļas kabatas naudas palielinājumu.
* Svari. Būs prieks par draugiem, un attiecības ar viņiem būs pozitīva pilnas. Būsi pilns ar pozitīvu enerģiju, un šis pozitīvais lādiņš pielips arī taviem draugiem.
* Skorpions. Pamodīsies atsaucība un altruisms. Tev patiks darīt apkārtējiem labu. Neatsakies no tā šodien! Tava iejūtība tiks labi atalgota.
* Strēlnieks. Iespējams, ka skolotāji “piekasīsies” visur, un tas tevi darīs nervozu. Centies atturēties no skandāliem, kā zināms – no tiem būs atkarīga tavs liktenis kādu laiku uz priekšu.
* Mežāzis. Centies pēc skolas nekur neklīst, ej uzreiz mājās. Šodien tava enerģija būs pazeminātā līmenī. Atslābinies un atpūties.
* Ūdensvīrs. Būs grūti ar vēsu galvu novērtēt savas iespējas. Reāli plāno savu darba grafiku un neuzņemies daudz sabiedriskos pienākumus. Kā saka, centīsies “nokost lielāku gabalu, nekā vari norīt”.
* Zivis. Diena šķiet būs piesātināta ar dažādiem notikumiem. Zvaigznes savedīs kopā ar daudziem citiem skolas biedriem. Ar kuriem saskarsme būs pozitīva un enerģijas pilna. Šodien par garlaicību sūdzēties nevajadzēs.
Skolas ikdiena.
Šoreiz būšu neredzamais novērotājs, kas jūs apgaismos manā vidusskolnieces ikdienā piredzēto. 1.Situācija nr1. Trešdiena. Literatūra. Ir naivi teikt, ka klases kolektīvs var būt saliedēts vai draudzīgs, jo tajā vienmēr valda iekšēja anarhija. Stundā notiek disukusija un ir jāoilda uzdevumi lapā. Bobijs ir klasiskais malā sēdētājs un atstumtais, protams, viņš sēž viens. Ja viņš pateiks šajā diskusijā kaut vārdiņu visticamāk realizēsies 3 scenāriji – viņu ignorēs un "gudrie" turpinās strīdēties, ja šodien jutīsies ieinteresēti – par viņa ideju pasmiesies vai visas grupa sazvērēsies pret viņu un apgāzīs viņa uzskatu – "A tu vispār aiztaisi muti" vai "Tev neviens nejautāja" situācija. Ja viņš mācēs savu viedokli pamatot (ko viņš savas kautrības dēļ noteikti nedarīs), tad pastāv iespēja, ka kāds pateiks, ka ir ok, iespējams, pierakstīs domu un turpinās citu diskusiju. 2.Situācija nr1. cits galds klasē 3 cacas, kuras brīvajā laikā iet uz modeļu skolu, skūpstās kino pēdējās rindās un viena otrai lako nagus, jautri saķiķinās. Viņas, protams, neko nesaprot tāpat kā viņuprāt visi. Satiekoties meitenes viena otru apskauj sabučo uz lūpām un nosauc par pūkainīti vai ko citu tikpat jocīgu. Viena otru cenšas uzmundrināt un sauc pašas sevi par muļķītēm un blondīnēm. Apspriež šodien apēsto kūku daudzumu un apņemas vairs neēst tādas lietas savas "riepas" dēļ. 3.situācija nr1, tas pats galds tauta, kura grib kaut ko darīt. Neviens cits neko nedara, viņi nav stāvā sajūsmā par uzdevumu, bet apzinās, ka atzīme ir jānopelna.Šiem cilvēkiem pietiek prāta ar visu tikt galā, tomēr savaldīt un vest pie prāta pārējos viņi nespēj. 4.situācija nr1 Gudrīši ir pilnībā iegrimuši uzdevumā un ar asām kustībām steidzīgi aizpilda uzdevuma lapu. Diskusijās iesaistās nedaudz, vairāk uzņemas rakstīšanas darbus vai saka "jā", kad tas ir izdevīgi. Liekas, ka viņi šo procesu izbauda. 5.situācija nr1. Liela daļa skolēnu vai nu sapņo par mājām, klausās mūziku zem matiem nomaskētajās mp3 austiņās, pilda citus mājasdarbus vai vienkārši nav tik gudri, inteliģenti un apdāvināti, lai veiktu šo uzdevumu. 6.situācija nr1. Skolotāja sēž pie sava datora un smaidīgi klikšķina www.eklase.lv atzīmes, kavējumus un mājasdarbus, viņasprāt, šodienas klases darbs ir izdevies lieliski – visi kaut ko dara un rakstāmgalds lēnām nokraujas ar uzdevumu lapām. 😎
Skolas aicinātas iesaistīties: Ar steigu jāmaina skolēnu paciņu saturs!
Cukurs un milti, nevis augļi un dārzeņi ir pamats, kas veido lielu daļu skolu sarūpēto paciņu skolēniem attālinātās mācīšanās laikā. Lai situāciju mainītu, vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” kopā ar uztura speciālistiem analizē skolēnu paciņu saturu un izstrādā citus – uzturvielām bagātākus – risinājumus. Skolas aicinātas iesaistīties!
Vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” ir saņēmusi vecāku sūdzības un izteiktās bažas par produktu pakām, ko skolas pusdienu vietā nodrošina attālinātās mācīšanās laikā. Ja tiek tērēta nauda ar mērķi atbalstīt ģimenes, tad to varētu darīt prātīgāk, – tā organizācijai teic vecāki. “Šobrīd, kad daudzu skolēnu dzīvesveids kļuvis mazkustīgs esošās situācijas dēļ, jo īpaši būtu jādomā par bērnu uzturu. Paciņām vajadzētu būt tādām, kas vecākiem palīdz nodrošināt sabalansētu uzturu, taču realitāte ir satraucoša,” saka vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
“Jau pavasarī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē “Mammamuntetiem.lv” norādīja, cik būtiski ir pievērst uzmanību skolēnu paciņu saturam. Tobrīd no atsevišķiem politiķiem saņēmām norādi, ka esam nepateicīgi. Tas bija pandēmijas sākums, kad daudzas lietas notika steigā, taču tagad bija laiks – visa vasara – gatavoties un paciņu saturu uzlabot. Nedrīkst spēlēties ar bērnu šā brīža un nākotnes veselību!”
Produktu paku analīzē un alternatīvu izstrādē iesaistījušās trīs uztura speciālistes: Olga Ļubina, Guna Bīlande un Ksenija Andrijanova. Speciālistes ir nepatīkami pārsteigtas par situāciju, kad daudziem bērniem Latvijā pusdienu vietā tiek piedāvāti produkti, kas ir ar nabadzīgu šķiedrvielu saturu, turpretī pārbagāti ar cukuru un sāli. “Ir svarīgi, lai bērnu uzturā būtu vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas, kas palīdzētu nodrošināt veselību ilgtermiņā, bet to nemanu vairumā pārtikas paku, ko nodrošina izglītības iestādes,” vērtē Guna Bīlande.
Piektā daļa pusaudžu Latvijā cieš no liekā svara
“Šo paciņu mērķis ir aizvietot siltās pusdienas skolēniem no 7. līdz 12. klasei, kuri Covid-19 ierobežojumu dēļ ir spiesti mācīties attālināti. Taču daudzu paciņu saturs pārsteidz. Reti kurā var atrast ābolus vai īstos kartupeļus un burkānus! Ņemot vērā, ka Latvijā jau piektā daļa pusaudžu cieš no liekā svara vai aptaukošanās, piedāvāt šādas pusdienu paciņas nozīmē provocēt šīs problēmas attīstību vēl vairāk,” sašutumu pauž sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Ar Olgu Ļubinu vienisprātis ir uztura speciāliste Guna Bīlande: “Izskatot pārtikas paku saturu, ir diezgan baisa sajūta, jo pamatā ir redzams, ka bērnu ēdināšanai tiek piedāvāti produkti, kas satur daudz ātro ogļhidrātu, sāli un cukuru, – saldās brokastu pārslas, saldinātas brokastu putras, makaroni, pankūku maisījumi, sulas, saldinātie jogurti, batoniņi, gaļas konservi… “Melnajā sarakstā” iekļauju arī zupas burciņās – tās ir sāls bombas!” Speciāliste skaidro, ka tieši ātrie ogļhidrāti, cukurs un sāls ir aptaukošanos veicinošie faktori, ko šobrīd papildina samazināta fiziskā aktivitāte. “Aptaukošanās tendences* Latvijā – it īpaši bērnu un pusaudžu vidū – ir biedējošas un nedrīkst palikt bez ievērības!” uzskata Guna Bīlande.
Uztura speciāliste: mūsu bērnus drīzāk nobeigs aptaukošanās, nevis Covid-19
“Ņemot vērā aptaukošanās globālās pandēmijas mērogus, mūsu bērnus visdrīzāk piebeigs liekais svars, nevis Covid-19,” savos izteikumos par esošo situāciju ar skolu produktu pakām bērniem tieša ir uztura speciāliste Guna Bīlande. “Tas uzturs, ko mēs bērniem mācām un rādām šodien, ir tas, ko viņi apgūs un izvēlēsies nākotnē. Ja bērns tagad tiek radināts uzturā lietot lētākos pieejamos makaronus un tautā tā sauktās “tušonkas”, tad cik veselu sabiedrību mēs sagaidām nākotnē?” retoriski vaicā Guna Bīlande.
Uztura speciāliste Olga Ļubina norāda: “Ja pusdienas tiktu dotas skolā, tajās nedrīkstētu pasniegt kartupeļu biezeni, kas gatavots no kartupeļu sausā maisījuma. Tad kāpēc tiek uzskatīts, ka šādus produktus vajadzētu ēst mājās?” Viņa ir kritiska arī pret saldinātajiem produktiem: “Saldās brokastu pārslas, ko esmu redzējusi paciņu bildēs, uz vienu porciju satur vismaz divas tējkarotes cukura. Viena glāze jogurta ar piedevām satur aptuveni trīs līdz piecas tējkarotes cukura, kas praktiski ir maksimāli atļautā pievienotā cukura dienas deva.” Uztura speciālistes ir neizpratnē, kāpēc ir izvēlēti produkti ar šādu sastāvu.
Uztura speciālistes iesaka
Viņas slavē tās skolas, kas paciņās bērniem ieliek pilngraudu auzu pārslas, griķus, Latvijas ābolus un burkānus, žāvēto riekstu un augļu maisījumus un citus vispārzināmus veselīgus produktus. “Ierosinājums būtu pārskatīt pusdienu paciņu saturu un ieviest tajās produktus ar augstāko bioloģisko vērtību, piemēram, pilngraudu auzu pārslas, griķus, miežus, brūnos rīsus vai makaronus no cieto kviešu šķirnēm vai īstus kartupeļus. No olbaltumvielas saturošiem produktiem dot priekšroku pupiņām, zirņiem, lēcām, un iespēju robežās būtu labi šo pusdienu paciņu bagātināt ar sieru vai biezpienu un pienu, kas būtu ražots Latvijā, tādējādi vienlaikus atbalstot arī vietējos ražotājus un saimniekus. Saldajā varētu pievienot augļus, piemēram, ābolus, bumbierus vai arī citrusaugļus,” iesaka Olga Ļubina.
Kā var iesaistīties skolas un ēdinātāji
Uztura speciālistes izsaka pārliecību: lai gan budžets dažādās pašvaldībās bērnu ēdināšanai ir atšķirīgs, uzskatām, ka šīs pakas var piepildīt ar vērtīgāku saturu. Tāpēc tuvākajās dienās speciālistes gatavos piedāvājumus skolas uztura paku saturam, ko vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” nodos atbildīgajām ministrijām, aicinot problēmu risināt valstiskā līmenī. Tāpat vecāku organizācija aicina skolas un ēdinātājus, kas vēlas mainīt produktu pakas, iesaistīties – to var darīt, pašiem vēlreiz izvērtējot piedāvāto produktu paku vai arī sazinoties ar “Mammamuntetiem.lv” (e-pasts: HYPERLINK “mailto:fonds@mammamuntetiem.lv”fonds@mammamuntetiem.lv), lai saņemtu uztura speciālistu izstrādātos piedāvājumus.
* Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kas publicēts 2018. gada februārī, ir norādīts, ka pasaules iedzīvotāju aptaukošanās kopš 1975. gada ir trīskāršojusies un pašlaik lielākā daļa šādu cilvēku dzīvo valstīs, kurās liekais svars izraisa vairāk nāves gadījumu nekā nepietiekams svars. Vēl satraucošāks ir fakts, ka pasaulē ir nu jau vairāk nekā 340 miljoni bērnu un pusaudžu vecumā no 5 līdz 19 gadiem, kuriem ir liekais svars vai pat aptaukošanās. [1; 2] PVO uzsver būtisku faktu – aptaukošanās ir novēršama.
Izmantotā literatūra
HYPERLINK “”1. OECD. Obesity Update. 2017. Pieejams: HYPERLINK “http://www.oecd.org/els/health-systems/Obesity-Update-2017.pdf” \n _blankwww.oecd.org/els/health-systems/Obesity-Update-2017.pdf.
2. Obesity and Overweight Fact Sheet. 2018. February 2018. Pieejams: http://www.who.int/news-room/factsheets/detail/obesity-and-overweight.
Skola tuvojas! Kas jāņem vērā vecākiem?
Topošajiem pirmklasniekiem skolas sākums ir ļoti gaidīts un priecīgs notikums, kam nereti gatavojas jau krietnu laiku iepriekš. Kas jāņem vērā topošo skolēnu vecākiem, lai par īstiem svētkiem izvērstos ne tikai pirmais septembris, bet arī viss skolas laiks? Padomus, kā labāk gatavoties skolas gaitu uzsākšanai, par ko runāt, un par ko nerunāt ar jauno skolēnu, stāsta Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte.
“Lai ko mēs savā dzīvē un ikdienā jaunu vēlētos ieviest, tas ir jādara ar pozitīvām emocijām. Tas attiecas arī uz mācību gaitu uzsākšanu,” tā par pozitīvu gatavošanos skolas sākumam saka psiholoģe, Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte. Psiholoģe dod padomus, kā vislabāk sagatavot bērnu skolas gaitu uzsākšanai, neradot negatīvas emocijas.
Runāt par skolas tuvošanos, bet ne par daudz
Vecākiem ir jābūt empātiskiem pret bērnu, jo jāapzinās, ka pirmklasnieks spers pirmos soļus viņam pilnīgi svešā pasaulē. Tas nozīmē, ka atlikušajās nedēļās līdz skolai nevajadzētu kaut kā īpaši un pārspīlēti uzsvērt skolas tuvošanos, jo tiem bērniem, kuri pēc emocionālā tipa ir jūtīgāki, nemitīga skolas pieminēšana var radīt lieku un nevajadzīgu stresu. Tas, ko noteikti var darīt jau laikus – iegādāties svētku tērpu un skolai nepieciešamās lietas, lai bērnam būtu sajūta, ka viņš patiešām ir gatavs skolai. Daudzās ģimenēs lietas skolai pērk pēdējā brīdī vai pat tad, kad skola jau ir sākusies. Protams, tā var darīt, taču jūtīgie bērni var kļūt satraukti un bažīgi par to, vai viņiem vispār nepieciešamais tiks nopirkts. Un bērniem nekādā gadījumā nav jādzird, cik daudz viņu skolas gaitu uzsākšana izmaksā vecākiem. Taču jauki, ja bērns var piedalīties iepirkšanās procesā.
Plānot 1. septembri kā svētkus
Pozitīvas gatavošanās procesam noteikti pieder 1. septembra plānošana – ko ģimene darīs pēc tam, kad skolā būs beigusies svinīgā daļa. Varbūt visi kopā dosimies spēlēt boulingu, varbūt aizbrauksim līdz kādai pastaigu vietai. Tās var būt nelielas svinības iemīļotā kafejnīcā. Svētku sajūtu radīs īpašas vakariņas un svētku kūka mājās.
Ja ģimenē jau ir vecāks skolēns
Skolas sākuma svinēšana atsevišķos gadījumos var būtsarežģītāka tajās ģimenēs, kurās jau ir skolēns, kurš piedzīvojis kādas negatīvas emocijas saistībā ar skolu. Viņš vai viņa var sākt jaunāko bērnu biedēt – redzēs, redzēs, kā tev skolā ies! Šādā gadījumā vecākiem vajadzētu draudzīgi aprunāties ar vecāko bērnu, izzināt, kas viņu satrauc un kas ir iemesls šādām runām. Iespējams, mēs, pieaugušie, esam pieļāvuši kādu kļūdu, ko iespējams labot, vēstot, ka mēs savus bērnus mīlam neatkarīgi no tā, kā viņiem iet skolā un kādas ir sekmes. Taču, ja vecākajiem bērniem skolā ir gājis interesanti, tas noteikti topošajam pirmklasniekam radīs papildus motivāciju un vēlēšanos uz skolu doties.
Nesteidzam vasarā apgūt mācību vielu!
Kļūda, ko dažkārt pieļauj vecāki – pēdējās vasaras nedēļās pirms skolas steidz bērnam mācīt dažādas lietas – rakstīšanu, rēķināšanu un citas prasmes, kas, pieaugušoprāt, pirmklasniekam noteikti skolā būs nepieciešamas vai, runājot par lielākiem bērniem, iepriekšējā mācību gadā nav apgūtas pietiekami. Ja vecāki jūtas trauksmaini par to, ka nav aizpildīti kādi robi bērna zināšanās, arī bērnā var radīt uztraukumu un mazvērtības sajūtu – vai es tiešām esmu gana labs, lai ietu skolā. Ko par mani teiks un domās skolotāja. Rezultātā bērns uz skolu dosies ar bailēm. Ja ģimenē ikdienā jau ir ierasts, ka kopā palasa kādu grāmatu, pazīmē, parēķina prieka un rotaļu dēļ, to, protams, var darīt. Galvenais – nedrīkst izvirzīt mērķi – gatavojamies skolai.
Skola ne vienmēr būs prieks un izklaide
Protams, apmeklējot skolu, iestājas rutīna, kādā brīdī rodas nogurums, ir jāpieliek pūles, lai kaut ko iemācītos, izpildītu uzdoto. Varbūt kādā reizē attiecības ar skolas biedriem vai skolotājiem var nebūt tik gludas kā gribētos, taču biedēt topošo skolēnu un mēģināt brīdināt par iespējamām grūtībām ir lieki. Ja grūtības radīsies, tad par tām runās un risinās.
Vai skola ir darbs?
Dažkārt vecāki bērniem stāsta, ka došanās uz skolu ir viņu darbs. “Vecākiem tā teikt nevajadzētu, jo pieaugušajiem par darbu maksā, skolēniem par mācīšanos nemaksā. Tā vietā jācenšas radīt bērnos apziņa, ka mācīšanās ir loģisks ikviena cilvēka izaugsmes process, mācīšanās ir augoša cilvēka dabiska, intelektuāla vajadzība, kas tiek apmierināta atbilstoši vecumposmam un ideālā variantā turpinās visu dzīvi,” skaidro Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte.
Kam pievērst uzmanību, kad sāksies skola?
Kad skola ir sākusies, un pamazām, pamazām iestājas ikdienas kārtība, vecākiem jābūt vērīgiem un jāseko līdzi bērna emocionālajam noskaņojumam, jo ne visi bērni uzreiz mācēs izstāstīt par saviem pārdzīvojumiem, satraukumiem un bažām. Jāvēro, vai bērnam neparādās izmaiņas uzvedībā, miega režīmā, piemēram, neparādās murgi naktīs, enurēze, tiki. Uzmanība jāpievērš tam, vai bērns nesāk sūkāt pirkstus, grauzt nagus. Pirmajās skolas nedēļās kādas no šīm parādībām var būt normālas, taču tām trīs līdz četru nedēļu laikā vajadzētu pazust. Ja tā nenotiek, ir vērts aprunāties gan ar bērnu, gan skolotāju. Ar bērnu var runāt par to, ka šobrīd viss jaunais ir ne tikai atvasei, bet arī vecākiem un citiem bērniem. Pamazām kļūs vieglāk un mierīgāk. Vecāki var jautāt, kā viņi var palīdzēt bērnam justies labāk. Ja tomēr ar sarunām nav līdzēts, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, bērnu psihologu.
Padoms vecākiem!
Psiholoģes pieredzē ir gadījumi, kad bērni ļoti satraukti kļūst nevis tādēļ, ka skolā patiešām ir kādas problēmas, bet tādēļ, ka satraukti ir paši vecāki. Bērni patiešām labi jūt pieaugušo emocijas un pārnes tās uz sevi. Tādēļ jāatceras – jo mierīgāki būs vecāki, jo mierīgāki un nosvērtāki būs arī bērni. Tas nozīmē neradīt emocionāli negatīvu fonu par skolu un nerunāt sliktu par skolotājiem bērnu klātbūtnē. Tas, protams, nenozīmē problēmu ignorēšanu un nerisināšanu. Vienkārši tas jādara korektā veidā.
Vecākiem jāpārdomā, lai tā dienas daļa, kuru bērns nepavada skolā, dotu bērnam atpūtu. Svarīgi parūpēties par sabalansētu uzturu, iespēju fiziski izkustēties, parotaļāties un arī nedarīt neko. Svarīgi dienu saplānot tā, lai bērns vakarā ietu laicīgi gulēt. Turklāt bērnam būs vieglāk, ja noteikts gulētiešanas un celšanās laiks būs ne tikai skolas laikā, bet arī brīvdienās.
Citus padomus par bērnu audzināšanu, bērnu un ģimenes veselību, kā arī svētkiem var iegūt programmas Rimi Bērniem platformā www.rimiberniem.lv. Šeit pieredzē par uztura, veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, bērnu izglītību un kvalitatīvu izklaidi dalās septiņi eksperti – psiholoģe Iveta Aunīte, pediatre Sanita Mitenberga, fitnesa treneris Kārlis Birmanis, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča, pavārs Normunds Baranovskis, uztura speciāliste Olga Ļubina un skolnieks Klāvs Smildziņš. Bērniem un jauniešiem platformā ir iespēja iedvesmoties no dažādiem video padomiem, idejām un piemēriem.
Skola – stress. Kā ar to cīnīties?
Ir pagājis teju pirmais jaunā mācību gada mēnesis. Bērni lēnām aprod ar jauno vidi, draugiem un pārmaiņām. Vai tiešām viena mēneša laikā bērns ir 100% iejuties skolas solā, un tieši kādēļ omega-3 taukskābes ir tik nozīmīgas, lai mazinātu skolā radīto stresu, padomos dalās Medicīnas centra “ARS” pediatre Astrīda Dzirniece.
Pirmās lielās pārmaiņas
“Bērnam uzsākt skolas gaitas ir lielas pārmaiņas dzīvē, pie kurām nav iespējams pierast viena mēneša laikā. Tā ir liela ne tikai emocionāla un psiholoģiska slodze, bet arī slodze imunitātei. Šo pirmo skolas mēnešu laikā bērni tikai aprod ar jauno vidi un “jaunajiem spēles noteikumiem”, ko piedāvā skola. Klases biedri, kas pirms mēneša vēl bija svešinieki, tagad jau ir iepazīti daudz labāk. Šīs pārmaiņas un nepieciešamība zibens tempā tām pielāgoties atstāj zināmu iespaidu uz bērna psihisko un garīgo veselību, reizēm arī spriedzi starp bērnu un vecākiem,” komentē Medicīnas centra “ARS” pediatre Astrīda Dzirniece.
Tieši septembra laikā vecāki tā pa īstam saprot, kas viņu bērniem padodas. Kuri mācību priekšmeti nesagādā grūtības, kā arī uz kuriem mācību priekšmetiem nekādi neizdodas koncentrēties. Šādos gadījumos ārste iesaka neķert kreņķi, bet padomāt kā vecāki var palīdzēt savai atvasei. Viens no veidiem – uztura bagātinātāji, kuri palīdz uzlabot bērnu smadzeņu darbību.
Kādēļ tieši omega-3?
“Omega-3 sastāv no DHS (dokozaheksaēnskābe), EPS (eikozapentaēnskābe) un ALS (alfalinolēnskābe) taukskābēm. Tās ir neaizvietojamās taukskābes – labie, vajadzīgie tauki, kas atrodas katras šūnas membrānā un savā ziņā ir šūnu būvmateriāls. Omega 3 taukskābes uzlabo gan smadzeņu darbību, gan acu veselību, stiprina imunitāti, veicina vielmaiņas procesus. Tās labvēlīgi ietekmē locītavu veselību, uzlabojot kaulu stiprumu un kaulu kolagēna sintēzi, palīdz uzturēt normālu svaru un mazina sirds un asinsvadu slimību risku. Visas šis lietas ir svarīgas ikvienam bērnam, bet vēl jo vairāk pirmklasniekam,” omegas-3 nozīmīgumu cilvēka organismam akcentē pediatre Dzirniece.
Omega-3 nozīmīgums bērniem
Vairāki pētījumi liecina, ka omega-3 taukskābes var uzlabot bērnu smadzeņu darbību un garastāvokli. Ikviens vecāks zina, ka tieši mājasdarbi ir visnemīlētākā skolnieka ikdienas sastāvdaļa. Omega-3 taukskābes it īpaši var uzlabot mācīšanās procesus, atmiņu un smadzeņu attīstību. Lai būtu spēks nākamajai skolas dienai, ir nepieciešams arī kārtīgi izgulēties, par laimi arī šo omega-3 taukskābes uzlabo.
Skola un tās radīties stresa kairinājumi visvairāk atpogaļojās tieši uz bērna imūnsistēmu. Jo lielāks bērnam ir stress, jo lielākas ir iespējas, ka bērns slimos daudz biežāk. Brīžos, kad imūnsistēma ir novājināta, vīrusi “burtiski metas virsū”, tieši tādēļ ir nepieciešams to stiprināt.
Bērniem omega-3 taukskābes ir īpaši svarīgas, jo tās piedalās smadzeņu un redzes attīstībā. Zinot, ka bērniem var sagādāt grūtības zivju eļļas garša, omega-3 ir iespējams uzņemt ar želejas zivtiņām. Zivtiņu veidā bērnam būs interesantāk ikdienā uzņemt nepieciešamās omega-3 taukskābes un vitamīnus, kā arī nodrošinātu regulāru to lietošanu. Maziem bērniem ieteicamā deva ir 300 mg EPS un DHS taukskābju dienā.
Pārmaiņas arī vecākiem
Pirmie skolas mēneši, īstenībā visi skolas gadi, ir stress un pārmaiņas arī pieaugušajiem. Vai bērns ir iejuties klasē, vai viņam ir draugi. Ieraugot skolotājas zvanu, prātā jau nāk pašas sliktākās domas. Tieši tādēļ arī pieaugušajiemieteicams rūpēties par savu imunitāti un ikdienā uzņemt omega-3 tauksskābes. Ārste norāda, ka pieaugušajiem ieteicams uzņemt vismaz 500 mg EPS un DHS taukskābes dienā, maksimālajai devai nepārsniedzot 3-5 g omega-3. Mencu aknu eļļai ir visaugstākā omega-3 taukskābju EPS un DHS koncentrācija, un tā ir finansiāli visizdevīgākais veids uztura bagātināšanai. Turklāt mencu aknu eļļā ir daudz dabiskā A un D vitamīna, kas ir tik ļoti svarīgs cilvēka organismam.
Omega-3 kapsulas ir viens no ērtākajiem lietošanas veidiem īpaši, ja nepatīk zivju vai zivju eļļas garša, taču ir jāpievērš uzmanība EPS un DHS taukskābju devai, lai tā sasniegtu nepieciešamo dienas devu. Lai omega-3 taukskābes labāk uzsūktos, to ieteicams lietot maltītes laikā.
Imunitātes un organisma veselības uzturēšanas pamatā ir svarīgs sabalansēts uzturs, veselīgs dzīvesveids, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem un emocionālā labklājība.
Šķiršanās pozitīvā puse
Vienmēr būs tas viens cilvēks. Tas cilvēks, kurš tavā sirdī paliks līdz pat pēdējam tavas elpas vilcienam. Tas cilvēks, pie kura uz visiem laikiem paliks gabaliņš tavas sirds. Tas viens cilvēks, kurš tevi ir izmainījis un ietekmējis tā, kā tu nekad nespēji pat iedomāties.
Un nav svarīgi, cik spēcīgi tu centies viņu aizmirst, un cik laika jau ir pagājis. Šis cilvēks vienmēr dzīvos tavā sirdī un elpos tavās plaušās. Tu nevari atbrīvoties no viņa rēga un ēnas. Tu nevari izvairīties no viņa klātbūtnes tavos sapņos.
Bet, vai tad tas nav burvīgi? Zināt, ka šis cilvēks tevi mīlēja. Ka par tevi rūpējās cilvēks, kurš tik ļoti tevi ietekmēja. Kurš tevi radīja. Kurš tevi mainīja. Kurš tev iemācīja to, ka tevi var mīlēt. Kurš parādīja, ka tu esi mīlestības cienīga.
Un, pat, ja šī cilvēka vairs nav blakus, pat, ja jūsu mīlestība neilga mūžīgi, tā vēl joprojām, atmiņu veidā, ir palikusi tevī. Tā mīlestība, kura mūžīgi dzīvos tevī. Tāpēc, ka viņš parādīja tev, ka esi brīnišķīga. Viņš parādīja, ka esi spējīga uz daudz ko. Viņa mīlestība iemācīja, ka tu esi pelnījusi būt laimīga ar vai bez viņa. Viņa mīlestība lika tev noprast, ka tu zini, kā mīlēt un kā būt mīlētai. Tāpēc nevajag viņa aiziešanu uztvert kā traģēdiju. Pārvērt viņa aiziešanu jaunā sākumā. Pārvērt viņa aiziešanu jaunā mīlestībā un brīnumos.
Neļauj sev pārstāt ticēt. Tu mīlēji. Tev bija liela un dzīvi mainoša mīlestība, kuru daudzi cilvēki vispār nav izjutuši. Tāpēc nevajag slēpties no savas dzīves. Neslēpies no cilvēkiem, kurus mīli. Nepārstāj censties dzīvot lielisku dzīvi. Un neuzdrošinies teikt „nē” jaunai mīlestībai.
Tu iemīlēsi no jauna.
Atceries tās dienas, kad tavu sirdi pārpildīja brīnumainākās jūtas. Lai tava dvēsele atceras šo mīlestību un lai tava dvēsele atlaiž šo mīlestību. Tas nenozīmē, ka tu to aizmirsīsi. Tas nedara to mīlestību mazāk svarīgu nekā tā bija. Tas, ka tu iesi tālāk, nedara tevi bezsirdīgu. Bet tev ir jāatlaiž tas cilvēks, lai atkal varētu mīlēt. Lai no jauna iemīlētos savā dzīvē, un atvērtu sirdi kādam jaunam.
Nē, tu nekad viņu neaizmirsīsi. Tu nekad neaizmirsīsi, kādas jūtas tas cilvēks raisīja tavā sirdī. Bet tu no jauna iemīlēsi. Un mīlestība, kuru tu atradīsi, vairs nekad nebeigsies. Un tu sapratīsi, kāpēc.
Autors: Dieviete.lv
Šķiršanās pēc ilgu gadu kopdzīves: 10 populārākie iemesli
Tā vien šķita, ka attiecības jau sen ir nostabilizējušās un daudz maz saticīgas. Bet tāpat pēc 10-20 gadu ilgas kopdzīves attiecības tiek izbeigtas. Kāpēc tā? Kādas kļūdas nepieļaut tagad, lai arī pēc 20 gadiem jūs būtu laimīgi?
Nav seksa. Jā, seksuālās attiecības daudzās attiecībās pēc ilgāka laika var pārvērsties par rutīnu vai izzust vispār. Taču tas attiecībās ir ļoti svarīgs. Ja seksa nebūs, ar laiku zudīs arī citas tuvības izpausmes un dvēseliskums.
Finansiālie jautājumi. Ne velti psihologi iesaka izrunāt visus ar finansēm saistītos jautājumus vēl pirms laulībām. Visiem jautājumiem ir jāapmierina abas puses. Tu vari gadiem ilgi paciest vīra nesamērīgo tērēšanos, bet kaut kādā brīdī tas apniks.
Dzīvošana kopā bērnu dēļ. Arī šis iemesls noved pie šķiršanās. Kad bērni izaug un aiziet savā dzīvē, tu attopies blakus sev pilnīgi svešam cilvēkam. Jums vairs nav iemeslu palikt kopā, vai ne?
Kontakta trūkums. Sarunas par sadzīves lietām ir obligātas, no tām neizvairīsies. Ko nopirkt veikalā, kad remontēt vannasistabu… Bet, vai jūs vēl par kaut ko citu runājat? Nē? Tad nav jābrīnās, ka attiecības iet uz galu.
Kompromisu trūkums. Ja attiecībās tiek pieņemts tikai vienas puses viedoklis, tad drīz vien otra puse kļūst izvēlas izstāties no šīs savienības. Gribi vai, nē, bet reizi pa reizei katram ir jāpieņem kopromisi.
Krāpšana. Krāpšana ir ļoti sāpīga. Tam cilvēkam, kurš tiek piekrāpts, protams. Jā, var mēģināt piedot un aizmirst, bet, lai attiecības izdotos, šo tematu vairs nedrīkst aizskart. Ja katrā strīdā tiks pieminēts šis grēks, tad labāk uzreiz visu pārtraukt.
Nekā kopīga. Katrā savienībā ir jābūt kaut kādām kopīgām interesēm. Ja pārim nav neviena saskarsmes punkta un katras brīvdienas viņi pavada šķirti, tad tādām attiecībām nav nākotnes.
Nespēja tikt pāri dzīves grūtībām. Varbūt tos 15 gadus jūs dzīvojat mierīgi un saticīgi, bet pēkšņi notiek kaut kas tāds, kas pilnībā maina jūsu dzīvi: tuvinieka nāve, dzīvesvietas maiņa, darba vai sociālā stāvokļa zaudējums utt. Ja pāris negrasās šīm grūtībām tikt pāri kopā, tad nekas neizdosies.
Nav vēlmes mainīties. Laika gaitā cilvēks mainās. Kāds kļūst gudrāks, kāds aktīvāks, kāds slinkāks. Tas viss ir normāli. Bet, ja viens no partneriem ir “iesprūdis” kādā fāzē vai vecumā, tad ir skaidrs, ka otrs vēlēsies iet uz priekšu un tur viņu ceļi šķirsies.
Devīguma trūkums. Laulībā ir svarīgi izrādīt mīlestību, uzmanību un rūpes. Vienkārši tāpat, neprasot neko pretīm. Ja jūsu attiecības balstās uz “tu man, es tev” principa, tad agrāk vai vēlāk radīsies sajūta, ka jūs esat nevis mīļotie cilvēki, bet gan biznesa partneri.
Šķiršanās – sāpīga vai tomēr nē?
Šobrīd esmu šķiršanās procesā ar savu 2 gadus kopā pavadīto draugu.
Es biju šķiršanās ierosinātāja, jo, pēc viena gada kopdzīves, nokrita rozā brilles. Sāku redzēt, ka viņš ir slinks un pat mudinot sportot kopā, viņš to nevēlas darīt. Visu laika sola laimīgu dzīvi un mainīt savu “no emotion” attieksmi, bet tie ir tikai vārdi. Centos visādi pa labam runāt ar viņu, bet nekā.
Attiecību sākums arī nebija spožš. Viņš sāka strādāt garo maiņu darbu un lai pabūtu kopā laika vispār nebija. Tas turpinājās vairāk kā gadu. Pieradu būt viena.
Ar vecākiem arī nevarēju rast kontaktu, jo viņi ir gudri un es tāda maza. Centos ļoti, man pašai ļoti gribējās labas attiecības, bet viņi uzskatīja sevi par augstāku slāni.
Tagad, esot prom no viņa, nevaru saprast vai daru pareizi. Kad esmu mājās saprotu atkal, ka gribu prom. Vai tas pieradums vai es pati nesaprotu ko gribu?
Zinu, ka abiem būs labāk šķirties, lai es “nebubinātu” un viņš nebūtu drūms tā dēļ.
Bet tomēr, kaut kas sirdi žņaudz.
Ar cieņu,
Fluffy
Šķirot pareizi un pirkt tikai nepieciešamo: padomi atkritumu mazināšanai
Pasaulē ik gadu rodas vairāk nekā divi miljardi tonnu sadzīves atkritumu. Uz vienu cilvēku vidēji dienā rodas 0,74 kilogramu atkritumu, bet šis skaits svārstās no 0,11 līdz pat 4,54 kilogramiem[1]. Mūsdienās pārmērīgs patēriņš un resursu izšķērdēšana šķiet norma – cilvēki pērk un izmet daudz vairāk nekā nepieciešams. Samsung “Solve for Tomorrow” ideju konkursa eksperti ir apkopojuši piecus padomus, kā domāt ilgtermiņā un kā ikviens var samazināt atkritumu daudzumu pirms vēl tie ir radušies.
“Atkritumu daudzums pasaulē patlaban ir milzu problēma. Neliela paradumu maiņa ikdienā var būtiski to samazināt, tādā veidā nevajadzīgi nepiesārņojot vidi. Rūpējoties par mūsu nākotni un nākamajām paaudzēm, ir svarīgi domāt par mūsu ikdienas darbībām – kādas tās ir un kā tās ietekmē vidi un sabiedrību ilgtermiņā,” stāsta Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.
- Arī ārpus mājām dzer no sava trauka!
Kad esi ārpus mājām, nepērc ūdeni plastmasas pudelēs un kafiju papīra krūzēs, bet izmanto savu personīgo, atkārtoti lietojamo trauku. Piemēram, plastmasas pudeļu sadalīšanās var ilgt pat 450 gadus, līdz ar to izvērtē nepieciešamību tās iegādāties. Izmantojot savu pudeli vai krūzi, varēsi pasargāt ne tikai apkārtējo vidi, bet arī savu maciņa saturu, jo ūdeni uzpildīsi jau mājās un to vairs nevajadzēs iegādāties, savukārt, kafiju pildot savā traukā, vairākās tirdzniecības vietās dzērienam saņemsi atlaidi.
“Aicinām pievienoties kustībai #ManPašamSavs, pārliecinoties, ka vienmēr līdzi ir #SavsMaisiņš iepirkumiem, #SavaPudele dzeramajam ūdenim un #SavaKrūze karstajiem dzērieniem. Tas ļauj ne tikai neradīt miljoniem vienreizlietojamu plastmasas atkritumu vienību, kurus pat nav iespējams pārstrādāt, bet arī rūpēties par savu veselību un sava maciņa biezumu,” saka iniciatīvas Samsung “Solve for Tomorrow” mentore, “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.
- Papīra vai plastmasas maisiņš? Neviens no šiem!
Visām iepirkšanās vajadzībām izmanto atkārtoti lietojamus auduma maisiņus. Neierobežojies tikai ar pārtikas preču iepirkšanos – izmanto tos, iegādājoties apģērbu un apavus, grāmatas, mājsaimniecības preces utt. Ja esi pamanījis, ka regulāri aizmirsti auduma maisiņu mājās, glabā to automašīnā vai iegādājies salokamo maisiņu un vienmēr turi to somā, pie atslēgu piekariņa vai kabatā.
“Ikvienam no mums mājās ir maiss ar maisiņiem. Šis maiss ir lieliskas atradnes vērtīgiem resursiem – izmanto mājsaimniecībā jau esošos maisus un maisiņus kā atkritumu maisus, kā lietu uzglabāšanas maisus vai kā izejmateriālu radošiem darbiem kopā ar bērniem. Dodot iepakojumam atkārtotu pielietojumu, tiek pagarināts tā mūžs un mazināts radītais atkritumu daudzums,” norāda L. Kubliņa.
- Pērc produktus iepakojumos, kas ir pārstrādājami, vai vēl labāk – bez iepakojuma!
Lielveikalos augļus un dārzeņus var iegādāties bez iepakojuma – neizmanto tiem atsevišķu plastmasas maisiņu, bet liec tos uzreiz iepirkuma grozā. Pērkot citus produktus, vienmēr pievērs uzmanību, kādā iepakojumā tie atrodas, un izvēlies produktus, kas ir iepakoti pārstrādājamā iepakojumā. Vienlaikus dod priekšroku iepirkties beziepakojuma veikalos un stendos, kur vari doties un piepildīt savus traukus.
- Pērc tikai to, kas nepieciešams!
Viens no būtiskākajiem veidiem, ko var darīt, lai samazinātu atkritumu daudzumu, ir vienkārši pārtraukt pirkt tik daudz preču un produktu. Pērkot jaunas lietas, tiek radīts pieprasījums pēc tām, līdz ar to arī rodas pieprasījums pēc šo lietu ražošanas, transporta un ar to saistītajiem atkritumiem. Saki “nē” lietām, kas tev nav vajadzīgas.
“Izvērtē savas mājsaimniecības lielumu un ēšanas paradumus. Dod priekšroku lielajiem iesaiņojumiem, nevis pērc daudz līdzvērtīgu preču mazajos iesaiņojumos – tas mazinās kopējo radītā izlietotā iepakojuma atkritumu daudzumu. Izvērtē, cik daudz un cik ātri varēsi apēst nopirktos produktus, lai izvairītos no pārtikas atkritumu radīšanas. Ja iepērcies šīs dienas maltītes pagatavošanai, nebaidies izvēlēties nocenotas preces, kam tuvojas derīguma termiņa beigas – šodienas laikā tās nesabojāsies, toties būsi tās paglābis no potenciālas izmešanas atkritumos, turklāt – ietaupījis savus līdzekļus,” iedrošina “Zaļā josta” pārstāve.
- Šķiro, un dari to pareizi!
Otrreizējo izejvielu pārstrāde novērš vērtīgu materiālu apglabāšanu poligonos, kā arī būtiski samazina piesārņojumu. Izlietotie materiāli tiek izmantoti jaunu iepakojumu un citu preču radīšanā, un to “dzīve” var tikt pagarināta pat vairākkārt. Tomēr ļoti būtiski ir šķirot atkritumus pareizi – aptuveni viens no četriem priekšmetiem, kas tiek ievietots šķiroto atkritumu tvertnē, netiek pārstrādāts[2]. Rūpīgi izvērtē, ko met dalītās vākšanas atkritumu tvertnēs, kā arī ievieto tajā tīrus iepakojumus (neatstāj ēdiena paliekas). Ja iepakojums ir ļoti netīrs, to nevar iztīrīt un tas ir jāievieto sadzīves atkritumu tvertnē.
“Zaļā josta” atgādina, ka Latvijā bez maksas dalīti vāc izlietoto iepakojumu. Plastmasu, makulatūru un metāla iepakojumu met konteinerā vieglajam iepakojumam, savukārt stikla taru – konteinerā stiklam. Tāpat iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas utilizēt tādas videi kaitīgas preces kā izlietotas baterijas, nolietotas elektroiekārtas, auto riepas, dienasgaismas spuldzes un daudz ko citu, nogādājot to videi kaitīgu preču pieņemšanas punktos. Plašāku informāciju par šķiroto atkritumu nodošanas iespējām var sameklēt vietnē www.atkritumi.lv.
“Ja kādreiz runājām par atkritumu šķirošanu kā veidu, kā mazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, tad patlaban visā pasaulē tiek strādāts pie atkritumu neradīšanas nemaz. Atkritumu šķirošana ir cīņa ar sekām, kad atkritumi jau radušies. Ir būtiski meklēt veidus, mainīt paradumus un ieviest jaunas ikdienas rutīnas, kas novērš problēmu jau saknē – ļauj ievērojami mazināt radīto atkritumu apjomu,” turpina L. Kubliņa.
Par “Solve for Tomorrow”
Konkursu “Solve for Tomorrow” sociālās iniciatīvas ietvaros rīko “Samsung Electronic Baltics”. Samsung “Solve for Tomorrow” ir globāla iniciatīva, kas tiek īstenota vairāk nekā 30 valstīs visā pasaulē un veicina skolēnu pašizglītošanos STEM nozarēs (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), kā arī motivē bērnus un jauniešus risināt sev un apkārtējai sabiedrībai aktuālus jautājumus. Iniciatīvas partneri Latvijā ir LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un portāls “Labs Of Latvia”, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā, Liepājas Zinātnes un izglītības inovāciju centrs ZIIC, Latvijas Drošāka interneta centrs, Pasaules Dabas fonds, Vides izglītības fonda Ekoskolu programma, Latvijas Zaļā kustība, SIA “Zaļā josta”, SIA “Getliņi EKO”, Rīgas Skolēnu dome un digitālo risinājumu aģentūra “CUBE”.
Plašāk par projektu: http://www.solvefortomorrow.lv.
Iespēja uzzināt jaunāko: https://www.facebook.com/SolveforTomorrowLV
[1] https://datatopics.worldbank.org/what-a-waste/trends_in_solid_waste_management.html
[2] https://www.gallantintl.com/blogs/5-tips-to-recycle-right
Šķiņķa ruletītes ar mocarellu
Sastāvdaļas:
- 1 vidēja mocarella (150 g)
- 16 mazas (8 vidējas) šķiņķa šķēles
- sauja rūgtu salātu (rukola vai sarkanā endīvija)
- 2 jaunie sīpoli
- olīveļļa
- balzamiko etiķis
- sāls, pipari
Pagatavošanas veids:
- Mocarellu sagriezt salmiņos un viegli ar salvetēm nosusināt.
- Katru mocarellas salmiņu ietīt šķiņķa šķēlē.
- Salātus sīki sasmalcināt un izlikt uz šķīvja, uzliet nedaudz eļļu un pievienot nedaudz sāli.
- Ruletītes uzlikt uz salātiem, izkrāsot ar sīpolu, kas sagriezt plānos gredzentiņos, pievienot piparu, apliet ar eļļu un nedaudz balzamiko etiķi.
škietami prasu par daudz no dzīves…
Un beidzot esmu nogurusi slēpt asaras atstātās pēdas un sirds rētu aizkrāsosana ikrītu sāk prasīt pārāk daudz laika, tāpēc ļauju vaļu sev eksplodēt un krist zemāk, nekā pagātne. Es labāk uzvelku saulesbrilles, nekā ikrītu skatos spogulī, kurā redzu to pašu auksto un skumjo acu skatienu, pie kura esmu pieradusi un jūtu, kā daļu sevis. Es nezinu, kurā brīdī es kā daļu no sevis esmu sākusi uzskatīt skumjas un asaras, bet tāds brīdis ir pienācis.
Lai arī dejojot nakts gaismā, jūtot pludmales smiltis zem kājām un plandošu kleitu gar kājām smiekli lido augstāk nekā gājputni, nedrošais acu skatiens mani nodod. Viltots smaids ir kļuvis par manu firmas zīmi, bet uzspīlēti smiekli par manu sirds spoguli. Esmu aktrise. Uz jautājumu kāpēc man nav attiecību, smejot atmetu, ka man tik ļoti patīk brīvība un to nemainītu ne pret gredzenu pirkstā, ne „Es tevi mīlu” dēļ. Un tad es meloju. Stāstu, cik laimīga esmu un cik ļoti man patīk dažādība un mošanās svešu puišu gultās… Un viņi tic. Tic, ka laimes izpratne man ir savādāka nekā viņiem, tic, ka esmu pati izvēlējusies vecmeitas dzīvi, nevis tā man ir uzspiesta līdz ar pārāk daudzo rētu skaita sirdī, tic, ka mani smiekli ir īsti un asaras viltotas. Un neviens nejautā: Kāpēc? Un labi, ka tā, jo atbilde ir katrā puisī ar kuru esmu meklējusi mīlestību, katrā emociju un iekāres pilnajā naktī un katrā reizē, kad, gluži kā to var izdarīt draugiem.lv, nākas uzspiest uz „Pātraukt draudzību” pogas.
Un kamēr citi savas naktis pavada mierīgā miegā blakus mīļotajam cilvēkam, es tās pavadu tuvējā bārā, kurā alus līst un prāts pazūd neprātīgā ātrumā un tad… tad es metu sevi iekšā viena nakts mīlestībai. Un ir pienākusi diena, kad es sāku tai ticēt. Un lai arī man nekad attiecību status nebūs “aizņemta” man vienmēr būs šīs vienas nakts mīlestības, kuras atsver pazaudēto sirdi un uz brīdi liek just, ka reiz es būšu laimīga.
Un tad tie dzeltenie taureņi man atgādina par visu, kam nebija lemts notikt un es sāku skaitīt dienas līdz ziemai…
Šķiesties ar laiku.
Kāpēc man tik ļoti patīk izniekot laiku? Kāpēc nedaru to, ko no manis sagaida, kaut vai ķeksīša pēc, kāpēc nemaršēju vienā ritmā ar citiem? Nu un kāpēc es tik ļoti gribu būt laimīgā tā vietā lai darītu to, ko man saka?
Mani radīja un izkrāsoja kā alvas zaldātīņu, lai viss notiktu kā pēc komandām sastādīta dzīves plāna. Bet tā vietā es izšķiežu laiku… Dāļāju to pa labi un pa kreisi, ķerot mirkļus, smaidus, atmiņas…
Tik daudzās acīs šis akadēmiskais gads ir kā darvas piliens mucā, izniekots laiks. Bet vai kāds redz, kas ir manās acīs? Vai kāds jūt to pašu neprātu krūtīs, to jaunības trakumu, kad visa pasaule kļūst par atvērtu grāmatu? Tas brīdis, kad šķiet, ka tev tiešām pieder viss laiks! Ļaušanās šim neprātam ir labākais piedzīvojums, tāpēc jā, man patīk šķiesties ar laiku un kamēr es mācēšu smaidīt bez iemesla, nenožēlošu ne vienu zaudēto sekundi!
Šķiedrvielas organismā: Kas liecina par to trūkumu un kā labot situāciju?
Paaugstināts ķermeņa svars, vēdera darbības traucējumi un pastāvīga izsalkuma sajūta – ja esi sastapies ar šīm problēmām, ir vērts pārskatīt savu ēdienkarti – iespējams, tavā uzturā nav pietiekami daudz šķiedrvielu. Kas īsti ir tik vajadzīgās šķiedrvielas, kādi simptomi liecina par to trūkumu un kas jādara, lai tās uzņemtu pietiekamā daudzumā, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
„Šķiedrvielas jeb balastvielas ir saliktie ogļhidrāti, kas atrodami tikai augu izcelsmes produktos, piemēram, augļos, dārzeņos, graudaugos, riekstos un sēklās. Šķiedrvielas organismā nesadalās un neuzsūcas, cilvēka gremošanas sistēmas fermenti tās nespēj sašķelt, līdz ar to šķiedrvielām nav uzturvērtības, tomēr tās ir ļoti būtiskas mūsu veselībai un pašsajūtai, jo palīdz nodrošināt virkni dažādu organisma funkciju. Balastvielas vecina vielmaiņas darbību, rūpējas par sāta sajūtu, nodrošina normālu gremošanas sistēmas darbību, labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru, uzlabo uzņemto barības vielu uzsūkšanos un palīdz vairoties labvēlīgajām baktērijām, tādējādi stiprinot organisma vispārējo imunitāti. Šķiedrvielas tāpat arī uzlabo holesterīna vielmaiņu un samazina tā uzsūkšanos, kā arī palīdz regulēt cukura līmeni asinīs. Īsāk sakot – bez šķiedrvielām nav iedomājama veselīga ēdienkarte,” norāda Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Iespējams izšķirt divu veidu šķiedrvielas – ūdenī šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas –, turklāt tās pilda atšķirīgas funkcijas, līdz ar to ir vienlīdz būtiski ik dienas uzņemt abu veidu šķiedrvielas. Lai gan vairums augu izcelsmes produktu satur kā ūdenī šķīstošās, tā nešķīstošās balastvielas, tomēr kāds no veidiem katrā produktā parasti atrodams lielākā apjomā, tāpēc ir svarīgi, lai ēdienkarte ir gana daudzveidīga. Ūdenī šķīstošās šķiedrvielas atrodamas pākšaugos, piemēram, zirņos un pupiņās, sēnēs, piemēram, baravikās un gailenēs, augļos, piemēram, ābolos un citrusaugļos, ogās, piemēram, upenēs, mellenēs un avenēs, sakņaugos, piemēram, burkānos un bietēs, un graudaugos, piemēram, auzu pārslās un miežos. Turpretī ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas vislabāk uzņemt, ēdot pilngraudu produktus, klijas, riekstus un dažāda veida dārzeņus.
Pieci simptomi, kas var liecināt par šķiedrvielu trūkumu
„Dienā ieteicams uzņemt aptuveni 35–45 gramus šķiedrvielu, taču daudzi neuzņem pat pusi no nepieciešamās šķiedrvielu normas. Īpaši nozīmīgas šķiedrvielas ir cilvēkiem, kuri aktīvi sporto, tiem, kuriem diagnosticēts augsts holesterīna līmenis, kā arī tiem, kuri vēlas atbrīvoties no liekā svara, taču noteiktais daudzums šķiedrvielu ik dienas jāuzņem katram. Ja ēdienkartē lielā skaitā atrodamas dažāda veida uzkodas, našķi un pārstrādāti produkti, bet maz augļu, dārzeņu un graudaugu, organismā veidojas balastvielu deficīts, par ko signalizē dažādi veselības traucējumi,” uzsver Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Vēdera uzpūšanās vai aizcietējumi. Šķiedrvielas palīdz barībai pārvietoties pa gremošanas traktu un palielina izkārnījumu masu, vienlaikus to mīkstinot un tādā veidā nodrošinot regulāru vēdera izeju. Viens no pirmajiem simptomiem, kas var liecināt par nepietiekamu daudzumu uzņemto šķiedrvielu, ir vēdera darbības traucējumi. Iespējams novērot regulāru vēdera uzpūšanos, aizcietējumus vai citas kuņģa un zarnu trakta problēmas.
Trūkst sāta sajūtas. Šķiedrvielas palēnina barības vielu uzsūkšanos un ļauj ilgāk saglabāt sāta sajūtu. Ja maltīte nesatur šķiedrvielas, cilvēks drīz vien atkal jūt izsalkumu, kā rezultātā apēd vairāk nekā vajadzīgs un jūt daudz lielāku kārdinājumu našķoties starp ēdienreizēm.
Augsts asinsspiediens vai holesterīna līmenis. Cilvēka asinīs sastopami galvenokārt divu veidu lipīdi jeb tauki – holesterīns un triglicerīdi. Šķiedrvielas palīdz samazināt triglicerīdu līmeni, samazina holesterīna uzsūkšanos un vienlaikus paaugstina augsta blīvuma holesterīnu jeb tā dēvēto „labo holesterīnu”. Šis process labvēlīgi iedarbojas uz sirds veselību un palīdz normalizēt asinsspiedienu.
Svara pieaugums. Ķermeņa svaru ietekmē virkne dažādu faktoru, tai skaitā fizisko aktivitāšu daudzums, ieradumi un veselības stāvoklis, tomēr viens no būtiskākajiem liekā svara cēloņiem ir ikdienas uzturs, kurā nereti ir nepietiekams daudzums šķiedrvielu. Balastvielas regulē sāta sajūtu un cukura līmeni asinīs, tāpēc to deficīta gadījumā neizbēgami tiks apēsts vairāk, kas ilgtermiņā veicinās ķermeņa masas palielināšanos.
Pastāvīgs nogurums. Šķiedrvielas palēnina gremošanas procesu un ātro ogļhidrātu uzsūkšanos, tādā veidā regulējot cukura līmeni asinīs. Ja šķiedrvielu trūkst, ātro ogļhidrātu ietekmē cukura līmenis strauji paaugstinās, radot nogurumu, galvassāpes un vājuma sajūtu.
Kuri produkti satur visvairāk šķiedrvielu?
Lai uzņemtu dienā nepieciešamo šķiedrvielu devu, ēdienkartē jāiekļauj gana daudz augu valsts produktu. Pievieno maltītei dārzeņus, aizstāj balto miltu izstrādājumus ar pilngraudu produktiem, bet neveselīgu uzkodu vietā dod priekšroku augļiem. Daļa šķiedrvielu atrodama arī augu ārējos apvalkos, tāpēc, kad tas iespējams, izvēlies nemizotus augļus un dārzeņus un neapstrādātus graudaugu produktus. Ēdienu iespējams papildināt ar garšvielām, piemēram, kanēli, oregano, rozmarīnu, klijām vai linsēklām – arī šie produkti ir vērtīgs balastvielu avots.
Šķiedrvielām bagātākie produkti ir:
- čia sēklas – 100 grami čia sēklu satur 34,4 gramus šķiedrvielu, turklāt šo sēklu sastāvā ir arī ievērojams daudzums omega-3 taukskābju, magnija, fosfora un kalcija;
- popkorns – 100 grami popkorna satur 14,5 gramus šķiedrvielu. Lai izvairītos no liekām kalorijām, dod priekšroku popkornam bez papildu piedevām;
- mandeles – 100 grami mandeļu satur 13,3 gramus šķiedrvielu. Arī citi rieksti nodrošinās daļu no dienā nepieciešamo šķiedrvielu devas, piemēram, 100 grami pistāciju satur 10,6 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami valriekstu – 6,7 gramus šķiedrvielu;
- auzu pārslas – 100 grami auzu pārslu satur 7 gramus šķiedrvielu;
- avokado – 100 grami avokado satur 6,7 gramus šķiedrvielu;
- pākšaugi – 100 grami šķelto zirņu satur 8,3 gramus šķiedrvielu, 100 grami turku zirņu – 7 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami pupiņu – 7,4 gramus šķiedrvielu;
- augļi un ogas – 100 grami bumbiera satur 3,1 gramu šķiedrvielu, 100 grami ābola – 2,4 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami aveņu – 6,5 gramus šķiedrvielu;
- dārzeņi – 100 grami artišoku satur 5,4 gramus šķiedrvielu, 100 grami briseles kāpostu – 3,4 gramus šķiedrvielu, 100 grami burkānu – 2,8 gramus šķiedrvielu.
„Ja iepriekš ēdienkartē bijis maz šķiedrvielu, tās uzturā nepieciešams ieviest pakāpeniski. Ja tās ēdienkartē ienāks pārlieku strauji, iespējams piedzīvot vēdera pūšanos un pastiprinātu gāzu veidošanos. Tāpat jāatceras, ka, ēdot šķiedrvielām bagātas maltītes, vienlīdz svarīgi ir uzņemt pietiekami daudz šķidruma, vislabāk tīra ūdens. Ja neesi drošs, vai ar uzturu izdosies uzņemt nepieciešamo šķiedrvielu daudzumu, to iespējams nodrošināt, papildus lietojot uztura bagātinātājus, kas pieejami gan ūdenī šķīdināma pulvera, gan tablešu un kapsulu veidā. Par piemērotāko uztura bagātinātāju ieteicams konsultēties ar farmaceitu,” iesaka Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Šķiedrvielas – kas tās ir un kā palīdz mūsu organismam
Runājot par veselīgu uzturu, bieži dzirdam vārdu “šķiedrvielas” jeb “balastvielas”. Taču, ņemot vērā, ka šķiedrvielas neuzsūcas mūsu organismā, kā, piemēram, tas notiek ar taukiem un ogļhidrātiem, īsti nav saprotams, kā šķiedrvielas var palīdzēt mūsu organismam. Veselīga dzīvesveida veicināšanas programmas Rimi uztura speciālists iesaka vēstnese Inga Pūce stāsta par to, kādēļ šķiedrvielas ir svarīgi uzņemt, kā tās palīdz uzturēt mūsu organismu kārtībā un kuros produktos tās ir visvairāk.
Kā darbojas šķiedrvielas?
Lai gan mūsu gremošanas sistēma nespēj pārstrādāt šķiedrvielas, tās ir nepieciešamas normālai organisma funkcionēšanai. Šķiedrvielas darbojas kā sūklis, kas iztīra zarnu traktu, uzsūc lieko šķidrumu un vielmaiņas galaproduktus. Šķiedrvielām bagāts uzturs ilgāk rada sāta sajūtu, satur daudz minerālvielu, ļauj uzsūkties vitamīniem, nodrošinot labu imunitāti un “tīrību” organismā. Līdzīgi kā mēs tīrām savu ādu – mazgājam, kopjam to, arī zarnu gļotāda ir jātīra un jākopj. Šķiedrvielas reizēm tiek sauktas par rupjo barību un ir pazīstamas ar spēju novērst aizcietējumus. Ieteicamais uzņemamo šķiedrvielu daudzums dienā ir aptuveni 30g. Pienskābās zarnu baktērijas pārtiek no balastvielām (šķiedrvielām) un ražo vitamīnus, piemēram, B12.
Šķiedrvielu veidi
Ir divu veidu šķiedrvielas – šķīstošās un nešķīstošās. Rimi uztura speciālists iesaka vēstnese Inga Pūce skaidro:“Ja salīdzinām dažādu tipu šķiedrvielas, tad šķīstošās, ko sauc par pektīnu, darbojas kā viegls pīlings, savukārt dārzeņos esošā celuloze ir rupjāka un efektīvāka – tā darbojas kā skrubis”. Nešķīstošās šķiedrvielas atrodamas tādos produktos kā kvieši, kukurūza, zirņi, rīsi, dārzeņi, lēcas, savukārt šķīstošās šķiedrvielas visvairāk ir citrusaugos, ābolos, miežos, rudzos, auzās un lēcās.Visi augu valsts izcelsmes produkti satur šķiedrvielas.
Kā šķiedrvielas mums palīdz?
Pirmkārt, šķiedrvielas palīdz attīrīt mūsu gremošanas sistēmu – tās palīdz nodrošināt kuņģa un zarnu trakta tīrību, lai organismam vieglāk būtu uzņemt nepieciešamās barības vielas. Uzņemot šķiedrvielas pietiekamā daudzumā, nodrošinām arī veselīgāku izskatu – ādas krāsa kļūst dzīvīgāka, un samazinās dažādas neveselīgas ādas pazīmes. Sāta sajūta, ko rada šķiedrvielas, ir jūtama ilgāku laikunekā izteikti taukaini vai saldi ēdieni, kuri šo sajūtu rada uz mirkli, taču drīz jau atkal jūtams izsalkums. Ja pastāvīgi izjūti noguruma sajūtu, lai gan esi labi izgulējies, ja ļoti bieži māc izsalkuma sajūta, ir problemātiska āda vai nomoka vēdera pūšanās – šīs var būt pazīmes, ka uzturā nelieto pietiekamu daudzumu šķiedrvielu!
Šķiedrvielu trūkums nav vienīgais drauds mūsu organismam.Uztura speciāliste Inga Pūce iesaka ikdienā uzturā lietot arī mazāk sāls un cukura, izvēlēties mazāk, bet labākus taukus, ēst produktus, lietot tikai dabīgus aromatizētājus, kā arī izvairīties no ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem. Šie ir seši vienkārši principi, kas neprasa lielas pārmaiņas cilvēka ikdienas ēšanas paradumos, tomēr ilgtermiņā spēj būtiski ietekmēt mūsu veselību.
Kā rāda SKDS un Rimi pētījums “Kā ēd Latvija?” (2016), 76% iedzīvotāju, iegādājoties pārtiku, nepievērš uzmanību marķējumā norādītajam preču sastāvam un norāda, ka viņiem ir grūti orientēties plašajā piedāvājumā. Lai palīdzētu cilvēkiem vieglāk orientēties produktu klāstā, mainītu iepirkšanās paradumus un ilgtermiņā veicinātu iedzīvotāju veselību, ar Veselības ministrijas atbalstu Rimi veikalos ir uzsākta veselīga dzīvesveida veicināšanas programma, ko var atpazīt pēc marķējuma zīmes Rimi uztura speciālists iesaka. Produkti, kas apzīmēti ar jauno marķējuma zīmi, atlasīti saskaņā ar sešiem veselīga uztura principiem.
Šķidrā lūpu krāsa The ONE Lips Sensation Matte Mousse
Iepazīsties ar Oriflame pirmo šķidro lūpu krāsu, kas padarīs lūpas izteiksmīgas un kārdinošas. Tu vari izvēlēties starp 10 piesātinātiem toņiem, kuri sniedz matētu, pilnībā sedzošu klājumu.
Pateicoties gaisīgajai tekstūrai, The ONE Lip Sensation šķidrā lūpu krāsa klājas viegli un gludi, savukārt kopjošā formula ar mitrinošajām sastāvdaļām rūpējas par to, lai lūpas nekļūtu sausas. Ērtais aplikators nodrošina vienmērīgu, gludu klājumu. Maigā putu tekstūra un ekstravagantie, matētie toņi ļaus tev iegūt patiešām sensacionālas lūpas.
Šķēpmetēja Madara Palameika: 3 lietas, ko ir vērts darīt no sirds un pa īstam
Kad ikdienā darāmie darbi ir vairāk nekā nomoda stundu, daudzas lietas izvēlamies darīt kā ir ātrāk, nevis kvalitatīvāk un īstāk. Parasti to visvairāk izjūt mūsu tuvinieki un draugi, piemēram, dzimšanas dienas sveicienu saņemot caur mobilā telefona lietotni. Šādās situācijās zaudētāji esam arī mēs paši, jo daļa īstu emociju iet secen. Tuvojoties 26. jūlijam, kad cilvēkus aicina iesaistīties #ParToKasĪsts dienā un ļauties lietas darīt pa īstam, Latvijas rekordiste šķēpmešanā Madara Palameika dalās savā pieredzē par to, ko par spīti aizņemtībai ir vērts darīt no sirds un pa īstam.
Ja draudzēties, tad pa īstam
“Mūsdienu tehnoloģijas ir ļoti noderīgs palīgs ikdienā, ja vēlies aktīvi komunicēt ar draugiem un tuviniekiem. Tomēr šāda veida saziņai nevajadzētu aizstāt klātienes kontaktu. Man ir draudzenes arī no seniem laikiem, kad vēl kopā gājām skolā, un šie cilvēki man ir ļoti tuvi. Lai cik aizņemtas mēs būtu, vienmēr cenšamies ieplānot satikšanās, kad sanākam kopā un kvalitatīvi pavadām laiku. Šādām sarunām ir pilnīgi cita vērtība, jo, veltot viens otram savu laiku un kompāniju, mēs parādām, ka tiešam rūpam viens otram. Jā, ir grūti, ja draugu ceļi šķiras un, piemēram, katrs sāk dzīvot savā valstī, tomēr draudzība ir jākopj, citādāk tā ļoti viegli var izgaist.”
Sapņus pārvērst mērķos un sasniegt tos
“Nepieceļoties no dīvāna, sapņi paliek tikai sapņi, bet, pārvēršot tos konkrētos mērķos un sākot rīkoties kaut ar mazumiņu, tie tiešām var piepildīties. Lai arī esmu profesionāla sportiste, sports ir mana ikdiena un es to mīlu, arī man gadās rīti, kad pamostoties pirmās domas nebūt nav par rīta treniņu. Taču esmu atklājusi savu formulu, kas ļoti labi darbojas, – rutīna un iepriekš izplānots dienas ritms. Tas palīdz noskaņoties mērķim un neatslābt. Ir svarīgi uzstādīt lielus mērķus, lai tie iedvesmo, bet ceļu uz to jāsadala mazākos solīšos, lai regulāri izjustu sasniegumu garšu.”
Šokolādes kūka ar emocijām
“Kad biju maza, dzimšanas dienas kūkas un citus saldumus gribējās pirkt veikalā, jo tas, kas bija veikalu plauktos, šķita neaizsniedzams un īpašs. Interesanti, kā pieaugot lietu vērtība mainās! Tagad man lielu prieku sagādā ierašanās svinībās ar pašas ceptu šokolādes kūku, pat tad, ja pirms tam šķiet – man taču nav laika. Arī mana recepte ir ļoti vērtīga – mamma to atrada omes recepšu grāmatā, kas bija tik veca, ka visas lapas bija kļuvušas dzeltenas. Cepu to gan uz tuvinieku jubilejām, gan savu dzimšanas dienu. Tas process, kad visi kopā to pagaršojam, ir īpašs un ļoti vienojošs. Tagad arī mana māsa ir izmēģinājusi šo recepti, un varam dalīties savā pieredzē. Emociju atšķirība tam, vai kādu cienā ar veikalā iegādātu gardumu vai paša radītu, ir ļoti liela. Tas nenozīmē, ka ikvienai ikdienas maltītei jābūt mājās gatavotai, taču uz svētkiem noteikti ir vērts pacensties. “
Lai mudinātu cilvēkus aizdomāties par lietu patiesajām vērtībām un iedvesmotu izvēlēties īstumu steigas vietā, 26. jūlijā LIDO aizsāk #ParToKasĪsts dienu. Šajā dienā ikviens aicināts mainīt savus ieradumus un darīt lietas pa īstam – klātienē apsveikt draugu svētkos, uzdāvināt ziedus meitenei, apciemot vecvecākus vai izdarīt kādu citu lietu, kas sagādās prieku pašam un apkārtējiem.
Šķeļas nagi? Izmēģini šīs vienkāršās mājas procedūras nagu stiprināšanai
Dieviete.lv piedāvā 3 pavisam vienkāršas, mājās veicamas un lētas procedūras, kas palīdzēs atjaunot nagus.
- Glāzē silta ūdens izšķīdini ēdamkaroti sāls un maisījumā 15-20 minūtes paturi nagu galus.
- Ābolu etiķi un siltu augu eļļu samaisi attiecībā 1:1, vari pievienot 5 pilienus joda vai dažus pilienus citrona sulas. Šo maisījumu uzklāj uz nagiem un rūpīgi iemasē 2-3 reizes dienā.
- Uz nakti nagus apsmērē ar glicerīnu.
Vēl nagu veselību uzlabo uzturā lietota dzērveņu sula, sarkanās jāņogas, arī upenes.
