Šķiet, ikviens ir saskāries ar slāpju sajūtu un izjutis tās remdēšanas baudu. Taču paļauties tikai uz to, ka organisms pats pateiks, kad vēlas ūdens malku, nav prātīgi, jo sevišķi karstumā. Tādēļ svarīgi zināt minimālo šķidruma daudzumu, kas būtu lietojams jebkuros apstākļos, kā arī atpazīt visas pazīmes, kuras varētu liecināt par nepieciešamību padzerties. 

“Lai arī atūdeņošanās var notikt jebkuros laika apstākļos, ir labi, ka karstajās dienās, kurām, turklāt pievienojušās arī tā saucamās tropiskās naktis, par visa organisma “mitrināšanu” būtu padomāts īpaši,” rosina “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, un atzīst, ka aptiekā nereti nākas apmeklētājiem, jo sevišķi senioriem un īpaši svelmē, atgādināt par padzeršanos.  Šovasar veiktā „Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras „Norstat” aptauja liecināja, ka 18 % aptaujāto vispār neseko, cik daudz ūdens dienā izdzer, bet puse izdzerto ūdens daudzumu diennaktī regulē vienīgi pēc pašsajūtas. Līdztekus slāpju sajūtai, speciālistiem ir ieteikumu komplekts, pēc kuriem vajadzētu vadīties, lai ķermenim pietiktu tik ļoti vajadzīgā šķidruma

Tātad – kad vajadzētu ne tikai apsvērt padzeršanos, bet patiešām arī to darīt?

Kad gribas našķoties

Lielākā daļa cilvēku neapzinās, ka viņi ir izslāpuši, tāpēc ķeras pie ēdiena (te jāatgādina, ka arī piens, kefīrs, saldinātie dzērieni ir uzskatāmi par ēdienu!). Smadzenes reizēm neatšķir šos ierosinātājus – izsalkumu un slāpes. Tāpēc, pirms dodaties pie ledusskapja, vispirms izdzeriet nedaudz ūdens. Nogaidiet dažas minūtes, lai saprastu, vai vēl aizvien jūtat izsalkumu. 

Pēc pamošanās

Uzreiz pēc pamošanās ir viens no labākajiem diennakts brīžiem, lai kārtīgi padzertos ūdeni. Kaut arī organisms vēl ir “samiegojies” un slāpes nav jūtamas, ķermenis pēc nakts (jo sevišķi karstas!) noteikti zaudējis daudz šķidruma. Lai sekmīgāk iesāktu šo ikrīta rituālu, pievienojiet ūdens glāzei pus citrona sulas – tā uzņemsiet arī kādu antioksidantu, fitoelementu, C vitamīna un kālija daudzumu.

Ikreiz, kad svīstam

Viss, kas liek jums svīst – pirts vai karstā vanna, svelme un ļoti silta lietaina diena pēc tās – liks jūsu ķermenim zaudēt šķidrumu. Tāpat ir ar vingrošanu. Kad muskuļi sasilst, ķermenis svīst, lai atdotu siltumu. Visos šajos gadījumos nepieciešams izdzert daudz ūdens. 

Pirms un pēc treniņa

Lai kompensētu treniņa vai smaga fizika darba laikā zaudēto šķidrumu bez ūdens neiztikt. Cik daudz? Pirms strādājat vai aktīvi pavadāt laiku ārā, piepildiet pudeli ar 450 līdz 550 ml ūdens. Dzeriet 170 līdz 340 ml apmēram ik pēc 10-15 minūtēm, kamēr esat aktīvs. Pēc darba izdzeriet vēl 400 līdz 600 ml.

Slimojot

Kad neesat vesels, hidratācija ir atveseļošanās atslēga. Tādi simptomi kā caureja, vemšana un drudzis var izraisīt lielu ūdens zudumu. Jau parādoties pirmajām slimības pazīmēm, dzeriet daudz ūdens, īpaši, ja neesat izsalcis. Izvairieties no alkohola un kofeīnu saturošiem dzērieniem. Tie vēl vairāk “izsusinās” organismu.

Pārlidojumos

Vai esat kādreiz nobrīnījušies, kāpēc lidojot esat tik izslāpis un āda paliek sausa? Tas saistīts ar augstumu. Jo augstāk paceļas lidmašīna, jo sausāks kļūst gaiss lidmašīnas salonā— un aptuveni puse no gaisa, kas ir salonā, ieplūst no ārpuses. Lai cīnītos pret īpaši zemu mitruma līmeni, lidojuma laikā ņemiet līdzi tukšu ūdens pudeli, lai to pēc vajadzības uzpildītu.

Masāžas laikā

Masieris būs pateicīgs, ja pirms masāžas būsiet kārtīgi padzēries. Muskuļi būs mīkstāki un elastīgāki. Tas atvieglos manipulācijas ar jutīgajiem audiem. Turklāt pateicoties masāžai, no organisma tiek izdalīts daudz ūdens, tāpēc, ja tiek veikta dziļo audu masāža vai cita spēcīga masāža, padzerties ir jo īpaši svarīgi.

Pirms menstruācijām

Jūs varat mazināt pirmsmenstruālo diskomfortu un vēdera uzpūšanos, dzerot daudz ūdens pirms menstruācijām, kā arī to laikā. Viens no lielākajiem krampju vai galvassāpju cēloņiem ir dehidratācija. Nesen veiktais pētījums par jaunām sievietēm ar dismenoreju — ļoti sāpīgām menstruācijām — atklāja, ka, uzņemot vairāk ūdens, cikls saīsinājās, mazinājās iegurņa sāpes un retāk bija nepieciešamība lietot pretsāpju medikamentus.

Pēcpusdienā

Dienas otrajā pusē visai bieži piedzīvojam spēku izsīkumu. Tomēr uzreiz vēl neķerieties pie kārtējās kafijas tases. Tā vietā izdzeriet glāzi ūdens. Variet pievienot nedaudz citrona sulas vai citu aromatizētāju, lai uzlabotu garastāvokli. Kāpēc tā? Kā ziņo British Journal of Nutrition, hidratācijas stāvoklis tieši ietekmē garastāvokli, atmiņu un vizuālo uztveri.

Kad ir galvassāpes

Viens no galvenajiem migrēnas izraisītājiem ir dehidratācija. Ir atzīts, ka pat neliels šķidruma uzņemšanas samazinājums var izraisīt intensīvas galvassāpes. Dažos gadījumos pat nepieciešama medicīniska palīdzība. It īpaši, ja ir nosliece uz migrēnu, vienmēr jātur pa rokai ūdens pudele un rūpīgi jāseko līdzi uzņemtajam ūdens daudzumam. Ja jūtat, ka tuvojas sāpju lēkme, glāze ūdens var glābt.

Pirms ēšanas

Ūdens dzeršana pirms ēdienreizes jeb “vēdera piepildīšana pirms maltītes” var palīdzēt zaudēt svaru. Nelielā pētījumā tā dalībnieki apmēram 30 minūtes pirms ēdienreizes izdzēra 500 mililitrus ūdens. 12 nedēļu laikā viņi zaudēja gandrīz par 1,4 kg vairāk nekā tie, kuri tā nedarīja.

Kad vēlaties zaudēt svaru

Ūdens ir vairāk nekā bezkaloriju dzēriens, kas, mehāniski piepildot vēderu, var radīt sāta sajūtu. Ūdens var arī paātrināt vielmaiņu. Kādā pētījumā 50 sievietes ar lieko svaru pusstundu pirms brokastīm, pusdienām un vakariņām izdzēra apmēram divas tases ūdens, neveicot nekādas izmaiņas savā ēdienkartē. Pēc astoņām nedēļām viņas zaudēja svaru un pazemināja ķermeņa masas indeksu un arī kopumā uzlaboja veselības stāvokli. Ūdens arī paātrina lipolīzi – ķermeņa tauku sadedzināšanas procesu enerģijas iegūšanai.

Kad jākoncentrējas

Vai zinājāt, ka gandrīz trīs ceturtdaļas jūsu smadzeņu satur šķidrumu? Ja šķidruma līmenis krīt pārāk zemu, šī orgāna asinsvadi sašaurinās. Tas var ietekmēt koordināciju, īstermiņa atmiņu, uzmanības spēju un izturību. Tāpēc, ja jūtaties noguris un apjucis, nevis tveriet pēc enerģijas dzēriena vai kafijas, bet vienkārši izdzeriet ūdeni. Tas palīdzēs!

Cik daudz ūdens ir jāizdzer?

Vidēji veseliem pieaugušajiem labāk ir lietot vairāk šķidruma — vīriešiem ir ideāli tie būtu 3,6 l (15,5 tases) dienā, savukārt lielākajai daļai sieviešu pietiek ar 2,7 l (11,5 tasēm) dienā ieskaitot šķidrumu no visiem ēdieniem un dzērieniem. Tomēr katra vajadzības ir atkarīgas no veselības, dzīvesveida un klimata. Tradicionāli tiek minētas arī vidēji 8 glāzes ūdens. Lai noskaidrotu, cik daudz šķidruma nepieciešams tieši jums, konsultējieties ar savu ārstu, uztura speciālistu vai farmaceitu.

Ko vēl iesaka farmaceite

“Iespējams, ir vērts iegādāties minerālūdeni, jo tas papildus būs bagātināts ar sāļu kompleksiem. Aptiekā ir nopērkami uztura bagātinātāji – putojošās tabletes, ko var lietot dehidratācijas gadījumos.  To sastāvā ietilpst dažādi mikroelementi – nātrijs, kas kopā ar kāliju veicina ūdens regulēšanu organisma šūnās, kā arī nodrošina barības vielu iekļūšanu šūnā, nātrija joni piedalās nervu impulsu pārvadē un aktivizē fermentus. Kālijs nepieciešams ne tikai sirdij, bet arī kauliem, gludajai muskulatūrai, optimālai šķidruma bilancei organismā, kā arī normālai nervu sistēmas darbības uzturēšanai. Kālijs ir viens no svarīgākajiem minerāliem asinsspiediena regulēšanai. Ir arī magnijs, C vitamīns, kalcijs un glikoze, kas nepieciešama šūnu enerģijai. Pat neliels pastāvīgs kālija un magnija deficīts var apgrūtināt ikdienas gaitas, jo rodas tādi simptomi kā krampji, traucēta kuņģu zarnu trakta darbība un parādās sirds un asinsvadu darbības traucējumi. Ir līdzekļi, ko var sajaukt kopā ar dzeramo ūdeni un paņemt līdzi izbraukumā vai darba gaitās. Savukārt, ja organisma dehidratācija ir notikusi caurejas dēļ, tad ir ieteicams lietot līdzekli, kurš gan samazinās caureju, gan atjaunos organisma elektrolītu balansu. Labākais, ko varam darīt jau tūlīt pēc raksta izlasīšanas, ir – doties padzerties,” ar smaidu nosaka „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, aicinot būt veseliem un žirgtiem!

Lai arī vasaras brīvlaiks daudzās ģimenēs ar bērniem ir ļoti gaidīts, nenoliedzami, lielāka brīvība skolēnu ikdienā palielina arī potenciālo negadījumu risku. Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) statistika, šajā laikā strauji pieaug apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par traumām, kas gūtas kā mājās, tā ārpus tām. Arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atgādina – vasaras periodā ceļu satiksmē strauji pieaug dažādu apdraudējumu risks, kas saistīts gan ar satiksmes dalībnieku, tai skaitā pašu bērnu pārgalvību un neuzmanību, gan nepareiza un neatbilstoša ekipējuma izmantošanu, gan satiksmes noteikumu neievērošanu un pat apzinātu ignorēšanu. Lai vasara izdotos patiesi bezrūpīga un galvenais – droša, BALTA kopā ar CSDD iesaka vecākiem vēl pirms vasaras brīvlaika ņemt vērā dažus noderīgus padomus un pārrunāt ar bērniem drošības jautājumus, un aicina skolotājus kopā ar klasēm piedalīties izglītojošā konkursā. 

Ceļu satiksme – bērniem jo īpaši bīstama 

Bērniem trūkst pietiekamas pieredzes un spēju paredzēt bīstamas situācijas ceļā un veikt atbilstošus lēmumus. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai bērnu vecāki, tuvākie līdzcilvēki un sabiedrība kopumā pievērstu pastiprinātu uzmanību bērnu un jauniešu informētībai un zināšanām par iespējamajiem apdraudējumiem ceļu satiksmē, spējām tos atpazīt un maksimāli izvairīties no tiem, vienlaikus arī pašiem rādot labās prakses piemērus. 

“Ceļu satiksme, iespējams, ir sarežģītākā sistēma, ar kuru vairums cilvēku saskaras katru dienu. Dalība ceļu satiksmē ir daļa no cilvēka dzīves jau kopš bērnības, un bērni un jaunieši veido neaizsargātākās satiksmes dalībnieku grupas lielu daļu, jo īpaši kā gājēji. Liela loma ir pieaugušajiem, īpaši vecākiem un tuvākajiem līdzcilvēkiem. Piemērs, kādu vecāki un pieaugušie demonstrē ilgtermiņā, kāda ir viņu pašu attieksme attiecībā uz satiksmes drošības un savstarpējās cieņas jautājumiem, neizbēgami atsaucas arī uz bērniem un jauniešiem. Tāpēc īpaši svarīgi ir vairot kā zināšanas, tā mācīt atbildīgas attieksmes nozīmi sabiedrībā kopumā,” norāda CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.

Tāpat droša ceļu satiksmes dalība ietver ne tikai satiksmes noteikumu ievērošanu, bet arī atbilstošu drošības līdzekļu izmantošanu. Bērniem jālieto piemēroti drošības līdzekļi, kas atbilst izvēlētajam transportlīdzeklim, piemēram, ceļu sargi, ķiveres un atstarojošie elementi. Savukārt, pieaugušajiem jāpievērš uzmanība arī bērna kā pasažiera drošībai, pārliecinoties, ka viņš lieto auto drošības jostu, vai izvēloties tādu auto sēdeklīti, kas atbilst bērna vecumam un augumam.

Pirmās traumas jau pašā vasaras brīvlaika sākumā

Kā liecina BALTA statistika, tad izteikts traumu skaita pieaugums vērojams jau līdz ar pirmajām jūnija dienām, sākoties skolēnu brīvlaikam, kad daudzi bērni vairāk laika pavada ārā. Vasarā vairāk nekā trešā daļa – 34% – gadījumu saistīti ar lūzumiem un mežģījumiem – traumētām kājām, potītēm, rokām, pirkstiem utt. Tam seko dažādas brūces un sasitumi. Kopumā BALTA izmaksāto atlīdzību apjoms par negadījumiem vasaras mēnešos ir vairāk nekā 10 000 eiro ik mēnesi. Atlīdzības apmērs ir atkarīgs ne tikai no traumas, bet arī no apdrošinājuma summas, ārstēšanas procesa un citiem faktoriem, kas galarezultātā veido kopējo atlīdzību summu.

“Bērni ir aktīvi un enerģiski, viņiem gribas visu izzināt un izpētīt, tomēr viņi ne vienmēr pareizi novērtē savus spēkus, prasmes un kopējo situāciju. Tāpēc vēl jo vairāk kā vecāki, tā sabiedrība kopumā tiek aicināta pievērst uzmanību bērnu drošībai it visur: ceļu satiksmē, aktīvās atpūtas vietās, piemēram, skeitparkos, rodeļos, šķēršļu trasēs, sporta laukumos, brīvā dabā un, protams, arī šķietami visdrošākajā vidē – mājās, kur bērni nereti sasitas pret mēbeļu stūriem, paklūp, apdedzinās, applaucējas, uzrauj sev virsū priekšmetus. Diemžēl mēs nevaram nedz paredzēt, nedz pasargāt bērnus no visiem apdraudējumiem, tomēr varam darīt visu iespējamo, lai sniegtu bērniem zināšanas un skaidrotu, ko nozīmē droša uzvedību kā mājās, tā ārpus tās, neaizmirstot, ka arī apdrošināšana sniedz papildu finansiālo atbalstu, ja kāda nelaime tomēr notikusi,” stāsta BALTA personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

BALTA kopā ar CSDD iesaka vecākiem pārrunāt ar bērniem drošu uzvedību mājās un ārpus tās, kā arī pašiem pārskatīt savu izturēšanos, atceroties, ka bērni visātrāk mācās tieši no vecāku piemēra un darbiem. 

Visu uzmanību ceļam!

Tā kā bērni vasarā lielu daļu laika pavada ārpus mājas, vecākiem jo īpaši svarīgi ar viņiem pārrunāt drošu uzvedību ceļu satiksmē un brauktuves tuvumā, piemēram, atrodoties uz gājēju ietvēm vai šķērsojot ielu. Jāatceras, ka iela jāšķērso pa gājēju pāreju vai pie gājēju zaļās gaismas signāla luksoforā. Turklāt vienmēr pirms ceļa šķērsošanas ir jāpaskatās pa kreisi, pa labi un vēlreiz pa kreisi. Tāpat ir jāpārliecinās, vai visi transportlīdzekļi patiešām ir apstājušies. Ceļu nedrīkst šķērsot vietā, kur ir nožogojums vai barjera! Arī vilciena sliedes drīkst šķērsot tikai tam paredzētās vietās – pa gājēju tiltiem, gājēju pārejām, dzelzceļa pārbrauktuvēm. Vienmēr pirms sliežu šķērsošanas ir jāapstājas un jāpārliecinās, vai nebrauc vilciens. Ja tuvojas vilciens un ir aizvērta dzelzceļa pārbrauktuve, nekādā gadījumā nedrīkst to šķērsot!

Aktīvās atpūtas vietās – neaizmirst par pieklājību

Noteikti vajadzētu pārrunāt ar bērniem uzvedību rotaļu laukumos un citās aktīvās atpūtas vietās, kur parasti vienlaikus mēdz uzturēties daudz bērnu. Neskriet, negrūstīties, nesviest ar priekšmetiem un citādi neapdraudēt sevi un citus! Svarīgi veltīt visu uzmanību apkārt notiekošajam, kā arī atbilstoši lietot rotaļu iekārtas. Tāpat svarīgi ar bērnu pārrunāt, kā rīkoties gadījumos, ja bērns noklīst vai nepieciešama apkārtējo palīdzība. Ja bērns vēl ir maziņš, aicinām ievietot kādā slēgtā kabatā lapiņu, kur uzrakstīts vecāku telefona numurs. Ja bērns dodas uz laukumiņu karstā laikā, aicinām parūpēties par ūdens pudeli, kuru pēc vajadzības var arī uzpildīt atkal un atkal. Svarīgi! Neatstājiet bērnus bez uzraudzības! Rotaļu laukumā pavadiet laiku kopā ar bērnu, nevis tā vietā iegrimstat telefona saturā, grāmatā vai sarunās ar citiem vecākiem. 

Viedtālrunis – tikai nepieciešamības gadījumos

Svarīgi, lai bērns, atrodoties publiskā vietā, visu uzmanību veltītu apkārt notiekošajam. Tāpēc, ejot pa ielu, skrienot, braucot ar velosipēdu, atrodoties spēļu laukumā utt., nevajadzētu lietot mobilo tālruni – spēlēt spēles, rakstīt īsziņas, pētīt sociālo tīklu ierakstus, austiņās skaļi klausīties mūziku u. tml. Lai viedtālrunis paliek gadījumiem, kad tas patiesi vajadzīgs!

Pārbaudīts braucamrīks un ekipējums traumu riska mazināšanai

Pirms vasaras sezonas noteikti pārbaudiet visus mājās esošos braucamrīkus, kas ir jūsu bērnu rīcībā, lai tie būtu tehniskā un vizuālā kārtībā. Ja bērns brauc ar velosipēdu vai skrejriteni, galvā obligāti jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei, velosipēdam ir jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem un bremzēm jābūt darba kārtībā. Tāpat der atcerēties, ka braukt ar elektroskūteriem jeb elektriskajiem skrejriteņiem ir atļauts no 14 gadu vecuma ar derīgu velosipēdista vadītāja apliecību. Ar tiem ir jāpārvietojas pa velosipēdu ceļu. Ja ar elektrisko skrejriteni pārvietojas pa ietvi, noteikti jāatceras, ka priekšroka ir gājējiem, un jāievēro atbilstošs braukšanas ātrums, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. Diennakts tumšajā laikā obligāti jālieto gaismu atstarojošs apģērbs vai veste.

Nezināmām ūdenstilpēm un pārgalvībai – nē!

Nekad neatstājiet bērnus bez uzraudzības pie ūdenstilpēm! Pārrunājiet ar bērnu riskus, kas var gadīties, ja bērns noklīst. Atgādiniet, kāpēc nedrīkst lēkt un peldēties nezināmās ūdenstilpēs. Tāpat parūpējieties, lai bērnam vienmēr būtu pieejams ūdens, ko padzerties, kā arī regulāri uzklājiet saules aizsargkrēmu, lai izvairītos no iespējamiem apdegumiem. Neaizmirstiet par galvassegu, kā arī citiem drošības elementiem – peldvestēm, piepūšamām peldēšanas piedurknēm u.c.  

Par drošu uzvedību nedrīkst aizmirst arī mājās

Aicinām pārrunāt arī drošu uzvedību mājās, jo, kā liecina dati, liela daļa traumu tiek gūtas tieši dzīvesvietā. Bērnam saprotamā valodā jāpaskaidro, ko un kāpēc drīkst vai nedrīkst darīt. Laikus parūpējieties, lai bērnam nebūtu pieejami medikamenti, asi priekšmeti, sadzīves ķīmija u. c. bīstamas vielas, kas var apdraudēt viņa dzīvību. Pārrunājiet arī elektroierīču lietošanas noteikumus un kā rīkoties, ja mājās izcēlusies nelaime vai bērns guvis traumu.

Skolēniem – iespēja savas zināšanas pārvērst balvās

Lai vairotu zināšanas par drošu uzvedību, BALTA un CSDD aicina 1.‒6. klašu skolēnus un viņu skolotājus pieteikties konkursam “Traki droša klase” un radīt video par drošu pārvietošanos ar sporta un atpūtas inventāru (skrituļslidām, skrituļdēli, skrejriteni) vai velosipēdu. Pieteikt klasi dalībai konkursā iespējams līdz 2023. gada 9. maijam, bet sagatavot un nosūtīt video – līdz 2023. gada 16. maijam. Vairāk par konkursu: https://drosak.lv/drosaklase/