Divu bērnu māte pastāstījusi, ka viņas vīrs iemainījis viņu pret pašas labāko draudzeni – par spīti visam, sešus gadus vēlāk, viņi vēl arvien ir precēti , jo viņa apgalvo, ka šķiršanos apmaksāt nav pa kabatai.
Klāra Hitčena, no Vinsfordas, Češīras, atzīstas, ka šī nodevība viņu ir pilnībā sagrāvusi, vēsta DailyMail.
Abas 32 gadus vecās sievietes sadraudzējās jau bērnudārzā un draudzību saglabāja skolas laikā, kā arī pēc tā, viņas bija tik tuvas, ka ievācās kaimiņos.
Klāra apgalvo, ka Luīze bija kas vairāk par draudzeni, viņai nepieciešamības gadījumā viņai varēja uzticēt dzīvību.
Pat tad, kad Klāra Luīzei pastāstīja, ka viņai ir problēmas attiecībās ar 36 gadus veco Paulu, viņas uzticamā draudzene viņu pārliecināja, ka viss nokārtosies.
Tomēr, tagad viņa atzīst: „Es lūkojos uz savām kāzu fotogrāfijām un domāju, vai jau tad viņa vēlējās nocelt man vīru.”
„Mēs gājām vienā skolā un kopā pavadījām brīvo laiku. Gadu laikā mēs kopā esam smējušās, raudājušas, dalījušās noslēpumos un kopīgi pavadījušas brīvdienas.”
„Mēs ar Paulu un Luīze kopā ar draugu Deivu – visi devāmies dubultrandiņos kopā un vēlāk mēs kļuvām par kaimiņiem.”
Šī draudzība nozīmēja to, ka Luīze pastāvīgi atradās Klāras dzīvē. Luīze pat kļuva par Klāras un Paula pirmā bērniņa, Rio, krustmāti un Klāra ir Luīzes dēla krustmāte.
Kad Klāra 2002. gada decembrī paziņoja, ka precēsies ar Paulu, tobrīd viņa bija 18 gadus veca, un lūdza, lai Luīze ir viņas līgavas māsa. 2005. gadā notika kāzas unLuīze esot raudājusi un teikusi, ka ir tik ļoti laimīga par jaunlaulāto pāri un, ka viņi perfekti sader viens ar otru.
„Tā bija manas dzīves laimīgākā diena un tas, ka es tajā dalījos ar Luīzi, padarīja šo notikumu vēl īpašāku,” atzīst Klāra.
Nesaskaņas ģimenē parādījās tad, kad Klāra bija stāvoklī otro reizi un ārsti paziņoja, ka gaidāms vēl viens puika.
Klāra atzina: „Mēs nolēmām uzzināt, kāda dzimuma bērniņš gaidāms un Pauls bija ļoti satraukts, jo viņš vēlējās mazu princesīti.”
„Es teicu, lai viņš pārāk nesaceras, bet kad medmāsa pateica, ka tas būs zēns, viņš izskatījās satriekts. Viņa vilšanās bija acīmredzama.”
Klāra to atceras kā likteņa pavērsienu.
„Līdz tam Pauls bija vismīlošākais vīrs, kādu vien var iedomāties,” viņa atzina.
„Viņš vienmēr man rakstīja mazas romantiskas zīmītes un izdomāja romantiskus žestus. Es pat iedomāties nevarēju, ka kāds varētu mūs izšķirt.”
„Bet tad mēs uzzinājām, ka mums būs vēl viens zēns, viņš jutās tā, itkā es būtu viņu pievīlusi. Viņš vairs mani negribēja.”
Viņa apgalvo, ka arī viņas tuvinieki ievēroja izmaiņas Paula uzvedībā.
Klāra griezās pie savas labākās draudzenes un pastāstīja Luīzei visas savas bailes.
„Uzaugot, mēs vienmēr viena otru atbalstījām, dabiski, ka vērsos pie viņas pēc padoma. Viņa man pastāstīja tieši to, ko es vēlējos dzirdēt.”
„Es savu uztraukumu novēlu uz grūtniecības izraisītām hormonu svārstībām un problēmas paslēpu prāta visdziļākajā nostūrī.”
Turpinoties Klāras grūtniecībai, Pauls atsvešinājās vēl vairāk. Tā vietā, attīstījās viņa draudzība ar Luīzi – viņi katru dienu kopā brauca uz darbu.
Kādu dienu Klāras māte ienāca apciemot meitu, jo viņa darbā redzēja ko tādu, kas viņu aizkaitināja un vēlējās to pastāstīt meitai.
Klāra pastāstīja: „Tobrīd, es jau biju devusies grūtniecības atvaļinājumā. Mana mamma strādāja tajā pašā fabrikā, kur visi pārējie, un vienu dienu, viņa ienāca pie manis, bet viņas seja izskatījās kā gatavais pērkondārds.”
„Viņa pastāstīja, ka redzējusi, ka Pauls un Luīze draiskojās noliktavā, un tajā bija kaut kas nepatīkams – viņi izskatījās pārlieku tuvi.”
„Man neizdevās konfrontēt Luīzi, jo viņa bija tik satraukta un mēģināja mani nomierināt, apgalvojot, ka viņa ar Paulu tikai draudzīgi pasmējušies.”
„Es mēģināju atbrīvoties no aizdomām, bet es nekad nejutos tik atsvešinājusies no sava vīra, bet viņš ar Luīzi ārkārtīgi labi sapratās.”
Kulminācija notika pēc Paula un Klāras otrā dēla piedzimšanas, 2008. gada martā.
Kad pāris pirmo reizi pēc dzemdībām devās ārpus mājas, lai izklaidētos, Klāra atklāja, ka viņas draudzība ar Luīzi nav nekas vairāk kā izlikšanās.
Klāra pastāstīja par notikušo: „Mēs devāmies uz vietējo bāru, un Pauls piedzērās. Pirms bāra slēgšanas, viņš bija tualetē un vēma. Viņš vairākkārtīgi atvainojās un teica, ka mīl mani.”
„Sākumā es domāju, ka viņš vienkārši atvainojās, jo izbojājis mūsu kopīgo vakaru, piedzeroties.”
„Kad palīdzēju viņam piecelties kājās, ievēroju, ka bikšu kabatā ir viņa telefons. Es to izvilku. Es jau kādu laiku vēlējos pārbaudīt viņa īsziņas un kontaktu sarakstu – bet viņš nekad telefonu neizlaida no rokām.”
Klāra atvēra vienu no īsziņām, kuru viņam sūtīja Luīze, viņa rakstīja: „Sveiks, mīļais! Ko tu dari? Es jau esmu mājās, došos gulēt. Bučas, Lū.”
Viņa pastāstīja: „Pietika ar pāris vārdiem, lai visa mana pasaule sagrieztos kājām gaisā. Es drebēju kā apses lapa un jutu fizisku nelabumu.”
„Es atceros, ka kliedzu uz Paulu, sakot, ka zināju, ka viņam kaut kas bija aiz ādas. Es vienkārši nespēju noticēt, ka no visiem cilvēkiem, tai vajadzēja būt Luīzei.”
Klāra atstāja savu vīru ar radiniekiem un izsauca taksometru, lai konfrontētu savu labāko draudzeni.
„Luīze sakrustoja uz krūtīm rokas un nekaunīgi skatoties uz mani, visu noliedza,” viņa pastāstīja.
„Bet, kad es viņai ģīmī iebāzu īsziņu, ko viņa Paulam nosūtīja, viņa kļuva bāla ka līķis. Es devos ārā no viņas mājas, pirms paspēju izdarīt ko tādu, ko nožēlotu atlikušo dzīvi.”
Nākošo dienu laikā, Pauls un Luīze centās paskaidrot īsziņas saturu, apgalvojot, ka viņi ir tikai draugi.
Klāra ļoti vēlējās atjaunot savas attiecības ar vīru, tādēļ, deva viņam otru iespēju.
Bet pēc agonijas pilna mēneša, viņa atzinās, ka viņi abi nevar pārvarēt savas problēmas.
Klāra pastāstīja: „Es tik ļoti mīlēju Paulu, ka nevarēju iedomāties, ka zaudēšu viņu. Bet uzticība bija zudusi, tādēļ, mēs kalendārā, pāris nedēļas uz priekšu atzīmējām datumu un sarunājām, ka tad nolemsim, ko jūtam viens pret otru.”
„Es pat Luīzei pastāstīju, ka domāju, ka viss tomēr nokārtosies. Viņa priecājās, par spīti tam, ka viņa izšķīrās ar savu draugu, Deivu.”
Pienāca tā diena, kad Klārai un Paulam bija jāapspriež laulības novērtējums, bet, tā vietā, lai atgrieztos mājās, pie ģimenes, viņš paziņoja, ka dosies iedzert ar Luīzi.
Kad Klāra runāja ar Luīzi par notikušo, tā viņai atcirta, ka viņa var doties iedzert ar ko vien vēlas.
Klāra atzina: „Viņš vienkārši mani vilktu līdzi, kamēr saņemtu dūšu, lai izbeigtu mūsu attiecības. Es vairs nespēju to izturēt, tādēļ, ievācos pie savas māsas, kamēr meklēju pati savu mitekli. Nebija nekāda oficiāla paziņojuma par šķiršanos.”
Pēc pārvākšanās, Luīze un Pauls kļuva par pāri.
„Dažkārt, Luīze ar Paulu kopā atbrauca apraudzīt viņa dēlus. Viņa vienkārši stāvēja uz lieveņa un čaloja, tā, itkā nekas nebūtu noticis.”
Klārai bija finansiālas grūtības, kas nozīmē to, ka sešus gadus vēlāk, viņa vēl joprojām ir precēta ar Paulu. 2012. gadā Paulam un Luīzei piedzima kopīgs dēls, par spīti tam, ka Luīze apgalvo, ka viņi kopā nedzīvo.
Klārai ar viņas jauno līgavaini, Deniju Astberiju, 2011. gada jūlijā piedzima dēls un viņi nolēmuši apprecēties, tiklīdz Klāra šķirs laulību ar Paulu.
Klāra piemetināja: „Kas attiecās uz Luīzi – es viņai piedodu, par to ko viņa man ir nodarījusi. Es nevēlos pavadīt atlikušo dzīvi naidā. Tomēr, mūsu draudzība ir zudusi uz mūžīgiem laikiem.”
Kad nav laika, sīkas make-up ķibeles un neveiksmes atspoguļojas vēl lielākas, nekā parastā brīdī. Lūk, jums mīļās sievietes, nelielas viltībiņas, lai sapucētos ātrāk nekā parasti.
