…. iedegās svece. Ap pusnakts stundu noklusa trokšņi, pamodās kaķis un fonā ieskanējās vēss rudens. Man ir silti, jo mani silda karsta tēja ar medu. Pār manu prātu pārskrien domas, kas aiz sevis vairs neatstāj tikai tukšas paliekas un es atkskārtu, ka esmu atkal pamodusies. Japiemin, man pēdējā laikā reti sanāk ”pamosties” jeb pie manis atnākusi Iedvesma. Pēdējās dienās es meklēju. Šodien meklēju rudeni, vakar – ziemeļblāzmu, bet rīt meklēšu veselību dabā. Kāpēc es katru dienu meklēju kaut ko jaunu, citu vai man šķietami nepieciešamu? Tāpēc, ka es biju pazaudējusi sevi. Biju azimirsusi cik liela laime ir atrast sevi lietās, vietās, būtnēs un garā. Visur, kur es elpoju un dzīvoju. Reiz pasaule bija man mīlestības lieta no kuras es pārtiku, barojos, bet drūzma man pakārt aizvilka mani prom no mīlestības. Mīlestības pret pasauli. Kļuvu tukša kā nosalis ezers. Skaists, bet bez dzīva satura … Šodien attapos, ka biju aizmirsusi, ka pasaule mani nemīlēs, ja es nemīlēšu Viņu. Tā ir tāda mana mīlestība pret pasauli ko saskatu caur sevi jeb mīlot sevi , es iemīlu Viņu, jo bez Viņas man nav sajūtu ,un, man nav iedvesmas. Manas dzejas rindas iemiga, jo dzeja pieprasa mīlestību. Jā, tik stipru mīlestību pret pasauli, kā pret sevi pašu.Apstājos. Ieelpoju. Apdomājos.Mīlēt sevi neprasa tik daudz, bet citreiz šķiet, ka nemīlēt sevi ir vieglāk. Nē. Vieglāk ir iemīlēties sevī no jauna un atplaukt laikā, kas katram šķiet tuvāks par jebkuru citu laiku, brīdi. Mans laiks ir rudens. Es tajā dzimu, es tajā augu un es to mīlu kaut vai tāpēc, ka tajā pamodās mana kvēlākā sirdslieta – dzeja. Šobrīd mana dzeja ir nosalusi un ir grūti tai pieiet klāt. Laikam jau tāpēc, ka mīlestība pret sevi nāk gluži tāpat kā labas lietas – lēni un ar maziem soļiem … Kā lai izstāsta to stāstuKo sirdī glabājam ikviensTo, kas atnācis ar glāstuSkumjās sajusts pieskāriens Lūk, kurā brīdī tā uzplaukstNe gluži kā zieds, bet tuvuSasilts, kas gadiem bijis aukstsVairs neatskanot ” Es nepaguvu … ” Nāk naktis pie tējas saldāsUn pastaigas gar jūras krastuKur jūtas uzdrīkstoties valdāsNeatrodot lietas ko nesaprastu Gaidot, kad nāks tie trīsVārdi ko mēdzam teiktItkā jau zinām, ka drīzBet uzsākot gribam beigt Noklusēt vai negaidīti atbildēt?Ja nu vēlēsimies labāk izlikties …Ka vārdi ko teic mūs nobiedēVēloties vairs ar tiem netikties Par daudz to baiļu sevī nesamNeizlēmīgi noglabājot tās krūtīsTādi mēs vairākums esamIerobežojamies savās baiļu rūtīs Vien piebilde aiz patiesības slēpjasJo baidoties to otram neatveramKas nepateikts reiz atstāj rētasTā mūžīgi ar bailēm mēs deram

šis rīts ir kā reiz manā gaumē. mazliet smidzina. biezi mākoņi debesis klāj. un gaiss tik svaigs un dzidrs no putnu treļļiem!!! dvēsele gavilē!

Iedomājaties tik… viss dzīvē iet jauki,taisu mīļotajam pusdienas,gaidu ātrāk mājās,gaidu mīļus vārdus,glāstus….. Sākumā šis cilvēks ir jauks,mīļš pret tevi,kārtīgs,pieklājīgs bet tas viss ir māns……. Tā nav…. Kopā varējām darīt visu…raxtīt visas sms citiem kopā,pat kad neliek mieru kopīgi kā saka "atšūt" bet tad visa dzīve mainās..pēkšņi jau nevaram lasīt kopā sms,parādās noslēpumi,dīvainas sms un zvani un tad pēkšņi mana dzīve sagriežas otrādāk,mūsu starpā ierodas kkāda meitene ar bērnu no tālienes kura manu džeku ir satikusi tikai 1x un visss….viņam ar to pietiek…viņa sola lai pamet mani un tā… beigās cilvēkam sagroza galvu un nu jau 2 dienu esmu mājās atmiņās,asarās un domās par to laiku…. Ak kāda ir dzīve….. IENISTU….

Pēc populāra zīmola reklāmas kampaņas, kurā sievietes sevi identificē kā skaistas vai parastas, arī Latvijas sieviešu informācijas telpā ir parādījušās diskusijas gan par šo konkrēto kampaņu, gan par sieviešu pašvērtējuma nozīmi vispār. Lai gan kampaņas rezultāti ir skaitliski par labu parastajām, un absolūtais vairākums par tēmu publiski izsakošos sieviešu tam piepulcējas, es sevi ne tikai uzskatu par skaistu, bet arī nekautrējos savu narcismu atzīt. 

Mūsdienu informācijas laikmetā, kur skaistuma etaloni tiek tiražēti plašam patēriņam, un kur izskats tiek kultivēts kā pašmērķis, ir ļoti grūti ignorēt spiedienu būt vai vismaz tiekties būt skaistai. Mēs visas izskata vārdā kaut ko daram, cita vairāk, cita – mazāk, bet pilnīgi visas. Mēdz atšķirties motivācijas – vienai tā ir attiecības, citai-veselība, vēl kādai – karjera, un kādai – pašas radīts priekšnosacījums visu sapņu piepildījumam. Lai vai kā, man interesants šķiet Latvijas sabiedrībā dominējošais viedoklis, ka būt skaistai, un to zināt, atzīt, ..baudīt (!) nav smuki. Kāpēc ir tāda attieksme, kāpēc darba augļi skaistuma formātā ir noklusējami, baudāmi vien pieticības apstākļos, un ir sliktais tonis, ja katra esam ielikušas enerģiju, darbu, laiku, naudu un sirdi procesā, lai būtu skaistas? 

Vai kāda, kas sevi publiski vērtē kā skaistu, nodod pārējās, kas vēl ir ceļā uz to? Vai tā ir izaicinājuma mešana konkurences aptākļos? Vai tā ir trula paštīksmināšanās, lāpot caurumus intelektā? Man pateikt, ka esmu skaista, nozīmē atklāt kārtis. Es parādu, ka neizmantošu šo ērto līdzekli savu mērķu sasniegšanai, un atzīstu savu darbu mūža projektā ”skaista”. Es nesarkšu un nenoduršu acis, saņemot komplimentu, es neatrunāšos, mēģinot uzstāt uz pretējo. Ar parastu paldies es apiešu saskarsmes faktoru – izskatu, un atbrīvošu ceļu citām savām kvalitātēm, kuras uzsveramas atkarībā no situācijas. 

Mana skaistuma rutīna ir tāda pati, kā miljoniem sieviešu visā pasaulē – pieskatīts svars, pārdomāts apģērbs, dekoratīvā un kopjošā kosmētika, kopti zobi, mati un nagi. Taču man ir diezgan specifiska profesija, kur skaistums ir gan stereotips, gan norma, un tas manā vērtību sistēmā būšanu skaistai aizbīda uz neaktuālo galu, izvirzot izglītību, pieredzi, prasmes un cilvēcību. Pēdējās ir kvalitātes, kas man patiesi šķiet sasniegšanas vērtas, jo tās iegūstot, pilnveidojas personība, kurpretim ceļā uz skaistumu, ja tas kļūst par pašmērķi, personība tiek pakārtota izskatam, kas patiesi var atvērt kādas durvis, bet ar to var būt par maz, lai pa tām arī ienāktu. 

Kas nosaka skaistuma etalonu katras sievietes galvā? Bērnības pieredze, iemīļotie popkultūras produkti, izkopta gaume, dzīves laikā sastapto skaisto cilvēku kompilācija? Popkultūras tiražētais, uzbāzīgais un mainīgais skaistuma etalons ir visbiežāk manāmais pašideāla faktors. Tad seko ģimenes sieviešu pašvērtējuma un tēva esamības faktors. Tad – empīrisks novērojums, ka skaistumu bieži pavada veiksme, un voila! – mērķis labi redzams, jāsāk attaisnot līdzekļi. Badošanās, operācijas, brendi, trendi, paškritika, sevis žēlošana un citi zvēri. Pie kam, šis zoodārzs jātur klusumā, vājuma brīžos anonīmi izkratot sirdi forumos, vai pie vīna glāzes šaurā lokā. Panākumus nedrīkstot publiski atzīmēt, maskējam tos aiz veselības kulta, šķietama dabiskuma, un izlikšanās par muļķēm. Tas ierobežo skaistuma atzīšanu par dabisku cilvēka tieksmi, un baro tā kultu, kas, nenoliedzami, baro veselas industrijas, taču bieži ir tīri subjektīva kvalitāte. 

Pārskatot skaistuma etalonus vēstures gaitā, kā arī dažādās pasaules malās, likumsakarīgi nonākam pie skaistuma individuālas uztveres, kas arī ir atslēga durvīm uz to. Mans fenotips un genotips – mans izskats, lielā mērā jau ir noteikts kopš dzimšanas. Klimata josla ir noteikusi matu, acu un ādas krāsu, no vecākiem iedzimis garums un fiziskais potenciāls, no mammas -deguns un lūpas, no tēta – vaigu kauli. Rezultāts ir šodienas populārajam skaistuma etalonam atbilstošs, taču mēģina improvizēt subjektīvās uztveres vārdā. Brīdis, kad sieviete sasniedz sevis nosprausto skaistuma mērķi (vai tas būtu svars, frizūra, smaids, koptēls), ir atkarību raisošs. Tas prieks, tas darba rezultāts, tā pašvērtējuma trieciendeva un iztēlotie labumi, kas noteikti sekos, padara mūs par pašu ķīlniecēm. Kad mērķis sasniegts, pat ja tas ir skaistuma ideāls, par ko sev kļuvusi sieviete pati, pēc eiforijas seko vai nu apmierinātība ar sevi, vai nu atrodas jauna nepilnība. Abas emociju ziņā ir pliekanākas par eiforiju, un vienā gadījumā sākas cīņa mūža garumā savu sasniegto ideālu noturēt, bet otrā – paškritikas seanss, kalpojot skaistuma kultam. 

Vai esat piedzīvojušas mirkli, kad novērtējot sevi, varat pateikt – viss, tā, kā šodien, gribu izskatīties vienmēr! Ja esat, tad atcerēsities to sajūtu visu mūžu, ja ne – tad kad tas brīdis pienāks, būs jāizvēlas: izbaudīt to, lepoties ar sevi un izstrādāt skaistuma saglabāšanas plānu mūža garumā, vai meklējot iespēju atkārtot šo sajūtu, atkal un atkal atrast jaunas nepilnības un mainīt ideālu kopsolī ar dzīvi.

Būt skaistām ir forši! Izskats dod pašpārliecinātību un garantē uzmanību, palielina sociālos kontaktus un ir priekšrocība attiecību veidošanā, taču tas nāk komplektā ar stereotipiem, skaudību, pašdisciplīnu un dažkārt – pat izolāciju.

Lielākā daļa sieviešu, ko pazīstu, ir skaistas. Lielākā daļa no viņām pašas domā, ka parastas. Es, sakot, ka esmu skaista, izstājos no spēles. To atzīmējot, es pārstāju meklēt nepilnības sevī, es novērtēju tā dotās priekšrocības, es izaicinu ieraudzīt mani pašu, ne tikai manu ārējo veidolu. Saka, ka skaistums glābs pasauli – kā, ja tā atzīšana citiem nav labais tonis, bet sev pašām – nebeidzamas paškritikas izslēgta iespējamība?

Pēdējā laikā arvien vairāk dzirdam jautājumu – kāpēc tik daudz sieviešu, neskatoties uz to, ka ir skaistas, gudras un čaklas, tomēr nespēj atrast sev piemērotu partneri un dzīvo vienas? Vai tiešām vaina ir jāmeklē kur dziļāk – jādodas pie psihologa un jālūkojas pēc kādas sen aizmirstas bērnības traumas? Man arī nav bail, ka mani kāds varētu uzskatīt par stipru, jo es tāda patiešām esmu, un vai tas ir kāds grēks? Bet tik un tā, ja esmu dominējoša un man ir tendence nomākt cilvēkus ar savu enerģiju, tad, ja vēlos būt ar to otru kopā, man ir jāmēģina sevi kontrolēt, un tas attiecas uz attiecībām starp cilvēkiem neatkarīgi no dzimuma, tas var attiekties arī uz manām draudzenēm. Bet šajā ziņā sevi ir jāpaanalizē. Tāpat pilnīgi droši var teikt, ka Latvijā sieviešu – skaistu, gudru, ņemamu – ir vairāk nekā viņām adekvātu partneru, nevis sugas pārstāvju kā tādu. Ja sievietei ir beigušās attiecības un viņa ir sapratusi, ka tā bijusi viņas jaunības kļūda, neprāts, un tagad viņa zina, kas viņa ir un ko grib, viņa ir atvērta. Bet tie vairs nav skrējieni pa klubiņiem meklēt izmisumā jebkādu eksemplāru, jo tur var dabūt partneri naktij. Bet šī sieviete grib veidot attiecības un jau ar domu, ka ienāk ar stabilu vērtību un ir arī gatava kaut ko no tā atvēlēt otram cilvēkam, līdz ar to gaidot ko līdzīgu pretī. Bet kur tad šie devēji un ņēmēji ir? Vīriešiem ir tendence baidīties no sievietes prasībām. No vienas puses, viņiem tas imponē, no otras puses, viņi ir tādi kā apslinkuši, sieviešu apčubināti un negrib vairs piepūlēties. Viņš labāk paņems zaķi, kuram dzīvi regulēs viņš, nekā tādu zaķi, ar kuru kaut kas ir jāsaskaņo un jāsadarbojas. P.S. kādu ilgāku laiciņu atpakaļ es pati ļāvos COSMOPOLITAN rakstam par brīvām sievietēm un mani varējāt redzēt žurnāla lapās… Bet vai no tā laika līdz šim ir kas mainījies!? O! JĀ! 😀

pavadīju fantastisku nedēļas nogali mājās. Saule, bērni, suns, upe, riteņi un nepārspējamā daba. Dzīvoju nelielā ciematiņā, kurā ir attīstīts tūrisms, infrastruktūra – ideāla vieta ģimenēm, tīrs gaiss un ūdens, lieliska skola, kurā pati mācījos, plus sporta halle, baseins, interešu izglītība utt. Šīs nedēļas lielais notikums bija mazā Ežuļa kristības mājas dārzā. Zaļš mauriņš, balti krēsli, pīpenes, zilas debesis -un cilvēki gaišās drānās. Pie kājām, ielejā, laiski plūst upe, mēs klausījāmies ģitārspēlē, kas dzidri aizskanēja tālāk. Tik vienkārši, skaisti un labestīgi. Elziņa, tik mīlīga bučmūlīte -skatos bildes, un priecājos, ka bērniņi atraisa smaidus pat onkuļu sejās :))) pēdējā pusgada laikā man arī gribas mazuli (t) kas jauns manā privātajā dzīvē – such a mess 😀 a ko darīt, ja es gribu "nepareizo" vīrieti? Bet vismaz zinu, kuru gribu. Solis uz priekšu.

Kāds laiciņš ir pagājis.. šovakar uznāca klusa vēlme kko uzrakstīt.. Draugam atkal ir darbs 🙂 es par viņu, protams, ļoti priecājos, bet..kā jau visām lietām arī šim aspektam ir savi mīnusi. viņš ir tur-es te. jā,es cenšos to saprast, ka viņš šobrīd nevar atrast Rīgā tādu darbu, lai varētu normāli dzīvot mēs abi kopā.. tur viņam darbiņš ir labs, alga laba un garantija, ka darbs nepazudīs!bet.ehh. CIK grūtas ir tās dienas, kad jāšķiras!!!un cik grūti ir tikties tikai maksimums 3 dienas nedēļā- precīzāk vakarus. Darbadienās viņš strādā+nedēļas nogalēs piehaltūrē. tik ļoti pietrūkst viņa,ir par maz.. Bieži iedomājos, kā pagājušogad dzīvojām abi kopā Rīgā- es varēju katru vakaru ieritināties, viņam blakus. No rīta celties un redzēt viņu..visas šis lietas.tā pietrūkst! bet cenšos jau, protams, nečīkstēt un kaut tās divas dienas būt viņam, lai mums ir labi. un lai gan zinu, ka katru reizi šķiramies uz nedēļu..nu grūti nu 😀 laikam, nekad nespētu viņu aizlaist prom peļņā uz ārzemēm- uz vairākiem mēnešiem. neizturētu! tad drīzāk abi,, Tā lūk..bija man tusiņš ar iepriekšējo klasi. nu kā jau vienā no blohiem minēju-kas tad tā par klasi 😀 ieradāmies 8 cilvēki! tie foršākie, protams 😛 bet nez..kaut kas šoreiz nebija..iepriekšējo reizi tik sirsnīgi runājāmies,utt,utt-varbūt tāpēc, ka tas tusiņš notika pilnīgi spontāni! šoreiz vairāk plānojām..bet tā vai tā- bija jauki! bet sapratu, ka ar manu tagadējo kursu (tieši meitenēm)man ir super labākas attiecības kā skolas laikos ar klasesbiedrenēm. Ir cilvķi ar kuriem es varu parunāt ko vairāk!kurām neinteresē tikai džeku sms,utt,utt! aaaa1šodien man prieka diena 😀 beeeeidzot saņēmos un nokārtoju savu parādu- šaumīgo ZPD(ja kāda zin kas ir R.Lazda- sapratīs mani 😀 ) un man bija tāds prieks par iegūto atzīmi-6!nopietni!zinu, ka tas skaitās "gandrīz labi", bet pēc visa tā, ko pārcietu un kādas kļūdas man tur bija..vienkārši vaauouu! tiešām prieks:) tagad jāsaņemās citiem darbiņiem! uzrakstīju uz A4 lapas-kas jāizdara,bet..kkā tie darbiņi nesvītrojas laukā 😀 Rītdien ir Mākslas akcija Rīgā- dažādi tiešām interesanti pasākumi notiek Rīgā bezmaksas!aizejiet;)es pati diemžēl netieku..programmu var aplūkot-www.kulturbloks.lv un jā…rītdien atbrauc viņš , nedēļa ir pagājusi(l)jau tagad tauriņi vēderā!aaaaa (l) nu lūk..zinu, ka gari-variet nelasīt 😀 vinkārši..man gribējās uzrakstīt. Lai jums viss jauki 🙂