Saistībā Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz Lieldienām izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja amatpersonas.
Ārkārtējā situācija ir spēkā no lēmuma pieņemšanas brīža līdz šī gada 14.aprīlim ar mērķi šajā laikā ierobežot Covid-19 izplatību.
Skat no 2:20:50
Video
Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.
Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem 13.martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.
Tāpat tiks pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās citās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020.gada 13.marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi.
Pārtraukta tiks visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu norise, piemēram, treniņu, sacensību un mēģinājumu norise.
Ar 13.martu atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi, sapulces, gājieni un piketi virs 200 cilvēkiem.
Turpretim tūrisma pakalpojumu sniedzējiem uzdots iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicētajai informācijai.
Iespēju robežās uzdots atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi.
Personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, turpmāk obligāti būs jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tostarp 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas jānovēro savu veselības stāvokli, divas reizes dienā mērot ķermeņa temperatūru.
Cilvēkiem nekavējoties jāzvana 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, piemēram, iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi. Personām jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā jeb mājas karantīna un jābūt pieejamiem saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām.
Iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no Covid-19 skartas valsts, uzdots nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktu ar citiem cilvēkiem, proti, neuzņemot viesus, neapmeklējot publiskas vietas, institūcijas un nedodoties privātās vizītēs. Tāpat šie iedzīvotāji aicināti uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, kā arī iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu.
Šiem cilvēkiem pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šīm iespējām – piegāde mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju, pārtikas vai preču piegāde ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm.
Tāpat augstākminētie cilvēki var lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku.
Ja nav citu risinājumu, veikalu šie cilvēki var apmeklēt ar medicīnisko masku, stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot divu metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu.
Ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī SPKC strādājošiem epidemiologiem atļauts noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. VM virsstundu darba apmaksai nepieciešamie papildus finanšu līdzekļi tiks pieprasīti no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Pasākumi tiks finansēti no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2020.gadam”, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.
Likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” paredz, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt arī tad, ja, būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Likums paredz valdībai tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju uz laiku līdz trim mēnešiem! Valdībai ir tiesības nepieciešamības gadījumā vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Vienlaikus ir nepieciešams arī Saeimas lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanas pamatotību. Saeimas Prezidijam Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju ir nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.
Oficiālais paziņojuma teksts 12.martā 2020.gadā
Ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka COVID-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, un pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta “e” apakšpunktu, likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, lai noteiktu epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus:
1. Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.
2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.
3. Noteikt atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.
4. Ārkārtējās situācijas laikā:
4.1. valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;
4.2. lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem 2020. gada 13. martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu;
4.3. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020. gada 13. marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi;
4.4. pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi);
4.5. ar 2020. gada 13. martu atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus virs 200 cilvēkiem;
4.6. tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;
4.7. iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;
4.8. nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”), netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;
4.9. ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;
4.10. var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam;
4.11. aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;
4.12. personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā:
4.12.1. 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā (no rīta un vakarā) mērot ķermeņa temperatūru;
4.12.2. nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi);
4.12.3. jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām;
4.12.4. novērot savu veselības stāvokli;
4.12.5. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, neapmeklēt publiskas vietas, institūcijas un nedoties privātās vizītēs u. c.);
4.12.6. uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu;
4.12.7. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot kādu no šādām iespējām:
4.12.7.1. piegādi mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;
4.12.7.2. pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm;
4.12.7.3. lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;
4.12.7.4. ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu;
4.13. atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī Slimību profilakses un kontroles centrā strādājošiem epidemiologiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Veselības ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
5. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam”, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.
6. Noteikt, ka likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozaru ministrijas, kuras apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.
7. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Veselības ministre I. Viņķele
(Sagatavotās informācijas autors: Valsts kanceleja)
12.03.2020.
Naudasmaks netiek izmantots tikai kā aksesuārs banknošu un monētu uzglabāšanai, bet arī kā līdzeklis naudas pievilināšanai. Lai maks vairotu naudu, tam pirmām kārtām ir jābūt mīlētam un pašam pievilcīgākajam savam saimniekam. Te būs dažas rekomendācijas, lai jūs varētu izveidot maku par naudas pievilinātāju un pavairotāju.
