Šovā “No Bullshit Experience ar Andri Kiviču” tiek intervēts Rolands, kurš dalās ar savu pieredzi, kad viņš un viņa sieva saņēma atbildi – Covid-19 pozitīvs. Intervijā uzzini, kāda bija Rolanda slimības gaita un tālākās veselības sekas.
Video
Pieredzes stāsts – Veģetatīvā distonija
Ar šo kaiti iepazinos jau pamatskolas laikā. Bieži sāpēja galva, trūka elpas, jutu žņaugšanas sajūtu kaklā. Nesapratu, kas īsti ar mani notiek. Nāca virsū arī panikas lēkmes, vakaros ilgi nevarēju iemigt, jo analizēju savas izjūtas.
Sākotnēji šīs sajūtas neparādījās bieži. Centos aizpildīt savu laiku un, kā aktīvai jaunietei, nodarbojos ar daudzām papildus lietām. Vairākus gadus dzīvoju mierīgi, tā – bez raizēm. Jutos labi. Likās, ka viss ir kārtībā līdz brīdim, kad sāku studēt. Gadu iesāku uz pozitīvas nots, taču tā beigās biju kļuvusi par pavisam citu cilvēku. Biju pārgurusi, bailīga un nelaimīga. Vasaru – laiku, kad dzīve liekas skaista un bezrūpīga, es aizvadīju vienos uztraukumos un asarās. Draugi mani nesaprata, jo bieži nevarēju doties tiem līdzi, bija brīži, kad nevēlējos doties ārā no mājas. Tuvojoties vakaram, sāka rasties iekšēja nemiera sajūta, atkal sāku sevi analizēt un “uzkurināt”. Kļuva tikai sliktāk. Pienākot septembrim, bija grūti pārvarēt savas bailes un doties uz augstskolu. Nevarēju nosēdēt lekcijās, reiba galva, nespēju koncentrēties, pāris reizes nācās arī palikt mājās, jo nepietika spēka doties kur ārpus mājas. Neviens mani nesaprata, jau bija apnicis atskaitīties, tāpēc reizēm nācās samelot, ka esmu slima. Biju krietni notievējusi, jo nebija ēstgribas. Vecās drēbes vairs nederēja, likās, ka esmu iekritusi ļoti dziļā bedrē, no kuras netikšu ārā. Liels atbalsts bija mana ģimene, jo arī viņi bija saskārušies ar šīm sajūtām. Centos sev ieskaidrot, ka tas viss ir pārejoši, taču nevarēju samierināties ar to, ka tas notiek tieši ar mani. Kāpēc es to esmu pelnījusi? Lasīju rakstus internetā, ieteikumus, kā ar to cīnīties. Visur bija viens un tas pats – jāmēģina pārvarēt sevi un jācīnās ar savām izjūtām. It kā izklausās pavisam vienkārši, taču, kā lai tu sev ieskaidro, ka jūties labi brīdī, kad brūk pamats zem kājām. Galva reibst tik ļoti, it kā atrastos kādā karuselī, vai visu dienu būtu šūpojusies šūpolēs. Sapratu, ka pati ar sevi galā netikšu, sāku apmeklēt psihologu reizi nedēļā. Sākotnēji likās, ka no tā īsti lielas jēgas nav, taču ar laiku sapratu, ka tieši psihologs man palīdz ieraudzīt un uzsvērt tās lietas, kuras pati nepamanu. Ir brīži, kad paši nespējam ieraudzīt savu izaugsmi un mums vajag kādu no malas, kurš mums pateiks, ka tu jau esi soli tālāk, kā biji iepriekš. Protams, ne visiem cilvēkiem šāda palīdzība ir vajadzīga, taču es izmēģināju visu, ko varēju. Papildus sāku sportot, gāju uz treniņiem, lietoju vitamīnus, kuri stiprina nervu sistēmu. Cīnījos ar sevi un stājos pretī savām bailēm pat brīžos, kad viss rādījās visdrūmākajās krāsās. Sapratu, ka savai atlabšanai esmu devusi pārāk maz laika un, ka jebkādu mērķi, kuru mēs sev dzīvei nostādām, uzreiz sasniegt nav iespējams. Līdz ko mēs tajā ieguldām lielāku darbu un pūles, arī gandarījums ir lielāks nekā tad, ja uzvara ir ātri iegūta.
Katram no mums jāiemācās nepadoties, lai cik grūti un pat neiespējami tas neizklausītos. Nekad nav neiespējams, viss ir atkarīgs tikai no tā, cik ļoti mēs vēlamies sasniegt vēlamo rezultātu. Nevajag sēdēt bezdarbībā un padoties savām sajūtām -vajag iet un darīt! Novērst savas domas un pierādīt sev, ka tas ir tikai mūsu galvā. Mūsu domas un mūsu bailes ir mūsu lielākie ienaidnieki. Neļausim tām pārņemt mūsu ķermeni un pat prātu! Noticiet tam, ka viss, kas ar mums notiek un visi pārbaudījumi, kuri mums dzīvē tiek doti, dara mūs tikai stiprākus. Lai arī ir grūti to pieņemt un samierināties ar to, pie šīs domas ir jāpieturas. Uzvarot sevi, sajutīsiet tādu gandarījumu, kā vēl nekad. Galvenais, neturiet savas emocijas un izjūtas pie sevis, dalieties ar tām, protams, ne pārspīlēti, bet arī tas liks jums justies labāk!
Autors: Anna, 21 gads
pieradums…
Nezinu, varbuut kaadai liidziigi ir gadiijies, bet es vnk nezinu,kur likties, ko domaat… Attieciibas mums jau 4 gadus( ja tas var nosaukt par attieciibaam), vieni vieniigi striidi par pilniigi neko, bet kad nav striidu tad viss vnk ideaali. Es vnk netieku ar sevi skaidriibaa vai tas ir stulbs pieradums vai liela miila (e) Saapiigi jebkuraa gadiijumaa :-/
Pierādījums, ka ķermenis uz stresu var reaģēt pavisam neparasti (+VIDEO)
Trīspadsmit gadus vecajai Nikolai pēkšņi sāka izkrist mati veseliem kušķiem un vēlāk sākās sāpes žokļa labajā pusē. Turklāt viņa arī sāka zaudēt daudz svara un viņai sāka iegrimt sejas labā puse.
Nikola drīz uzzināja, ka viņai ir reta slimība, ko sauc par Parija-Romberga sindromu. Līdzīgi arī kadu vīrieti Kevinu nereti nomoka sāpīgi vēdera krampji un caureja, kas drīz izzūd. Tieši tad, kad viņš atkal sajūtas labi, viņam atkal sākās reibonis, viņš zaudēja spēju skaidri runāt, kļuva akls, zaudēja spēju kustināt acis un galu galā nonāca bezsamaņā. Izrādās, ka viņš cieš no retas encifalīta autoimūnas slimības formas. Nosakties video!
Video
Piepildi sapņus un kļūsti neatkarīga!
Gita Griezne ir jauna un skaista Avon reģionālā pārdošanas vadītāja Rīgā. Viņa aicina pievienoties Avon konsultantu pulkam, jo pati šeit ir atradusi savu aicinājumu. Turklāt ir īstenojies viņas bērnības sapnis – būt tuvu skaistumkopšanas jomai.
Pirms sadarbības ar Avon Gita strādāja vadošā amatā lielā uzņēmumā, un juta, ka pienācis laiks dzīvē ko pamainīt. Ieraugot Avon sludinājumu, ka tiek meklēta pārdošanas vadītāja, nekavējoties pieteicās, jo tas bijis kā atgādinājums par piemirsto bērnības sapni – būt skaistumkopšanas industrijā.
Gitai ir divi mazi bērni, tāpēc viņa ar prieku izmanto iespējas, ko sniedz nenormētais darbošanās laiks un vieta. Ir iespējams ļoti labi nopelnīt un ap viņu allaž ir skaistums – skaistas lietas un cilvēki. Tas liek tādai būt arī pašai. Gitai ir pašai sava nopelnītā nauda, tāpēc viņa jūtas neatkarīga, jebkurā laikā var iekāpt savā auto, var palutināt sevi, iepriecināt ar dāvanām draudzenes.
Viņa bez kosmētikas nevar iedomāties savu ikdienu. Izmanto gan matu, gan ķermeņa kopšanas līdzekļus. Ļoti patīk Avon aromāti un dekoratīvā kosmētika! Gitas Grieznes ienākumu avots ir arī viņas hobijs. Ja arī jums patīk kosmētika, patīk to lietot, patīk par to runāt, patīk cilvēki – pamēģiniet! Iesākumā – kaut vai nopelnīt kosmētikai savām vajadzībām jeb svētku dāvanām. Ja to vēlies – zvani Avon Klientu servisam pa tālruni 67389788 un vaicā pēc Gitas! Viņa ar prieku visu izstāstīs sīkāk.
Piepildi pārtikas paku – palīdzi trūkumcietējiem
14. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 21.00 Rimi veikalos lielākajās Latvijas pilsētās ikviens iedzīvotājs tiek aicināts līdzās saviem ikdienas pirkumiem piepildīt arī pārtikas paku, lai palīdzētu kādai trūkumā nonākušai ģimenei ar bērniem, pensionāram vai invalīdam, kuru ienākumi ir zem iztikas minimuma.
Pārtikas pakā ieteicams likt produktus ar ilgu derīguma termiņu, piemēram, miežu putraimus, mannu, auzu pārslas, makaronus, miltus, eļļu, gaļas vai zivju konservus, cukuru, rīsus, margarīnu, vistas buljonu un zirņus.
“Šajā rudenī aicinām ikvienu iesaistīties laba darba paveikšanā, nepalikt malā un atnākt uz kādu no Rimi veikaliem, lai piepildītu pārtikas paku. Tā nonāks pie tām Latvijas ģimenēm ar bērniem, kuras dažādu apstākļu dēļ ir nonākušas trūkumā, taču nekādus sociālos pabalstus nesaņem. Tieši šīm ģimenēm nereti trūkst pat minimālo iespēju galdā celt pašu pieticīgāko maltīti, lai ar siltām pusdienām pabarotu savus bērnus. Piepildīt pārtikas paku nav nedz laikietilpīgi, nedz dārgi, taču tas ir liels atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem nav ko ēst, kā arī tas sniedz gandarījumu un prieku pašam par labu paveiktu darbu,” saka pārtikas bankas Paēdušai Latvijai vadītāja Agita Kraukle.
Latvijas Samariešu apvienības Pārtikas banka Paēdušai Latvijai organizē dažāda veida palīdzību tām ģimenēm, kuras dažādu apstākļu dēļ nonākušas trūkumā. Kopš šī gada par partneri kļuvis lielveikalu tīkls Rimi.
“Lai sniegtu savu atbalstu trūcīgajām ģimenēm visā Latvijā, Rimi regulāri ziedo kvalitatīvus produktus dažādām organizācijām, kā arī pārtikas bankai Paēdušai Latvijai, un šī akcija būs otrā reize, kad aicinām arī mūsu pircējus iesaistīties un palīdzēt līdzcilvēkiem. Iepriekšējā reizē visi kopā saziedojām 2673 pārtikas pakas, turklāt bija prieks arī redzēt, ka akcijā iesaistījās tik liela daļa no mūsu pašu darbiniekiem. Šoreiz ceram, ka varēsim palīdzēt vēl plašākam cilvēku lokam!” uzsver Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.
Pārtikas bankas pakas tiek nodrošinātas, pateicoties uzņēmumu un Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem, kā arī daudziem brīvprātīgajiem atbalstītājiem. 2015. gadā palīdzība tika sniegta vairāk nekā 15 tūkstošiem trūkumā nonākušiem Latvijas iedzīvotājiem – aptuveni 2143 cilvēkiem mēnesī. Pateicamies ikvienam atbalstītājam un ziedotājam!
Veikali, kuros norisināsies kampaņa:
|
· Rimi Alfa, Brīvības iela 372, Rīga · Rimi Spice, Lielirbes iela 29, Rīga · Rimi Damme, Kurzemes prospekts 1a, Rīga · Rimi Biķernieku, Biķernieku iela 160, Rīga · Rimi Stirnu, Stirnu iela 26, Rīga · Rimi Valdemāra, Kr. Valdemāra 112, Rīga · Rimi Mols, Krasta iela 46, Rīga · Rimi A7, Krustkalni, Ķekavas novads · Rimi Apelsīns, Rīgas gatve 5, Ādaži · Rimi Atbrīvošanas, Atbrīvošanas aleja 138, Rēzekne · Rimi Kauguri, Talsu šoseja 29, Jūrmala · Rimi Lielupe, Viestura iela 22, Jūrmala |
· Rimi Bauska, Pionieru iela 2, Bauska · Rimi Ogre, Rīgas iela 33, Ogre · Rimi Jēkabpils, Vienības iela 7, Jēkabpils · Rimi Jelgava, Katoļu iela 18, Jelgava · Rimi Satiksmes, Satiksmes iela 35, Jelgava · Rimi RAF, Rīgas iela 48, Jelgava · Rimi Fabrikas ielā 2, Valmierā · Rimi Raiņa ielā 26/28, Cēsīs · Rimi Tobago, Lielais prospekts 3/5, Ventspils · Rimi Poruka, J.Poruka 5, Ventspils · Rimi Ventspils, Annas iela 1, Ventspils · Rimi Ostmala, K.Zāles laukums 8, Liepāja · Rimi Rietumu centrs, Jaunā ostmala 3/5, Liepāja
|
· Rimi Cietoksnis, Cietokšņa iela 70, Daugavpils · Rimi Daugavpils, 18.novembra iela 136, Daugavpils · Rimi Ditton, Cietokšņa iela 60, Daugavpils · Rimi Dobele, Brīvības iela 30, Dobele · Rimi Skolas, Skolas iela 4E, Salaspils · Rimi Talsi, Lielā iela 2, Talsi · Rimi Talsi, Dundagas iela 18, Talsi · Rimi Strēlnieku ielā 2, Siguldā · Rimi Saules ielā 6, Madonā · Rimi Sūru ielā 2, Kuldīgā · Rimi Mārupe, Daugavas iela 31, Mārupe
|
Piens pret seksu
Uzreiz pēc dzemdībām mātes un pat daži tēvi zaudē interesi uz seksu. Tā nav novirze no normas, bet gan norma.
Jaunizceptie tēvi, kuri tik tikko tikuši pie bērniem, par seksu interesējas daudz mazāk, nekā līdz dēla vai meitas piedzimšanai. Turklāt, pirmajā gadā pēc bērniņa piedzimšanas tēvu asinīs ir par trešdaļu mazāk testosterone – galvenā hormona, kas atbild par seksuālo tieksmi. Tādus rezultātus uzrādījusi ASV universitāte. Šie rezultāti papildina neseno atklājumu, kas pierāda, ka sekss pēc bērna piedzimšanas nav vēlams, un ka daba izgudrojusi daudzus mehānismus, kuri neļauj mīlošajiem Homo sapiens vest tikpat jutīgu dzīvesveidu, kā pirms bērniem.
NEPAMANĀM ACĪMREDZAMO
Ilgu laiku jautājumi par intīmām attiecībām bija aizliegti, tāpēc dažas problēmas speciālistus izbrīnīja, kaut arī tās pavada cilvēkus no tiem laikiem, kad mūsu priekšgājēji dzīvoja alās. Viena no tādām “jaunajām” problēmām – jauno māšu nevēlēšanās mīlēties ar savu partneri.
Līdz XX gadsimta vidus pētnieki saprotamu iemeslu dēļ vispār neinteresējās par sieviešu viedokli par šo tēmu. 1966. gadā amerikāņu seksoloģijas pionieri Māsters un Džonsons apjautāja vairāk kā 100 mātes un noskaidroja, ka jau pēc pusotra mēneša pēc dzemdībām sievietes, kuras baroja bērnu ar krūti, nodarbojās ar seksu tikpat bieži un labprātīgi, kā pirms grūtniecības. Bet sievietes, kuras baroja bērnus ar mākslīgo pienu, atgriezās pie normālas seksuālās dzīves vēlāk un ne tik labprātīgi.
Optimistisko darbu nedaudz pajauca hormonālā stāvokļa analīzes, kuras parādīja, ka mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, manāmi pazemināti steroīdo hormonu un androgēnu līmeņi, kas atbild par dzimumtieksmi. Pēc Māstera un Džonsona ar vecāku seksualitāti nodarboties sāka arī citi speciālisti, un noskaidrojās, ka pretrunas starp aptaujas rezultātiem un hormonu izmeklējumiem nav nejauši. Sievietes, kuras atbildēja uz jautājumiem, nebija tik drošas un, visticamāk, meloja. 1980. gadu vidū seksologi jau vairs nešaubījās: sekss uzreiz pēc dzemdībām lielākajai daļai mammu bija nepatīkams. Pie tam sievietes, kuras baro bērnu ar krūti, negrib nodarboties ar seksu līdz pilnīgai bērna atradināšanai no krūts. Toties mammas, kuras dod bērniem maisījumu, gandrīz nemaz neizjūt grūtības seksuālajā sfērā.
NENOVĒRŠAMIES
Iemesli, kāpēc nesen dzemdējušas sievietes nevēlas tuvību, ir vairāki. Visacīmredzamākie – nogurums pēc dzemdībām un hroniska māšu neizgulēšanās, diennakti aprūpējot bērnu. Daudzi mūsdienīgi tēvi jūt līdzi savām sievām un pat palīdz pieskatīt mazuli. Pretī viņi cer saņemt ilgi gaidīto seksu, bet viņiem laiku pa laikam atsaka. Pakāpeniski pat vispacietīgākie tēvi sāk dusmoties. Vissliktākajā variant visvairāk cietušie vīri, kas tā arī nesagaida tuvību, atrod to citur, papildinot statistiku par šķiršanos pirmajos gados pēc bērna piedzimšanas.
Apvainotie partneri ir pārliecināti, ka sievas viņus atraida kaitīguma dēļ, bet patiesībā sievietē runā daba. Atšķirībā no citiem zīdītājiem, kas nodarbojas ar seksu tikai īsajos mātīšu dzimumtieksmes periodos, cilvēki fizioloģiski tam ir gatavi vienmēr. Bet miljons gadu atpakaļ, kad pirmie sugas pārstāvji Homo dzīvoja plēsēju vidū, novērsties seksa nodarbei nozīmēja atstāt mazuli dzīvības briesmās. Vienīgā aizsardzība un barības avots jaundzimušajam bija māte, un, ja viņa palika stāvokli pirms mazulis sāka ēst pieaugušo barību, tad viņam praktiski nebija iespēju izdzīvot, jo grūtniecēm bieži tiek pārtraukta piena izstrāde. Bez tam, mātei varēja vienkārši nepietikt spēka iznēsāt vienu bērnu un barot otru.
Lai nepieļautu resursu noziedzīgu izšķērdēšanu, daba izveidoja fizioloģiskus mehānismus, kas neļauj sievietēm mainīties mīļas muļķībām. Kontroli pār jauno mammu rīcību veic ar universālu slēdžu – hormonu – palīdzību.
VISS IZSLĒGTS
Tieksmi uz pretējo polu cilvēkam regulē vairāki hormone, bet galvenie kaisles aizedzinātāji ir androgēni testosterons, andostendions un dehidroepiandrosterons. Tie izstrādājas abos dzimumos, un to daudzums ir tieši proporcionāls vēlēšanās spēkam. Vīriešiem androgēni sintezējas vispirms sēkliniekos, bet sievietēm par to ražošanu atbild olnīcas un virsnieru garozas.
Pēc tam, kad sieviete ir palikusi stāvoklī, kontroli pār viņas ķermeni pārņem hormons prolaktīns, un tas vispirms nomāc olnīcu darbu. Prolaktīns neļauj jaunajai olšūnai nonākt dzemdē visu grūtniecības laiku un traucē arī vēlāk, kad māte baro zīdaini ar krūti, kau arī ar laiku hormona bremzējošā darbība pavājinās. Zīdīšana stimuli hipofīzi izmest asinīs jaunu devu prolaktīna, tāpēc ar krūti barojošām mātēm tā līmenis asinīs paliek augsts. Attiecīgi, jo ilgāk sieviete baro bērnu ar krūti, jo ilgāk “klusē” viņās olnīcas, nedodot organismam androgēnus.
Ne tik sen zinātnieki noskaidroja, ka mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, tiek apspiests vēl viens “kaisles” hormons – virsnieru garoza. Prolaktīns un otrs reproduktīvajai sistēmai svarīgākais hormons oksitocīns pazemina tā sauktās hipotalāma – hipofīzes sistēmas aktivitāti, kas tiešā veidā ietekmē virsnieru garozu. Tā atbild par reakciju uz stresu, un daba katram gadījumam to “apdzēsa” grūtniecēm un barojošām mātēm. Kaut arī prolaktīns nomāc virsnieru darbību ne tik stipri, kā olnīcu. Tas tomēr ir ļoti svarīgs organs, kas atbild par daudzām funkcijām, tāpēc tas neatslēdzsa. Ja sievietei ir “spēcīgas” virsnieres, tad olnīcu apklusināšanas efekts nav tik pamanāms, tāpēc asinīs turpina nonākt ievērojams hormona daudzums. Tāpēc dažām sievietēm zūd interese uz seksu visa laktācijas perioda laikā.
Bet lielākajai daļai ar krūti barojošo sieviešu androgēni gandrīz nesintezējas, tām pilnīgi nemaz negribas mīlēties. Vēl vairāk, laktācijas laikā nevajadzības dēļ atslēdzas arī citi mehānismi, kas nepieciešami ērtai ieņemšanai, un tas nozīmē – arī seksam. Par šiem procesiem atbild tas pats prolaktīns, kas bez iepriekš minētā nomāc sievietēm estrogēna izstrādi. Bez tā vagīnā neizveidojas miklums, tāpēc mīlēšanās kļūst sāpīga. Bez tam, estrogēna trūkuma dēļ dzimumorgānos sliktāk tiek apgādāti ar asinīm, un sievietei ir grūtāk uzbudināties.
Piekāpjoties vīriem, ar krūti barojošās mātes piekrīt seksam un visbiežāk tas neatnes neko vairāk par nepatīkamām sajūtām. Daži neveiksmīgi mēģinājumi, un galvā nostiprinās doma “sekss = sāpes”, kas papildus atvairot no mīlēšanos. Nebeidzamais loks, kas beidzas tikai tad, kad sieviete beidz barot bērnu ar krūti.
Visbeidzot, pastāv hipotēze, ka prolaktīns pats par sevi samazina pieķeršanos. Psihiatrijas profesori pierādāji, ka stundu pēc orgasma gan sieviešu, gan vīriešu asinīs prolaktīna koncentrācija pieaug divkārt. Izmeklētāji pieļauj, ka šis hormons atbild par jutīguma samazināšanos pret seksuāliem stimuliem pēc asa uzbudinājuma. Pastāvīgi augsts prolaktīna līmenis asinīs barojošām mātēm burtiskā nozīmē padara viņa nejūtīgas pret glāstiem.
KO DARĪT?
“Ar krūti barojošu māšu nevēlēšanās nodarboties ar seksu nav kaprīze, slimība vai blakus reakcija uz barošanu, bet gan ieprogrammēts efekts, jo barojošai mātītei ir jādomā par bērnu, nevis seksu. Bez tam, paaugstinātais prolaktīna līmenis aizsargā viņu no atkārtotas grūtniecības iestāšanās. Tas nav traucējums, un tas nav jāārstē. Mūsdienās mēs spējam normalizēt seksuālo tieksmi konstatēšanas brīdi, vienkārši izrakstot testosterone preparātus. Bet, ja ar krūti barojošā māte lieto tādus preparātus, viņas interese par seksu būs lielāka par interesi pret bērnu, bet tas nekam neder. Bez tam, hormoni nokļūst pienā, kas arī nav labi. Tādā situācijā mammai (bet vispirms jau tētim) jāsaprot, ka tā ir norma, un ka ir jāpagaida. Bet, ja situācija ir pavisam kritiska, tad labāk, droši vien, ir pārstāt barot ar krūti un saglabāt ģimeni, nekā barot bērnu ar pienu, lai tur vai kas, un pēc tam audzināt viņu bez tēva.”
Daba miljoniem gadu noslīpēja mehānismu, kas nodrošinātu zīdainim maksimālas iespējas izdzīvot. Mūsdienās lielākajai daļai nav vajadzība cīnīties par dzīvību, un šī piesardzība vairs nav vajadzīga. Bet no tām ātri izvairīties nesanāk, tāpēc mūsdienu Homo sapiens nevajag dusmoties, bet iemācīties ierobežotājus apiet, no tiem mēs jau esam izauguši.
MAZAS VILTĪBAS
Sievietes organisma nevēlēšanās novērsties no krūts barošanas par labu seksam ir sens aizsargmehānisms, bet, zinot to, kā tas darbojas, dabas ierobežojumus var apiet.
| 1 Spēcīgs antiafrodīziaks prolaktīns tiek izstrādāts tad kad bērns zīž pienu, tāpēc uzreiz pēc barošanas labāk nepāriet pie seksa, bet gan kādu laiku pagaidīt. Bez tam, krūtīm labāk nepieskarties, lai nepalielinātu prolaktīna līmeni asinīs un, lai, kairinot krūtsgalus, neveicinātu vēl viena hormona – oksitocīna izstrādi. Tas veicina piena izstrādi, un diez vai seksa laikā tas būtu vajadzīgs. Bez tam, oksitocīns tiek izstrādāts skatoties uz bērnu vai viņa fotogrāfiju, tāpēc pacentieties nolīst vietā, kur nav bērnu bildes. |
| 2 Bez androgēniem sievietēm sekss liekas nepievilcīgs pasākums. Bet bez hormoniem cilvēkam ir arī smadzenes, kas spēj pārtraukt dabas iestatījumus. Tā kā pirms pāriet pie aktīvām darbībām, ir vērts “iesildīt” sievieti ar glāstiem. Bez tam, var paskatīties erotisku kino vai fotogrāfijas. |
| 3 Uz seksu sievietes organism sagatavo estrogēni, un to trūkums šo nodarbi pavada ar fizisku diskomfortu un pat sāpēm. Lai kompensētu dabīgā mitruma trūkumu, obligāti jāizmanto sintētiskie lubrikanti. |
| 4 Lai izveidotu pozitīvu saikni “sekss = bauda”,ir svarīgi nesteigties. Ja sagatavošanās nav vainagojusies ar rezultātu, labāk atteikties no seksa un mēģināt vēlreiz. Pēc dažiem veiksmīgiem mēģinājumiem sievietes apziņa izveidos pozitīvu attieksmi pret seksu, neskatoties uz to, ka organisms fizioloģiski tam pretojas. |
| 5 Gadījumā, ja neizdodas pārvarēt riebumu pret seksu, labāk nodrošināties ar pacietību. Tad, kad mazulis ēdīs pieaugušo ēdienu, un barošanas reizes ar krūti samazināsies, tad oksitocīna “atvēsinošā” iedarbība samazināsies. Kad mazulis sasniedzis gadu, tad starpība starp sievietēm, kas bērnu baro ar krūti, un kas ar maisījumu, praktiski izzūd. |
Pienenes: Vai tām ir vieta mūsu uzturā?
Pēdējā laikā popularitāti iemantojušas ne vien koši ziedošu pieneņu pļavu bildes, bet arī dažādas neparastas pieneņu receptes. Vai pienenes tiešām ir lietojamas uzturā, kā tās pagatavot un ko vērtīgu tās satur? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Vakariņās – ceptas pienenes? Kāpēc gan ne!
Mūsdienās ir dažādas iespējas un informācija par to, kā izmantot savvaļas augus ikdienas uzturā, un pēdējā laikā atkal ir modē nākušas pienenes, stāsta sertificēta uztura speciāliste L. Sondore. Ne tikai ierasti zināmākais pieneņu medus (kas tomēr satur ļoti daudz cukura, un par medu to būtu grūti nosaukt), bet arī pieneņu jaunās lapiņas salātos un zaļajos kokteiļos. Taču jāņem vērā – kādam nedaudz rūgtā pieneņu lapiņu garša ir patīkama, bet citam nē. Tomēr pienenes var izmantot vēl citos, neierastākos veidos. Vai zinājāt, ka pavasarīgos pieneņu pumpurus var marinēt un izmantot līdzīgi kā kaperus? Vai to, ka mūsu senči no pieneņu saknēm ir gatavojuši uzmundrinoši rūgtenu dzērienu, līdzīgu kafijai? Šādam dzērienam izmantoja kaltētas, samaltas un grauzdētas pieneņu saknes.
Klīniskā farmaceite I. Priedniece stāsta, ka no jaunajiem pieneņu ziediem, kas bagāti ar nektāru, gatavo pieneņu medu, kurš ir izmantojams kā našķis un vienlaikus ir lielisks papildinājums zāļu tējām.
Pēdējā laika modes kliedziens ir ceptas pieneņu galviņas – panētas līdzīgi kā karbonādes un uz sakarsētas pannas taukvielās apceptas, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Ja nu kāds rauc degunu un domā par rūgto garšu – notiek brīnums un rūgtenā garša pazūd. Garša mainās cepšanas laikā un ir attāli līdzīga ceptām rudmiešu karbonādītēm. Savukārt saldajā versijā pieneņu ziedus iemērc pankūku vai vafeļu mīklā un cep pāris minūtes no abām pusēm.
Kas pienenēs vērtīgs?
Arī BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver – pienenes nav tikai nezāles! Tās ir vērtīgs nektāraugs, un tās izmanto arī kā ārstniecības augu. Turklāt izmantojamas ir visas auga daļas – saknes, laksti, lapas, ziedi. Biežāk kā ārstniecības drogu izmanto pienenes saknes. Pienenēm piemīt žultsdzenoša iedarbība, tās veicina aknu un žultspūšļa veselību, uzlabo apetīti, stimulē kuņģa sulas sekrēciju, uzlabo gremošanu un vielmaiņu, kā arī stiprina imūnsistēmu.
Pienenes saknes satur rūgtvielas, inulīnu, karotīnus, flavonoīdus, C vitamīnu, bet lapas – C, E un B grupas vitamīnus, karotīnus, kāliju, kalciju, dzelzi, flavonoīdus un citas aktīvās vielas. Tās izmanto augu izcelsmes zāļu un uztura bagātinātāju sastāvā. Uztura bagātinātāju sastāvā – mikstūrās, tabletēs, kapsulās, tējās – plaši izmanto tieši pieneņu saknes. Tos lieto organisma attīrīšanai, aknu un žultspūšļa veselībai kopā ar citu augu ekstraktiem.
Ievērojiet piesardzību!
Farmaceite uzsver, ka, vācot un lietojot savvaļas augus, vienmēr ir jābūt īpaši piesardzīgiem! Drīkst lietot tikai labi pazīstamus savvaļas augus. Jāpazīst indīgie augi, kas nav ēdami! Augus lietošanai uzturā vai zāļu tējām ievāc no tīrām augšanas vietām, kas nav apstrādātas ar ķimikālijām vai neatrodas šoseju malā, kā arī saudzējot dabu. Pirms lietošanas uzturā ievāktie augi noteikti jānoskalo. Ir jāpazīst arī aizsargājamie augi, kā, piemēram, laksis, kas ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā. Savvaļā šos augus ir aizliegts ievākt, uzturā var lietot tikai dārzā izaudzētos lakšus.
Vienlaikus speciālistes uzsver, ka ar pieneņu lietošanu uzturā nevajadzētu pārspīlēt. Ne visas pārdrošās un neparastās receptes ir jāizmēģina! Ir jāievēro piesardzība un mērenība. Savukārt, ja vēlaties augu lietot ārstnieciskos nolūkos, noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.
Pieņemts lēmums visā valsts teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju līdz 2020. gada 14. aprīlim! (+VIDEO)
Saistībā Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz Lieldienām izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja amatpersonas.
Ārkārtējā situācija ir spēkā no lēmuma pieņemšanas brīža līdz šī gada 14.aprīlim ar mērķi šajā laikā ierobežot Covid-19 izplatību.
Skat no 2:20:50
Video
Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.
Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem 13.martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.
Tāpat tiks pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās citās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020.gada 13.marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi.
Pārtraukta tiks visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu norise, piemēram, treniņu, sacensību un mēģinājumu norise.
Ar 13.martu atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi, sapulces, gājieni un piketi virs 200 cilvēkiem.
Turpretim tūrisma pakalpojumu sniedzējiem uzdots iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicētajai informācijai.
Iespēju robežās uzdots atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi.
Personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, turpmāk obligāti būs jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tostarp 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas jānovēro savu veselības stāvokli, divas reizes dienā mērot ķermeņa temperatūru.
Cilvēkiem nekavējoties jāzvana 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, piemēram, iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi. Personām jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā jeb mājas karantīna un jābūt pieejamiem saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām.
Iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no Covid-19 skartas valsts, uzdots nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktu ar citiem cilvēkiem, proti, neuzņemot viesus, neapmeklējot publiskas vietas, institūcijas un nedodoties privātās vizītēs. Tāpat šie iedzīvotāji aicināti uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, kā arī iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu.
Šiem cilvēkiem pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šīm iespējām – piegāde mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju, pārtikas vai preču piegāde ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm.
Tāpat augstākminētie cilvēki var lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku.
Ja nav citu risinājumu, veikalu šie cilvēki var apmeklēt ar medicīnisko masku, stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot divu metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu.
Ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī SPKC strādājošiem epidemiologiem atļauts noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. VM virsstundu darba apmaksai nepieciešamie papildus finanšu līdzekļi tiks pieprasīti no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Pasākumi tiks finansēti no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2020.gadam”, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.
Likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” paredz, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt arī tad, ja, būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Likums paredz valdībai tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju uz laiku līdz trim mēnešiem! Valdībai ir tiesības nepieciešamības gadījumā vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Vienlaikus ir nepieciešams arī Saeimas lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanas pamatotību. Saeimas Prezidijam Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju ir nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.
Oficiālais paziņojuma teksts 12.martā 2020.gadā
Ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka COVID-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, un pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta “e” apakšpunktu, likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, lai noteiktu epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus:
1. Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.
2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.
3. Noteikt atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.
4. Ārkārtējās situācijas laikā:
4.1. valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;
4.2. lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem 2020. gada 13. martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu;
4.3. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020. gada 13. marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi;
4.4. pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi);
4.5. ar 2020. gada 13. martu atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus virs 200 cilvēkiem;
4.6. tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;
4.7. iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;
4.8. nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”), netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;
4.9. ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;
4.10. var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam;
4.11. aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;
4.12. personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā:
4.12.1. 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā (no rīta un vakarā) mērot ķermeņa temperatūru;
4.12.2. nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi);
4.12.3. jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām;
4.12.4. novērot savu veselības stāvokli;
4.12.5. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, neapmeklēt publiskas vietas, institūcijas un nedoties privātās vizītēs u. c.);
4.12.6. uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu;
4.12.7. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot kādu no šādām iespējām:
4.12.7.1. piegādi mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;
4.12.7.2. pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm;
4.12.7.3. lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;
4.12.7.4. ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu;
4.13. atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī Slimību profilakses un kontroles centrā strādājošiem epidemiologiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Veselības ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
5. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam”, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.
6. Noteikt, ka likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozaru ministrijas, kuras apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.
7. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Veselības ministre I. Viņķele
(Sagatavotās informācijas autors: Valsts kanceleja)
12.03.2020.
Pieņemt vai noraidīt?
“Nesen mani uzrunāja bijušais puisis, ar kuru izšķīros pirms gada. Viņš atzinās, ka visu šo laiku nav spējis mani aizmirst, tāpēc nevienas citas sievietes viņam nav bijis. Kaut arī šķiršanās noritēja bez skaļiem strīdiem, tā, manuprāt, izdzēsa daudz labo mirkļu no mūsu trīs gadus ilgušajām attiecībām.”
“Izšķīrāmies tāpēc, ka katrs bijām aizņemti vairāk ar savām lietām nekā viens ar otru. Lielās darba un universitātes slodzes dēļ attiecības atstājām novārtā. Šķita, mūs vairs nekas nesaista, dzīvojam katrs savā pasaulē. Tagad, kad universitāte pabeigta un darbā iet vieglāk, arvien biežāk iedomājos par viņu. Un nu viņš mani uzrunāja. Lai arī ir milzīgs kārdinājums satikties, mani biedē, kā tas ir – satikties ar bijušo. Vai man pieņemt uzaicinājumu vai tomēr atstāt visu pagātnē?”
–Marta, 26
Kā tu rīkotos šajā situācijā? Izsaki savu viedokli!
Pieņem izaicinājumu! Nedēļa ēdot cukuru nesaturošus ēdienus
Svētdiena
Brokastis: olu kultenis, ¼ šķēlīte avokado, ½ šķēlīte no tomāta
Pusdienas: 2-3 glāzes dārzeņu salātu pēc izvēles un olīveļļa
Vakariņas: cepta vistas krūtiņa ar glāzi dārzeņu
Uzkoda: nesālīti rieksti
Pirmdiena
Brokastis: zaļais smūtijs
Pusdienas: sagriezti dārzeņi + ½ glāze humusa
Vakariņas: dārzeņu zupa
Uzkoda: nesālīti rieksti/sēklas + apelsīns
Otrdiena
Brokastis: bez čaumalas vārītas olas, sāls un pipari
Pusdienas: dārzeņu zupa (no iepriekšējās dienas)
Vakariņas: dārzeņi un tofu
Uzkoda: ābolu šķēlītes ar 2 tējkarotēm mandeļu sviesta
Trešdiena
Brokastis: banāna, dabiskā zemesriekstu sviesta, nesaldināta kakao un bez cukuru saturoša mandeļu piena smūtijs
Pusdienas: spinātu salāti ar cieti vārītām olām + avokado
Vakariņas: burito laiviņas – brūnie rīsi, melnās pupiņas, gvakamole, sīpols, kubiņos sagriezti tomāti + karstā mērce
Uzkoda: nesālīti rieksti/sēklas
Ceturtdiena
Brokastis: cieti vai mīksti vārītas olas un ābolu šķēlītes
Pusdienas: dārzeņu un tofu pārpalikumi no iepriekšējās dienas
Vakariņas: tunča salāti
Uzkoda: seleriju kāti ar dabīgo zemesriekstu sviestu
Piektdiena
Brokastis: auglis + zaļais smūtijs
Pusdienas: 2-3 glāzes dārzeņu salātu ar olīveļļu
Vakariņas: grilēts lasis ar tvaicētu puķkāpostu
Uzkoda: seleriju kāti ar dabīgo zemesriekstu sviestu
Sestdiena
Brokastis: dārzeņi + olu kultenis
Pusdienas: bekons + tomāti
Vakariņas: sautēti saldie kartupeļi pārklāti ar sieru + dārzeņi
Uzkoda: gurķu šķēlītes ar gvakamoles mērcīti
Dzērieni!
Izvairies no cukurotiem vai neveselīgiem dzērieniem, kā limonādes vai veikalos pirktas sulas. Tā vietā dzer tonnām ūdens un svaigu tēju, bet nepievieno cukuru, protams.
Ekstra uzkodas!
Ja tu joprojām jūties izsalkusi, ņem talkā jebkuru, no cukura brīvu, uzkodu, piemēram, svaigus dārzeņus, riekstus, sēklas.
Dieviete.lv redakcija, Kristīne
Pieņem 30 dienu attiecību izaicinājumu!
Ir daudz dažādu veidu, kā uzlabot attiecības un piešķirt tām nelielu svaigumiņu. Piedāvājam vienu no tiem – 30 dienu attiecību izaicinājumu, kura laikā katru dienu veicams kāds uzdevums.
Atliek piebilst, ka savu otru pusīti jāmīl un jālolo katru dienu neatkarīgi no dažādiem izaicinājumiem.
1 diena Sniedz savai otrajai pusītei visu laiku siltāko sveicienu
2 diena Pavadi mīļoto uz darbu ar sagatavotām pusdienām
3 diena Sarunājies ar partneri mīlestības valodā (bučas, apskāvieni, tuvība u.c.)
4 diena Paslavē par kaut ko, kas tavai otrajai pusītei ļoti labi padodas
5 diena Kopā pastaigājieties, roku rokā
6 diena Randiņu vakars! Apmeklējiet jaunu kafejnīcu vai restorānu
7 diena Filmu maratons cieši apskaujoties
8 diena Nosūti romantisku rīta īsziņu
9 diena Izdari mājasdarbu, ko tavs izredzētais partneris nelabprāt dara
10 diena Sniedz masāžu
11 diena Vērojiet zvaigznes pie jūras
12 diena Uzraksti vēstuli, paskaidrojot, cik īpaša tev ir tava otrā pusīte
13 diena Kopā noskatieties tava partnera mīļāko šovu vai filmu nesūdzoties
14 diena Bez iemesla sniedz lielāko lāča apskāvienu savam mīļotajam
15 diena Randiņu vakars! Atsvaidziniet savu pirmo randiņu
16 diena Kopā pagatavojiet maltīti
17 diena Kamēr tava otrā pusīte ir darbā, nosūti flirta pilnu īsziņu
18 diena Visas dienas garumā pasaki 7 komplimentus
19 diena Dalieties romantiskā un kaislīgā skūpstā
20 diena Kopā strādājiet pie kāda projekta
21 diena Randiņu vakars! Uzspēlējiet kādu galda spēli, sacensību garam
22 diena Ieplānojiet ceļojumu tuvākajā nākotnē
23 diena Dodieties pārgājienā vai izmēģiniet kopā cita veida fiziskās aktivitātes
24 diena Atstājiet mīļu zīmīti
25 diena Uztaisi brokastis gultā
26 diena Izbaudiet kaislīgu nakti
27 diena Kopīgi radiet vēlmju kolāžu
28 diena Pasniedz mazu, pārdomātu dāvaniņu
29 diena Kopā uztaisiet selfijus, kurus pēc tam ierāmēt
30 diena Randiņu nakts! Dariet ko tādu, ko izbaudījāt bērnībā
Dieviete.lv redakcija, Kristīne
Pienāks brīdis, kad liksies, ka viss beidzies. Tas būs sākums.
Iedodiet man kāds laika mašīnu, kas mani pārceltu mēnesi tālā nākotnē. Tad viss beidzot būs beidzies. Jauns posms manā dzīvē sāksies. Nākotnes plānu man nav. Iespējams, ka tas ir labi, jo, ja nemaldos, Mērfija likums vēsta, ka vislabāk izdodas tieši neplānotas lietas. 🙂 Aizvērsies skolas durvis. Gaiteņos paliks čīkstēšana par neizgulēšanos un laika trūkumu. Es būtu šausmīga liekule, ja apgalvotu, ka man nenormāli tā visa pietrūks, bet es neesmu arī pilnīgi pārliecināta, ka nepietrūks… Es sevi šobrīd varu raksturo kā nedaudz nogurušu un brīžos, kad man nav dzīves apnikums, pat diezgan laimīgu. Manā dzīvē šobrīd ir daudz cilvēku. Viņi nāk un iet, bet es nevaru apgalvot, ka daudzi no viņiem uzkavējas ilgāk par mirkli. Es gan strigti cenšos pieturēties pie apgalvojuma, ka katrs cilvēks mūsu dzīvē ienāk ar mērķi, lai mēs kko iemācītos. Tad nu es vienmēr analizēju, kādu mācību man var dot konkrētais cilvēks. It gets worse before better. Have a nice day! :*
Pienācis laiks lidot? “airBaltic” šovasar plāno no Rīgas nodrošināt lidojumus uz 49 galamērķiem
Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” līdz augusta beigām plāno no Rīgas nodrošināt lidojumus uz 49 galamērķiem, aģentūrai LETA pavēstīja lidsabiedrības pārstāve Alise Briede.
Viņa norādīja, ka “airBaltic” pašreiz veic tiešos lidojumus no Rīgas uz dažādiem Eiropas biznesa tranzītmezgliem un turpina atsākt lidojumus uz tādiem populāriem atpūtas galamērķiem kā Dubrovnika, Rijeka un Splita Horvātijā, Barselona Spānijā, Nica Francijā, Larnaka Kiprā, Roma, Katānija un Milāna Itālijā, kā arī citiem. Papildus tam “airBaltic” piedāvā dažādus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.
“airBaltic” plāno, ka līdz augusta beigām lidojumus no Rīgas veiks uz 49 galamērķiem, bet no Tallinas un Viļņas uz 10 galamērķiem no katras pilsētas.
Briede skaidroja, ka “airBaltic” cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām, sekojot līdzi situācijai, kā arī ir elastīga, lai vajadzības gadījumā pielāgotu lidojumu grafiku.
Lidsabiedrība aicina pasažierus pirms ceļojuma pārbaudīt ceļojuma noteikumus un lidostu ierobežojumus oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās. Noteikumi strauji mainās un atšķiras dažādās valstīs, tāpēc ir jāpārliecinās, ka ir apzināta jaunākā informācija.
Tāpat kompānijā norādīja, ka jauno rezervāciju skaits un pieprasījums no jūnija sākuma līdz šim brīdim ir trīskāršojies. Pieprasītākie “airBaltic” atpūtas maršruti tuvākajā laikā ir Malaga Spānijā un Atēnas Grieķijā, bet augustā populārākie galamērķi ir Reikjavīka Islandē, kā arī Dubrovnika un Splita Horvātijā.
Briede norādīja, ka stabilas izaugsmes tendences saglabājas arī tādos maršrutos kā Rīga-Oslo, Rīga-Berlīne, Rīga-Amsterdama, Rīga-Londona, Rīga-Dublina. Īpaši izteikti populāri ir lidojumi no Londonas un Dublinas uz Rīgu.
Jau ziņots, ka “airBaltic” regulāros reisus atsāka 18.maijā.
“airBaltic” auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Aviokompānija prognozē, ka šogad tās apgrozījums būs mazāks nekā 200 miljoni eiro.
Latvijas valstij pieder 80,05% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – gandrīz 20% akciju.
Autors: Nozare.lv
02.07.2020.
Pienācis laiks ceļot? Varētu atcelt pašizolāciju ieceļotājiem no vairākām ES valstīm!
Ar Baltijas veselības ministriem tiek strādāts pie kopējas vienošanās, lai pašizolācijas prasību neattiecinātu uz ieceļotājiem no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimšana ar Covid-19 nepārsniedz 15 uz 100 000 cilvēku, sociālajā vietnē “Twitter” norādījusi veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzsvēris, ka, balstoties uz Baltijas valstu veselības un ārlietu ministru sanāksmēs lemto, nākamajā Ministru kabineta sēdē tiks iesniegts priekšlikums par to personu, kuras ieceļo no ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kurās saslimušo skaits uz 100 000 divu nedēļu laikā nepārsniedz 15, atbrīvošanas no 14 dienu pašizolācijas.
Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis ir visas ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Patlaban visiem ceļotājiem, kuri atgriežas Latvijā no ārvalstīm, izņemot Baltijas valstis, 14 dienas jāievēro pašizolācija.
Kā vēstīts, Viņķele jau vakar preses konferencē skaidroja, ka Latvijā tiek strādāts pie iespējamas pieejas maiņa attiecībā uz pašizolāciju, kas tiek prasīta no valstī ieceļojošajiem.
Ministre skaidroja, ka ES līmenī pašlaik norit darbs, lai radītu saskaņotas prasības attiecībā uz ceļojumiem starp ES un valstīm, kuras tajā neietilpst.
Paralēli notiek konsultācijas starp Baltijas valstīm par ierobežojumu mīkstināšanu, lai process noritētu iespējami saskaņoti.
Arī Slimību un profilakses kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pieļāvis, ka, iespējams, tuvākajā nākotnē pašizolācija ceļotājiem tiks pārskatīta.
Pēc viņa Latvijas Televīzijai teiktā, Eiropas epidemiologi diskutē par šo jautājumu un piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka valstīs, kur saslimstības līmenis un riski ir vienādi, būtu iespējams pārvietoties brīvāk.
Autors: nozare.lv
30.05.2020.
Pienācis laiks ceļot? Pēc ieceļošanas Latvijā no vairuma Eiropas valstu vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā
Sākot ar rītdienu, 3.jūniju, pēc ieceļošanas Latvijā no vairuma Eiropas valstu vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā, otrdien lēmusi valdība.
Ministru kabinets veicis grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā, nosakot, ka 14 dienu pašizolācija nebūs jāievēro cilvēkiem, kuri ieradīsies valstī no Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētām valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15.
SPKC pašlaik publicētā jaunākā informācija ir par 29.maiju, kad minētais rādītājs zemāks par 15 bija Luksemburgā, Nīderlandē, Itālijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Francijā, Somijā, Vācijā, Čehijā, Igaunijā, Austrijā, Bulgārijā, Lietuvā, Ungārijā, Norvēģijā, Šveicē, Kiprā, Grieķijā, Islandē, Slovākijā, Horvātijā, Slovēnijā un Lihtenšteinā.
Savukārt kumulatīvā Covid-19 saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju lielāka par 15 bija Zviedrijā, Lielbritānijā, Portugālē, Beļģijā, Maltā, Īrijā un Spānijā, attiecīgi, iebraucot Latvijā no šīm valstīm, joprojām būs jāievēro divu nedēļu pašizolācija.
Jau iepriekš bija noteikts, ka pašizolācija nav jāievēro Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Latviju, Lietuvu vai Igauniju.
Jau vēstīts, ka patlaban visiem ceļotājiem, kuri atgriežas Latvijā no ārvalstīm, izņemot Baltijas valstis, 14 dienas jāievēro pašizolācija.
Iepriekš ārlietu ministrs Edgars Rinkēviča (JV) pauda, ka līdz 15.jūnijam lielākā daļa Eiropas varētu kļūt “ceļot brīva” – tās ietvaros varētu būt iespējams brīvi pārvietoties, vairs neprasot ievērot 14 dienu pašizolācijas prasību pēc robežu šķērsošanas.
Jūnija vidū ES arī kopīgi lems par robežu atvēršanu vai neatvēršanu trešajām valstīm, bet līdz tam ceļojumu attiecībās ar šīm valstīm ministrs izmaiņas neprognozē.
Autors: nozare.lv
02.06.2020.
Pienācis drēbju skapja tīrīšanas laiks – padomi, kur likt veco džemperi un kā sagatavot ziemas apģērbu ilgstošai uzglabāšanai
Pavasara sākums ir īstais laiks, kad pārskatīt savu garderobi, sagatavot apģērbu atbilstoši siltajai un saulainajai sezonai, atrast vietu skapī biezajam ziemas apģērbam, to pareizi “iepakojot”, kā arī atbrīvoties no lietām, kas ir nonēsātas un vairs nebūs nepieciešamas.
Atbildība par tekstila pareizu apsaimniekošanu un šo atkritumu mazināšanu sākas mūsu katra drēbju skapī. Ikviens var samazināt šo atkritumu apjomu, piemēram, iegādājoties tikai to, ko tiešām vilks un kas ir nepieciešams, nēsājot apģērbu ilgāk, nepērkot katram pasākumam citu apģērba gabalu, atbilstoši nododot tekstilu, kas pašam vairs nav nepieciešams, bet citiem vēl var noderēt.
Uzsākot skapja pārskatīšanu, var rasties virkne jautājumu – kur likt novalkāto džemperi vai ziemas zābakus, kas bērnam nākamajā sezonā vairs nederēs, kā pareizi sagatavot apģērbu ilgstošai uzglabāšanai, ko darīt, lai atbrīvotu vietu skapī utt. Atbildes uz tiem palīdzēs rast ražotāju atbildības uzņēmuma “Zaļā josta” vides izglītības vadītāja Aija Caune.
Ko darīt ar apģērbu, ko nēsāsi arī nākamajā ziemas sezonā?
Lai ziemas apģērbs vasaras un rudens periodā nezaudētu savu kvalitāti un neaizņemtu lieku vietu skapī, svarīgi to iztīrīt un atbilstoši “iepakot”.
“Vispirms jāsāk ar traipu iztīrīšanu, lai apģērbā, kas skapī atradīsies vairākus mēnešus, nepaliek traipi. Ja tā kopšanā tiks izmantota tvaika gludināšanas funkcija, tvaiks, iekļūstot dziļi audumā, atbrīvos to arī no alergēniem, baktērijām un putekļu ērcītēm,” pieredzē dalās Caune.
Viņa piebilst, ka pirms apģērba mazgāšanas jāizpēta arī tā kopšanas instrukcija. Piemēram, mazgājot vilnas apģērbu, ieteicams to izvērt uz otru pusi un izvēlēties šim audumam atbilstošu mazgāšanas režīmu. Varbūt ir vērts izvērtēt iespēju uzticēt mēteļa tīrīšanu profesionāļiem apģērba ķīmiskajā tīrītavā.
Tāpat pirms mazgāšanas vai apģērba likšanas skapī pārbaudi, vai kabatā nav palicis kas vērtīgs vai, tieši otrādi, kāds priekšmets vai viela, kas var sabojāt apģērbu.
Lai nākamajā ziemas sezonā nebūtu jādomā par noplīsušu pogu vai salūzušu rāvējslēdzēju, ieteicams apģērbu savest kārtībā pirms tā ievietošanas skapī.
Pēc tam, kad apģērbs ir tīrs un “salabots”, to vēlams uzglabāt tumšā, vēsā un sausā vietā, kur tam nepiekļūs nedz mitrums, nedz netīrumi, nedz arī putekļi. Virsdrēbju uzglabāšanai noderēs drēbju pakaramie, bet ieteicams uz viena pakaramā nelikt vairāk par vienu apģērba gabalu, lai tas neburzās un nezaudē formu. Savukārt siltos džemperus, bikses, cepures, šalles un cimdus salikt kastē vai veltīt tiem atsevišķu atvilktni, ja vieta skapī to ļauj.
“Tomēr apģērba ilgstošai glabāšanai vislabāk tomēr izmantot vakuuma iepakojumu, kas ļaus gan ietaupīt vietu, gan pasargās apģērbu no saskares ar mitrumu, kodēm vai putekļiem,” uzsvēra “Zaļās jostas” pārstāve.
Kur likt apģērbu, kas pašam tomēr nebūs nepieciešams?
Ja, pārskatot garderobi, rodas apģērbs un apavi, kurus nevilksi nedz šajā pavasara sezonā, nedz arī nākamajā ziemā, tad vislabāk to būtu ziedot, aiznest uz drēbju maiņas tirdziņu vai nodot tuvākajā tekstila konteinerā. Tekstila konteinerus vari atrast mājaslapā www.skiroviegli.lv.
Tekstila konteinerā var ievietot visa veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu, piemēram, palagus, aizkarus vai dvieļus, kas pašam ikdienā vairs nav nepieciešams, taču aizvien ir labā stāvoklī. Drēbēm un apaviem jābūt tīriem, sausiem, bez pelējuma pazīmēm, nesaplēstiem un derīgiem tālākai izmantošanai. Ir pieļaujams tekstils ar nelielu traipu vai caurumu, ko var viegli izlabot.
Savukārt šajā konteinerā nedrīkst ievietot tekstilu, kas ir mitrs vai slapjš, sapelējis vai pievilcies ar specifisku aromātu, netīrs ar pārtikas krāsu, eļļu vai naftas produktu paliekām; apavus, kas vairs nav pārī vai ir bojāti, piemēram, bez zoles, rāvējslēdzēja, cauri vai saplēsti; audumu atgriezumus un pārpalikumus.
Nododot tekstilu, tas obligāti jāievieto cieši noslēgtā maisā. Tam vislabāk izvēlēties polietilēna maisiņu, kas tekstilu pasargās no mitruma un izkrišanas konteinera tukšošanas laikā.
Ieteikumi tekstila atkritumu un izdevumu mazināšanai
Turpmāk, dodoties uz veikalu, sastādi sarakstu un pieturies pie tā. Iegādājies tikai to, kas tiešām ir nepieciešams. Rūpīgi pārdomā, vai T-kreklu vai bikses, ko nupat piemērīji, tiešām nēsāsi vairāk par vienu reizi. Tas palīdzēs izvairīties no gadījumiem, kad šķiet, ka skapis ir pilns, bet tomēr lielāko daļu tā satura vilkt negribas.
Izvēlies kvalitatīvu apģērbu, kas kalpos ilgāk un kas tiešām patīk, lai būtu vēlme to nēsāt. Ja vēlies iegādāties tekstilu atbildīgi, ir svarīgi pievērst uzmanību arī godīgas tirdzniecības marķējuma “Fairtrade” norādei uz apģērba. Savukārt, ja apģērbs ir nepieciešams tikai viena svinīga pasākuma apmeklēšanai, izvērtē iespēju izmantot apģērbu nomas pakalpojumus.
Lai apģērbs kalpotu ilgi, svarīga ir arī pareiza tā kopšana. Liela daļa cilvēku no jaunā apģērba nogriež vai noplēš marķējumu, tomēr būtu svarīgi to saglabāt, jo tajā norādīts, kā pareizi rūpēties par audumu, lai paildzinātu tā mūžu. Ja instrukcijas ievēro, apģērbs ilgāk saglabās gan savu formu, gan krāsu. Savukārt, ja materiāls tiek mazgāts karstākā temperatūrā, nekā paredzēts, apģērbs var sarauties vai sakrāsoties. Mazgājot tekstilu, jāatceras par speciālajiem iepakojumiem dažādu delikātu apģērbu, piemēram, apakšveļas, mazgāšanā, un par piemērota mazgāšanas līdzekļa izmantošanu.
Ja apģērbu gadījies saplēst, iespējams, tā vietā, lai izmestu, to var nodot apģērbu labošanas darbnīcā, kur, veicot nelielus uzlabojumus, apģērba kalpošanas mūžs tiks pagarināts.
Revidējot garderobi, uzdod sev jautājumu, cik ilgs laiks pagājis kopš pēdējo reizi esi uzvilcis katru no savām drēbēm? Ja pēdējā gada laikā neesi nēsājis skapja aizmugurē noliktās bikses vai atvilktnē salocīto T-kreklu, tad, iespējams, tiem ir laiks atrast jaunu īpašnieku.
Ja pēc šī principa tiktu atlasīts viss, ko nevelkam, tad, visticamāk, sanāktu divi, pat trīs maisi ar tekstilu, ko nodot kādam citam. Ja vēl parēķinām naudas izteiksmē, cik esam iztērējuši par lietām, kas aizņem skapī vietu, bet netiek nēsātas… Iespējams, tas palīdzēs nākamajā reizē, kad plānosi iegādāties apģērbu, kas tomēr īsti nav nepieciešams.
“Zaļā josta” ir ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums, kas organizē izlietotā iepakojuma, videi kaitīgo preču, elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu, tādējādi dodot iespēju uzņēmumiem iegūt 100% atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa un parūpēties, lai atkritumi, kas radušies to saimnieciskās darbības rezultātā, tiek savākti, pārstrādāti un nonāktu otrreizējā apritē.
Piena sēne – vai neizbēgama?
Delikātā un ļoti izplatītā problēma piena sēnīte, jeb vaginālā kandidoze. Kāpēc tā rodas un ko darīt, lai no piena sēnītes izārstētos – uz sarunu aicinājām Rīgas Stradiņa universitātes docētāju, ginekoloģi un dzemdību speciālisti Olgu Plisko.
Statistikas dati liecina, ka vismaz puse no sievietēm savas dzīves laikā saskaras ar piena sēnīti jeb vaginālo kandidozi. Diemžēl tā ir ļoti izplatīta slimība un pazīstama kopš seniem laikiem.
Es pat teiktu, ka realitātē skaitļi ir vēl lielāki, jo šī problēma piemeklē līdz pat 70% sieviešu, kurām ir bijusi vismaz viena slimības epizode. Apmēram līdz 50% sieviešu ir piedzīvojušas divus un vairāk piena sēnītes gadījumus. Tas liecina, ka vaginālā kandidoze ir diezgan bieža un sievietēm rada ne mazumu nepatīkamu brīžu.
Kas ir šīs slimības pamatā, kas to raksturo, un kā tā rodas?
Piena sēnīti jeb vulvovaginālo kandidozi izraisa mikroorganisms – rauga grupas sēnīte Candida albicans (latīņu val.), ko latviski dēvē par piena sēnīti. Sievietes maksts nav sterila, tajā dzīvo dažādi mikroorganismi – baktērijas, vīrusi un sēnītes. Veselu maksts vidi raksturo pienskābo jeb laktobaktēriju pārsvars. Ja parādās sliktie, t.s. patoloģiskie mikrobi vai sēnītes, rodas infekcija. Ja sēnīšu ir nedaudz, tad parasti tās nerada nekādas sūdzības un šāda situācija arī nebūtu jāārstē. Tomēr, ja tām veidojas „labvēlīgi” apstākļi un tās sāk vairoties, sievietei var rasties problēmas un fizisks diskomforts. Parastās sūdzības šādos gadījumos ir nieze maksts apvidū un ārējos dzimumorgānos, balti, biezpienam līdzīgi izdalījumi, kam parasti nav smakas. Vienlaikus var veidoties iekaisums, kas rada sāpes dzimumakta vai urinācijas laikā. Smagākos slimības gadījumos parādās dzimumorgānu apsārtums un mazas sāpīgas plaisiņas, kas ikdienā rada ļoti nepatīkamas sajūtas.
Kas veicina sēnītes aktivizēšanās procesu?
Visbiežāk vaginālā kandidoze rodas pēc antibiotiku lietošanas, kad pēc dažām dienām sievietei sākas sūdzības. Antibiotikas izjauc normālo maksts vidi, un labās pienskābās baktērijas antibiotiku iespaidā iet bojā, to vietā sāk vairoties sēnīte. Tas ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas notiek līdz pat 30% gadījumu un nav saistīts ar kādu citu ginekoloģisku saslimšanu. Pie riska faktoriem vēl jāmin sievietes kopējā imunitāte, ko var ietekmēt tādas slimības kā, piemēram, HIV, tuberkuloze, cukura diabēts un onkoloģiskās slimības, arī kad jālieto dažādi imunitāti nomācošie medikamenti, piemēram, glikokortikoīdi vai ķīmijterapija. Arī grūtniecības laikā, kad sievietes organismā notiek hormonālas pārmaiņas un paaugstinās estrogēna līmenis, var rasties risks, ka piena sēnīte aktivizējas. Šī iemesla dēļ arī sievietēm menstruāciju cikla pirmajā fāzē vai kombinētās hormonālās kontracepcijas lietošanas laikā nereti ir problēmas ar piena sēnīti. Ir sievietes, kuras veic maksts skalošanu, tādā veidā izskalojot no maksts dabiskās pienskābās baktērijas, kas atkal rada labvēlīgu vidi piena sēnītes un citu maksts infekciju attīstībai.
Piena sēnītēm patīk mitrums un siltums. Tāpēc sievietēm, kurām piena sēnīte ir bieža problēma, nevajadzētu lietot ciešu un sintētisku apakšveļu, kas maksts rajonā rada svīšanas procesus. Šī paša iemesla dēļ arī pēc pirts vai baseina apmeklējuma, vai brauciena uz karstajām zemēm atpūsties var parādīties piena sēnīte un arī citas maksts infekcijas. Viens no riska faktoriem ir arī liekais svars un aptaukošanās.
Kādi ir mīti par piena sēnīti? Vai ar to var saslimt, arī nedzīvojot dzimumdzīvi?
Piena sēnīte nav seksuāli transmisīva infekcija. Tā rodas neatkarīgi no dzimumdzīves, bet dzimumdzīve var šo problēmu saasināt. Ja partnerim nav sūdzību, tad viņu ārstēt nav nepieciešams. Tomēr ir jāsaprot, ka dzimumdzīves laikā partneri apmainās vai nodod viens otram savu mikrofloru un ir iespējams, ka šādā veidā saslimst arī partneris.
Vēl viens aplams pieņēmums, ka ar piena sēnītes infekciju var inficēties baseinā, pirtī vai lietojot vienu dvieli. Tā tas nav. Tur provocējošais faktors ir cits – mitrā un siltā vide. Var teikt, ka tā ir infekcija, kas „dzīvo” sievietes organismā un dažos gadījumos aktivizējas.
Vai vīrieši un bērni slimo ar piena sēnīti?
Slimo gan. Vīriešiem var rasties dzimumlocekļa apsārtums, nieze un var būt arī baltie biezpienveida aplikumi. Tas var būt saistīts ar dzimumdzīvi, ja tā, piemēram, notiek bez izsargāšanās ar prezervatīvu ar sievieti, kurai ir aktīva piena sēnītes infekcija. Bet slimība var attīstīties arī bez dzimumdzīves, bet stipri retāk.
Bērniem, īpaši zīdaiņiem, piena sēnīte biežāk veidojas mutē, un arī t.s. “pamperu” dermatīts var būt piena sēnītes izraisīts. Arī pirmspubertātes vecuma meitenēm maksts sēnītes infekcija ir sastopama. Īpaši, ja meitenei ir kāds no jau minētajiem riska faktoriem, piemēram, ir lietotas antibiotikas vai ir pirmā tipa cukura diabēts, vai jālieto medikamenti, kas nomāc imunitāti.
Kā sievietes uz to reaģē? Vai viņas ir zinošas šajā jautājumā?
Ja sieviete ar to saskaras ne pirmo reizi, tad viņa saprot, kas ar viņu notiek un zina, ko darīt. Bet, ja tas notiek pirmo reizi, tad reakcija var būt diezgan asa, jo sūdzības ir diezgan nepatīkamas un ir pilnīga nesaprašana, kas ar viņu notiek. Tad diemžēl visbiežāk sieviete sāk meklēt informāciju internetā, prasa padomus draudzenēm, bet labāk būtu doties pie ārsta.
Kādas šobrīd ir ārstēšanas iespējas?
Piena sēnītes jeb vaginālās kandidozes ārstēšanas iespējas ir diezgan plašas. Ja slimības epizodes nav biežākas par četrām reizēm gadā, tad ārstēšana ir diezgan vienkārša. Aptiekās pieejami gan bezrecepšu, gan recepšu pretsēnīšu medikamenti dažādās formās – tabletes, maksts svecītes, kapsulas un krēmi, kas satur, piemēram, fentikonazolu.
Aktīvā viela fentikonazols ir plaša spektra pretsēnīšu līdzeklis, kam ir augsta efektivitāte pret dažādiem ādas un gļotādas sēnīšu infekciju ierosinātājiem. Fentikonazolam piemīt arī antibakteriāla iedarbība pret dažādiem nevēlamiem mikroorganismiem. Ārstēšanas kurss parasti ir no vienas līdz trijām dienām. Tas noteikti ir jāņem vērā, jo, piemēram, bez receptes nopērkamās svecītes Lomexin, kuru sastāvā ir fentikonazola nitrāts, ir divu veidu – 200 mg un 600 mg. Viena 200 mg mīkstā vaginālā kapsula jāievieto dziļi makstī vienu reizi dienā (vakarā pirms gulētiešanas) trīs dienas pēc kārtas, savukārt viena 600 mg vaginālā kapsula jāievieto dziļi makstī vakarā pirms gulētiešanas kā vienreizēja deva.
Ja simptomi saglabājas, otro lietošanas reizi var atkārtot pēc trīs dienām. Tomēr, ja sūdzības pēc pašārstēšanās nepāriet vai atkārtojas divu mēnešu laikā, vai arī slimības epizodes ir četras un vairāk reizes gadā, tad noteikti jādodas vizītē pie ginekologa. Jāatceras, ka jebkuru zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!
Piena sejas maska ar nostiprinošu un mirdzošu efektu
Samaisiet vienu ēdamkaroti miltu ar pienu līdz krējuma konsistencei un pievienojiet olas dzeltenumu. Uzklājiet masu uz sejas, pagaidiet 20 vismaz minūtes un nomazgājiet ar tīru, siltu ūdeni, kuram pievienots ir pāris pielienu citronu sulas. Šī maska paredzēta jaunākam sejas izskatam un padara ādu daudz tīrāku un koptāku. Kā arī attīra poras.
AVOTS
Piena ragū
Recepte balstīta uz klasiskās pastas Bolonjēzes gaumē pagatavošanas principiem. Galu galā iegūsiet piecas porcijas. Katru porciju vēlams pasniegt uz silta šķīvja.
Nepieciešamie produkti:
– 120 ml sarkanvīna
– 85 g salītas cūkgaļas (var aizvietot ar šķiņķi, bekonu, vītinātu gaļu u.tml.)
– 30 g ExtraVirgin olīveļļas
– 1,5 krūze buljona (pēc ieskatiem un garšas izvēles)
– Čedaras siers
– 1 ¼ krūzes piena
– 1 ¼ ēdamkarotes čili pastas
– 1 vistas krūtiņa
– 200 g maltas liellopa gaļas
– ¾ kg nūdeļu
– 4 krūzes sakapātu sarkano kāpostu (vai var aizstāt ar 2 sakapātiem burkāniem)
– 3 sakapāti tomāti
– 2 sakapāti sīpoli
– malts koriandrs
– košera sāls
Pagatavošana
1. Mērce. Uz vidēji lielas uguns lielā, biezā katlā uzkarsējiet olīveļļu. Pievienojiet sīpolus, tomātus un sarkanos kāpostus. Sautējiet 8-10 minūtes. Pievienojiet malto liellopa gaļu, vistas krūtiņu un salīto cūkgaļu. Visu sautējiet, laiku pa laikam apmaisot, apmēram 15 minūtes. Pievienojiet sarkanvīnu; vāriet vienu minūti, bieži apmaisot un neļaujot piedegt. Pievienojiet buljonu un čili pastu; apmaisiet, lai veidojas viendabīga masa. Samaziniet gatavošanas uguni uz pavisam nelielu un ļaujiet, lai viss lēnām sautējas aptuveni 1,5 stundas, laiku pa laikam apmaisot. Pievienojiet košera sāli un malto koriandru.
2. Neliela pannā uzkarsējiet pienu un pakāpeniski pievienojiet mērcei. Daļēji pārklājiet mērces katliņu un ļaujiet sautēties vēl 45 minūtes uz lēnas uguns, apmaisot un pievienojot buljonu – līdz ¼ krūzes, lai mērce nebūtu tik bieza.
3. Uzvāriet palielā katliņā ūdeni, pievienojiet košera sāli, ieberiet nūdeles un vāriet tās, laiku pa laikam apmaisot. Daļu no ūdens, kurā novārītas nūdeles, saglabājiet. Atsevišķā kastrolī sajauciet mērci ar nosusinātām nūdelēm. Ja nūdeļu un mērces apvienojums šķiet sauss, pievienojiet mazliet ūdens, kurā vārījās nūdeles. Pirms pasniegšanas katrai porcijai pievienojiet Čedaras sieru.
Pienā mērcēta cepta siļķes fileja – īsteni latviska maltīte
Sastāvdaļas – kartupeļi, sālīta siļķe, eļļa, piens, biezpiens, saldais krējums, sīpoli, etiķis, cukurs, sāls.
Panēšanai – milti, ola, rīvmaize.
Pagatavošana.
Nomizotus kartupeļus sagriež stienīšos, ber sakarsētas eļļas katlā un cep, līdz tie gaiši brūni un kraukšķīgi. Lai biezpiens kļūtu gaisīgāks, to viegli sakuļ ar blenderi vai ar rokām, pievieno sakultu saldo krējumu. Biezpiena masu pilda izdobta sīpola pusītē, virsū liek ļoti plāni sagriezta, marinēta sīpola šķēlītes. Iepriekš tās pusstundu tur marinādē, kas gatavota, ūdenim pievienojot etiķi, mazliet cukura, sāls, var pievienot arī citrona sulu vai eļļu. Iztīrītu sālītu siļķi trīs līdz četras stundas mērcē pienā, tad atdala fileju. Katru filejas pusīti liek uz kārtīgi sakarsētas pannas, kas apslacīta ar eļļu. No katras puses cep divas minūtes. Otrs variants – pienā izmērcēto siļķes fileju panē miltos, olā un rīvmaizē, pēc tam, lai rīvmaize nesadeg, cep eļļā uz mēreni sakarsētas pannas. Cepto siļķes fileju pasniedz kopā ar frī kartupeļiem, biezpiena masu, marinētiem sīpoliem un citrona daiviņām. Rotā ar ķiršu tomātiņiem un zaļumiem.
Piena maģiskais spēks
Bieži dzirdams apgalvojums, ka piens domāts tikai bērniem, lai tie augtu veseli un stipri. Savukārt pieaugušie nereti aprobežojas vien ar pienu pie kafijas, nezinot, ka produkts patiesībā ir vērtīgs jebkurā vecumā. Uztura speciāliste Inga Pūce atspēko izplatītos priekšstatus un norāda vairākus iemeslus, kādēļ cilvēkam tas nepieciešams dažādos dzīves posmos visa mūža garumā.
Piens ir labs uzturlīdzeklis, kas satur ļoti svarīgus olbaltumus ar visām neaizstājamām aminoskābēm. Tajā ir ap 100 dažādu cilvēka organismam vajadzīgo uzturvielu, tajā skaitā kalcijs un vērtīgi vitamīni. “Latvijas platuma grādos cilvēkiem trūkst saules, kas ir labākais D vitamīna avots. Šis vitamīns stiprina imūnsistēmu un kopā ar pienā esošo kalciju rūpējas par kaulu veselību, turklāt tas ietekmē gēnus, kas atbild par dažādām slimībām. Piemēram, zinātnieki ir izpētījuši, ka risku saslimt ar ļaundabīgo audzēju varētu samazināt uz pusi, ja tiktu pietiekamā daudzumā uzņemts D vitamīns, kas atrodams arī pienā. Tā trūkums organismā var būt arī viens no liekā svara iemesliem,” saka I. Pūce. Ja vitamīns trūkst, jādomā, kā to pienācīgi uzņemt ar uzturu, jāpēta etiķetes un jāskaita līdzi. Piemēram, 200ml Trikata piena satur 30% no ieteicamās D vitamīna dienas devas pieaugušam cilvēkam.
Pienu ir vērtīgi iekļaut kā lielāku bērnu, tā arī pieaugušo cilvēku ēdienkartē, uzsver I. Pūce. Ja ir piena cukura jeb laktozes nepanesība, tad to var aizvietot ar pienskābiem produktiem, piemēram, rūgušpienu, paniņām, kefīru vai jogurtu.
Piens visvairāk vajadzīgs:
- Bērniem līdz skolas vecumam, jo tas ir vērtīgs olbaltumvielu, D vitamīna un kalcija avots. Bērna gremošanas sistēma daudz vieglāk pārstrādā piena, nevis gaļas olbaltumu. Kalcijs nepieciešams kauliem, un vislabāk tas uzsūcas tieši no treknāka piena. Ņemot vērā Latvijas klimatisko zonu, dzīvesveidu, ēšanas ieradumus un stresa līmeni sabiedrībā, mazajiem līdz skolas vecumam ieteicams lietot 2-3 glāzes šķidros piena produktus (vislabāk svaigpiena, paniņu vai kefīra veidā).
- Grūtniecēm, jo tas palīdz uzturēt sārmainu vidi un nodrošina kalcija devu, kas īpaši svarīga pēdējā trimestrī, kad auglim attīstās kaulu sistēma. Ja māte to neuzņems pietiekamā daudzumā ar uzturu, tad pati var palikt bez zobiem un matiem, jo bērns iztukšos grūtnieces rezerves. Dienā vajadzētu uzņemt trīs kalcija porcijas (viena porcija ir 200ml piena vai skābpiena, 30g siera, 150g pilnpiena biezpiena). Kalcija līmeni asinīs regulē jau minētais D vitamīns.
- Vecākiem cilvēkiem, īpaši sievietēm menopauzē, kad organisms stipri “pārskābinās”. Kalcijs ir viena no spēcīgākajām minerālvielām, kas piedalās organisma pH līdzsvara uzturēšanā. Turklāt glāze silta piena pirms gulētiešanas veicina melatonīna izdalīšanos, kas atbild par miega kvalitāti. D vitamīns savukārt stiprina imūnsistēmu, kas uz vecumu mēdz darboties gausāk.
- Sportistiem ieteicams uzņemt vismaz 3-4 porcijas dienā, jo lielas fiziskās slodzes dēļ organisms pārskābinās. Tas savukārt ir iemesls dažādām muskuļu un kaulu problēmām, kā arī imunitātes traucējumiem.
- Cilvēkiem, kuri strādā vidē, kur ir paaugstināts ķīmiskais piesārņojums, jo piens ir izcils atindētājs.
- Sievietēm, kurām ir neauglība vai novirzes hormonālā sistēmā, jo piena tauki ir sieviešu dzimumhormonu priekšteči.
Piena kokteiļi un kokosriekstu bumbiņas enerģijai
Vasara ir pateicīgs laiks, lai izmēģinātu jaunas un veselīgas receptes. Nebaidies eksperimentēt un atrodi sev gardāko veidu, kā sniegt papildu enerģijas devu, kas turklāt būs lielisks palīgs veiksmīgam startam šīs vasaras sporta sacensībās un maratonos!
Gatavojoties “Spice” skrituļslidošanas maratonam Mārupē, dzīvesstila bloga Happy Whispers autore Līga Andžāne un veselīga uztura entuziaste Laura Grēviņa piedāvā izmēģināt un savā ikdienas ēdienkartē iekļaut kokteiļu un našķu receptes, kas būs gan veselīgas, gan garšīgas, kā arī enerģijas bagātas. Šie kokteiļi un saldā uzkoda būs vienlīdz labi piemēroti gan skrituļslidotājiem, gan citu sportisku aktivitāšu piekritējiem.
ŠOKOLĀDES-RIEKSTU KOKTEILIS (2 pers.)
250 ml mandeļu piena
1 banāns
1 ēd.k. zemesriekstu sviesta
1 ēd.k. dabiskā kakao pulvera
½ tējk. malta kanēļa
ZEMEŅU KOKTEILIS (2 pers.)
250 ml rīsu piena
2 krietnas saujas zemeņu
1 banāns
1 ēd.k. agaves sīrupa
Pagatavošana: visas sastāvdaļas liek blenderī un sablenderē viendabīgā kokteilī. Lai kokteilis būtu vēl atspirdzinošāks, droši pievieno ledu! Kokteilis paredzēts četrām porcijām (glāzēm)
KOKOSRIEKSTU – KAKAO BUMBIŅAS (15 gab.)
160 g mandeles
6 dateles
80 g kokosriekstu skaidiņas
4 ēd.k. indijas riekstu vai zemesriekstu sviesta
2 ēd.k. kakao
1 ēd.k. kokosriekstu eļļas
Pagatavošana: Visas sastāvdaļas sablenderē virtuves kombainā. Veido bumbiņas un apviļā kokosriekstu skaidiņās un / vai kakao.
Pieminekļu komplekss Uzvaras parkā atzīts par nedrošu (+VIDEO)
Pieminekļu komplekss Uzvaras parkā atzīts par nedrošu, tādēļ pašvaldība to šodien norobežos, pirmdien paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atzinumā konstatēts, ka pieminekļa kompleksam Uzvaras parkā pasliktinājies tehniskais stāvoklis, un tas uzskatāms par iedzīvotājiem nedrošu.
Ņemot vērā konstatēto, Rīgas pieminekļa aģentūra pirmdien pieminekļa kompleksu norobežos līdz tālāko lēmumu pieņemšanai, informēja Rīgas domes pārstāvji.
Staķis akcentēja, ka Rīgas dome ir saņēmusi Saeimas Ārlietu komisijas vēstuli, tādēļ tā operatīvi rīkojusies un apsekojusi pieminekļu kompleksu Uzvaras parkā.
Video
Objekts norobežots, lai tas neradītu draudus iedzīvotājiem neatbilstoša tehniskā stāvokļa dēļ. Staķis skaidroja, ka pašvaldība šā gada budžetā nav paredzējusi līdzekļus objekta rekonstrukcijai. “Tāpat Saeimas un valdības līmenī pašlaik notiek diskusijas par šī objekta nākotni. Pirms lemjam par jebkādām tālākajām darbībām, vispirms ir nepieciešama skaidrība no likumdevēja un atbildīgajām ministrijām par to, kas notiks ar šo kompleksu. Līdz tam laikam objekts paliks norobežots,” sacīja Staķis.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības kontroles pārvalde veikusi atkārtotu objekta apsekošanu 2022.gada 31.martā un 5.aprīlī. Piemineklis iepriekš apsekots 2018.gadā, kad secināts, ka atsevišķām atbalsta sienu apdares akmens plāksnēm vērojami bojājumi, konstatēta dažu plākšņu atdalīšanās, kā arī dažu posmu izkrišana, kas apdraudot garāmgājēju drošību un dzīvību. Jau 2018.gadā secināts, – lai nodrošinātu garāmgājēju drošību un dzīvību, nepieciešams uzstādīt pagaidu nožogojumus iespējamās plākšņu krišanas zonās.
Šo gadu laikā objekta tehniskais stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies, konstatēts jaunajā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atzinumā. Plāksnes daudzās vietās jau ir nokritušas, kā arī esošajām plāksnēm novērojama stiprinājuma enkuru erozija un sabrukšana. Apšuvums bojāts arī platformu sānu sienu virspusei, sekojoši pakļaujot konstrukcijas atmosfēras nokrišņu iedarbībai. Vizuālo apsekošanu laikā tika konstatēts, ka izveidojušies atsevišķi bojājumi objekta priekšlaukuma akmens plākšņu seguma atsevišķām nokrišņu novadīšanas gūlijām, tām zudušas restes, kas gājējiem rada risku nokrist un gūt traumas.
Papildus tika apsekotas telpas, kas izvietotas pieminekļa platformu iekšpusē. Apsekojot šo telpu grupu, to iekšsienās konstatētas atsevišķas būtiskas plaisas.
Ņemot vērā konstatētos apstākļus, atzinumā Rīgas pieminekļu aģentūrai uzdots nekavējoties veikt objekta atbalsta sienu bīstamo posmu norobežošanu, lai novērstu draudus cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī nekavējoties novērst priekšlaukuma akmens plākšņu seguma nokrišņu novadīšanas gūliju defektus.
Tāpat aģentūrai uzdots sešu mēneša laikā veikt objekta platformu un nesošo būvkonstrukciju daļu tehnisko apsekošanu, lai izvērtētu to noturību, nestspēju un sagatavoto tehniskās apsekošanas atzinumu.
Būvniecības kontroles pārvalde nepieciešamības gadījumā lems par turpmākajiem pasākumiem, lai nodrošinātu ēkas atbilstību prasībām.
Uz jautājumu, vai 9.maijā pie pieminekļa būs iespējams nolikt ziedus, galvaspilsētas izpilddirektors Jānis Lange atbildēja, ka pašlaik pašvaldībā ir saņemti četri iesniegumi 9.maija svinību rīkošanai. Taču jāņem vērā, ka Saeimā ir pieņemti grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas aizliedz rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Kā vēstīts, 30.martā Saeimas Ārlietu komisijas sēdē Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka Latvijas saistības attiecībā uz pieminekli ir iekļautas vienā no četru līgumu pakotnes, kura arī noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994.gadā.
Pēc plašām diskusijām, sēdē vienojās, ka Saeimas Ārlietu komisija vērsīsies Tieslietu ministrijā (TM), ņemot vērā, ka no tās puses jautājums ir aktualizēts, lai uzzinātu tās juridisko piedāvājumu. Līdz aprīļa vidum no TM tiks gaidīts valdībā saskaņots redzējums, lai neveidotos situācija, ka cita ministrija vēlāk iebilst pret TM pozīciju.
Ņemot vērā, ka iedzīvotāju iniciatīva šajā jautājumā iepriekš tikusi nodota skatīšanai arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tad paredzēts rīkot abu komisiju kopsēdi.
Koalīcijas diskusijā par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotni viedokļi atšķīrušies, paudis “Konservatīvo” līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Politiķis norādījis, ka koalīcijā atbalstīts viņa priekšlikums Ārlietu komisijā atsākt 2019.gadā iesākto darbu, lai sagatavotu risinājuma variantus saistībā ar šo pieminekli.
Piemin barikādēs kritušos (+VIDEO)
Šovakar Zaķusalā kvēlo simbolisks ugunskurs 1991. gada janvāra notikumu atcerei un barikāžu dalībnieku piemiņai. Pirms 30 gadiem 20. janvāris bija barikāžu laika kulminācija. Traģiska. Jo vakars atnāca ar traģiskām ziņām – nošauti pieci cilvēki un vairāk nekā 10 ievainoti! Padomju milicijas specvienība OMON sarīkoja provokāciju – uzbruka Iekšlietu ministrijai, lai apslāpētu tautas vēlmi pēc neatkarības. Kā šodien godināja barikāžu aizstāvjus, atskatās Judīte Čunka.
Video
1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Saruna ar Romualdu Ražuku un Renāru Zaļo:
Barikāžu laika atmiņas:
Barikāžu dienas dokumentālos kinokadros:
Barikādēs, smērējot sviestmaizes!
Jaunieši meklē barikāžu laika liecības:
Piemērs, ka dzīve mazā mājoklī var būt lieliska! (+VIDEO)
Šonedēļ mēs apskatām satriecošu mazu modernu māju, kas ir uzbūvēta, izmantojot 3 x 20 pēdu pārvadāšanas konteinerus. Pašlaik ārzemēs kravu konteineru mājas turpina kļūt arvien populārākas. To konstrukcijas izturība padara tos par brīnišķīgu variantu sarežģītās būvlaukumos, un tos var lieliski pārveidot par iespaidīgiem mājokļiem.
Video
Piemērotākie matu griezumi apaļu vaidziņu īpašniecēm
Vizuāli sejas formu padarīt mazliet šaurāku un garāku var palīdzēt pareizi piemeklēts matu griezums.
Šādu matu griezumu vidū ir karē (bet, ne pārāk īss). Matu garumam noteikti jābeidzas zem zoda. Tas palīdzēs nomaskēt apaļīgās sejas aprises, padaros seju mazliet ovālāku. Īss karē, tieši pretēji, seju vaigu apvidū padarīs vēl platāku.
Labi savu darbu veic arī asimetriskas frizūras. Piemēram, ar slīpu čolku vai slīpu celiņu. Tas novērš uzmanību no sevas apaļās formas.
Arī vieglas lokas apslēpj sejas pilnīgumu. Galvenais ir nelokot īsus matus. Šis paņēmiens der tikai gariem vai pusgariem matiem.
Ja tu priekšroku dod taisniem matiem, palūdz savu frizieru sejas apvidū šķipsnas apgriezt mazliet īsākas. Tikai nedaudz garākas par zoda līniju. Papildus vetikālās līnijas padarīs tavu seju izsmalcinātāku.
Atceries! Pārlieku īsi mati/ griezumi tikai akcentēs tavas sejas apaļumus, tāpēc tādus griezumus pietaupi citām sievietēm.
Avots: Womanhit.ru
Piektdienas vakars tango ritmos
Šorīt pamodos īpaši labā garastāvoklī. Ne tikai tāpēc, ka priekšā divas brīvas, skaistas un saulainas dienas, bet arī tāpēc, ka vakar vakarā biju uz brīnišķīgu un ļoti iespaidīgu koncertu. Kā jau noteikti bijāt dzirdējušas, vakar Rīgas Kongresu namā ar dejas izrādi "Ultimo Tango" viesojās Argentīnas tango deju grupa "Tango Pasion". Nu ziniet,- sen nebiju redzējusi tik krāšņu, ritmisku un kaislīgu uzstāšanos.
Jau pirmajās izrādes minūtēs jutu to spēcīgo un enerģisko strāvojumu, kas nāca no skatuves. Ja tā padomā, tā jau arī nemaz nav joka lieta- skatītāju uzmanību visas izrādes garumā noturēt tikai ar dejošanu vien. Bet – ar kādu dejošanu! Tā bija tik karsta, kaislīga un prātam neaptverami vienlaicīgi ātra un gracioza deja. Tik brīva, improvizēta un nesamākslota! Īpašu burvību tam visam piešķīra arī mūziķu sekstets "Sexteto Stazo Mayor", kura spēlētie skaņdarbi pilnībā saplūda ar sešu tango dejotāju pāru priekšnesumu. Sēdēju, pilnībā aizrāvusies ar ritmu un krāsām un domāju – jā, tomēr pastāv tik milzīga atšķirība starp latviešu mentalitāti un Latīņamerikas raksturu. Viņi, pretstatā mums, ir tik kaislīgi, tik atvērti un tik.. nepiespiesti, man šķiet.
Tagad saprotu, ka ne velti "Tango Pasion" horeogrāfs Hektors Zaraspe ir starptautiski atzīts horeogrāfs un baletmeistars, kas saņēmis neskaitāmas godalgas- nu varu pati apgalvot, ka viņš noteikti tās ir pelnījis!
Vēl noteikti gribēju ieteikt – ja tuvāko gadu laikā deju grupa "Tango Pasion" vēl kādreiz viesosies Latvijā, uz šo priekšnesumu nudien ir vērts aiziet!
Lai Tev brīnišķīga nedēļas nogale!
Ar sveicieniem,
Anda Bīriņa,
Cosmo.lv redaktore
piektdienas pacēlums
kā ik katru piektdienu, ik šūnā valda pacēlums, domājot par nedēļas nogali. ja darba dienas ir rutīnas varā, tad nedēļas nogale ir brīva no tās. šķiet pat pēc definīcijas. nekādu plānu nav. esmu atvērta iespējām. jo parasti, ja kaut ko saplāno, bieži vien ir fiasko. tāpēc rokā ņemsim karti – un kur acis rāda. zaļumos!
Piektdiena, 31.augusts
Kopš mēs esam palaiduši Cosmopolitan mājas lapu, mani vienmēr ir interesējis, kādas mēs esam – meitenes, kas šeit dzīvojas. Ar ko nodarbojas? Kā dzīvo? Par ko domā un ko vēlas? Kas mums ir svarīgs? Kaut arī forumi daļēji atbild uz šiem jautājumiem, es šodien nolēmu veikt cita veida aptauju, kas varētu būt interesanta arī citām mājas lapas lasītājām.
Skatoties laukā pa logu, ir pilnīgi skaidrs, ka arvien retāk gribēsies vakarus pavadīt laukā, svaigā gaisā. Taču kaut kas vakaros jādara ir, tāpēc es gribētu uzaicināt tevi atcerēties, kā tu pavadīji pagājušās piektdienas, 31.augusta vakaru. Tā bija oficiālās vasaras pēdējā diena, un būtu interesanti dzirdēt, ko mēs visas šajā vakarā darījām. Par ko domājām? Ar ko tu biji kopā?
Es, piemēram, pagājušajā trešdienā pārvācos uz jauno īrēto dzīvokli Iļģuciemā, un piektdienas vakarā mērīju stūrus, lai ieplānotu kaut kādas jaunas mēbeles, un taisīju jauno pirkumu sarakstu. Tagad galvenais – lai no nemājīga un sveša dzīvokļa man izdotos izveidot manas mājas. Pēc tam – pašā vakarā – dzēru Rīgas sarkano šampanieti ar draugu par to, ka viens posms manā dzīvē ir beidzies, un cits – sācies.
Padalies arī tu! Varbūt izdosies uzzīmēt ainiņu, kāda bija piektdiena, 31.augusts, Cosmo.lv lasītāju dzīvē.
Piektdiena būs nedēļas karstākā diena
Piektdienas pēcpusdienā gaisa temperatūra Latvijā sasniegs +27..+32 grādus, par dažiem grādiem mazāk būs Kurzemes rietumu piekrastē, prognozē sinoptiķi.
No sestdienas laiks kļūs vēsāks, līdz ar to piektdiena būs nedēļas un, iespējams, arī visa mēneša karstākā diena. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs visā valstī izsludinājis dzeltenās pakāpes brīdinājumu par stipru karstumu.
Pūtīs lēns vējš, Kurzemē gaidāms arī mērens jūras vējš. Laiks saglabāsies sauss un saulains. Kurzemē palielināsies mākoņu daudzums, vietām iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss.
Rīgā piektdien gaidāmas skaidras debesis, pūtīs lēns dienvidu vējš un gaiss sakarsīs līdz +31 grādam.
Laikapstākļus nosaka paaugstināta spiediena apgabals. Atmosfēras spiediens 1015-1017 hektopaskāli jūras līmenī.
Intensīva ultravioletā starojuma dēļ no plkst.11 līdz 16 nav ieteicams ilgstoši uzturēties saulē.
Ūdens temperatūra jūrā, ezeros un upēs no rīta pārsvarā ir +18..+21 grāds, dienas gaitā ūdens kļūs siltāks.
piektdiena
sveikas, tātad par piektdienu. 🙂 ar draudzeni devāmies uz kādu ballīti, sanāca tā ka mums bija diezgan maz naudiņas. nopirkām katrai pa aliņam, un devāmies uz centru. tāka nebija naudiņas nenopirkām biļeti, bijām jau tā darījušas iepriekš, tāpēc ticējām ka kontrole neiekāps. bet protams ka iekāpa. izkāpām ārā un teicām ka mums naudas nav. viņš neatlaidās, tā nu beigās iedevu viņam savu ieejas naudu priekš ballīti. ar draudzeni nezinājām ko darīt tālāk, tā arī beigas aizgājām krastmalu un iedzērām aliņus. visstulbākais ka es kontrolei lūdzos, jo savādāk mums nebūs kur palikt pa nakti. viņi nu gan nav iejūtīgi. tā nu tika izbojāts mūsu vakars
Piektdien savā iecirknī varēs vēlēt ilgāk!
Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, lai piektdien pagarinātu vēlēšanu iecirkņu darbu līdz plkst.20:00
Dažas stundas vēlāk grozījumus arī izsludināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kas nozīmē, ka tie stājušies spēkā.
Grozījumi EP vēlēšanu likumā, ko iesniedza opozīcijas deputāti, nosaka, ka piektdien vēlēšanu iecirkņi darbosies no plkst.10:00 līdz plkst.20:00 Iepriekš to darba laiks bija paredzēts līdz plkst.16.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis ceturtdien Valsts pārvaldes komisijas sēdē norādīja, ka Saeimas piedāvātās izmaiņas EP vēlēšanu likumā parlamenta juristiem rada satraukumu, jo nav pieļaujama vēlēšanu noteikumu maiņa vēlēšanu laikā. Saeimas jurists pauda, ka ārkārtējā tempā pieņemtos grozījumus Satversmes tiesa var atzīt par neatbilstošiem Satversmei. Šādā gadījumā pastāv risks, ka tas var ietekmēt arī vēlēšanu rezultātus, skaidroja Juridiskā biroja pārstāvis.
Video
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa ceturtdien preses konferencē pastāstīja, ka piektdien vēlētāji varēs balsot tikai iecirknī, kurā ir reģistrēti. Šāds lēmums pieņemts, uzklausot CVK tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas uzturētājus. Iespēja vēlēt citā iecirknī bija paredzēta tikai iepriekšējās balsošanas dienās.
Ceturtdien visi 954 Latvijas vēlēšanu iecirkņi iepriekšējai balsošanai bija atvērti trīs stundas – no plkst.9 līdz 12. Taču CVK tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas tehnisko traucējumu dēļ vairākiem simtiem balsstiesīgo, kas vēlējās piedalīties iepriekšējā balsošanā, nācās pamest vēlēšanu iecirkņus nenobalsojušiem, noskaidroja aģentūra LETA.
Iepriekšējā balsošanā vēlētāji var balsot savā vai citā vēlēšanu iecirknī, ja starp šo iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs reģistrēts, ir iespējama tiešsaistes datu apmaiņa. Balsojot citā iecirknī, jāieplāno ilgāks laiks – vidēji piecas līdz 20 minūtes -, kas jāpavada iecirknī, jo vēlēšanu komisija pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas sazināsies ar vēlētāja iecirkni un veiks iecirkņa maiņu, iepriekš skaidroja CVK.
Piedalīties vēlēšanās drīkst balsstiesīgie Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri reģistrējušies vēlēšanām Latvijā. Balsojot jāuzrāda pase vai personas apliecība (eID).
Autors: nozare.lv
24.05.2019.
Piektdien saslimšana ar Covid-19 konstatēta 2 personām!
Aizvadītajā diennaktī koronavīrusa slimība Covid-19 konstatēta diviem cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Vakar veikti 2555 Covid-19 testi, slimību konstatējot divām personām. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 75 571 Covid-19 izmeklējums, slimību konstatējot kopumā 930 cilvēkiem.
Līdz šim no slimības atveseļojušās 464 personas, savukārt 18 cilvēki, kuriem bija konstatēta Covid-19, miruši.
Pēdējās diennakts laikā stacionēts viens pacients ar Covid-19. Līdz ar to kopumā stacionāros ārstējas 29 pacienti: 27 pacienti ar vidēji smagu, kā arī divi pacienti ir ar smagu slimības gaitu.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem kopumā no stacionāra izrakstīti 109 pacienti
Autors: nozare.lv
09.05.2020.
Piektdien reģistrēts 61 epidemioloģisko noteikumu pārkāpums (+VIDEO)
Iepriekšējā diennaktī reģistrēts 61 pārkāpums, kad nav ievērotas Covid-19 apkarošanas dēļ noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, aģentūra LETA uzzināja Valsts policijā (VP).
Visvairāk pārkāpumu reģistrēti par “covidpass.lv” anketas neaizpildīšanu, par ko ierosināta 31 lieta. Tāpat 14 pārkāpumi reģistrēti par pulcēšanās aizlieguma neievērošanu.
VP informēja, ka desmit lietvedības uzsāktas par sejas aizsega nelietošanu, bet trīs – par pašizolācijas neievērošanu.
Policija aicina sabiedrību ievērot noteiktās epidemioloģiskās prasības, lietot sejas aizsegu, kā arī nepulcēties piketos un masu pasākumos.
Jau vēstīts, ka sods par epidemioloģisko drošības prasību neievērošanu fiziskām personām ir līdz 2000 eiro, bet juridiskām – līdz 5000 eiro. Tāpat par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu var tikt noteikta arī kriminālatbildība.
Video
Piektdien reģistrēti 18 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi!
Pēdējā diennaktī konstatēti 18 jauni Covid–19 saslimšanas gadījumi, līdz ar to slimība līdz šim valstī reģistrēta 630 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī veikti 1140 testi, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 27 796 analīzes. Patlaban 36 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 34 ar vidēju slimības gaitu, bet divi – ar smagu slimības gaitu.
Kā vēstīts, ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid–19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.
Veselības ministrija atgādina, ka ārkārtējās situācijas laikā ciemošanās nav atļauta, un tas attiecas arī uz svētku laiku.
Veselības ministrija uzsver, ka patlaban drošākais veids, kā pasargāt savus tuviniekus, īpaši seniorus, ir ciemiņu neuzņemšana un nedošanās ciemos. Pat, ja tas nozīmē atcelt vismīļākās vecmāmiņas satikšanu, ministrija aicina sargāt sev tuvo cilvēku veselību un šādas tikšanās atcelt.
Kā skaidro ministrijas pārstāvji, patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kas nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.
Autors: nozare.lv
11.04.2020.
Piektdien LTV7 skaties sižetu par Cosmopolitan!
Jau otro dienu pēc kārtas Cosmo redakcija strādā kameru ielenkumā! Vakar filmējām jauno Cosmo video, kuru redzēsi pavisam drīz. Savukārt šodien pie mums viesojās LTV7 filmēšanas komanda, kas gatavoja sižetu jauniešu dzīvestila raidījumam "OK!". Jau piektdien, plkst. 17:20 varēsi vērot, kā tad īsti izskatās Cosmo redakcijā un kā top mūsu žurnāls!
11.janvārī Cosmo TV filmēja jaunu video, kurā sabiedrībā pazīstami cilvēki, redakcijas darbinieki un Cosmo lasītājas atzinās savos pagājušā gada grēkos. Savus grēkus un 2011.gada mērķus mums uzticēja gan Anna Rozīte un Artis Dvarionas, gan arī citi atpazīstami cilvēki. Noteikti nepalaid garām šo video, kuru varēsi noskatīties jau pavisam drīz!
Arī šodien Cosmo redakcijā valdīja īsta rosība, jo ciemos bija ieradies LTV7 raidījums "OK!". Raidījums vēlējās iepazīstināt jauniešus ar Cosmo ikdienu un žurnāla tapšanas procesu, kā arī uzzināt galvenās redaktores Santas Kristiānas Zāmueles viedokli par dažādiem aktuāliem, ar Cosmopolitan zīmolu saistītiem jautājumiem. Ja vēlies uzzināt, kāda gaisotne ikdienā valda redakcijā, piektdien, 14.janvārī plkst.17:20 noteikti ieslēdz LTV7 un noskaties "OK!" veidoto sižetu par Cosmopolitan!
Piektdien Latvijā fiksēts jauns Covid-19 inficēšanās gadījumu rekords!
Piektdien Latvijā atklāts līdz šim vienā diennaktī lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits – 642 sasirgušie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Vakar Latvijā miruši septiņi ar Covid-19 sasirguši cilvēki, līdz ar to kopējais no slimības mirušo cilvēku skaits sasniedzis 153.
No vakar mirušajiem Covid-19 pacientiem seši bija vecuma grupā no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl viens – vecuma grupā no 90 līdz 95 gadiem. Latvijā kopumā miruši jau 163 cilvēki, kuriem bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.
Aizvadītajā diennaktī veikti 7204 Covid-19 testi, bet pozitīvo testu īpatsvars sasniedzis 8,9%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Ja šīs nedēļas sākuma dati uzrādīja zināmu Covid-19 izplatības stabilizāciju Latvijā, tad pēc negatīvā rekorda atkal vērojams kopējā saslimušo skaita pieaugums. Šīs nedēļas pirmajās četrās dienās Latvijā kopumā bija reģistrēti 1466 ar Covid-19 saslimušie salīdzinājumā ar 1649 saslimušajiem iepriekšējās nedēļas pirmajās četrās dienās. Savukārt pēc negatīvā rekorda kopējais piecās dienās reģistrēto jauno Covid-19 gadījumu skaits ir sasniedzis 2108 salīdzinājumā ar 2044 gadījumiem iepriekšējās nedēļas piecās darba dienās.
Līdz šim Latvijā inficēšanās ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 12 744 personām, bet no Covid-19 uz 17.novembri bija izveseļojušies 1557 cilvēki.
Tikmēr nedaudz pozitīvākas ziņas saņemtas no slimnīcām, no kurām izrakstīts vairāk Covid-19 pacientu, nekā tajās nācies nogādāt. Piektdien slimnīcās ievietoti 43 Covid-19 pacienti, bet 52 izrakstīti no tām, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
Kopumā Latvijas slimnīcās patlaban ārstējas 399 Covid-19 pacienti, no kuriem 375 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 24 ir ar smagu slimības gaitu. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) ir atzīmējusi, ka Latvijas slimnīcu sistēmai būtu kritiski, ja Covid-19 pacientu skaits slimnīcās sāks sniegties virs 500.
Līdz šim no stacionāriem izrakstīti 977 Covid-19 pacienti.
Piektdien Latvijā atklāto Covid-19 gadījumu skaits lielākais pēdējo nedēļu laikā
Piektdien Latvijā atklāti 1069 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir lielākais vienā diennaktī reģistrētais sasirgušo skaits kopš 2.februāra, kad valstī tika apstiprināts 1231 jauns Covid-19 gadījums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) mikroblogošanas vietnē “Twitter” skaidro, ka aizvadītajā diennaktī reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits ir salīdzinoši lielāks tāpēc, ka “teju 200 gadījumi no šiem attiecas uz iepriekšējām divām dienām”.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā arī saņemti ziņojumi par pieciem mirušiem Covid-19 pacientiem. Viens no tiem bijis 45-50 gadus vecs, viens 65-70 gadus vecs, bet trīs 70-80 gadus veci.
Piektdien Latvijā veikti 11 165 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem sasniedzis 9,6% atzīmi. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits līdz šim sasniedzis 81 109, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits – 1538.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 9789 personas.
Piektdien Latvijā atklāti 9 Covid-19 gadījumi, 2 pacienti stacionēti
Pēdējās diennakts laikā, veicot 1964 Covid-19 testus, reģistrēti deviņi jauni inficēšanās gadījumi, bet divi pacienti tika stacionēti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka septiņi saslimušie ir iepriekš saslimušu cilvēku kontaktpersonas, bet divām personām tiek precizēts inficēšanās avots.
Latvijā kopumā veikti 262 662 izmeklējumi, saslimušas 1425 personas, bet 1187 izveseļojušās. Līdz šim mirušas 35 personas, kam bija apstiprināta inficēšanās Covid-19.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēti divi pacienti ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas septiņi pacienti, no kuriem visiem ir vidēji smaga slimības gaita.
Piektdien Latvijā atklāti 794 Covid-19 gadījumi, 11 sasirgušie miruši
Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 794 Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Trīs no mirušajām personām bijušas vecumā no 60 līdz 70 gadiem, sešas no 75 līdz 85 gadiem un divas vecākas par 85 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 253 ar jauno koronavīrusu inficētas personas.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 8695 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 9,1%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā līdz šim ar Covid-19 saslimušas 20 787 personas, bet kopš vakardienas izveseļojušies vēl 17 cilvēki, tādējādi uz 5.decembri, atbilstoši SPKC apkopotajai informācijai, izveseļojušies bija 1866 cilvēki.
Piektdien Latvijā atklāti 753 jauni Covid-19 gadījumi, trīs sasirgušie miruši
Piektdien Latvijā atklāti 753 jauni Covid-19 gadījumi, bet trīs Covid-19 pacienti miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Tādējādi reģistrēts otrs lielākais diennaktī atklāto Covid-19 gadījumu skaits līdz šim. Rekordliels diennaktī inficēto skaits – 898 – tika atklāts trešdien.
Viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 85 līdz 90 gadiem, bet divas – no 80 līdz 85 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 193 ar jauno koronavīrusu inficētas personas.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 7645 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 9,8%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā kopumā līdz šim ar Covid-19 saslimusi 16 561 persona, bet izveseļojušās 1719 personas.
Piektais Tēva dienas festivāls Rīgā notiks 9. septembrī!
Piektais Tēva dienas festivāls Rīgā šogad notiks 9. septembrī Vērmanes dārzā. Tas, kā katru gadu, plkst. 12.00 sāksies ar saliedējošu, ģimenisku gājienu no Brīvības pieminekļa līdz Vērmanes dārzam. Ielūgtas ģimenes no visas Latvijas neatkarīgi no ģimenes locekļu vecuma, jo aizraujoši solās būt gan lieliem, gan maziem un pat vecvecākiem! Tēva dienas festivāls ir apmeklējams bez maksas, to rīko Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”, pasākuma lieldraugs ir veikalu tīkls “Rimi”.
Tēva diena Latvijā ir oficiāli atzīti svētki, ko atzīmē septembra otrajā svētdienā, un jau piekto gadu Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”, godinot tēvus un Tēva dienu, Rīgā rīko gājienu un festivālu. Tēva dienas festivāls notiek sestdienā, lai svētdienu – oficiālo Tēva dienu – atstātu svinēšanai ģimenes lokā.
“Lielais prieks un pagodinājums ir tas, ka Tēva dienas gājiena un festivāla apmeklētāju skaits gadu no gada pieaug, turklāt pasākumā ierodas ģimenes no visas Latvijas un svinīgajā gājienā, kas sākas no Brīvības pieminekļa, dodas vairākās paaudzēs, arī ar vecvecākiem,” gandarījumu par svētku vēršanos plašumā pauž Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja. “Tēva dienas festivāla mērķis ir veicināt tēvu un bērnu brīvā laika pavadīšanu kopā, un šis pasākums ir lieliska vieta, kur atkal piedzīvot izjūtu – cik fantastiski ir būt kopā.”
Tēva dienas festivāla gājienu jau tradicionāli pavadīs Latvijas Zemessardzes orķestris diriģenta Anda Kareļa vadībā, bet šogad gājiena muzikālo noskaņu papildinās arī Andžeja Grauda Bungu skolas audzēkņi. Pulcēšanās gājienam notiks pie Brīvības pieminekļa, sākot no plkst. 11.30, un pirms gājiena tiks uzņemta Tēva dienas dalībnieku kopbilde no putna lidojuma. Gājiena maršruts: Brīvības piemineklis → Brīvības bulvāris → Elizabetes iela → ieiešana Vērmanes dārzā pa Elizabetes un Kr. Barona ielas stūra vārtiem.
Orientēšanās sacensības, brīvdabas izrāde, tētu un bērnu lāzerkaujas, koncerts, kurā uzstāsies postfolkloras grupa “Iļģi”, perkusionists Nils Īle ar ģimeni, kā arī citi, brīvdabas izrāde “Bruņinieks, kuram sāpēja zobi”, ķīmijas eksperimentu šovs, Lielā loterija, ģimenes foto stūri ar bilžu momentizdrukām, tētiem domātu dāvanu darbnīcas – Tēva dienas festivālā gaidāmas teju 30 aktivitātes, kas mērķtiecīgi atlasītas tā, lai būtu aizraujoši gan pirmsskolas, gan skolas vecuma bērniem, gan pusaudžiem un pašiem vecākiem, gan arī vecvecākiem un pat topošajiem vecākiem.
Jāatzīmē, ka vecākiem ar mazuļiem būs sava telts – “Milupas” atpūtas un radošā zona pašiem mazākajiem, kur mazuļus varēs pārģērbt, pabarot un pat pagatavot dāvaniņu tētim – glezniņu ar bērna rokas vai pēdas nospiedumu. Ikviens Tēva dienas festivāla apmeklētājs aicināts piedalīties arī Lielajā loterijā (visas lozes pilnas!). Lai tajā piedalītos, jāsakrāj noteikts skaits zīmogu, iesaistoties vairākās pasākuma aktivitātēs. Lielās loterijas galvenais atbalstītājs ir aizraujošo un attīstošo konstruktoru ražotāja “LEGO®”, tāpēc balvu fondā iekļauti vismaz 100 “LEGO” konstruktori!
Tēva dienas festivāla plašāku programmu skati un jaunumiem seko līdzi www.tevadiena.lv, www.mammamuntetiem.lv vai facebook.com/tevadiena. Gaidot un piedaloties Tēva dienas gājienā un festivālā un publicējot bildes sociālajos tīklos, apmeklētāji aicināti izmantot tēmturi #TevaDiena vai #TevaDienaKatruDienu.
Par Tēva dienas festivālu:
Tēva dienas festivālu jau piekto gadu Rīgā organizē Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”, mērķis ir sekmēt tēva un bērna brīvā laika pavadīšanu kopā, kā arī sabiedrībā aktualizēt tematu par tēva nozīmi bērna dzīvē. Tēva dienas gājiens un festivāls notiks sestdien, 9. septembrī, Rīgā – gājiens sāksies plkst. 12.00 pie Brīvības pieminekļa un noslēgsies Vērmanes dārzā, kur noritēs Tēva dienas festivāls līdz pat plkst. 16.00. Vairāk par dažādajām Tēva dienai un tēviem veltītajām aktivitātēm var uzzināt – www.tevadiena.lv.
Piektā daļa nelaimes gadījumu pavasarī notiek ar bērniem
22% no pavasarī saņemtajiem atlīdzības pieteikumiem par nelaimes gadījumiem ir saistīti ar situācijām, kurās cietuši bērni – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati. Arī šogad jau fiksēti vairāki pavasara un vasaras sezonai tipiskie nelaimes gadījumi – bērni savainojušies ar šūpolēm, lēkājot batutā un krītot no velosipēda.
Šūpošanās, lēkāšana uz batuta un braukšana ar velosipēdu – tās ir nodarbes, kurās bērni pavasarī un vasarā visbiežāk gūst traumas. Izplatītākās no tām ir dažādi sasitumi, ceļgalu traumas, smadzeņu satricinājums.
“Nelaimes gadījumiem katru gadu novērojams sezonāls raksturs. Arī gūto traumu veids ir atkarīgs no gadalaika. Ja ziemā tie galvenokārt ir kāju un roku lūzumi, smagi ķermeņa sasitumi, kas gūti ziemas sporta nodarbēs, tad vasarā dažādas traumas visbiežāk tiek gūtas, braucot ar velosipēdu un lēkājot uz batuta. Tāpat joprojām smagi sasitumi un kaulu lūzumi tiek gūti uz un pie šūpolēm,” stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors.
Tāpēc ERGO speciālisti atgādina – tuvojoties vasaras brīvlaikam, vecākiem jābūt vērīgiem un jāpārrunā ar bērniem drošības pamati. “Ir jāņem vērā vairāki apstākļi – pēc ziemas bērni ir noilgojušies pēc saviem velosipēdiem, skrituļslidām un skrejriteņiem. Silto laika apstākļu dēļ bērni vairāk laika pavada svaigā gaisā, tiekas ar draugiem pagalmā. Arī apģērbs kļūst plānāks, līdz ar to mazāk pasargā kritiena gadījumā,” atgādina Ivars Vismanis.
ERGO dati liecina, ka bērnu traumu pieteikumu īpatsvaram kopumā ir tendence pieaugt – ja 2012. gadā no visiem ERGO klientu pieteiktajiem nelaimes gadījumiem 16% bija cietuši bērni vecumā līdz 18 gadiem, tad trīs gadu laikā šis rādītājs audzis līdz 22% (2015. gada dati).
Piekrišana civillaulībām un vēl 32 sieviešu kļūdas
Mēs visi esam dzirdējuši, ka jāmācās ir no svešām kļūdām, bet reālajā dzīvē, mēs pat no savām kļūdām nemācāmies.
Apmainoties ar daudzu sieviešu pieredzi, ņemot vērā savu, es sapratu, ka mēs atkārtojam vienas un tās pašas kļūdas, tieši tāpat, kā neaptveram ka kaut ko darām nepareizi.
Šajā rakstā gribu parādīt acīmredzamas, bet kādreiz, arī ne tik ļoti redzamas sieviešu kļūdas, kuras vienmēr aizved sievieti prom no viņas ceļa, neļauj sievietei būt laimīgai un veidot veiksmīgas partnerattiecības.
33 sieviešu kļūdu saraksts:
1. Ierosināt došanos laulībā. Man patīk, ko šajā sakarā saka Dž. Grejs: “ Ja sieviete steidzina notikumus, vīrietis inerces dzīts sāk spiest uz bremzēm”. Necentieties piespiest vīrieti, pat ja jūs šo kauju vinnēsiet, tad karu noteikti zaudēsiet. Vīrieši nepiedod piespiešanu.
2. Visu laiku domāt par precībām, nevis par to, kā kļūt par īstu sievieti. Uzskatīt, ka visas savas sievišķās īpašības parādīsiet tikai tad, kad parādīsies piemērota kandidatūra.
3. Piekrist kopā dzīvošanai, t. i. civillaulībai. Īstai sievietei tas nav pieņemami. Dzīve rāda, ka vīrietis var 10 gadus civillaulība pārbaudīt attiecības ar vienu sievieti un pēc pusgada iepazīšanās apprecēties ar citu sievieti. Civillaulība – tātad zemapziņā mēs nevēlamies veidot nopietnas attiecības.
4. Gaidīt, ka vīrietis padarīs jūs laimīgu bez jūsu piedalīšanās. Precēties nevis tādēļ, lai dāvātu mīlestību, bet tādēļ, lai vīrietis dāvātu mīlestību jums. Nenobriedusi sieviete zemapziņā vēlas, lai vīrietis attiecībās ar viņu, sniedz viņai to, ko viņa bērnībā nav saņēmusi no mammas. Bet tā ir ilūzija, kuru nav iespējams realizēt. Šī iemesla dēļ, daudzas laulības beidzas ar vārdiem “es viņu vairs nemīlu”, kaut gan īstenībā tas nozīmē – “viņš mani atteicās mīlēt tā kā mamma”. Tikai nobriedusi sieviete ir spējīga dāvināt mīlestību.
5. Uzstāt par bērna dzimšanu un vēlēties dzemdēt bērnu sev. Un pēc tam brīnīties, kāpēc pēc bērna piedzimšanas ir mainījušās attiecības, lasīt mūsdienīgos žurnālus un brīnīties, kādi vīrieši ir egoisti. Viņas aizmirst par šo kļūdu un tad vaino vīriešus.
6. Risināt vīriešu problēmas, teikt viņam priekšā, kas jādara, dot padomus. Sieviete nekad nedrīkst piedāvāt palīdzību, ja vīrietim tā būs vajadzīga, viņš to palūgs, labāk mācieties to pašas.
7. Pieprasīt, lai vīrietis uz pasauli raugās ar jūsu acīm, pāraudzināt.
8. Sākt strīdu, nepiekāpties un nerēķināties ar viņa viedokli. Kad jūs sākat strīdēties un nepiekāpties, jūs sevī ieslēdzat vīrišķās enerģijas, to sajūtot vīrietis sāk jūs uztvert kā vīrieti un sāk ar jums vienlīdzīgu cīņu, tāpēc nav jābrīnās, ka pēc tam ir jāsūdzas par roku palaišanu. Vīrietis nekad nepacels roku pret sievieti! Atcerieties to!
9. Manipulēt ar vīrieti (klusēšana, ultimāti, kaprīzes). Tie ir nenobriedušas sievietes instrumenti.
10. Pastiprināt vīrišķās enerģijas un neatvērt sievišķās. Neuzticēties vīrietim, bet visu darīt pašai.
11. Nezināt par vīrieša vajadzībām un tās neapmierināt.
12. Salīdzināt domās un skaļi savu vīrieti ar citiem vīriešiem.
13. Nosodīt, apvainot un pazemot vīrieti.
14. Runāt par vienlīdzību ģimenē. Ja jūs ar vīrieti gribat izveidot veiksmīgas attiecības, tad bez dominējošās vīrieša lomas atzīšanas tas neizdosies.
15. Aizmirst par sievišķīgo maigumu un uz vīrieša agresiju reaģēt ar agresiju, aizstāvēties.
16. Neticēt savam vīrietim, šaubīties par viņu, nenovērtēt viņa pūles, vienmēr būt neapmierinātai. Sieviete pieņem to, ko viņai dod, viņa nesāks apvainoties par to, ka saņēma mazāk, nekā vēlējās.
17. Nostādīt pirmajā vietā bērnus, pēdējā – vīru.
18. Izmantot vīrieti savu uzdevumu risināšanai (apprecēties, dzemdēt bērnus, nopirkt dzīvokli u. t. t.).
19. Regulāri pārbaudīt un kontrolēt vīrieti. Jūs esat sieviete, nevis kontrolieris.
20. Sākt domāt, ka seksuālas attiecības ir domātas tikai jaunajiem un laulībā tas nav galvenais. Jebkuram vīrietim ir nepieciešams fiziskais kontakts ar savu sievieti.
21. Nolikt sevi pēdējā vietā, ekonomēt uz sevis un vilkt visu uz ģimeni, upurēt sevi ģimenes vārdā.
22. Nerūpēties par savu ārējo izskatu, par mājas tērpa kvalitāti. Mēs iespringstam pirms iziešanas no mājām, bet atgriežoties, bieži vien uzģērbjam nonēsātas skrandas.
23. Nepieņemt vīrieti ar visiem plusiem un mīnusiem, visu laiku kasīties, “zāģēt”.
24. Apvienoties ar mammu pret vīru. Pastāvīgi staigāt pie mammas un sūdzēties – stulbs, nenobriedušas sievietes ieradums. Jebkurš vīrietis tādai sievietei būs slikts, jo mamma vienmēr būs labāka.
25. Uzmākties vīrietim ar jautājumiem, kāda ir viņa attieksme pret viņu un ko viņš domā par jūsu attiecībām? Pastāvīgi jautāt – vai tu mani mīli?, es neesmu resna? Vienīgais, kas slēpjas aiz šiem jautājumiem ir – es neticu sev, varbūt tu noticēsi? Vīrieši mīl pārliecinātas sievietes.
26. Uzskatīt, ka jūs varat iztikt bez vīrieša. Ja sieviete uzskata, ka var iztikt bez dārgakmeņiem, tad diez vai tie parādīsies viņas dzīvē. Bet ir sievietes, kuras uzskata, ka nevar bez tiem iztikt, tāpēc viņu dzīvē ir ne tikai dārgas rotas lietas. Sieviete sevi realizē attiecībās ar vīrieti.
27. Izteikt savu neatkarību no vīrieša un regulāri viņam to atkārtot. Būt pašpietiekamai un patstāvīgai. Nekas tā neievaino vīrieti, kā sajūta, ka viņš nav vajadzīgs.
28. Neapbrīnot vīrieti. Vīrietis visu dara priekš sievietes. Ja jūs neapbrīnosiet vīrieti, tad bieži vien atrodas citas, kuras to labprāt dara.
29. Būt pārāk atbildīgai, mērķtiecīgai, darbīgai, dzīvot ar prātu un zaudēt savu pievilcību.
30. Nepateikties savam vīrietim, uzskatīt, ka tas ir viņa pienākums darīt kaut ko jūsu labā.
31. Žēlot savu vīrieti, it kā viņš būtu mazs bērns un pārpūlēsies, ja jūs viņam nepalīdzēsiet. Šajā gadījumā jūs izslēdzat sievieti un ieslēdzat mammu.
32. Tā aizrauties ar “iztikas pelnīšanu dzīvei”, ka aizmirst par māju, mājīguma radīšanu tajā, ēst gatavošanu. No tādas sievietes mājas aizplūst siltums, mīlestība. Tādas sievietes telpā vienmēr parādās caurvējš un apkārtējie to jūt, viņiem nav omulīgi tādas sievietes mājā un pirmām kārtām jau vīrietim.
33. Veikt likmes uz veiksmi, karjeru, bērnu dzimšanu, uz dzīvokļu, māju pirkšanu un to labiekārtošanu, nevis uz sievišķību. Vienīgā sievietes realizēšanās viņas dzīvē – tā ir sievišķība, viss pārējais lielā mērā nav svarīgs. Pie Īstas Sievietes labklājība atnāk pati, bez piepūles
avots: cluber.com.ua
Pieķerta
Pirms pāris gadiem, kad Cosmo gatavoju rakstu par draugiem.lv, mani pārsteidza draugu Lauris, kurš kādā no mūsu sarakstes e-pastiem nosauca konkrētu skaitli, kura pēc kārtas es esmu reģistrējusies viņa portālā. Nesen saistībā ar internetu piedzīvoju vēl kādu mulsinošu situāciju.
Ir tāds interneta radio kā Pandora, kurā, ievadot mīļākās grupas nosaukumu, visu dienu var klausīties līdzīga stila mūziku. Lai arī oficiāli Pandora skaitījās ASV tirgum paredzēts medijs, tomēr tajā reģistrēties varēja arī eiropieši. Bija tikai jāizdomā, no kuras ASV pilsētas tu nāc, un jāzina, kāds tai ir pasta kods. Tādos gadījumos man vienmēr lieti noder bērnības seriāls Beverlīhilza. Tā kā neviens vien ceturtdienas vakars tika pavadīts, vērojot peripētijas starp Brendonu, Kelliju un pārējiem seriāla varoņiem, tad seriāla nosaukumu Beverlīhilza 90210 es varētu nosaukt pat nakts vidū. Un, re, pasta kods rokās. Tādā veidā reģistrējos daudzās interneta lapās, kurās Latviju nepieņem 🙂
Pirms pāris nedēļām atklāju, ka Pandoru vairs nevar izmantot tādi viltvārži kā es. Atverot iecienītā radio interneta lapu, parādījās uzraksts no sērijas: "Tu, iespējams, esi no Latvijas, tādēļ mūsu pakalpojums tev nav pieejams." Te tev nu bija anonimitāte virtuālajā tīmeklī.
Pieejami produkti, kas ir veselīgi mūsu zobiem
Kurš produkts tiek uzskatīts par dabīgu zobu balinātāju? Kāpēc sieram jāseko pēc deserta? Vai saldās rozīnes kaitē zobiem? Uzziniet atbildes uz šiem jautājumiem un saglabājiet savus zobus veselus.
Iesākumam sniegsim vispārējas rekomendācijas, kas palīdzēs retāk apciemot zobārstus, lai ārstētu zobus.
Pamatu pamats, saprotams, ir sabalansēta diēta, kas sastāv no produktiem, kas ir bagāti ar kalciju (piemēram, biezpiens, mandeles vai zaļumi), savienojumā ar produktiem, kas ir bagāti ar fosforu (piemēram, gaļa, olas vai zivis). Šī kombinācija palīdzēs saglabāt zobu emalju stipru un veselu. Kalcijs ir noderīgs arī cilvēka kauliem, tai skaitā arī žokļa.
Atteikties tomēr vajadzētu no saldumiem, miltu izstrādājumiem vai “ligīgajiem”: konfektēm, cepumiem, tortēm, čipsiem, maizes. Šie produkti var ilgi noturēties zobos, nodrošinot labvēlīgu augsni baktērijām. Neaizmirstiet, ka daudzi izsmidzinātāji, ledenes vai pilieni pret klepu vai kakla sāpēm satur cukuru – kārotais “enerģētiķis” kariesam. Liela fiziska slodze arī var negatīvi ietekmēt. Ņemiet vērā šādus brīžus un regulāri dienas laikā izskalojiet zobus, vēlams ar fluoerētu ūdeni.
Īslaicīga košļājamās gumijas bez cukura košļāšana pēc ēdiena arī labi ietekmē jūsu zobus: veiklām kustībām tiek novākti ēdienu pārpalikumi, kas palikuši starp zobiem, kā arī palielinās sieklu izdalīšanās, kas samazina mikrobu uzbrukumu.
Siers
Viena no General Dentistry publikācijām paziņo, ka pusaudžiem no 12 – 15 gadiem, kuri ēda čederas sieru, bija mazāks skābuma līmenis mutē nekā tiem, kuri ēda jogurtu bez cukura vai dzēra pienu. Un lūk, kā tas bija.
Pēc ēšanas bērni izskaloja muti ar ūdeni, pēc tam viņiem tika mērīts pH līmenis, kuru atkārtoja pēc 10, 20 un 30 minūtēm. Tiem, kuri ēda jogurtu un dzēra pienu, netika konstatētas nekādas ievērojamas pH līmeņa izmaiņas. Bet pusaudžiem, kuri ēda sieru, tieši otrādi, tika novērota strauja tā krišana. Zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka siers neitralizē paaugstinātu skābju līmeni, palēlinot baktēriju veidošanos. Un pati košļāšana, kas izraisīja papildus siekalu izdalīšanos, veicināja baktēriju izvadi no mutes dobuma.
Papildus visam sierā ir kalcijs – galvenā minerāla hidroksiapatīta sastāvdaļa, kas stiprina zobus, kā arī kazeīns – komplicētā olbaltumviela, kas piedalās zobu emaljas stabilizēšanā.
Tieši tāpēc, ka siers ir tik veselīgs zobiem, to ir ieteicams pasniegt kā desertu vai arī pēc tā.
Tēja
Zinātnieki no Ilinoisas štata universitātes ir atklājuši, ka polifenoli kas atrodami zaļā un melnā tējā, palēlina baktēriju augšanu, kas ir saistītas ar kariesa veidošanos un smaganu saslimšanām. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka cilvēkiem, kas skalo mutes dobumu ar melno tēju 10 minūtes dienā, tika ievērots mazāks nelabvēlīgo mikroorganismu skaits nekā cilvēkiem, kuri muti skaloja tikai ar ūdeni.
Kāds cits pētījums noskaidroja ieteicamo normu tējas mīļotājiem – 3 – 4 krūzītes dienā.
Nevajadzētu ignorēt arī faktu, ka tēja palīdz cīnīties ar nepatīkamo smaku mutē. Pēc zinātnieku vārdiem, tie paši polifenoli neitralizē sēra savienojumus, kas ir nepatīkamās smakas cēloņi.
Taisnības labad pieminēsim, ka tējā ir tanīni – fenolie savienojumi ar tintes īpašībām. Un, jo tumšāks dzēriens, jo vairāk tajā ir tanīnu. Tāpēc pārmēīga aizraušanās ar tēju spēj pasliktināt jūsu zobu gaišo toni. Saskaņā ar šo priekšroka būtu jādod zaļajai tējai, jo tā mazāk krāso zobus, bet tajā pašā laikā tai ir labas aizsargfunkcijas.
Rozīnes
Saldās garšas dēļ rozīnes bieži vien pieskaita pie produktiem, kas kaitē zobu veselībai. Tomēr to saldums nāk no nekaitīgākas (salīdzinājumā ar cukuru) fruktozes, papildus vēl arī māte-daba ir iekārtojusi tā, ka fitoķīmiskās vielas, kas atrodamas rozīnēs, nogalina kariesu izraisošās baktērijas. Saskaņā ar citiem avotiem, žāvētas vīnogas ir veselīgas arī smaganām, jo tajās ir savienojumi, kas pretojas slimību izraisošiem mikroorganismiem.
Tāpēc saprātīgs rozīņu daudzums var kļūt par lielisku pamatu desertiem un dzērieniem, piešķīrot tiem nepieciešamo saldumu bez galda cukura pievienošanas, un attiecīgi arī bez papildus riska zobiem. Galvenais ir zināt mēru! Jo aptaukošanās, cukura diabēta un citu saslimšanu gadījumos rozīnes lietot nav ieteicams.
Un vēl viens fakts zināšanai: jo tumšākas vīnogas (rozīnes), jo lielāks noderīgo vielu daudzums tajās.
Kraukšķīgie dārzeņi un augļi
Burkānu, ābolu vai gurķu graušana palīdz attīrīt zobu virsmu mehāniskā ceļā. Dārzeņi ar augstu šķiedrvielu saturu prasa rūpīgu sagremošanu, kuras laikā izdalās liels daudzums siekalu, kas attīra zobus dabīgā ceļā. Turklāt kraukšķīgā “miziņa” masē smadzenes, uzlabojot to stāvokli.
Tomēr nevajadzētu izdarīt secinājumus par to, ka arī marinēti dārzeņi, piemēram, gurķīši, arī ir veselīgi. Etiķis ir jebkuras marinādes pamats, un patiess mūsu zobu ienaidnieks. Saskaņā ar angļu zinātnieku veikto pētījumu, sālījumu ēšana ikdienā palielina zobu bojāšanās risku. Bet panašķēties svētkos tomēr var, retajiem gadījumiem, kad tiek lietoti skābi – sāļais, nebūs postošas sekas.
Zemenes
Plaši izplatītā sarkanā oga rada mūsos interesi pateicoties unikālam tajā esošo skābju saturam: citronu, ābolu, hinīna, salicil, fosfora un daudzu citu. Kāpēc? (Ne)veiksmīga skābju kombinācija spēj iznīcināt vielas, kas krāso zobu emalju, padarot jūsu smaidu pievilcīgāku.
Dabiskā zobu balinātāja veidošana neizraisīs grūtības. Pietiek saspiest zemenes, samaisīt tās ar dzeramo sodu, uzlikt uz mīkstas birstītes, izsmērēt uz zobiem un “pastu” atstāt uz piecām minūtēm. Pēc tam vajag muti izmazgāt un nepieciešamības gadījumā iztīrīt zobu starpas no tajās iekļuvušām zemeņu sēkliņām. Gatavs! Bet galvenā šeit ir skābe, tāpēc procedūru ieteicams veikt ne biežāk kā reizi nedēļā.
AVOTS
Pieejama LMT Summer Sound festivāla lietotne un festivāla programma
Tuvojoties festivālam, visiem iPhone un Android vietdtālruņu lietotājiem ir pieejama bezmaksas LMT Summer Sound festivāla lietotne, kurā var iepazīties ar pilnu festivāla programmu, māksliniekiem, teritorijas karti, noteikumiem un atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Festivāla lietotne kalpos kā parocīgs ceļvedis gan gatavojoties festivālam, gan festivāla dienās, bet mājās palicēji varēs vērot festivāla koncertus mobilajā televīzijā LMT Straume.
Lietotne viedtālruņiem ar Android operētājsistēmu:
https://play.google.com/store/apps/details?id=lv.summersound
Lietotne viedtālruņiem ar iOS operētājsistēmu:
https://itunes.apple.com/gb/app/lmt-summer-sound-liepaja/id1133480995?mt=8
Ar pilnu LMT Summer Sound festivāla programmu iespējams iepazīties festivāla mājas lapā: http://summersound.lv/wp-content/uploads/2016/07/SS16_Programma_A4_RGB.pdf
Šī gada gaidītākie viesi ir vācu elektroniskā folka un regeja mūzikas apvienība Milky Chance, daudzsološais beļģu dīdžejs Lost Frequences, šarmantais angļu mūziķis King Charles un ukraiņu roka leģendas Okean Elzy. Tāpat LMT Summer Sound festivālā šogad būs iespēja dzirdēt virkni lielisku Latvijas mākslinieku – Carnival Youth, Ozols, Intars Busulis & Abonementa Orķestris, Rīgas Modes, Bermudu Divstūris, Dzelzs Vilks, Justs, Aija Andrejeva u.c. Festivāls piedāvās arī bagātīgu izklaides un atrakciju programmu, kā arī nakts ballītes ar labākajiem Latvijas dīdžejiem.
Sadarbībā ar festivāla galveno partneri Latvijas Mobilo Telefonu arī šogad būs iespēja sekot līdz festivāla tiešraidei LMT piedāvātajā mobilajā televīzijā LMT Straume, bet pēc festivāla šajā vietnē būs iespēja baudīt festivāla mākslinieku koncertu ierakstus.
Biļetes uz LMT Summer Sound festivālu pieejamas visās Biļešu Serviss kasēs. Šobrīd tirdzniecībā pieejamas festivāla 2 dienu biļetes par 38 EUR un 2 dienu ar telts vietu biļetes par 45 EUR.
Uz LMT Summer Sound festivālu ielūdz Latvijas Mobilais Telefons, atbalsta AS Aldaris, Liepājas Dome un Liepājas kultūras pārvalde, iesaka Radio SWH un Kas Jauns.
Sekojiet informācijai par festivālu:
Festivāla mājas lapā: http://www.summersound.lv
Twitter: https://twitter.com/lmtsummersound
Draugiem.lv: http://www.draugiem.lv/summersound/
Facebook: https://www.facebook.com/lmtsummersound
Piedzīvot labāko sevis versiju: Līga Andžāne dalās sevis pilnveidošanas pieredzē
Līga Andžāne ir festivāla Positivus un labdarības maratona Dod pieci komunikācijas vadītāja. Līdzās intensīvajam darba ritmam Līga savā dzīvē būtisku vietu atvēl sportam un veselīgam uzturam, kas viņai ir palīdzējuši veicināt pašdisciplīnu, mērķtiecību un ikdienas labsajūtu. Lai rosinātu no dīvāna piecelties arī citus, tīmekļa dienasgrāmatā HappyWhispers.lv Līga dalās pamudinošos iedvesmas stāstos un personīgajā pieredzē. Šoreiz Līga atklāj, kā fiziskās aktivitātes un sabalansēts uzturs ir veidojis un ietekmējis viņas personību.
Kā Tavā dzīvē ienāca regulāras fiziskās aktivitātes?
Ja neņem vērā ļoti agrā jaunībā neilgu brīdi apmeklēto aerobiku un pāris nodarbību uz tolaik modīgajiem bodybike, sporta klubiem metu līkumu. Uz pirmo īsto treniņu sporta zālē aizgāju vien pirms pāris gadiem. Man vienmēr labāk paticis darīt kaut ko individuāli – nodarboties ar jogu, skriet, braukt ar velosipēdu, pastaigāties pa mežu vai gar jūru. Tomēr pieredzējušā vingruma trenera Ralfa Upmaņa iedrošināta, pārvarēju savus aizspriedumus, bailes un nedrošību. Biju nesen nosvinējusi 37. dzimšanas dienu, kas pēkšņi likās tik draudīgi tuvu četrdesmit, ka izaicināju pati sevi būt vislabākajā formā, kādā jebkad esmu bijusi. Būt vingrai. Būt stiprai. Būt lokanai. Būt veselai. Tādi bija mani galvenie mērķi.
Kādas pārmaiņas piedzīvoji, kad fiziskās aktivitātes kļuva par būtisku ikdienas daļu?
Pirms sāku regulāri trenēties DCH studijā pie Ralfa Upmaņa, man bija pieci lieki kilogrami, no kuriem gribēju tikt vaļā. Sapratu, ka augums vairs nav kā šmaugai divdesmitgadniecei un ir jāsāk domāt ne tikai par uzturu, bet arī regulārām fiziskajām aktivitātēm.
Treneris nodarbībās maksimāli integrēja dažādas kustības, vingrojumus un sporta inventāru, ļaujot pārliecināties, cik dažādas un aizraujošas var būt man līdz šim svešās vingruma nodarbības. Par daudziem vingrojumiem biju sajūsmā, savukārt citus uzdevumus necietu jau no pirmās reizes. Ja man blakus nebūtu tāda pieredzējuša speciālista, domāju, ka pirmā nodarbība būtu izrādījusies pēdējā. Treniņi pie viņa ļāva apzināties savas spējas, pārvarēt savu nevarēšanu un celt izturības latiņu arvien augstāk. Jau pēc pirmajām treniņu nedēļām sapratu, ka daudz svarīgāks par mistisko mērķi – kaut kad iegūt sešpaku – ir pats treniņu process. Es, protams, joprojām gribēju izveidot spēcīgāku un vingrāku augumu ar pievilcīgu muskuļu reljefu, taču ikdienas treniņos par to nedomāju, jo mani ļoti aizrāva pats process un es to ikreiz izbaudīju, neņemot vērā grūtības.
Kā sports un veselīgs dzīvesveids ietekmēja Tavu ikdienu ilgtermiņā?
Ļoti būtiska nozīme sportiskajos panākumos ir sabalansētam uzturam un regulārām ēdienreizēm. Kad ievēroju dzelžainu treniņu grafiku un ēdu atbilstoši noteikumiem, plakanais vēders nebija tikai sapnis – tā bija īstenība. Savukārt periodos, kad pašdisciplīna netiek ievērota, tas mazais mīkstumiņš uz vēdera atgriežas un mīļi atgādina, ka lieliska fiziskā forma nozīmē regulāru darbu.
Kā ikdienas skrējienā rast laiku un vietu sportam un veselīgam dzīvesveidam?
Ja ir pareizā motivācija, nav nekādu problēmu rast laiku sportošanai. Tiem, kuri čīkst par motivācijas trūkumu, varu atbildēt tikai vienu – sēžot dīvānā, pie sava sapņu dibena netiksi. Pateicoties vingruma nodarbībām, apzinājos sevi disciplinētu un mērķtiecīgu – tādu, kādu iepriekš nepazinu. Sāku sevi par to vairāk cienīt. Pateicoties jauniegūtajai pašdisciplīnai, man labāk sāka veikties arī darbā un citās dzīves jomās.
Arī tagad, kad neievēroju intensīvu treniņu grafiku, priekšroku dodot mierīgākam dzīves ritmam un cita veida aktivitātēm, tieši kustības ir tās, kas palīdz cīnīties ar stresu, atbrīvot galvu no ikdienas rūpēm, nomierināt prātu un uzlabot noskaņojumu. Tā ir daļa no manas labsajūtas plāna, kam nereti pakārtoju citus dienas darbus.
Vai tieksme iegūt lielisku augumu vispār ir nepieciešama? Varbūt mums vienkārši jāmācās pieņemt sevi tādus, kādi esam?
Ralfs Upmanis jau pašā sākumā man iemācīja būtisku lietu, proti, treniņš nekad nav sods, tā ir mīlestība pret sevi. Pat ja esmu sagrēkojusi ar kūciņu vai treknām pankūkām, es neeju uz treniņu ar mērķi kaut ko atstrādāt. Beigu beigās tas vienmēr būs stāsts par motivāciju – vai darām to savas veselības un labsajūtas labad, izbaudot procesu, vai uz treniņiem dzen psiholoģiska rakstura problēmas, sevis nepieņemšana un pārspīlēta tieksme pēc perfekcionisma. Daudz svarīgāka par lieliska auguma iemantošanu ir sevis pieņemšana.
Brīdī, kad iemācāmies nesalīdzināt sevi ar citiem, iemantojam lielāku iekšējo brīvību un daudz pozitīvāku attieksmi pret sevi. Un, kad jūtamies labi savā ādā, arī pārējās dzīves jomās esam pārliecinātāki. Labākais, ko varam darīt, ir pieņemt savu dabas doto ķermeni, rūpēties par to un mīlēt to. Manā izpratnē rūpes par sevi iekļauj gan veselīgu ēdienu, gan regulāras fiziskās aktivitātes atbilstoši katra spējām un interesēm. Atrodi, kas tieši tev sagādā prieku, baudu un veselīgu izaicinājumu, un ļaujies tam! Tad arī pozitīvi rezultāti neizpaliks.
piedzīvojumu treniņš!!!
sveikas meitenes!! Ziniet, arī vasarā cenšos pasportot – doties riteņizbraucienos, skriet, kaut vai plunčāties kādā ūdenstilpnē.. 😀 Protams, kompānijai ir liela nozīme – tā ir gan feina komunikācija, gan kopīgi ārpussportiskie pasākumi 😎 Un rādās, ka drīzumā uz sportisku piedzīvojumu varēs pulcēties tepat Rīgas centrā, un piedavām bez maksas!!! 😀 Tā ka informēju arī Jūs!! 🙂 Tiekamies!! Piedalies piedzīvojuma sajūtu treniņā – izbaudot kustības brīvību, atbrīvojot prātu – aizmirsties, vairojot laimes hormonu sevī. Tver šo iespēju bez maksas – ģimenēm, foršajām meitenēm, draudzenēm, arī vīriešiem, – visiem !!! Azartisks dinamisks treniņš – kopības sajūta, mainot vispārējo priekšstatu par garlaicīgajiem treniņiem. Treniņš ietver: vieglu iesildīšanās skrējienu, tam seko koordinācijas kustības vingrinājumi, kas attīsta ķermeņa kustības plastiskumu, pilnveidojot tavu ikdienas gaitu, kustības. Ātruma vingrinājumi – vairo tevī dzīvesprieku, adrenalīnu, azartu. Muskuļu tonusa vingrinājumi – stiprina tavu ķermeni, pilnveido stāju, miesasbūvi. Sākot ar 29. jūliju katru otrdienu, ceturtdienu treniņš Kronvalda parkā pulksten 18:30. Tikšanās pie Kongresa nama. Pirms tam jau esot vieglā brīvā sporta tērpā, līdzi ņemot sviedru dvieli, ūdeni un azartisku noskaņu. 😛
