3.4 C
Rīga
sestdien, 4 aprīlis, 2026
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 139

Pārim ar gaišu ādas krāsu piedzimst melnādaini trīnīši. Uzzini, kāpēc?!

BABIES

Ārons Holberts un viņa sieva Reičela ir baltādains pāris, kuriem nesen piedzima trīs tumšādaini mazuļi. Mājās viņiem ir vēl divi bērni. Bet šis stāsts nav par unikālo gadījumu, kad pēkšņi pazaudējušies tumšādaini gēni parādās pēc vairākām paaudzēm. Tas ir stāsts par to, kā viens pāris nolēma adoptēt trīs tumšādainu mazuļu embrijus.

Tas ir samērā jauns adoptēšanas veids, ko izmanto arvien vairāk cilvēku Rietumos. Pēc embriju izvēles, tos ievieto sievietes dzemdē, kas faktiski kļūst par viņu surogātmāti, un pēc tam arī audžumāti. Mēdz būt tādi gadījumi, kad sieviete var iznēsāt bērnu, bet viņai ģenētiski nevar būt savu bērnu.

landscape-1461251884-halberts

Bet, kāpēc gan šis baltādaino pāris izvēlējās tieši tumšādainos bērnus? Viņu gadījumā viņi vadījās pēc savas kristiešu pārliecības. Ārons un Reičela nolēma, ka, ja Dievs gribētu, lai viņiem būtu savi bērni, tad viņi spētu pie tā tikt dabiskā ceļā. Bet tā kā tas neizdevās, tad viņi nolēma, ka viņu misija ir parūpēties par bērniem, kuri ir citas rases.336B06EF00000578-0-image-a-31_1461279965383

Viņiem jau ir adoptēts 3 gadus vecs afroamerikāņu puisītis un 2 gadus veca meitenīte – metise. Pēc tam viņi nolēma adoptēt divus embrijus,un atkal izvēlējās tumšādainos, un pavisam drīz uzzināja, ka viens no embrijiem sadalījies uz pusēm. Tagad pārim ir pieci bērni.

AVOTS

Pāriet bailes

Te, nu, es esmu – sēžu istabā, kurā uzauga mans tēvs un no dzīves šķīrās mana vec-vecmamma, mājā, ko uzcēlis mans vectēvs, uz dīvāna, kas kalpoja par manas pirmās mīlestības kapavietu (vai vismaz to vietu, kur lielākā daļa salsūdens izdalījās no mana ķermeņa asaru veidā, apraudot šo nelāgi lielisko dzīves notikumu). Ja manas pašreizējās atrašanās vietas apzināšanās man vispār ir ko devusi, tad tā noteikti ir apziņa par visa cikliskumu. Fizikas likumi postulē, ka visa masa un visa enerģija reiz ir bijusi viens mazs punkts un, iespējams, reiz atkal par tādu kļūs, lai vēlreiz pārtaptu Visumā un visā, no kā tas sastāv. Un es esmu kā šis punkts brīdī, kad tas atgriežas savā pirmatnējā stāvoklī.

Citreiz es domāju, cik amizanti būtu, ja varētu visu savu dzīvi caurskatīt tādā kā attīšanas funkcijā – aizver acis un attin visu, ko esi piedzīvojis līdz konkrētajam brīdim, iepauzē, izpēti visus apstākļus, izanalizē visus rāmjus. Nu, kā interaktīvajā TV. Vai tādā gadījumā mēs nākotnē nepieļautu tās kļūdas, ko esam pieļāvuši līdz šim? Vai pamanītu to, kas iepriekš pamucis garām mūsu viszinošajām acīm? Drīzākais, ka nē, un labi, ka tā. Gluži tāpat, kā Visuma rašanās, mūsu dzīves ritums mēdz būt kā eksplozija. Es biju mazs punktiņš, bet miklī, kad es sapratu, cik manī daudz mīt enerģijas, es eksplodēju. Angliski ir labs teiciens – all over the place. Šoreiz gan tas notika nepareizi.

Nepareizi? Tas arī ir tāds vispārīgs, neko neizsakošs vārds. Nē, nevis nepareizi, bet pārāk ātri. Vai tad, ja man piemistu spējas attīt savu pieredzi kā interaktīvajā TV, es iegūtās zināšanas par savu joprojām eksplozijā esošo dzīvi būtu izmantojusi lietderīgi? Vai būtu sapratusi, ka lai cik daudz enerģijas arī manī nebūtu, tās daudzums tomēr ir ierobežots? Jau atkal – drīzākais, ka nē, un labi, ka tā. Lai arī absolūti nesaprotami dīvainā veidā esam fiziski, enerģētiski un visādi citādi saistīti ar Visusmu un telpu, kurā mītam, mēs tomēr neesam viss Visums, mēs neesam visa enerģija un mēs neesam visa pieredze. Mēs esam tikai mazi punktiņi, kas eksplodē un tad nodziest, vai, ja nepaveicas, atgriežas sakumpunktā, lai eksplodētu vēlreiz.

Veicas tiem, kuri jau ar pirmo reizi iemācās eksplodēt lēnām, mierīgi, bez bailēm un stresa. Mums, pārējiem, nervozajiem, par sevi mūždien nepārliecinātajiem liekas, ka, ja mēs to neizdarīsim ātrāk par visiem, mums Visumā vairs neatliks vietas. Daļai no mums pēc pirmās neveiksmīgās eksplozijas vairs pat nepietiek drosmes mēģināt vēlreiz, bet ne man. Bailes ir emocijas, kas nereti ir nesaraujami saistītas ar nezināšanu. Ja mēs varētu eksplodēt tikai vienreiz, bet tā vietā izmantot sev galvā iebūvētu interaktīvo dzīves ceļa attīšanas funkciju, tas tapat mūs nenovestu pie patiesām zināšanām, jo jebkurš profesionālo bakalaura grādu ieguvis gurķis zina teikt, ka patiesas zināšanas vislabāk iegūstamas praksē.

Tāpēc te, nu, es esmu – parasts, maziņš ar enerģiju pildīts punktiņš, tur pat, kur pirms viencipara skaitļa gadiem, turpat, no kurienes sāku, bet es par to pat neskumstu.  Jo vairāk es domāju par to, kā bijis, kas bijis, kur mans dzīves ceļš ir gājis, jo vairāk jūtu, ka pāriet bailes, jo viss jau ir bijis, un viss vēlreiz ir man priekšā.

Pāri darījumi mācību iestādēs – sabiedrības problēma, kuru nedrīkst ignorēt

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma, bērni ir atgriezušies skolās un citās mācību iestādēs. Vieni uz skolu dodas ar prieku, savukārt citiem atgriešanās skolā rada bažas un satraukumu. Pētījumi liecina, ka Latvijā ir ļoti augsti mobinga rādītāji, kas īpaši izpaužas tieši mācību iestādēs. Par to, kas ir mobings, kā tas izpaužas un kā to laikus pamanīt un novērst, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, izglītības un skolu psiholoģe, psiholoģijas doktore Ilze Damberga un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Mobings un tā izpausmes veidi

Mobings ir darīšana pāri, tiranizēšana, ko bieži vien jauc ar konfliktu, jo kaut kādā ziņā tie ir līdzīgi, bet ir dažas būtiskas atšķirības. Mobingā vienmēr ir kāds vājāks un kāds stiprāks, kura mērķis ir darīt pāri vājākajam. Mobings notiek konsekventi, tā nav vienreizēja situācija, kā, piemēram, konflikts, kurā ir strīda avots un kura pamatā ir pastāvēšana par savām vajadzībām vai sava viedokļa aizstāvēšana. 

Pastāv dažādi mobinga veidi:

  • emocionālais mobings, kad apsaukājas vai izsaka piezīmes;
  • attieksme, kad neaicina ciemos, ignorē un izolē no informācijas plūsmas;
  • fizisks mobings, kad dara pāri – piemēram, sit, grūsta, atņem mantas.

Visbiežāk mobings sākās 4. vai 5. klasē, taču var ilgt arī līdz 8. un 9. klasei – tie ir pusaudžu gadi, kad tiek risinātas savstarpējās attiecības un vienaudžu viedoklis kļuvis ļoti svarīgs. Psiholoģe Ilze Damberga uzsver, ka mobinga pirmās pazīmes un starpgadījumi, kā pierādīts pētījumos un praksē, novērojami jau 3-4 gadu vecumā, taču tad tas notiek retāk un pieaugušie daudz ātrāk pāridarīšanu var pārtraukt.

Mobinga ietekme uz bērna veselību

Mobinga sekas var būt ļoti smagas un bieži vien ilgstoši paliekošas. Bērnu, kurš ikdienā saskaras ar mobingu, var piedzīvot tādas emocijas kā nomāktība, trauksme, panikas lēkmes un pat pašnāvnieciskas domas vai pat pašnāvības mēģinājums. Var parādīties arī fiziski traucējumi – grūtības aizmigt, ēšanas traucējumi, galvassāpes, slikta dūša, vemšana vai caureja. Izmaiņas var būt vērojamas arī bērna uzvedībā, kā, piemēram, noslēgšanās, izvairīšanās, raudulīgums vai tieši pretēji – viegls aizkaitinājums un dusmas. Dr. I. Damberga atgādina, ka mobings bieži atstāj paliekošas sekas, arī bērnam pieaugot, kas var izpausties pazeminātā pašvērtējumā, paaugstinātā trauksmes līmenī, panikas lēkmēs u. tml. 

Mobinga pazīmes

Kā stāsta Dr. I. Damberga, ja bērns cieš no mobinga skolā, viņš to visdrīzāk slēps no vecākiem, pieaugušajiem un neizrādīs to. Psiholoģe uzsver, ka visbiežāk bērni, kas cieš no mobinga, izjūt ļoti lielu kaunu un jūtas vainīgi pie tā, ka viņus apceļ. 

5 pazīmes, kas var liecināt, ka bērns cieš no mobinga skolā

  • Bērns saka, ka negrib iet uz skolu!
  • Bērns, uzsākot skolas gaitas, ir priecīgs un patīkami satraukts, taču pēc laika viņam skola riebjas.
  • Bērnam pazeminās sekmes.
  • Bērns biežāk sāk slimot ar saaukstēšanās slimībām, bieži sūdzas par galvas vai vēdera sāpēm.
  • Bērnam svētdienas vakarā vai skolas rītā parādās veselības problēmas, piemēram, paaugstināta temperatūra.

Kā rīkoties, ja bērns cieš no mobinga?

Ļoti būtiska šādā situācijā ir tieši pieaugušo reakcija un rīcība. Liela daļa skolotāju un vecāku mūsdienās kļūst arvien izglītotāki un ātrāk sāk reaģēt, ja pamana pirmās mobinga pazīmes, tāpēc pirmais padoms bērniem, kuri saskaras ar šādām vardarbības izpausmēm, būtu vērsties pie pieaugušā – klases audzinātāja, skolas psihologa, vecākiem! Mobings ir sabiedrības problēma, jo tas notiek tad, ja to akceptē apkārtējie, kas to redz, – klusē, ignorē, nepalīdz, nereaģē. Jo vairāk cilvēku sāks iejaukties un nosodīt šo rīcību, jo lielākas iespējas, ka pāri darīšana laika gaitā mazināsies. 

Padomi vecākiem 

  • Nekritizējiet un nevainojiet bērnu! Kad vecāks uzzina, ka viņa bērnam dara pāri, ļoti būtisks ir emocionālais atbalsts! 
  • Runājiet ar bērnu! Svarīgi bērnam, kuru apceļ, stāstīt, ka viņš pie tā nav vainīgs. Bērns var atšķirties no citiem, bet tas nedod tiesības citiem pret viņu slikti izturēties. 
  • Lūdziet palīdzību klases audzinātājam! Vecākiem būtu jādodas uz skolu pie klases audzinātāja izrunāt situāciju, kuru tālāk risina skola – runājot ar pāridarītāju un pārējo klasi! Ir pierādīts, ka mobinga situācijās ir svarīgi runāt ar aculieciniekiem – malā stāvētājiem, jo pāridarītājs aktivizējas tieši tad, kad neviens neko nedara.
  • Ja bērns vēlas, vērsieties pie speciālista! Ja ir tāda iespēja, tad ieteicams vērsties pie psihologa , kas strādā skolā, kurā notiek mobings. Skolas psihologs var organizēt tālāko darbu skolā gan ar cietušo, gan pāridarītāju, gan pārējo klasi. Psihologs var palīdzēt bērnam mainīt domāšanu par to, ka bērns nav vainīgs, ja pret viņu tiek vērsts mobings.
  • Ja bērns apceļ citus, jānovēro, vai šādu uzvedību neizraisa problēmas ārpus skolas – vecāku šķiršanās, nesaskaņas mājās, vecāku neuzliktās robežas, kas reizēm veicina pāridarīšanu. Ir vecāki, kas uzskata – ja bērns dara pāri, viņš tādā veidā izrāda savas līdera prasmes, iniciatīvu, bet jāatceras, ka agresīva uzvedība ir problemātiska uzvedība. Vecākiem būtu ļoti skaidri jāpasaka, ka tā nedrīkst darīt! Jo vecākam ir labākas attiecības ar bērnu, jo bērns vairāk šīm uzliktajām robežām pakļausies. 
  • Izskaidrojiet bērnam, kas ir mobings un ko tas var nodarīt! Vecākiem būtu regulāri bērnam jāmāca, ka citu apcelšana nav viņa tiesības un to nedrīkst darīt! Protams, ja tas nestrādā, var brīdināt par dažādām sekām – kabatas naudas samazināšanu, skolas maiņu. Ja problēma nav ielaista, pāridarītājs ieklausās vecākos un pārtrauc mobingu, jo reizēm pats nemaz neapzinās savu rīcību. 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka vecāki aptiekā vēršas pēc palīdzības tad, kad situācija jau ir redzama un jūtama, ne pie pirmajiem simptomiem. Jebkurā gadījumā šādās situācijās ir ieteicams vērsties pie speciālista – ja bērns ir pārlieku satraukts un kad vecāku saruna, iespējams, vairs nepalīdz. Lai mazinātu stresu un nervozitāti, ieteicams lietot magniju saturošus medikamentus un uztura bagātinātājus. Nemierīgam bērnam uz nakti var dot nomierinošus augu sīrupus. Ja bērns ir ļoti aktīvs, ieteicams lietot uztura bagātinātāju ar Omega taukskābēm un magniju košļājamu kapsulu veidā. Tāpat jau izsenis izslavētā zivju eļļa palīdzēs sirds un asinsvadu, kā arī nervu sistēmai. Bērns ir ģimenes spogulis, tāpēc ieteiktu katram pārdomāt un paskatīties uz sevi no malas, varbūt šāds attiecību modelis ir ieviesies ģimenes ikdienā un risinājums ir meklējams šī modeļa maiņā, ne vien bērna uzvedības korekcijā.

Pāri arvien biežāk atsauc šķiršanos un nolemj laulību tomēr saglabāt

Pērn, salīdzinājumā ar 2011. gadu, kopš laulību var šķirt arī pie notāriem, atsaukto šķiršanās pieteikumu skaits pieaudzis teju par 40% – liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati. Likumā noteiktajā pārdomu termiņā 30 dienu laikā vienam vai abiem laulātajiem ir tiesības rakstveidā iesniegumu par laulības šķiršanu atsaukt. 2016. gadā izbeigto šķiršanās lietu skaits pie notāriem ir līdz šim lielākais aizvadīto piecu gadu laikā. Par laulības šķiršanu pārdomājuši 174 pāri.

“Jāņem vērā, ka lēmums šķirt laulību ir ļoti nopietns un emocionāli nepatīkams. Kopš 2011. gada, kad Latvijā laulību sāka šķirt ne tikai tiesā, bet arī notāri, Latvijas notāri padziļināti ir apguvuši mediācijas jeb konfliktu risināšanas procesa pamatprasmes. Kā liecina statistika, notāriem tiešām izdodas pārus samierināt, un tas patiesi ir gandarījums šajā mūsu darba procesā. Aizvadīto sešu gadu laikā iespēju atsaukt iesniegto šķiršanos izmantojuši 808 laulātie pāri,” stāsta Sandra Stīpniece, LZNP priekšsēdētāja.

Kad iesniegums notāram par laulības šķiršanu uzrakstīts un dokumenti iesniegti, notārs uzsāk laulības šķiršanas procesu. Laulātajiem tiek dots laiks pārdomām, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, jo likums nosaka, ka laulība netiek šķirta ātrāk nekā pēc 30 dienām. Šajā laikā vienam vai abiem laulātajiem ir tiesības rakstveidā iesniegumu par laulības šķiršanu atsaukt.

Sķiršanās lietas bieži uzsāk pēc strīdiem svētku laikā

Iemesli, kāpēc pāri tomēr atsauc iesākto šķiršanās procesu, ir dažādi. ”Bieži vien atsauktās šķiršanās lietas uzsāktas saspīlētu emociju kulminācijā, dažkārt pēc strīdiem svētku laikā, citkārt laulātā sānsoļa dēļ. Bet norimstot emocijām, iesniegtā šķiršanās mēdz kļūt par pamatu un tādu kā grūdienu pārdomāt, izvērtēt un izrunāt iepriekš sasāpējušus jautājumus. Visbiežāk kā iemeslu domu maiņai cilvēki min vēlmi tomēr saglabāt ģimeni, īpaši tas aktuāli pāriem, kam ir arī bērni. Citi pārdomā tāpēc, ka kopdzīvē pārāk daudz ieguldījuši – ir uzcelts ģimenes nams, iekopti īpašumi. Arī tas ir motivējošs iemesls censties tomēr saglābt attiecības,” stāsta Sandra Stīpniece.

Pārgulēju ar viņa brālēnu

Lai arī kā tas neizklausītos, šis nebūs stāsts par krāpšanu. Viss iesākās pirms diviem gadiem, kādā mūzikas festivālā, kurā satiku foršāko puisi pasaulē. Divas dienas neatlaidām viens otra roku, kaut arī tikko kā bijām tikušies un iepazinušies. Viņš- seksīgs, pieklājīgs, asprātīgs un vienkārši lielisks. Es – laikam jau iemīlējusies.

Tas bija skaistākais mūzikas festivāls manā mūžā. Tomēr zināju, ka tuvākajā laikā kopā mums būt nebūs lemts. Puisis devās mācīties gadu uz Vāciju, bet man bija plāni tepat Latvijā. Festivāla pēdējā nakts bija brīnumaina. Zinājām, ka daudz laika mums nav atvēlēts, varbūt tieši tāpēc tas bija tik skaisti. Mīlējāmies pludmalē, gājām kaili peldēties, viss bija tik saldi un romantiski. Pēc festivāla Rīgā pāris reizes vēl tikāmies, bet Kristaps jau pamazām posās ceļā. Kaut arī nebiju savā dzīvē satikusi nevienu tik lielisku vīrieti, ļāvu viņam iet – izlēmu sevi pagaidām nesāpināt un pārāk nesasaistīt ar Kristapu. Kas zina, kad viņš pēc gada atgriezīsies, redzēs, kā būs. Viņš aizbrauca, es paliku.

Gāja laiks, un pamazām skaistais vasaras festivāls sāka likties vien kā izsapņots sapnis. Pievērsos mācībām, meklēju darbu, visādi rosījos. Tad vienā dienā universitātē iepazinos ar Māri. Simpātiskais puisis bija jauks un izpalīdzīgs, bieži sākām pusdienot kopā, kaut arī viņš nemācījās mūsu fakultātē. Pamazām sākās mūsu attiecības. Kad gandrīz gadu jau bijām tikušies, nolēmām, ka pienācis laiks man pamest dzīvi kopmītnēs un sākt dzīvot kopā. Mums gāja labi un, šķiet, mēs arī mīlam viens otru. Patiesībā es par mūsu jūtām un attiecībām biju pilnīgi pārliecināta, līdz brīdim, kad notika kas pavisam neticams un negaidīts. Tas sagrieza dzīvi kājām gaisā un šokēja mani tā, ka nespēju attapties vēl tagad. Ar Māra vecākiem, protams, jau biju iepazinusies, taču gatavojāmies pasākumam plašākā radu kopienā. Tāpēc Māris no savām lauku mājām bija atvedis ģimenes albumu, lai mani iepazīstinātu ar saviem radiniekiem. Šķirstīju albumu, Māris stāstīja par tur redzamajiem cilvēkiem. Un tad es albumā ieraudzīju VIŅU- puisi, ar kuru man ir bijis labākais sekss mūžā. Trakākais, ka mans draugs viņu stādīja priekšā kā savu brālēnu, kurš šobrīd studē ārzemēs. Mana pasaule vienā mirklī apstājās – es biju pārgulējusi ar sava drauga brālēnu! Vēl neesmu viņu satikusi, taču zinu, ka šī tikšanās var mainīt visu. – Marta, 25

Pārgājiens ar maltīti dabā: 7 ieteikumi no profesionāļiem

Foto_Gatavo_daba_1

Pārgājiens ar maltīti dabā: 7 ieteikumi no profesionāļiem

Baudi atvasaru dabā!

 

Tuvojas atvasara un zelta rudens ar bagātīgām dabas veltēm. Tas ir īstais laiks, lai dotos pārgājienos un baudītu ēdienu svaigā gaisā. Ko darīt, lai piedzīvojums izdotos? Renārs Purmalis un Jānis Brūveris, kustības “Gatavo dabā” autori un pasākumu organizatori, norāda svarīgāko par gatavošanos pārgājieniem, ēdiena un trauku izvēli, kā arī drošību gardajās atpūtas pauzēs.

 

“Atmiņā paliekošu pārgājienu var noorganizēt jebkurš – nekur tālu nav jādodas. Sāc ar maršrutu, piemēram, Gaujas Nacionālā parka teritorijā vai sev labi zināmā mežā. Ja neesi radis daudz iet, sākumā pilnīgi pietiks ar aptuveni 10km pa mežu vai gar upītēm,” saka J. Brūveris. “Ņem līdzi draugus un pārliecinies, cik forši ir dabā!”

 

  1. Plāno maršrutu un laiku ceļā. Izvērtē apkaimes karti un apsver, kurus objektus vēlies apskatīt un kur gribētu ieturēt maltīti. Var gadīties, ka izvēlētajā maršrutā ir interesantas vietas, par kurām neko nenojaut!

 

“Ja meklē piedzīvojumus, aizraujoši ir arī spontānie pārgājieni – dodies, kur acis rāda, nenosaki sev limitu, cik jānoiet, esi brīvs, izbaudi dabu un ieklausies tajā. Atceries paņemt uzlādētu telefonu ar GPS, ko ieslēgt, kad vēlies saprast, kur esi un kā tikt ārā no meža.”

 

  1. Paturi prātā pieredzi – saģērbies atbilstoši. Ir teiciens – nav sliktu laika apstākļu, ir tikai neatbilstošs apģērbs. Neviens raksts vai padoms nesagatavos tevi tik labi kā paša pieredze, kas nāk ar laiku. Ej ārā, izmēģini dažādu ekipējumu un saproti, kas tev der. Profesionālajam ekipējumam ir augstas cenas, tomēr “dārgs” ne vienmēr ir pareizais ceļš uz veiksmīgi pavadītu laiku.

 

“Sākām savas pārgājiena un āra dzīves gaitas ar pavisam parastu “bezfirmas” ekipējumu. Tad, kad varēju salīdzināt, cik ātri palieku slapjš atšķirīgās jakās, tad sapratu to vērtību. Teikšu godīgi – apavi ir pirmais, par ko domāt, jo, ja nevarēsi vairs paiet, tad laba jaka tevi neizglābs.”

 

  1. Ņem līdzi ūdeni – dzīvības avotu. Karstā pārgājienā organisms var patērēt un izvadīt pat līdz vienam litram stundā. Normāli aktīvi kustoties, tie varētu būt 3-4l dienā. Vari iztikt arī ar puslitru, bet tad tu varētu justies slikti, būt miegains, just enerģijas iztrūkumu un vēlmi neko nedarīt. Stāvošais ūdens dzeršanai nebūs piemērots, savukārt strauti un avoti būtu lielisks apstāšanās punkts, kur uzpildīt pudeles. Ja zini, ka apkārtnē nebūs derīgu ūdens tilpņu, ņem līdzi arī ūdeni roku mazgāšanai un ēdienu pagatavošanai.

 

“Ūdens ļauj kustēties – sniedz enerģiju!”

  1. Sagatavo traukus maltītei. Cik cilvēkiem un ko gatavosi? Diviem pietiks ar 1l katliņu un mazu deglīti. Lielākam skaitam vērts iegādāties lielāku un stabilāku degli un vismaz 3l katlu. Ugunskuram izvēlies speciāli tam piemērotus katlus un pannas. Iegādājies arī silikona lāpstiņas, lai nesaskrāpētu speciālo teflona pārklājumu.

 

“Gribi izvairīties no traukiem? Pārgājienos labi garšos arī dažādas uzkodas, dārza veltes, piemēram, burkāni, gurķi, selerija saknes, tomāti vai puķkāposti, kopā ar rupjmaizi un siera šķēli, bazilika lapiņu vai dillēm. Tādā gadījumā soma būs vieglāka!”

 

  1. Baudi dabas garšu! Pārgājienos ēdiens un tā sagatavošana ir tas, kas piedzīvojumu var padarīt īpašu. Veselīgi un interesanti paēst nemaz nav grūti.

 

“Iesakām pārgājienā ņemt graudaugus, kurus ērti var uzvārīt katliņā un kādu gatavu piedevu, ar ko lieliski uzlabot garšu. Lūk, piedāvājums nākamajam pārgājienam – paņem 100g pērļu grūbu, novāri, līdz mīkstas, ieliec ēdiena trauciņā un pa virsu kārto Trikata Sniega bumbas pēc izvēles (mūsu mīļākās ir ar baravikām, kas atgādina mežu). Klāt piegriez gurķi, tomātu un pārlej ar eļļu, kas palikusi no Sniega bumbām (izmantosim visu, kas mums dots!). Pavisam vienkārši, skaisti un gardi.”

 

  1. Ņem produktus, kas nebojājas – nesagandē atmiņas par pārgājienu! Viens no lielākajiem ēdiena “ienaidniekiem” ir temperatūra. Mājās vienmēr ir iespēja ielikt produktus ledusskapī, pie dabas tā nav. Vēlams izvairīties no tā, kas ātri bojājas, piemēram, svaigas gaļas, zivīm, svaiga piena utml., ja vien pārgājiens neilgst pāris stundās – tad nekas traks nenotiks, jo produkts pats par sevi vēl būs auksts (ja izņemts no ledusskapja). Lai būtu pavisam drošs, zivi vai gaļu vari viegli iemarinēt ar dabīgiem konservantiem: cukuru, sāli, citrona sulu vai eļļu un garšaugiem. Eļļa ir ļoti labs konservants, kas neļauj skābeklim piekļūt pie produkta un tas tik ātri nesabojāsies. Labs piemērs ir minētās Sniega bumbas.

 

“Ja produktus plāno gādāt uzreiz mežā, teiksim, sēnes, izvēlies tās, kuras labi pazīsti un ko var ātri pagatavot uz ugunskura. Vislabāk atpazīt var gailenes un baravikas. Vienkārši apcep uz pannas un gatavs. Sēnes, kas jāvāra, aizņem laiku un traukus.”

  1. Iemūžini atmiņas! Daba ir vieta iedvesmai. Vieta, no kurienes nākam un jūtamies dzīvi. Ļauj recepšu idejām nākt, fotografē un pieraksti tās.

“Kad plānojam ēdienkarti nākamajiem pasākumiem, bieži izbraucam pie dabas, pasēžam meža vidū vai upes krastā. Var dzirdēt, ka viss apkārt ir dzīvs un īsts. Arī tu tāds esi!”

Pievienoties Renāra un Jāņa pārgājieniem iespējams facebook.com/gatavodaba, savukārt receptes gatavošanai dabā atradīsi trikatasiers.lv.

Parfois tendences – pavasaris/vasara 2011

Izteiktas dominantes ir čūskāda un salmu faktūra dažādās variācijās un krāsu gammās – gan dabīgajās, gan izteikti spilgtās. Katra kolekcijas līnija veido pārdomātas aksesuāru kombinācijas, kas ļaus katrai sievietei izvēlēties tieši sev piemērotāko un garastāvoklim atbilstošāko stilu. Krāsas ir spilgtas, kas aizvien aktualizējas ar siltā laika tuvošanos.

parfois_9_448

Sensory 70`s . Jautrība, jutekliskums, nekaunīgums. 70-to gadu hipiju laiki tiks atspoguļoti ar neona spilgtuma krāsām. Gan bižutērijā, gan somās dominē krāsu bloki un apdrukas. Somu materiāli bieži vien ir tekstila variācijas. Zīmīgas detaļas – bārkstis. Materiāli: džinss, apdrukāts audums, apgleznoti salmi, čūskādas imitācija. Krāsas: fuksija, dzeltena, ābolu zaļa, optiski balta, ledus zila, papaijas, melna, bēša.

parfois_4_430

Poppy 60`s. Šī kolekcija sevī ietver dažādu laiku motīvus. Pagātnes vērtību mūsdienu interpretācija, veiksmīga klasikas modernizētā versija mūsdienu dzīvei. Šī kolekcija patiks romantiskā un elegantā stila piekritējām. Materiāli: zvīņveida audumi, salmi, perforēti materiāli. Krāsas: ceriņu, ziloņkaula, dzeltenbrūna, dzeltena, koraļļu, sudraba, zelta, tabakas.

parfois_2_438

Hiper Real. Kolekcijā dominē ļoti vīrišķīgi motīvi, taču tajā pašā laikā arī moderni un inteliģējoši. Dizains ir atklāts un drošs, bet ar zināmu minimālismu un neuzkrītošām krāsām. Materiāli: čūskāda, dabiski salmi, smalki audumi, mikro perforēti materiāli. Krāsas: ziloņkaula, sarkana, veci rozā, oranža, tumši brūna, melna, tabakas, gaiša zelta.

parfois_7_438

Parfois jaunā rudens kolekcija

40.gadu elegance, Grunge un casual look, materiālu un tekstūru miksējums – to visu atradīsi Parfois piedāvātā rudens/ziemas apavu un aksesuāru kolekcijā.

Metāla ķēdes, kažokādas apdares, miltary stila zābaciņi savienojumā ar Parfois piedāvātām Grunge stila rotaslietām, papildinātām ar kniedēm, kniepadatām, pērlēm un džinsa detaļām – un tu iekļausies vienā no rudens/ziemas aktuālākajām tendencēm.

Ja esi casual look stila piekritēja un tavā garderobē dominē vienkāršas, tīras līnijas, minimālisms un pasteļtoņi, tad Parfois elegantie aksesuāri – jostas, šalles, rotaslietas, mazās clutch somiņas un ietilpīgās iepirkumu somas brūnos, smilšu krāsas toņos būs eleganta, bet neaizvietojama detaļa tava tēla veidošanā.

Clutch somiņas krokodilādas rakstā, čūskādas zīmējuma somas, apjomīga bižutērija, sarežģītas aksesuāru detaļas tavam tēlam sniegs 40.gadiem raksturīgo skaistuma, romantikas un noslēpumainības oreolu.

Pareizs uzturs: TOP 5 kļūdas, kuras pieļauj gandrīz visi iesācēji

Attēls: Publicitātes

Attēls: Publicitātes

Jaunā gada solījumu un plānu sarakstā, tradicionāli pirmo vietu ieņem solījums pašam sev – sākt nodarboties ar sportu, kā arī pareizi un veselīgi ēst. Saskaņā ar sporta zīmola 4F veikto pētījumu, 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tieši pareizs uzturs ir veselīga dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa, savukārt 80% uzskata, ka tie ir regulāri treniņi.

«Tradicionāli janvārī sporta zāles piepildās ar tiem, kuri apsolījuši sev, no jaunā gada uzsākt aktīvi trenēties – stāsta fitnesa treneris un zīmola 4F vēstnieks Kristaps Ence,  – tomēr tuvojoties marta mēnesim, visus kā vējš aizpūš. Ja cilvēks pieder pie tiem, kurš tomēr neizturēja un pameta sporta nodarbības, taču tomēr vēl joprojām vēlas notievēt, tad ir nepieciešams, kā minimums, pareizi un veselīgi ēst. Ne velti tiek uzskatīts, ka svara zaudēšanā –  90% no panākumiem ir atkarīgi no uztura, un tajā, tā pat kā sportā, ir ļoti svarīgi nepieļaut kļūdas, kas varētu izraisīt veselības stāvokļa pasliktināšanos un vilšanos».

Kļūda Nr.1: Pareizs uzturs – tā ir vienkārši diēta. «Tas ir nepareizs uzskats – stāsta treneris – tie, kas tā domā, krīt uz diētām ar ārkārtēji zemu kaloriju līmeni (mazāk par 1000 kcal dienā) vai mono-diētām, piemēram, ābolu vai kefīra, jeb kad Tu visas nedēļas laikā lieto vienus un tos pašus produktus. Protams, cilvēks ātri to pārtrauc jo viņam kļūst slikti». Tomēr pareiza uztura mērķis nav svara samazināšana, un vēl jo vairāk, nedrīkst uzsākt radikālas diētas. Tāpat, kategoriski nav ieteicams pieturēties pie diētām, kuras iesaka cilvēki, kas nav speciālisti – draudzenes, nepazīstami cilvēki sociālo tīklu grupās un tā tālāk, – ar tām var nopietni nodarīt kaitējumi savai veselībai. «Labākajā gadījumā šādas diētas izrādīsies vienkārši bezjēdzīgas un svars nāks atpakaļ, kas arī ir ļoti bēdīgi, jo cilvēks vairākas nedēļas mocīja sevi badojoties».

Kļūda Nr.2: Pareizs uzturs – lai samazinātu svaru. «Nē, veselīgs uzturs ir nepieciešams lai būtu veseliem, paskaidro 4F vēstnieks, – veselīga uztura galvenais mērķis – pasargāt sevi no sirds asinsvadu un endokrīno slimību, locītavu un mugurkaula slimībām, ko izraisa liekais svars. Tāpat kā sports, pareizs uzturs ir veselības garantija, un svara samazinājums, vai pareizāk sakot, svara normalizēšana ir tikai patīkama blakusparādība».

Kļūda Nr.3: Pāriešanu uz super – ēdieniem un nesaprātīgiem maltīšu plāniem. «Par super – ēdieniem sauc eksotiskus produktus – chia sēklas, agavu un visu pārējo, kas ir grūti izrunājams, nesaprotams pēc garšas, ģeogrāfiski grūti pieejams un dārgs. Šādu pārtiku bieži iesaka Instagram blogeri – viņi piedāvā ļoti sarežģītas receptes, piemēram, pudiņu no chia sēklām, plātsmaizi ar godži ogām un visu tādā pašā garā, turpretim vienkāršu recepti ir ļoti grūti atrast». Rezultātā šķiet, ka pareizi uzturs ir kaut kas tāds, kas nav pieejams vienkāršam cilvēkam. Var arī šķist, ka pareizs uzturs ir pārtika bez laktozes, glutēna un gaļas, kas, protams, ir tikai stereotipi, kuriem nav nekāda sakara ar pareizu un veselīgu uzturu.

Attēls: Publicitātes

Kļūda Nr.4:Savu kulinārijas šedevru salīdzinājums ar Instagram «food – porno». Salīdzināt pašu gatavoto ēdienu ar to, kas redzams Instagram, kad viss mājās gatavotais šķiet neglīts, ne tāds kā bildēs, ir ārkārtīgi demotivējoši. «Rodas sajūta, ka gatavo ēdienu nepareizi, Tomēr, tas ka jūsu tvaikā gatavotajām kotletēm ir izliektas malas, tās nekļūst mazāk veselīgas. Ne velti psihologi saka, ka vienīgais vērtīgais salīdzinājums – tikai pašiem ar sevi, un uz ideāli rediģētām blogeru bildēm ikdienā nav vajadzības balstīties – tādā veidā var tikai var pazaudēt visu entuziasmu».

Kļūda Nr.5: Atteikt sev visos mīļotajos labumos. Pēc K.Ence domām, tā ir pati visizplatītākā kļūda un vispār sakne visām neveiksmēm pareiza uztura jautājumos. Ja cilvēks, piemēram, pirms tam aktīvi ēda kūpinājums, krita kārdinājumā uz kūciņām, tortēm un tā tālāk, un tad pēkšņi nolēma atteikties no tā visa, un pievērsties veselīgam uzturam, vienmēr uznāk vājums. Patiesībā, katram cilvēkam vajadzētu būt vienai diena nedēļā, kad viņš atļauj sev ēst to, ko mīl – tā sauktos čītmeal (cheat meel), tā kā cilvēks psiholoģiski nevar pilnībā attiekties no iecienītākajiem ēdieniem. Turklāt, mūsu gēnos ir ielikta mīlestība uz taukainiem produktiem un saldumiem, tāpēc, ja cilvēks visu laiku atsaka sev to ēšanā, neveiksme ir neizbēgama. «Saskaņā ar modernu antropoloģijas teoriju cilvēks vienmēr ir bijis noskaņots uz izdzīvošanu un nav bijis pārliecināts, kad viņam paveiksies paēst, dod priekšroku taukainai un saldai pārtikai, jo tā ātri dod enerģiju un uzkrājas taukos.Un, neskatoties uz to, ka mums ēdiens mūsdienās ir pieejams uz katra soļa, organisms vienalga mīl uzglabāt rezerves, turpmākai lietošanai, tāpēc pie pirmās iespējas cenšas apēst kaut ko, ar ļoti augstu kaloriju daudzumu».

 

Autors: 4F 05.02.2018

Pareizs lēmums

Redzot, kā tagad sarūk attālumi starp pilsētām un robežas starp valstīm, es dažkārt iedomājos par laiku, kad ceļot bija daudz sarežģītāk, un situāciju savā dzīvē, kad mīlestība mani nostādīja izvēles priekšā: doties svešumā līdzi vīrietim, kuru esmu mīlējusi desmit gadus jau kopš sešpadsmit gadu vecuma, vai salauzt sirdi sev un viņam un ļaut, lai uzvar bailes.

Riskēt toreiz biju gatava ar visu… ja vien… Ja vien toreiz kāds būtu paņēmis mani aiz rociņas un apsolījis: viss būs labi! Ja eņģeļi būtu ļāvuši man pa durvju šķirbiņu ieskatīties nākotnē, kurā mūsu mīlestība no jūsmīgu ilūziju kultivēšanas vēstulēs ir pārvērtusies par harmonisku un reālu kopdzīvi.

Bet vīrietis bija godīgs un teica: „Es nezinu, kā būs. Man nav ne jausmas, kā mēs dzīvosim. Bet es tevi mīlu.” Viņš neteica: „Nebaidies!” Viņš teica: „Man arī ir bail.” Toreiz mani šis „man arī ir bail” pārbiedēja līdz nāvei, jo tam pretī man bija jāatdod visa mana līdzšinējā dzīve, darbs, mājas un draugi.

Klusībā lūdzos, kaut viņš mani nolaupītu un aizvestu ar varu (lasi: ierastos pēc manis baltā zirgā), bet viņš – tieši otrādi – neko neuzspieda un pacietīgi gaidīja, kamēr es pati uzņemšos atbildību un pieņemšu lēmumu. Kaucot aiz sāpēm, es izlēmu. Pazaudēju šo cilvēku un daudzu gadu cerības. Ko es ieguvu? Visu to, kāda tagad ir mana dzīve, kāda esmu es. Un pārsteidzošo pieredzi, ka neko nenožēloju.

Dažus gadus vēlāk kāds gudrs cilvēks man pateica zīmīgus vārdus: „Nav nepareizu lēmumu. Ja reiz tu esi pieņēmusi lēmumu, tātad tas ir pareizs.”

Pareizi izvēlēti vārdi sarunā ar bērnu manāmi atvieglos tavu ikdienu!

Vai tev bieži prātā iešaujas doma par to, ka bērns tevī vispār neklausās? Kāpēc dažas tevis izteiktās frāzes viņš uztver asāk? Varbūt ar bērnu ir jāsarunājas citādāk/ pareizāk? Gluži, kā rotaļās? Padomā par to…

Tā vietā, lai dusmīgi teiktu: “Ejam ātrāk, cik var uz tevi gaidīt!”, dot komandu: “Uz startu, uzmanību… gatavību… aiziet! Skrienam!”

Tā vietā, lai draudētu: “Ēd, citādi nedabūsi desertu!”, iepriecini: “Pēc tam, kad pazudīs tā mazmazītiņā kotletīte, pie tevis atlidos kaut kas ļoti garšīgs.”

Tā vietā, lai rupji teiktu: “Savāc aiz sevis!”, saki: ‘’Iedomājies, ja tu būtu brīnumdaris un varētu uz galda uzburt kārtību…”

Tā vietā, lai dusmīgi teiktu :”Netraucē!”, pasaki: “Ej, paspēlējies nedaudz. Bet, kad es atbrīvošos, mēs sarīkosim nelielus svētkus.”

Tā vietā, lai neapmierināti teiktu:” Neniķojies, krekliņš ar pirātiem ir mazgāšanā, uzvelc citu.”, nomierini ar: “Skaties, re, kur tava pirātu krekliņa radinieks. Uzvilksim to?”

Tā vietā, lai retoriski teiktu:” Vai tu beidzot iesi gulēt!?”, painteresējies: “Gribi, parādīšu tev viltīgu veidu, kā apsegties?”

Tā vietā, lai bezspēcīgi teiktu: ”Lai es nedzirdētu nekādus “negribu”!“, negaidīti saki:”Ak, skaties – niķis atskrējis! Ķer ciet, ķer, lai tas nesabojā mums garastāvokli!”

Tā vietā, lai čīkstētu: ”Cik vēl reižu man tev būs jāatkārto?”, noslēpumaini saki:” Viens, divi, trīs, nododu tālāk slepenu informāciju…. Atkārtojiet, kā dzirdējāt.”

Tā vietā, lai valdonīgi prasītu:” Rokas nomazgāji?”, iesaki: “ Saderam, ka ūdens no tavām rokām tecēs melns?”

 

Izmēģini, un tu manīsi, kā bērns ikdienu uztvers vienkāršāk!

 

Autors: Dieviete.lv

Pareizas vīna izvēles likumi

Piemeklēt īsto vīnu tavai maltītei tikko kļuva daudz vienkāršāk – seko šiem padomiem, kas apkopoti interneta lapas Wine Folly sagatavotajā infografikā! Tajā arī uzzināsi, kādas glāzes ir piemērotākās tavam dzērienam, kā to labāk pasniegt un izbaudīt. 

(Klikšķini uz attēla, lai apskatītu to lielākā izmērā)

Pareizas stājas noturības vingrinājumi! (+VIDEO)

Fitnesa eksperte Melissa Wood-Tepperberg demonstrē piecas kustības, kas piemērotas, lai trenētos jebkurā laikā un vietā, izmantojot savu ķermeņa svaru. Vingrinājumi trenē galvenokārt vēdera muskuļu korsetes daļu. Spēcīgi korsetes muskuļi palīdzēs tev labāk noturēt pareizu stāju un vēders kļūs plakanāks un stingrāks. Tāpat vingrinājumi trenē arī muguras augšdaļu, kas palīdz noturēt galvu sēdus pozā, to nesagāžot uz priekšu.

Video

Pareiza padušu kopšana – vai to pārzini?

Jebkurā gadalaikā ir svarīgi atcerēties par pareizu ķermeņa ādas, it īpaši par padušu zonas kopšanu. Paduses ir viena no jutīgākajām ķermeņa daļām, kurai mēs ikdienā nereti nepievēršam pietiekami daudz uzmanības. Vai zināji, ka skujot paduses 33% no tā, kas tiek noskūts, ir āda, un tieši ādas virskārtai ir tā, kas pilda vissvarīgākās aizsargfunkcijas? 

Regulāri skujoties, lietojot dezodorantu un drēbēm berzējoties gar ādu, tā var tikt bojāta, un rezultātā paduses iekaist, kļūst sausas un negludas. Dove zīmola vadītāja Kertu-Kai Poldvere sniedz padomus, kā pasargāt maigo padušu ādu un izvēlēties piemērotus padušu kopšanas produktus.

 

1. Pirms skuvekļa lietošanas nomazgājies. Lai mazinātu skūšanās radītos bojājumus uz ādas, pavadi pāris minūtes dušā vai vismaz samitrini padušu ādu ar siltu, mitru dvieli. Ūdens mīkstina un paceļ matiņus, padarot skūšanos vieglāku, neaizskarot ādas virskārtu.

2. Lieto skrubi visam ķermenim. Atbrīvošanās no padušu ādas atmirušajām šūnām palīdzēs jebkuram mitrinošajam līdzeklim iedarboties dziļāk ādas virskārtā. Skrubēšana padara ādu mīkstāku, palīdz saglabāt vienmērīgu ādas toni un samazina gan paplašinātas poras, gan pigmentāciju. Divas līdz trīs reizes nedēļā, mazgājoties dušā, izmanto dvielīti vai maigu skrubi, lai nodrošinātu maigu un gludu ādu padusēs. Būtībā vari izmantot ķermeņa skrubi, taču īpaši jutīgai padušu ādai ieteicams skrubis, kas paredzēts sejas ādai.

3. Izmanto skuvekli ar jaunu asmeni. Izmantojot nodilušu skuvekli, nereti tas tiek piespiests pie ādas, tādējādi skrāpējot to vēl vairāk. Maini asmeņus ik pēc pāris nedēļām vai tad, kad skuvekļa asmeņa mitrinošā josla zaudē krāsu. Regulāra skuvekļu maiņa pasargās arī ādu no apsārtuma. Atceries, ka matiņi aug dažādos virzienos un tie jāskuj augšanas virzienā.

4. Ļauj padusēm atpūsties. Antiperspiranta lietošana vai raupja apģērba valkāšana tieši pēc skūšanās var kairināt ādu. Tāpēc pagaidi desmit minūtes pirms antiperspiranta lietošanas vai skujies pirms došanās gulēt – tādējādi ļaujot ādai nakts laikā atpūsties. Papildus tas var palīdzēt pret ādas krāsas izmaiņām – kādam pat neliels ievainojums var radīt pigmentāciju – tā kā paduses pakļautas intensīvam kairinājumam, tām ātri var rasties nosliece uz hiperpigmentāciju. Ja tev ir jutīga āda, izvēlies maigu dezodorantu, kas nesatur alkoholu.

5. Izvēlies antiperspirantus, kas nomierina ādu. Paduses var izskatīties gludas tieši pēc skūšanās, taču pēc laika, zaudējot aizsargājošo ādas virskārtu, tās var kļūt sausas. Īpaši svarīgi ir lietot produktus, kuru saturā ir mitrinošs krēms, kas atjauno ādu un tās mitruma līmeni, saglabājot paduses gludas un pietiekami mitrinātas, neskatoties uz to, cik bieži tu skujies. Labākai padušu kopšanai izvēlies Dove unikālos antiperspirantus, kuru sastāvā ir 25% mitrinošā krēma, maigai ādas kopšanai un aizsardzībai pret sviedriem.

 

Pareiza nūjošana – labs treniņš tavai veselībai

Vasaras karstajās un siltajās dienās ir svarīgi pārdomāt, cik intensīvu slodzi izvēlēties saviem treniņiem un aktivitātēm. Ieteicams izvairīties no lielas slodzesun pievērsties mērenākām aktivitātēm rīta vai vakara stundās, kamlieliski derēs nūjošana. Kā nūjot pareizi un ko tassniedz mūsu organismam – konsultē BENU Aptiekas piesaistītās ekspertes RSU Rehabilitācijas fakultātes pasniedzēja, studiju programmas Nūjošana izveidotāja IRĒNA UPENIECE un nūjošanas instruktore un uztura speciāliste LIENE SONDORE.

Kāpēc tieši nūjošana?

Ar ko laba ir tieši nūjošana? Kā uzsver I.Upeniece, pareizi nūjojot, cilvēka ķermenis vienlaikus saņem vairākums ieguvumus, jo tas ir efektīvs treniņš, kurā tiek trenēta ne tikai sirds un asinsvadu sistēmas izturība, bet nodarbināti arī aptuveni 90 procenti muskuļu. Vienlaikus tas ir saudzējošs treniņš locītavām, mugurkaulam un sirdij. Ja bijušas traumas vai sasniegts seniora vecums, skriešana var nebūt labākā izvēle, jo skrienot katrs solis rada nelielu triecienu. Savukārt nūjojot viss notiek līganāk.

Minimālā kardioslodze dienā

I.Upeniecce stāsta – 18–64 gadu vecumā ir jānosoļo vismaz 8500 metru, tātad aptuveni 5 kilometri. Vai katru dienu tu nostaigā tik daudz? Varbūt labāk no rīta vai vakarā panūjo un gūsti papildu labumu, gudri un pareizi nodarbinot arī ķermeņa augšdaļu. Vēlams nūjot sākumā divas trīs reizes, vēlāk – četras piecas reizes nedēļā (ja neveic citus kardiotreniņus). Klasiskais nūjošanas treniņš instruktora vadībā parasti ilgst pusotru, divas stundas, tajā iekļauti arī iesildīšanās, elpošanas vingrinājumi un atsildīšanās daļa. Parasti tiek pievienoti arī spēka vingrojumi. Tad nūjošana ir funkcionāls treniņš, kurā viss veselībai vajadzīgais ir ietverts. Ja vien to dara pareizi, regulāri un gana ilgi.Soļojot ar nūjām, svarīgi, lai ķermeņa svars vienmērīgi tiek sadalīts gan uz kājām, gan rokām. Bet, lai svaru pārnestu arī uz rokām, patiešām jābūt pareizai tehnikai.

Pareiza tehnika – īpaši svarīga

Tikmēr nūjošanas instruktore Liene Sondore uzsver, ka ļoti svarīgi ir apgūt pareizu nūjošanas tehniku. Pēc bildēm un video pareizi nūjot iemācīties nevar! Tieši treneris vislabāk pratīs palīdzēt izvēlēties atbilstošu nūju garumu, precīzi parādīs nūjošanas tehniku un sekos līdzi, cik precīzi tu to izpildi.

Nūjojot jāseko līdzi, vai izdodas koordinētas roku un kāju kustības – pretējā roka, pretējā kāja. Rokas vēzienam jābūt dabiskam. Jāatceras, ka nevajag vēzēt roku pārāk augstu, nevajag sažņaugt plaukstu dūrē pie nūjas roktura. Plauksta vēzienā ir jāatver – it kā rokturi palaižot vaļā. Cimdiņš nūju noturēs vietā. Nūjojot mugura jātur taisna – lai mugurkauls nerotē, neliecas ne pa labi, ne pa kreisi. Jāpievērš uzmanība tam, lai pleci visu laiku ir brīvi, ne brīdi nav uzrauti.

Svarīga ir elpošana, kurai visu laiku jābūt vienmērīgai. Ja sākas aizelšanās, tas nozīmē, ka šāds temps tev ir par ātru. Apstājies un pastāvi, kamēr elpošana nomierinās, tikai tad ej vai nūjo tālāk (atkarībā no pašsajūtas)!

Visbiežākās pieļautās kļūdas

L.Sondore novērojusi, ka daudziem nūjotājiem ir problēmas ar koordināciju, rotē mugurkauls. Dažiem pat varbūt vispirms ir nepieciešams vingrot fizioterapeita vadībā, lai uzlabotu koordinācijas spējas, un tikai tad sākt nūjot.Joprojām daži nūjo ar elkoņos saliektām rokām, rokas vēzē pārāk tuvu ķermenim. Ja rokas pārlieku piespiestas augumam, uzraujas pleci.

Ja pleci uzraujas, visbiežāk tas norāda, ka nav izvēlētas augumam atbilstoša garuma nūjas. Ja nūjas ir par garu – pleci vienmēr uzrausies, ja par īsu – nošļuks. Daudzi gan ikdienā staigā ar uzrautiem pleciem. Tad, iesildoties trenera vadībā, jāmēģina strādāt tieši ar šo problēmu, pildot atbilstošus vingrojumus. Bet nūjojot tik un tā visu izšķir nūju garums. Pareizi: pleciem jābūt nolaistiem un atbrīvotiem – to var viegli panākt, ja mazliet sasprindzina muguras un vēdera muskuļus, kas notur augumu taisni.

Iesildīšanās un atsildīšanās

Pirms katras sporta aktivitātes ķermenis ir jāsagatavo – jāiesildās vismaz 15 minūtes. Tas palīdzēs izvairīties no traumām. Jāizvingrina rokas, pleci, mugura, kājas – svarīgi, lai locītavas ir sagatavotas fiziskajai slodzei.  Parasti vispirms iesilda ķermeņa augšdaļu, tad kājas. Tieši tas pats attiecas uz nodarbības noslēgumu – atsildīšanās vingrojumi arī jāpilda vismaz 15 minūtes.

Efektīvākais segums nūjošanai

Laba izvēle ir – vispār sākt nūjot, uzskata L.Sondore. Dari to tur, kur tas tev ir iespējams. Ja tu dzīvo pilsētā, asfalts ir gana labs. No biodinamikas viedokļa nav nekādu problēmu nūjot pa cietu, stabilu segumu. Bet ideāli ir nūjot svaigā gaisā – gar jūru, pa meža taku. Jāskatās arī, kāds ir nūjotāja vecums un fiziskā sagatavotība. Nūjošanai ir jābūt drošai fiziskajai aktivitātei. Svarīgāka par nūjošanas virsmu ir pareizu apavu izvēle. Ja ir labi sporta apavi – ar neslīdošu zoli, labu zoles protektoru –, nūjo, kur vēlies.

Vai saliekamās nūjas ir gana labas?

Ja saliekamās nūjas ir speciāli domātas nūjošanai, lai būtu – sakaBENU Aptiekas eksperte. Tās ir dārgākas par vienlaidu nūjām. Tās varētu būt ērtas, ceļojot ar lidmašīnu, jo tad tās var ievietot rokas bagāžā. Bet es ieteiktu nūjas ar viengabala kātu un ar plaukstu fiksējošu siksniņu. Joprojām gadās redzēt kādu nūjojam ar trekinga jeb pārgājienu nūjām. Tās ir smagākas, pati nūja pēc izskata ir resnāka, bet tai nav regulējamas siksniņas, plaukstas cimdiņa. Nūjas materiāls ir domāts gājieniem kalnos, kur tās nepieciešamas stabilitātei (nūjošanas nūjām materiāls ir, ja tā var teikt, elastīgāks). Pārgājienu nūjas nereti tirgo pārtikas veikalos, internetveikalos, diemžēl nosaucot tās par nūjošanas nūjām. Un tās parasti ir saliekamas.

Tāpat svarīgi, lai nebūtu piemeklētas distanču slēpošanas vai kalnu pārgājienu nūjas. Distanču slēpošanas nūjas ir garas, un tas nozīmē, ka pleci tiek uzrauti, sprands savilkts. Plaukstu darbība arī ir nepareiza, jo cimdiņš ir atšķirīgs. Nūjošanas nūjai vislabāk, ja tā ir plaukstai piestiprināta ar fiksējošu cimdiņu, kurā atsevišķs nodalījums ir īkšķim. Bet ir nopērkamas arī nūjas, kuru siksniņas notur tikai plaukstas locītavu. Šādas nūjas var būt labas senioriem, jo ir vieglāk uzvelkamas.

 

Autors: BENU Aptieka 01.08.2018

Pareiza matu kopšana rudenī un ziemā

Aukstajā gada sezonā sausi mati nereti kļūst par vienu no mūsu problēmām, tomēr, lai arī sausu matu cēloņi var būt daudz un dažādi, bieži vien mēs vēl vairāk matus novājinām ar neatbilstošu ikdienas kopšanu, padarot tos sausus un trauslus. Izlasi, kāda kopšana matiem ir nepieciešama rudenī un ziemā, lai tie būtu veselīgi un mirdzoši!

  1. Mazgā matus pēc iespējas retāk un remdenā ūdenī. Izplatītākais matu sausuma cēlonis ir pārāk bieža matu mazgāšana, jo tās rezultātā mati zaudē dabīgos lipīdus, kas aizsargā tos no negatīvas ārējo apstākļu ietekmes. Mazgājot matus, atceries izmantot remdenu ūdeni, jo tieši karstais ūdens vēl vairāk veicinās matu sausumu.
  2. Lieto šampūnu, kondicionieri un matu masku ar mitrinošām vielām. Lai uzlabotu savu matu veselību, veic skaistumkopšanas līdzekļu revīziju, pārliecinoties, ka izmanto savam matu stāvoklim un tipam atbilstošus matu kopšanas līdzekļus.
  3. Atceries par matu eļļām, jo tās ir kļuvušas par vienu no priekšnoteikumiem, lai iegūtu veselīgus matus, un tās aizvien biežāk tiek iekļautas matu kopšanas līdzekļu sastāvā. Piemēram, argana eļļa, kas ir plaši izmantota skaistumkopšanā, atjauno matu struktūrā esošos dabīgos lipīdus, kas padara matus mirdzošus, mīkstus un zīdaini gludus.
  4. Sargā matus gan no karstuma, gan aukstuma. Atceries, ka matu apsaldēšana veicina to bojāšanos, tādēļ aukstajā laikā velc cepuri, lakatu vai kā citādi pasargā matus no aukstuma. Savukārt pēc matu mazgāšanas nosusini matus ar maigu, mitrumu absorbējošu dvieli, bet žāvējot matus ar fēnu, centies izmantot zemākas temperatūras gaisu, kā arī kustini matus, lai mazinātu karstuma efektu. Tomēr atceries, ka matu taisnošana, veidošana un arī žāvēšana bojā un samazina to mitruma līmeni, tādēļ pirms matu apstrādes ar karstumu, lieto matus aizsargājošus produktus.
  5. Izvēlies atbilstošus instrumentus matu ķemmēšanai. Pārliecinies vai matu sukas un ķemmes, kuras lieto ikdienā, ir kvalitatīvas un piemērotas taviem matiem. Sausiem matiem ieteicams izmantot platas matu sukas ar koka sariem.
  6. Veic regulāras galvas masāžas, jo tās stimulē asinsriti un sebuma veidošanos, kas pasargā galvas ādu un palīdz saglabāt dabisko mitruma līmeni matos. Sebumam mazinoties, mati un galvas āda kļūst sausa, un tas var izraisīt arī niezi.
  7. Pārskati savu uzturu. Cilvēka fizisko veselību, tostarp arī izskatu, ietekmē uzturā lietotie produkti. Sausu matu cēlonis var būt arī proteīnu trūkums, tāpēc seko līdzi un sabalansē savu uzturu, atceroties par regulāru šķidruma uzņemšanu.
Padomus deva Dove zīmola vadītāja Baltijas valstīs Marita Soha.

Pareģi ieskicē jaunākās nākotnes prognozes

sieviete-drupas

Zahara Oskotska redzējums

– Zemes iedzīvotāju skaits nepalielināsies, bet gan samazināsies trešā pasaules kara rezultātā, un šis karš notiks starp rietumu valstīm un biezi apdzīvotajām dienvidu valstīm. Turklāt šā kara izšķirošā fāze notiks jau 21. gadsimta pirmajā pusē, turklāt praktiski bez upuriem un postījumiem. Tā kā dienvidnieku agresivitātes iemesls bija demogrāfiskais sprādziens, pret viņiem pielietos jaunu nenonāvējošu bioloģisko ieroci, kas būtiski iegrožos tieši dienvidnieku dzimstību.

– Uzvarējušajās valstīs zinātnes un medicīnas sasniegumu rezultātā cilvēku dzīves ilgums sasniegs 140 gadus. Turklāt cilvēku apziņā notiks īstens apvērsums: viņi iemantos pārliecību, ka jau drīz sekos jauni atklājumi, kas ļaus vēl vairāk palielināt dzīves ilgumu. Cilvēki sevi sajutīs praktiski “gandrīz nemirstīgus”.

– Taču pirmajā acumirklī šķietami labklājīgajai “gandrīz nemirstīgo” cilvēku sabiedrībai, kurā vairs nebūs vietas karam, draudēs cita nopietna bīstamība. Un tā jau vairs nebūs saistīta ar planētas pārapdzīvotību, bet gan ar…

Tādas un līdzīgas prognozes, balstoties padziļinātā mūsdienu attīstības tendenču analīzē, savā grāmatā “Trojas pēdējais tornis” veicis rakstnieks un futurologs Zahars Oskotskis. Sižeta darbība risinās 2085. gadā Krievijā jau “gandrīz nemirstīgu” cilvēku sabiedrībā. Aprakstot iespējamo nākotnes sabiedrību, autors uzrāda arī varbūtējos riskus, tikumus un netikumus, kā arī cilvēka psiholoģiju apstākļos, kad viņš cenšas saglabāt savu dvēseli pasaulē, kas jau faktiski zaudējusi pēdējās cilvēcības paliekas.

Pētnieki, kuri nodarbojas ar ārpuszemes dzīvības jautājumu, un vēsturnieki allaž uzskatījuši, ka tehnoloģiski attīstītas civilizācijas spēj pastāvēt ļoti neilgu laiku un vēlāk izzūd praktiski bez pēdām. Tāpat pausts, ka mūsu zemiešu civilizācija vienkārši nav “sakritusi laikā” ar saviem kaimiņiem Galaktikā – vieni jau gājuši bojā, citi vēl nav piedzimuši. Savukārt Oskotskis secina, ka individuālās nemirstības sasniegšana, iespējams, arī ir tieši tā kritiskā robeža, kuru civilizācijai praktiski nav iespējams pārvarēt. Viņš savu grāmatu uzrakstījis pašā šā gadsimta sākumā (2000.–2004.), un, kā pauduši apskatnieki, jau šodien iespējams noteikt, kuras no viņa tolaik paustajām prognozēm jau piepildījušās.

Piemēram:

– Rietumu valstīs uzliesmojuši asi migrantu un pamatiedzīvotāju konflikti;

– atklātībā nonākusi informācija par tā dēvētā “kontraceptīvā” ieroča izstrādāšanu;

– bioloģijā tieši cilvēka dzīves ilguma pagarināšanas sfērā parādījušies jauni sasniegumi;

– veikti pētījumi, kas apliecinājuši savulaik izvirzīto pieņēmumu, ka cilvēka iemantotā “nemirstība” var nopietni apdraudēt pašu mūsu civilizācijas pastāvēšanu…

Vēl tikai atliek piebilst, ka pētnieki un literatūras kritiķi Oskotska grāmatu “Trojas pēdējais tornis” salīdzinājuši ar Džordža Orvela, Vladimira Voinoviča, brāļu Strugacku, Staņislava Lema un Herberta Velsa labākajiem darbiem.

Selestīnas pareģojums

Savukārt amerikāņu rakstnieks Džeimss Redfīlds savā grāmatā “Selestīnas pravietojumi” vēsta par unikālajiem senās gudrības, kas jāsavāc pa gabaliņam, meklējumiem, vienlaikus izsakot virkni pareģojumu, kuri krietni vien atšķiras no lielākās daļas pareģojumu, kas galvenokārt parasti skar tehnoloģijas un ļoti konkrētus dažādu notikumu gadus un tamlīdzīgu ielūkošanos nākotnē. Apkopojot, var noformulēt deviņus “Selestīnas pravietojumus”:

1. Visas sakritības nav nejaušība. Cilvēki, kuri to sapratīs, izveidos kritisko masu. Kad šī kritiskā masa kļūs pietiekama, cilvēki sapratīs dzīves jēgu un veiks ļoti daudz jaunu atklājumu.

2. Cilvēce apjēgs kopumā visu vēsturisko procesu un vienlaikus arī tā kļūdas. Apzināsies, ka materiālā attīstība sasniegusi savu virsotni, kas jau sāk apdraudēt visu pasauli, tāpēc pasaules izziņas process ievirzīsies gluži citā gultnē.

3. Iestāsies gluži jauna fiziskās pasaules izpratne. Šīs tūkstošgades beigās cilvēki atklās enerģiju, kas ir visu ķermeņu pamatā, ieskaitot arī cilvēku ķermeņus. Cilvēce sapratīs, ka skaistums un enerģija nāk no viena avota.

4. Cīņa par enerģiju ir un paliks cilvēka mērķis – katrs cilvēks uzņem un atdod enerģiju. Šis pareģojums vēsta par to, ka cilvēkiem nāksies iemācīties uzņemt enerģiju no dažādiem avotiem, kā arī racionāli dalīties tajā ar citiem.

5. Lai iegūtu enerģiju no apkārtējās pasaules, vispirms nāksies iemācīties iemīlēt visu, kas cilvēkam ir visapkārt, ļaujot sevī ienākt mīlestībai jeb tātad sasniedzot harmoniju.

6. Bet vēl pirms harmonijas ar apkārtējo pasauli un īpaša apziņas stāvokļa iemantošanas cilvēkam nāksies pilnībā izprast savu būtību. Pareģojums pauž, ka katram cilvēkam atbilst savs konkrētais scenārijs, un, spējot iepriekš izanalizēt, kuram no dažādo scenāriju variantiem atbilduši viņa vecāki, cilvēks spēs apzināties savu scenāriju, ar kuru jācīnās un jāsadzīvo, lai varētu izprast savu īsteno būtību.

7. Visas atbildes uz mūsu jautājumiem nāk no citiem cilvēkiem. Galvenais ir saprast, ka cilvēks patiešām ir gatavs jums kaut ko pastāstīt. Un tas būs vēstījums tieši jums.

8. Vecākiem nāksies iemācīties nešaubīgi pareizi veidot attiecības ar saviem bērniem un arī ar visiem apkārtējiem cilvēkiem, vienlaikus apjēdzot, ka vajag dalīties ar enerģiju, kā arī izvairīties no pārliekas atkarības no citiem.

9. Jau šīs tūkstošgades laikā pilnībā mainīsies cilvēku civilizācija. Par katra cilvēka dzīves mērķi kļūs viņa personīgā evolūcija. Cilvēks dzīvos senatnīgos mežos, tomēr vienlaikus arī līdzās ar vismodernāko tehniku pārpildītām pilsētām. Cilvēce apzināti samazinās dzimstības līmeni, tāpēc visiem uz planētas būs pietiekami vietas. Cilvēki sapratīs, ka nejaušība ir pamudinājums rīcībai…

Kā jums tas patīk?

 

lalv

Pārdotākais sieviešu glancētais izdevums – žurnāls LILIT!

LILIT – 1.vieta! 5.jūnijā ikgadējā drukāto mediju izdevēju pasākumā “Preses dienas 2018” noskaidroti pieprasītākie un veiksmīgākie preses izdevumi. Galveno balvu nominācijā “Pārdotākais sieviešu glancētais izdevums” saņēmām mēs – LILIT (latviešu izdevums)!

Ko lai piebilst? Pirmais paliek pirmais! Bez liekas kautrēšanās piebildīsim, ka šo pozīciju esam nevis smagi izcīnījušas un kādam citam jaukam sieviešu žurnālam atņēmušas, bet gan paturējušas – jo 1. vietā LILIT bija arī pērn. Un, lūk, tas ir pats galvenais, jo liecina par mūsu attiecībām – tās ir abpusējas un ilgnoturīgas!

Mēs arī jūs ļoti mīlam,

LILIT redakcija.

Pārdota populārākā Merilinas Monro kleita (+VIDEO)

Merilinas Monro kleita no prezidenta Džona Kenedija dzimšanas dienas svinībām, kurā viņa dziedāja dziesmu “Congratulations, Mr. President,” tika izsolīta par 4,81 miljoniem dolāru! Interesanti, ka šī izsoles summa ir pasaules rekords, jo līdz šim neviens vēl nebija iegādājies kādu slavenības apģērbu par tik lielu summu.

Video

Pārdomu brīdis: Modes ikonas Koko Šaneles labākie citāti

Foto: Theapricity.com

Foto: Theapricity.com

Sieviete, kas apgrieza modes pasauli kājām gaisā, „mazās melnās kleitiņas” un aromāta „Chanel №5” radītāja Koko Šanele. Viņa bija zināma ne vien šo iemeslu dēļ, bet arī savu dzīves uzkatu dēļ.

-„Lai tu būtu neaizvietojama , vienmēr ir jābūt dažādai.”

-„Mode nav tikai apģērba jautājums. Mode ir gaisā; to atnes vējš. Katrs to sajūt un ieelpo. Tā ir debesīs un uz ceļa.”

-„Daba dod tev seju, kura tev ir 20 gadu vecumā. Dzīve dod tev seju, kura tev ir 30 gadu vecumā. Bet 50 gadu vecumā tev ir tā seja, kuru tu esi nopelnījusi.”

-„Mode aiziet, stils paliek.”

-„”Kur ir jāsmidzina smaržas?”- reiz man jautāja jauna sieviete. „Visur, kur tu vēlētos saņemt vīrieša skūpstus,” atbildēju es.”

-„Rūpējoties par skaistumu, jāsāk ir ar sirdi un dvēseli. Citādi nekāda kosmētika tur nelīdzēs.”

-„Apģērbies slikti, un cilvēki atcerēsies tavu apģērbu; apģēbies lieliski – cilvēki atcerēsies sievieti.”

-„Es nesaprotu, kā sieviete var pamest māju, neizskatoties pieklājīgi. Tu taču nekad nevari zināt, kas notiks. Varbūt tu tajā dienā satiksi savu likteni. Tad labāk būt tik ideālai, cik vien ideāla vari būt, lai satiktos ar likteni.”

-„Nav laika garlaicībai un vienveidībai. Ir laiks darbam, un ir laiks mīlestībai.”

-„Mode ir kļuvusi par izsmieklu. Dizaineri ir aizmirsuši, ka kleitā atrodas sieviete. Lielākā daļa sieviešu ģērbjas tā, lai patiktu vīrietim un lai viņu apbrīnotu. Taču viņām ir arī jābūt spējīgām kustēties, iesēsties mašīnā, un tajā pašā laikā nesaplēst kleitu!”

 

Avots: Mirkrasoty.life

Pārdomu brīdis: Kas tu dzīvē esi patiesībā? Kalpone, princese vai karaliene?

Kalpones sapņo par labo feju, princeses – par princi, bet karalienes nesapņo. Viņas dara.

Kalpones tic, ka brīnumi notiek, ar princesēm tie patiesi notiek, bet karaliene tos veido pati.

Kalpones ir vājas, bet šķiet stipras, princeses ir stipras, bet šķiet vājas, bet karalienes iztiek bez maskas.

Kalpones ierodas agrāk, princeses ierodas ar nokavēšanos, bet karalienes ierodas laikā.

Kalpones it visā vaino sevi, princeses – citus, bet karalienes izdara secinājumus.

Kalpones neprot uzvarēt, princeses neprot zaudēt, bet karalienes nesacenšas.

Kalpones, pat glītās, uzskata sevi par neglītām, princeses, pat neglītās, uzskata sevi par skaistulēm, bet karalienēm tā arī nav atradies laiks kārtīgi apskatīt sevi spogulī.

Kalponi var nepamanīt, princesi nedrīkst nepamanīt, bet karalieni nedrīkst nepamanīt tad, kad viņai tas ir vajadzīgs.

Kalpones vēlas gūt uzslavas, princeses – uzmanību, karalienes – pieredzi.

Kalpones aizmirst pazemojumu, princeses par to atriebjas, bet karalieni pazemot nav iespējams.

Kalpones mīl, princeses ļauj sevi mīlēt, bet karalienes neaizdomājas par to, kurš kuru mīl.

Kalpones visu saprot un pacieš, princeses saprot tikai to, ko vēlas, bet karalienes visu saprot un aiziet.

Kalpones neprot pieprasīt, princeses neprot gaidīt, karalienes zina, ka visam ir savs laiks.

Kalpones nevēlas pieaugt, princeses negrib novecot, bet karalienes zina, ka visam ir savs laiks.

Kalpones pasauli redz melnā krāsā, princeses – rozā, karalienes – melnā, rozā un visās citās krāsās.

Ar kalponēm ir viegli, ar princesēm – sarežģīti, bet ar karalienēm – interesanti.

Būt par kalponi ir sarežģīti, būt par princesi – viegli, būt par karalieni – vismaz ir jēga.

 

Kas un kādas mēs esam, dārgās dāmas?

Ir jāatceras – katrai loma ir savi plusi un mīnusi. Dzīvē ir jāprot atrast līdzsvars. Ir jāsaprot, kuros brīžos būt par kalponi, kuros – par princesi un kuros – par karalieni. Ja to pratīsi, viss dzīvē izdosies!

 

Avots: Womanhi.ru

Pārdomās…

Ja nav iespējas mainīt situāciju, kurā atrodaties, tad vismaz ir iespēja mainīt attieksmi pret to.

pārdomas…

Labrīt, labdien, labvakar! 🙂 Laikam jau tāds ir liktenis, ka jāpiedzīvo vairāki atteikumi, pirms saņem apstiprinājumu.. Tas tā ir ne pirmo reizi! Saka, jo ilgāka gaidīšana, jo lielāks prieks no kārtotā! Bet kad gaidi par ilgu, vai nesanāk, ka vairs tā īsti negribas – pāriet visa gribēšana? Un kā noteikt – ir par ilgu vai vēl var paspēt? Vai ir kāda mēraukla tam? Droši vien jau nav! Tāpat, kā nevar izvērtēt – cik stipri tu mīli to otru cilvēku! Vai tas ir pieradums, rutīna? Vai tu mīli to cilvēku, vai to, ko viņš dara, vai varbūt to, kā viņš Tev liek justies? Un kad tu vairs nejūties tā, kā juties tad, kad teici – es esmu iemīlējusies, tad tu saki – viss, laikam es viņu vairs nemīlu! Bet varbūt cilvēku arī veido tas, ko viņš dara un kā liek justies citiem?! Vai arī otrādāk – tas, kā viņš rīkosies un kā viņš liks justies citiem cilvēkiem ir tieši pakārtots tam, kāds tas cilvēks ir pēc rakstura, dabas, utt. Vai tomēr cilvēks izvēlas dažādi izturēties pret dažādiem cilvēkiem un tieši tāpēc mēs viņu mīlam – ka tieši tā viņš izturas pret mums? Mēs mīlam šo izturēšanos, nevis cilvēku, mēs mīlam tās sajūtas, kas mums liek justies labi! Tāpat ar to gribēšanu – mēs gribam justies kādā noteiktā veidā, un, kad mēs to nesagaidām no viena cilvēka, tad bieži ir jāmeklē kāds, kurš mums liktu justies tā, kā mēs to vēlamies! Tāpēc cilvēki šķiras un saiet kopā! Svešas intereses, svešas vēlmes, svešas patikšanas un svešas sajūtas! Un tad saproti, ka patiesībā tu nemīli to cilvēku, nekad neesi mīlējusi… tu esi mīlējusi to sajūtu, kas kā putns uzspurdz debesīs un gozējas saulītē pats, ļaujot savam kažokam spīdēt, bet nenesot siltumu un spožumu Tev tur lejā… Man laikam tumsas šajā laikā ir pārāk daudz… Tad tumšas domas nāk galvā… :/ 03.12.2009.

Pārdomās…

Man bieži pārmet, ka es par daudz domāju, par daudz analizēju. Bet tā arī ir, es katru situāciju, strīdu analizēju, prātoju, kāpēc notika tieši tā, ko tas cilvēks ar to domāja, kāpēc…? Un tā bezgalīgi turpinu, sevi stostu un moku, jo līdz ar to visu es vairs nevaru ne par ko citu domāt! Diena ir sagandēta, pašsajūta uz nulles un smaids pazudis. Vai pareizāk būtu to visu neanalizēt un neiedziļināties? Laist garām un vienkārši baudīt ik mirkli, nevis iedziļināties visur. Bet vai es nepalaidīšu garām, ko svarīgi – neanalizējot un neprātojot krustu šķērsu? Es nezinu.!?

Pārdomas: Vīrieši, neļaujiet aizmigt savai sievietei ar asarām acīs

Iet gulēt aizvainotam un dusmīgam – tā ir slikta ideja jebkuram cilvēkam, bet sievietēm tas ir īpaši kaitīgi.

Varbūt tu sadusmojies uz viņu tādēļ, ka viņa pateica kaut ko nepareizu vakariņu laikā. Varbūt viņa neatbildēja uz taviem zvaniem, kad tev tas tik ļoti bija vajadzīgs. Varbūt viņa nejauši sabojāja tavu mīļāko kreklu. Bet zini? Neviens no šiem iemesliem nav tā vērts, lai uz viņu dusmotos. Lūk, kāpēc…

Kad tu uz viņu dusmojies, viņa nevar aizmigt. Katrs vārds, ko tu teici, katrs skatiens, ko tu viņai veltīji… Tas viss riņķos viņas prātā. Viņa grozīsies gultā, prātojot, ko ir izdarījusi nepareizi. Viņa domās par jūsu sarunām atkal un atkal, līdz tās būs kļuvušas pilnīgi citādas, nekā bija patiesībā.

Viņa mēģinās pārliecināt sevi par to, ka tu viņu vairs nemīli, un raudās. Viņa klausīsies tavā elpošanā, līdz sapratīs, ka tu esi aizmidzis un atstājis viņu vienu ar savām domām un asarām.

Viņa ilgi nespēs aizmigt, jo pārdzīvos par jūsu attiecībām. No rīta viņa pamodīsies un atcerēsies par to, kas notika iepriekšējā vakarā. Diena jau būs iesākusies nelāgi. Tad viņa pieies pie spoguļa un atkal sabruks, jo ieraudzīs, kas ir palicis pāri pēc pārdzīvojumu pilnas nakts. Viņai nebūs spēka pret to cīnīties…

Vīrieši, iegaumējiet – sievietei nav jāaizmieg ar sajūtu, ka viņa nav vajadzīga un mīlēta. Pirms došanās gulēt viss ir jāatrisina. Pat tad, ja ļoti to negribas darīt. Viņa ir pelnījusi „arlabunakti” un „labrīt”.

Nekad nebeidz dienu ar strīdu, citādi arī nākamajai dienai nebūs vērtības…

 

Autors: Dieviete.lv

Pārdomas: Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ attiecībās zūd dzirkstelīte

Romantiskās attiecības ir tik sarežģītas, satraucošas un brīnišķīgas… Tad, kādēļ tajās var zust sākotnējā dzirkstelīte?

Lielākajā daļā gadījumu šī pāreja ir tik pakāpeniska un nemanāma, ka tu vienkārši vari kādu rītu pamosties un saprast, ka jūsu attiecības vairs nav tādas, kādas tās bija. Kāpēc attiecības kļūst tādas… nekādas? Viss nonāk līdz tam, ka mēs katrs kaut kādā mērā esam vainīgi.

Varētu šķist, ka ir labi, mēs esam apmierināti ar attiecībām. Kur ir problēma? Tajā, ka tas ir saistīts ar komfortu, un tas nozīmē, ka arī ar slinkumu.

Daudzi pāri, kuri jau sen ir kopā, vienkārši ir pieraduši pie savām attiecībām, viņi jau pieņem viens otru kā kaut ko pašsaprotamu un kļūst slinki. Viņi grimst garlaicīgajā dzīves rutīnā un paredzamībā. Šādās attiecībās tiek zaudēta attīstība gan kopīga, gan personīga.

Pašiem ar sevi notiek tā: mēs sākam domā, ka „viņš saka, ka mīlēs mani tādu, kāda esmu, neatkarīgi ne no kā”. Tas, protams, ir brīnišķīgi, ja vien tu nesāc slinkot, nerūpēties par savu ārieni, nepārstāj darīt to, kas tev patiesi patīk un tu nezaudē pārliecību par sevi.

Tādas personīgās izmaiņas ir ļoti pamanāmas un atstāj iespaidu uz attiecībām. Kad tu zaudē pārliecību par sevi, tu zaudē arī pievilcību. Tagad tu paļaujies tikai uz vienu cilvēku, kura dēļ vari justies pievilcīga (un bez viņa tu tāda nejūties). Saproti?

Diemžēl, kad attiecībās jūs vairs nevēlaties vai patiesi neizvēlaties viens otru, bet meklējiet tikai vajadzību būt kopā, eiforija zūd. Rezultātā zūd spontānums, dzirkstele un, galu galā, arī laime.

Lai rutīna neievilktu jūs savos tīklos, ir pastāvīgi jāattīstās un jāpieliek pūles. Nepierodi pie komforta un paredzamībai, kuru daudzi jauc ar stabilitāti. Nezaudējiet romantiku. Pastāvīgi investējiet sevī un attiecībās.

Vienkāršāk sakot: mēs vairāk novērtējam to, kur ieguldām pūles. Kad mēs rūpējamies par kaut ko, mēs vairāk tam pieķeramies. Līdz ko mēs sākam nevīžīgi izturēties pret sevi un attiecībām, mēs no tām attālināmies.

Lai nezaudētu dzirksteli, ir pastāvīgi jāattīstās, jāaug, jāvelta laiks partnerim, jāparāda, ka tu audz kā personība. Vienmēr meklē jaunus veidus kā uzlabot un attīstīt jūsu attiecības. Saglabā kaisli pret dzīvi. Dzīve ir līdzsvars un nebeidzama izaugsme…

 

Materiāli rakstam no portāla „Power of Positivity”.

Autors: Dieviete.lv

Pārdomas: Varbūt es arī esmu ar citu, bet neesmu pārstājusi tevi mīlēt…

Tu daudz reižu mani sāpināji, bet es nekad nepārstāju tevi mīlēt. Es nekad nevainoju tevi šajās sāpēc. Es vainoju tikai sevi. Es teicu sev, ka nejustos tik slikti, ja būtu skaistāka, gudrāka, labāka. Es kritizēju sevi ikreiz, kad skatījos spogulī, jo domāju, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, ja jau tu nevēlējies ar mani palikt. Es centos atrast iemeslus, kādēļ tu aizgāji, bet vienīgais iemesls man šķita, ka esmu es un mani trūkumi.

Mēs pārstājām tikties, bet es nekad nepārstāju tevi mīlēt. Kādu laiku biju viena. Es negribēju nevienu citu. Pie tam, es biju pārliecināta, ka tu atgriezīsies, un vēlējos būt brīva, kad tas notiks. Es negribēju, lai mums kaut kas traucē. Es negribēju, lai to ieraugi mani ar kādu citu un domā, ka manas jūtas pret tevi ir izgaisušas. Es vēlējos, lai tu zini, ka vari atgriezties.

Galu galā es sāku satikties ar citiem, bet nepārstāju mīlēt tevi. Es centos par to nedomāt. Es negribēju salīdzināt visus ar tevi. Es negribēju necienīt jaunus vīriešus, pat, ja domas bija tikai manā prātā. Kad es biju ar viņiem, es koncentrējos uz viņiem. Viņu lūpām, rokām…

Bet, līdz ko viņi aizgāja, es neilgojos pēc viņiem. Es biju pārāk aizņemta, ilgojoties pēc tevis

Mēs mēnešiem ilgi nerunājām, netikāmies, bet es nekad nepārstāju tevi mīlēt. Es joprojām ņēmu rokās telefonu un grasījos tev rakstīt. Es vēl joprojām domāju, kur tu esi, ar ko… Tu vēl joprojām biji manos sapņos, kur skrēji man pretīm un teici, ka mīli mani. Kur mēs atkal bijām kopā un laimīgi.

Ar laiku es iemācījos pieņemt to, ka tu aizgāji un neatgriezīsies. Bet es nekad nepārstāju tevi mīlēt. Es vēl joprojām izspēlēju prātā mūsu atmiņas. Es vēl joprojām jūtu, kā mana sirds ietrīcas, kad dzirdu tavu vārdu. Es vēl joprojām vēlos, lai viss būtu citādi. Bet es to nevēlos katru dienu. Tikai dažreiz. Dažreiz es aizmirstu domāt par tevi un aizmirstu savas sirds sāpes. Dažreiz es jūtu, ka viss atkal var būt labi. Kaut kad…

Taču vienu lietu gan nekad nevarēs mainīt. Pat pēc visām tām sāpēm, ko tu man nodarīji, pēc visa laika, es nekad nepārstāju tevi mīlēt. Un diez vai kādreiz tas vispār notiks…

 

Autors: Dieviete.lv

Pārdomas: Tev nav jāgaida jauns gads, lai mainītu savu dzīvi un atrastu laimi

Tavai dzīvei nav jāmainās naktī no 31.decembra uz 1.janvāri, un jaunam gadam nav automātiski jānozīmē „jauna es”.  Un tev nav jāsāk pārmaiņu process tikai tāpēc, ka ir beidzies viens 365 dienu cikls un sākas jauns.

Jauns gads ir jaunu iesākumu laiks, un mēs jau esam pieraduši pie šī apgalvojuma. Taču, kad runājam par personīgo laimi, tad kāpēc gaidīt? Kāpēc gaidīt jaunu gadu, lai piepildītu savu dzīvi ar prieku un cilvēkiem, kuri šo prieku dāvā? Kāpēc gaidīt, lai pārtrauktu attiecības ar toksiskiem cilvēkiem, kuri velk tevi uz leju? Kāpēc gaidīt, lai izdarītu kaut ko, ko jau sen vēlējies? Kāpēc izrādīt spiedienu pret sevi tieši 1.janvārī? Tu tiešām domā, ka tava dzīve mainīsies tikai tāpēc, ka ir Jaunais Gads?

Mums piemīt pārsteidzoša spēja pārvērst šos svētkus par ziepju burbuli: tajā, kā nemaz nav un kas nepiepildīsies, jo mēs pārāk daudz gaidām tieši no 1.janvāra. Mēs veidojam plānus, solām sev kaut ko, kas beigās nepiepildās.

Jaunais gads ir laiks, kurš vieno cilvēkus – ģimeni, draugus un pat svešiniekus. Tas ir laiks, kuram ir jābūt piepildītam ar mīlestību, bet mēs to pārvēršam par nereāla pārvērtību režīma sākumu. Ir muļķīgi mēģināt pārvērsties no kūniņas par taureni tikai tāpēc, ka ir sācies jauns gads. Ir jāgaida savs laiks…

Tas ir laiks, kuram ir jābūt piepildītam ar mīlestību, bet mēs to pārvēršam par nereāla pārvērtību režīma sākumu

Bet, kas notiks, ja kontroli pār savu dzīvi uzņemsies tieši tu, nevis kalendārs?

Kas notiks, ja tu izlemsi mainīties vienkārši tāpēc, ka tev ir pietiekami liela motivācija to darīt? Kas notiks, ja tu izlemsi mainīties tāpēc, ka tu jau sen esi izaugusi no tiem vecajiem džinsiem un tev ir nepieciešams jauns apģērbs? Kas notiks, ja tu izlemsi mainīties tāpēv, lai tavai dzīvei būtu vairāk jēgas un vērtības? Dari to sevis, nevis jauna gada dēļ.

Starp citu, vai tu esi kādreiz aizdomājusies par to, ka patiesais Jaungada noslēpums ir tāds, ka tajā laikā ir jāsvin savi panākumi un veiksme, nevis jāuztver to kā spērienu virzienā uz attīstību? Svētki nekādi nemainīs tavu dzīvi. To izdarīt varu tikai tu, pie tam jebkurā no 365 dienā – izvēle ir tava.

 

Autors: Dieviete.lv

Pārdomas: Tev ir visas tiesības aiziet jebkurā brīdī

Tev ir tiesības aizbraukt no pilsētas, kura apslāpē tavu iekšējo gaismu un neļauj mirdzēt spožāk. Tev ir tiesības sakravāt koferus un sākt visu no sākuma citā vietā un mainīt savu dzīvi.

Tev ir tiesības aiziet no darba, kuru tu ienīsti, pat, ja visa pasaule saka, lai to nedari. Tev ir tiesības meklēt to, kas tevi motivē izkāpt no gultas katru dienu.

Tev ir tiesības aiziet no cilvēka, kuru mīli, bet kurš pret tevi slikti izturas. Tev ir tiesības likt sevi pirmajā vietā un aiziet, ja tu centies, bet nekas nemainās.

Tev ir tiesības aiziet no sliktiem draugiem, tev ir tiesības apvīt sevi ar mīlestību un cilvēkiem, kuri tevi atbalsta un palīdz. Tev ir tiesības ņemt to enerģiju, kura tev dzīvē ir nepieciešama.

Tev ir tiesības piedot sev lielas un mazas kļūdas, tev ir tiesības būt labai pret sevi, skatīties spogulī un patikt sev.

Dažreiz mēs domājam, ka aiziet ir slikti. Tā, it kā mēs nolaistu rokas un padotos. Taču dažkārt aiziešana ir labākais, ko tu sevis dēļ vari darīt.

Tas ļauj tev mainīt savas dzīves virzienu, sākt no jauna, atklāt sevi un pasauli. Dažkārt aiziešana nozīmē sevis glābšana no tā, lai paliktu nepareizā vietā ar nepareiziem cilvēkiem.

Aiziet – tas nozīmē atvērt durvis pārmaiņām, izaugsmei, iespējām un brīvībai.

Tev vienmēr ir iespēja aiziet. Aizej tik ilgi, kamēr atradīsi savu vietu un to, kas dara tevi laimīgu.

Tev pat ir tiesības atstāt pagātnes sevi un radīt jaunu…

 

Avots: Cluber.com.ua

Pārdomas: Sieviete vēlas mīlestību, laiku un uzmanību, nevis vīrieša naudu

Protams, nauda var atrisināt daudz problēmu un sniegt attiecīgus prieka brīžus. Taču nekad nespēs iemainīt tuvības sajūtu, kas rodas viena cilvēka pieskāriena dēļ.

Ir sievietes, kuras meklēs vīrietī atbalstu un cilvēku, uz kura pleca var izraudāties, kad dzīvē viss iet šķērsām. Protams, vīrietis var uzdāvināt viņai greznākās dāvanas, par kurām tik ļoti viņa sapņoja, taču tām nebūs tik liela nozīmē kā laikam, ko vīrietis viņai velta. Tā ir dārgākā un cieņas pilnākā dāvana. Jā, nauda ir svarīga, taču tā nāk un iet, bet cilvēks un viņa siltums paliek.

Laiku nenopirksi.

Laiks ir tas, kas tiek dots tikai uz brīdi. Un tikai no mums pašiem ir atkarīgs tas, kā ar to apieties. Laiks ir nenovērtējams, tāpēc patiesa sieviete zina, cik svarīgi ir to pavadīt kopā ar mīļoto cilvēku. Un, ja viņai dzīvē pēkšņi būs jāizvēlas starp laiku un naudu, viņa izvēlēsies pirmo. Tas tāpēc, ka normālas attiecības neveidojas uz papīrīšu bāzes. Nauda nav tas, kam attiecības būtu jātur. Sieviete vēlas būt blakus vīrietim, kurš spēs dāvāt viņai laimi, un ne jau ar naudas palīdzību.

Sieviete meklē cilvēku, uz kuru var paļauties, neraugoties ne uz kādām grūtībām

Protams, nauda var atrisināt daudz problēmu, taču nekas nelīdzinās maigiem, nomierinošiem vārdiem. Nauda nespēs viņu noturēt, ja viņa zinās, ka vīrietis nevelta viņai laiku un mīlestību. Īsta sieviete zina, ka apbusējām jūtām un uzmanībai ir lielāka vērtība, nekā naudai.

Jā, daudzi varētu teikt, ka viss, kas šeit ir rakstīts, nav taisnība. Taču agrāk vai vēlāk visi atduras pret mīlestību – tās esamību vai trūkumu. Ja tā ir, viss ir labi. Ja tās nav, ir jādzīvo mokās vai arī jādodas meklēt cilvēks, kurš mīlestību ir spējīgs sniegt. Īsta sieviete nevēlēsies dzīvot bez abpusējas mīlestības.

 

Autors: Dieviete.lv

Pārdomas: Patiesība ir tāda, ka mēs nevaram būt vienkārši draugi

Lūk, daži fakti: tu man patīc, un es tev esmu to teikusi. Es tev patīku, un tu man par to esi teicis. Es tevi saprotu. Tu mani arī saproti. Es lieku tev smaidīt. Un tu arī man liec smaidīt. Es par tevi visu laiku domāju. Un tu par mani arī.

Taču, neraugoties uz šiem faktiem, mēs neesam kopā, un mēs nebūsim kopā.

Es vēlos tevi aizmirst. Nopietni. Es zinu, ka tu tikko izbeidzi sliktas ilgstošas attiecības. Es zinu, ka tu vēl esi jauns un mēģini ar daudz ko tikt skaidrībā. Es zinu, ka tu vēlies vairāk laika veltīt sev. Es zinu, ka tu nezini, ko pašlaik vēlies. Es saprotu, ka tu neesi gatavs jaunām attiecībām.

Taču tai pat laikā tas vienkārši ir sarežģīti. Un nav svarīgi, ka es tevi uzskatu par nevainojamu. Un nav svarīgi, ka tu esi mans tips. Un nav svarīgi, ka tu esi mīļākais un gādīgākais cilvēks, kādu es jebkad esmu sastapusi. Nav svarīgi, ka es jūtu starp mums īpašu saikni, kādu ar nevienu citu neesmu jutusi.

Un vēl vairāk nav svarīgi tas, ka mēs cenšamies palikt draugi. Tas ir, kā? Kā es varu palikt draugos ar cilvēku, ar kuru flirtēju katru dienu pēdējos pāris mēnešus? Kā es varu palikt draugos ar to, ar ko gulēju vienā gultā un dalījos savos lielākajos noslēpumos un bailēs? Kā es varu palikt vienkārši draugos ar to, ko garajās naktīs skūpstīju? Ar to, ar ko biju gan emocionāli, gan fiziski tuva? Kā es palikšu draugos ar cilvēku, ar kuru man ir spēcīga emocionālā saikne, bet es nevaru to attīstīt?

Lai arī cik ļoti es vēlētos tevi savā dzīvē, es sāku domāt, ka tas nav iespējams. Es vienkārši nespēju būt tavs draugs. Es nevaru būt vienkārši tavs draugs.

Piedod, bet tas nenotiks…

 

Materiāli rakstam no portāla „Soulpost”

Autors: Dieviete.lv

Pārdomas: Neviens cilvēks mūsu dzīvē neienāk tāpat vien

Dāvana vai mācība, bet katrs cilvēks mūsu dzīvē ienāk kaut kāda iemesla dēļ un ar kaut kādu mērķi. Jebkura tikšanās – laba vai slikta tavā uztverē – ir pieredze. Dažāda veida mijiedarbības padara dzīvi interesantu, daudzveidīgu un mainīgu. Dažkārt tu vari sastapt cilvēkus un just, ka esi pazinusi viņus jau kopš neatminamiem laikiem…

Neviens cilvēks tavā dzīvē neienāk nejauši!

Ja tu jūties pazudusi un apmaldījusies, tu sastapsi cilvēkus, kuri pilnībā spēj mainīt tavu dzīvi. Iespējams, viņu klātbūtnei nav lielas jēgas un tā tevi tikai sāpina, taču ar viņu palīdzību tu mācies un audz, un atkal atgriezies uz pareizā dzīves ceļa.

Viņam ir kāds iemesls

Cilvēki, kuri tavā dzīvē ienāk kaut kāda iemesla dēļ, parasti tiek sūtīti, lai apmierinātu vajadzības, par kurām tu vēl pat nenojaut. Ja tavā dzīvē ir sarežģīts laiks un tu izdzīvo grūtības, tad šāds cilvēks „ar iemeslu” var kļūt par palīdzību un atbalstu. Kad melnais dzīves posms beidzas, attiecības arī parasti beidzas, un tas nozīmē, ka ir vienkārši jāvirzās tālāk.

Uz laiku

Ir cilvēki, kuri atrodas tev līdzās kādu konkrētu laika periodu. Tā ir komunikācija, kas tika sūtīta, lai atmodinātu tevi. Viņi var likt tev šķēršļus un bremzēt tavu virzību. Šāds cilvēks parasti ir iemesls, kā rast veidu augt, attīstīties un mācīties. Viņš tavā dzīvē var visu iznīcināt un salauzt, lai tu saprastu to, kas tev ir nepieciešams, un lai tu atrastu pareizo ceļu. Tas ir cilvēks „uz sezonu”, kurš atgriežas ik pa laikam, tad, kad tev atkal ir jāmācās augt.

Uz visu dzīvi

Šis ir cilvēks, kurš sirdī ienes prieku, be dvēselē – mieru. Nav nekādas trakas enerģijas plūsmas. Šīs attiecības un komunikācija tevī atklāj pašu labāko, un jūs abi papildināt viens otru un kopā attīstieties. Šīs attiecības ilgst visu mūžu, un tās ir ļoti retas un vērtīgas. Šāds cilvēks var būt tavs partneris, draugs vai ģimenes loceklis.

Labākais veids, kā pievilināt vajadzīgos cilvēkus savā dzīvē, ir atslābināties un piepildīt savu sirdi ar mīlestību. Uzspiestas attiecības nenostrādās, visam ir jāattīstās dabīgā ceļā. Tas, kas ir paredzēts tev, garām nepaies. Piedod un sūti mīlestību visiem, ar ko sastopies, jo arī viņi iet cauri savai dzīves pieredzei un kaut ko iemācās arī no tevis. Nekas nenotiek nejauši: katra situācija, cilvēks un notikums ved tevi pie tās vietas un notikumiem, kur tev arī ir jāatrodas.

 

Autors: Dieviete.lv

Pārdomas: Neuzņemies risināt svešas problēmas

Dzīve nereti izrādās grūtāka, nekā domājam, un, lai arī cik ļoti mēs vēlētos uzņemties tuvu cilvēku raizes, apstājies un vēlreiz apdomājies. Vai tev vajag iedziļināties citu problēmu risināšanā un vajag uzņemties uz sevi atbildību? Tev ir visas tiesības mudināt un motivēt cilvēkus darbībai, taču nevajag apmierināt viņu vajadzības un risināt viņu problēmas. Portāls „Flytothesky” skaidro, kāpēc tā.

Cilvēki pēc savas dabas ir attapīgi un stresa noturīgi

Pirmais iemesls ir tāds, ka mēs pienācīgi nenovērtējam cilvēka izturību, attapību un spēju pielāgoties. Mēs paši visu sarežgījam ar pārmērīgām rūpēm, tāpēc cilvēki arī mūs sāk pārlieku izmantot. Kad mēs cilvēka vietā pieņemam lēmumu, mēs dodam viņam iemeslu atslābināties un uzsēsties mums uz kakla. Daudz prātīgāk būtu šīs pūles ieguldīt savos lēmumos un darbībās, un ar tām mudināt cilvēku darīt to pašu.

Palīdzība un atbalsts veicina izaugsmi, problēmu novēršana to aizkavē

Mums vienmēr šķiet, ka palīdzēsim cilvēkam „nostāties uz kājām” un „sakārtot dzīvi” un tad viss būs labi. Taču ir jāsaprot atšķirība starp cilvēka atbalstīšanu un viņa grūtību pārvarēšanu viņa vietā. Būtībā, tu neatrisini viņa problēmas, jo nepadari cilvēku labāku, spēcīgāku un gudrāku. Labāk palīdzi cilvēkam pašam atrast izeju no sarežģītas situācijas, nevis stiep to svešo vezumu patstāvīgi.

Mēs nezinām, kas ir labāk

Atklāti runājot, mēs nereti nezinām, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu problēmu. Dažiem no mums, protams, patīk domāt, ka mēs zinām, bet, ja tu neesi eksperts kādos jautājumos un neesi pārliecināta par to, ka spēsi problēmu ideāli atrisināt, tad labāk nemaz nesākt. Paliksi vēl par slikto beigās… Un, ja tu vēl neesi vienīgais, kas vēlas palīdzēt, tad padomā, cik dažādi viedokļi apvij cilvēku. Ļauj viņam pašam tikt ar visu skaidrībā.

Sveša atbildība nevienam nesniegs labumu

Ir tāds teiciens: „Iedod cilvēkam zivi, un tu viņu pabarosi dienu. Iemāci cilvēku ķert zivi, un tu pabarosi viņu visu dzīvi”. Problēmu risināšanu, protams, var uzskatīt par to zivi. Iespējams, tu jutīsies apmierināta ar paveikto, priecāsies, ka „pabaroji cilvēku”, bet, pamatā, tu neatrisināji galveno jautājumu. Tu neļāvi cilvēkam pašam iet pa savu ceļu un gūt mācību. Atturies no vēlmes pastāvīgi atvieglot dzīvi apkārtējiem, jo ilgtermiņā nevienam no tā nebūs labuma.

 

Autors: Dieviete.lv

Pārdomas: Nekad nepiekrīti sliktai kafijai, sliktiem draugiem vai sliktam vīrietim

Būt vienaldzīgai nav forši. Cilvēki grib, lai tu visur būtu savējā, lai tu plūstu pa straumi un pieņemtu visu tā, kā ir. Varbūt dažās dzīves jomās tā arī vajag, bet noteikti ne visās.

Ir tādas jomas, kurās tu nekādā gadījumā nedrīksti pieņemt viduvējību. Par dažām lietām ir jācīnās.

Cilvēki, kuri nezina, kā dzīvot tā, kā viņi grib, liks justies tev slikti tāpēc, ka tu pēc kaut kā tiecies. Viņi var saukt tevi par snobu, egoistu – vienkārši tāpēc, ka tu cīnies par to, kas dara tevi laimīgu.

Ja kaisle pret dzīvi atbaida cilvēkus, tad, lai viņi bēg. Ja tavs gribasspēks kādam ir par daudz, atlaid viņus.

Tavai dzīvei ir jābūt atspulgam – tam, ko tu visvairāk mīli un kas dara tevi laimīgu. Tev nav jābaidās par to runāt. Ja tu uzvedīsies tā, ka tev ir vienalga, tad arī dzīvē tu dabūsi to, par ko tev ir vienalga. Viss ir vienkārši.

Ir daudz citu lietu, kuras tu nevari kontrolēt un kuras tev nāksies aizmirst. Parasti tas ir viss, kas saistīts ar citiem cilvēkiem un to, ko viņi domā, jūt un dara. Nekad nevajag sagaidīt no citiem kaut ko, jo tu nevari citus ne ietekmēt, ne mainīt viņu izdarīto.

Ja tu vari kaut ko mainīt, tad tas ir tas, ko tu pieļauj savā dzīvē. Tu vari kontrolēt savas dzīves līmeni un to, kā tu vēlies dzīvot.

Tā kā, nepaliec ar sliktiem draugiem, kuri tevi izmanto tikai kompānijas vai pašu labuma dēļ. Neturies pie sliktiem vīriešiem, kuri nekad nepilda solīto un liek tev gaidīt. Un nekad nepiekrīti sliktai kafijai. Labāk samaksā nedaudz vairāk un nopērc sev kaut ko patiesi garšīgu.

Dzīve ir pārāk īsa, lai savu enerģiju tērētu lietām, kas tevi iztukšo. Pietiks būt vienaldzīgai. Sakoncentrējies uz to, ko tu vari darīt, lai būtu laimīga.

 

Avots: Womanhi.ru

Pārdomas: Nebaidies runāt par savām jūtām un emocijām

Tu esi ievērojusi to, kā cilvēki baidās izrādīt un runāt par savām jūtām, it īpaši attiecībā pret tuvākajiem cilvēkiem? Iespējams, ka tas patiesi ir biedējoši, jo tev nav ne jausmas, kādu reakciju gaidīt. Taču ir jāņem vērā, ka viss nezināmais bidē. Bet, ja nu tas cilvēks domā tieši tāpat kā tu? Tu nekad neuzzināsi, ja klusēsi.

Tas, ka tu izrādi jūtas, nenozīmē, ka esi vāja vai ievainojama. Tas nozīmē, ka esi cilvēks.

Jā, tu vari ciest atteikuma dēļ, ja cilvēkam tomēr nav jūtu pret tevīm. Bet labāk ir uzreiz zināt, nekā maldīties aplamās domās un cerēt uz brīnumu. Labāk tad vienreiz izdzīvo sāpes un vilšanos. Nevajag nožēlot izdarīto, jo tas, ka tu pateici kā jūties, ir drosmīgs un pareizs lēmums.

Neļauj savām bailēm aizvērt sev muti un uzvilkt uz sejas vienaldzīguma un emocionālā vēsuma masku. Jo tādējādi tu vari zaudēt gan savu laiku, gan sev tuvu cilvēku.

Mīļotie aiziet, un viss beidzas ar nožēlu par to, ka tu daudz ko nepaspēji, neprati un baidījies pateikt. Vienmēr atklāj to, kā jūties

Tu nevari zināt, kā viss atrisināsies, ja tu par to necīnīsies. Ja jūtas izrādīsies abpusējas, tev paveiksies, ja, nē, tad zināsi, kurā virzienā doties tālāk.

Tev ir tikai viena dzīve, tāpēc drosmīgi seko savai sirdij. Pārvari bailes un runā par to, ko jūti!

 

Autors: Dieviete.lv

Pārdomas: Mēs pašas esam kļuvušas par tiem vīriešiem, par kuriem sapņojām

Interneta plašajā pasaulē jau sen klīst amerikāņu aktrises Šeronas Stounas atziņa – “Mēs pašas esam kļuvušas par tiem vīriešiem, kurus jaunībā gribējām apprecēt”. Viņa pārsteidzoši precīzi raksturo to, kā jūtas daudzas sievietes, tāpēc vajadzētu tikt skaidrībā ar to, kāpēc tā ir.

Jaunībā katra meitene sapņo par lielu un patiesu mīlestību. Viņš uzradīsies tāds jauks, maigs un spēcīgs… un iemīlēs mani! Ideālā prinča gaidās mēs pašas neesam pamanījušas to, ka esam iemīlējušas ne pārāk jaukus, ne pārāk maigus un ne pārāk spēcīgus vīriešus. Toties esam iemīlējušas pa īstam, ar visu sirdi un dvēseli. Mēs iemīlējām tā, kā gribējām, lai mīl mūs.

Mēs gaidījām, ka viņi par mums rūpēsies, risinās mūsu problēmas, glābs no skarbās pasaules… Bet mēs sapratām, ka viņiem vajag mūs un mūsu rūpes. Pašas nemanot mēs sākām veltīt viņam visu savu uzmanību, naktīs negulēt un visu paspēt. Mēs katru dienu glābjam viņus no bada, neuzkopta mājokļa, temperatūras, vientulības un panīkuma… glabjam tā, kā gribētu, lai glābj mūs.

Mēs cerējām, ka viņi pelnīs tik daudz, lai mūs apbērtu ar skaistām lietām un lutinātu ar patīkamām dāvanām. Bet mēs nepamanījām, kā nokļuvām līdz otram darbam, kā sākām domāt par to, kā parūpēties par sevi.

Tagad mēs pašas pelnām priekš sevis un pērkam dāvanas saviem mīļajiem. Mēs kļuvām patstāvīgas un neatkarīgas. Tādas, kā gribējām, lai ir viņi.

Mēs vēlējāmies būs vājas, aizsargātas un dažkārt arī kaprīzas. Lai mūsu vīrieši vienmēr būtu blakus un sniegtu atbalstu, kad mēs pamanām zirnekli uz vannasistabas sienas. Mēs pat nepamanījām, kā pārvērtāmies par spēcīgām un bezbailīgām sievietēm. Tagad mēs protam pašas sevi aizstāvēt. Mēs kļuvām izlēmīgas un tādas, kā gribējām, lai ir viņi.

Iespējams daudzām sievietēm šis teksts šķitīs nepatiess, bet atsevišķus punktus ir piedzīvojusi katra no mums. Vai vīriešiem maz vajadzētu sūdzēties par to, ka sievietēs izzūd tāda svarīga iezīme, kā sievišķība?

Autors: Dieviete.lv

Pārdomas: Lūk, kāpēc es vairs neatbildēšu uz tavām ziņām…

Ja tu no manis nesaņem nevienu ziņu, tad, lūk, ko nozīmē mana klusēšana:

Tas nozīmē, ka es mīlu tevi. Tāpēc arī nevaru. Nevaru tev pateikt. Nevaru tevi apgrūtināt ar savām jūtām. Tāpēc, ka tu nevari man atbildēt ar to pašu. Vai varbūt tava mīlestība jau ir beigusies. Izplēnēja gaisā. Laika gaitā vienkārši izgarojusi…

Agrāk, taču, tu atbildēji uz manām atklātajām mīlestības izpausmēm. Tu plaši vai kautrīgi smaidīji un teici, ka arī mani spēcīgi mīli. Tu saspiedi manu roku, piespiedi mani cieši sev klāt, lai parādītu to, ka cieni manus vārdus. Tagad viss, ko tu pret mani jūti, ir vainas izjūta un atbildība.

Tu vairs mani nemīli, un negribi būt ar mani kopā.

Tavs skatiens slīd jebkur, tikai ne uz manu pusi. Bet, kad mūsu skatieni satiekas, es cenšos piespiest sevi nenovērsties. Kad tu runā, tavi vārdi ir rūpīgi izmeklēti un ļoti diplomātiski. Tādi, it kā tu vadītu biznesa pārrunas. It kā tu izmisīgi mēģinātu visu izdarīt pareizi. Atvieglot manas ciešanas…

Un, tā kā es tevi mīlu vēl vairāk, es neteikšu tev, cik ļoti daudz tu man nozīmē.

Ja tu no manis neko nedzirdi, tas nozīmē, ka es pārāk baidos tev pateikt, ko es patiesībā jūtu. Varbūt ir jau par vēlu, bet es jau no paša sākuma zināju, ka tu esi viss, kas man nepieciešams.

Tevī ir visas tās īpašības, ko es dievinu. Tu esi viss, par ko esmu sapņojusi. Un, tāpēc es jūku prātā.

Kaut kādu iemeslu dēļ man šķiet, ka tu esi neaizsniedzams. Man šķiet nereāli tas, ka tu man kādreiz atbildēsi ar to pašu. Man šķiet, ka šī ir vienpusēja mīlestība.

Tāpēc, tā vietā, lai tev šo visu teiktu, es nolēmu ļaut vārdiem nomirt.

Ja tu no manis neko nedzirdi, tas nozīmē, ka es tevi gribu tik ļoti spēcīgi, ka labprātāk par to klusēju. Tavi vārdi ir kā naža griezieni. Tava nepārliecinātība manī aizdedzina sāpju liesmas, kuras var iznīcināt visu, kas man dārgs. Tavs smaids mani vajā…

Tāpēc es izlēmu, ka man pietiks. Pietiks pārdzīvot par tevi. Pietiks tevi idealizēt.

Pietiks lauzt sev sirdi, gribot to, kas negrib mani.

Tāpēc es vairs neatbildēšu uz tavām ziņām…

 

Avots: Soulpost.ru

Pārdomas: Katram pašam savs dzīves ceļš jāveido

Pastiep rokas pretī zvaigznēm. Meklēt mieru, klusumu nakts burvībā. Ķert saules staru pieskārienu agrā pavasarī. Vērt acis ciet un izbaudīt, spalgā sala dūrienu vaigā, aukstā ziemas dienā. Tas viss ir kā mierinājums, kā neliela pauzes poga smagajai ikdienai. Tie mazie dzīves sīkumi neļauj Tev aizmigt nebūtībā un turpina likt ieklausīties. Ieklausīties dzīves nozīmē, saskatīt to lietās, kas nepazudīs. Saule mūs sildīs mūžīgi un zvaigznes spīdēs tik ilgi, cik varēsi saskatīt. Katra paša ziņā paliek izvēle – just vai palaist garām.

Kad ikdiena lauž plecus. Kad tas viss jau sāk likties par smagu. Kad dzīve liekās, kā viens liels nebeidzams nelaimes aplis. Kad pelēkais un melnais ir vairāk nekā baltais un gaišais. Pacel acis pret debesīm un skaļi izkliedz jautājumu – KĀPĒC? Vai saņem atbildi? Nē. Nezinu, liktenis vai sen jau zvaigznēs ierakstīts. Ticu, ka katram savs ceļš noejams līdz miera alejai. Vai ir kas augstāks pār to? Šaubos. Līdzi laikam katrs pats sev ceļu veido, ko atzaro vairākas takas, strautiņi un kalnāji. Citam visu izmaina viens līkums pa nepareizo taku. Citam varbūt tā ir neliela tērcīte, kas aizplūst uz pretējo pusi un nekā netiek līdz jūrai. Lai vai kā, jebkurš paugurs var pārtapt par lielu kalnu, ko paliek arvien grūtāk pārkāpt un neiespējami apiet.

Katram pašam savs ceļš jāveido un savas takas jāizstaigā. Citam garākas, citam īsākas, bet katram savas

Pats savu laimi cel. Pats savu ceļu veido. No grants, no akmeņiem vai nebeidzamiem veiksmes līkumiem. Uz cita nelaimi savu laimi neuzcelsi. Nezodz līdzenu virsmu, lai gabalu pa gabalam to liktu savam ceļam pa virsu. Par savu gājumu esi atbildīgs tikai Tu pats. Tad nu, ja esi izracis grāvi apkārt savam vienīgajam kalna, Tev pašam būt tam, kurš izdomās kā grāvi piepildīt, lai tas pārtop par baltām kāpnēm, kas ved tikai uz augšu vien. Nepadodies. Paņem asaras un ieliec kabatā, lai neviens tās neredz un aizmet prom sen krātās iedomas par neiespējamo. Tu vari tik daudz, cik spēj pacelt. Ja asaras un ciešanas pārveido par cerību un veiksmes staru, tad spēj vēl vairāk. Tikai notici.

Lai gan citreiz liekās, ka tiešām aiz muguras kāds gaida, kad paliksi vājš vai izdvesīsi pēdējos iespēju vaidus. Tad nozags pēdējo vēlmi censties un  no rīta celties. Viss paliek melns un liekas neaiztverams. Saņem drosmi rokās un pagriez seju tam nelabajam, kurš elpo pakausī. Izņem no kabatas sakratās asaras un palīdzi ļaunajam izveidot strautiņu, pa kuru tas var aizplūst prom. Tālu prom.

Katram pašam savs ceļš jāveido un savas takas jāizstaigā. Citam garākas, citam īsākas, bet katram savas. Nav viegli, zinu. Nepavisam ne. Ir jāpakāpjas uz neliela savas zemes paugura, lai kaut nedaudz saskatītu tālāko. To, kas vada uz priekšu un neļauj nolaist rokas un pamest cerības. Mērķis.

Zvaigznei krītot, vēl joprojām vēlos vēlēšanos. Redz, ticība nav zudusi. Lai gan nedaudz viens plecs ir zemāks par otru. No visām dzīves grūtībām, smagums ir. Bet nezaudējam cerību, ticību un vēlmi. Darām to kopā. Ja nevaram iet ceļu visi vienotā kopumā, tad ticību varam noturēt kopā. Krītot zvaigznei, atceries, ka neesi viens, kurš tic. Neesi viens, kurš ciešs un laiž roku lejā. Bet šoreiz pastiep to pretī zvaigznēm un tici.

 

Autors: Lauma Roķe, Dieviete.lv

Pārdomas: Kas notiek, ja tu mīli vairāk, nekā mīl tevi…

Pēdējā laikā biežāk esmu saskārusies ar tēmām par jaunām attiecībām, simpātijām, iekāri un pat mīlestību. Vielas pārdomām daudz, bet visvairāk man sirdī aizķērās saruna ar draudzeni par to, kas notiek, ja tu mīli vairāk, nekā mīl tevi.

Ja tu mīli kādu vairāk, nekā mīl tevi, tad arī sāp vairāk. Viņš dara tevi laimīgu, un viss, ko tu vēlies, ir būt ar viņu. Visur un vienmēr, jo viņš taču dara tevi laimīgu. Tu smaidi, kad viņš ir blakus, bet jūties tukša, kad viņa nav vai kad kaut kas apdraud tavu laimi.

Un realitāte ir tāda, ka tu nevari apstāties un nemīlēt viņu. Arī tad, kad pēc kārtējā strīda tu naktīs neguli, jo jādomā par viņu… Arī tad, kad pamosties noraudātu seju… Jā, mīlestība var būt skaista un nevainīga. Bet tā var būt arī ļoti sāpīga.

Kā saprast, ka tu mīli vairāk, nekā mīl tevi? To var saprast tikai tad, kad tu kļūsti par viņa Nr.2, bet viņš tev vēl joprojām ir Nr.1.

Tu sapratīsi tad, kad viņš būs vienkārši priecīgs tevi redzēt, bet tu lēkāsi no priekiem un nespēsi sagaidīt nākamo tikšanos. Šo sarakstu varētu turpināt un turpināt, jo pazīmes ir mums visapkārt, ikdienas sīkumos. Tie būs gandrīz nemanāmi, un tu centīsies tos neievērot. Bet pienāks diena, kad tu vairs nevarēsi to visu ignorēt. Un tad arī sāpēs…

 

Tekstu sagatavoja: Dieviete Diāna

Pārdomas: Kāpēc vīrieši krāpj, bet neaiziet

Man watching beautiful girl on the street by Cristian Negroni on 500px.com

Kāpēc vīrieši krāpj savas sievas, bet neaiziet? Tas, ka vīrieši mēdz to darīt, nav nekāds noslēpums. Kāds to skaidro ar garlaicību, kāds ar mīlestības trūkumu, kāds, kā iespēju parādīt to, ka ir „īsts vecis”. Tikai, kāpēc pēc krāpšanas viņi paliek pie savām sievām? Kāpēc viņi dzīvo dubultdzīvi?

Viņu viss apmierina. Sieva un mīļākā pie sāniem – ļoti ērti. Ģimene sniedz vīrietim komfortu un drošības sajūtu, bet mīļākā – emocijas un pārsteigumus. Ja vīrietim izdodas dzīvot dubultdzīvi, tad tas var ilgt gadiem ilgi. Pie tam, daudzi nemaz nedomā par to, ka varētu palikt tikai vienā pusē. Kad vajag, viņš tēlo gādīgo vīru, kad ir laiks – tēlo mačo pie mīļākās.

Viņš baidās no pārmaiņām. Iespējams, ka vīrietis patiesi ir iemīlējies, un varbūt pat domā par laulības šķiršanu. Tikai problēma tajā, ka šķiršanās no sievas viņa dzīvē ienesīs daudz pārmaiņu, kurām viņš nav gatavs. Ja, nu, viņš tomēr nemīl mīļāko? Ja nu mīļākā viņu pēc neilga laika pamet? Tāpat vīrieši bieži vien baidās no jaunām ikdienas raizēm un problēmām. Ja attiecībās ar sievu jūtas izdzisa, kur ir garantija, ka tas nenotiks arī jaunajās attiecībās?

Viņš baidās no pārmetumiem. Laulība – tā ir stabilitāte un labklājība. Nu, vismaz tā no malas izskatās. Katrai ģimenei ir kopīgi draugi, ģimenes saieti, attiecības ar vecākiem un radiem. Šķiršanās un romāns ar jaunu sievieti – tas vienmēr ir risks, jo nevar zināt, kā to uztvers apkārtējie.

Viņu tur pienākuma izjūta. Stājoties laulībā, vīrietis apsola rūpēties un mīlēt savu sievu. Iespējams, ka dzīve šajos vārdos šo to palaboja: jūtas ar laiku nodzisa, bet vīrieša sirdī iemitinājās jauna sieviete. Ja vīrietim piemīt atbildības sajūta un konservatīvs skats uz pasauli, tad viņam būs grūti pamest savu sievu. Tad jau viņš labāk mānīs abas sievietes, nekā izlems, kuru grib sāpināt.

Viņš negrib pamest bērnus. Ja laulībā ir bērni, tad izšķirties ir vēl grūtāk. Vīrietis var krāpt un nemīlēt savu sievu, bet, ja viņš dzīvo ģimenē, tad bērni viņu uzskata par gādīgu tēvu. Nav zināms, kā attīstīsies viņa attiecības ar bērniem, ja šķiršanās tomēr notiks. Pie tam, vīrietis baidās, ka pēc šķiršanās bērnus viņš vairs neredzēs vai sieva viņus nostādīs pret viņu.

Viņš nav pārliecināts par savām jūtām. Pieaudzis vīrietis saprot, ka kaisle un iemīlēšanās nav jūtas, kas ilgst mūžīgi. Iespējams, ka tagad viņš pret savu mīļāko izjūt spēcīgas simpātijas, bet, kas zina, kas notiks pēc gada vai diviem?

Viņš nav pārliecināts par mīļākās jūtām. Pilnīgi pretēja situācija. Iespējams, ka vīrietis ir pārliecināts par savām jūtām, un ir gatavs pārmaiņām. Taču tas nenozīmē, ka to vēlas arī jaunā mīļotā. Ja vīrietis nav pārliecināts par viņas jūtām, viņam būs ļoti grūti pamest savu sievu. Šāda situācija var ieilgt.

Materiālās problēmas. Aizejot pie citas sievietes, vīrietim būs no jauna jāiekārto mājoklis un jārūpējas par sievieti, kas ne vienmēr ir iespējams. Ja vīrietis nav pārliecināts par to, ka finansiāli spēs jauno sievieti nodrošināt, viņš paliks drošajā zonā – blakus sievai.

Viņš mīl savu sievu. Krāpšana ne vienmēr apzīmē to, ka vīrietim pret savu sievu nav jūtu. Viņam vienkārši patīk vairākas reizē… Ja vīrietis vēl joprojām mīl savu sievu, tad viņš noteikti neaizies pie citas, neraugoties uz to, ka meklēs „piedzīvojumus” ar citām. Iespējams, ka mīlas dēkās viņš meklē dažādību, emocijas un jaunas izjūtas, kuras esošā sieva nespēj sniegt.

Krāpšana nekad nav patīkama cilvēkam, kurš tiek piekrāpts. Taču ne vienmēr tā apzīmē attiecību beigas. Dažkārt vajag situāciju kārtīgi izanalizēt, un paskatīties uz to no vīrieša skatpunkta.

 

Avots: Mirkrasoty.life

Pārdomas: Kāpēc nevajadzētu baidīties aiziet no attiecībām

Katrs, kurš ir bijis nopietnās attiecībās, zina, cik ļoti tās var pārņemt mūsu prātus un ķermeni. Un, lai gan tu arī saglabā savu individualitāti un neatkarību, galu galā viss nonāk līdz tam, ka tu nevari iztēloties savu dzīvi bez savas otrās pusītes.

Un viss ir normāli, kamēr viss ir labi. Kamēr jūs abi izjūtat mīlestību, saikni, kaisli, cieņu un vēlmi, tā ir apbusēji izdevīga noruna, kura stimulē abu iesaistīto pušu izaugsmi. Taču, kad viena no iesaistītajām pusēm izkrīt no līdzsvara, viss vairs nav tik labi.

Tu vari sākt domāt: vai patiesi mums ir iemesls šķirties? Ja tu to jūti, tātad ir. Tu vari daudz ko nesaprast, taču tu noteikti vari pateikt, kad jūs esat laimīgi un kad – nē. Tai sajūtai vienmēr var uzticēties.

Un tad tu sāksi domāt: vai ir vērts aiziet no šīm attiecībām? Vai es atradīšu kaut ko labāku? Skaidrs gan ir viens – tev nav jāupurējas. Tu esi svarīga. Ja tavas vēlmes un vajadzības netiek apmierinātas, tad pavisam noteikti ir atrodams kaut kas labāks.

Kad tu neesi laimīga, jo tu un tavs partneris vienkārši nesaderat, jūs esat izauguši no attiecībām vai partneris tevi fiziski vai emocionāli ietekmē, nemaina faktu, ka tu neiegūsti to, kas tev ir vajadzīgs. Tu esi pelnījusi, ka tavas vajadzības tiek apmierinātas un tu esi pelnījusi atrast cilvēku, kurš varēs to darīt. Bailēm nav jātraucē tev būt laimīgai.

Un pēdējais, par ko būtu jādomā, ir šaubas par sevi. Lai gan tā nereti notiek attiecību kritiskajos brīžos. Tikai tāpēc, ka tu jau esi aizmirsusi, kas ir rūpes par sevi. Tu jau dažus mēnešus vai gadus rūpējies par citu cilvēku, un viņš rūpējās par tevi. Taču tagad kaut kas ir mainījies, un tev ir jāpadomā par sevi. Un tas biedē. Biedē doma par to, ka ar visu ir jātiek galā patstāvīgi. Bet tu spēsi. Tu esi darījusi to agrāk un izdarīsi atkal.

Ja tu attiecībās neesi laimīga, neturpini upurēties komforta vārdā. Ja šīs attiecības tev neder un nepalīdz augt, atrodi drosmi aiziet un atrast tādas, kuras tev derēs. Tu esi spēcīga un tu spēsi, jo tu esi to pelnījusi.

Vienkārši nebaidies aiziet.

 

Materiāli rakstam no portāla „Soulpost”

Autors: Dieviete.lv

Pārdomas: Kāpēc nekad nevajadzētu dot otru iespēju…

Young happy woman walking outside by Oxana Denezhkina on 500px.com

Es vairs nevienam nedodu otro iespēju, jo uzskatu to par bezjēdzīgu un nepateicīgu nodarbi.

Kad tu kādam dod otru iespēju, tu patiesībā to dod sev. Atzīsties, tā ir. Vienkārši tu neesi gatava atlaist cilvēku. Pārāk liels pieradums. Bet cilvēki nemainās. Melis paliek melis, idiots paliek idiots, meitu ģēģeris paliek meitu ģēģeris… Nu, tu saprati.

Pēc savas iepriekšējās pieredzes varu teikt, ka nekad neko labu no viņu atgriešanās un piedošanas es neesmu guvusi. Tāpat iznākums vienmēr ir viens – šķiršanās. Lika vilties vai vienkārši pazuda no tavas dzīves – tas vairs nav svarīgi. Dedzini tos tiltus un neko nenožēlo.

Dot otro iespēju – otrreizējā nervu bendēšana. Raudāsi spilvenā tu ne tikai decembrī, bet februārī, un iespējams pat aprīlī. Tas jau atkarīgs no tā, cik spēka katram pietiks, kāpt uz viena un tā paša grābekļa.

Otrreizējā vilšanās cilvēkā, kurš kaut kad kaut kā tev lika vilties, ir neizbēgama. Tāpēc jārauj ir uzreiz ar visu sakni. Es saprotu, pateikt viegli, bet izdarīt grūtāk. Jā, sāpīgi. Jā, grūti. Jā, pieradusi. Jā, kamēr neiemācījos dzīvot bez viņa. Taču labāk ir vienu reizi izciest, nekā mocīties vairāku gadu garumā.

Vispirms ir jāmīl sevi, un tikai tad visi pārējie. Nepazemojies, cieni sevi. Esi stipra, jo visa tava dzīve ir viena, liela cīņa. Pirmkārt, ar sevi.

 

Avots: Mirkrasoty.life

Pārdomas: Kāpēc ne vienmēr ir slikti aiziet (pat, ja ļoti sāp)

flower by Marta Syrko on 500px.com

Ja tu atstāji kaut ko vai kādu pagātnē un vēl joprojām tā dēļ pārdzīvo, atceries iemeslus, kuru dēļ tu aizgāji. Atgādini sev par to brīdi, kad dziļi ievilki elpu, aizvēri acis un nolēmi, ka tev ir laiks aiziet. Iespējams, pat aiziet no tā, ko domāji, ka mīli. Aiziet un atrast pašai sevi.

Ir viegli ļauties emocijām un ļaut tām sevi pārliecināt par to, ka visi galvenie lēmumi tavā dzīvē ir bijuši nepareizi. Bet, ja tu gāji tur, kur sirds saka, tad tas bija pareizi.

Uzticēties sev – tas nozīmē klausīties savā iekšējā balsī, kura jau kliedz un pieprasa pārmaiņas. Un tev pietika drosmes, lai darītu to, ko tu vēlējies, nevis to, ko citi vēlējās.

Tevī bija nepieciešamība rīkoties, un tu pat negrasījies ignorēt to balsi, kura tev lūdza sākt no jauna. Tu nolēmi atrast sevi, atlaižot vaļā vietu, dzīvi un cilvēkus. Tu pārcieti sāpes, sakot “ardievas” visam, kas tevi kādreiz darīja laimīgu un kas kādreiz tev bija svarīgs.

Tu aizgāji, jo zināji, ka tava dvēsele novītīs, ja tu paliksi savā pagātnē. Tu aizgāji, cerot atrast kaut ko nozīmīgāku, kas aizpildīs tukšumu tavā sirdī. Tu aizgāji, lai atrastu savu mērķi un aicinājumu. Tu aizgāji, neraugoties uz to, ka bija sāpīgi.

Dažreiz tu atskaties un ilgojies pēc visa, kas bija tavā pagātnē. Tu centies iztēloties, kāda būtu dzīve, ja tu būtu palikusi. Dažreiz tu šaubies par sevi un savu lēmumu aiziet.

Kaut kādā brīdī ir jāpārstāj atskatīties un nožēlot par to, kas vairs nav tavs. Pasaule ir jāpieņem tāda, kāda tā ir. Un ne jau tāpēc, ka tev nav citas izvēles, bet gan tāpēc, ka tā būs vieglāk. Tā būs mierīgāk dzīvot dzīvi, kuru tu tagad dzīvo.

Dažreiz ir jānotic tam, ka tu esi tieši tur, kur tev ir jābūt. Tu vari nesaprast visu, kas ar tevi notiek, bet reiz tu sapratīsi. Reiz tu sapratīsi, ka pacietība daudzās dzīves jomās ir labākais lēmums. Tu sapratīsi, ka nedrīkst forsēt – viss notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek.

Aiziešana nav vājuma pazīme. Tu aiziej, jo zini, ka tevi gaida kaut kas lielāks – pasaule, kura ciena tevi vairāk. Tu esi gatava darīt vairāk.

Aiziet ir grūti un sāpīgi. Tas salauž sirdi, bet tev nekad tas nav jānožēlo. Tev nav jāpaliek, ja tu esi nelaimīga. Tev nav jāpiespiež sevi būt kopā ar cilvēkiem, kuri neatklāj tevī visu labāko. Tev nav jāizliekas, ka tu esi spēcīga, kad viss iekšā lūzt.

Tikai tu drīksti izlemt, kāda nākotne tev būs…

 

Avots: Soulpost.ru

Pārdomas: Kāpēc mīlēt sevi ir grūtāk, nekā mīlēt citus

Par to ir runājuši mūsu vecāki, par to runā draugi un, galu galā, arī psihologi, pat, ja tu nevēlies tam ticēt. Mīli sevi! Tas izklausās patīkami un jauki, bet, godīgi runājot, ir tik grūti mīlēt sevi, it īpaši, kad tu meklē mīlestību kādā citā.

Ap mums ir daudz rakstu un kursu par to, kā atjaunoties pēc attiecību izbeigšanas vai tuvinieka zaudēšanas, kā virzīties uz priekšu, un kas ir vajadzīgs, lai noturētos “virs ūdens”. Cilvēki runā, ka mīlestība pret sevi padarīs tevi pašpietiekamu un par vienu veselu, un tu pat tam piekrīti. Taču tas tāpat nav viegli.

Ir jāsaprot, ka tas nenotiks vienā brīdī: tu nepamodīsies no rīta ar jau ieprogrammētu mīlestību pret sevi. Līdz tam ir jāiet – ilgi, pārliecinoši un ietiepīgi. Un šajā ceļā nedrīkst klausīties savos iekšējos velniņos un nedrīkst sākt šaubīties. Tas ceļš ir kā cīņa, un tas ir tā vērts.

Mīlestība pret sevi nav burvju dzira, kura uzreiz izkliedē visas problēmas.

Tā sākas no apzināšanās. Kad tu apzinies, ka tev kaut kas ir jāmaina, toksiskas domas – jāignorē, no nelabvēlīgām situācijām jāizvairās, tad tu vari atklāt skaidro ceļu pretīm progresam.

Tad nāk pieņemšana. Kad tu beidzot saproti, ka ir lietas, kuras tu nespēj kontrolēt, ka tev vienmēr ir izvēle, ka no citiem neko nevar pieprasīt, tad tu spēj pieņemt dzīves noteikumus. Jā, dzīvē gadās arī nepatīkamas situācijas, taču tās ir vai nu jāpieņem un jāvirzās tālāk, vai nu jāgrimst skumjās un pārdzīvojumos.

Pēc tam nāk piedošanas posms. Un tas ir svarīgākais posms mīlestībā pret sevi. Piedot kādam, kurš pret tevi rīkojās muļķīgi un nepatīkami, ir viens. Bet piedot sev par kādu izvēli – labu vai sliktu – ir kaut kas cits. Un tā arī ir pastāvīga cīņa ar iekšējiem dēmoniem vai ilgas debates ar pašas sirdi un dvēseli.

Parasti mums patīk vainot sevi. Mēs esam paškritiski un uzskatām, ka neesam pietiekami labi. Mēs neesam mierā ar pašu lēmumiem, jo baidāmies, ka tiksim nosodīti vai nepareizi uztverti.

Mums šķiet, ka mīlestība pret sevi ir egoistiska. Taču tā nav! Tomēr mēs tāpat izvēlamies dzīvot tā, kā ir “pieņemts sabiedrībā”, kas ne vienmēr sakrīt ar to, kā vēlētos dzīvot tu. Tieši tāpēc mīlēt sevi ir tik grūti. Un tas tā satrauc. Taču līdz ko tu sevi pieņemsi gan domās, gan fiziski, tu spēsi labāk saprast, kā sevi mīlēt. Galu galā, tev būs vieglāk piedot sev par kaut ko, ko esi izdarījusi, un piedot saviem “trūkumiem”. Tu pilnībā pieņemsi sevi – tādu, kāda tu esi.

 

Autors: Dieviete.lv

Pārdomas: Kāpēc mīlestība nav mūžīga?

Mīlestība ir brīnišķīgas jūtas. Bez tās dzīvei nav jēgas. Tā ir kā ugunskurs, kam jāliek klāt malka, jāuztur, lai tas neapdzistu. Attiecību sākumā ir iemīlēšanās eiforija, kad jūra līdz ceļiem, un mīļotajam pakaļ esi gatava doties kaut uz pasaules malu.

Daudzi apprecas mīlestības dēļ, bet tad sāk ar pārsteigumu manīt, ka mīļotajam, izrādās, ir arī trūkumi! Un ar katru dienu to paliek aizvien vairāk, sāk krāties aizkaitinājums. Un beigās liekas, ka tas nav īstais cilvēks, ar kuru jūs precējāties…

Parasti jau bērnībā rodas priekšstats, kādām ir jābūt ideālām attiecībām un otrai pusītei. Tas viss pateicoties vecāku attiecību piemēram, skaistām filmām un mīlas romāniem.

Iemīlēšanās periodā mīļotie cenšas sniegt viens otram tikai pašu labāko, vēlas, lai viss būtu ideāli. Bet dzīve paliek dzīve un nav iespējams, lai tajā viss būtu ideāls, lai kā arī mēs to gribētu. Un kad attiecības pāriet rutīnā un sāk rasties domas, ka „gan jau viņš nekur no manis neaizies”, tad arī parādās partnera cilvēciskā būtība un jaunas rakstura īpašības – viss tas, ko nemanījāt aplidošanas laikā.

Te rodas jautājums, vai esiet gatavi samierināties ar mīļotā ne-ideālām rakstura īpašībām? Ja nē, tad labāk ir uzreiz pārtraukt attiecības, lai nemocītu vienam otru. Mēģinājums pāraudzināt otru cilvēku ir taisnais ceļš bezdibenī. Sen ir zināms tas, ka pieaugušu cilvēku nepārveidosi, ja vien viņš pats to negribēs.

Sievietes ir elastīgākas pēc savas būtības, viņas var mainīties un pielāgoties jebkuriem apstākļiem, toties vīrietim ir vieglāk mainīt apstākļus vai izvairīties no tiem.

Mīlestība ir jākopj, nedrīkst aizmirst rūpēties vienam par otru, būt tikpat maigiem un uzmanīgiem kā attiecību sākumā. Tikai nedaudziem tas ir pa spēkam, bet, ja jūs vēlaties saglabāt īstu mīlestību uz ilgu laiku, tad jums noteikti viss izdosies.

„Mīļotā cilvēkā patīk pat trūkumi, bet nemīļotā – kaitina pat labās īpašības.” (Omārs Haijams)

Pārdomas: Kāpēc mīlestība ir izvēle, nevis nejaušība

Mīlestība nav tas, ko tu atrodi. Tā ir izvēle, kuru tu izdari…

Iemīlēties, būt mīlētam un mīlēt visu dzīvi – tie ir atsevišķi mūsu personības stāvokļu, taču tos nedrīkst atdalīt citu no cita. Katra stadija ir nepieciešama, lai atrastu patiesu mīlestību. Ja noņems nost vienu daļu, tad paliks viss cits, tikai ne mīlestība.

Tur arī ir problēma. Kāpēc vieniem attiecības neizveidojas jau no paša sākuma, citiem izjūk pēc pāris gadiem,bet trešajiem saglabājas līdz mūža galam?

Laikam tāpēc, ka cilvēki nesaprot katras mīlestības stadijas nozīmi. Vispirms vajag iemīlēties, pēc tam tapt mīlētam, un tad veltīt sevi visu otram cilvēkam. Tā ir dabiskā notikumu secība, un tā būs vienmēr.

Taču daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka mīlestību var vienkārši atrast. Nē. Var atrast to, kas ir mīlestības cienīgs. Bet pati mīlestība nav tas, ko var atrast. Jo tad, kad tu satiec cilvēku, tās vēl nemaz nav. Tā atnāk vēlāk.

Mīlestībai ir nepieciešams laiks, lai attīstītos, izaugtu un uzplauktu. Tas nav viegls process. Un tieši mīts par to, ka mīlestībai ir jābūt pastāvīgai un bez pūlēm, lauž cilvēkiem sirdis. Tāpēc attiecības un laulības izjūk, tāpēc daudzi no mums zaudē cerību atrast patiesu mīlestību.

Patiesībā mīlestība ir lēmums. Tev ir jāizlemj – mīlēt savu partneri vai, nē, un šis lēmums tev būs jāpieņem katru dienu, līdz pat mūža galam. Lūk, paraugies pati:

Kad tu iemīlies – Nav viegli atrast kādu, ar ko kopā var justies labi. Un pēkšņi mēs satiekam cilvēku, ar ko ir interesanti! Eiforija palīdz mums iemīlēties. Taču pirms tu zini, ka esi iemīlējusies, tu sākuma domā par to, ka iemīlies. Un tu pati izlem – ļaut to sev vai, nē.

Kad esi iemīlējusies – Pirmās emocijas aiziet, jūs esat attiecības, jūs esat iemīlējušies. Jā, tu joprojām domā par savu partneri, tu gribi visu laiku būt ar viņu kopā. Tikai jūtu intensitāte vairs nav tik spēcīga.

Tieši šīs psiholoģiskās un hormonālās izmaiņas bieži atbaida cilvēkus. Daudzi sāk šaubīties par davām jūtām. Viņi domā – tā ir mīlestība vai tikai kaisle? Mēs visi dzīvē gribam komfortu un stabilitāti. Bet šīs īpašības mīlestībā, nez kāpēc, cilvēkus biedē.

Kad mīli – Tie, kas tiek pāri otrajai stadijai, sāk mīlēt. Un dara to apzināti, atmetot visas šaubas. Viņi zina, ka mīlestība aiziet, kad mēs ļaujam tai aiziet, un atplaukst, kad mēs vēlamies, lai tas notiek. Kamēr tu neizlemsi mīlēt, kamēr tu neizvēlēsies mīlēt, tu nekad nekļūsi laimīga.

 

Avots: Soulpost.ru

Pārdomas: Kāpēc attiecības nav glābiņš no vientulības

Kad tu esi viena un ļoti vēlies sastapt savu mīlestību, tu domā, ka, līdz ko tā uzradīsies, tava dzīve kļūs ideāla. Tu gandrīz vai lūdzies, lai Visums atsūta tev vīrieti. Bet pēc tam tu viņu satiec un saproti, ka tas neizkliedē grūtības un problēmas. Tas pat neizkliedē tavu vientulības sajūtu.

Tas tāpēc, ka, ja tava dzīve bija tukša līdz tam, neviens vīrietis nepadarīs to pilnvērtīgu. Mēs esam tendēti domāt, ka atrast sev partneri ir galvenais dzīves mērķis un laimes avots. Bet, ja tu gaidi, ka kāds atnāks un izkrāsos tavu dzīvi, tu meklē cilvēku neīstajiem mērķiem. Negaidi, kamēr kāds tev palīdzēs. Palīdzi sev pati.

Tu vari būt laimīgākā vientuļā sieviete pasaulē un nožēlojamākā – kopā ar vīrieti. Kad attiecības neizdodas, tu jūties vēl vientuļāka.

Kā zināt un būt pārliecinātai par to, ka viss būs labi? Pārdzīvojumi par nākotni un nepārliecinātība par tagadni – lūk, īstā vientulība.

Un, ja nu viņa ģimenei tu nepatiksi? Tu aizej pie viņiem vakariņās, bet viss nenotiek tā, kā tu biji plānojusi. Un tu domā, kā tikt galā ar šo briesmīgo sajūtu, ka viņa mammai tu nepatīc. Un, tā kā tā ir ļoti jūtīga tēma, tu pat nevari to apspriest ar vīrieti, un tādēļ tu jūties vientuļa.

Patiesībā, nereti tieši attiecības ir tās, kas izolē mūs no apkārtējās pasaules. Kad tu esi viena, tu aizpildi savu laiku ar daudz ko citu: sākot ar vienkāršu seriālu skatīšanos un beidzot ar jogas nodarbībām. Tu apmeklē dažādas vietas, satiec dažādus cilvēkus. Bet, kad tu esi ar kādu attiecībās, tev var rasties tendence izolēties no visiem, veltot laiku tikai tam vienam cilvēkam. Arī tur rodas vientulība, kad tas otrs cilvēks pasaka, ka grib aiziet izklaidēties ar saviem draugiem. Bez tevis.

Bet, ja tavas attiecības ir vienkāršs mēģinājums aizbēgt no vientulības? Tev patiešām patīk tas vīrietis, vai arī tu esi ar viņu kopā tikai tāpēc, ka baidies palikt viena? Tad tu esi vēl vientuļāka.

 

Autors: Dieviete.lv

Pārdomas: Kādu labumu cilvēkam sniedz apskāviens?

Katram cilvēkam, lai justos labāk, ir nepieciešams fiziskais kontakts. Vienkāršs apskāviens ir viens no labākajiem veidiem. Tas ir nepieciešams, lai palīdzētu, nodotu enerģiju un arī saņemtu to.

Bieži vien mēs neprotam atrast vārdus, lai izrādītu savas jūtas. Taču viens apskāviens spēj visu salikt “pa plauktiņiem”. Apskāviens ir runa – bagātīga un saprotama.

Kādu vēl labumu cilvēkam sniedz apskāviens?

Drosmi. Ir ļoti interesanti pavērot, kādas ir dažādu konkursu aizkulises. Tagad kameras liek ne tikai uz skatuves, bet arī aiz tās. Katrs konkursa/ šova dalībnieks pirms iziešanas uz skatuves saņem sava mentora/ līdzjutēja/ šova vadītāja apskāvienu. Caur to viņi nodod dalībniekam savu drosmi: “Viss būs labi, tev izdosies, tu esi gatava, esmu ar tevi”.

Spēku. Caur apskāvienu tiek nodota enerģija. Kad cilvēks ir viens, viņš jūt, ka viņa spēki ir izsīkuši. Viņam ir nepieciešams atbalsts un jauna enerģija. To var gūt apskāvienā. Tas tiešām uzlādē!

Veselību. Ja cilvēks jūtas nomākts, viņa kopējais veselības stāvoklis arī pasliktinās. Apskāviens spēj dziedēt pat salauztu sirdi, un, lai to saņemtu, nav jādodas pie ārsta.

Informāciju. Tā ir vienkārša, skaidra un katram nepieciešama. Apskaujot, mēs bez vārdiem sakām: “Es tev ticu, cienu un vēlos, lai tevi viss būtu labi”. Pie tam, pēc apskāviena stipruma var saprast, ko otrs cilvēks jūt pret tevi.

Aizsardzību. Aizsargātības sajūta ir nepieciešama katram no mums. It īpaši svarīgi tas ir bērniem un veciem cilvēkiem. Viņi ir paši neaizsargātākie.

Pārliecību. Nē, nē, nevis drosmi, bet pašpārliecinātību. Ja mēs viens otru neatbalstīsim un neuzmundrināsim, tad, kā virzīsimies pa dzīvi? Nēkā! Apskāviens to var labot.

Priecēt citam citu, atbalstīt, aizsargāt, iedvesmot – to visu var izdarīt ar vienu apskāvienu, un tā dzīvot ir daudz vieglāk un… patīkamāk.

Pārdomas: Kā piedot tam, kurš salauza tavu sirdi

Екатеринбург by Marat Safin on 500px.com

Daudzi man jautā, kāpēc es par tevi nekad nerunāju sliktu. Kāpēc es nekad par tevi nerunāju sliktu, neraugoties uz sāpēm, kuras tu man nodarīji. Kāpēc, kad kāds man jautā par labajām atmiņām, es ar prieku ar tām dalos tā, it kā starp mums viss vēl turpinātos.

Domāju, ka pats lielākais veiksmes noslēpums, lai cilvēks nekļūtu cietsirdīgs, ir piedošana. Kad tu iemācies piedot tam, kurš nodarīja tev sāpes un salauza sirdi, tu iemācies viņā saskatīt tikai labo.

Varbūt tā nešķiet laba doma, bet es jums pateikšu, kas man palīdz naktīs mierīgi gulēt. Tā ir spēja neturēt uz cilvēkiem ļaunu.

Kad tu pārdzīvo sāpes un bēdas, tev cauri izplūst daudz dažādu emociju: dusmas, vainas apziņa, žēlums, vientulība, nožēlojamība un netaktiskums. Kas atšķir labu cilvēku no pārējiem? Tas, ka viņš iet cauri visām šīm emocijām, bet visu negatīvu pārvērš par pozitīvu.

Kad kāds tev nodara sāpes, atceries, ka cilvēks vienkārši vēlas būt laimīgs, bet diemžēl, viņš saprot, ka nespēj būt laimīgs ar tevi.

Tu neesi viņa laimes daļa. Un tu nekad to nespēsi saprast. Bet, kad tu apzinies savu vērtību, tu saproti šo sāpju mērķi, un kā tās sniedza tev labāko mācību dzīvē.

Varbūt vieglāk ir pateikt nekā izdarīt, bet nevajag ienīst. Naids tevi vienkārši aprij. Bet viņam tavas emocijas nav svarīgas. Atļauj sev naktī mierīgi gulēt un mosties ar labām domām.

Es joprojām esmu viena, bet es nejūtos vientuļa. Es atceros par tevi tikai labu, es neienīstu tevi. Man ir skaidrs, ar kādu vīrieti es vēlos būt, un ar kādu nevēlos.

Sāpes un piedošana mums daudz iemāca. Tā, ka bieži vien mēs paši to nesaprotam un neapzināmies. Tu, pašai nemanot, kļūsti labāka, un tas ļauj tev atrast kaut ko labāku, nevis vienkārši „kārtējo”.

Tā kā, nevajag pārdzīvot, kad cilvēki tev saka: „Tu laikam nekādi nevari viņu aizmirst”, vai „Tev jau vajadzētu atrast kādu jaunu.”

Lai viss ir tā, kā tas ir, un vajadzīgajā brīdī viss notiks.

 

Avots: Cluber.com.ua

Pārdomas: Kā atpazīt cilvēku, kas sevi mīl?

Dzīvē ir jāsaprot, ka, lai pilnvērtīgi varētu mīlēt kādu citu, vispirms ir jāiemīl sevi. Cilvēkus, kas sevi mīl, var atšķirt no citiem. Kāds ir šis cilvēks?

-Cilvēks ar mīlestību un cieņu izturas pret savu ķermeni – piedomā par savu uzturu, nodarbojas ar sportu.

-Cilvēkam nav grūti palīdzēt citiem, ja viņš to spēj un to pieprasa apstākļi.

-Cilvēkam nav grūti atteikt citiem,  ja viņš zina, ka nespēs to izdarīt un ja pieprasījuma izpilde radīs neērtības viņam un viņa ģimenei.

-Cilvēks nepieļaus nelaipnu izturēšanos pret sevi un citiem. Sarunā izmanto cienīgu un pieklājīgu valodu, izvairās no kritikas, apvainojumiem un nosodījumiem pret sevi un citiem.

-Cilvēks pats plāno savu dzīvi un patstāvīgi pieņem lēmumus, taču ieklausās citu viedokļos un padomos.

-Cilvēks novērtē laiku, jo zina, ka tas mums nav daudz mūžīgs, tāpēc izvairās bezjēdzīgi to tērēt.

-Cilvēks pastāvīgi nodarbojas ar pašattīstību. Viņš nav atkarīgs no citiem cilvēkiem, televizora vai interneta. Viņš zina, kur smelties zināšanas un pieredzi.

-Cilvēks izvairās no manipulācijas un drāmas. Nespēlē glābēja, cietēja vai agresora lomu.

-Cilvēks pieņem sevi tādu, kāds viņš ir. Viņš nedižojas ar savām stiprajām pusēm un trūkumus neslēpj. Viņš drīzāk strādā pie tā, lai no trūkumiem tiktu vaļā un attīstītu savas stiprās puses un talantus.

-Cilvēks dara to, kas viņam patīk. Viņam ir ļoti svarīgi, lai tas, ko viņš dara paceļ cilvēku labklājību, padara tos laimīgus, taču arī par savu labklājību viņš neaizmirst.

 

Autors: Dieviete.lv

1...138139140...457Lapa 139 no 457

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2026 Dieviete