London Escorts sunderland escorts asyabahis.org dumanbet.live pinbahiscasino.com sekabet.net www.olabahisgir.com maltcasino.net faffbet-giris.com asyabahisgo1.com www.dumanbetyenigiris.com pinbahisgo1.com sekabet-giris2.com www.olabahisgo.com maltcasino-giris.com faffbet.net betforward1.org www.betforward.mobi 1xbet-adres.com 1xbet4iran.com romabet1.com www.yasbet2.net www.1xirani.com www.romabet.top www.3btforward1.com 1xbet https://1xbet-farsi4.com بهترین سایت شرط بندی betforward
5.6 C
Rīga
svētdien, 20 oktobris, 2024
Home Blog Page 140

Miris aktieris Imants Skrastiņš

Mūžībā devies aktieris Imants Skrastiņš, otrdien, 10. septembrī, savos sociālajos tīklos ziņo LTV raidījums “100 g Kultūras”.

Imants Skrastiņš dzimis 1941. gada 12. aprīlī Skultē, miris 2019. gada 10. septembrī. 1951. gadā ar ģimeni pārcēlies uz Taurupi, kur mācījies vietējā skolā. Pēc 7. klases beigšanas Imants devies dzīvot uz Rīgu, kur absolvējis Rīgas 1. vidusskolu. Vēl skolas laikā sācis filmēties. Skrastiņa debija bija Artūra loma filmā “Rita” (1957). 1963. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatoriju un kļuvis par Jaunatnes teātra aktieri.

80. gados Imants Skrastiņš ieguvis popularitāti ar Raimonda Paula dziesmu izpildīšanu. No 2004. gadā darbojies Nacionālajā Valsts radio un televīzijas padomē un bijis ilggadējs radio teātra režisors. 

1981. gadā ieguvis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka nosaukumu, bet 1989. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka nosaukumu. 2001. gadā ieguvis Aleksandra Čaka balvu. 2003. gadā kļuvis par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri!

Video 

Autors: Dieviete.lv

10.09.2019.

Prostatas vēža slimnieki vēlas saglabāt dzīves kvalitāti

Šovasar Zināšanu telpā Zikurāts vīriešu lokā tika aizvadīta saruna par nopietnu tēmu: “par to kā dzīvot ar diagnozi – prostatas vēzis – un kā ar to sadzīvot”. Prostatas vēža slimniekiem un to tuviniekiem bija iespēja privātā atmosfērā uzdot visus sev svarīgos un interesējošos jautājumus par prostatas vēzi speciālistiem – urologam Dr. Kirilam Ivanovam un radiologam – terapeitam Dr.Mārim Mežeckim kā arī pacientiem, kuri slimību jau uzveikuši. Speciālisti atgādināja, ka prostatas vēzis mūsdienās ir veiksmīgi ārstējama slimība, tomēr diemžēl ne visas ārstniecības metodes ir valsts apmaksātas. Izvēloties  mūsdienīgāku un līdz ar to arī dārgāku ārstēšanās metodi, kas mazāk ietekmē dzīves kvalitāti un pašsajūtu, pacients un viņa ģimene saskaras ar nopietniem finansiāliem izaicinājumiem, kas rada lielu morālu pārdzīvojumu un bieži liek justies par slogu savai ģimenei.

Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta sadarbībā ar kompāniju “Kantar” veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijas vīriešu vidējais dzīves ilgums ir par desmit gadiem mazāks nekā sievietēm. 77% no visiem vīriešiem ārstu apmeklē nopietnas saslimšanas gadījumā, bet 40% vīriešu gaida, kad slimība pāries pati. Katru gadu Latvijā no prostatas vēža mirst 300 – 400 vīriešu, kaut gan pateicoties mūsdienu agrīna diagnostika un profesionālajām ārstēšanās iespējām no šīs slimības nebūtu jāmirst nevienam. Šodien Latvijā ir pieejamas dažādas ārstēšanas iespējas, kas pielāgojamas pacientu individuālām vajadzībām.

Urologs Kirils Ivanovs atzīst, ka 21. gadsimtā nomirt no prostatas vēža būtu noziegums pret sevi un tuviniekiem: “Aptuveni 40% jeb gandrīz puse no visiem atklātajiem prostatas vēža gadījumiem ir klīniski nenozīmīgi, stabili un neprasa nekādu ārstēšanu līdz notiek procesa aktivizācija. Pārējie prostatas vēža gadījumi ir bīstamāki jeb klīniski nozīmīgi un tiem ir tendence progresēt, taču laicīgi atklājot 90% no tiem var izārstēt. Prostatas vēzis ir viens no tiem retajiem vēža paveidiem, kas vairuma gadījumos ir pilnībā izārstējams vai pārtop hroniskā saslimšanā. Tādēļ 21. gadsimtā nomirt no šīs slimības nedrīkst! Manā praksē jaunākais pacients ir 43 gadus vecs. Šāds saslimšanas vecums ir ārkārtīgi rets, taču ir jāņem vērā ka jaunajiem pacientiem vēzis ir agresīvāks. Tādēļ pārbaudīties noteikti jāiet vismaz no 40 gadu vecuma. Jo īpaši aktīvi jānovērojas tiem, kuriem prostatas vēzis ir bijis ģimenē un ir iespējama pārmantojamība. Diagnostika ir vienkārša – ģimenes ārsts nozīmē PSA asins analīzi. Ja PSA norma ir paaugstināta, vīrietis tiek nosūtīts pie urologa. Urologs pēcāk ar vieglām un nesāpīgām metodēm nosaka vai pastāv prostatas vēža klātesamība. Ja vēzis ir klīniski nozīmīgs, pirmajā vai otrajā stadijā bez papildus ārstēšanas 90 % gadījumu vēzi var pilnībā izārstēt ar operācijas palīdzību vai staru terapiju. Nedrīkst aizmirst, ka pēc ārstēšanas reizi pusgadā vai gadā, atkarībā no ārsta norādījumiem, PSA analīzes jānodod visas dzīves garumā, lai pārliecinātos, ka slimība neatgriežas.”

Radiologs terapeits Dr. Māris Mežeckis tikšanās laikā iezīmēja jaunāko pieejamo ārstēšanās metodi – radiokirurģiju – kurai salīdzinājumā ar citām metodēm novērojamas ievērojami mazākas blakusparādības. “Diemžēl, ārstēšanai bieži vien seko blaknes. Agrāk, kad ķirurģiskās vai radioterapeitiskās tehnoloģijas nebija tik labi attīstītas, problēmas bija biežāk, bet ir pacienti, kas tās piedzīvo vēl joprojām – potences traucējumus un urīna nesaturēšana. Prostata pat vienas procedūras laikā mēdz izkustēties par vairākiem milimetriem. Ar radioķirurģijas tehnoloģiju palīdzību apstarošanas laikā spējam izsekot prostatai un pievadīt tai un jo īpaši audzēja mezglam prostatā daudz augstāku starojuma devu mazāk skarot blakus orgānus. Atbilstoši līdz šim publicēto pētījumu datiem, primāra prostatas vēža gadījumā radioķirurģijas efektivitāte nevienā pētījumā nav uzrādījusi zemākus efektivitātes rādītājus kā ķirurģiskā ārstēšana. Piecu gadu griezumā, primāriem I un II stadijas zema un vidēja riska prostatas vēža audzējiem ārstēšanas efektivitāte ir 95 – 98%. Pētījumi liecina, ka salīdzinājumā ar citām ārstēšanas metodēm pēc radioķirurģijas blakņu, t.sk. urīna nesaturēšanas un potences problēmu iespējas ir mazākas un pacienta atkopšanās ir vieglāka. Pie mums ir vērsušies arī pacienti, kuriem jau veiktas dažādas ārstēšanas metodes un bieži vien mēs spējam viņam palīdzēt pat ja iepriekš veiktā ķirurģiskā ārstēšana, staru vai hormonterapija nav izrādījusies efektīva. Bet protams, katrs gadījums jāizskata individuāli.”

Diemžēl radioķirurģijas metodes joprojām nav valsts apmaksātas un pacientiem izmaksā sākot no 9500 EUR. Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centra vadītājs Māris Skromanis uzsver, ka pacientu nedrīkst sodīt par viņa izvēlēto ārstniecības metodi: “Šodien pārstāvu Prostatas vēža pacientu biedrības vadītāju Visvaldi Bergmani, kurš pats diemžēl ierasties nevarēja. Viņš ir viens no pirmajiem vīriešiem kurš publiski runāja par savu diagnozi. Bergmaņa kungs slimo 10 gadus un viņa vēzim ir attīstījušas metastāzes. Diemžēl Visvaldim, konstatējot metastāzes, radikālas ārstēšanas iespējas tika atteiktas. Mēs spējām viņam palīdzēt. Mūsu iepriekšējā tikšanās reizē 2018. gada novembrī Bergmaņa kungs uzsvēra, ka pacientiem jābūt pieejamām kvalitatīvām ārstēšanas metodēm, kas ļauj saglabāt savu vīrietību un dzīves kvalitāti. Prostatas vēža pacientus nedrīkst sodīt – ja pacienti izvēlas modernu diagnostiku un ārstēšanu, viņi un viņu ģimene tiek sodīti ar augstām, valsts neapmaksātām, ārstēšanas izmaksām. Papildus veselības problēmām, pacients jūtas kā slogs saviem tuviniekiem. Visvaldim paveicās, ka viņam bija iekrājumi, kas ļāva veikt ārstēšanu, izmantojot pozitronu emisijas tomogrāfijas diagnostiku un robotizētu radioķirurģiju. Tomēr visiem šādas iespējas nav. Pie mums brauc ārstēties daudzi ārzemnieki, kuri var šo procedūru atļauties. Bet mēs vēlamies, lai esam brīvi pieejami jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas būt vesels, un dzīvot ilgu un laimīgu dzīvi.”

Kāds no tikšanās laikā klātesošajiem prostatas vēža pacientiem aicināja pārtraukt diskriminēt vīriešu vēlmi atkal kļūt veseliem un nezaudēt esošo dzīves kvalitāti: “Par prostatas vēzi netiek runāts pietiekami.”, teica prostatas vēža pacients. “Ja, piemēram, aicinājumus pārbaudīties uz krūts vēzi vai dzemdes kakla vēzi mēs redzam pat pilsētvidē, par prostatas vēzi neviens nerunā. Par valsts naudu pat nevaru uztaisīt PET/CT diagnostiku, kas vēzi atrod visprecīzāk. Es kā prostatas vēža pacients savā ziņā jūtu, ka tā ir diskriminācija. Jo lai pēcāk varētu saņemt kvalitatīvu ārstēšanu, mēs atduramies pret finansiālo jautājumu – kuram nauda ir un kuram tādas nav. Man šodien kā mūsu valsts pilsonim, kā vīrietim, būtu jābūt izvēlei, kuru no sev derīgām ārstniecības metodēm izvēlēties. Pat ja tā ir dārgākā, bet efektīvākā. Jo, personīgi man, negribējās izjust visas ārstēšanas blaknes. Un pateicoties radioķirurģijai, es tās neizjutu. Vienīgā izmaiņa manā dzīvē – pirmās divas nedēļas uz piekto stāvu braucu ar liftu, nevis kāpu pa trepēm. Pēc 2 mēnešiem jau braucu ceļojumā. Protams, ka katram būs sava pieredze.”

Alianse Vīriešu Veselībai pārstāvis Agris Pīrāgs stāstīja par vīriešu organizācijas piemēriem citviet pasaulē, kas mainījušas valsts attieksmi pret prostatas vēzi, mudinot Latvijas vīriešus tiem sekot: “2000. gadu sākumā Itālijā radusies Eiropas aizstāvības kustība vīriešiem Europa Uomo, kas pārstāv vairāk kā 24 prostatas vēža pacientu organizācijas Eiropas Savienībā. Dažādās Eiropas valstīs ir aktīvi skrīningi un pacientu novērošanas prakses. Šai kustībai ir izdevies sākt ietekmēt vīriešu veselības valsts ārstēšanas vadlīnijas visā Eiropā. Es ticu, ka visi kopā ko līdzīgu varam paveikt arī Latvijā un ņemt savu veselību savās rokās!”

Tomēr visi pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka pats galvenais jebkuram vīrietim ir neaizmirst parūpēties par sevi. Movember Latvia vadītājs Helmuts Bēķis: “Vīrieši pirtī runā par visu, bet ne tur, ne ārpusē viņi nerunā par savu veselību. Mums ir daudzas pacientu biedrības, bet nav nevienas, kas mudina aiziet un pārbaudīties un parūpēties par sevi. Mūsu primārais mērķis ir aicināt vīriešus iet pārbaudīties un uzdot jautājumus. Mēs katrs esam atbildīgs par savu veselību. Pārsvarā par vīriešu veselību runā sievietes. Nekad neesmu dzirdējis, ka par vīriešu veselību runātu, piemēram, makšķernieku vai auto forumos. Sākot strādāt pie Movember aprunājos ar aptuveni 100 kungiem. 15 no viņiem bija pie urologa, bet viedoklis par to, kā notiek pārbaudes bija 85. Un reti kurš no viņiem zināja, ka visas pārbaudes sākas ar vienkāršu asins analīzi, kas pat neietver urologa apmeklējumu. Būsim veseli sev un saviem tuviniekiem, kuriem šī slimība ir ne mazāks trieciens!”.

10.09.2019.

Plāno veidot spēlfilmu par Dziesmu svētku tradīcijas sākumu

Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome ir atbalstījusi režisora Māra Martinsona ieceri veidot vēsturisku spēlfilmu par pirmajiem vispārīgajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Lana Kazlauskiene.

Filmas pirmizrāde 2023.gadā iecerēta kā veltījums Dziesmu svētku tradīcijas 150.gadskārtai.

Mākslinieciskā padome pauda atbalstu filmu producēšanas kompānijas “K Films” iecerei veidot vēsturisku spēlfilmu “Zeme, kas dzied” par 1873.gadā ieviestās unikālās tradīcijas sākumu – Rīgas Latviešu biedrības iniciēto pirmo vispārīgo Latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu. 

Filmu, kas paredzēta kā Latvijas un Igaunijas kopražojums, veidos režisors Martinsons, producente Linda Krūkle, operators Gints Bērziņš, komponists un muzikālā noformējuma konceptuālais autors Uģis Prauliņš un plaša radošā komanda. 

“Plānots, ka filmēšanā piedalīsies gan ievērojami Latvijas aktieri, gan paši Dziesmu svētku tradīcijas uzturētāji – Latvijas un latviešu diasporas amatierkori,” norāda Kazlauskiene.

Filmas projekta pieteikums patlaban tiek gatavots iesniegšanai Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajā konkursā uz valsts finansējumu “Mērķprogramma vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanai”. 

Konkursa rezultāti būs zināmi šā gada oktobra sākumā un no tiem arī atkarīgas turpmākās finansējuma piesaistes aktivitātes, norāda pārstāve. Ja finansējums spēlfilmas radīšanai tiks piešķirts, pirmais filmēšanas posms paredzēts nākamgad.

“Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku rīkotāji ir vienisprātis, ka iecerētā spēlfilma pildītu izglītojošo funkciju, iepazīstinot plašāku sabiedrību ar unikālās Dziesmu svētku tradīcijas dzimšanu un tās izaugsmi vērienīgā tautas brīvas gribas kustībā, stiprinātu nacionālo pašapziņu un nestu Latvijas vārdu pasaulē,” pauda Kazlauskiene.

Autors: nozare.lv

2019. gadā divkāršojies pieprasījums pēc dūmu detektoriem!

Smoke detector on ceiling

2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā likums, kas paredz, ka turpmāk ikvienā mājā un dzīvoklī jābūt uzstādītam dūmu detektoram. Šī brīža dati* liecina, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu, iegādāto dūmu  detektoru skaits ir divkāršojies un cilvēki aktīvi ir uzsākuši mājokļa aprīkošanu ar ugunsdrošības ierīcēm. Gjensidige Latvija atlīdzību dati liecina, ka šogad izraisīto ugunsgrēku apjoms joprojām saglabājas iepriekšējā gada līmenī, taču, tuvojoties apkures sezonai, ugunsdrošības risks būtiski pieaug, tādēļ tie iedzīvotāji, kuri vēl vilcinās, tiek aicināti negaidīt līdz nākamajam gadam un aprīkot mājokli ar detektoriem jau tagad. 

Šobrīd iedzīvotāji visbiežāk izvēlas vienkāršākos lokālos dūmu detektorus, kas darbojas ar kronas bateriju un tiem nepieciešama biežāka apkope (baterijas maiņa 1 reizi gadā, bet pārbaude – reizi mēnesī). To skaits šobrīd sastāda ap 77% no visiem pārdotajiem dūmu detektoriem. Vislielākais pieprasījums pēc dūmu detektoriem ir bijis šī gada otrajā ceturksnī, un tas bijis trīs reizes augstāks nekā pērn. 

“FN Serviss” valdes locekle Natālija Sokolova norāda, ka, neraugoties uz pieprasījumu, cilvēkiem joprojām ir daudz neskaidru jautājumu par dūmu detektoru lietošanu. Vairums klientu uztraucas par to, kā pareizi izvēlēties dūmu detektorus, cik daudzi ir nepieciešami un kā tos ikdienā apkopt.

Natālija Sokolova uzsver, ka svarīgākais ir atcerēties trīs pamatprincipus:

  • Dūmu detektoram ir jābūt sertificētam Eiropas Savienībā (Sertifikāts: EN 14604:2005, CE marķējums)
  • Nepieciešams uzstādīt vienu dūmu detektoru uz aptuveni 30m2, katrā stāvā – galvenais, lai signālu skaļi dzird visā mājā vai dzīvoklī. 
  • Jāveic detektora darbības pārbaude – reizi mēnesī, bet tīrīšana reizi gadā. 

“Dūmu detektoram būtu jābūt tik pašsaprotamam kā internets – ja mājās ir internets, bet nav dūmu detektors, ir jāpārskata prioritātes. Dūmu detektors ir svarīgāks nekā cilvēki bieži iedomājas – tas var glābt dzīvības, nemaksā dārgi, ir viegli uzstādāms un apkope neprasa nekādu piepūli. Mēs ikdienā sastopamies ar situācijām, kad klienti vēlas apdrošināt māju vai dzīvokli, bet dūmu detektoru ierīkot nesteidzas. Diemžēl cilvēki nepilnīgi novērtē potenciālos drošības riskus, nereti aizmirstot par savu un savas ģimenes drošību,” stāsta Gjensidige Latvija atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs. 

Pērn Latvijā tika reģistrēti vairāk nekā 9000 ugunsgrēki, kuros bojā gāja 82 cilvēki, un daļa no tiem, iespējams, būtu izdzīvojusi, ja ēkā būtu bijis uzstādīts dūmu detektors. Ugunsgrēka gadījumā dūmu detektors palielina izredzes izdzīvot pat par 50%, tāpat detektors palielina arī iespējas laikus  nodzēst ugunsgrēku un potenciāli samazināt iespējamos zaudējumus. 

*Vadošā ugunsdrošības uzņēmuma “FN Serviss” pārdošanas dati par 2018. un 2019. gadu.

Autors: Gjensidige

10.09.2019.

10 kurpju pāri, kurus nevilktu pat Lēdija Gāga (+VIDEO)

Interesanti, ka ne visi šie 10 apavu pāri ir dārgi, tomēr tiem ir kas kopīgs – tie neatstās vienaldzīgu nevienu! Balerīnas kurpes ar nažiem, zābaki bez papēža un kovboju zābaku vasaras versija…

Noteikti noskaties šo video, lai pārliecinātos, ka mode spēj būt visai smieklīga, un kļūdās pat pasaules mēroga dizaineri. Savukārt, viens no šiem 10 apavu pāriem guvis lielu piekrišanu, bet sākotnēji šie apavi tika radīti, lai izjokotu pircējus.

Video

Autors: Dieviete.lv

Megana Mārkla un princis Harijs pārkāpuši karalisko etiķeti!

Megana Mārkla un princis Harijs pārkāpuši karaliskās ģimenes protokolu! Jaunā ģimene atteikusies no apkalpojošā personāla ierastajām darba formām, šāda rīcība pamatīgi sadusmojusi Elizabeti II

Omīds Skobijs, kurš ir karaliskās ģimenes žurnālists  pavēstjis, ka jaunie vecāki cenšoties ieviest paši savus noteikumus britu karaliskajā ģimenē. Pirmais šāds solis ir bijusi atteikšanās no 3 mēnešu vecā Ārčija auklītes uniformas. 

“Es nevēlos, lai blakus manam dēlam būtu sieviete uniformā. Viņa nav Mērija Popinsa! Lai viņa valkā parastas drēbes,” – Omīds citējis prinča Harija vārdus izdevumam “Daily Mail”.

Šis lēmums pārsteidzis daudzus, pat prinča Harija un Meganas fani šo lēmumu uztvēruši visai kritiski. Protams, ka  daudzi,  uzreiz piesauca piemēru par  prinča Viljama un Keitas Midltones ģimeni, kurā arī strādā auklīte, kas, saskaņā ar karaliskās ģimenes noteikumiem, valkā sev paradzēto uniformu. Izrādās, ka personālam “obligāti” jāvelkā šīs uniformas un ir īpaši nepieklājīgi šos noteikumus ir neievērot kādos svētkos.  

Jau rakstijām, ka auklītes atrašana ģimenei bijusi ļoti grūta, jo Megana vēlējusies aukli, kurš viņas bērnam iemācītu amerikāņu tradīcijas un būtu vīrietis, tomēr šķiet, ka otro nosacījumu viņa pārdomājusi. Pirmo auklīti Megana atlaida pēc nedēļas, bet otrā auklīte nevarēja palikt pa nakti!  Pavisam nesen Mārklai izdevies atrast auklīti, kura atbilst visām prasībām. Zināms, ka auklīte ir tumšādaina sieviete un arī tas ir karaliskās ģimenes jaunumus, jo tumšādaina auklīte karaliskajās aprindās nekad nav bijusi!

Foto

View this post on Instagram

This evening, The Duke and Duchess of Sussex attended #TheLionKing European premiere in London at the Odeon Theatre. In celebration of the film’s release, The Walt Disney Company announced #ProtectThePride, a global conservation campaign to support efforts protecting the rapidly diminishing lion population across Africa. As a part of their commitment to this cause, Disney also made a donation to The Duke of Sussex’s upcoming environment & community initiative which will be formally announced this autumn. The Duke and Duchess are committed to advancing conservation efforts across Africa and around the world, and working with communities to ensure a sustainable future for the planet. This evening Their Royal Highnesses had the pleasure of meeting the cast and creative team behind the film, as well as supporters of @africanparksnetwork, of which The Duke is President. Photo credit: PA images / Getty images – Chris Jackson

A post shared by The Duke and Duchess of Sussex (@sussexroyal) on

Autors: Dieviete.lv

Kādi ir stresa cēloņi?

Mūsdienu straujais dzīves ritms, tehnoloģiju attīstība un tiekšanās pēc aizvien augstākiem profesionālajiem panākumiem rada spēcīgu emocionālo kairinājumu jeb stresu, kas var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un labsajūtu. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka 29% Latvijas iedzīvotāju regulāri izjūt stresu, 40% ar to saskaras dažkārt, 22% snieguši atbildi, ka stresu izjūt reti, savukārt 6% ar šādu problēmu nesaskaras. Par stresa radītajiem veselības riskiem un to, kā ar tiem cīnīties, stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Stresa cēloņi

Pētījuma rezultāti atklāj, ka 68% Latvijas iedzīvotāju ar stresu saskaras darbavietā, 12% – atrodoties sastrēgumos vai iepērkoties un atrodoties veikalā, 10% norādījuši, ka stresu izjūt mācībās un sabiedriskajā transportā, savukārt vēl 11% sniegušu atbildi, ka ar stresu saskaras citviet. Neskatoties uz to, ka vārds “mājas” parasti tiek asociēts ar mieru un labsajūtu, 42% respondentu norādījuši, ka stresu izjūt arī mājas apstākļos. Ģimenes ārste Z. Zitmane, skaidrojot pētījuma rezultātus, norāda, ka biežākie stresa cēloņi ir sociālas un finansiālas problēmas, veselības likstas, nesaskaņas ģimenē vai darbā, pārslodze un izdegšana, kā arī straujas pārmaiņas (piemēram, jauna dzīvesvieta vai darbavieta) un tuvinieka zaudējums vai saskaršanās ar neārstējamu slimību. Pārmērīgs stress vienā no dzīves jomām ietekmē arī citas. Piemēram, nesaskaņas ģimenē var atstāt iespaidu uz pienākumu izpildi darbā, vai arī finansiālas grūtības var negatīvi ietekmēt attiecības ģimenē. Tāpēc sevišķi svarīgi ir atrast līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, kā arī laiku, kas jāvelta fiziskajām aktivitātēm un pilnvērtīgam miegam un atpūtai.

Veselības lielākais bieds – pārmērīgs stress

Z. Zitmane skaidro, ka cilvēka nervu sistēma nodrošina adekvātu organisma reakciju uz ārējās vides iedarbību, tomēr ilgstoša un pārmērīga stresa apstākļos arī nervu sistēma var tikt pārslogota. Tas var izraisīt dažādas slimības. Izplatītākās no tām ir psihosomatiskās saslimšanas – depresija, somatoformu veģetatīvā distonija, neiroze, tiki un citas. Tāpat Z. Zitmane norāda, ka pārmērīgs stress var izraisīt ādas slimības (akni, neirodermatītu, seborejisku dermatītu), gremošanas sistēmas slimības (kuņģa čūlu, gastrītu), spēcīgas galvassāpes, arteriālo hipertensiju un sirdsklauves, kā arī endokrīnas slimības, piemēram, vairogdziedzera saslimšanu un menstruālā cikla traucējumus. 

Atklāj stresa simptomus!

Stresa izpausmes uz cilvēka veselību atšķiras. Z. Zitmane atklāj, ka lielākoties par pārmērīgu stresu liecina ilgstošs bezspēks, regulāras un spēcīgas galvassāpes, gremošanas traucējumi (caureja, aizcietējums, vemšana) un sirdsklauves, kā arī nomākts garastāvoklis, miega traucējumi un pārmērīga svīšana. Tāpat speciāliste norāda, ka par stresu var liecināt pēkšņas apetītes izmaiņas, proti, pārmērīgi palielināta vai samazināta apetīte, kā arī vēlme lietot alkoholu, smēķēt vai ēst saldumus. Ja ilgstoši tiek novērota kāda no minētajām stresa izpausmēm, vēlams doties pie ārsta, lai saņemtu ieteikumus stresa mazināšanai.  

       

Kā cīnīties ar stresu?

BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos secināts: 43% respondentu stresa samazināšanai izvēlas pastaigāšanos, 31% ēd našķus, 28% vakaros iedzer vīnu, alu vai kādu citu alkoholisku dzērienu, 25% skatās seriālus, 22% sporto, bet vēl 12% veic elpošanas vingrinājumus vai meditē. Z. Zitmane norāda, ka stresa samazināšanai našķu ēšana un alkohola lietošana nav vēlama, jo ilgtermiņā palielina veselībai radīto kaitējumu. Regulāra saldumu ēšana var radīt liekā svara problēmas, savukārt pārmērīga alkohola lietošana var radīt atkarību un izraisīt nopietnas saslimšanas, piemēram, aknu cirozi. Ģimenes ārste uzsver, ka nevajadzētu pieļaut stresa izraisītu problēmu sākšanos, bet gan meklēt un novērst stresa cēloni. Ja tas nav iespējams, ieteicams doties pie psihologa, psihoterapeita vai konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu. 

Lai izvairītos no ilgstoša stresa, vēlams regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ēst veselīgu un pilnvērtīgu pārtiku, uzturēties svaigā gaisā, atvēlēt pietiekami daudz laika miegam un atpūtai, kā arī uzturēt pozitīvu noskaņojumu un iemācīties veikt elpošanas vingrinājumus, kas palīdzētu nomierināties. 

Stress ietekmē arī bērnu pašsajūtu!

Aptaujas rezultāti atklāj satraucošu ainu – 65% respondentu, kuriem ģimenē ir bērnudārza vai skolas vecuma bērni, diezgan regulāri savos bērnos novēro paaugstināta stresa pazīmes, savukārt 8% aptaujāto pauž viedokli, ka paaugstināts stress ir viņu bērnu ikdiena, kamēr tikai 21% norādīja, ka paaugstinātu stresu savos bērnos nenovēro. Kā bērnu stresa cēloni vecāki visbiežāk norāda internetu un sociālo tīklu lietošanu (51%), kam seko nepietiekams kopā ar ģimeni pavadītais laiks (43%), saskarsme ar vienaudžiem (42%), kā arī nesaskaņas starp vecākiem (37%), ikdienas saskarsme ar skolotājiem un tas, ka vecāki dzīvo šķirti (18%). Lai mazinātu trauksmes sajūtu savos bērnus, vairums vecāku jeb 71% to mēģina risināt sarunu ceļā, 39% ierobežo mobilo ierīču lietošanu, 9% ir vērsušies pie ārsta, savukārt vēl 16% šo situāciju ir risinājuši citos veidos. Z. Zitmane norāda, ka vislabāk bērna sajūtas var saprast, regulāri pavadot kopā ar viņiem laiku, sarunājoties un mācot, kā rīkoties stresa situācijās (piemēram, skaitot līdz 10). 

Farmaceita padoms:

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka stresu ikdienā izjūt pilnīgi visas vecuma grupas, piemēram, bērns skolā regulāri izjūt trauksmi par mājasdarbiem, saskarsmi ar vienaudžiem, savukārt darbspējīgie cilvēki ar stresu saskaras katru dienu piesātinātā darba ritma un laika trūkuma dēļ. Stress ir daļa no ikdienas, tomēr svarīgi ir atrast līdzsvaru starp darbu, mācībām un atpūtu. Ieteicams lietot antioksidantus, kas mazina novecošanās procesus un stiprina imunitāti. Tāpat organismam ļoti būtiski ir B grupas vitamīni, kas palīdz atjaunoties nervu impulsiem, kā arī magnijs, kas atslābina muskulatūru un mazina stresa ietekmi uz veselību. Speciāliste uzsver, ka atpūta, labs miegs un sabalansēts dzīves ritms, kā arī regulāra vērtīgo minerālvielu uzņemšana ir labākā aizsardzība pret stresu un nogurumu! 

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Autors: Benu Aptieka

Latvijas iedzīvotājus neapmierina savs atalgojums

Arī šogad turpinājusi augt naudas summa, ko iedzīvotāji uzskata par “normālai dzīvei” nepieciešamu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad jūlijā iedzīvotājiem tika lūgts norādīt, cik, viņuprāt, vajadzētu pelnīt mēnesī, lai varētu normāli dzīvot.

Šogad vēlamais ienākumu apjoms mēnesī sasniedzis 1466 eiro, būtiski pārsniedzot pērnā gada rezultātu, sasniedzot vēsturiski augstāko rezultātu.

“Tā ir jauna rekordaugsta summa,” raksta SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, “tāpēc nav brīnums, ka visapkārt dzird neapmierinātību ar zemajām algām. Jo normālu dzīvi jau šķietami pelnījis ikviens – ne tikai Saeimas deputāti, kas sev ir sarūpējuši automātiskus algu pielikumus.”

Pieticīgākais ienākumu apmērs mēnesī iedzīvotājiem bija nepieciešams 2000.gadā, kad “normālai dzīvošanai” iedzīvotājiem bija nepieciešami 494 eiro. Pēc 2000.gada vēlamo ienākumu apmērs audzis, 2008.gadā sasniedzot 1146 eiro. Ekonomiskās krīzes laikā vēlamais ikmēneša ienākuma apjoms ik gadu sarucis, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro.

Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 78 eiro, sasniedzot 1083 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Līdzīgi kā 2019.gada pirmajā ceturksnī arī otrajā ceturksnī gada pieauguma temps bija 7,8%. Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 4,6%.

Šā gada otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 799 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā pieauga par 7,5%, bet, salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, pieaugums bija 4,1%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 3,3%, bija 4,1%.

Autors: nozare.lv

09.09.2019.

Kā pedagogiem uzsākt sarunu ar skolēniem par kibermobingu?

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Līdz ar jauno mācību gadu bērni un pusaudži lielāko daļu dienas pavadīs skolā, tāpēc pedagogiem ir būtiska loma kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā mazināšanā. Lai veiksmīgi uzsāktu sarunu ar skolēniem par šo problēmu, sagatavotos tai un zinātu, ko darīt ikdienā kibermobinga mazināšanā, iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros mobilo sakaru operators BITE un Latvijas Drošāka interneta centrs (Drošsinternets.lv) ir sagatavojuši praktiskus padomus pedagogiem.

# Iemanto uzmanību ar zināšanām!

Mūsdienās liela daļa bērnu un pusaudžu ikdienas norisinās digitālajā vidē. Tāpēc bieži vien viņi nevēlas ieklausīties padomos, ko sniedz pedagogi, jo viņiem šķiet, ka pieaugušie neizprot digitālajā pasaulē notiekošo un nezina, kas jauniešiem ir aktuāli. Pedagogiem ir būtiski kliedēt šo pieņēmumu. 

Lai varētu runāt ar skolēniem par emocionālo pazemošanu internetā, pedagogiem, ir “jāapbruņojas” ar zināšanām par kibermobingu un digitālās vides aktualitātēm skolēnu vidū. Piemēram, ir svarīgi zināt, kādās tiešsaistes aktivitātēs bērni un pusaudži šobrīd pavada laiku un kādas tēmas tur šobrīd ir aktuālas – kurus sociālos tīklus skolēni lieto, par kādām aktuālām tēmām tur šobrīd raksta, kādas ir šī brīža populārākās spēles vai mobilās aplikācijas  u.tml. 

Esot lietas kursā par aktualitātēm auditorijas vidū, uzsākt sarunu vienmēr būs vienkāršāk. Tā būs iespēja pieteikt sevi kā līdzvērtīgu sarunas biedru, izrādīt kopīgas intereses un iesaistīt dialogā skolēnus. Kāpēc lai jūs neorganizētu skolā klases stundā skolēniem prezentāciju dienu “Mana iecienītākā nodarbe internetā”? Tas ļaus pedagogiem vienmēr būt lietas kursā par to, kas bērniem ir aktuāli.

# Esi sarunas iniciators dažādos veidos!

Ir vienkāršāk par problēmu nerunāt un ignorēt to, tāpēc mērķtiecīga sarunas uzsākšana ar skolēniem par kibermobingu un ikdienas uzvedību internetā, ir stūrakmens tā izskaušanai. Tiesa, reizēm pedagogi ir skeptiski, ka tiešas sarunas iniciēšana par problēmu cietīs neveiksmi šajā auditorijā vai izraisīs nievājošu pretreakciju. Ko darīt? 

BITES un Drošsinternets.lv eksperti norāda, ka efektīvs veids, kā uzsākt sarunu par šo tēmu, ir integrēt to citas tēmas saturā. Piemēram, lai stāstītu par uzvedības normām digitālajā pasaulē, kas pamatprincipos ir teju identiskas reālajai dzīvei, šo tēmu var efektīvi integrēt vēstures, literatūras un pat informātikas saturā. To var apspriest, runājot par naida runas gadījumiem vēsturiskos notikumos, analizējot tehnoloģiju un interneta iespējas vai lasot kādu literatūras darbu, kur neizpaliek savstarpējo attiecību risināšana u.tml. 

Patiesībā, pedagogu uzdevums ir būt radošiem un atrast kibermobinga potenciālu sasaisti ar mācību saturu. Turklāt kibermobinga tematiku var integrēt arī dažādos skolas pasākumos, piemēram, nosakot to kā galveno tēmu sporta dienas aktivitātēm, dzejoļu un stāstu rakstīšanas, kā arī zīmēšanas konkursiem u.tml., tādējādi veicinot apziņu, ka otra apsaukāšana – vienalga, digitālajā vidē vai reālajā dzīvē – šajā skolā netiek akceptēta. 

# Seko līdzi skolēnu aktivitātēm tiešsaistē!

Lai skolēnu ikdienas paradumos iedibinātu cieņpilnas savstarpējās attiecības ne tikai reālajā, bet arī virtuālajā pasaulē, tam būs nepieciešams laiks. Tāpēc ir būtiski, lai pedagogi ir klātesoši ne tikai skolā, bet arī tiešsaistē. Piemēram, klases audzinātājs var kļūt par klases grupas administratoru mobilajā aplikācijā “WhatsApp”, kā arī izveidot klases grupu sociālajā tīklā “Facebook”, vienlaikus pirms tam vienojoties par noteikumiem, tajā skaitā sarakstes formu un stilu. Pedagogi pēc savas izvēles var gan veidot draudzību ar skolēniem sociālajos tīklos, gan arī sekot viņu aktivitātēm “Youtube”, “Instagram”, “Snapchat” u.c. platformās vai vienkārši šīs aktivitātes pārrunāt klātienē. 

Iespējas ir daudz, un tām ir liela nozīme kibermobinga mazināšanā. Iesaiste skolēnu aktivitātēs tiešsaistē, sekošana līdzi tam, kādas darbības tīmeklī veic bērni un pusaudži, ir efektīvs veids kā identificēt emocionālo pazemošanu internetā. 

BITE un Drošsinternets.lv eksperti atgādina, ka kibermobings izpaužas vairākos veidos – kā aizskaroši komentāri sociālajos tīklos, bez otra atļaujas publicētas izķēmotas fotogrāfijas, nievājošas ziņas sarakstē u.c. Savukārt starp interneta platformām, kur tas novērojams, ir sociālie tīkli “Instagram”, “Facebook”, “Snapchat”, “YouTube”, kā arī mobilās lietotnes “WhatsApp”, “Facebook Messenger” u.tml., taču jāatceras, ka kibermobings var tikt īstenots arī zvanu un īsziņu veidā. 

# Aicini skolēnus ziņot!

Šo vardarbības veidu par īpaši bīstamu padara tas, ka varmāka to var izvērst pret upuri 24/7. Papildus tam, kibermobingā parasti ir iesaistīti vairāk nekā divi cilvēki – varmāka, upuris, atbalstītāji, kas motivē varmākas izdarības, kā arī klusējošais vairākums, kuri zina, ka emocionālā pazemošana internetā notiek, bet neko nedara, jo paši baidās kļūt par tās upuri. 

Lai mudinātu skolēnus ziņot par kibermobingu, sevišķi upurus un klusējošo vairākumu, pedagogiem ir īpaši svarīgi veicināt viņos izpratni par to, ka nevienam bērnam vai pusaudzim nav jāpaliek vienam pašam ar savu problēmu. Tāpat sarunās jāuzsver, ka kibermobinga situācijas risināšanā izšķiroša loma ir tieši pieaugušo iesaistei un viņu kopīgam darbam ar upuri un varmāku.

Gan skolēni, gan viņu vecāki un pedagogi var ziņot par kibermobinga gadījumiem mājas lapas Drossinternets.lv sadaļā “Ziņot”, mobilajā lietotnē “Drošs internets”, kā arī nepieciešamības gadījumā lūgt padomu un konsultēties, zvanot uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālruni 116111. Ziņot par neatbilstošu saturu var arī sociālo tīklu administrācijām.

# Kā pedagogiem integrēt kibermobinga tematiku septembrī?

Ņemot vērā emocionālās pazemošanas internetā aktualitāti bērnu un pusaudžu vidū, BITES un Drossinternets.lv eksperti aicina pedagogus integrēt kibermobinga tematiku kādā no audzināšanas stundām jau septembrī. Tie var būt  kopā ar skolēniem izstrādāti septiņi galvenie priekšnoteikumi, kas katram bērnam un pusaudzim šogad jāņem vērā, komunicējot internetā. 

Piemēram, lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī mazinātu kibermobingu, iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros ir izstrādāti “Kibermobinga baušļi” bērniem un pusaudžiem:

# Es domāju, pirms sūtu un publicēju internetā!

# Es ziņoju par kibermobingu – vecākiem, pedagogiem, vietnē Drossinternets.lv vai zvanot uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bezmaksas Uzticības tālruni 116111!

# Es rūpīgi glabāju savas paroles!

# Tiklīdz ieraugu riebīgu komentāru vai ziņu, es bloķēju vai ziņoju par agresīvo komentētāju!

# Es neatbildu uz riebīgām ziņām, lai neprovocētu agresoru un, aizstāvot sevi, netīšām nekļūtu par tādu!

# Es saglabāju kibermobinga pierādījumus – fotogrāfijas, ekrānšāviņus u.c.!

# Es neesmu vienaldzīgs, ja manu draugu vai skolas biedru ir skāris kibermobings!

 

Autors: Bite

Divas trešdaļas vīriešu vēlētos pavadīt vairāk laika ar saviem bērniem

Lielākā daļa jeb 65% vīriešu piekrīt, ka vēlētos pavadīt vairāk laika ar saviem bērniem, liecina nodibinājuma “Centrs Dardedze” veiktā aptauja.

Tāpat aptaujas dati liecina, ka 65% aptaujāto vīriešu piekrituši, ka vēlētos pavadīt vairāk laika ar saviem bērniem, 59% respondentu – ka tēva loma ir viena no vislabākajām pieredzēm, ko var piedzīvot vīrietis. Vēl 38% respondentu piekrīt, ka ar bērniem ir vērts sākt kaut ko kopā darīt, kad viņi sākuši staigāt, runāt un ir kļuvuši prātīgāki, savukārt 21% tēvu piekrīt, ka tēva galvenais uzdevums ir rūpēties, lai ģimenē netrūktu naudas.

Kā informēja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš, pērn visvairāk bērni piedzimuši tēviem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, un vidējais tēva vecums turpina pieaugt. 2018.gadā paternitātes pabalstu saņēma 10 299 vīrieši.

Zariņš atgādināja, ka Darba likumā noteiktas tiesības, kas ļauj tēviem vairāk laika veltīt bērniem dažādos bērna vecuma posmos. Tēviem, kuri aprūpē mazāk par trijiem bērniem vecumā līdz 14 gadiem pienākas ne mazāk par vienu darba dienu papildatvaļinājuma. Tiem, kuri aprūpē vismaz trīs bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērnu ar invaliditāti – trīs darba dienas papildatvaļinājuma. Desmit kalendāra dienas ilgs atvaļinājums pienākas tēviem pēc bērna piedzimšanas. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

Tikmēr Eirobarometra 2014.gada aptaujā par dzimumu līdztiesību Latvijā, jautājumā par to, kas būtu jādara, lai palielinātu laiku, ko vīrieši velta ģimenes pienākumiem, 41% respondentu piekrita, ka būtu jāmaina vīriešu un zēnu attieksme pret ģimenes pienākumiem un 31% norādīja, ka būtu jārūpējas, lai vīrieši netiktu diskriminēti, ja tiek izmantots atvaļinājums, lai rūpētos par bērniem vai citiem ģimenes locekļiem.

Vēl 52% respondentu atzinuši, ka pavada vairāk laika kopā ar saviem bērniem, nekā to darīja viņu tēvi. 63% vīriešu atzinuši, ka ģimenē par bērniem rūpējas abi vecāki, savstarpēji vienojoties. Tikmēr 72% aptaujāto vīriešu norādījuši, ka dzīvo kopā ar savu bērnu māti, 13% vīriešu norādījuši, ka viņu bērni dzīvo kopā ar viņiem, 28% – kopā ar bērnu mātēm, 9% – ikdienas aizgādība tiek dalīta, 50% – cits variants.

Kā norādīja Zariņš, kopš 2010.gada septembra otrā svētdiena Latvijā ir Tēva diena. Tā ir oficiāli atzīmējama diena, kas iekļauta atceres un atzīmējamo dienu kalendārā. Lai gan atsevišķās valstīs Tēva dienas tradīcija mūsdienu izpratnē uzsākusies jau 20.gadsimta sākumā, lielākajā pasaules daļā tā ir relatīvi jauna tradīcija. Tēva dienu dažādās pasaules valstīs svin atšķirīgos datumos, un pārsvarā tā ir svētku diena.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norādīja, ka Tēva dienas nosaukums pats par sevi izsaka to, ka ir nepieciešami divi, lai veidotu ģimeni. “Mēs atzīmējam Mātes dienu, un arī mūsu tēti ir pelnījuši dienu, kurā visa ģimene viņu palutina ar mīļiem vārdiem. Es domāju, ka tā arī tie tēvi, kuri savu lomu pilda mazāk apzinīgi, kļūst pārliecinātāki par sevi un ar daudz lielāku atbildības izjūtu pret bērniem un ģimeni. Novēlu visiem tētiem šajā dienā pārdomāt tās lietas, kas vēl jāiemācās, lai kļūtu par labāku tēvu. Lai Tēva diena viņus motivē un sniedz spēku virzīties tālāk” pauda ministre.

Autors: nozare.lv

Insults un augsts holesterīns – viens no galvenajiem invaliditātes iemesliem pasaulē

Insults un augsts holesterīna līmenis ir kā tēvs ar dēlu. Ja būs augsts holesterīna līmenis asinīs un neko lietas labā nedarīs, ļoti iespējams, ka būs arī insults. Kādi ir galvenie insulta un augsta holesterīna riska faktori un ko varam darīt to profilaksei? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas Gaiļezers neiroloģe Ilga Ķikule un BENU Aptiekas farmaceite Sabīne Kozlovska.

Nopietnas sekas

Ik gadu apmēram 6000–7000 cilvēku nonāk slimnīcā ar insultu jeb smadzeņu infarktu, kad daļa smadzeņu pēkšņi paliek bez asins piegādes. Tas ir viens no galvenajiem invaliditātes iemesliem pasaulē un viens no biežākajiem nāves cēloņiem. Pēc smadzeņu insulta cilvēks vairs nekad nebūs tāds kā pirms šī notikuma. Nekad. Jo insults vienmēr atstāj bojājumus smadzenēs. Tāpēc ārsti vienmēr priecājas par to, ka pacients pats ar savām kājām aiziet mājās un spēj sevi aprūpēt, ka nekļūst par slogu ģimenei. Slimnīcā ārsti ar šo problēmu saskaras ļoti bieži – cilvēks pats saprot, ka ir kļuvis par apgrūtinājumu pārējiem… Tas savukārt veicina depresijas attīstību, negatīvismu, skaidro I.Ķikule.

Lai tā nenotiktu

Zināms, ka saslimstība ar insultu pieaug cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma. Tātad pastāv riska faktors, no kura nevar izvairīties, – vecums. Arī ģenētika – ir īpašas insulta formas, kas pārmantojas no vecākiem. Tāpat lielāks risks saslimt ar insultu ir sievietēm, kas cieš no migrēnas un jo īpaši, ja tā ir ar auru, jo viņām ir izmainīta asinsvadu reakcija, un tur neko nevar darīt. Bet ir riska faktori, kurus katrs var koriģēt, – un vispirms jau ar dzīvesveidu. Proti, ievērojot pareizu ēšanu. Galvenais uzturā – dārzeņi, graudu produkti, olīveļļa, piena produkti ar zemu tauku saturu; ierobežots sāls patēriņš, treknās gaļas vietā – vistiņa un trusis, drīkst arī mazliet liesas cūkas un liellopa gaļas… Kā arī – vairāk fizisko aktivitāšu, kas ļauj izmainīt sliktā holesterīna līmeni asinīs. Vajadzīga vidēji mērena fiziska slodze. Tā, ka mugura nedaudz iesvīst. Vecākam cilvēkam labi der nūjošana, braukšana ar velosipēdu. Fiziskā aktivitāte ir arī ikdienas staigāšana un lifta neizmantošana. 

Riska faktori, ko varam ietekmēt

Pirmkārt, te viens no galvenajiem vaininiekiem ir augsts asinsspiediens. To konstatē 80% insulta pacientu. Proti, smadzeņu asinsvadi reaģē uz augstu asinsspiedienu. Ja ilgtermiņā ir augsts asinsspiediens, tas nozīmē, ka asinsvadi ir pastāvīgā spazmas stāvoklī, saspringumā. Ar laiku tajos veidojas mikroplaisiņas, līdz ar to holesterīnam tur krietni, krietni vieglāk nogulsnēties, nekā tas būtu pie tādas pašas holesterīna koncentrācijas, bet bez augstā asinsspiediena veidotajām mikroplaisiņām. Taču bieži vien cilvēks pat nenojauš, ka viņam ir augsts asinsspiediens, jo nekādas sliktas pašsajūtas jau nav, viņš pie tā jau pieradis! Patiesībā asinsspiedienam būtu jābūt zemākam par 140/90 mmHg. Optimālais, visveselīgākais asinsspiediens ir 120/80 mmHg.

Nākamais, kas veicina insulta attīstību, ir paaugstināts holesterīna līmenis, tas arī jākontrolē. Holesterīna izmaiņas cilvēks nekādi nejūt, bet būtībā tā paaugstināšanās izmaina asinsvada sieniņas, tās sabiezē, veidojas pangas. Un, ja panga vēl nav sacietējusi, tā var plīst, mīkstais saturs iziet asinsvadā, tas veido trombu, nosprosto asinsvadu, un tad var būt gan infarkts, gan insults.

Trešais nozīmīgais riska faktors ir cukura diabēts. Paaugstināts cukura līmenis asinīs veicina izmaiņas asinsvadu sieniņās, tās sabiezē.

Ceturtais – sirds ritma traucējumi, aritmija, kuru arī bieži vien cilvēks nemaz nemana, nezina, ka tāda ir. Sirdij strādājot nevienmērīgi, notiek haotiska sirds priekškambaru saraušanās, tālāk asins plūsma sirdī kļūst raustīga, un vietās, kur tā ir lēnāka, veidojas asins recekļi jeb trombi. Nelielas trombu daļiņas ar asins plūsmu var tikt aiznestas uz galvas smadzenēm un tur nosprostot attiecīgā diametra asinsvadu.

Piektais – smēķēšana, kas arī bojā asinsvadus. 

Mazliet vairāk par holesterīnu

Holesterīns ir apvīts ar daudz mītiem. To uzskata par kaitīgu veselībai un pat nāvējošu. Taču tā gluži nav, uzsver ārste. Holesterīns ir taukviela, kas organismam nepieciešama, tā ir neatņemama šūnu apvalka sastāvdaļa, no holesterīna veidojas žultsskābes, daži hormoni, holesterīns vajadzīgs, arī lai sintezētos D vitamīns. Par draudu veselībai holesterīns kļūst tikai tad, kad tā līmenis asinīs ir pārāk augsts.

Vēl viens mīts – ka nevajag ēst treknumus, tad holesterīna asinīs nebūs. Jā, uzturam ir nozīme, taču jāņem vērā, ka lielākā daļa (apmēram 80 %) cilvēka organismā esošā holesterīna sintezējas aknās. Tādēļ, pat ja holesterīns no uztura tiek izslēgts pilnībā, tā līmenis joprojām var būt paaugstināts. Kad ārsts izvērtē taukvielu vielmaiņu, tiek analizēti četru radītāju (lipīdu jeb taukvielu) līmenis asinīs. Tātad – kopējais holesterīns, triglicerīdi, augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH) un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH). Pēdējais ir tas lielais kaitnieks. Proti, ļoti zema līmeņa lipoproteīnus sintezē aknas un tie transportē taukus no aknām uz pārējo organismu. ZBLH sastāv gandrīz tikai no holesterīna. Ja šo daļiņu ir daudz un cilvēkam ir citi riska faktori, zema blīvuma holesterīns sāk izgulsnēties sirds, smadzeņu un citās artērijās – attīstās slimība, ko sauc par aterosklerozi – artēriju iekaisums ar holesterīna uzkrāšanos. Atkarībā no tā, kurās artērijās ateroskleroze veidojas, tā var izpausties kā miokarda infarkts (sirds muskuļa kādas daļas pēkšņa atmiršana), stenokardija (sāpes sirdī pie slodzēm), insults (paralīze) un mijklibošana (sāpes kājās staigājot). 

Savukārt augsta blīvuma lipoproteīns ir labais spēlētājs taukvielu vielmaiņā – tas transportē holesterīnu no visiem audiem uz aknām, spēj to aiznest arī prom no asinsvadiem, tos pat mazliet attīrot. Ir pierādīts, ka ar zemāku ABLH (vīriešiem < 1,0 mmol/l un sievietēm < 1,2 mmol/l) ir augstāks sirds slimību un galvas smadzeņu insulta risks. Jo augstāks ir labais holesterīns, jo lielākas organisma aizsargspējas pret aterosklerozi. Tādēļ, ja ABLH ir zems, jācenšas to paaugstināt ar dabiskiem veselīga dzīvesveida pasākumiem – regulārām fiziskām aktivitātēm un veselīgu uzturu, it īpaši tajā mazinot saldumus un citus ātros ogļhidrātus. Taču, ja sliktā zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis ir jau tik augsts, ka draud ar nopietnām veselības problēmām un ar dzīvesveida maiņu vien to nav iespējams kontrolēt, tad nepieciešama ārstēšana ar medikamentiem. Ir svarīgi panākt pēc iespējas zemāku ZBLH līmeni asinīs, lai neaizaugtu artērijas. Mūsdienās efektīvākās zāles, kas regulē holesterīna vielmaiņu, ir statīni. Pierādīts, ka holesterīna līmeņa pazemināšanās šo zāļu ietekmē samazina trombu insulta risku par 25 %. Statīni arī ārstē artēriju sieniņas.

Insults notiek pēkšņi!

  • Cilvēks jutās vesels, un pēkšņi parādījās simptomi…
  • Tie izpaužas ar vienas puses nespēku. Attīstās notirpums, vājums, paralīze, parādās sejas asimetrija, runas traucējumi – neskaidra runa, grūtības saprast un atbildēt.
  • Šādā situācijā steidzami jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība!
  • Ar trombu šķīdinošo medikamentu ievadīšanu iespējams palīdzēt tikai pirmo triju, maksimums – četrarpus, stundu laikā no insulta simptomu parādīšanās brīža. Tad var panākt vislabāko efektu.

Kas pasargā no insulta? 

  • Regulāra fiziska slodze. 30 minūtes dienā. 
  • Normāls, stabils asinsspiediens. Ideāli, ja tas ir 120/80 mmHg, bet tam nevajadzētu būt augstākam par 139/89 mmHg. 
  • Normāli holesterīna rādītāji. Jaunam cilvēkam līdz 40 gadu vecumam bez insulta un infarkta riskiem zema blīvuma lipoproteīna holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs jāuztur līdz vai zem 3 mmol/l. Tiem, kam ir vairāk par 40–50 gadiem, un, ja pastāv citi riska faktori, lielākoties par optimālu ZBLH līmeni asinīs var uzskatīt 2,6 mmol/l. Ja ir jau izveidojusies ateroskleroze, tad ZBLH līmenim asinīs obligāti jābūt zem 1,8 mmol/l.
  • Stabils glikozes līmenis asinīs. Optimālais līmenis ir 5,6 mmol/l. 
  • Ja ir mirdzaritmija, tā jāārstē!
  • Jāatmet smēķēšana!

Ļoti svarīga ir miega artēriju veselība!

Jo pa tām asinis plūst uz galvas smadzeņu puslodēm. Ja sabiezē šā asinsvada sieniņa un rodas pangas, artērija sašaurināšanās, un tas jau ir nopietns riska faktors insultam. Miega artēriju stāvokli var izvērtēt ar  ultraskaņu, ar dupleksizmeklējumu. To vajadzētu veikt cilvēkiem, kam ir augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, diabēts, smēķētājiem un jo īpaši, ja ir vairāku šo riska faktoru kombinācija. Tad miega artērijas var laikus iztīrīt – ar medikamentiem un ķirurģiski.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Sabīne Kozlovska uzsver – sirds un asinsvadu slimību, to skaitā aterosklerozes, infarktu un insultu, biežums iedzīvotāju vidū ir diezgan augsts. Diemžēl šīs slimības skar arvien jaunākus cilvēkus.

Aterosklerozes gadījumā liela nozīme ir paaugstinātam zema blīvuma holesterīna līmenim asinīs. Aptuveni 80% holesterīna izstrādājas ikviena cilvēka aknās, jo tas nepieciešams šūnu un dažu steroīdo hormonu veidošanai. Tikai 20% tiek uzņemti ar uzturu. Lai gan mēs katrs varam ietekmēt un mainīt vairākus būtiskus faktorus, kas ietekmē holesterīna paaugstināšanos asinīs. Piemēram, smēķēšanu, mazkustīgu dzīvesveidu, neveselīgu uzturu, aptaukošanos un emocionālo spriedzi. Svarīga ir arī jau tādu esošo hronisko slimību kā arteriālā hipertensija, cukura diabēts, vairogdziedzera hipofunkcijas kontrole, kura daļēji palīdz mazināt aterosklerotisko notikumu attīstību.

Ieteicams pievērst lielāku uzmanību veselīgākam dzīvesveidam, lai nebūtu nepārtraukta emocionāla pārslodze ikdienā, un atcerēties par mērenām fiziskām aktivitātēm, kas, veiktas ik dienas, uzlabos ne tikai veselību, bet arī pašsajūtu. Svarīgi izvēlēties pārtiku ar zemu piesātināto taukskābju saturu, piemēram, pilngraudu produktus, dārzeņus, augļus un zivis.

Aptiekās pieejami dažādi uztura bagātinātāji, kas palīdz normalizēt un uzturēt normālu holesterīna līmeni organismā. Piemēram, lecitīna preparāti un pēdējā laikā popularitāti guvušie Ķīnas sarkanā rauga rīsu preparāti. Taču, izvēloties uztura bagātinātājus, vienmēr kopā ar ārstu jāvērtē katra situācija individuāli. Kopējais holesterīna rādījums parāda tikai virzienu, bet ne gluži pašu būtību. Svarīgi ir vērtēt arī lipīdu frakcijas, tieši balstoties uz šiem rādītājiem (ZBLH – zema blīvuma lipoproteīna holesterīna, TG – triglicerīdu daudzumu) un kardiovaskulārajiem riskiem.

Kā profilaktisks līdzeklis noteikti noderēs zivju eļļa, kas satur pietiekamu daudzumu Omega-3 nepiesātināto taukskābju (EPS – eikozapentaēnskābi un DHS – dokozaheksaēnskābi), kuras uzlabos asinsvadu stāvokli, to elascitāti un novērsīs arī triglicerīdu uzkrāšanos organismā.

Autors: Benu Aptieka

Šodien Latvijā tiek atzīmēta Tēva diena! (+VIDEO)

Šodien 8. septembrī tiek atzīmēta tēva diena – svētki, kas veltīti tēva lomas godināšanai ģimenē un sabiedrībā.

Tēva dienas pirmssākumi meklējami jau 20. gadsimta sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs, bet par tradīciju Latvijā tā kļuva tikai 2009. gadā!

Latvijā Tēva diena ir oficiāla svētku diena, un tiek atzīmēta septembra otrajā svētdienā, tā gan nav oficiālā brīvdiena. Par to, ka šāda diena Latvijā tiek svinēta varam pateikties Aināram Baštikam (bijušajam LR Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministram), jo tieši viņš ierosināja, ka Latvijā vajadzētu atzīmēt šo svētku dienu. Amerikā Tēvu diena tika radīta, lai pievērstu uzmanību tēva lomai ģimenē, un tieši Amerikā šie svētki oficiāli tiek atzīmēti jau no 1910. gada 19. jūnijā, bet 1966. gadā Tēva diena kļuva par Amerikas valsts svētkiem. Nu šos svētkus svin teju visā pasaulē, tos svin neatkarīgi no nacionalitātes un reliģiskās pārliecības, un palēnām šie svētki iemanto tādu pašu popularitāti, kā Mātes diena.

8.septembrī, atzīmējot Tēva dienu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks pateicas karavīriem un zemessargiem – tēviem par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī karavīru un zemessargu tēviem par sniegto atbalstu.

Video

Par godu šiem svētkiem pirms dažām dienām grupas “Musiqq” un “Labvēlīgais Tips” izdeva jaunus hītus, lai pievērstu uzmanību Tēvu dienai un popularizētu šos svētkus. Noklausies! 

Autors: Dieviete.lv

 

Aktieris Artūrs Skrastiņš velta emocionālus vārdus visiem tēviem (+VIDEO)

LMT seriāla “Tur” aktieris Artūrs Skrastiņš veltījis īpaši emocionālus vārdus visiem tēviem. 

Dalība seriālā “Tur”, kas ir pirmais Latvijā ražotais seriāls par attiecībām virtuālajā un reālajā pasaulē, aktierī radījusi pārdomas arī par mūsdienu pasauli – tehnoloģijām un to piedāvātajām iespējām, savstarpējām cilvēku attiecībām un dzīvi virtuālajā vidē. Ar ko tu esi labāks par mašīnu? Šis retoriskais jautājums video vēstījumā izskan vairākkārtīgi, Artūram aicinot tēvus izvērtēt, kādas ir viņu attiecības ar bērniem un kas ir tas, ar ko viņi lepojas.

Mūsdienās, kad pasaulē ir tik daudz gudru mašīnu, kas, lai arī neprot mīlēt, tomēr spēj apspēlēt mūs gan šahā, gan uztaisīt operāciju, gan nosēdināt lidmašīnu, gan pienest pusdienas, tādējādi atvieglojot mūsu dzīvi, tieši cilvēka griba ir tā, kas spēj pārveidot pasauli un atšķir cilvēku no mašīnas. “Viss, kas tev ir vajadzīgs, lai kļūtu par spicu tēti, sagribēt par tādu kļūt!pārliecināts ir aktieris.

Video

LMT seriāls “Tur” jau 17. septembrī būs skatāms LMT Viedtelevīzijā. Aktierim Artūram Skrastiņam seriālā uzticēta izcilā programmētāja Ērika loma, kurš saprot, ka viņa kolēģe radījusi unikālu programmu, kas pat pēc cilvēka nāves no aktivitātēm sociālajos tīklos spēj ģenerēt ne tikai intelektuālu, bet arī emocionālu personības atveidu.

Seriāla režisors ir Uldis Cipsts, bet scenārija autori – dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce un aktieris Artūrs Dīcis. Tāpat pie scenārija strādājis arī pieredzējušais fantāzijas seriālu autors Aleksejs Karaulovs. 

Autors: LMT

08.09.2019.

Aktrise Anna Hetaveja atdarina dziedātāju Mailiju Sairusu! (+VIDEO)

Talantīga aktrise Anna Hetaveja piedalījusies raidījumā “Lip Sync Battle” , kurā slavenībām tiek dots uzdevums atdarināt mūziķus un to mūzikas videoklipu sniegumus.

Anna iemantojusi tūlītēju skatītāju atzinību un ar šo uzsāšanos pārspējusi pati sevi! Noskaties video un pārliecinies par aktrises fantastisko uzstāšanos.

Video

Autors: Dieviete.lv

Prinča Harija un Meganas Mārklas dēls Ārčijs dosies uz Āfriku

Mazais Ārčijs Harisons ir tikai 4 mēnešus vecs un viņš kopā ar vecākiem Meganu Mārklu un princi Hariju dosies ceļojumā uz Āfriku. Mazais Ārčijs kļūs par pirmo britu karaliskās ģimenes mazuli, kurš tik agrā vecumā ir devies ceļojumā ārpus dzimtās valsts.

Karaliskās ģimenes kvēlākie fani izteikušies, ka ļoti priecājas par iespēju redzēt mazliet paaugušos Ārčiju, tomēr britu karaliskās ģimenes preses pārstāvji komentē, ka viss ir atkarīgs no tā, kā bērns jutīsies pēc šī garā lidojuma. Megana Mārkla un princis Harijs ļoti cer, ka mazais Ārčijs veiksmīgi pārcietīs savu pirmo lidojumu un visa ģimene kopā varēs iziet sabiedrībā. Ģimene dosies 10 dienu ilgā tūrē jau no 23.septembra un mājās atgriezīsies vien 2.oktobrī. Saseksas hercogu pāris ļoti cītigi gatavojies šai vizītei. “Harija un Meganas dienas ir pilnībā saplānotas un galvenokārt tās plānotas tā, lai pāris būtu kopā ar dēlu vakarā un varētu Ārčiju ielikt vakara vannā un nolikt gulēt” – tā papildinājis kāds pils pārstāvis.

Ārčijs kļūs par pirmo karalisko mazuli, kurš tik agrā vecumā devies oficiālā vizītē uz ārzemēm! Izrādās, ka Vecākais Keitas Midltones un prinča Viljama dēls, princis Džordžs, savā pirmajā vizītē ar vecākiem devies vien 10 mēnešu vecumā, toties princese Šarlote kopā ar vecākiem pirmo reizi devās 2 gadu vecumā, savukārt, jaunākā ģimenes atvase princis Luiss, ārpus Lielbritānijas vēl nav viesojies.

Prinča Harija, Meganas Mārklas un mazā Ārčija vizīte sāksies Keiptaunā, kur ģimene pavadīs savas vizītes pirmās dienas, vēlāk visi dosies uz Botsvānu, vizītes ieplānotas arī citās pilsētās.

Foto

View this post on Instagram

Today, we are excited to be able to announce details for the Duke and Duchess of Sussex’s upcoming tour to Africa! ???????????????????????????????? • In just two weeks, Their Royal Highnesses will embark on this official tour focusing on community, grassroots leadership, women’s and girls’ rights, mental health, HIV/AIDS and the environment. This programme has been many months in the making, and The Duke and Duchess are eager to focus their energies on the great work being done in Southern Africa. From meeting with Archbishop Desmond Tutu to joining ‘Waves for Change’ on Monwabisi Beach, the South Africa programme will be educational and inspiring. The Duke is especially proud to continue the legacy left by his mother with her work in Angola as he joins Halo Trust again in an effort to rid the world of landmines. HRH will also travel to Malawi where he will check in on the British Army’s partnership with African Parks and will be working on the ground supporting local communities. The Duke is particularly proud to be able to deliver an exciting new initiative, a Queen’s Commonwealth Canopy three-country partnership which he designed and consulted with Governments in Namibia, Botswana and Angola to protect forest and wildlife corridors around the Okavango Delta. The Duchess will be working with local organisations to promote women and girls’ health and education, entrepreneurship and leadership. With such a textured culture and history, Their Royal Highnesses are grateful for the opportunity to connect with those on the ground in Southern Africa and to be inspired by the work being done and learn how they can be better supported. As President and Vice President of The Queens Commonwealth Trust and The Duke’s role as Commonwealth Youth Ambassador, The Duke and Duchess cannot wait to meet with young leaders mobilising change and adding to the beauty of these Commonwealth countries ???????????????????????????????? • “We look forward to seeing you soon!” • Photo ©️ PA images / Tim Graham – Getty Images / @Sentebale /@AfricanParksNetwork / @YouthAlert

A post shared by The Duke and Duchess of Sussex (@sussexroyal) on

Autors: Dieviete.lv

Musiqq izdod dziesmu  ”Tētis var visu” (+VIDEO)

Tuvojoties Tēva dienai, Musiqq laiž klajā dziesmu ”Tētis var visu”. Tā ir no šogad izdotā jubilejas albuma ”10”.

”Dziesma ir reizē – kā atklāta saruna ar dēlu un kā iedrošinājums pašiem, ka tēti var visu. Dziesmas beigās gan atdzīstam, ka reizēm, tomēr, ir labāk paprasīt mammai.”, stāsta grupas Musiqq solisti Emīls un Marats.

Atgādinam, ka jubilejas koncerti notiks 8. novembrī Valmieras Kūltūras Centrā, 9. novembrī Latgales vēstniecībā GORS un 23. novembrī Liepājas Olimpiskajā centrā. Koncertos skatītājus priecēsim ar mūsu desmitgades spožākajiem hitiem.

Video

07.09.2019.

 

Minimālisma mājoklis mežā! (+VIDEO)

Noskaties šo video, lai uzzinātu, kāda ir dzīve minimālisma mājoklī, kurš atrodas pašā meža vidū! Mājvieta atrodas salā pretī Vankūveras krastiem jeb, vienkārši izsakoties, uz visai eksotiskas salas Kanādā. Šis pāris ir ļoti laimīgs, jo šāds dzīvesstils uzlabojis viņu dzīves, un viņi nudien nenožēlo savu izvēli šeit pārvācoties.

Video

Autors: Dieviete.lv

Kā Instagram lietotājus ietekmēs sirsniņu pazušana? 

Nesen tika izziņots, ka Instagram soctīklu platformā vairs nebūs redzams, cik daudziem ir patikusi kāda bilde jeb cik daudz laiku ir pie citu cilvēku bildēm. Instagram īpašnieki šo lēmumu pamato ar mērķi vairāk pievērst uzmanību fotogrāfiju saturam, nevis vērtējumam, tādējādi izvairoties no sacensības, kas var negatīvi ietekmēt mentālo veselību. Influenceru un blogeru asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva, kas nesen ir kļuvusi par jaunākā Samsung Galaxy Note10 vēstnieci, stāsta kā šīs izmaiņas ietekmēs ikdienas sociālo tīklu lietotājus un reklāmdevējus. 

Lai gan pašlaik sirsniņu skaita slēpšana ir tikai izmēģinājuma periodā Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā, Īrijā, Itālijā, Japānā un Jaunzēlandē, tas ir aktualizējis influenceru ietekmes izvērtēšanu. Maija atzīst, ka “laiku slēpšana iedarbotos pozitīvi uz sabiedrību un sociālo tīklu influenceriem, kā arī atgrieztos sākotnējā Instagram ideja un vīzija – cilvēki dalītos ar bildēm uzreiz un neraizētos par tai piešķirto sirsniņu skaitu.” 

Jaunā pieeja paredz, ka nebūs redzams, cik sirsniņas bildei ir piespiestas, varēs redzēt tikai, kurš tās pievienojis un nepieciešamības gadījumā manuāli saskaitīt. Ja reklāmdevējam interesēs influenceru profila aktivitāte, tad būs jāsazinās ar pašu Influenceri, lai noskaidrotu statistikas datus, jo katra profila īpašnieks joprojām varēs redzēt gan sirsniņu skaitu, gan iesaistes un citus radītājus. 

Instant telegram = Instagram

Instagram tapa 2010. gadā, lai cilvēkiem būtu iespēja dalīties ar bildēm uzreiz pēc to uzņemšanas, bez īpašas apstrādes, tāpēc vietnes nosaukuma burtiskais tulkojums ir tūlītēja telegramma. Maija stāsta, ka bilžu apstrāde ir saistīta ar vēlmi izcelties starp citiem, tomēr aizvien populārākas kļūst #nofilter bildes, kas, visticamāk, kļūs par galveno 2020. gada tendenci. 

#Nofilter 

Neapstrādāto bilžu popularitāte saistīta gan ar dabiskuma novērtēšanu, gan ar tehnoloģiju attīstību. Maija un viņas sekotāji atklāj Instagram komentāros, ka neapstrādātās bildes ir iecienījuši visvairāk, uzsverot, ka “agrāk telefonu kameras nevarēja atspoguļot patiesās krāsas, tāpēc bildes tika uzlabotas. Tagad telefonu kameru tehnoloģijas ir tik ļoti attīstījušās, ka neapstrādātajās bildēs viss tiek atspoguļots tāpat kā dzīvē.” 

Mākslas pieskāriens

Pavisam atteikties no bilžu apstrādes Maija Armaņeva neplāno, viņa uzskata, ka ir situācijas, kad tas attaisnojas. “Ir brīži, kad fotogrāfijām gribas piešķirt māksliniecisku pieskārienu – izpludināt kādu bildes daļu, eksperimentēt ar krāsu, kontrastu, graudainību vai citiem efektiem,” saka Maija.  Viņa uzsver, ka svarīgākais ir fotogrāfijas saturs un tas, kādu vēstījumu ar to velies nodot.  

Trīs svarīgi “i”

Savā Instagram profilā Maija vienmēr seko līdzi, lai viņas saturs atbilstu vismaz vienam “i” – tas iedvesmotu, izglītotu vai izklaidētu auditoriju. Viņa uzskata, ka tikai šādiem profiliem ir vērtība, ko novērtē arī sekotāji, veltot vienam vai citam inflenecerim savu laiku. 

Autors: Samsung

Demija Lovato drosmīgi dalās ar neuzlabotu fotogrāfiju!

Amerikāņu dziedātāja un aktrise Demija Lovato aplikācijā “Instagram” publicējusi fotogrāfiju, kurā redzamas viņas auguma nepilnības.

Šis ir teksts zem fotogrāfijas:

“Šīs ir manas lielākās bailes – neuzlabota fotogrāfija, kurā esmu bikini. Un, uzminiet nu, tas ir celulīts! Esmu nogurusi no mana ķermeņa uzlabošanas fotogrāfijās (jā, pārējās bikini bildes ir uzlabotas – man tas nepatīk, bet tā ir patiesība), lai atbilstu citu cilvēku skaistuma standartiem,” 
 “Gribu jaunu nodaļu savā dzīvē, kura ir par autentiskumu, par to kāda es esmu, nevis skriet pakaļ kāda cita skaistuma standartiem. Te nu es esmu, es nekautrējos un nebaidos, un esmu lepna par savu īsto ķermeni!”

Pagājusogad  24. jūlijā Demija tika atrasta bezsamaņā savās mājās Losandželosā, jo pārdozēja narkotikas. Demija savās intervijās nav slēpusi, ka cieš no dažādām atkarībām, kuras pamatīgi sagandējušas viņas dzīves kvalitāti un galvenokārt ķermeni. Pēc pēdējā pārdozēšanas  dziedātāja ir “tīra” un atzinusi, ka vairāk nelito narkotikas. Liels iemesls tam, ka mūziķe izlēmusi vairs neaizrauties ar narkotikām ir mūziķa Maka Millera nāve, viņš mira pārdozējot un tas Demijai atvēra acis. Demija pirms 4 gadiem 
intervijā modes žurnālam “Elle”  sacīja, ka domājusi par pašnāvību jau no 7 gadu vecuma! Demija jau no agras bērnības uzsākusi aktrises karjeru, viņa 6 gadu vecumā tēlojusi bērnu televīzijas seriālā “Barney and Friends”.

Foto

View this post on Instagram

This is my biggest fear. A photo of me in a bikini unedited. And guess what, it’s CELLULIT!!!! I’m just literally sooooo tired of being ashamed of my body, editing it (yes the other bikini pics were edited – and I hate that I did that but it’s the truth) so that others think I’m THEIR idea of what beautiful is, but it’s just not me. This is what I got. I want this new chapter in my life to be about being authentic to who I am rather than trying to meet someone else’s standards. So here’s me, unashamed, unafraid and proud to own a body that has fought through so much and will continue to amaze me when I hopefully give birth one day. It’s such a great feeling to be back in tv/film while not stressing myself with a strenuous workout schedule before 14 hour days, or depriving myself from a real birthday cake rather than opting for watermelon & whip cream with candles because I was terrified of REAL cake and was miserable on some crazy diet shit. Anyway, here’s me, RAW, REAL! And I love me. And you should love you too! Now back to the studio.. I’m working on an anthem.. ????????????????????????‍♀️ also. Just so everyone’s clear.. I’m not stoked on my appearance BUT I am appreciative of it and sometimes that’s the best I can do. I hope to inspire someone to appreciate their body today too. ???? #nationalcelulliteday #celluLIT ????????????

A post shared by Demi Lovato (@ddlovato) on

Autors: Dieviete.lv

4 grūtas tēmas, par kurām tētim runāt ar pusaudzi

Komunikācija starp pusaudzi un vecākiem var būt viens no grūtākajiem izaicinājumiem ģimenes attiecību jomā. Ārsts psihoterapeits Arturs Utināns sarunā ar Latvijas vecāku organizāciju “Mammamuntetiem.lv” vērš uzmanību uz četriem būtiskiem jautājumiem, par kuriem vislabāk ar pusaudzi sarunāties tieši tēvam.

Gaidot Tēva dienas festivālu, kas norisināsies jau šajā svētdienā, 8. septembrī, Rīgā, Vērmanes dārzā, vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” sagatavojusi rakstu sēriju par tēva nozīmi bērna dzīvē un attīstībā.

“Lai mūsdienās būtu labs vecāks, ir jābūt ļoti zinošam. Kāpēc tieši tagad? Senākos laikos cilvēki dzīvoja kopienās un nebija tik daudz lomu kā tagad. Zēniem un vīriešiem bija savas noteiktas lomas sabiedrībā un ģimenē, bet meitenēm un sievietēm – savas. Mūsdienu sabiedrībā lomas un gaidas pret katru konkrēto dzimumu ir daudz nekonkrētākas, tāpēc vīriešiem – tēviem – ir jāmācās par pusaudžu psiholoģiju, citādi viņi nevar pilnvērtīgi iekļauties savu bērnu audzināšanā. Jāmācās arī tas, kā veidot attiecības ar sievu, kā risināt konfliktsituācijas ģimenē, jo tikai tad vīrietis var būt paraugs arī saviem pusaudžiem,” mudina ārsts psihoterapeits Arturs Utināns. 

Pretēji ārēji paustai pozai arī pusaudža vecumā bērnam saikne ar vecākiem joprojām ir ļoti nozīmīga. Meitenei pusaudzei identificēšanās procesā svarīgāka ir mātes loma, bet tēvs ir pirmais vīrieša paraugs. Tas, kā tēvs uzvedas ģimenē un kāda ir viņa attieksme pret meitu, ietekmēs meitenes attīstību. Vecāki joprojām spēlē lielu lomu pusaudža dzīvē, viņš joprojām ir gatavs uzklausīt tēva padomu un sarunāties par dzīves svarīgākajiem izaicinājumiem, ja vien tēvs ir pietiekami mūsdienīgs un zinošs, lai atbilstošā līmenī uzturētu sarunu ar savu pieaugošo bērnu. 

Ir situācijas, kad pusaudži negrib kontaktēties ar vecākiem, bet izvēlas laiku pavadīt tikai ar vienaudžiem. Te gan vecākiem pašiem sevi ir kritiski jāpavērtē. Biežāk tā notiek ar tiem vecākiem, kas neiet līdzi laika garam un, kā vien paver muti, tā tikai moralizē vai bārstās ar klišejiskām frāzēm, vai, pēc tīņa domām, runā muļķības. Un tajās retajās reizēs, kad tēvs saka kaut ko tiešām vērtīgu un gudru, tīnis to vairs neuztver un nedzird. Pusaudzim ir jānotic, ka tēvs var iedot gudru padomu, kas ir atbalsts, nevis izteikt tikai nosodījumus un sarkastiskas piezīmes.

“Tieši tētis ģimenē visbiežāk ir tas, kurš nodrošina disciplīnu un konsekventāk nosaka robežas, kas tīnim ir jāievēro. Puišiem tēvs ir identifikācijas objekts, no kura piemēra jaunietis mācās svarīgākās dzīves iemaņas – kā attiekties pret sevi, kā izturēties pret apkārtējiem cilvēkiem un arī pretējo dzimumu,” tā Arturs Utināns. 

SVARĪGU SARUNU TEMATI TĒTIM

Par nākotnes profesiju

Pusaudža vecums ir vecāku ielikto vērtību pārvērtēšanas laiks. Piemēram, vai mācības skolā ir svarīgas? Kāpēc ir jāmācās, ja var aizraujoši pavadīt laiku ar vienaudžiem? Tāpēc sarunās ir vērtīgi pievērsties jautājumiem par nākotnes izvēlēm, profesiju – cik grūti un vienlaikus svarīgi ir izraudzīties nākotnes nodarbošanos.
Ne vienmēr vecāku profesionālā karjera ir veiksmes stāsts, bet to drīkst arī atzīt. Tēvs var pastāstīt, ja viņš kaut kur ir kļūdījies. Ar savu piemēru viņš var parādīt, kā jaunietim laikus domāt, ar ko viņš gribētu nodarboties turpmākajā dzīvē. Piemēram, neatteikties no skolas sniegtajām iespējām un turpināt apgūt gan zīmēšanu, gan zooloģiju. “Šobrīd mēs īsti nevaram pateikt, kas mums būs nākotnē vajadzīgs un kas ne. Ar pusaudzi ir vērtīgi sarunāties, kā šodienas izvēles var ietekmēt viņa turpmāko dzīvi,” rosina ārsts psihoterapeits. 

Apsaukāšanās un mobings 

Vēl viena tēma, ko nevajadzētu ignorēt, ir izsmiešana un apsaukāšanās, kas ir liela pusaudžu komunikācijas daļa. Vai tevi skolā apsaukā? Kā? Kā tu uz to reaģē? Kā tu to uztver? Vai tev liekas, ka tie, kas tevi apsaukā, tevi atstumj un nemīl?
Kopumā apsaukāšanās skolā nenozīmē, ka pusaudzis tiek atstumts, skaidro psihoterapeits Arturs Utināns. “Sakot, ka kāds ir par resnu, par tievu, rudiem matiem, vai izsmejot uzvārdu, patiesībā lielākajā daļā gadījumu pusaudži trenējas asvārdībā – kurš kuru ātrāk iebāzīs maisā. Lai to izdarītu, meklē, pie kā varētu pieķerties, lai to izdarītu. Kopumā tā ir normāla pusaudžu vides komunikācija, ja vien nenotiek viena cilvēka emocionāla pazemošana.” Tētis kopā ar dēlu var trenēties ne tikai fiziskās aktivitātēs, bet arī vārdiskās cīņās, pilnveidojot diskusiju un pārliecināšanas prasmes.

Par alkohola lietošanu

Draugi un vienaudži tīņa vecumā ir ļoti svarīga dzīves daļa. Šajā sabiedrībā topošajam pieaugušajam jāiemācās iekļauties, sadzīvot, pastāvēt par savu viedokli un ieņemt savu vietu.    

Ballītes un “tusiņi” ir būtiska pusaudža sabiedriskās dzīves daļa, tāpēc der aprunāties, vai viņš plāno lietot alkoholu. Ja jā, kāpēc viņam tas ir vajadzīgs? Kādas sajūtas viņš no tā saņem? Kas briesmīgs būtu, ja alkoholu nelietotu? Vai viņš prot priecāties bez alkohola? Vai prot būt kopā ar vienaudžiem, nelietojot kopā ar viņiem alkoholiskus dzērienus?

Par narkotikām

Narkotiku lietošana ir tēma, kurā vecākiem jābūt ne tikai noliedzošiem, bet arī zinošiem. Šobrīd salīdzinoši populāra jauniešu vidū ir “zālītes” jeb marihuānas smēķēšana. Par tās ietekmi uz pusaudža smadzenēm un organismu vecākiem būtu jāinteresējas no nopietniem un ticamiem avotiem, izskaidrojot, kā marihuāna iespaido pašsajūtu vēža slimniekiem un kā – pusaudža smadzenes. Internets ir pārpludināts ar informāciju, kas slavina “zālīti”, bet patiesībā uz pusaudža smadzenēm tā iedarbojas postoši. Vecākiem ir jābūt labi informētiem, lai spētu vienlīdzīgā un kompetentā līmenī par to diskutēt ar pusaudzi, kas noteikti ir bruņojies ar bagātīgu “pierādījumu” klāstu, kas sasmelti interneta dzīlēs un no vienaudžiem. 

Rakstu sēriju atbalsta Valsts reģionālā attīstības aģentūra. 

Autors: Mammamuntetiem.lv

5 ieteikumi, kā pagarināt veļasmašīnas mūžu

Iegādājoties jaunu veļasmašīnu, mēs rēķināmies, ka šis ir ilgtermiņa ieguldījums un ierīce kalpos vairākus gadus. Atkarībā no lietošanas biežuma un modeļa paredzamais veļasmašīnas mūža ilgums svārstās no septiņiem līdz pat vairāk nekā divdesmit gadiem. Samsung piedāvā ieteikums, kā parūpēties, lai veļasmašīna strādātu maksimāli ilgi un kvalitatīvi.

Atstājiet durvis atvērtas

Lai pasargātu veļasmašīnas iekšpusi no pelējuma rašanās, ieteicams pēc veļas mazgāšanas atstāt vaļā gan veļasmašīnas durvis, gan mazgāšanas līdzekļa atvilktni. Taču veļasmašīnām ar papildu durvīm drēbju pievienošanai mazgāšanas laikā, piemēram, Samsung ar AddWash durvīm, var atstāt vaļā tikai šīs mazās durvis. Veļasmašīnām ar priekšējo ielādi pēc katras mazgāšanas reizes vajadzētu ar salveti vai lupatiņu izslaucīt ūdeni, kas sakrājies durvju gumijas blīvē. Tas palīdzēs iekšpusei ātrāk izžūt un neuzkrāt lieku mitrumu.

Ievērojiet ražotāja noteikto tilpumu

Katrai veļasmašīnai ir norādīts tās tilpums – cik kilogramus veļas drīkst mazgāt vienā reizē. Būtiski ir šo daudzumu patiešām ievērot un nemazgāt ne vairāk, ne daudz mazāk veļas. Lai gan bieži gribas vienā mazgāšanas reizē salikt pilnīgi visas netīrās drēbes, jāatceras, ka pārpildīta veļasmašīna ne vien neizmazgās veļu tik labi, cik paredzēts, bet šādā veidā arī tiks pārslogots ierīces mehānisms, kas var novest pie bojājumiem. Savukārt, mazgājot pārāk mazu veļas daudzumu, nelietderīgi tiks tērēts ūdens un elektrība. 

Iztīriet filtrus

Veļasmašīnām speciāli filtri, kurā ar laiku uzkrājas dažādas mazgāšanas procesā radušās atliekas un netīrumi. Lai ierīce darbotos ilgāk, filtrus nepieciešams regulāri iztīrīt – izlasiet savas veļasmašīnas rokasgrāmatu, lai noskaidrotu, kur jūsu ierīcei atrodas filtri, kā un cik bieži tos tīrīt. 

Neatlieciet remontu

Ja redzat, ka veļasmašīna nedarbojas, kā nākas, noteikti sazinieties ar meistaru, kas laicīgi atradīs un novērsīs problēmu. Pat ja veļasmašīna turpina pildīt savu funkciju, remontu nevajadzētu atlikt, lai vēlāk tas neizmaksātu vēl vairāk. 

Arī veļasmašīna ir jāmazgā

Ar laiku veļasmašīnas cilindrā izveidojas kaļķa un mazgāšanas līdzekļa atlieku nosēdumi, kā arī uzkrājas diegi un pūkas no apģērba. Lai ierīce kvalitatīvi darbotos ilgāku laiku, regulāri jāveic cilindra tīrīšana. Piemēram, jaunākajās Samsung veļasmašīnās iestrādāta ekoloģiskās cilindra tīrīšanas (Eco Drum Clean) funkcija, kas ļauj bez ķīmiska tīrīšanas līdzekļa izmantošanas iztīrīt cilindru no visiem netīrumiem. Tāpat jāatceras par mazgāšanas līdzekļa atvilktnes tīrīšanu – ik pa laikam ar mitru lupatiņu no tās jāizslauka līdzekļa paliekas. 

Autors: Samsung

06.09.2019.

 

Kā slavenas aktrises izskatās bez kosmētikas? (+FOTO)

Domā, ka visas Holivudas zvaigznes ir perfektas? Šīs ir 10 slavenības, kuras savos sociālajos tīkos dalijušās ar fotogrāfijām bez kosmētikas. 

Džesika Alba

Eva Longorija

Dženifera Gārnere

Prijanka Čopra

Gvineta Paltrova

View this post on Instagram

Home away from home

A post shared by Gwyneth Paltrow (@gwynethpaltrow) on

Dženna Devana

Leitone Mīstere

View this post on Instagram

☝????

A post shared by Leighton Meester (@itsmeleighton) on

Lilija Kolinsa

Sofija Vergara

Drū Berimora

 

Autors: Dieviete.lv

 

 

Norisināsies atbalsta diena cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu līdzcilvēkiem “Tu neesi viens”

2019. gada 14. septembrī no pulksten 11.00 līdz 15.00 Rīgā, modes un izklaides centrā RĪGA PLAZA, norisināsies atbalsta diena cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu līdzcilvēkiem “Tu neesi viens”. Pasākuma ietvaros gan lieliem, gan maziem būs iespēja piedalīties BEZMAKSAS radošajās darbnīcās, apmeklēt nodarbības, saņemt konsultācijas, kā arī apmeklēt teātra izrādi un koncertu. 

“Jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām jutos droši un pieņemti mūsu sabiedrībā. Organizējam īpašus pasākumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, iedrošinot būt sabiedriski aktīviem un dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi. Rezultātā varam novērot, ka cilvēki kļūst arvien atvērtāki sabiedrībai un aktīvi apmeklē pasākumus ārpus mājas. 14.septembrī tiek organizēts pasākums dažāda vecuma pārstāvjiem, vecākiem ar bērniem ar iespēju atpūsties no ikdienas rūpēm, izbaudīt piedāvātās radošās, izglītojošās un atbalsta aktivitātes. Aicinām ikvienu piedalīties un izmantot bezmaksas piedāvātās iespējas,” Rīgas Domes Labklājības departamenta pārstāvis. 

Visas dienas garumā modes un izklaides centrā Rīga Plaza būs iespēja piedalīties radošajās un rotaļu darbnīcās, apmeklētāji varēs apgūt jaunas prasmes sveču un koka dēlīšu apgleznošanā, mandalu krāsošanā, auduma brošu, atstarotāju un nozīmīšu izgatavošanā. Tāpat būs iespēja rotāties ar hennu un darboties ar kinētiskajām smiltīm, veidojot savu īpašo mandalu. Aktivitātes būs interesantas un saistošas dažāda vecuma apmeklētājiem. 

Pasākuma laikā tiks piedāvāta iespēja gūt profesionālu atbalstu no vairākiem speciālistiem. Darbosies praktiskā atbalsta punkts, kur būs iespēja satikt biedrības “Saknes” pārstāvjus, kas apvieno ģenētiski pārmantoto slimību pacientus un līdzcilvēkus. Tāpat atbalstu sniegs invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvji. Psiholoģiskā atbalsta punktā strādās psihologs, psihoterapeits un geštaltterapeits, kuri diskutēs par sadzīvē aktuālām tēmām un atbildēs uz apmeklētājus interesējošiem jautājumiem. 

Latvijas mākslu terapijas asociāciju apvienība, kas sevī ietver četras asociācijas – Latvijas Drāmas terapijas asociāciju, Latvijas Mūzikas terapijas asociāciju, Latvijas Deju un kustību terapijas asociāciju un Latvijas vizuāli plastiskās mākslas terapijas asociāciju – piedalīsies ar aktivizāciju, sniedzot ieskatu tam, kā šie terapijas veidi var palīdzēt cilvēku prātam un ķermenim. 

Paralēli radošajām un rotaļu darbnīcām, atbalsta punktiem, uz skatuves priecēs Valmieras kinostudijas teātra izrāde bērniem “Trīs sivēntiņi un vilks”, Solvita Zemīte ar deju un kustību terapijas nodarbību, kanisterapijas prezentācija, iedvesmojoši pieredzes stāsti un pašā noslēgumā par labu noskaņojumu rūpēsies muzikāli humoristiskā apvienība “Žerāri” ar koncertprogrammu. Katram dalībniekam iespēja griezt laimes ratu un saņemt dāvanu!

Tu neesi viens! Pavadi aktīvu dienu kopā ar līdzcilvēkiem! Visas aktivitātes ir BEZMAKSAS! Vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni: 26118444

Autors: Rīga Plaza 

06.09.2019.

5 filmas par stiprām un ietekmīgām sievietēm! (+VIDEO)

Šīs ir 5 sievišķīgas filmas, kuras tevi noteikti iedvesmos! Pagatavo tēju, nopērc popkornu vai kādus auglīšus un ļaujies filmu vakaram.

Anna Kareņina

Teatrāla un spilgta un vislabākajā izpildijumā. Apburošajai Annai Kareņinai (Keira Knightley) ir viss, viņa ir augsta ranga valdības amatpersonas Kareņina (Jude Law) sieva un mīloša māte savam dēlam. Saņēmusi vēstuli no sava brāļa, kurš lūdz Annu atbraukt un palīdzēt glābt viņa laulību ar Dolliju (Kelly Macdonald), viņa dodas ceļā. Vilcienā Anna iepazīstas ar grāfieni Vronski, kuru Maskavas dzelzceļa stacijā sagaida viņas dēls – virsnieks Vronskis (Aaron Taylor-Johnson). Kad Anna tiek iepazīstināta ar Vronski, starp viņiem iedegas dzirksts.

Video

Bridžita Džonsa

“Bridžitas Džounsas dienasgrāmata” ir 2001. gada romantiska komēdija, kas balstīta uz Helēnas Fīldingas romānu. Galvenās lomas atveido Renē Zelvēgere, Hjū Grānts, Kolins Fērts, Džims Brodbents un Džemma Džounsa! Filmas pirmizrāde notika tālajā 2001. gada 13. aprīlī ASV un Apvienotajā Karalistē. Filmai ir iznākuši divi turpinājumi: 2004. gada filma “Bridžita Džounsa. Saprāta robeža” un 2016. gada filma “Bridžitas Džounsas mazulis”. Šī filma ir par britu sievieti Bridžitu Džounsu, kura ir ļoti neveikla, viņa smēķē, kā arī uztraucas par savu lieko svaru! Vienu dienu Bridžita nolemj mainīties un sāk rakstīt dienasgrāmatu.

Video

Marija Antuanete

Neatvairāms stāsts par Francijas galantā laika pavēlnieci – Mariju Antuaneti. Marija ir naiva princese no Austrijas galma tika ievesta intrigu un skandālu pārbagātajā franču aristokrātijā, lai apprecētos ar Luiju XVI. Būdama jauniete,  viņa pārvar savas bailes un kļūst par sava laikmeta un Francijas simbolu.

Video

Sātans Pradas brunčos

Filma radīta pēc Lorēnas Veisbergeres romāna motīviem  „Sātans Pradas brunčos”. Filma tapusi tālajā 2006. gadā ar Merilu Strīpu un Annu Hateveju galvenajās lomās.
Andrea ir ļoti vienkāŗša sieviete un viņas sapnis ir kļūt par žurnālisti, taču, pirmo reizi sperot kāju pār Manhetenas greznās izdevniecības slieksni, viņa saprot, ka pieteikusies darbam, kurš viņai pavisam nav piemērots.  Viņa neko nezina arī par visu apbrīnoto žurnāla galveno redaktori Mirandu Prīsliju un tomēr viņa tiek pieņemta šajā darbā. Andrea dzī√e pilnība mainās, jo nu viņai jāpielāgojas ofisa etiķetei un jāizdabā savai priekšniecei. Lieliska, humora pilna filma, kura spēs uzjautrināt un apdomāt dzīves patiesās vērtības.

Video

Viss ir sarežģīti

Džeinai (Merila Strīpa) ir trīs bērni un viņa ir restorāna īpašniece, viņas dzīve ir perfekta, tomēr visam ir savs āķis. Džeina ir šķūrusies jau krietnu laiku no sava vīra Džeika (Aleks Boldvins), taču gadu laikā abi saglabājuši ļoti siltas attiecības. Kad Džeina un Džeiks satiekas dēla izlaiduma ballītē, viņa saprot, ka jūt kaisli pret savu bijušo un izrādās, ka tas ir abpusēji.

Video

Autors: Dieviete.lv

Princese Šarlote sākusi iet skolā (+FOTO)

Mazajai princesei Šarlotei šī gada maijā apritējuši jau 4 gadi, un šoruden Šarlote uzsākusi mācības!

5.septembrī princese Šarlote uzsākusi mācības privātskolā, kurā arī mācās arī viņas 6 gadus vecais brālis princis Džordžs. Thoma’s Battersea privātskola atrodas pavisam netālu no ģimenes mājvietas – Kensingtonas pils. Keita un Harijs izlēmuši, ka paši vedīs savus bērnus uz skolu katru rītu!

“Pašā pirmajā gadā bērni rotaļājas un mācās iepazīst pasauli, pieņem savus lēmumus, mācās sasniegt savas ieceres, mācās būt radoši, mācās veidot attiecības ar citiem bērniem, apgūst dažādus ar drošību saistītus jautājumus, lai izaugtu par atbildīgiem un laimīgiem cilvēkiem,” – tā vēstīts šīs skolas mājas lapā.

Matemātikas stundās mazā princese Šarlote iemācīsies rēķināt. Angļu valodas stundās – lasīt un rakstīt un jau pirmajā klasē princese sāks apgūt arī franču valodu. Jāsaka, ka visas šīs prasmes būs nudien iepsiadīgas, jo princesei ir tikai 4 gadi!

“Skolniekiem tiek mācīts izmantot bibliotēkas krājumus jau agrīnā vecuma. Mums ir bibliotekāre, kura šeit strādā pilnu darbadienu. Bibliotekāres galvenais uzdevums ir iedvesmot bērnus izmantot grāmatas, kas ir pieejamas mūsu bibliotēkā un organizēt pašiem savus projektus, kuru realizēšanai tiek izmantotas šīs grāmatas,” – rakstīts skolas mājas lapā.

Princesei Šarlote ir ļoti draudzīgas attiecības ar vecāko brāli, princi Džordžu. Tieši tāpēc Keita un princis Viljams esot Šarlotei izvēlējušies to pašu skolu, kurā iet viņas brālis. Zināms, ka princese Šarlote bijusi ļoti satraukta savā pirmajā skolas dienā un tas ir saprotami, jo reti kurs bērns spēj mierīgi uztvert šādas pārmaiņas.

Foto

Autors: Dieviete.lv

5 globālas problēmas, kuras var palīdzēt mazināt ikviena atbalsts!

Women journey to the Gwako river, the main water source for the town. (National Geographic)
Women journey to the Gwako river, the main water source for the town. (National Geographic)

Plastmasa, kas ir viens no modernās dzīves pamatiem, ir radījusi arī milzum daudz galvassāpju, tostarp ik gadu pasaules okeānā nonāk astoņi miljoni tonnu plastmasas atkritumu. Tā ir viena no problēmām, kuras risināšanā ir nepieciešama ikviena cilvēka iesaistīšanās. Pasaules okeānu milzīgais piesārņojums ar plastmasu ir tikai viena no problēmām, par kurām tiks runāts jaunajā dokumentālajā seriālā “Activate: Globālā pilsoņu kustība”, kas “National Geographic” skatāms no pirmdienas, 9.septembra. 

Tas stāsta austrālieša Hjū Evansa vadītās “Globālās pilsoņu kustības” (“Global Citizen movement”) aktivitātēm, kas jau vairāk nekā desmit gadus cīņā ar nabadzību izraisošām problēmām un jēgpilnu pārmaiņu virzīšanai izmanto sabiedriskā aktīvisma kampaņas. 

Evansa izveidotā kustība ir popmūzikas, sociālo mediju un labdarības apvienojums. Tai ir pievienojusies arī virkne slavenību, tostarp aktieri Hjū Džekmens un Reičela Brosnahena, mūziķi Farels Viljamss un Ašers (Usher). Pazīstamākais notikums ir koncerts “Global Citizen Festival”, kas septembrī notiek Ņujorkas Centrālparkā. Biļetes uz pasākumu nav nopērkamas, tās var iegūt, iesaistoties sabiedriskā aktīvisma kampaņās un krājot punktus. Pirms dokumentālā seriāla pirmizrādes “National Geographic” ir apkopojis vairākas problēmas, kuru risināšanā cilvēki tiek aicināti iesaistīties.  

Becky G watches as a collective member makes dye. (Global Citizen/Ryan Gall)

Galējās nabadzības mazināšana 

Pēc Pasaules Bankas definīcijas, galējā nabadzība nozīmē iztiku, kas ir mazāka nekā 1,90 ASV dolāri (1,71 eiro) dienā. 1990.gadā zem galējās nabadzības sliekšņa dzīvoja 36% jeb 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju. 2015.gadā to skaits bija samazinājies līdz 736 miljoniem, proti, zem galējās nabadzība sliekšņa dzīvoja apmēram 10% cilvēku visā pasaulē. Aptuveni puse ārkārtīgi nabadzīgo cilvēku dzīvo tikai piecās valstīs: Indijā, Nigērijā, Kongo Demokrātiskajā republikā, Etiopijā un Bangladešā. Lielākā daļa – lauku apvidos, ir slikti izglītoti, strādā lauksaimniecībā un ir jaunāki par 18 gadiem. 

Cīnīties ar galējo nabadzību kļūst aizvien grūtāk, jo šie cilvēki visbiežāk mīt grūti pieejamos reģionos un nestabilās valstīs. Piekļuve izglītībai, veselības aprūpei, elektrībai, tīram ūdenim bieži vien ir atkarīga no cilvēka sociālekonomiskā statusa, dzimuma, etniskās piederības un atrašanās vietas. Arī iespēja izkļūt no nabadzības slazda ir tieši saistīta ar ģimenes statusu. Piemēram, Subsahārā dažviet tikai 12% jauniešu ir augstāka izglītība nekā viņu vecākiem. 

Lai ātri likvidētu galējo nabadzību, brīnumlīdzekļu nav, taču rezultāti rāda, ka, pacietīgi darbojoties, var sasniegt zināmas pozitīvas izmaiņas. Piemēram, atbalstot jaunu darba vietu izveidi, palīdzot nodrošināt labākus sadzīves apstākļus, pieeju tīram ūdenim, veicinot izglītības pieejamību un izstrādājot efektīvas atbalsta tīkla programmas. Piemēram, mūziķe Bekija Džī Meksikā iesaistītās kampaņā, kuras mērķis ir piespiest lielās kompānijas atbalstīt vietējām sievietēm piederošus biznesus. 

Bonang Matheba jokes with students at Thabotona Primary Farm School. (Global Citizen/Ryan Gall)

Izglītības pieejamības nodrošināšana konfliktu zonās un bēgļu kopienās

Dabas kataklizmu, ekonomisko katastrofu un militāro konfliktu dēļ katru gadu savas mājas ir spiesti pamest miljoniem bērnu, uz nenoteiktu laiku pārtraucot apmeklēt skolu. Piemēram, Venecuēlas ekonomiskais sabrukums kopš 2015.gada ir licis vairāk nekā trīs miljoniem cilvēku pamest valsti meklējot drošību, pārtiku, ūdeni un veselības aprūpi. Tāpat aptuveni trijiem miljoniem bērnu ir liegta iespēja apmeklēt izglītības iestādes, jo skolas tiek slēgtas, bet pedagogi – dodas bēgļu gaitās. Aktrise Reičela Brosnahena Peru pierobežā tikās ar pārvietoto ģimenēm un pēc atgriešanās ASV mudināja Īrijas, Lielbritānijas un ASV valdības ziedot līdzekļus fondam “Izglītība nevar gaidīt”. Fonds pavisam nesen piešķīris arī sešus miljonus ASV dolāru palīdzības programmām Āfrikas “karstajos” reģionos. 

Jaunākā UNICEF publiskotā informācija liecina, ka pieaugošā vardarbība Centrālajā un Rietumāfrikā liek strauji slēgt izglītības iestādes. Vardarbīgu uzbrukumu dēļ slēgto skolu skaits pēdējo divu gadu laikā ir trīskāršojies, astoņās reģiona valstīs – Brukinafaso, Kamerūnā, Kongo, Centrālāfrikas republikā, Mali, Nigērā, Nigērijā, Čada – pēdējā mēneša laikā ir slēgtas 9000 skolas. Ietekmēti ir 1,9 miljoni skolēnu un 44 000 skolotāju. 

“Menstruālā cikla nabadzību” un izglītības trūkuma mazināšana

Visā pasaulē skolu neapmeklē 130 miljoni jaunu meiteņu. Piemēram, Dienvidāfrikā meitenes bieži vien pārtrauc apmeklēt skolu brīdī, kad tām sākas menstruācijas. Tas pastiprina jau tā lielo dzimumu nevienlīdzību, kuru izraisa nabadzība, seksuālā vardarbība, piespiedu laulības, tīra ūdens trūkums, u.t.t. Menustrālais cikls ir stigmatizēts daudzviet pasaulē, taču pusaudžu higiēnas vajadzību apmierināšana ir vispārējs cilvēktiesību, cieņas un sabiedrības veselības jautājums. Ja meitenēm ir pieejami higiēnas līdzekļi, viņas var būt sabiedriski aktīvas. 

Par “menstruālā cikla” nabadzību stāsta arī dokumentālais seriāls “Activate: Globālā pilsoņu kustība”. Geila Kinga un Bonangs Mateba Dienvidāfrikā pulcē desmitiem tūkstošu cilvēku, lai aicinātu valdību piešķirt 58 miljonus dolāru un izglītotu meitenes par fizioloģiju, kā arī atrastu resursus, kas ļautu viņām palikt skolā. Starp citu, naudas trūkums, kas traucē iegādāties nepieciešamos higiēnas līdzekļus, ietekmē meiteņu dzīvi arī attīstītajā pasaulē. Tā, nesen veikts pētījums Lielbritānijā atklāja, ka vairāk nekā ceturtā daļa (27%) meiteņu reizi mēnesī paliek mājās, jo ģimenei nav iespēju iegādāties higiēnas līdzekļus.

Daren Criss (right) helps workers in Manila sort plastic bottles and cans to be recycled. (Global Citizen/Ryan Gall)

Aicinājums ASV tiesu sistēmā atteikties no drošības naudām 

ASV aptuveni 465 000 cilvēku katru dienu atrodas pirmstiesas apcietinājumā tikai tādēļ, ka tie vienkārši nespēj samaksāt pieprasīto drošības naudu. To vidū ir nesamērīgi daudz nabadzīgu cilvēku, afroamerikāņu, spāņu, u.c. Bieži vien viņi zaudē darbu, mājas un iekļūst dziļi parādos. Federālo Rezervju 2016.gadā veikts pētījums atklāj, ka daudziem amerikāņiem būtu grūti ārkārtas situācijā atrast vairāk par 400 ASV dolāriem, neaizņemoties vai kaut ko nepārdodot. Bet tipiskam aizturētājam vajadzētu tērēt astoņu mēnešu ienākumus, lai samaksātu vidējo piespriesto drošības naudu – 10000 ASV dolāru. 

Taču, izrādās, teju 25% no šiem cilvēkiem varētu ļaut sagaidīt tiesu brīvībā, nepalielinot noziedzības līmeni. Tādēļ sabiedriskie aktīvisti aicina atcelt drošības naudas piemērošanu, tā vietā izvēloties nefinanšu garantijas atbrīvošanai pirms tiesas. Tiek piedāvāts ieviest, piemēram, nenodrošinātās obligācijas, kad apsūdzētajam ir jāmaksā par neierašanos tiesā, nevis pirmstiesas atbrīvošanu. Šādi mehānismi ASV darbojas Kentuki, kur drošības naudas piemērošana tika aizliegta pirms 40 gadiem, izmantojot īpašu risku novērtēšanas rīku. 

Tīra ūdens un tualešu pieejamības nodrošināšana

Tīrs dzeramais ūdens ir būtisks cilvēka cienīgas dzīves priekšnoteikums, taču vairāk nekā diviem miljoniem nav regulāras pieejas tīram ūdenim. Viņiem nākas lietot ar ķimikālijām un fekālijām piesārņotu ūdeni. Tikai divām piektdaļām pasaules iedzīvotāju ir pieejami droši sanitārie mezgli. Šāda situācija palielina nabadzību un pakļauj cilvēkus bīstamu slimību riskiem. Nabadzīgas ģimenes ir spiestas tērēt vairāk laika un citu resursu ūdens iegūšanai. 

Nigērijā septiņiem no desmit iedzīvotājiem nav piekļuves normālām tualetēm. Katru gadu aptuveni 59 500 bērnu vecumā līdz pieciem gadiem mirst no slimībām, kas ir saistītas ar piesārņotu ūdeni. Vienlaikus Nigērijā ir reģistrēts vairāk mobilo telefonu nekā tualešu. Pēc UNICEF pārstāvju teiktā, 140 miljoniem cilvēku šajā valstī ir mobilie tālruņi, bet tikai 97 miljoniem – pieeja labiekārtotām tualetēm. 

Jaunais dokumentālais seriāls “Activate: Globālā pilsoņu kustība” skatāms “National Geographic”, pirmdienās no 9. septembra plkst. 22.00. 

Autors: National Geographic

05.09.2019.

Visā Latvijā pirmizrādi piedzīvos pašmāju spiegu stāsts (+VIDEO)

Jau rīt pie skatītājiem visā Latvijā nonāks pašmāju spiegu stāsts par divu politisko lielvaru, ASV un PSRS, dubultaģentu aukstā kara laikā Imantu Lešinski. Režisoru Ginta Grūbes un Jāka Kilmi dokumentālās filmas “Spiegs, kurš mans tēvs” pirmizrāde notiks 5. septembrī, savukārt no 6. septembra tā būs skatāma kinoteātros visā Latvijā.

Filma ir tulkotājas un atdzejotājas Ievas Lešinskas-Geiberes personisks stāsts par viņas tēvu Imantu Lešinski, kurš bija pazīstams gan PSRS, gan ASV politiskajā sistēmā un kura pārbēgšana uz ASV 1978. gadā kļuva par skandalozu starptautisko notikumu. Imants Lešinskis bija dubultaģents, kurš dzīvoja un darbojās, mainot identitātes; pēc tam, kad viņš bija publiski nācis klajā ar faktiem, kas izgaismoja Valsts drošības komitejas (VDK) darbību Latvijā, viņš mira nenoskaidrotos apstākļos. 

Video

Filma ir balstīta Ievas Lešinskas-Geiberes atmiņās un dienasgrāmatu ierakstos. Tas ir mēģinājums noskaidrot patiesību par savu tēvu un aukstā kara notikumiem, kuros viņa bijusi iesaistīta, pašai neapzinoties. Dokumentālās filmas veidošanā piedalījušies arī notikumu aculiecinieki, bijušie ASV Federālās izmeklēšanas biroja un Centrālās izlūkošanas pārvaldes, PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki, izlūkdienestu vēstures eksperti. Tāpat filmā izmantots plašs dokumentālo arhīvu materiāls.

“Filma “Spiegs, kurš mans tēvs” ir lielisks un godīgs aukstā kara dokuments – stāsts, kuru izstāsta otrā plāna varonis, šajā gadījumā jauniete, kas iemesta lielos vēsturiskos notikumos un kura pārsteidzošā veidā tos arī spēj izskaidrot, “ tā par filmu raksta ASV ziņu portāla BuzzFeed galvenais redaktors Bens Smits.

Galerija

“Spiegi ir reāla parādība. Viņu darbs ir izspiegot citas valstis. Spiegi ir arī gluži reāli cilvēki ar īstām ģimenēm. Viņiem ir bērni. Filma “Spiegs, kurš mans tēvs” ir meistarīgs ieskats pasaulē, kam nekad nepievēršas kino kura uzmanības centrā ir spožuma auras apvītais fiktīvais spiegs vienmēr šarmanti elegants, vienmēr vīrietis bez bērniem ‒ proti, tajā, ar ko nodarbojas īsti spiegi, un iespaidā, ko šis darbs atstāj uz viņu bērniem. Filma atsedz aso kontrastu starp mūsu klišejisko kino iespaidā tapušo priekšstatu par spiegu dzīvi un padomju spiega drūmo un brutālo karjeru ‒ realitāti, ko uzskatāmi parādījuši arī pēdējā laika notikumi, tādi kā padomju izlūkdienesta neveiksmīgais mēģinājums noindēt krievu spiegu Sergeju Skripaļu un viņa meitu. Filmā “Spiegs, kurš mans tēvs” Kilmi un Grūbe, izmantojot dokumentālus kadrus, inscenētas ainas un Ievas Lešinskas stāstījumu, parāda dzīves pusi, ko spēj iztēloties tikai retais no mums,“ stāsta Tomass Henriks Ilvess, bijušais Igaunijas prezidents un filmas varones kolēģis radio “Brīvā Eiropa”.

Jau no šīs nedēļas filmu būs iespējams skatīties Rīgā, Talsos, Madonā, Cēsīs, Siguldā, Liepājā, Kuldīgā, Jēkabpilī un citviet.  9. septembrī kinoteātrī “Splendid Palace” skatītājiem pēc filmas būs iespēja tikties ar filmas varoni, tulkotāju un literāti Ievu Lešinsku-Geiberi un vienu no filmas režisoriem Gintu Grūbi.

Režiju un scenāriju veidojuši Jāks Kilmī (Jaak Kilmi) un Gints Grūbe, operators ir Aigars Sērmukšs, montāžas režisors – Armands Začs, komponisti – Janeks Murds (Janek Murd) un Jans Trojans (Jan Trojan), skaņu režisors – Lukass Ujciks (Lukas Ujcik). Filma veidota filmu studijā Mistrus Media kopprodukcijā ar Vācijas filmu kompāniju Kick Films, Čehijas kompāniju 8 Head Productions un Igaunijas kompāniju Pimik.

Filmas tapšanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs, Creative Europe Media atbalsta programma, Čehijas un Igaunijas filmu institūts, Bavārijas filmu fonds, Vācijas sabiedriskā televīzija ARD/RBB, BR, Čehijas Sabiedriskā televīzija, Latvijas Televīzija, un Igaunijas sabiedriskā televīzija ERR.

05.09.2019.

 

 

Mocarellas salāti ar pesto mērci

Nepieciešams:

250 g mocarellas siera bumbu

50 g melno olīvu bez kauliņiem

500 g tomātu

100 g pesto mērces

2 fenheļi

Baziliks

Sīpols

 

Pagatavošana:

– Noskalo tomātus un sagriez uz pusēm.

– Olīves sagriez smalkāk, notīri sīpolus un sagriez gredzenos. Fenheļus noskalo un sagriež plānās šķēlēs.

– Visas salātu sastāvdaļas sajauc un liec salātu traukā. Mocarellas sieru sagriez šķēlēs un salātus pārlej ar pesto, rotā ar bazilika lapiņām.

 

Lai labi garšo!

Autors: Dieviete.lv

Kādēļ ieslodzījuma vietās ir izplatīts C hepatīts?

Iegādāta aparatūra vīrushepatīta C diagnosticēšanai  ieslodzījuma vietās

Vīrushepatīts C līdzīgi kā B hepatīts un HIV izplatās ar inficētu asiņu starpniecību. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2018. gadā ieslodzījuma iestādēs tika konstatēti 250 jeb 17,5% no Latvijas populācijā pagājušajā gadā kopumā reģistrētajiem hroniska vīrushepatīta C gadījumiem. Par to, kā ieslodzījuma iestādēs tiek veikta C hepatīta diagnostika un kā ieslodzītie saņem ārstēšanu, stāsta sertificēta infektoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Dr. med. Inga Ažiņa.

Kādēļ to nepieciešams ārstēt?

Cietumos atrodas daudz cilvēku ar atkarībām. Lai iegūtu savu nākamo devu, atkarīgs cilvēks nereti ir spiests izdarīt noziegumu, un tādējādi nonāk policijas redzeslokā un agri vai vēlu arī ieslodzījumā par veiktajiem pārkāpumiem. Tā šī slimība nokļūst ieslodzījuma iestādēs lielākā koncentrācijā nekā kopējā populācijā. Gadiem ārstējot pacientus, esam novērojuši, ka cilvēkam ar C hepatītu mēdz vienlaicīgi būt arī B hepatīts un HIV infekcija, jo arī šīs slimības izplatās ne tikai ar inficētu asiņu starpniecību, un ar vienu inficētu šļirci diemžēl ir iespējams iegūt visas šīs infekcijas vienlaicīgi, bet arī seksuāla kontakta laikā. Ir svarīgi ārstēt visas infekcijas slimības – C un B hepatītu, HIV infekciju –  ieslodzījuma vietās, lai brīdī, kad cilvēks nonāk brīvībā, viņš nekļūtu par infekcijas avotu un neapdraudētu pārējo sabiedrību. Tas ir pats galvenais mērķis.

Kas tiek darīts, lai mazinātu vīrushepatīta C izplatību ieslodzījuma iestādēs un kopējā populācijā?

Šogad mēs sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes medicīnas daļas priekšniekiem vairākkārt esam tikušies Veselības ministrijas organizētās sēdēs, kā arī Latvijas Infektoloģijas centra telpās, kur kopīgi meklējam īsāko ceļu, kā risināt šo problēmu gan diagnostikā, gan ārstēšanā. Nepietiek tikai ar to, ka cilvēkam tiek diagnosticēts C hepatīts, ir arī jābūt iespējai cilvēkam piedāvāt ārstēšanu. Latvijā šī iespēja parādījās 2016. gadā, kad notika radikālas izmaiņas kompensācijas sistēmā. Pirms tam valsts kompensēja tikai 75% no medikamentu izmaksām un bija nepieciešams pacienta līdzmaksājums, tāpat valsts iepriekš kompensēja ārstēšanu tikai smagākiem fibrozes gadījumiem, tas ir, trešajai un ceturtajai fibrozes pakāpei, taču šobrīd valsts pilnībā kompensētu ārstēšanu var saņemt arī cilvēki ar pirmo vai otro fibrozes pakāpi, kas aptver gandrīz visu pacientu loku. 2016. gadā, kad parādījās jauni medikamenti un izmainījās kompensācijas nosacījumi, arī cietumos parādījās iespēja saņemt valsts kompensētu nepieciešamo ārstēšanu. 

Ir vēl kādi šķēršļi, kas liedz inficētai ieslodzītajai personai saņemt ārstēšanu?

Ieslodzītie tiek pārvietoti no viena cietuma uz citu, un ir grūti noteikt, kurā brīdī cilvēks ir izmeklēts un kurā ieslodzījuma vietā saņems ārstēšanu. Tāpat joprojām pastāv dažādi birokrātiski šķēršļi. Nepieciešamie medikamenti nav brīvi lietojami, to lietošanu var nozīmēt tikai ārsts infektologs caur ārstu konsīliju. Ārstu konsīlija lēmums tiek nosūtīts uz Nacionālo veselības dienestu, no kura ir jāsagaida atbilde. Dažreiz šis process aizņem vairākus mēnešus. Par to šobrīd turpinās diskusijas ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu.

Kā notiek C hepatīta diagnostika un medikamentu saņemšana ieslodzījuma iestādēs?

Lai uzsāktu C hepatīta ārstēšanu, nepietiek tikai ar to, ka tiek veikts antivielu tests un iegūts pozitīvs rezultāts. Ir nepieciešams veikt papildus izmeklējumus, lai noskaidrotu, vai antivielas nozīmē, ka cilvēks ir kādreiz pārslimojis C hepatītu vai ir inficēts šobrīd. Ārstēšana notiek, sadarbojoties ar ieslodzījuma iestādēs esošo medicīnas personālu, kuru mēs vēl papildus apmācām specifiskākos diagnostikas un ārstēšanas jautājumos par C hepatītu.

Līdzīga sistēma tika izveidota un jau vairākus gadus darbojas HIV ārstēšanas jomā cietumos. Ieslodzījuma vietas medicīnas personāls izmeklē un novērtē pacientu, izvirza uz konsīliju un tad dodas uz Latvijas Infektoloģijas centru (LIC) ar ieslodzītā dokumentāciju, kur to prezentē. Konsīlijs nozīmē medikamentus, ko pacients pēc tam saņem ar starpnieka palīdzību – ārstu, kas strādā attiecīgajā cietumā. Šo pašu modeli mēs sākam praktizēt arī C hepatīta ārstēšanā kopš 2016.gada, kad parādījās jauni medikamenti un izmainījās kompensācijas nosacījumi. HIV ir jāārstē visu mūžu, bet C hepatīta ārstēšana ir tikai 3 vai 4 mēnešu ilga, kādreiz tie ir pat 2 mēneši.

Pirms C hepatīta ārstēšanas pacientam nepieciešams noteikt aknu fibrozes pakāpi. Līdz šim to varēja noteikt Latvijas Infektoloģijas centrā, kas nozīmē, ka pacientu nepieciešams konvojēt no ieslodzījuma vietas uz izmeklējumu. Lai šāda sistēma būtu efektīvāka un ekonomiski  izdevīga, ieslodzījuma vietās tika iegādāta jauna aparatūra izmeklējumu veikšanai, kas palīdzēs noteikt fibrozes pakāpi, tādējādi nebūtu nepieciešams konvojēt pacientu uz izmeklēšanām LIC. Jaunā aparatūra pēc nepieciešamības tiks transportēta pa ieslodzījuma iestādēm un nodrošinās izmeklējumu veikšanu uz vietas. 

C hepatīta izmeklēšanas un ārstēšanas laikā ir ļoti svarīgi komunicēt ar medicīnas personālu un pacientu. Mēs šobrīd esam pozitīva ceļa sākumā, un es domāju, ka mēs atradīsim veidus, kā vēl vairāk optimizēt ārstēšanas un izmeklēšanas procesu. 

Autors: Divi gani

05.09.2019.

Cēzara salāti ar parmas sieru!

Nepieciešams:

50 g rīvēts Parmas siers

6 grauzdiņu maizes sķēles

2 ēdamkarotes eļļas

2 ķiploku daiviņas

2 galviņsalāti

Mērcei:

8 ēdamkarotes eļļas

3 ēdamkarotes svaigas citrona sulas

Vārīts olas dzeltenums

Sāls, malti melnie pipari

 

Pagatavošana:

– Maizes šķēlēm nogriez garoziņu un maizi sagriez kubiņos.

– Uz pannas karsē eļļu. Ķiplokiem izspied sulu, pievieno eļļai, apmaisi un liec maizes kubiņus.

– Kad maize ir apcepusies, tos izņem no pannas. Salātus noskalo, sagriez un liec salātu traukā un pāri pārkaisi sarīvēto sieru un maizes kubiņus.

– Atceries, ka mērce jāgatavo pirms salātu pasniegšanas. Sarīvē olas dzeltenumu, pievieno sāli, eļļu, piparus, citronu sulu un visu sajauc. Mērci pārlej pāri salātiem, ja vēlies, tad salātiem vari pievienot ceptu vistas fileju vai vistas girosu.

 

Labu apetīti! 

Autors: Dieviete.lv

Kāda ir tēva loma bērna dzīvē?

Bērna ienākšana ģimenē visiem ir liels notikums. Arī tētiem, kuri sākotnēji var justies apmulsuši, reizēm pat traucējoši, taču jau no pirmajām mazuļa dienām ir ļoti, ļoti vajadzīgi. Lai atgādinātu par tēta lomu ne tikai bērna radīšanā, bet arī audzināšanā, Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv un lieldraugs Rimi Bērniem svētdien, 8. septembrī rīko ikgadējo Tēva dienas festivālu. Bet kā jau no pirmajām dienām veidot attiecības ar bērnu, pieskaroties, sarunājoties un rūpējoties par viņu, stāsta Rimi Bērniem eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Tēti un bērni līdz gada vecumam

“Jauki, ja tētis iziet pastaigā ar mazuli, kurš guļ ratiņos. Taču lai izveidotu attiecības ar kādu, kurš lielāko daļu laika pavada miegā, ar to vien nepietiks,” atzīst Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte. Viņa skaidro – bērniņam ir svarīgi gan dzirdēt tēta balsi, gan just fizisku kontaktu, tāpēc mazo var un vajag auklēt, ar viņu sarunāties un izrādīt rūpes, jau no pirmajām dienām iesaistoties mazuļa kopšanā. 

Attiecības ar pirmsskolas vecuma bērniem

Kad bērns sāk rāpot un staigāt, tētis var būt ne tikai lielisks rotaļu biedrs, bet arī lielais, uzticamais sargs, kurš uzņemas atbildību par bērna vešanu uz pirmsskolas izglītības iestādi, ar savu mieru un pārliecību uzmundrinot meitu vai dēlu.

“Raksturīgi, ka, bērnam sasniedzot apmēram 4 gadu vecumu, parasti pat tie tēti, kuri, iespējams, jutušies neveikli un nezinoši, mēdz izrādīt lielāku interesi par kopīgām darīšanām ar atvasēm. Nereti viņiem ir mazāk vajadzīga bērna māmiņas klātbūtne, jo ar tik “lielu bērnu” jau vieglāk tikt galā pašiem,” pieredzē dalās psiholoģe Iveta Aunīte.

Piecu sešu gadu vecumā meita var atzīties, ka, izaugot liela, precēsies ar tēti. Arī dēla acīs šajā posmā tēvs, visticamāk, kļūs par atdarināšanas vērtu varoni. Kopīgo laiku ar tēti bērni gribēs pavadīt rotaļās, dauzoties, piedaloties sporta aktivitātēs, un arī neiebildīs, ja vakara pasaciņu lasīs un gulētiešanas rituālā piedalīsies ne tikai mamma, bet arī tētis. Gan dēls, gan meita piecgadnieki priecāsies par iespēju kopā veikt kādus mājas pienākumus un apgūt jaunas prasmes. 

Kad bērns dodas uz skolu

Skolas gaitām sākoties, tētis var palīdzēt gan tīri praktiski, aizvedot bērnus uz skolu, gan emocionāli iedrošināt un atbalstīt mācību procesā, pulciņu un treniņu izvēlē. “Skolēni taču bieži viens otram ar lepnumu stāsta, kā brīvdienās kopā ar tēti gājuši sēņot, makšķerēt, spēlējuši futbolu un cik kilometrus nobraukuši ar velosipēdu. Ja ģimenē aug dēls un vajadzīga palīdzība skolas mājas darbu veikšanā, ieteicams to darīt tētim, jo zēni 6–14 gadu vecumā kā sūklis uzsūc visas “vīriešu lietas”, tāpēc tēta vai tēta aizvietotāja loma ir neatsverama,” skaidro Rimi Bērniem eksperte. 

Arī lieliem bērniem vajag tēti

Ja tētim ar bērniem ir jaukas attiecības līdz agrīnā pusaudžu periodam, ļoti ticams, ka, kļūstot pieaugušāki un sākot vairāk uzmanības orientēt uz vienaudžiem, bērni joprojām paliks ar tēti draudzīgās un uzticēšanās pilnās attiecībās. Psiholoģe Iveta Aunīte piebilst: “Cerams, dzīves grūtajos un arī priecīgajos brīžos jau pieaugušie bērni zinās un atcerēsies, ka var saņemt padomu un atbalstu no tēta.”

Kā mamma var palīdzēt?

Māmiņas var atbalstīt un veicināt bērnu attiecības ar tēti divos veidos. “Pirmkārt, jau no pirmajām bērna dzīves minūtēm ieteicams veicināt kopā būšanu, nenorobežojot bērna tēvu un nepiesavinoties mazuli tikai sev. Otrkārt, vēlams stiprināt tēta autoritāti, taču sarunās ar bērnu neizmantot tēvu kā bargo vai sodošo instanci, piemēram, sakot: “O, beidzot tu esi mājās! Es

netieku ar viņu galā! Ej un pasaki, ka tā nedrīkst darīt.” Nebūtu arī vēlams bērnam draudēt, ka tūlīt atnāks tētis, un “tad tik tu redzēsi/dabūsi…” Bērnam nebūtu jābaidās no sava tēta,” uzsver Rimi Bērniem eksperte.

Ko darīt, ja tēta nav blakus

Diemžēl daudzi bērni aug ģimenēs bez tēva. “Pieaugušajiem vajadzētu sakārtot savas attiecības un atrisināt konfliktus tik gudri, lai bērns nejustos kā dzīvu vecāku bārenis. Lai arī šķirti, vecāki turpina būt sava bērna mamma un tētis, un abi ir tiesīgi piedalīties bērna dzīvē. Bet, ja pēc vecāku šķiršanās veidojas jauna ģimene un bērns tiekas gan ar patēvu, gan tēvu, jāpatur prātā, ka tētis ir un paliek tētis. Patēvam lēnām, pacietīgi un ar sapratni jāveido attiecības ar bērnu, nekādi netraucējot viņa attiecībām ar tēvu un necenšoties ieņemt viņa vietu,” atgādina Iveta Aunīte un piebilst – ja tēta nav, svarīgs ir kontakts ar citiem dzimtas vīriešiem, radiniekiem vai mammas kolēģiem, kam bērns var uzticēties.

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv un lieldraugs Rimi Bērniem aicina visus bērnus pavadīt jauku dienu kopā ar tēti, piedaloties ikgadējā Tēva dienas festivālā svētdien, 8. septembrī. Tas sāksies ar tradicionālo Tēva dienas gājienu plkst. 12.00 no Brīvības pieminekļa un turpināsies Vērmanes dārzā kā ģimeniski, krāšņi svētki visai ģimenei – no pašiem mazākajiem līdz vecvecākiem. 

Autors: Rimi

Zivju eļļa – svarīga ikvienam un jebkurā vecumā

Viens no efektīvākajiem imunitātes stiprināšanas veidiem ir pastiprināta Omega-3 taukskābju uzņemšana, uzturā iekļaujot treknās zivis vai lietojot zivju eļļu. Par zivju eļļas labajām īpašībām un lietošanu stāsta BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.  

Zivju eļļas neatsveramā nozīme

I. Priedniece uzsver, ka zivju eļļas lietošana ir aktuāla un svarīga jebkurā vecumā, jo tā satur organismam nozīmīgos A, D un E vitamīnus, kā arī augstvērtīgās Omega-3 polinepiesātinātās taukskābes, kuras organisms pats nesintezē. Regulāra trekno zivju iekļaušana uzturā vai zivju eļļas lietošana nodrošina vispārēju organisma aizsardzību – veicina smadzeņu un sirds darbību, samazina risku saslimt ar visu veidu sirds un asinsvadu slimībām, paaugstina koncentrēšanās spējas, uzlabo ādas un matu veselību, kā arī ir iedarbīgs ilgtermiņa līdzeklis ārējā izskata un pašsajūtas uzlabošanā. Dažādu pētījumu rezultātā pierādīts, ka pastāvīga zivju eļļas lietošana ne tikai nodrošina terapeitisku efektu dažādām veselības problēmām, bet arī ietekmē veiksmīgu neiroloģisko attīstību zīdaiņiem un labāku smadzeņu funkcionēšanu pieaugušajiem.

Kā lietot?

Zivju eļļas lietošana ir aktuāla ikvienam cilvēkam, tomēr atsevišķām iedzīvotāju grupām tā ir sevišķi svarīga. I. Priedniece skaidro, ka zivju eļļu īpaši ieteicams lietot bērniem (tā palīdz kaulu un zobu augšanas procesā), sievietēm grūtniecības pirmajā un otrajā trimestrī un bērna zīdīšanas laikā, vīriešiem pēc 35 gadu vecuma, vecākiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem, kuri nelieto uzturā zivis.

Zivju eļļu var lietot bez ārsta uzraudzības. Aptiekās tā pieejama gan šķidrā veidā, gan kapsulās, savukārt bērniem ir pieejamas košļājamas kapsulas ar augļu garšu. I. Priedniece norāda, ka visērtāk zivju eļļu izvēlēties kapsulās, jo šādi tā saglabājas ilgāk un neoksidējas, kamēr šķidrā eļļa pēc atvēršanas ir jāglabā ledusskapī un jāizlieto trīs mēnešu laikā.

Omega-3 vērtīgās taukskābes vēlams uzņemt regulāri, vismaz divreiz nedēļā lietojot treknās zivis vai regulāri dzerot zivju eļļu. Ieteicamā dienas deva ir 1000 miligramu jeb 1 grams, savukārt pacientiem ar sirds–asinsvadu saslimšanām –  pat 2 grami dienā. Bērniem paredzētās devas nosaka pēc vecuma, bet būtiski, ka zivju eļļu var dot arī zīdaiņiem. Vislabāk zivju eļļa uzsūcas, ja tiek lietota ēšanas laikā.

Ēdiena svētki “AUGam” atgriežas – šoreiz rudenīgās noskaņās

Rudens vidū, 20. oktobrī, Tallinas ielas kvartālā esošajā Angārā atgriezīsies ēdiena svētki “AUGam” – lielākais augu ēdiena pasākums rudenī. Pasākumā gaidīti gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi, lai mielotos ar sezonāliem gardumiem, kas draudzīgi videi un dzīvniekiem.

Otrie ēdiena svētki “AUGam” notiks svētdien, 20. oktobrī, no pl. 12:00 līdz pl. 20:00 Tallinas ielas kvartālā esošajā pasākumu norises vietā Angārā (Tallinas iela 10) un tam pieguļošajā teritorijā. Ņemot vērā potenciālos laikapstākļos, pasākums lielākoties notiks iekštelpās. Tiek plānota aptuveni 15 ēdinātāju dalība, kas piedāvās dažāda veida maltītes – gan tradicionālos latviešu ēdienus, gan kūkas un citus saldumus, gan ātrās uzkodas – tas viss bez dzīvnieku izcelsmes produktiem. Īpaši tiks padomāts arī par tiem, kuri piekopj svaigēšanu vai uzturā nelieto glutēnu.

“”AUGam” svētku koncepts jau pašā sākumā ietvēra ideju par sezonāliem pasākumiem, kas notiek vairākas reizes gadā. Augu valsts ēdiens galdā jāliek jebkurā laikā, ne tikai vasarā. Turklāt sezonas augļu un dārzeņu lietošana ir viens videi draudzīgas ēšanas principiem. Oktobris ir bagātīgs periods pēc ražas novākšanas, tāpēc rudens pasākumā sagaidām, ka ēdinātāji iepriecinās apmeklētājus ar sezonai raksturīgiem ēdieniem,” skaidro Marta Turkupole, viena no pasākuma organizētājām. “Augu valsts ēdiena popularitāte katru gadu pieaug, un ēdiena svētki “AUGam” ir lieliska iespēja iepazīt daudzveidīgu augu valsts virtuvi vienuviet,” atgādina Marta.

Ēdiena svētki “AUGam” apmeklētājiem piedāvās iepazīt daudzveidīgu augu valsts virtuvi patīkamā atmosfērā, nesatraucoties par to, kādu ietekmi pārtikas izvēle atstāj uz apkārtējo vidi un dzīvniekiem. Pasākums norisināsies visas dienas garumā un ieeja tajā būs bez maksas. Pasākums būs piemērots gan ģimenēm ar bērniem, gan mājdzīvnieku saimniekiem. 

Vasaras ēdiena svētki “AUGam”, kas bija pirmreizējs šāda koncepta pasākums, notika šī gada 20. jūlijā, kad pasākumā piedalījās 20 ēdināšanas uzņēmumu, to vidū “Terapija”, “Stockpot”, “Bhajan Cafe”, konditoreja “Putni” un “Ramen Riga” ar Mārtiņu Sirmo priekšgalā. Pirmo pasākumu apmeklēja gandrīz 2000 cilvēku. Pēc rudens pasākuma nākamie svētki plānoti 2020. gada sākumā ziemas noskaņās.

Pasākumu rīko nevalstiskā organizācija biedrība “AUGam”, kuras mērķis ir veicināt augu valsts uztura pieejamību un ilgtspēju, sadarbībā ar StreetFoodLatvia, kas ir Angāra saimnieki, un organizāciju “FreeRiga”. Plašāka informācija par festivālu un dalībniekiem drīzumā būs pieejama pasākuma mājaslapā (www.augam.lv/svetki). Iespēja sekot jaunumiem rīkotāju Facebook un Instagram profilos.

Autors: Biedrība “AUGam”

Ukraiņu modele pārsteidz ar savu eksotisko ārieni (+FOTO)

Tu noteikti esi pamanījusi, ka pēdējā laikā modes industrija iecienījusi modeles, kuras spēj atšķirties. Daudzi teiks, ka šāda atšķiršanās ir lēts mārketinga triks, jo netrūkst arī tik izmisušu modeļu, kuras ir gatavas pārveidot savu ķermeni, lai tikai tiktu pamanītas, piemēram, melot par dažādu krāsu acīm… Atšķirīgais vienmēr ir pievērsis neviltotu cilvēku uzmanību. Domājams, ka netrūkst arī tādu cilvēku, kuri uzskata, ka  beidzot arī tiem, kuri atšķiras, tiek dota iespēja tikt pamanītiem un pieņemtiem!

Ukraiņu modele Marija Oz izceļas ar lielām un zilām acīm. Viņas acis ir tas, kas pelna viņai lielo naudu. Modele atgādina animācijas tēlu un paspējusi parsteigt modes pasauli, Marija atzīst, ka arī viņas tēvam ir lielas acis. 

Foto

View this post on Instagram

Hello ????

A post shared by Maria Oz (@dukhovnoe_litso) on

View this post on Instagram

Pomeranian or pug? Мопс или шпиц?

A post shared by Maria Oz (@dukhovnoe_litso) on

View this post on Instagram

Холодные страны или тёплые? Я выбираю холод. На фото у меня синие губы и грустное лицо, но мне правда все очень нравится тут, даже не смотря на пронизывающий ветер. Сегодня я услышала, как от ледника с громким хрустом отламывается кусок льда и падает в воду.???? You prefer cold countries or hot? I like cold. On this photo I look sad and have blue lips, but I really love everything in Iceland, even despite icy wind. Also, today I heard a loud crunch when a piece of ice broke off from a glacier and fell into the water. ????

A post shared by Maria Oz (@dukhovnoe_litso) on

View this post on Instagram

A post shared by Maria Oz (@dukhovnoe_litso) on

 

Autors: Dieviete.lv

 

 

Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām palīdzība nav jāmeklē vieniem

“Ar katru gadu arvien atvērtāki kļūstam sabiedrībai, kurā ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, taču ar to vien nepietiek, lai šie cilvēki varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi mūsu sabiedrībā, ir nepieciešama palīdzība vēl dažādās jomās,” stāsta invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Apvienību varēs satikt atbalsta dienā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu līdzcilvēkiem “Tu neesi viens!”, kas norisināsies 14. septembrī no pulksten 11.00 līdz 15.00 modes un izklaides centrā RĪGA PLAZA. Par to, kā šodien jūtas cilvēki ar invaliditāti, sarunā dalījās Ivars Balodis.

Vai Latvijā cilvēku skaits ar invaliditāti palielinās vai sarūk? 

Jāsaka, ka cilvēku skaits ar invaliditāti katru gadu palielinās, taču, jāņem vērā tas, ka invaliditātes noteikšanas sistēma Latvijā ar katru gadu pilnveidojas un kļūst vairāk eiropeiska, tāpēc šobrīd ir palielināts to saslimšanu skaits, kas saistās ar invaliditāti. Pašreiz daudz citādāk tiek vērtētas tādas diagnozes, kā piemēram, autiskā spektra traucējumi, disleksija u.c. slimības. Šobrīd invaliditātes līmenis Latvijā ir 15 – 17% no visiem iedzīvotājiem, taču Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka šis skaitlis varētu būt ap 20 %. 

Kā jūs raksturotu šī brīža situāciju Latvijā, vērtējot iespējas, kas tiek piedāvātas cilvēkiem ar invaliditāti? 

Pašreiz valstī notiek dažādas reformas sociālajā jomā, kas vistiešākajā mērā skar cilvēku ar invaliditāti dzīvi. Tiek mainīti palīdzības sniegšanas nosacījumi, atbalsta formas un saturs, tāpēc bieži vien šie cilvēki jūtas neinformēti un neizpratnē par notiekošo. Diemžēl novērojam arī to, ka trūkst atbildības nodrošināt pilnu palīdzības apjomu cilvēkam ar invaliditāti, tādēļ bieži vien cilvēki palīdzību meklē individuāli. 

Valstī nav vienotas informācijas sniegšanas sistēmas un pieejamais palīdzības apjoms bieži vien arī problēmu neatrisina, bet tikai nedaudz mazina uz noteiktu laiku. Tas rada sajūtu, ka par cilvēkiem ar invaliditāti neviens īsti nerūpējas un nav pietiekamu palīdzības pakalpojumu. Tāpat liela daļa pakalpojumu ir nevis kā atbalstoši un palīdzoši, bet tieši pretēji – apgrūtinoši un ar lielu administratīvo un birokrātisko slogu.

Kādus uzlabojumus jūs gribētu redzēt cilvēku ar invaliditāti labā? 

Gribētu redzēt lielāku atbildīgo amatpersonu atbildību par sniegto vai nesniegto palīdzību, kā arī to, lai palīdzība tiek koncentrēta uz cilvēka problēmu risināšanu. Ļoti gribētu, lai palīdzības nosacījumos mazinātu nabadzības uzstādījumu. Tas nozīmē, ka vajadzētu būt tādiem atbalsta veidiem, kas palīdz uzlabot finansiālo situāciju, nevis ar katru atbalsta veidu cilvēkiem jācenšas radoši pielāgot atbalstu savai situācijai. 

Kā Latvijā šobrīd jūtas cilvēki ar invaliditāti? Vai varētu teikt, ka viņi jūtas atvērtāki sabiedrībai? 

Jā, situācija ir mainījusies un uzlabojas ar katru gadu, tomēr atvērtākai sabiedrībai jānāk kopā arī ar dažādām iespējām, kuras sabiedriskā sistēma nodrošina. Ir jauki redzēt vairāk cilvēkus ielās, bet arī ielās iešanai ir jābūt kādam nolūkam. Piemēram, sakārtotākai vajadzētu būt izglītības jomai, lai cilvēki ar invaliditāti varētu piedalīties visa veida un līmeņu izglītības procesos. Tāpat jāpilnveido veselības sistēma, lai nav tā, ka vienīgās aktivitātes, kurās cilvēki ar invaliditāti var piedalīties ir medicīnas procedūras. Un vēl arī nodarbinātības politikas jautājums, kam būtu jābūt stingri noteiktam, lai šie cilvēki varētu arī strādāt, paši nodrošinot sevi un savu ģimeni. 

Kāda veida atbalsts viņiem ir nepieciešams visvairāk?

Vislielākais atbalsts būtu vajadzīgs pastāvīgas dzīves uzsākšanā, tai skaitā uzlabot veselību, nedomājot par to, kā vienīgo savas dzīves prioritāti, mācīties, strādāt, atpūsties un pilnībā īstenot ikvienu darbību sabiedrībā, neskatoties uz savu invaliditātes izcelsmi.

Kāds ir apvienības “Apeirons” mērķis?

Organizācijas galvenais mērķis un vēlme ir uzlabot cilvēku ar invaliditāti dzīvi, tas nozīmē iesaistīties politikas procesos, piedalīties dažādu līmeņu lēmumu pieņemšanā, risināt konkrētus gadījumus, piemēram, palielināt atbalstu vecākiem, kas aprūpē bērnus ar invaliditāti, sakārtot sistēmu, kas saistīta ar palīglīdzekļu piešķiršanu cilvēkiem ar invaliditāti un uzlabot asistenta pakalpojuma kvalitāti. Tāpat maksimāli daudz informēt sabiedrību par invaliditāti, lai cilvēki saprot, ciena un izprot cilvēkus ar dažāda veida invaliditāti.

Kādas atbalsta iespējas sniedz apvienība?

“Apeirons” sniedz dažādas atbalsta iespējas. Primāri tie ir nodarbinātības un vides pieejamības jautājumi. Tā ir aktīva interešu aizstāvība, piedalīšanās lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī individuālu gadījumu risināšana. Tāpat nodrošinām arī dažādus sociālos pakalpojumus, sniedzam konsultācijas, organizējam apmācības un aktīvi piedalāmies un iesaistām arī pašus cilvēkus sabiedrības izglītošanas aktivitātēs.

Papildu informācija:

Nāc un uzzini visu par atbalsta iespējām, ko sniedz invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” atbalsta dienā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu līdzcilvēkiem “Tu neesi viens!”. Praktiskā atbalsta punkts darbosies no plkst. 11.00 līdz 15.00. Šajā laikā būs iespēja saņemt apkopotu informāciju par palīdzību, kādu var saņemt cilvēki ar īpašām vajadzībām un viņu līdzcilvēki. 

Visas dienas garumā pasākuma ietvaros gan lieliem, gan maziem būs iespēja piedalīties arī BEZMAKSAS radošajās darbnīcās, apmeklēt nodarbības, saņemt konsultācijas, kā arī apmeklēt teātra izrādi un koncertu.

Tu neesi viens! Pavadi aktīvu dienu kopā ar līdzcilvēkiem! Visas aktivitātes ir BEZMAKSAS! Vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni: 26118444

Autors: Rīgas domes Labklājības departaments

03.09.2019.