19. septembrī, Lielbritānijā notiek Lielbritānijas karalienes Elizabetes II bēres. Bēres ilgs gandrīz visu dienu. Bēru ceremonija sāksies ar dievkalpojumu Vestminsteras abatijā, tad sekos gājiens pa Londonas ielām, noslēgumā Vindzoras pilī norisināsies ceremonija ģimenes lokā.

8. septembrī 96 gadu vecumā mūžībā devās Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Karaliene nomira Balmoralas muižā, kas atrodas Skotijā.

Video (TIEŠRAIDE)

Pēc karalienes došanās mūžībā par Lielbritānijas karali kļuvis viņas vecākais dēls Čārlzs III.

9.maijā pastāv provokāciju un konfrontācijas riski, norāda Valsts drošības dienests (VDD), uzsverot, ka provokāciju mazināšanai likumsargi veikuši preventīvas pārrunas ar vairākiem desmitiem prokremliski noskaņotu personu.

Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku nežēlīgos kara noziegumus Ukrainā, VDD 9.maijā aicina iedzīvotājus neapmeklēt tā dēvēto “uzvaras” pieminekli un citus Latvijas okupāciju slavinošus monumentus, aģentūru LETA informēja VDD.

9.maijs šogad Latvijā ir pasludināts par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu, un publiski pasākumi, kuros tiek glorificēta PSRS īstenotā Latvijas okupācija vai pausts atbalsts Krievijai, nav savienojami ar 9.maijam piešķirto sēru dienas statusu.

Video

Pulcēšanās un ceremoniāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem dienesta vērtējumā uzskatāma par klaju necieņas izrādīšanu tiem miljoniem cilvēku, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā vai smagi cietuši PSRS komunistiskā režīma dēļ.

Par klaju necieņu uzskatāma arī individuāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem, kā arī jebkura cita publiska darbība Krievijas atbalstam. Vienlaikus minētās darbības ir arī pašreizējo Krievijas noziegumu pret cilvēci un mieru un kara noziegumu netieša attaisnošana.

“Šogad Krievija kārtējo reizi ir apliecinājusi sevi kā agresorvalsti, kura savu imperiālisko ambīciju vārdā gatava klaji ignorēt citas neatkarīgas valsts pašnoteikšanās tiesības, bez žēlastības nogalināt tās iedzīvotājus, iznīcināt slimnīcas, skolas un citus svarīgus objektus, kas Krievijai nerada ne mazāko apdraudējumu,” saka VDD priekšnieks Normunds Mežviets.

VDD šogad pievērš pastiprinātu uzmanību ar 9.maiju saistītajām norisēm Latvijā un informatīvajā telpā, lai identificētu iespējamus apdraudējumus Latvijas nacionālās drošības interesēm. Savā darbā VDD cieši sadarbojas ar Valsts policiju (VP). Arī 9.maijā VDD strādās intensīvā režīmā.

VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka 9.maijā pastāv provokāciju un konfrontācijas riski, sevišķi – ierastajās 9.maija pasākumu norises vietās. Līdz šim, identificējot ieceres vai gatavošanos provokatīvām darbībām, VDD ir veicis preventīvas pārrunas ar vairākiem desmitiem prokremliski noskaņotu personu, brīdinot par iespējamo atbildību par šādām aktivitātēm. Vienlaikus provokācijas 9.maijā nav pilnībā izslēdzamas.

Lai gan valstī ir noteikts aizliegums Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienā rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, VDD vērtējumā 9.maijā iespējami mēģinājumi apiet šo aizliegumu. Tāpat 9.maijā pastāv konfrontācijas riski starp prokremliski noskaņotām personām un sabiedrības pārstāvjiem, kas nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu.

VDD aicina iedzīvotājus 9.maijā atturēties no reaģēšanas uz provokatīvām darbībām, kā arī neiesaistīties prettiesiskās aktivitātēs. Krievijas bruņoto spēku īstenoto kara noziegumu attaisnošana un slavināšana netiks tolerēta.

VDD atgādina, ka par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu, kā arī par darbībām, kas vērstas uz nacionālā vai etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu, paredzēta kriminālatbildība.

Tāpat VDD sadarbībā ar VP pievērsīs īpašu uzmanību personām, kas sēru dienā izmanto Krievijas agresiju simbolizējošus elementus, tajā skaitā “Z” un “V” burtu, Georga lenti un Krievijas karogu.

Iedzīvotāji, kuru rīcībā nonākusi informācija par 9.maijā plānotām provokācijām, aicināti par to informēt VDD pa tālruni 6 7 208 964, e-pastu dd@vdd.gov.lv jebkurā diennakts laikā. Savukārt par sabiedriskās kārtību un drošību apdraudošiem incidentiem 9.maijā jāinformē VP pa tālruni 110.

Lai arī atsevišķas personas paudušas kardinālāku viedokli par 9.maija atzīmēšanu un normatīvie akti neliedz individuāli nolikt ziedus pie pieminekļiem, VP priekšnieks Armands Ruks aicinājis sabiedrību saprast, ka šis gads nav kā iepriekšējie, jo dalība jebkāda veida aktivitātēs un 9.maija svinēšana var tikt izmantota Krievijas propagandā, lai attaisnotu karu Ukrainā.

Ruks šonedēļ aģentūrai LETA apliecināja, ka 9.maijā policija plāno dažādus sabiedriskās kārtības pasākumus, tostarp, pie pieminekļa Pārdaugavā atbilstoši saviem resursiem nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli, līdzīgi kā tas bija iepriekšējos pandēmijas gados, kad oficiāli pasākumi netika atļauti, bet ļaudis tomēr individuāli devās nolikt ziedus. Tāpat pieminekļa tuvumā plānoti satiksmes ierobežojumi un atbilstoši policijas spēki.

Ruks gan vērsa uzmanību, ka policijas klātbūtne būs ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, kur ļaudis varētu potenciāli atzīmēt vai nolikt ziedus padomju laikos izvietoto pieminekļu tuvumā. Viena no šīm vietām būs Daugavpils.

Saeima aprīļa sākumā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu”, kas paredz par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu noteikt šī gada 9.maiju.

Tāpat noteikts pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegums 2022.gada 9.maijā un 10.maijā.

Šajā dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskus izklaides un svētku pasākumus nerīkos un arī pašvaldības neizsniegs atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pašvaldībām arī būs jāanulē atļauju publiska pasākuma rīkošanai šogad 9.maijā, ja tāda izsniegta līdz likuma spēkā stāšanās dienai.

Noteikts, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt sapulces, gājiena vai piketa norisi, izņemot gadījumus, ja sapulces, gājiena vai piketa veids un mērķis atbilst minētās piemiņas dienas raksturam.

Likums spēku zaudēs šogad, 11.maijā.

Nesen Rīgas dome paziņoja, ka pieminekļu komplekss Uzvaras parkā atzīts par nedrošu, tādēļ pašvaldība to daļēji norobežojusi.

Nomiris grupas “Pērkons” dibinātājs, komponists Juris Kulakovs, aģentūrai LETA apstiprināja mākslinieka dzīvesbiedre Laura Kulakova.

Tīmekļvietnē “enciklopedija.lv” norādīts, ka 1958.gadā dzimušais Kulakovs 1979.gadā pabeidza Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu un iestājās Latvijas Valsts konservatorijā (LVK), kur mācījās pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasē.

1979.gada rudenī Kulakova un viņa skolas biedru grupa “Arka” izcīnīja galveno balvu instrumentālās mūzikas grupā VI komjaunatnes un jaunatnes dziesmu festivālā “Jaunības balsis” Rīgā. 1979.gada nogalē Kulakovs sacerēja vairākas dziesmas ar Eduarda Veidenbauma dzeju un izveidoja jaunu muzikālo sastāvu, lai atskaņotu ciklu IV Politiskās dziesmas festivālā. Uz grupas “Menuets” bāzes mūziķis dibināja rokgrupu “Pērkons”, kurā pats spēlēja taustiņinstrumentus. Bungas spēlēja Dainis Strazdiņš, dziedāja Ieva Akuratere, pieredzējusi aktrise un soliste.

“Pērkona” pirmais koncerts notika 1981.gada sākumā. Grupas repertuāru veidoja Kulakova skaņdarbi – sākumā arī instrumentālā mūzika, vēlāk tikai dziesmas. Tām iedvesmu sniedza dzejnieka Māra Melgalva dzeju krājums “Meldijās iešana”, kuru komponistam uzdāvināja autors.

1981.gadā Mazajā ģildē notika Melgalva dzejas vakars ar Kulakova grupas koncertu, kas oficiāli nedrīkstēja lietot nosaukumu “Pērkons”, tāpēc pirmajos darbības gados šur tur tika pieteikta kā “Arka”. Arī turpmāk Kulakova iedvesmas avots dziesmām bija nozīmīgu literātu dzeja, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā viņš komponēja ar Klāva Elsberga vārdiem, daudz jaundarbu bija pēc Melgalva otrā dzeju krājuma “Labu vakar”.

Video

Kulakovs guva lielu atbalsi jaunatnes auditorijā, radošajā inteliģencē, “Pērkona” koncerti allaž bija kupli apmeklēti. 1983.gada sākumā pēc publikas vētrainās reakcijas koncertos Rīgā, Dzelzceļnieku kultūras namā, ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Kultūras ministra Vladimira Kaupuža pavēli grupas “Pērkons” publiska darbība tika aizliegta. Mājas apstākļos iekārtotā studijā mūziķi ieskaņoja Kulakova dziesmas, kas apkopotas magnetalbumos “Mākslas darbi” un “Zibens pa dibenu”.

Pret komponistu tika vērstas represijas, Kultūras ministrijas sistēmā viņam nebija iespējams atrast darbu, pat tika ieteikts emigrēt uz ārzemēm. Kulakovu LVK nepielaida pie valsts eksāmena, viņš saņēma diplomu ar izziņu, ka ir noklausījies pilnu teorētisko kursu, un norīkojumu darbā uz Jelgavas rajona kultūras namu par deju ansambļa koncertmeistaru. Augstskolas diplomu mūziķis saņēma 1984.gadā, 1986.gadā viņš atkārtoti iestājās LVK, kur pāris gadu studēja kompozīciju Pētera Plakida vadībā.

1984.gadā jau kā Rīgas rajona kolhoza “Padomju Latvija” ansamblis “Pērkons” atgriezās republikas mūzikas dzīvē. Republikāniskajā pašdarbības estrādes ansambļu skatē Liepājā grupa pirmatskaņoja rokoratoriju “Kā jūra, kā zeme, kā debess” ar Māra Čaklā dzeju. Mūzikas autori bija Kulakovs, Jānis Sējāns un komponists Imants Kalniņš.

Kā nākamā tapa programma ar jaunām Kulakova dziesmām “Dienišķā dziesma”, “Slidotava”, “Sastrēgumstunda”, tika atskaņotas arī pirmo “Pērkona” darbības gadu dziesmas. 1985.gada vasarā pēc koncerta Ogres estrādē daži agresīvi noskaņoti padsmitnieki izdemolēja divus elektriskā vilciena vagonus atceļā uz Rīgu, sekoja otrais uzstāšanās aizliegums.

1985.gadā pabeigts “Pērkona” albums “Klusā daba ar perspektīvu”. Saglabājot interesi par Melgalva darbiem, Kulakovs pievērsās Klāva Elsberga dzejoļiem, ar kuriem tapa 1987.gada magnetalbums “Labu vakar” ar dziesmām “Nesatiksimies”, “Lampas un zvaigznes”, “Slidotava”, “No naktssargu būšanām”, “Baletomānija” un citām.

Dīkstāves laikā “Pērkona” soliste Akuratere pievienojās Baldones kultūras nama ansamblim “K. Remonts”. Tikmēr Kulakovs sadarbojās ar dziedošo aktieri Edgaru Liepiņu tautasdziesmu apdaru programmā “Pasmaidi, sirds gaiša kļūs”, kā arī kopā ar Sējānu vai Bruno Priekuli un etnomuzikologu Valdi Muktupāvelu. Koncertos komponists spēlēja klavieres, sintezatoru.

1987.gadā Kulakovs sacerēja Akuraterei ciklu “Septiņarpus dziesmas” ar Eduarda Veidenbauma vārdiem, ko abi izpildīja divatā. Cikls tika ieskaņots magnetalbumā, iemūžināts videofilmā “Bet vilciens brauc”, tā dziesma “Reiz zaļoja jaunība” ieguva 3.vietu “Mikrofona ‘88” dziesmu aptaujā, kurā togad piedalījās arī “Pērkons”, paliekot 8. un 9.vietā ar Kulakova sacerējumiem “Mana dienišķā dziesma” un “Zaļā dziesma”. Pilnvērtīgi uz skatuves “Pērkons” atgriezās 1987.gadā, uzstādamies festivālā “Liepājas dzintars”, togad sasniedzot 2.vietu “Mikrofona ‘87” aptaujā ar dziesmu “Gandrīz tautasdziesma”.

Arī 1988.gadā Kulakovs sadarbojās ar aktieri Edgaru Liepiņu, kurš ierosināja sacerēt mūziku visiem dzejas almanaha “Balva” 365 dzejoļiem, no kuriem Kulakovs komponēja apmēram 50 dziesmu ar klasiķu vārdiem. Dziesmas koncertos kopā ar Liepiņu atskaņoja apvienība “Arprāc’88”, daļa ieskaņota, dziesma “Maija ziedīte” ieguva 18.vietu “Mikrofona ‘87” dziesmu aptaujā.

Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās arvien intensīvāka kļuva Kulakova koncertslodze ar grupu “Pērkons”. “Mikrofona ‘89” dziesmu aptaujā uzvarēja viņa skaņdarbs “Mēs pārtiekam viens no otra”, izdots skaņuplatē “Ballīte”. Šad tad “Pērkona” dziesmās Kulakovs mūzikas instrumenta tēlā lietojis savu neordināro balsi. 1989.gadā “Pērkons” devās pirmajā koncertturnejā uz ASV.

1991.gadā tika izdota grupas kasete “Latviskā virtuve”. Kulakova “Pērkonam” komponētās dziesmas kļuva sarežģītākas, filozofiskākas, izmantojot dzeju, kuras autoru vidū bija Anšlavs Eglītis, Aleksandrs Čaks, Juris Kronbergs, Elza Ķezbere, Linards Tauns, Vilis Plūdons, Rūdolfs Blaumanis. Vairākas dziesmas sacerētas ar mākslinieka Andra Brežes dzeju no 1988.gada krājuma “Tetovējumi”.

1993.gadā grupas “Pērkons” dziedātāji ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri piedalījās Kulakova videooperas “Debešķīgā nepieciešamība” pirmatskaņojumā Latvijas Universitātes aulā Francijas-Baltijas videomākslas festivālā. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū grupa vairakkārt koncertēja Francijā, deviņdesmito gadu otrajā pusē, līdz ar grupas “Menuets” darbības atjaunošanos, Kulakovs daļu laika turpmāk veltījis arī šai nodarbei. Viņš sacerēja pasūtījuma darbus, teātra mūziku, rakstīja aranžējumus un citus.

Kulakovs turpināja uzstāties ar grupām “Menuets” un “Pērkons”, rīkotas dažādām jubilejām veltītas uzstāšanās, koncertturnejas. 2007.gadā tika pirmatskaņots Kulakova dziesmu cikls “Ētera odējs” ar Jāņa Ziemeļnieka vārdiem paša autora priekšnesumā, kas vēlāk ieskaņots un izdots albumā. 2015.gadā sākta skaņraža autorkoncerta “Kulakova nakts” tradīcija, līdztekus grupai “Pērkons” pulcējot arī citus interpretus. 2018.gadā izdots grupas “Pērkons” albums “7-os no rīta”, kurā iekļautas gan iepriekš albumos neiekļautas dziesmas, gan jaunas Kulakova dziesmas, ieskaņotas kopā ar Reini Sējānu, Egilu Melbārdi un Rihardu Sauli.

Cīnoties ar veselības problēmām, komponists turpināja koncertēt, 2020.gadā vairākkārt atskaņota grupas “Pērkons” koncertprogramma “Cilvēk, tu esi!”, tajā iekļaujot viņa rokoperu “Čigāns sapnī” un citus darbus. 2022.gadā notika “Pērkona” koncerti pirmoreiz kopā ar Liepājas simfonisko orķestri, atskaņojot Kulakova skaņdarbu programmu.