Lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētās – Viļņā un Tallinā – dzīvojošajām ģimenēm, rīdziniekiem krietni vairāk līdzekļu jānovirza ikdienas tēriņiem. Turklāt šīm izmaksām ir tendence pieaugt straujāk nekā Lietuvas un Igaunijas lielākajās pilsētās – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums[1].

Saskaņā ar veikto pētījumu, Rīgā dzīvojošajām ģimenēm ne tikai jārēķinās ar lielākiem ikmēneša izdevumiem, bet arī ģimenes ienākumu apjoms ir ievērojami mazāks nekā, piemēram, Igaunijā. Tiek lēsts, ka rīdzinieku ģimenes, kurās ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, rīcībā pēc visu nodokļu nomaksas ir 1601 EUR, kamēr Tallinā tie ir 2433 EUR. Tiesa, Viļņā vidusmēra ģimenes maciņā ik mēnesi ir vidēji 1559 EUR, tomēr, ņemot vērā, ka dzīves dārdzība nav tik liela kā Rīgā, arī izdevumi ir ievērojami mazāki.

Rīdzinieku ģimeņu ienākumus visbūtiskāk ietekmējis nodokļu apjoms un salīdzinoši skopākie valsts pabalsti.  Tāpat kopš 2016.gada Rīgā novērojams mērenākais vidējās darba algas kāpums, salīdzinājumā ar Viļņu un Tallinu. Piemēram, Tallinā pēdējos divos gados ir krietni pieaugusi vidējā darba alga, savukārt nodokļu apjoms, kas tiek maksāts no algas, samazinājies. Līdz ar to par 360 EUR lielāku alguTallinā strādājošie nodokļos samaksā pat nedaudz mazāk kā pirms diviem gadiem. Tas saistāms ar ienākuma nodokļu sloga  izmaiņām, proti, krietni palielināto neapliekamo minimumu – ja pie vidējās darba algas Rīgā (1044 EUR) strādājošajiem neapliekamais minimums ir 0, tad pie vidējās darba algas Tallinā (1383 EUR) tas ir 398 EUR, bet Viļņā (vidējā alga 967 EUR) neapliekamais minimums ir 97 EUR.

“Pelnīt augstākus ienākumus Igaunijā ir stipri vien izdevīgāk nekā Lietuvā un Latvijā, jo algas slieksnis, pie kura tiek iekasēti apjomīgāki nodokļi, vidēju un augstāku ienākumu saņēmējiem ir lielāks. Princips “jo lielāki ienākumi, jo lielāki nodokļi” Latvijas darba ņēmējuspiemeklē ātrāk nekā kaimiņvalstu strādājošos. Arī ģimenes pabalstu ziņā Igaunija ir dāsnāka nekā Latvija un Lietuva – Latvijā dzīvojošām ģimenēm ir mazākais atbalsta apmērs Baltijā. Igaunijā ikmēneša ģimenes valsts pabalsts par diviem bērniem ir 110 EUR, Lietuvā –60.04 EUR, kamēr Latvijā – kopā ar jaunizveidoto piemaksu – 44.14 EUR. Līdz ar to starta kapitāls,cīnoties ar ikmēneša tēriņiem, Igaunijā dzīvojošajām ģimenēm ir vislielākais, un tādām vajadzībām kā apģērbs, saimniecības preces, veselības aprūpe, izglītība, izklaides Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk brīvo līdzekļu nekā Rīgā un Viļņā dzīvojošajām,” skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pārtika – lielākā izdevumu pozīcija ģimenēm Baltijā

Kā liecina Baltijas valstīs veiktais salīdzinājums, pārtikas iegāde ģimenēm ir apjomīgākā ikmēneša izdevumu pozīcija ikvienā no trīs apskatītajām pilsētām, tomēr joprojām ģimenēm Latvijā pārtikaijātērē visvairāk salīdzinājumā ar kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Lai nodrošinātu nepieciešamos pārtikas produktus, ģimenei Rīgā  jāšķiras no 344 EUR mēnesī, Tallinā – 329 EUR un Viļņā -293 EUR mēnesī. Jāpiebilst, ka kopš 2016.gada Rīgā vērojams lielākais pārtikas izmaksu pieaugums Baltijā –par 24 EUR. Salīdzinājumā ģimenēm Tallinā pārtikai jāatvēl par 18 EUR vairāk nekā pirms diviem gadiem, bet Viļņā, pārtikas cenām sarūkot, pat par veseliem 16 EUR mazāk.

“Pārtikas groza iegādei Latvijas ģimenes atvēl būtisku daļu no saviem ienākumiem – vairāk nekā piektdaļu jeb 21%. Protams, salīdzinot ar mājokļa un transporta izdevumiem, pārtikas izdevumu pozīcija ir elastīga un dod iespēju ietaupīt, piemēram, izvēloties akcijas produktus ar atlaidi vai īpašos piedāvājumus. Tomēr, kā apstiprina Swedbank Finanšu institūta 2017.gada izskaņā veiktā aptauja,[2]72% Latvijas iedzīvotāju tik un tā izjūt pārtikas izmaksu pieauguma negatīvo efektu uz savu ikmēneša budžetu,” norādaSwedbank Finanšu institūta eksperte.

Divu gadu laikāmājokļa izdevumi Baltijas valstīs mainījušies atšķirīgi

Lai gan mājokļa izdevumi nevienā no Baltijas valstīm nav tik apjomīgi kā tēriņi pārtikas iegādei, tie joprojām ģimenēm ir otra lielākā izmaksu pozīcija. Rīgā par mājokli ģimenes ik mēnesi tērē ap 172 EUR jeb 11% norīcībā esošajiem ienākumiem, Tallinā 180 EUR jeb 7% no ģimenes ikmēneša budžeta, bet Viļņā – 128 EUR jeb 8%. Krasās atšķirības mājokļu izdevumu apmērā Baltijas valstu galvaspilsētās galvenokārt noteikušas atšķirīgās mājokļu  apsaimniekošanas izmaksas un to izmaiņas kopš 2016.gada. Tallinā izmaksas palikušas teju vai nemainīgas, bet Viļņā, pateicoties apkures, ūdensapgādes un elektroapgādes tarifu samazinājumam, pat sarukušas par 23 EUR. Tikai Rīgā, par spīti tam, ka apkures un elektroenerģijas cenas ir sarukušas, pēdējo divu gadu laikā mājokļu ikmēneša izmaksas palielinājušās par 7 EUR. Galvenais iemesls ir apsaimniekošanas izmaksu pieaugums, ko izraisījusi pievienotās vērtības nodokļa piemērošana apsaimniekošanas pakalpojumiem.

“Salīdzinājumā ar situāciju kaimiņvalstu galvaspilsētās, Rīgas ģimenes iegūst no zemākā apkures tarifa, savukārt Viļņā dzīvojošie var novērtēt mazākus maksājumus par elektrību, ūdensapgādi un kanalizāciju. Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgāko elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko attiecīgas ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār,” komentē Evija Kropa.

Sabiedriskais transports rada tēriņus tikai Viļņā un Rīgā dzīvojošajām ģimenēm

Izdevumi par transportu veido trešo lielāko izdevumu īpatsvaru ģimenes budžetā. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Pēdējo gadu laikā situācija transporta izmaksu ziņā palikusi nemainīga – Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transporta izmaksas sastāda teju 100 EUR no ģimenes ikmēneša ienākumiem, kamēr Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Savukārt Viļņā transportam ģimene atvēl vidēji 64 EUR mēnesī.

Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām

Izvērtējot visas trīs galvenās izmaksu pozīcijas, ar kurām jārēķinās ģimenei, kas dzīvo kādā no trīs Baltijas valstu galvaspilsētām, var secināt, ka ar dārgāko ikdienu jārēķinās Rīgā dzīvojošajām ģimenēm. Trīs galvenās izmaksu pozīcijas – pārtika, mājoklis un transports – Rīgas ģimenēm izmaksā 617 EUR mēnesī, Tallinā 510 EUR mēnesī, bet Viļņā, kur dzīvošana ir vislētākā, – 486 EUR mēnesī. Likumsakarīgi, ka Tallinas mājsaimniecībām, kurām ir gan lielāki ienākumi, gan mazāki izdevumi nekā ģimenēm Rīgā, atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām. Tallinas ģimenes budžeta atlikums pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumiem sastāda 1924 EUR, kamēr Viļņā tie ir 1073 EUR, bet Rīgā vien 984 EUR.

“Rīgas un Viļņas ģimenēm ir daudz rūpīgāk jāplāno savi tēriņi, lai izdotos sabalansēt ikmēneša ienākumus ar izdevumiem. Tiesa, divu gadu laikā vērojami manāmi uzlabojumi ģimeņu rocības jomā – pateicoties vidējās algas pieaugumam Rīgā, šeit dzīvojošām ģimenēm pārējo vajadzību apmierināšanai šobrīd atliek par 144 EUR vairāk nekā 2016.gadā,” secina Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

_{[1]Baltijas galvaspilsētu izmaksu pētījumu veicis Swedbank Finanšu institūts. Pētījums veikts jau ceturto reizi, salīdzinot tipiskas četru cilvēku ģimenes izdevumu apmēru trīs būtiskākajās izdevumu pozīcijās – pārtikas iegāde, mājokļa un transporta izdevumi – Rīgā, Tallinā un Viļņā.}

_{[2]Swedbank Finanšu institūta un pētījumu centra SKDS 2017.gada novembrī veiktā aptauja par 2017.gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem mājsaimniecībās un prognozēm 2018.gadam.}

Autors: Swedbank Finanšu institūts 25.04.2018