Ideālā situācijā pensijas gadus ikvienam cilvēkam vajadzētu pavadīt “miera vējos”. Diemžēl Latvijā seniori ir viena no tām iedzīvotāju grupām, kas piedzīvo dažāda veida stresu. 15. jūnijā īpaši senioriem veltītā festivālā “Zelta ritmi” Esplanādes parkā plkst. 14.00 ar iedvesmas lekciju “Seniori stresa vidē” uzstāsies Jana Namniece (Dr. pharm., “Latvijas aptiekas” farmaceite). Farmaceite skaidro, kādi ir senioru stresa izraisītāji, kā arī tā ietekme uz veselību.
Kas senioriem visvairāk izraisa stresu?
Seniori ir viena no stresam pakļautākajām iedzīvotāju grupām. Ir vairāki faktori, kas ietekmē viņu mierīgo ikdienu, – raizes par savu un tuvinieku ikdienu, veselību, finansēm. Parasti ikdienas praksē novēroju šo visu faktoru kopumu, taču, tā kā pensijas ir mazas, samazināta ir arī senioru “rocība”, kas rada pamatotu stresu ikdienā. Šajā kontekstā runājot par medikamentu iegādi, jāteic, ka reizēm ar smagu sirdi noraugos, ka par šo, tik ļoti nepieciešamo pozīciju senioram ir jāatdod liela daļa savu ikmēneša ienākumu. Atspaids ir valsts kompensējamie medikamenti, arī aptieku tīkla īstenotās atbalsta programmas senioriem, kuras var izmantot, piemēram, “Latvijas aptiekas” senioru aptiekās vai ikvienā mūsu aptiekā, ja esat, piemēram, Latvijas Pensionāru federācijas vai citas organizācijas biedrs.
Kāda ir stresa ietekme uz vispārējo fizisko un emocionālo veselību?
Liela daļa slimību ir cieši saistītas ar psihoemocionālo stāvokli jeb, kā tautā saka, “viss ir galvā”. Iedomājieties, cik ļoti sarežģīta ir mūsu nervu sistēma! Tikpat sarežģīti ir to kontrolēt. Tāpēc būtiski apzināties, cik ļoti varam sev nodarīt pāri, ja nespējam pārvaldīt savas negatīvās emocijas.
Stress senioru vecumā ir faktors, no kura vajadzētu pēc iespējas izvairīties, jo tas ietekmē ne tikai seniora emocionālo stāvokli, bet arī fiziskās spējas. Nespējot tikt galā ar ikdienas stresa “devu”, senioram kļūst grūtāk tikt galā arī ar ikdienas pienākumiem – apkopt sevi, mājas, aiziet pie ārsta, satikties ar sev mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem utt. Palielinās uzņēmība pret vīrusa slimībām, paaugstinās asinsspiediens un pasliktinās vispārējā pašsajūta. Arvien biežāk no seniora izskan sūdzības par nogurumu, nevēlēšanos iziet cilvēkos un citas, ne mazāk demotivējošas frāzes. Te būtiski uztvert to kā signālu, ka ir vajadzīgs atbalsts no apkārtējiem – uzklausīt, saprast un palīdzēt tikt galā ar stresa izraisītāju.
Labais stress – kas tas ir un kur to iegūt?
Ikdienā sastopamies arī ar tā saukto labo stresu jeb eistresu. Atšķirībā no sliktā stresa jeb distresa šīs izjūtas ir tās, kuras bieži vien apzīmējam ar vārdiem – “sajūta, kas liek pacelties dažus metrus virs zemes”. To atpazīsiet pēc patīkamajām trīsām, kas pārņem, kad kāds mums tuvs vai pazīstams cilvēks atbalsta, uzklausa, paziņo par labiem jaunumiem. Šīs izjūtas identificējamas kā prieks, entuziasms, arī pacilātība.
Labā stresa avots ir meklējams līdzcilvēkos (pozitīva komunikācija, iemīlēšanās), dabā, vaļaspriekos, mūzikā, ceļojumos. Katrs var atrast sirdij tuvu lietu, kas rada dzīvesprieku. Un tas visbiežāk arī kalpo kā motivācija darīt vairāk un turpināt dzīvot. Svarīgi pieturēties arī pie pozitīvas domāšanas ikdienā un būtiski atcerēties, ka katru dzīves situāciju varam uztvert dažādi.
Kādi līdzekļi palīdz mazināt stresu?
Stresa mazināšanai der nefarmaceitiskie līdzekļi, kā, piemēram, pozitīva domāšana, pievēršanās vaļaspriekiem, dabai, kā arī līdzcilvēku atbalsts. Ne mazāk svarīgi atrast stresa cēloni, veikt tā analīzi un ar to strādāt, tā risinot problēmu un samazinot stresa apmērus. Būtiski ir arī izkustēties – nūjošana, joga, pastaigas, riteņbraukšana sniedz patīkamas emocijas un pozitīvu efektu pašsajūtas un veselības uzlabošanai.
Savukārt farmācijas speciālisti var piedāvāt farmaceitiskus risinājumus stresa mazināšanai – tie ir dažādi augu valsts preparāti un to kombinācijas, kas ir ietvertas kapsulās, tabletēs, sīrupos, kā arī pieejami kā ārstniecības augu drogas (tējas maisiņos vai beramā veidā). Aptiekās ir plaša uztura bagātinātāju un vitamīnu izvēle, un katram gadījumam paredzēts savs preparāts, kuru izvēlēties palīdzēs farmaceits vai ieteiks ārsts.
Par ko nav vērts uztraukties?
Uzskatu, ka nav vērts uztraukties par situācijām un lietām, kuras ir risināmas. Visā svarīgs ir laiks. Vai jums nav gadījies tā, ka problēma, kura kādreiz šķita liela un nerisināma, pēc kāda laika izskatās mazītiņa un pat komiska? Būtībā katrai problēmai ir savs risinājums, un miera saglabāšana ir ļoti svarīgs priekšnoteikums ikvienā dzīves situācijā.
Festivālā “Zelta ritmi” ar īpašām iedvesmas lekcijām uzstāsies arī profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns, psihoterapeite Aina Poiša, profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns, kā arī “Latvijas aptiekas” farmaceite, Dr. pharm. Jana Namniece.
Plašāka informācija par gaidāmo īpaši senioriem paredzēto festivālu “Zelta ritmi” pieejama: www.zeltaritmi.lv. Šajā vietnē atrodami ieteikumi veselīgam dzīvesveidam, vingrošanas pamācības, iedvesmas stāsti, kā arī cita senioriem vērtīga informācija.
Par senioru festivālu “Zelta ritmi”
Festivāls “Zelta ritmi”, kas šogad notiek 15. jūnijā Rīgā, Esplanādes parkā, no plkst. 11.00, ir iedvesmas avots un ideju apmaiņas vieta senioriem, lai gūtu jaunu pieredzi un ierosmes pilnvērtīgai un skaistai dzīvei arī sirmā vecumā. Festivāla programma ir daudzpusīga, piemēram, notiks koncerts ar dziesmām un dejām, iedvesmas lekcijas, ko vadīs dažādu jomu speciālisti, norisināsies vingrošanas atklātās mācībstundas, būs radošo senioru rokdarbu tirdziņš. Festivāls apmeklējams bez maksas, tā oficiālā platforma internetā ir “www.zeltaritmi.lv”. Festivālu senioriem “Zelta ritmi” rīko Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” sadarbībā ar higiēnas preču zīmolu “TENA” un aptieku tīklu “Latvijas aptieka”.
