Saaukstēšanos jeb augšējo un vidējo elpceļu iekaisumu izraisa dažādi vīrusi, kas pastāvīgi cirkulē gaisā un ieperinās elpceļu gļotādās. Slimības izraisītos simptomus var mēģināt mazināt ar dabiskiem – augu izcelsmes līdzekļiem. 

Kāpēc ziemā slimojam?

Novājināts organisms, nepilnvērtīgs uzturs, fiziska vai garīga pārpūle, aukstums un mitrums ir lieliska vide dažādu slimību izraisītājiem. Ne vienam vien garie ziemas mēneši izraisa arī nomāktu garastāvokli un pat stresu. Diemžēl ilgtermiņā stress var ietekmēt uzņēmību pret vīrusu slimībām imūnsistēmas nomāktības dēļ.

“Saaukstēšanās ir viegla pašlimitējoša vīrusa infekcijas slimība. Tā var pāriet bez jebkādas ārstēšanas un parasti ir bez komplikācijām. Pirmie saaukstēšanās simptomi ir organisma atbildes reakcija uz vīrusu iedarbību: kairinājuma sajūta degunā, aizlikts deguns vai izdalījumi no tā, šķavas, iesnas, kakla sāpes, klepus, galvassāpes, muskuļu sāpes, vispārējs nespēks, arī paaugstināta temperatūra. Simptomu dēļ var tikt traucēts miegs.

Plašu apkopojumu par dažādu augu terapeitiskajām īpašībām, tostarp, ārstējot augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, savulaik ir veicis bioloģijas zinātņu doktors un ārstniecības augu speciālists Dailonis Pakalns. Pateicoties no viņa gūtajām zināšanām, varu dalīties ar pārbaudītu informāciju par augu dziednieciskajam īpašībām, ko noteikti ir vērts izmantot, lai atvieglotu nelāgo pašsajūtu un veicinātu atlabšanu,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka, mudinot rūpēties par savu veselību gudri un vaicāt padomu farmaceitam. 

Kas labi der profilaksei?

Būtiski ir ierobežot saaukstēšanos, pirms tā ietekmē organismu. Viens no pirmajiem līdzekļiem ir zāļu tējas, kas satur rožukopaugļus, plūškoku, liepu ziedu, hibiska kauslapas, avenes, melisas, zemenes lapas, fenheļa augļus. “Tējas var stiprināt organisma dabīgās aizsargspējas un paaugstināt izturību pret nelabvēlīgu vides faktoru ietekmi, tāpat tās veicina sviedru unurīna izdalīšanos, regulē vielmaiņu, labvēlīgi ietekmē elpošanas sistēmu. 

Jo īpaši ziemas sezonā ir svarīgi pareizi atbalstīt organisma imūnsistēmu. Saaukstēšanās slimību profilaksei var noderēt mārsils, ehinācija un medus. Ieteicama varētu būt arī šāda zāļu tēja: piparmētras lapas un plūškoka ziedi pa divām daļām, plūškoka augļi un ingvera sakneņi pa vienai daļai (var pievienot arī deviņvīru spēka ziedus). Dzer gandrīz karstu pa tasei vairākas reizesdienā,” stāsta farmaceite un papildina, ka nespecifisko imunitāti var stimulēt arī avenes lapu tēja un rožu kopaugļi, kas bagāti ar vitamīniem, īpaši, ar C vitamīnu.

Kādu efektu gaidīt no augu terapijas?

Saaukstēšanās slimības ārstēšanas mērķis ir atvieglot un mazināt tās izraisītos  simptomus. Farmaceite Ieva Turonoka skaidro: “Ārstēšana ietver emocionāla līdzsvara saglabāšanu,  mieru, atpūtu un miegu, vieglu veselīgu uzturu, pastiprinātušķidruma  uzņemšanu un siltu dzērienu lietošanu. Ja ir tikko parādījušies pirmie saaukstēšanās simptomi, labākā izvēle ir viss iepriekš minētais un dabiskie līdzekļi – zāļu tējas. Ja slimību ārstē ar  medikamentiem, zāļu tējas var lietot kā spēcinošu, uzmundrinošu, vitamīniem bagātu palīglīdzekli.”

Zāļu tēju gatavošanai var izmantot pretiekaisuma un temperatūru   pazeminošās drogas, piemēram, anīsa augļus, melisas unpiparmētras lapas. “Pārbaudīts līdzeklis ārstēšanai mājas apstākļos ir zāļu tējas un siltas kāju vannas (sākuma temperatūra ap33°C, 20 minūšu laikā to paaugstinot aptuveni līdz 38°C), kam seko atpūta siltā gultā, lai veicinātu svīšanu. Īpaši ieteicamas ir vītolu mizas, liepu, vīgriezes  un plūškoka ziedu tējas. Tējas aizkavē slimības tālāku  attīstību, var palīdzēt uzturētoptimālas organisma funkcijas un ir nozīmīgs visa organisma veselības balsts.

Augšējo elpceļu iekaisumu ārstēšanai kā atkrēpošanu veicinošas, arī mīkstinošas, antialerģiskas, nomierinošas, stimulējošas,diurētiskas un antiseptiskas drogas var minēt gaiļbiksītes saknes un deviņvīru spēka ziedus.” 

Kādi augi un kam noder? 

Pret gļotādu iekaisumu un krēpu sastrēgumu novēršanai

Ieteicama plūškoka un liepu ziedu kombinācija, kas darbojas pret gļotādu iekaisumu un novērš  krēpu sastrēgumu, ir ar sviedrējošu un diurētisku efektu. Tēja jādzer , ja  ne karsta, tad ļoti silta vismaz trīs reizes dienā. Ja saaukstēšanos pavada drudzis,  zāļu tēju papildina ar melisas, meža avenes un zemenes lapām, rožu kopaugļiem, kas bagāti ar C vitamīnu. 

Pretmikrobu darbībai 

Var lietot ķimenes un fenheļa augļu, piparmētru lapu, timiāna un mārsila lakstu tējas. Šo tēju maisījumos der iekļaut arī augus arpretiekaisuma un temperatūru pazeminošām īpašībām, piemēram, plūškoka ziedus, vītolu mizu. Lietderīgi būs atkrēpošanuveicinoši augi – ceļteku lapas, plūškoka  ziedi. Ieteicams lietot arī augus, kam piemīt antialerģiskas īpašības un kas veicina audu reģenerāciju, atbalsta imūnsistēmu, nomierina, palielina labsajūtu, piemēram, piparmētras un melisas lapas, vitamīnus saturoši augļi un ogas. Aptiekas piedāvājumā ir gan augu monotējas gan augu maisījumi tējas pagatavošanai. 

Mutes dobuma un rīkles skalošanai

Saaukstēšanās sākumā ieteicams veikt mutes dobuma un rīkles skalošanu un tvaika inhalācijas, izmantojot uzlējumus,novārījumus un preparātu atšķaidījumus. Skalošana var būt lietderīga  ausu un rīkles iekaisumu gadījumos, tīrot muti un rīkli, kamēr tiek ārstētas iekaisušās gļotādas. Skalojumi parasti satur ēteriskās eļļas un ēteriskās eļļas saturošo augu drogu pagatavojumus. Izmanto arī augus ar pretiekaisuma īpašībām, piemēram, kumelītes ziedus un miecvielas saturošus augus.Uzlējumus gatavo no kliņģerītes, plūškoka, kumelītes ziediem, salvijas, eikalipta lapām, asinszāles lakstiem, savukārt novārījumiem lieto ozolu vai vītolu mizu. Farmaceitam var pavaicāt padomu pareizai izvēlei katram konkrētajam gadījumam.

Inhalācijām

Par tvaika inhalācijām speciālistu viedokļi dalās – tās tiek gan kritizētas, gan atzītas par efektīvam noteiktās situācijās. “Tvaika inhalācijām izmanto priedes pumpurus, salvijas un eikalipta lapas, asinszāles lakstus, kumelītes ziedus, arī attiecīgās ēteriskās eļļas. Ir zināms, ka ļoti mazs daudzums ēteriskās eļļas tomēr vairāk stimulē nekā nomāc deguna skropstiņepitēlija kustības.Inhalācijas uzlabo sekrēciju un neļauj izžūt  deguna gļotādai, palīdz uzturēt skropstiņaparātu. Tiesa, veicot tvaika inhalācijas, jāuzmanās, lai neapplaucētu gļotādas, nodarot lielāku kaitējumu.

Aizlikta deguna, iesnu atvieglošanai

Saaukstēšanās slimību gadījumā ir svarīgi uzturēt mitras gļotādas. Degunam ieteicamāki ir hidrofilie preparāti, jo tie nebojādeguna epitēlija skropstiņaparātu. Taukainiem preparātiem ir divi nopietni trūkumi: tie nesajaucas ar deguna gļotām, tāpēcnerodas adekvāts kontakts ar deguna gļotādu, un tie stipri samazina skropstiņepitēlija kustības. Skropstiņepitēlijs netiek bojāts,ja aktīvo ingredientu ievada, piemēram, deguna aerosola veidā.

“Aizlikta deguna terapijā lokāli lietojot piparmētras un eikalipta eļļas, var uzlaboties pašsajūta, turklāt netiek nomāktas organisma aizsargspējas. Jāņem vērā ēterisko eļļu lietošanas risks bērniem. Piparmētras eļļu nevajadzētu lietot zīdaiņiem un maziem bērniem sejas apvidū, jo reflektori var apstāties elpošana,” skaidro farmaceite.

Klepus ārstēšanai

Klepus ir reflekss, organisma atbildes reakcija jebkuram elpceļu funkcijas mehāniskam traucējumam, tostarp, gļotādu iekaisumam infekcijas rezultātā. Klepošana saglabā krūtis un elpceļus brīvus no gļotām vai citām kairinošām daļiņām. Taču hronisks vaismags klepus var liecināt par kādu nopietnu slimību vai traucējumu. “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka uzsver: “Klepus pats par sevi nav slimība, bet tikai simptoms. Klepus var būt sauss vai produktīvs, kas nozīmē, ka klepojot tiek izdalītaskrēpas. Klepus ir akūts, ja ilgst ne vairāk par 2–3 nedēļām, vai hronisks, ja ilgst vairāk par četrām nedēļām.” 

Ārstēšanā nozīmīgi var būt fitopreparāti, svarīgs ir dzīvesveids un režīms, kā arī jādzer pietiekami daudz šķidruma, lai sašķidrinātu krēpas. Obligāti jāpārtrauc smēķēšana, jālikvidē gaisa piesārņojums darbā un mājās. 

Akūts klepus, kas saistīts ar saaukstēšanos, gripu vai deguna dobuma infekcijām, parasti sākas pēkšņi. Klepus, kas saistīts arplaušu infekcijām, piemēram, bronhīts, arī sākas pēkšņi un pēc tam ieilgst. Savukārt, hroniskā klepus iemesli ir astma, alerģija, hroniska obstruktīva plaušu slimība, sinusīts ar gļotu izdalīšanos krūtīs, smēķēšana, vides piesārņojums.

“Svarīgi ievērot simptomus, kas pavada klepu. Lai mazinātu klepu, samazina kakla kairinājumu, nomāc perifēro un centrāloklepus refleksu. Klepu var ārstēt ar fizikālām un farmakoloģiskām metodēm vai arī abām vienlaikus. Fizikālās metodes ir gaisamitrināšana, tvaika inhalācijas, šķidrumu dzeršana. Medikamentozie pasākumi ir augu un ēterisko eļļu pievienošana vannām un inhalācijām, atkrēpošanu veicinošo augu preparātu lietošana,” atgādina farmaceite. 

Kāds pretklepus līdzeklis būs noderīgs?

Ir divu veidu pretklepus līdzekļi – centrālās darbības pretklepus līdzekļi, kas nomāc klepus refleksu, un perifērās darbībaspretklepus līdzekļi. Zāļu tējās izmanto tikai perifērās darbības pretklepus līdzekļu grupai piederošas augu drogas – māllēpes lapas, gaiļbiksītes, ālantes, lakricu, altejas saknes, linsēklas, mārsila lakstus. Tējām ieteicamā piedeva ir medus.

“Visos gadījumos jābūt skaidrībai, vai augu produkti ir atkrēpošanu veicinošas klepus zāles, kas izraisa atbildes reakciju unkrēpu atdalīšanos, vai arī klepu nomācošas, kas var atvieglot sausu, rejošu klepu. Ja klepu izraisa sausas bronhu gļotādas,jāpalielina bronhu dziedzeru sekrēcija un jāsašķidrina izdalītais bronhu sekrēts. Tādējādi pretklepus līdzekļu darbība daļējisaskan ar atkrēpošanu veicinošo līdzekļu darbību. Piemēram, anīsa augļu ēteriskā eļļa ir tiešās darbības atkrēpošanas līdzeklis,kā sastāvā esošais anetols izdalās tieši caur bronhu dziedzeriem. Tas reflektoriski stimulē elpošanu, veicina trahejas, rīkles un bronhu gļotādu sekrēciju, sekmējot atkrēpošanu.

Labi noder arī sūkājamās pastilas, sīrupi un kakla aerosoli, kas satur islandes ķērpi, kliņģerītī, lakricu, efeju vai smiltsērkšķi,” norāda farmaceite Ieva Turonoka. 

Drēgnie laikapstākļi, gaisa temperatūras svārstības, nepiemērota apģērba izvēle, kā arī emocionāla pārslodze var mazināt organisma aizsargspējas, kā rezultātā tas kļūst uzņēmīgāks pret dažādiem vīrusiem un ir lielāka iespēja saaukstēties. Kakla sāpes ir viens no izplatītākajiem saaukstēšanās simptomiem. Kādas dabas veltes var palīdzēt kakla sāpju mazināšanai, kādus ārstniecības līdzekļus kādos gadījumos izmantot un kā profilaktiski stiprināt kakla veselību, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Joprojām turpina izplatīties dažādas augšējo elpceļu saslimšanas, tai skaitā saaukstēšanās, gripa, kā arī respiratori sincitiālais vīruss jeb RSV. Sāpošs kakls ir viens no augšējo elpceļu slimībām raksturīgiem simptomiem. 

“Pirms ārstēšanās uzsākšanas noteikti jānoskaidro, kas ir kakla sāpju izraisītājs. Ja sāpes izraisījis vīruss, var ielūkoties dabas velšu aptieciņā un lietot dažādas tējas un uzlējumus. Vienlaikus gan jāatceras, ka, ārstējot kakla un rīkles saslimšanas, nevajadzētu lietot nedz aukstus, nedz ļoti karstus dzērienus, jo abos gadījumos kakls tiks vēl vairāk kairināts. Ja dažu dienu laikā pašsajūta neuzlabojas – sāpes un apsārtums nemazinās, parādās rīšanas grūtības vai klepus, ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un novērojams kakla aplikums, jākonsultējas ar ārstu. Iespējams, nepieciešama kombinēta terapija, neskaidras slimības ainas gadījumā ārsts rekomendēs veikt analīzes, lai izslēgtu nopietnāku saslimšanu vai nozīmētu spēcīgāku un specifiskāku terapiju. Ārstniecisko augu līdzekļus var lietot arī paralēli ārsta noteiktajai terapijai, taču pirms tam vajadzētu pārliecināties par to saderību, konsultējoties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu,” skaidro farmaceite Laila Zālīte.

Salvijas, smiltsērkšķa, cidonijas un propolisa dziednieciskās īpašības kakla iekaisuma ārstēšanai

• Salvijas tēja: satur ēterisko eļļu, kas atsāpina kaklu, mazina gļotādas iekaisumu, dezinficē un savelk, turklāt ir arī garšīga.
• Smiltsērkšķis: piemīt izteikti antibakteriāla un pretvīrusu iedarbība, tā eļļa pārklāj gļotādu, mīkstina to, mazina gan iekaisumu un sāpes, gan arī kairinājumu. Smiltsērkšķa sula ir spēcīgs C vitamīna avots, ko var lietot atšķaidītu siltā ūdenī vai citā sulā.
• Cidonijas sula: satur daudz C vitamīna, kas vairo baltās asinsšūnas (leikocītus), kas ir vienas no galvenajām šūnām, kas cīnās pret vīrusiem un baktērijām.
• Propoliss: dabīgs antibiotiķis, kas iznīcina gan baktērijas, gan vīrusus – var lietot propolisu eļļā vai nokošļāt zirņa lieluma propolisa gabaliņu līdz kamēr tas mutē sairst

Kliņģerītes, mārsils, ehinācija un kumelītes kakla skalošanai

Ārstējot diskomforta sajūtu kaklā, noteikti jāpievērš uzmanība uzņemtajam šķidruma daudzumam – jālieto daudz ūdens, buljona, zupas vai sulas. Lai izsildītu kaklu no iekšpuses, to var skalot ar siltu uzlējumu vai atšķaidījumu, izmantojot 30–40 grādus siltus dzērienus. Kakla skalošanai var izmantot šādas dabas veltes un to tinktūras:

• Kliņģerītes tinktūrai, kas atšķaidīta siltā ūdenī, piemīt spēcīgas dezinficējošas īpašības, palīdz mazināt iekaisumu kaklā un atsāpina.
• Mārsila uzlējums, izmantojot to kakla skalošanai, samazina kairinājumu un iekaisumu, savukārt, lietojot to iekšķīgi, tas palīdz ārstēt bronhītu un garo klepu.
• Ehinācija satur alkilamīdus, kuriem piemīt anestezējošas un imūnmodelējošas īpašības,  tādējādi, skalojot kaklu ar ehināciju saturošiem atšķaidījumiem, var samazināt sāpes un ātrāk atlabt. 
• Kumelītes palīdz uzlabot iekaisušā kakla gļotādas stāvokli.

Dabas veltes saturošie aerosoli kakla veselībai

Daļa vērtīgo ārstniecības augu un dabas velšu kakla iekaisuma ārstēšanai izmantojami ne tikai tēju un tinktūru veidā, bet tie ir pievienoti arī aptiekās pieejamos pūšamajos kakla aerosolos, kas var būt pagatavoti uz eļļas vai spirta bāzes. 

Ja kakla gļotāda ir apsārtusi un pārkairināta, tad vairāk piemērots būs uz eļļas bāzes veidots kakla aerosols – tas pārklās sakairināto kakla gļotādu, pasargās un palīdzēs atjaunot kakla gļotādas dabiskās funkcijas, saglabās mitrumu, kā arī novērsīs kņudēšanu. Šo aerosolu izgatavošanā pamatā tiek izmantota olīveļļa vai rapšu eļļa, var tikt pievienota smiltsērkšķu vai tējas koka eļļa, kā arī virkne dažādu vērtīgo ārstniecības augu, piemēram, kliņģerītes, kumelītes, piparmētra, mārsils, Islandes ķērpis u.c. Savukārt kakla gļotādas dezinfekcijai, kā arī izteiktu sāpju un iekaisuma gadījumā, kad apgrūtināta rīšana, piemērotāki būs uz spirta bāzes veidoti kakla aerosoli, kas uzlabo kakla gļotādas fizioloģisko stāvokli, ir lokāli anestezējoši un tiem piemīt pretvīrusu, pretmikrobu un pretsēnīšu iedarbība. Uz spirta bāzes veidotiem kakla aerosoliem visbiežāk tiek pievienots propoliss, ehinācija u.c.

Ārstniecības augu tējas un uzlējumi kakla veselības profilaksei

Lai pasargātu kakla gļotādu no vīrusu un baktēriju iekļūšanas, jo īpaši vīrusu sezonas laikā, var arī ikdienā profilaktiskos nolūkos lietot dažādas ārstniecības augu tējas.

• Priežu pumpuru tēja satur lielu daudzumu ēterisko eļļu, kurām ir pretiekaisuma, antibakteriāla un arī pretvīrusu iedarbība. Ņemot vērā, ka šīs eļļas lieliski dezinficē kaklu, priežu pumpuru tēja būs noderīga gan profilaktiskos nolūkos, gan arī nopietnāku saslimšanu gadījumos.
• Meža zemeņu lapu tēja. Meža zemeņu lapas satur vitamīnus un minerālvielas, kas labvēlīgi ietekmē kakla gļotādu.
• Ugunspuķes tēja. Ugunspuķei piemīt spēcīga pretiekaisuma iedarbība. Lietojot ugunspuķes tēju profilaktiski, organisms tiek apgādāts ar lielu daudzumu mikro un makro elementu, kā arī ar C vitamīnu, kas veicina imunitāti.
• Šaurlapu ceļtekas uzlējuma kūre 7-10 dienu garumā ir lielisks profilakses veids, kā pretoties vīrusiem to aktīvajā sezonā.  Lietojot šo uzlējumu saslimšanas gadījumā, ir iespēja mazināt nepatīkamās sajūtas kaklā, jo uzlējumā esošās gļotvielas un polisaharīdi pārklāj kakla gļotādu ar aizsargkārtiņu.  
• Plūškoka ziedu tēja palielina organisma aizsargspējas, tādējādi mazinās organisma uzņēmība pret vīrusiem un saaukstēšanos. 

Svarīgi! 

• Ja sāp kakls vai ir kņudinoša sajūta kakla, par kakla sildīšanu no ārpuses ieteicams vispirms konsultēties ar ārstu! Ja kaklā veidojas bakteriāls iekaisums vai strutainā angīna, kakla sildīšana no ārpuses situāciju var pasliktināt. 
• Ja kakla iekaisuma vai sāpju ārstēšanai tiek lietoti kakla aerosoli, tad jāņem vērā, ka pēc aerosola iepūšanas kaklā, lai tas paspētu iedarboties, nedrīkst ēst un dzert vismaz 15 minūtes.

Tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma “Lindstrom” apkopotā informācija liecina, ka, sākoties rudens un ziemas sezonai,  sabiedriskās vietās ienesto netīrumu daudzums pieaug aptuveni par 70 – 90%, tiem kļūstot par labu augsni dažādām saslimšanām. Ģimenes ārste, sabiedrības veselības konsultante Dana Misiņa atgādina, ka īpaši lipīgas ir pilienveida vīrusu infekcijas, kas izplatās ātrāk un efektīvāk nekā cita veida saslimšanas. “Ja Covid-19 laiks mūs piespieda domāt par preventīviem veselības aizsardzības pasākumiem, šobrīd ne vienmēr to atceramies, tā paši sekmējot nekontrolētu saslimšanu izplatību, kas var rezultēties ilgstošā darbinieku prombūtnē,” piebilst D. Misiņa.  

Elpceļu vīrusu infekciju izplatība ir sezonāla – jo vēsāks laiks, jo ātrāk un vieglāk tie izplatās. Lielu iespaidu un ātro izplatības tempu atstāj fakts, ka liela daļa sabiedrības uzturas telpās, nevis ārpus tām, palielinot vīrusu izplatības risku. 

Turpina D. Misiņa: “Vīrusiem patīk mitrs un vēss laiks, jo tādā tie var izplatīties aktīvāk un ātrāk. Tāpat vīrusu izplatību tieši ietekmē cilvēka uzvedība – rudens un ziemas sezonā cilvēki vairāk laika pavada slēgtās telpās, piemēram, skolās, autobusos, bērnudārzos, birojos, kur nonāk ciešākā kontaktā cits ar citu. Ja viens ir saslimis, tad palielinās iespēja, ka arī pārējie aplips ar konkrēto infekciju. Atšķirībā no aizvadītajiem diviem gadiem, kad pandēmijas dēļ tika domāts par dažādiem risinājumiem, kā maksimāli ierobežot vīrusa izplatību, tagad maskas vairs nav obligātas un bieži cilvēki aizmirst arī par roku dezinficēšanu. Tas viss palielina risku saslimt, kļūt par vīrusa nēsātāju un izplatīt to tālāk citiem.”

Eksperti norāda, ka īpaši lipīgas ir pilienveida vīrusu un bakteriālās infekcijas, kad mikroorganismi izplatās ātrāk un efektīvāk nekā cita veida saslimšanas. “Vīrusa saimnieks gaisa pilienu ceļā nodod slimību citiem, ar kuriem atrodas vienā telpā. Viņa aizdegunē un mutes dobumā ir savairojušās baktērijas un vīrusa daļiņas, kas, viņam elpojot, runājot, šķaudot vai klepojot, izplatās gaisā kopā ar sekrētiem. Rezultātā viegli ir aplipināt pārējos, jo vīrusa daļiņas nosēžas visapkārt un apdraudējums veselībai pieaug,” skaidro D.Misiņa.

Arī “Lindstrom” eksperti norāda, ka aukstākā laikā lielākais apdraudējums ir vīrusinfekcijas, bakterioloģiskas, alerģiskas saslimšanas, kas var veicināt plašu darbinieku darba nespēju, samazinot uzņēmuma ienesīgumu un produktivitāti. 

“Rudens un ziemas sezonā katru gadu vērojam saslimšanu pieaugumu uzņēmumos, kur vienā telpā darba dienu aizvada desmitiem cilvēku. Bakteriālas infekcijas mīl netīrumus, tāpēc, sākoties slapjākam laikam, telpās ienesto netīrumu skaits palielinās un līdz ar to palielinās arī baciļu vairošanās iespēja. Kā mūsu eksperti atklāj, netīrumu daudzums iekštelpās pieaug aptuveni par 70 – 90%. Viens veids, kā uzņēmēji var pārdomāti un proaktīvi ierobežot baciļu izplatību, ir maināmo paklāju izvietošana telpās – ekspertīze rāda, ka tie spēj samazināt ienesto netīrumu daudzumu līdz pat 100%,” norāda “Lindstrom” vadītājs Ivars Šmits. 

Kā sevi pasargāt? 

Speciālisti norāda, ka telpās kontrolēt vīrusu izplatību ir teju neiespējami, tomēr ir veidi, kā samazināt izplatības risku. “Efektīva aizsardzība pret infekciju radītajiem riskiem ir dažādu fitoncīdu lietošana, piemēram, priežu eļļas un ķiploki. Aizvadītais pandēmijas gads ir pierādījis, ka masku nēsāšana ir ļoti iedarbīga, aizsargājot pret pilienveida mikroorganismu izplatīšanos.  Enerģijas krīzes radītās sekas, mājokļiem esot vēsākiem  nekā parasti, palielina vīrusu aktivitāti. Pretēji daudzu pieņēmumiem, telpas vēdināšana ar ilgstoši atvērtu logu vēl vairāk paātrina mikroorganismu baktēriju izplatību. Tā vietā telpās ir jārada caurvējš un plaši un strauji jāizvēdina sastāvējies gaiss. Atkārtota telpu dezinfekcija arī ierobežos slimību izplatību, lai gan varam novērot, ka pēc Covid-19 ir ieviesies zināms atslābums, lai gan gripa un citi vīrusi arī ir bīstami cilvēka veselībai. Svarīgi rūpēties par telpu tīrību un tādā veidā pasargāt gan sevi, gan tos, kas atrodas apkārt,” akcentē ārste D. Misiņa. 

Analizējot ievāktos datus, “Lindstrom Latvija” atklājuši, ka paklāji palīdz samazināt iekštelpās ienesto baktēriju apdraudējumu, jo lielā daļa vīrusu un baktēriju nokļūst uz zemes. Ja vasaras periodā paklāji vidēji tiek mainīti divas reizes mēnesī, tad ziemā paklāju maiņas biežums var sasniegt pat trīs reizes nedēļā. 

I. Šmits norāda: “Nereti uzņēmējiem trūkst zināšanas par netīrumu un saslimšanu mijiedarbību, un par risinājumiem vīrusa infekciju izplatības ierobežošanai tiek domāts novēloti. Atceroties pandēmijas laiku, īpaši svarīga uzņēmuma darba organizācijai un nepārtrauktības ievērošanai ir telpu tīrība, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var nodrošināt darbinieku drošību, higiēnas prasību ievērošanu un, līdz ar to, arī darba procesu sekmīgu norisi.”