Latvijai būtu jāvirzās uz vismaz 100 000 cilvēku vakcināciju pret Covid-19 ik nedēļu sākot ar martu, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa paustā, “lielākais izaicinājums būs tajā brīdi, kad Latvijā nonāks lielas vakcīnu kravas”.

“Tā ir tā jauda, kas mums ir jāuzbūvē, lai mēs varētu iespējami ātrāk izpotēt lielās vakcīnu kravas, kurām vajadzētu Latviju sasniegt februāra beigās un martā,” sacīja ministrs, skaidrojot, ka patlaban ir aptuveni mēnesis, lai izvērstu esošo kapacitāti. “Šim nolūkam mēs izmantosim visas iespējās metodes, visus cilvēkus un mēs apsvērsim visas iespējamās sadarbības, kas ļautu šo jaudu sasniegt,” atzīmēja politiķis.

Tas, kuras vakcīnas tiks visvairāk izmantotas, pēc Pavļuta sacītā, būs atkarīgs no praktiskās piegādes un par vakcīnu reģistrāciju atbildīgās iestādes – Eiropas Zāļu aģentūras. “Mums ir jārēķinās, ka februārī ļoti būtiski pieaugs šis vakcīnu apjoms. Uz šo brīdi, mums būtu jābūt gataviem ar pilnīgi cita mērog vakcinācijas jaudu, lai varētu raiti ķerties klāt pārējo grupu vakcinēšanai,” norādīja ministrs.

Vaicāts par vakcinācijas patlaban vakcinējamo grupu paplašināšanu, ministrs norādīja, ka pārējo iedzīvotāju grupu vakcinācija sāksies tad, kad Latvijā būs lielāks vakcīnu daudzums. Patlaban janvārī piegādāto vakcīnu daudzums kopskaitā būs 35 000 vakcīnu devu, kas paredzētas 17 500 cilvēkiem. Pašreizējās vakcīnas, tostarp arī gaidāmās “Moderna” vakcīnas, tiks izmantotas mediķiem, un tikai ar nākamo kravu saņemšanu paredzēts pāriet pie sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem.

“Pie tā vakcīnu daudzuma, kas Latvijai [patlaban] ir fiziski pieejams, šī vakcinācijas kapacitāte ir pietiekama,” piebilda Pavļuts. Turklāt pagājušajā nedēļā netika izmantota pieejamā vakcinācijas jauda, līdz ar to ministrs atkārtoti aicināja mediķus izmantot šo iespēju.

Jau ziņots, ka Valsts asinsdonoru centrs šorīt saņēmis trešo piegādes daļu ar “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnām pret Covid-19, liecina centra paziņojums mikroblogošanas vietnē “Twitter”.

Trešajā piegādes daļā ir 6825 vakcīnas “Comirnaty” devas. Katra cilvēka pilnīgai vakcinēšanai nepieciešamas divas devas.

Līdz ar to Latvija līdz šim saņēmusi 30 255 “Comirnaty” vakcīnas devu, ar kurām pietiek 15 127 cilvēku vakcinācijai.

LETA jau ziņoja, ka pirmo “BioNTech-Pfizer” vakcīnas “Comirnaty” piegādes daļu Latvija saņēma pērnā gada 26.decembrī, bet otro – šā gada 4.janvārī.

Veselības ministrija (VM) rekomendē valstī izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, liecina publiskotais otrdienas, 28.decembra, Operatīvās vadības grupas (OVG) sēdes protokols.

VM sēdē norādījusi, ka pašlaik epidemioloģiskās drošības prasību mazināšana nav iespējama.

Vienlaikus ministrija arī rosinājusi noteikt papildu drošības nosacījumus, piemēram, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu, darbinieku obligātu testēšanu kritiskajās nozarēs, maksimāli turpināt attālinātu darbu, veikt papildu testēšanu ar paštestiem pakalpojumu saņemšanai, piemēram, amatieru sportā, koru un deju kolektīvos.

VM uzticēts minētās rekomendācijas sagatavot kā grozījumus Ministru kabineta rīkojumam “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un nosūtīt sēdes dalībniekiem un diskutēt par tām OVG nākamā gada 3.janvāra sēdē.

Tāpat VM uzticēts aktualizēt drošas darba vides rekomendācijas.

Ieraksts sēdes protokolā reizē arī liecina, ka, uzklausot ziņojumu par Covid-19 omikrona celma paveida izplatību Latvijā, ministriju pārstāvji un sociālie partneri neatbalsta būtisku papildu drošības pasākumu ieviešanu.

Ministrijām sadarbībā ar nozarēm, ņemot vērā modelēšanas prognozes un saslimstības rādītājus, uzdots turpināt nozaru darbības nepārtrauktības plānu izstrādi, ņemot vērā citu valstu pieredzi, ka vienlaikus darbnespējīgi – saslimušie un kontaktpersonas – var būt pat līdz 40% darbinieku.

Jau vēstīts, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, Latvijā līdz 2022.gada 11.janvārim ir spēkā ārkārtējā situācija un virkne epidemioloģiskās drošības pasākumu. Privāta pulcēšanās ir atļauta līdz desmit personām telpā un līdz 20 personām ārā. Lielākā daļa pakalpojumu ir pieejami “zaļajā režīmā”, kas nozīmē, ka tos var saņemt tikai ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.

Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi trīs scenārijus prognozējamajam Covid-19 uzliesmojumam rudenī, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pavēstīja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

Kopumā līdz šim hospitalizēts stacionārā ārstēts 31 000 Covid-19 pacientu, bet maksimālais vienlaicīgi ārstēto Covid-19 pacientu skaits bijis 1338.

Līdz šim vakcināciju pret Covid-19 sācis 71% iedzīvotāju, to pabeiguši 68%, bet 27% ir saņēmuši balstvakcināciju.

Janka norādīja, ka ir veikti ieguldījumi, lai slimnīcas nepieciešamības gadījumā varētu uzņemt līdz 3300 Covid-19 pacientu. Kopumā ir pārprofilētas 2178 Covid-19 gultas – no tām jaunas izveidotas 280, bet 736 izveidotas no slimnīcu līdzekļiem. Tāpat ir izveidotas 107 jaunas intensīvās terapijas gultas, kas salīmeņotas atbilstoši sniedzamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un nepieciešamajiem cilvēkresursiem.

Gatavojoties nākamajam Covid-19 vilnim, Eiropas līmenī ir paredzēti pieci scenāriji, taču Latvijā – trīs. Janka stāstīja, ka viens no scenārijiem paredz, ka Covid-19 būs kā sezonāla infekcija, kā rezultātā gaidāma zema sabiedrība imunitāte un atkārtota inficēšanās. Šajā gadījumā ir būtisks smagu saslimstības gadījumu un nāvju pieaugums riska grupās, taču kopumā veselības aprūpes kapacitāte nav pārsniegta un tā var strādāt ikdienas režīmā.

Otrs scenārijs paredz, ka otrajā pusgadā Covid-19 infekcija varētu kļūt grūti kontrolējama, kā rezultātā sabiedrībai nav imunitātes un pieaug gan smagi hospitalizēto pacientu skaits, gan nāvju skaits, ieskicēja Janka. Arī šajā gadījumā nav pārsniegta veselības aprūpes kapacitāte, taču nepieciešamības gadījumā būtu nedaudz jāsamazina stacionāro pakalpojumu skaits, sacīja VM speciāliste.

Savukārt trešajā scenārijā Covid-19 var izvērsties par nekontrolējamu infekciju, tādēļ ir nozīmīgs stacionēšanās gadījumu skaits. Janka norādīja, ka pie šī scenārija varētu būt pārsniegta veselības aprūpes sistēmu kapacitāte, tādēļ būtu nepieciešams ierobežot stacionāros veselības pakalpojumus, jo slimnīcās paredzēto gultu skaits nevar pārsniegt 3300.

Janka skaidroja, ka gan pirmajā, gan otrajā scenārijā, slimnīcu pārslodze ir minimāla, līdz ar to pietiktu ar riska grupu vakcināciju, savukārt smagākos gadījumos jau būtu jāsāk ierobežojošie pakalpojumi.

“Pie sezonālās infekcijas vakcinētu cilvēkus riska grupās – pacientus virs 60 gadiem, pacientus ar hroniskām slimībām un tos, kuriem ir augsta riska darbs, piemēram, sociālajos aprūpes centros, slimnīcās. Pie grūti kontrolējamas infekcijas vakcinācija notiktu ne tikai pie ģimenes ārstiem, ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos, bet arī darba vietās, izbraukumos un tirdzniecības centros, vakcinējot tos, kuriem ir kontakts ar cilvēkiem. Savukārt pie nekontrolētas infekcijas būs nepieciešama plaša sabiedrības vakcinācija,” stāstīja Janka.

Visos scenārijos testēšana diagnostikā un ārstēšanā tiks organizēta ar polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testiem, skrīnings – ar antigēna testiem vai paštestiem, savukārt otrajā un trešajā scenārijā tiks nodrošināta papildus testēšana augstās riska vietās, piemēram, skolās.

Janka norādīja, ka pie pirmā Covid-19 izplatības scenārija inficētie saņems informāciju no Slimību profilakses un kontroles centra par iespējamajiem epidemioloģiskās drošības pakalpojumiem, taču netiks veikta aktīva kontaktpersonu apzināšana. Tas tiks darīts pie otrā un trešā scenārija, savukārt pie plašas inficēšanās nodrošinās arī riska grupas izmeklēšanu.

Izolācija tiks noteikta augsta riska vietās, rekomendējot strādāt attālināti un lietot medicīnas maskas vai FFP2 respiratorus.

Janka skaidroja, ka jau vasarā tiks saglabāta testēšana pret Covid-19, turpināsies pozitīvo testu sekvenēšana, lai noteiktu celmu vai vīrusa paveidus, kā arī turpināsies notekūdeņu monitorings.

Vienlaikus tiem pacientiem, kuri pārslimojuši Covid-19 delta variantu un kuriem šī iemesla dēļ tika neatgriezeniski vai atgriezeniski traucēta dažādu orgānu darbība, tiks veikta dinamiska novērošana, apkalpojot ārpus pacientu rindām.

Tāpat vasaras laikā Nacionālais veselības dienests sagatavos ģimenes ārstiem sarakstu ar to pacientu virs 60 gadiem un to, kuriem ir hroniskas slimības, skaitu, kuri nav veikuši vakcināciju pret Covid-19. VM plāno turpināt senioru un riska grupu vakcināciju pret Covid-19.

Runājot par Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gatavību jaunajam Covid-19 vilnim, Janka atzina, ka ir svarīgi līdz tam pabeigt visus informācijas tehnoloģiju risinājumus, lai nodrošinātu savlaicīgu brīdināšanu un epidemioloģisko monitoringu. Tāpat ir jānodrošina pietiekama respiratoru pieejamība un citas būtiskas nianses, viņa piebilda.

Patlaban VM plānu par Covid-19 scenārijiem rudenī ir nodevusi izskatīšanai Finanšu ministrijā.

Kā liecina, 26.maijā notikušās Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas jeb Operatīvās vadības grupas sēdes protokols, Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai un Satiksmes ministrijai, konsultējoties ar VM un attiecīgo nozari pārstāvošajām institūcijām, mēneša laikā tika uzdots sagatavot rīcības vadlīnijas, lai atkarībā no epidemioloģiskās situācijas nekavējoši būtu īstenojama rīcība atbilstoši jebkuram no minētajiem scenārijiem.

Operatīvās vadības grupa sēde maija beigās notika pirmo reizi kopš 18.marta.

Brīvdienas vajadzētu pavadīt svaigā gaisā, nevis veikalā, aicina Veselības ministrija. Ja iespējams, ministrija mudina labāk iepirkties internetā un izvēlēties bezkontaktu piegādi. 

Savukārt, iepērkoties veikalā, ir jālieto sejas maska un jāievēro divu metru distance, atgādina VM, aicinot arī nedrūzmēties veikala ailēs, pie plauktiem un kasēm.

Ministrija arī mudina izveidot pirkumu sarakstu, lai iepirkšanās būtu pēc iespējas īsāka. Tāpat tā aicina doties iepirkties retāk, iegādājoties preces ilgākam laikam.

Ministrija atgādina, ka slimam iepirkšanās vietas apmeklēt nevajadzētu.

Kā vēstīts, šajās un arī citās brīvdienās un svētku dienās līdz pat ārkārtējās situācijas beigām tirdzniecības centri Latvijā darbosies ierobežotā režīmā, bet lielie būvniecības preču, saimniecības preču un mēbeļu veikali būs slēgti, paredz valdībā pieņemtie lēmumi saistībā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Ārkārtējās situācijas laikā no 9.novembra līdz 6.decembrim brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādās tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas un dzīvnieku barības veikali. Tāpat tirdzniecības centros darbosies grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas preču veikali, kā arī telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas.

Saskaņā ar piektdienas vakarā valdības ārkārtas sēdē papildus pieņemto lēmumu, brīvdienās un svētku dienās nedrīkstēs darboties arī tādi veikali kā “Jysk”, “Cenu klubs” un citi, kas atrodas tirdzniecības centros. Savukārt higiēnas preču veikalu, piemēram, “Drogas”, darbība būs atļauta gan tirdzniecības centros, gan ārpus tiem.

Ārkārtējās situācijas laikā tādi veikali kā “Depo”,”K-Senukai”, “Kurši”, “Ikea” un citi, kuru kopējā tirdzniecības platība ir virs 10 000 kvadrātmetru, brīvdienās un svētku dienās strādāt nedrīkst. Savukārt, ja veikalu platība ir zem 10 000 kvadrātmetru, to darbība ir atļauta.

EM norādīja, ka veikalu, kuru platība ir mazāka par 10 000 kvadrātmetru, darbība netiek ierobežota un tādos veikalos drīkst tirgoties ar visplašāko un dažādāko preču sortimentu.

Pēc piektdien notikušās valdības sēdes par Covid-19 jautājumiem veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) sajūta bijusi kā pēc “smagas laušanās ar lāčiem”, tā politiķe šodien pastāstīja savas pārstāvētās partijas “Kustība “Par!”” kongresā.

Viņķele to teica saistībā gan ar valdības lēmumu atcelt 11.oktobrī plānoto maratonu Rīgā, gan par citu valdības pārstāvju paustajiem redzējumiem, kā Covid-19 izplatības apstākļos jāveido ierobežojumu politika.

Politiķe norādīja, ka pēc valdības sēdes “ķermenis un prāts ir samīcīts” un īsti nevarot saprast, kas ir noticis. Viņķele sacīja, ka līdz vakardienas valdības sēdei “gods kam gods” Covid-19 pandēmijas laikā izdevās noturēt to, ka sabiedrības veselības jautājumi ir no ideoloģijas brīvi un ka epidemioloģiskie lēmumi ir “tīra zinātne”.

Savukārt piektdien šajos jautājumos ir uzvarējušas “bailes un nedrošība”, akcentēja politiķe. Viņķele uzsvēra, ka cik būs viņas spēkos un, lai ko tas “maksātu”, kā arī “ar milzīgu” vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) atbalstu, turpinās strādāt, lai vispirms tiktu pieņemti ekspertu lēmumi un pēc tam sekotu politiskais izpildījums. Politiķe pauda pārliecību, ka ir iespējams īstenot uz pierādījumiem balstītu pieeju.

Viņķele norādīja, ka situācija vairs nav tāda, kā pavasarī, kad valdība lielā mērā lēma, kas ir aizliegts. Pašlaik par vīrusu ir daudz vairāk zināms un ir iespējams daudz niansētākā veidā pieiet regulējuma veidošanai, pauda politiķe. Veselības ministre skaidroja, ka varam ilgāk paturēt vaļā to, kas nav vīrusa skarts, piemēram, mazās kafejnīcas, lai tās būt labāk sagatavotas situācijai, ja apstākļi ar Covid-19 izplatību kļūs sliktāki.

Viņķele arī norādīja, ka Covid-19 dēļ pasauli vairs neslēgs ciet jeb nebūs tāda “lockdown”, kas nozīmētu visu robežu aizslēgšanu. Veselības ministre akcentēja, ka pašlaik cīņas sauciens ar Covid-19 ir “individuāla atbildība”.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto “Rimi” Rīgas maratonu.

Respektējot valdības lēmumu, 30. “Rimi” Rīgas maratons pirmoreiz pastāvēšanas vēsturē norisināsies virtuāli. Dalībnieki savas izvēlētas distances skries jebkur Latvijā un pasaulē, rezultātus ar viedierīču palīdzību automātiski fiksējot “Rimi” Rīgas maratona virtuālajā skriešanas platformā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē uzsvēra, ka patlaban valstī ir vērojams Covid-19 uzliesmojums, tādējādi Latvijas saslimstības rādītājs ir pārsniedzis vairāku Eiropas valstu rādītājus. “Šādos apstākļos, kad pieņemam noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem, noturēt galvaspilsētā maratonu ir neprāts,” pauda Kariņš.

Konceptuāli par Rīgas maratona atcelšanu iestājās valdības vairākums, izņemot Viņķeli, izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).

Jau vēstīts, ka iepriekš bija plānots, ka “Rimi” Rīgas maratonā 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startētu vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un “saujiņa” ārvalstnieku.

Video

Veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter kontā ir ievietojusi it kā nevainīgu aptauju. Aptaujas ir labs veids, kā uzzināt viedokli, tāpēc ir ļoti svarīgi atbilžu variantiem nosegt visus iespējamos viedokļus. Aicinām turpmāk pievērst uzmanību, ka vajadzētu būt arī tādiem atbilžu variantiem, kā “vispār nevajag”, “vajag samazināt”, “vēl nezinu” un “nav viedokļa”.

Gaidīsim tavu viedokli komentāru sadaļā!

Saeima ceturtdien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, trīs balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli – valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

“Pavļuts ir ļoti labs kandidāts. Viņš ir visādos veidos gatavs sākt šo darbu. Viņš nesāktu no nulles, bet ar lielu pieredzi. Tiem, kas jautātu, vai šādā amatā jāvirza kāds, kas nav veselības nozares speciālists, jāatceras, ka ministrs ir politiska figūra, kas vada nozari politiskā līmenī. Veselības ministrijā ir daudz kvalificētu speciālistu, bet ministra uzdevums ir virzīt šos speciālistus kādā virzienā,” teica Kariņš.

Video

Pavļuts atzina, ka patlaban viņam ir līdzīga sajūta, it kā viņš gatavotos aiziet karā. “Valstī ir šausmīga situācija, mirst cilvēki, esam pandēmijas sliktākajā punktā līdz šim,” situāciju vērtēja politiķis. Pavļuts uzsvēra, ka mediķi ir Covid-19 pandēmijas epicentrā, pasakoties visiem mediķiem, kuri “uz spēku izsīkšanas robežas cīnās par ikvienu no mums”. Viņš solīja atbalstu mediķiem, uzsverot, ka tiksies ar mediķu organizācijām, lai apstiprinātu nemainīgu kursu veselības jomā. Pavļuts akcentēja, ka dialogs ar nozari būs viņa ikdiena, kuras sastāvdaļa būs arī komunikācija ar sabiedrību, solot, ka tā būs atklāta par to, ko zinām un to, ko nezinām.

Pavļuts uzskata, ka Latvijai jāvirzās uz visiem cilvēkiem pieejamu veselības aprūpi, jo šī sistēma nedrīkst būt atkarīga no cilvēku ienākumiem un atrašanās vietas. Viņš atzina, ka pandēmija ir padziļinājusi nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā.

“No rītdienas mana galvenā prioritāte būs vakcinācijas tempa kāpināšana. Vakcinācija ir mūsu gaisma tuneļa galā. Liels paldies Ilzei Viņķelei, kura, manuprāt, bija izcila ministre. Turpināšu Ilzes darbu, un viņas kurss nemainīsies,” uzsvēra Pavļuts.

Viņš norādīja, ka valstī šis ir grūts un izšķirošs brīdis, tāpēc visiem ir jābūt atbildīgiem, lai izietu no pandēmijas situācijas. “Es gribu strādāt kopā – ar Krišjāni Kariņu, valdību, koalīciju un opozīciju. Mēs visi kopā tiksim galā,” sacīja Pavļuts.

Pavļuts, sevi dēvējot kā Covid-19 laika ministru un menedžeri, solīja strādāt arī pie citiem nozarei svarīgiem jautājumiem, piemēram, mediķu algām un slimnīcu reformas. Jau šovakar viņš plāno doties uz Veselība ministru, lai iepazītos ar ministrijas Valsts sekretāres sniegto informāciju.

Partijas “Saskaņa” politiķis Valērijs Agešins uzsvēra, ka, ja sabiedrības atbalst nav saņemts vēlēšanās, tad ļoti naivi to sagaidīt pēc tam, tāpēc viņš nebrīnās, ka premjers izteica neuzticību Viņķelei un aicināja AP virzīt jaunu kandidātu.

“Tomēr premjera rīcība liecina par atbildības novēršanu. Viņķele ir kārtējais kauls, kas pamests sabiedrībai uzmanības novēršanai. Kariņš pats ne visai koordinēti vada valdības darbu. Krīzes situācijas risināšanā joprojām trūkst kompleksas pieejas. Kariņš neizskatījās īpaši pārliecinoši, paziņojot par demisijas pieprasījumu,” vērtēja Agešins.

Viņš akcentēja, ka uz veselības ministra amatu “par spīti zināšanu trūkumam” tiek virzīts Pavļuts, šādu rīcību vērtējot kā AP izmisuma soli, kas savukārt liecinot par speciālistu trūkumu šajā spēkā.

“Pareizi būtu atbalstīt profesionālu cilvēku, kam ir sajēga, kas ir medicīna, bet 13.Saeimā tā nenotiek. Brīdis, kad vajadzēja atmest politisku ielikteņu principu, netika izmantots. Ko Pavļuts sasniedzis veselības nozarē, lai viņu varētu atbalstīt šajā amatā?” vaicāja Agešins.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) uzsvēra, ka runa nav par Pavļutu kā ministru, bet gan par to, kā valsts izies no šīs krīzes.

Viņa ieskatā ir jābūt skaidram plānam, kā notiks vakcinācija, kad tiks savakcinēti visi riska grupu cilvēki, ir jābūt skaidriem datumiem, jābūt skaidram, kurš to darīs, un, ja nav, kas veic vakcināciju, ir jābūt skaidrībai, kā piesaistīs vakcinēšanas speciālistus.

Tavars uzsvēra, ka nevaram būt pārliecināti, ka pandēmijas kulminācija vēl nav piedzīvota un mēs to vēl piedzīvosim. Politiķis norādīja, ka nolēmis nepiedalīties farsā jeb balsojumā par Pavļuta apstiprināšanu ministra amatā.

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko emocionālā runā norādīja, ka Pavļutam un viņa pārstāvētajai partijai nav tiesību savās runās piesaukt mirušos.

“Cilvēku nāves nedrīkst būt viens no jūsu PR pasākumiem, jūs nedrīkstat tirgot šīs nāves, jūs nedrīkstat izmantot cilvēku nāvju statistiku, lai pateiktu skaistu runu,” teica politiķe.

Viņa uzsvēra, ka šo cilvēku nāves ir traģēdijas ģimenēm un valstij un politiķiem nav tiesību piesaukt šīs nāves, lai pārliecinātu kādu, kurš nav uzvilcis masku. Viņa uzskata, ka tās ir sekas iepriekš sastrādātajam, nekvalitatīvo aizsarglīdzekļu iepirkumiem. Stepaņenko norādīja, ka Pavļutam būtu vajadzējis atvainoties par savas priekšgājējas iepriekš sastrādāto.

Politiķis Vjačeslavs Dombrovskis piekrita, ka, protams, ikviens varētu vēlēties ministra amatā redzēt “supermenu”, taču, viņaprāt, AP pašlaik rīkojas “pārsteidzoši atbildīgi”.

“Kas varētu būt vieglāk no AP puses kā vilkt visu garumā, jo katrs nākamais Covid-19 mirušais būtu Kariņa atbildība, tādējādi viegli pieveicot politisko konkurentu. Jāatzīst, ka viņi neizvēlējās iet politiskās atriebības ceļu, bet rekordātri aizstāt iepriekšējo ministru. Partija izvirzīja savu vadītāju. Ir skaidrs, ka, ja Pavļuts izgāzīsies, tad ne tikai viņa politiskā karjera, bet arī viņa partijas karjera būs beigta. Ja Pavļutam neizdosies, tad šīs Saeimas opozīcija saplosīs gan viņu, gan viņa partiju, gan visu šo valdību. Bet šodien es aicinu novērtēt atbildību un drosmi,” aicināja deputāts.

Saeimas deputāts, Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) uzsvēra, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) darīja savu darbu pēc godaprāta un arī viņš pats darījis savu darbu pēc labākās sirdsapziņas un godaprāta.

Viņš aicināja deputātus pārslēgties no destruktīvās moralizēšanas un kritikas un paskatīties uz to, ko ir iespējams izdarīt, un kas ir obligāti jāizdara, lai uzveiktu šo krīzi.

Atbildot uz pārmetumiem par gauso vakcinēšanas tempu, Dūrītis pauda pārliecību, ka tad, kad vakcīnu būs pietiekamā skaitā, vakcinēšanas kapacitāte būs daudzkārt lielāka, jo neesot tā, ka valstī nav vispār sistēmas, kā šo uzdevumu paveikt.

Kā ziņots, Kariņš ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata. AP Saeimas frakcija ceturtdien pieņēma lēmumu par tās priekšsēdētāja Pavļuta virzīšanu veselības ministra amatam.

Pavļuts savulaik jau ir strādājis Ministru kabinetā – 2011.gadā viņš ieņēma ekonomikas ministra amatu Valda Dombrovska (JV) valdībā, bet 2013.gadā kļuvis arī par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju. Ministra amatu Pavļuts zaudēja 2013.gada decembrī, Dombrovskim pēc Zolitūdes traģēdijas atkāpjoties no premjera amata.

2014.gadā Pavļuts kļuva par Reformu partija biedru, bet vēlāk – par tās valdes locekli. Savukārt 2017.gadā bijis viens no politiskās partijas “Kustība “Par”” dibinātājiem, kļūstot arī par šī politiskā spēka priekšsēdētāju. 2018.gadā politiķis kandidējis 13.Saeimas vēlēšanās no “Attīstībai/Par!” saraksta un tika ievēlēts parlamentā.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Pavļuts 2007.gadā absolvējis Hārvarda universitātes Kenedija Valdības skolu, saņemot sabiedrības vadības maģistra grādu ar specializāciju vadībā. No 2003. līdz 2006.gadam Pavļuts ir bijis Kultūras ministrijas Valsts sekretārs, bet 2008.-2010.gadā bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors.

Veselības inspekcijā (VI) saņemti vairāku pacientu iesniegumi par ģimenes ārstu rekomendāciju nevakcinēties pret Covid-19, aģentūru LETA informēja VI sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Ermansone.

Viņa norādīja, ka iedzīvotāju sūdzības saņemtas gan no Latgales, gan Vidzemes.

“Patlaban šīs sūdzības tiek pārbaudītas un pirmos secinājumus par to, cik tās ir bijušas objektīvas, varēs izdarīt aptuveni pēc nedēļas,” sacīja VI pārstāve.

LETA jau vēstīja, ka daļa Daugavpils pedagogu vakcinēties pret Covid-19 atteikusies pēc sava ģimenes ārsta ieteikuma, pirmdien žurnālistiem sacīja pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.

“Man ir liela cerība, ka mūsu kolēģi, paskatoties uz mums visiem, kas ir vakcinējušies, redzēs, ka esam dzīvi, smaidām un kaļam plānus vasarai, un arī būs motivēti pievienoties vakcinēto pulkam,” atzina Isupova.

Pati Izglītības pārvaldes vadītāja esot saņēmusi poti, stāvot “dzīvajā rindā” aizvadītās nedēļas nogalē, un jūtoties lieliski.

Savukārt J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas direktore Gaļina Smuļko pastāstīja, ka iestādes pedagogi vakcinēti jau piektdien. Viņa uzteica SIA “Latgales medicīnas centrs”, kas pirms vakcinēšanas iepazinās ar skolas telpām, lai izvēlēties piemērotāko un epidemioloģiski drošāko. Tāpat centra speciālisti atbildēja uz pedagogu jautājumiem par iespējamām blaknēm pēc potēšanas.

“Jo ātrāk mēs vakcinēsimies, jo ātrāk bērni atgriezīsies skolā. Vismaz tāda cerība pastāv,” uzskata Smuļko.

Pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē ceturtdien nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Tādējādi Veselības ministrija varēs likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvāk pārņemt pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām.

“Vienojāmies, ka tiek veidota īpašas sadarbības teritorijas,” atklāja valsts sekretāre, skaidrojot, ka tās pārraudzīs koordinators, lai varētu varētu operatīvi apmainīties ar informāciju par slimnīcu ieviestajiem pakalpojumu ierobežojumiem.

Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu “mēs varam arī dot lielākas priekšrocības slimnīcu vadībām”, norādīja Mūrmane-Umbraško, norādot, ka tas tostarp sniegtu lielāku kontroli pār darbinieku atvaļinājumiem.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atklāja, ka, izsludinot ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē, slimnīcu vadību rīcībā būs brīvāki instrumenti medicīnas personāla darba pārorganizācijai un pārkārtošanai, kā arī mandāts plānveida pakalpojumu un arī ambulatoro pakalpojumu ierobežošanai, ja tas nepieciešams.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 102 Covid-19 pacienti. Savukārt kopumā stacionāros patlaban ārstējas 744 pacienti, no kuriem 704 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 40 – smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 65 pacienti, bet līdz šim kopumā – 1863.

Trešdien Latvijā atklāti 890 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, trīs – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl trīs – vecumā no 85 līdz 95 gadiem. Vēl viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 95 līdz 100 gadiem. Diennakts laikā 11 mirušie ir atkārtots ceturtais augstākais rādītājs Latvijā.

Līdz šim kopumā mirušas 304 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Šis ir trešais lielākais vienā diennaktī atklāto inficēto skaits līdz šim. Iepriekš lielāks gadījumu skaits tika atklāts 3.decembrī, kad bija reģistrēti 930 Covid-19 gadījumi un 26.novembrī, kad tika fiksēti kopumā 898 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.

Kopumā šīs nedēļas pirmajās trīs dienās Covid-19 saslimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā – kopējais trīs dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no 2232 personām pagājušajā nedēļā līdz 2186 šonedēļ jeb par 2%.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9642 Covid-19 testi, kas ir līdz šim otrais lielākais veikto testu skaits vienas diennakts laikā. No visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 9,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 23 706 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā ir atklāti 8535 Covid-19 gadījumi, savukārt senāki saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti par tādiem, kas atveseļojušies.

Video