Šovakar atklāsim, cik liels ir domu spēks, kā fantāzijas īstenojas un, kas notiek, kad kaisle ņem virsroku pār saprātu. Patīkamu lasīšanu!
Sejā iespīd spoža rīta saule, un es sāku lādēties, ka vakar vakarā piemirsu aiztaisīt aizkarus, lai gan šī nav ne mana istaba, ne mana gulta, pat drēbes, kas man pašlaik mugurā, nav manas. Paraudzījos uz dīvānā dusošo draugu, kas ir tikai labs draugs (atcerieties to!). Par laimi, viņš guļ, tātad varu atļauties savus ik rīta prieciņus, bez kuriem es dienu nespēju iesākt. Nē, tā nav nekāda spēlēšanās ar sevi, ak, perversie ļautiņi!
Savākusi savas blondās cirtas zirgastē ieslēdzu pleijerī fantastisko Lenny Kravitz Fly Away. Klausoties mūziku un aizmirstot, kur atrodos, es kustos gultā. Atsedzu vienu kāju un to pavingrināju, tad otru kāju pariņķoju, un tad tiltiņš, bet mīkstajā gultā līdzsvara izjūta pazuda un es sabruku uz gultas. Pēc brīža izraušos ārā no gultas un, kustinot tālāk gurnus mūzikas ritmā, uzklāju gultu.
Turpinu savus priekus līdz momentam, kad sajūtu duršanu mugurā – skatienu. Tas bija Kristofera skatiens, kas visu šo laiku ir mani pētījis un smīkņājis. No tikko saklātās gultas paņēmu spilvenu un iemetu viņam ar to, bet pati, zaudējot līdzsvaru, iekritu atpakaļ gultā un paliku tur guļam un smejoties. Izņēmu austiņas un ar samiegtām acīm teicu Kristoferam: ”Tā nav godīgi! Tu mani piemānīji!” Pati saprotot, cik bērnišķīgs pārmetums tas bija, atkal sāku smieties.
„Bet, kas teica, ka esmu godīgs?” viņš ar jau nopietnāku skatienu jautāja. Es pārstāju smieties un piecēlos, lai dotos uz virtuvi uzcept omleti. „Tu iesi šāda uz virtuvi? Man jau nav nekas pretī, ka dzīvoklī ir sieviete, kas tērpta mini topiņā un boksera šortos, bet diez vai pārējās dzīvokļa dāmas būs mierā, ka viņu puišu priekšā gorās puskails sievišķis.”
Atskatījos uz viņu, ieliku austiņas atpakaļ ausīs, ieslēdzu My Darkest Day – Porn Star Dancing un demonstratīvi aizgāju uz virtuvi. Lai man kāds noteiktu ko un kā es varu darīt no rīta? Tas ir mans rituāls, kuru neviens man neatņems. Manis pēc viņš var būt pats Vins Dīzels, bet es dzīvoju pēc saviem noteikumiem! ..lai gan šis guļošais vīrietis ir kā gardākā konfekte, ko gribētu nolaizīt un apņemt ar lūpām, līdz ikkatra auguma vieta būtu izgaršota. Nostāties viņam pretī un ar nagiem iecirsties viņa mugurā, jo Tu zini, ka viņam nesāpēs, viņš tikai nomurrās kā runcis. Es vēlētos viņam uz pleca uzpilināt vienu ūdens pilīti un redzēt, kā tā slīd pāri viņa pleciem, plecu bedrītei, pāri krūts augšdaļai līdz aizķeras uz krūšgala, tad nopil tālāk uz vēdera preses augšējās daļas un turpina savu ceļu starp vēdera preses kubiciņiem. Beigās, kad ūdens piliens būtu jau zemāk par viņa jostas vietu, es notuptos pie viņa auguma un ar mēli maigi šo ūdens pili nolaizītu..
Nepamanīju, ka esmu apstājusies pie virtuves durvīm, kamēr ļāvos savām fantāzijām. Nodomāju – „Kā tad!”, iegāju virtuvē un ar neķītru smaidu uzliku vārīties ūdeni. Skan Papa Roach – Hollywood Whore, un turpinot gurnu ritmiskās gurnu kustības, sāku gatavot savu iecienīto brokastu omleti. Mūzika valda pār manu augumu un viļņveidīgi liek kustēties gan maniem gurniem, gan krūtīm. Griežos riņķī, lai dotos pie plīts, bet sabīstos, jo tur jau, ķircinoši smaidīdams, stāv Kristofers. Aiz pārsteiguma, man gandrīz izkrīt bļoda, kuru viņš veikli satver un ar vienu rokas kustību noliek to uz letes, pat nepakustoties no vietas un turpinot skatīties man tieši acīs. Tā vien gribās savus pirkstus ieslidināt viņa tumšajos matos un, maigi izaicinot, paraut tos uz leju. Palaidņi taču ir kaut kā jāsoda! Bet cik tas reāli?
„Sasodīts! Kristofer! Tu zini, ka man nepatīk šādi izgājieni. Tas nav smieklīgi,” dusmīgi sakrustojusi rokas uz krūtīm, es teicu, nedaudz melojot. Viņš, plati smaidīdams, pieliecās un, lai iedzītu mani slazdā, uzlika savas spēcīgās rokas uz galda, kas atradās aiz manis. „Vēl, es zinu, ka Tev ļoti kut, mazā, un tad Tu to vien dari kā smejies un lokies, un ķeries ap mani ar domu, ka varēsi savaldīt manas rokas,” smīkņādams viņš ātri sakustina rokas, lai es sabītos. Pēkšņi viņš iespiež savu kāju starp manām kājām, paplēšot tās platāk. „Šī ir laba dziesma, kas Tev skan austiņā.. Varu paklausīties?” Viņš var manis pēc nejautāt! Tāpat paņems, ja gribēs. ..šajā brīdī vairs nezinu, vai ar to domāju pleijera austiņas vai jau ko citu!? Džeina, savācies!
Es cenšos ar rokām atgrūst viņu, un pieskaros viņa miesai. Manas rokas burtiski kūst kā vasks liesmā, bet es cenšos pretoties. Kristofers paceļ mani ar rokām un uzsēdina uz galda. Es spalgi, bet aprauti iekliedzos. Savu deguntiņu viņš pieliek pie manējā un ar mēli lēnām nolaiza manu augšlūpu. Es iekodu sev augšlūpā un parāvos atpakaļ. Viņš pieliecas vēl tuvāk un vēl, līdz mūsu lūpas šķir vairs tikai milimetrs, bet ķermeņi jau ir saskārušies. Kristofers ar vienu roku izņem gumiju no maniem matiem, noglāsta maigi kaklu un noskūpsta to. Ar mēlīti uzvelk līniju vertikāli pār kaklu, beigās maigi iekožot auss ļipiņā. „Sagatavojies, mazā! Tu izjutīsi, ko nebijušu.. tikai es spēju Tev to sniegt,” un viņš sāk mani kutināt. Es smejos un cenšos viņam iekost, bet izskatās, ka tas viņu vēl tikai vairāk uzjautrina. Jūtu kā viņa rokas atslābst un izraujos no viņa skavām, pagrūžot viņu nedaudz malā. Skrienu uz istabu it kā glābties, bet laikam iedzenu sevi slazdā. Jā, zemapziņa spēlējas ar mani.. Te tagad sāksies īstā spēle!
Es jūtu savus straujos sirds pukstu, piespiedusies pie skapja ar muguru. Dziļi ieelpoju, jo trūkst gaisa. Kristofers tikpat ātri ieskrien istabā un pārskrien pāri gultai, nevis apiet tai apkārt. Viņš smaida kā zvērs un acīs viņam deg liesmas.
Atbalstījis savas rokas man abās pusēs, viņš piespiežas man klāt:” Es Tev nopietni to teicu!”
Pēc mirkļa nedaudz atvirzījies Kristofers nolaiž savu labo roku lejā. Viņš skatās man acīs, un smīkņā kā uzvarētājs. Ar labo roku viņš pieskaras man virs ceļa. Ar pirkstu galiem brauc pār manu augšstilbu, un ik pēc pāris centimetriem jūtu, ka pieskārienam paliek arvien mazāks lauks, līdz palicis tikai viens pirksts, kas ir apstājies pie biksīšu maliņas. Spriedze ir tik liela, ka es nespēju noturēties, iekunkstoties iekodu sev apakšlūpiņā. Tajā brīdi viņa pirksts ieslīdēja man viss pulsējošākajā un miklākajā vietā. Kristofers apmierinātībā norūc un pievieno vēl vienu pirkstu. Ar to pašu roku viņš mani paceļ uz augšu, atstādams pirkstus manī. Es gribēju izliekties labpatikā, bet nevarēju dēļ skapja aiz muguras, kas mani sadusmoja un es norūcu pretī, apķerdama viņu ar savām kājām. Pēc mirkļa baudas, viņš nolaiž mani atpakaļ uz zemes ..man trīc kājas. Viņš izņem pirkstus un ar tiem tipina pār manu ķermeni un tad novirza pie savām lūpām.
Pasmaidīdams man acīs, ar mēles galiņu viņš pieskaras saviem pirkstiem un ieliek tos mutē, izjuzdams manu iekāres saldmi. Es spiežu savus gurnus viņam pretī. Mans ķermenis sāk tiekties pretī Kristoferam. Viņš apķer ar savām lielajām plaukstām manus dibena vaigus, paceļot mani. Kristofers iegulda mani gultā un uzguļas ar savu trenēto augumu, piespiezdamies cieši klāt ar visu savu svaru. Neprātīgi skūpstīdams man kaklu, Kristofers noplēš manu topiņu, un turpina tālāk noklāt manu ķermeni ar skūpstiem – plecus, uzbriedušās krūtis, sānus, elsojošo puncīti, nemierīgos gurnus, augšstilbus iekšpusē.… es palieku bez biksītēm, un viņa mēle sāk rotaļāties ap manu klitoru. Kājas es viņam uzlieku uz pleciem un ar vienu roku ieķeros viņa matos, bet otru ielieku viņa brīvajā rokā. Mūsu pirksti savijas cieši līdz sāpēm, bet sāpes robežojas ar spēcīgu baudu. Baudkāre ir tik spēcīga, ka savijoties ar sāpēm, pastiprinās uzbudinājums.
Mēli ieslidinājis maksimāli dziļi manī, viņš aptver manas iekarotās lūpiņas ar savām lūpām tajā brīdī velkot ārā mēli. No patīkamā kairinājuma ķermenis izliecas un kliedz. Apsēdusies sēdus pozīcijā, ar roku satveru viņu aiz zoda un pievelku sev klāt, lai noskūpstītu. Ar skūpstiem guļos viņam virsū, nogrūzdama viņu uz grīdas. Kodīdama un skūpstīdama viņa krūškurvi, satveru viņa jostu, kura burtiski pati atsprāgst vaļā. Viņa loceklis pilnā laimē pats tiecās pēc manām lūpām.
Sākumā tikai ar lūpām aptveru Kristofera dārgumu un laižu tās maigi uz leju, samitrinādama to visā garumā. Ceļot galvu augšup, lūpas papildinu ar riņķveida mēles kustībām. Skatos Kristoferam acīs, lai redzētu, kā viņa uzbudinājums ar katru mirkli kāpinās, kā viņa uguntiņas acīs pārvēršas par eksplodējošiem ugunsgrēkiem. Atkārtojot darbības, ar pirkstiem masēju arī viņa sēkliniekus. Es ievaidos, nespēdama valdīties, jo redzot viņa uzkurināto miesu, uzbudinājums manī mutuļo un es kļūstu ellīgi slapja! Es tupinu darboties – satveru ar rokām locekļa pamatni un sinhronā kustībā Kristofers tiek apmīļots ar roku un mēli vienlaicīgi. Ar mēli parotaļājos ap locekļa galviņu, kaitinādama Kristoferu. Maigi pavelku priekšādiņu uz leju un noskūpstu to vēlreiz jau izjustāk un spēcīgāk. Ādiņu atlaižu un iesūcu viņu visu vēlreiz. Kristofers šajā brīdi izlokās kā tāds runcis, kas saņēmis savu kārumu. Paņēmis mani aiz rokas, viņš mūs abus pieceļ stāvus kājās. Nemitīgi skūpstot un glāstot, viņš iekaro mani ar nesamērīgu spēku. Es, nevaldīdama vairs pār sevi, iecērtu nagus viņa mugurā no visa spēka. Glāsti un kustības paliek spēcīgākas, asākas un raupjākas, bet baudpilnākas.
Paceldams mani aiz gurniem, Kristofers apsēžas uz gultas malas, un es iesēžos viņam klēpī, kājas uzlikusi uz gultas gar viņa sāniem. Mēs neesam ar sejām viens pret otru.. Ar katru kustību es saprotu, ka ilgi vairs nav jāgaida, lai gan vēlētos šo procesu paildzināt. Locekļa triecieni manī paliek tik spēcīgi, ka spēja valdīt pār sevi izgaist kā nebijusi. Kristofers ar rokām ieķeras man gurnos, tos saspiežot. Ar strauju kustību viņš pieceļas, es pagriežos un tieku piespiesta pie sienas. Ar pēdējo triecienu tiek iekarota augstākā kalna virsotne, kas pārspēj līdz šim visus Pasaules kartē minētos augstākos kalnus. Pilnīgi savijušies, viens ap otru mēs paliekam stāvus, strauji elsodami un trīcēdami. Iekrītam gultā pilnīgi kaili. Manas kājas atrodas uz viņa kājām. Pārvelku mums pāri palagu un abi iemiegam..
Kā zināms, vīrietis pēc seksa guļ ciešā miegā kā mazs bērns. Izmantojot viņa miega fāzi, es piecēlos, paņēmu drēbes un aizgāju. Vairs ar viņu netikos, lai nezaudētu šīs pirmatnējās sajūtas, jo otrreiz jau būtu savādāk…
Paldies par stāstu Atkarīgajai Eiforistei
