Acis ir viens no izturīgākajiem ķermeņa orgāniem – tās, nodrošinot tik šķietami pašsaprotamu funkciju kā redzi, nemitīgi piedzīvo slodzi. Īpaši aktuāli tas ir mūsdienās, kad aizvien vairāk laika pavadām pie viedierīcēm, pakļaujot savu redzi papildu piepūlei. Tādi simptomi kā acu apsārtums, asarošana, graušana, redzes miglošanās, ņirboņa, regulārs acu nogurums vakaros un attēla dubultošanās ir nopietni signāli, kas liecina par nepieciešamību vērsties pie speciālista. Par to, kā saglabāt acu veselību un nenodarīt kaitējumu redzei, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
“Nedrīkstam aizmirst, ka rūpes par redzes veselību attiecas uz katru no mums, jo redze ir tikai viena un tā rūpīgi jāsaudzē. Neviens nezina, kā, kādos apstākļos un kad redze var pasliktināties, tāpēc katram par savu redzi ir jādomā ik dienu! Labas redzes un acu veselības saglabāšanai galvenie priekšnoteikumi ir veselīgs dzīvesveids, atbilstošs apgaismojums darbu veikšanai un regulāra acu atpūtināšana,” skaidro Ieva Zvagule.
Viedierīces un nepareizs apgaismojums
Mūsdienās aizvien biežāk pavadām laiku pie datora, televizora un viedtālruņiem, kas rada papildu slodzi mūsu acīm. Mirkšķinot acis, mēs mitrinām to virsmu un pasargājam acis no svešķermeņiem. Lai to nodrošinātu, nepieciešams pamirkšķināt acis aptuveni 12–15 reizes minūtē, taču, lūkojoties datora vai telefona ekrānā, mirkšķinām daudz retāk, kā rezultātā redze sāk migloties, un acis var sākt sāpēt vai asarot. “Lai to novērstu, jāpārliecinās, ka ik pa brīdim novēršam acis no monitora, lai paraudzītos tālumā. Tāpat var apgūt īpašus vingrinājumus, kas palīdzēs saglabāt acu veselību.Katrs pats var sev palīdzēt, novietojot ekrānus pareizā attālumā (piemēram, datora monitoru novietot ne tuvāk par 40 cm), ieviest biežākus pārtraukumus, kuru laikā acis varētu atpūsties (skatīties dažādos attālumos – tālumā un tuvumā), pats izkustēties un pastaigāt, izmirkšķināt acis,” apgalvo farmaceite.
Tāpat svarīgi ir parūpēties par pareizu apgaismojumu. Daudziem cilvēkiem ir nelāgs ieradums pirms miega lasīt grāmatas gultā, nereti turot grāmatu pārāk tuvu un izvēloties nepietiekamu apgaismojumu, kas ļoti nogurdina acis. Jāparūpējas, lai darbavietā un mājas būtu labs apgaismojums ar papildu gaismas avotiem darba un atpūtas zonās.
Regulāra redzes pārbaude
Lai izvairītos no redzes pasliktināšanās un dažādām slimībām, regulāri jādodas pie acu ārsta: no 40 gadu vecuma – vienu reizi gadā, līdz tam – ik pa 2-3 gadiem. Savukārt kontaktlēcu nēsātājiem būtu nepieciešams reizi pusgadā iziet profilaktisko acu apskati. Tiem, kuri lieto brilles, vizīte pie ārsta ir jāieplāno reizi gadā, turklāt tas attiecas arī uz bērniem.
Sievietēm, kas ir bērna gaidībās, savai redzei jāpievērš papildu uzmanība, jo īpaši gadījumos, kad jau ir bijušas kādas problēmas ar redzi. Hormonu izmaiņu rezultātā var izmainīties arī redze, tāpēc nereti sievietēm, kurām problēmas ar redzi iepriekš nav bijušas, tās mēdz parādīties tieši grūtniecības laikā. Tās pēc dzemdībām var arī pazust.
Veselības problēmas var ietekmēt arī redzi
Augsts asinsspiediens, diabēts vai jebkura cita slimība, kas ietekmē redzi, tāpat arī ilgstošas galvassāpes un Laima slimība var būt par iemeslu, kādēļ pasliktinās redze. Arī neveikls kritiens vai galvas sasitums ir pietiekoši nopietns brīdinājums, lai vērstos pie acu aprūpes speciālista, it īpaši, ja pēc traumas jau novērojat miglošanos, redzes asuma mazināšanos vai reiboņus.
“Arī emocionālais saspridzinājums, dažādi nopietni pārdzīvojumi un stress, arī pamatīgs izbīlis var ietekmēt redzes funkcijas. Tāpēc regulāra acs atpūtināšana, svaigs gaiss, miegs, vitamīnu, kā arī augļu un dārzeņu lietošana uzturā var palīdzēt uzturēt acis veselas,” skaidro Ieva Zvagule.
Saulesbrilles – sabiedrotais acīm
Saulesbriļļu jeb UV staru aizsargbriļļu lietošana ir nepieciešama arī mūsu platuma grādos ne tikai vasarā, bet arī ziemā un dienās, kad ir spilgta saules gaisma. Iegādājoties saulesbrilles, noteikti pievērsiet uzmanību marķējumam. Pasargāt acis no kaitīgo staru iedarbības ir būtiski, bet, izvēloties nekvalitatīvas saulesbrilles, mēs redzei nodarīsim tikai ļaunumu. Arī mazuļi un bērni jāradina pie saulesbrillēm. Viņiem acs lēca ir daudz dzidrāka nekā pieaugušajiem, tāpēc acis ir vājāk pasargātas pret UV starojumu.
Vitamīni acu veselībai
“Viens no svarīgākajiem vitamīniem redzes stiprināšanai, kas piedalās redzes procesā un palīdz uzturēt acs šūnu un audu veselību, ir A vitamīns. Tas acu tīklenes šūnās piedalās svarīgāko vielu sintēzes procesos un aizsargā acis pret ultravioletā starojuma ietekmi. Par A vitamīna trūkumu var liecināt, piemēram, redzes pasliktināšanās krēslas laikā. Dabīgie A vitamīna avoti ir aknas, siers, mencu aknu eļļa, burkāni, ķirbji, paprika un citi sarkanie un dzeltenie augļi un dārzeņi,” norāda “Euroaptieka” farmaceite.
Acu veselībai nozīmīgs ir arī C vitamīns. Tas stiprina mazās kapilāru sieniņas un pasargā pret asinsizplūdumiem acīs. C vitamīnu bagātīgi satur spināti, kartupeļi, kāposti, mežrožu augļi, upenes, smiltsērkšķi un citi produkti. Savukārt E vitamīns, kas aizsargā šūnu membrānu, kavē kataraktas attīstību, turklāt tas ir īpaši svarīgs diabēta pacientiem, atrodams visās nerafinētajās eļļās, sēklās, riekstos, mandelēs, valriekstos. Tāpat acu veselībai ļoti būtiska ir arī B vitamīnu grupa. B vitamīni iesaistīti daudzos šūnu metabolisma procesos un reakcijās, kurās veidojas vielas, kas pārvada nervu impulsus audos un citos nervos. B vitamīnus satur piena produkti, olas, gaļa, zivis, zaļie lapu salāti, kā arī produkti, kuri satur miežus un rudzus.
Autors: Euroaptieka
