Par imūnsistēmu cilvēka organismā lielā mērā ir atbildīgs zarnu trakts un tajā dzīvojošie mikroorganismi jeb zarnu mikroflora, kas apgādā organismu ar tam nepieciešamajām uzturvielām. Taču, lai tas spētu pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas un cilvēka imunitāte būtu spēcīga, tajā mītošajām labajām un sliktajām baktērijām jābūt līdzsvarā. Vairāk par to, kāda ir labo baktēriju loma un kā tās pietiekamā daudzumā uzņemt, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite, “Gada farmaceite 2020” Mārīte Šukele.

“Labās baktērijas sašķeļ un palīdz labāk absorbēt pārtikas vielas, tās ir arī atbildīgas par imūnšūnu nobriešanu, sintezē vitamīnus un neaizstājamās aminoskābes, atvieglo dzelzs un D vitamīna uzsūkšanos, piedalās antivielu veidošanā, kas cīnās ar infekciju izraisītājiem. Tāpēc ir svarīgi uzlabot zarnu mikrofloru, lai nodrošinātu labo baktēriju pārsvaru, un to ir iespējams panākt ar daudzveidīgu, sabalansētu, vitamīniem un šķiedrvielām bagātu uzturu,” stāsta farmaceite Mārīte Šukele.

Fermentēti produkti – probiotiku avots

Probiotikas, kas satur dzīvotspējīgas labvēlīgās baktērijas, iespējams uzņemt ar uzturu, iekļaujot tajā, piemēram, fermentētus produktus. Fermentācijas jeb latviešiem labāk zināmo procesu – skābēšanas un raudzēšanas laikā notiek kontrolēta mikroorganismu augšana, tādējādi arī rodas probiotikas. Šis process ne tikai maina produkta garšu un smaržu, bet arī palielina uzturvērtību kvalitāti. Turklāt skābētie un raudzētie produkti ir bagātīgs enzīmu avots, savukārt enzīmi ir nepieciešami, lai sagremotu, absorbētu un izmantotu ar ēdienu uzņemtas uzturvielas.

6 fermentēti produkti zarnu labsajūtai:

#1 Skābēti gurķi un kāposti – lielisks veselīgo probiotisko baktēriju avots, turklāt Latvijā viegli pieejams. To fermentācijas procesā tiek izmantotas pašu gurķu un kāpostu pienskābes baktērijas, kas padara tos skābus, bet ar uzturu tās nonāk mūsu organismā. Papildus savām probiotiskajām īpašībām tie ir arī bagātīgs šķiedrvielu avots. Skābie kāposti ir bagātīga vitamīnu krātuve, tie satur B1, B2, B3, B6, K, U,  A un lielā daudzumā C vitamīnu.

#2 Jogurts, kefīrs, rūgušpiens, lacto un citi raudzēti piena dzērieni. Jogurts tiek ražots no piena, ko fermentējušas labvēlīgās baktērijas, galvenokārt pienskābes un bifidobaktērijas. Īpaši ieteicams ir kefīrs, jo tas satur vairākus baktēriju celmus. Tajā esošā pienskābe kuņģa un zarnu traktā novērš pūšanas procesus un pasargā organismu no nevēlamu vielmaiņas produktu uzkrāšanās, kas var izraisīt slimības. Kefīrs satur arī ievērojamu daudzumu oligosaharīdu, kas baro labās baktērijas.

#3 Fermentēti sojas pupiņu izstrādājumi – tempe, miso pasta, natto un citi izstrādājumi, kas raudzēti ar baktēriju kultūrām. Tempe radies Indonēzijā un augstā olbaltumvielu satura dēļ kļuvis populārs visā pasaulē kā gaļas aizvietotājs. Miso tiek raudzēts ar īpašu sēnīti, un tieši fermentācijas dēļ augu olbaltumvielas kļūst viegli sagremojamas. Šī pasta visbiežāk tiek izmantota Japānā populārajās miso zupās.

#4 Kimči – pikanta, asa korejiešu ēdienu piedeva, kuras pamatā ir skābēti kāposti vai citi fermentēti dārzeņi un pikanti garšaugi.

#5 Kombuča –  fermentēts melnās vai zaļās tējas dzēriens. Tautā to dēvē par tējas sēni, bet patiesībā tā ir simbiotiska baktēriju un raugu kultūra, kas sadarbības ceļā baro viena otru. Tējas sēnes uzlējums satur organiskās skābes (etiķskābi, ābolskābi, skābeņskābi, pienskābi), vitamīnus (askorbīnskābi, B grupas vitamīnus, D vitamīnu). Turklāt to mājas apstākļos var pagatavot ikviens.

#6 Sieri – jāņem gan vērā, ka, lai arī lielākā daļa sieru ir fermentēti, ne visi satur probiotikas. Labvēlīgās baktērijas nogatavināšanas procesā izdzīvo, piemēram, mocarellā, brī un kamambēra veida sieros.

“Jāņem gan vērā, ka, lai uzsāktu fermentētu produktu lietošanu uzturā, organisms pie tiem ir jāpieradina pakāpeniski. Vislabāk sākumā šos produktus ēdienkartē iekļaut mazās devās, jo izjauktas mikrofloras gadījumā tie var izraisīt vēdera uzpūšanos, caureju, spazmas un citas problēmas,” brīdina farmaceite Mārīte Šukele.

Labo baktēriju barības vielas – prebiotikas

Lai labās baktērijas augtu un vairotos, tām nepieciešamas barības vielas. Par pārtiku zarnu mikroflorai kalpo prebiotikas. Prebiotikas ir augu šķiedrās, piemēram, banānos, svaigās cigoriņa saknēs, svaigos topinambūros, ķiplokos, puravos, sparģeļos, svaigos un ceptos sīpolos, kā arī kefīrā un sierā. 

Nedrīkst aizmirst arī par šķiedrvielām

Šķiedrvielas ir nepieciešamas vēdera labsajūtai, jo, lai arī tām nav uzturvērtības, tās palielina uzņemto pārtikas daudzumu, nepalielinot kaloriju skaitu. Piemēram, bagātīgs šķiedrvielu avots, kas uzlabo gremošanas sistēmas darbību un cīnās ar aizcietējumiem, ir auzu un kviešu klijas, dārzeņi, dīgsti, dažādi zaļumi, augļi un ogas. Ieteicami arī vērtīgie tauki, ko satur zivis, avokado un olīveļļa. 

Ar prieku sekojot pārmaiņām dabā un izbaudot garāku gaišo diennakts laiku, jāatceras – pavasarīgais krāšņums, kas priecē mūsu acis, var tām arī nodarīt pāri, ja būsim nevērīgi. Smilšu grauda radīta trauma no putekļu mākoņa ielās, mājās piemirstas saulesbrilles, garās stundas pie datora ekrāna…  Aiwa Clinic oftalmoloģe, Oftalmoloģijas dienesta vadītāja Dace Lietuviete un „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs iesaka viegli īstenojamus padomus acu veselības profilaksei un labas redzes saglabāšanai. Galvenais – šos pamata principus jāsāk likt lietā ikdienā pēc iespējas agrāk, negaidot, kamēr jūsu acis sāk „sūdzēties”!

1. Domājiet, ko liekat uz šķīvja

Laba redze sākas ar ēšanas paradumu korekciju! Uzturvielas, piemēram, Omega-3 taukskābes, luteīns, cinks un C un E vitamīni, var palīdzēt novērst vai aizkavēt ar vecumu saistītas redzes problēmas, piemēram, tīklenes deģenerāciju un kataraktu, kas ir vieni no biežākajiem akluma cēloņiem mūža otrajā pusē. Lai uzņemtu acīm vajadzīgas uzturvielas, iesakāms uzturā iekļaut šādus produktus:

• zaļos lapu dārzeņus, piemēram, spinātus un kāpostus;
• lasi, tunci un citas treknās zivis;
• olas, riekstus, pupiņas un citus augu izcelsmes proteīna avotus;
• apelsīnus un citus citrusaugļus vai to sulas;
• austeres un cūkgaļu.

Sabalansēts uzturs palīdz arī izvairīties no aptaukošanās un ar to saistītām slimībām, piemēram, 2. tipa diabētu.

Ja nu rodas aizdomas, ka kāda no minētajām uzturvielām trūkst, ir vērts, pirms tam apspriežoties ar ārstu, farmaceitu vai uztura speciālistu, apsvērt domu par uztura bagātinātāju lietošanu. Aptiekā pieejamais klāsts ir visnotaļ bagātīgs. „Mēness aptiekā” pieejami kvalitatīvi uztura bagātinātāji ar augstu antioksidantu saturu. Aktīvā sastāvdaļa ir, piemēram, bioflavonoīds no Francijas jūras priedes mizas. Priedes mizas bioflavonoīdam piemīt īpašas antioksidanta spējas, tas palīdz stiprināt imūnsistēmu, asinsvadu sienas un kapilārus. Ir līdzekļi, kas satur ne tikai priedes mizas ekstraktu, bet arī zaļās tējas, melleņu ogu ekstraktu. To galvenās sastāvdaļas ir bioflavonoīdi, polifenoli un antociāni.

Plašāk pazīstami antioksidanti ir luteīns un zeaksantīns. Tie ir acs mākulas pigmenti, ko cilvēka organisms nesintezē, bet uzņem ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem. Luteīns un zekasantīns acī filtrē saules kaitīgo zilās gaismas komponentu un ultravioleto starojumu. Šiem antioksidantiem piemīt spēja uzlabot redzes asumu un kontrastu. Dienā ieteicams uzņemt 10–20 mg luteīna un zekasantīna. Pietiekams luteīna un zekasantīna daudzums ir pievienots speciālajos acu vitamīnu kompleksos.

Ne mazāk vērtīga acu veselībai un redzes saglabāšanai ir zivju eļļa jeb omega-3 taukskābes un arī A vitamīns. Vērtīgākās no omega-3 taukskābēm ir alfa-linolskābe, eikozapentaēnskābi (EPA) un dokozaheksaēnskābi (DHA). Alfa-linoskābe atrodama augu eļļās, pākšaugos, ķirbjos, riekstos un sēklās. Eikozapentaēnskābi (EPA) un dokozaheksaēnskābi (DHA) var uzņemt ar treknām zivīm un krila eļļu.

2. Atmetiet smēķēšanu

Smēķēšana veicina dabiskās lēcas apduļķošanos (kataraktu), mākulas deģenerācijas attīstību, kā arī citas acs asinsvadu un veselības problēmas. Ja iepriekš jau esat centies atbrīvoties no smēķēšanas, bet tas nav izdevies, noteikti mēģiniet vēl. Lūdziet palīdzību savam ārstam vai arī padomu farmaceitam – aptiekās ir iegādājami līdzekļi, kurus var izmantot kā atbalsta terapiju.

3. Valkājiet saulesbrilles

Pareizi izvēlētas saulesbrilles palīdzēs aizsargāt acis no ultravioletajiem (UV) stariem. Pārāk liela UV iedarbība palielina kataraktas un mākulas deģenerācijas iespējamību.

Izvēlieties saulesbrilles, kas bloķē 99% līdz 100% UVA un UVB staru. Ieapaļas un lielas briļļu lēcas palīdz aizsargāt acis no sāniem (par ko nereti aizmirstam, izvēloties brilles, kas atbilst modei, nevis acu aizsardzībai). Polarizētās lēcas samazina atspīdumu braukšanas laikā.

Arī kontaktlēcas ir iespējams iegādāties ar UV staru aizsardzību, kas aptumšojas gaišajā dienas daļā un paliek gaišas tumšajā, tādējādi pildot saulesbriļļu funkciju.

4. Lietojiet acu aizsargus

Ja darbā vai mājās izmantojat aerosolus vai bīstamus smidzināmus līdzekļus, valkājiet aizsargbrilles.

Arī tādi sporta veidi kā hokejs, teniss, bokss, florbols un daudzi citi ietver acu traumatisma riskus. Pierodiet valkāt acu aizsargus pēc iespējas biežāk. Ķiveres ar aizsargājošām sejas maskām vai sporta brilles ar polikarbonāta lēcām pasargās acis negadījumos. Labāk 100 reizes uzvilkt aizsargbrilles par lieku, nekā to vienu nelaimīgo reizi palikt bez! Ja nu tomēr gadījusies jāvēršas traumpunktā.

5. Samaziniet laiku, ko pavadiet pie ekrāniem

Pārāk ilga skatīšanās datora vai tālruņa ekrānā var izraisīt:

• acu pārpūli;
• neskaidru redzi;
• problēmas ar fokusēšanu tālumā;
• sausumu;
• galvassāpes;
• sāpes kaklā, mugurā un plecos.

Ja nu tomēr ikdienas darbs saistīts ar datora lietošanu, vēlams iegādāties brilles ar speciālu klājumu. Tāpat noderēs t.s. „mākslīgās asaras” jeb līdzekļi acu virsmas mitrināšanai. Tie aptiekās ir dažādu veidu, tāpēc noteikti, ja vien ārsts nav ieteicis kādu konkrētu, jājautā pēc padoma farmaceitam.

Lūk, pasākumu kopums, kas jāņem vērā, lai saudzētu acis darbā pie datora!

• Pārliecinieties, vai valkājiet jums piemērotas brilles vai kontaktlēcas un tās ir piemērotas, lai ilgstoši skatītos ekrānā.
• Ja acu nogurums nepāriet, konsultējieties ar savu oftalmologu par speciālu briļļu iegādi.
• Pārvietojiet ekrānu tā, lai jūsu acis būtu vienā līmenī ar monitora augšdaļu. Tas ļauj nedaudz novirzīt skatu uz ekrānu citā leņķī.
• Centieties izvairīties no gaismas atspīduma uz ekrāna.
• Izvēlieties ērtu, atbalstošu krēslu. Novietojiet to tā, lai jūsu pēdas būtu vienā līmenī ar grīdu.
• Ja parādās smilšu graudiņa sajūta acīs, kas liecina par acs sausumu, izmantojiet mitrinošos acu pilienus vai gēlus.
• Atpūtiniet acis ik pēc 20 minūtēm. Skatieties 6 m attālumā 20 sekundes. Izkustieties vismaz ik pēc 2 stundām, vismaz 15 minūtes.

6. Regulāri apmeklējiet oftalmologu!

Ikvienam ir nepieciešama regulāra acu pārbaude, pat maziem bērniem. Regulāri apmeklējiet oftalmologu, lai pārbaudītu savas acis. Tas palīdz profilaktiski pasargāt redzi saglabājot to pēc iespējas labāku.

Acu pārbaudēs var arī atklāt slimības, kurām nav specifisku simptomu piemēram, glaukomu. Ir svarīga šo slimību savlaicīga atklāšana, jo agrīnā stadijā ārstēšana ir vieglāka un ar labākām prognozēm.

Oftalmologi ir ārsti, kas specializējas acu slimību diagnostikā un ārstēšanā. Viņi var nodrošināt vispārēju acu aprūpi, ārstē acu slimības un veic acu operācijas. Nepieciešamības gadījumā jūs nosūtīs pie optometrista- briļļu vai kontaktlēcu korekcijas piemeklēšanai.

Visaptveroša acu pārbaude var ietvert:

• pacienta iztaujāšanu par viņa paša un viņa ģimenes slimības vēsturi;
• redzes asuma pārbaudi, lai noskaidrotu, vai esat tuvredzīgs, tālredzīgs, vai jums ir astigmātisms vai presbiopija (ar vecumu saistītas redzes izmaiņas);
• acu spiediena pārbaude ;
• acu ārējo un mikroskopisko izmeklēšanu pirms un pēc acu zīlīšu paplašināšanas;
• pēc nepieciešamības veiks arī citus izmeklējumus, ja tie būs nepieciešami.

Šķiet, ka rudenī runāt par nosalušām kājām nav nekādas jēgas – skaidrs, ka aukstā laikā kājas var salt! Tas tiesa, kāju pēdu salšanu var izraisīt zema temperatūra, taču ne tikai. Arī, piemēram, ilgstoša stresa vai vairogdziedzera slimības viena no izpausmēm var būt salstošas kāju pēdas. Pamata slimība, protams, ir jāārstē, bet, ko var darīt tūlīt, lai salstošu kāju simptomu mazinātu?

Iemesli, kāpēc salst kājas

Aukstums

“Pēdu salšana ir viena no ķermeņa reakcijām uz zemu temperatūru. Kad ķermenis nonāk vēsumā, ekstremitāšu, piemēram, roku un pēdu asinsvadi sašaurinās, līdz ar to samazinās asins plūsma šajās zonās, palīdzot saglabāt siltumu dzīvībai īpaši svarīgās ķermeņa daļās. Ekstremitātes atrodas vistālāk no dzīvībai svarīgiem orgāniem, tātad tieši asinsrites samazināšana ekstremitātēs ļauj saglabāt siltumu un asins plūsmu dzīvībai nozīmīgākās ķermeņa daļās.

Laika gaitā šī samazinātā asins plūsma var izraisīt skābekļa līmeņa zudumu audos, kā rezultātā tie var iegūt zilganu krāsu. Ja šādi simptomi ir īslaicīgi, tie parasti nav nopietni, un sasildoties viss ķermenis atgriežas normālā stāvoklī,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.

Stress vai trauksme

“Stresa vai trauksmes stāvoklis arī var būt par iemeslu aukstām kājām. Viena no ķermeņa dabiskajām reakcijām uz stresu ir adrenalīna nonākšana asinsritē. Cirkulējot, adrenalīns izraisa perifēro asinsvadu sašaurināšanos, tas attiecīgi samazina asins plūsmu ekstremitātēs. Šī reakcija sagatavo organismu iespējamiem miesas bojājumiem un rezervē enerģiju, kas var būt nepieciešama paaugstināta stresa situācijās. Mūsdienās ik uz soļa sagaida dažādi stresa faktori, taču lielākā daļa no tiem, par laimi, nav tik apdraudoši. Tāpēc šī aizsargreakcija var būt vairāk kaitīga nekā noderīga, īpaši, ja tās dēļ regulāri ir aukstas kājas vai rokas. Šos simptomus mazināt var stresa un trauksmes kontrolēšana,” norāda neiroloģe Veselības centru apvienībā Dace Bērziņa. 

Juta Namsone paskaidro, ka ārstniecības augi, piemēram, asinszāle (jālieto ar piesardzību!), pasiflora, baldriānis, apinis, melisa, vilkābele un kumelīte var palīdzēt rast emocionālo līdzsvaru stresa situācijās, uzturēt labu garīgo formu, nomierināt un sniegt relaksējošu efektu. “B grupas vitamīni (B₆ , B₁₂ ), veicina normālas psiholoģiskās funkcijas, enerģijas ieguves vielmaiņu un var mazināt nogurumu, nespēku. Izcils “palīgs” normālai muskuļu, nervu sistēma darbībai ir magnijs. Ne mazāk svarīgi trauksmes un stresa mazināšanai ir vitamīniem A,C, D, E,” saka farmaceite. 

Asinsrites problēmas

Asinsrites problēmas ir ļoti izplatīts salstošu kāju cēlonis. Cilvēki ar sliktu asinsriti bieži cenšas nodrošināt labāku asinsriti rokās un kājās, jo salstošo ekstremitāšu dēļ pastāvīgi izjūt diskomfortu. 

“Sliktai asins cirkulācijai var būt dažādi iemesli. Mazkustīgs dzīvesveids vai ilgstoša sēdēšana pie rakstāmgalda var samazināt asinsriti kājās un izraisīt to salšanu.

Augsts holesterīna līmenis var izraisīt aplikumu veidošanos artērijās, kas var samazināt asins cirkulāciju kājās, izraisot pēdu salšanu. Dažas sirds slimības arī var būt par iemeslu kāju salšanai, tāpēc ieteicams konsultēties ar ārstu par visām esošajām sirds problēmām vai riska faktoriem. Asinsriti visā organismā var apgrūtināt arī smēķēšana, tāpēc tie, kuri smēķē, biežāk sūdzas par kāju salšanu,” norāda farmaceite.

Anēmija

Anēmija rodas, ja organismā ir pārāk maz normālu sarkano asins ķermenīšu. To var izraisīt daudzi faktori, tostarp dzelzs, B12 vitamīna vai folātu deficīts vai hroniska nieru slimība. Novērots, ka vidēji smagi vai smagi anēmijas gadījumi var izraisīt kāju salšanu. Farmaceite norāda, ka anēmiju iespējams ārstēt ar izmaiņām uzturā un/vai papildu uzņemt attiecīgu uztura bagātinātāju vai bezrecepšu medikamentu. Terapijas efekts sāk veidoties pēc 3 līdz 6 nedēļām, tādēļ, lai atjaunotu dzelzs “depo” organismā, preparātu vēlams lietot pat sešus mēnešus. Divvērtīgie dzelzs sāļi vislabāk uzsūcās vidēji skābā vidē, tādēļ, ja bezrecepšu medikamenta sastāvā papildus nav C vitamīna, lietojot jāpievieno 250 – 500 mg askorbīnskābes vai jāizdzer pusglāzi apelsīnu sula. Vislabāk tos lietot vienu stundu pirms vai divas stundas pēc ēšanas. 

Par labiem dzelzs avotiem uzskata, piemēram, liesu liellopu vai cūkas gaļu un aknas, vārītas sojas pupiņas, zirņus, arī spinātus, ķirbju sēklas, rozīnes.

Tomēr nevajadzētu rīkoties “uz savu galvu”. Pirms kaut ko sākt lietot, svarīgi, lai anēmiju ir diagnosticējis ārsts un ir jāievēro viņa ārstēšanas ieteikum. Konkrēta dzelzs preparāta nepanesības gadījumā jākonsultējas ar ārstu par iespēju mainīt terapiju – mazināt devas mainīt vai preparāta uzņemšanas veidu,” uzsver Juta Namsone. 

Cukura diabēts

Cilvēkiem ar cukura diabētu var rasties asinsrites problēmas, kas izraisa roku un kāju salšanu. “Bieži augsts cukura līmenis asinīs var izraisīt artēriju sašaurināšanos un samazinātu asins piegādi audiem, kas veicina pēdu salšanu. Dažiem cilvēkiem cukura diabēts var izraisīt diabētisku perifēro neiropātiju – nervu bojājumus. Diabēta izraisīti nervu bojājumi parasti rodas tiem, kam ilgu laiku ir nekontrolēts augsts cukura līmenis asinīs,” atgādina ārste. 

Citi diabētiskā nervu bojājuma simptomi ir tirpšanas vai durstīšanas sajūta, nejutīgums vai dedzinošas sāpes kājās un pēdās. Simptomi var pastiprināties naktī.

Nervu darbības traucējumi 

Ja kājas salst regulāri, cēlonis var būt arī citi nervu darbības traucējumi. Nervu bojājumus var izraisīt trauma vai ievainojums, piemēram, smags apsaldējums, vai tas var būt saistīts ar pamata slimību. Perifēro neiropātiju var izraisīt arī aknu vai nieru slimība, infekcija vai ģenētika. Mēdz būt arī papildu simptomi, tostarp nejutīgums un tirpšana. Gaidot pamata diagnozi, aukstu pēdu simptoma mazināšana var palīdzēt novērst diskomfortu.

Hipotireoze

Hipotireozi izraisa nepietiekama vairogdziedzera darbība – tas nenodrošina pietiekamu vairogdziedzera hormonu līmeni, kas savukārt negatīvi ietekmē vielmaiņu organismā.

“Vielmaiņa ir cieši saistīta ar asinsriti, sirdsdarbību un ķermeņa temperatūru, tāpēc viss, kas ietekmē vairogdziedzera darbību un izraisa hipotireozi, var izraisīt kāju salšanu,” saka farmaceite un piebilst, ka cilvēki ar hipotireozi var būt jutīgāki pret aukstumu, un viņiem var būt arī citi simptomi, piemēram, nogurums, svara pieaugums, atmiņas problēmas.

6 līdzekļi pret kāju salšanu, kas pieejami katram

Juta Namsone uzsver, ka sadarbība ar ārstu, lai diagnosticētu kāju pēdu salšanas cēloni, ir labākais ceļš uz šī simptoma novēršanu. “Tikmēr arī mājās ir pieejami vairāki līdzekļi, kas varētu palīdzēt sasildīt kāju pēdas un mazināt salšanas radīto diskomfortu.”

1. Kustības

Lai arī tas šķiet pārlieku vienkārši un diez vai efektīvi, piecelšanās kājās un izkustēšanās var būt viens no veidiem, kā sasildīt ķermeni un palīdzēt asins cirkulācijai pēdās.

“Biroja darbiniekiem, kuriem, pavadot laiku pie rakstāmgalda, ir aukstas kājas, var līdzēt periodiska pastaiga kaut vai pa biroju. Vēlams gan būtu katru dienu 30 minūtes vai stundu veikt fiziskās aktivitātes, kas ne tikai uzlabo pašsajūtu, bet uztur asinsvadu tonusu un asins cirkulāciju. Protams, ka fiziskā slodze un izpilde jāizvērtē atbilstoši savam veselības stāvoklim.’’

2. Zeķes un čības

Ja salst kājas, svarīgi ir valkāt siltas un labi piegulošas zeķes. Izvēlēties pēc dabīgāka materiāla – vilnas, kokvilnas – izstrādājumus, tie labāk notur siltumu. Telpās, būs noderīgas arī čības, īpaši, ja uz grīdas nav paklāja vai ja tā nav apsildāmā grīda.

Turēt pēdas saliktas blakus citu pie citas ir labs veids, kā palīdzēt tām saglabāt siltumu un novērst papildu siltuma zudumus.

3. Kāju vanniņas, masāža

Viens no ātrākajiem veidiem, kā atbrīvoties no aukstām pēdām, ir iemērkt tās siltā vannā. “Pietiks, ja siltā ūdenī mērcēsit kājas 10-15 minūtes. Procedūra var būt noderīga arī tieši pirms gulētiešanas, jo var mazināt spriedzi, atslābināt muskuļus.

Cilvēkiem ar diabētisku nervu bojājumu jābūt uzmanīgiem ar ūdens temperatūru (to vēlams nenoteikt taustot, bet izmērīt ar ūdens termometru), jo samazinātā nervu jutīguma dēļ var nespēt novērtēt ūdens temperatūru un netīšām apdedzināties.” Asinsrites uzlabošanai var palīdzēt masāža ar gumijas fizioterapijas bumbiņu, kurai ir mīkstas adatiņas. 

4. Termofors

Cilvēkiem, kuriem aukstu kāju dēļ ir problēmas ar miegu, sildoša termofora novietošana kājgalī var līdzēt saglabāt kāju siltumu gulēšanas laikā. Turklāt sildīšana var nomierināt muskuļus pēc dienas, kas pavadīta, ilgstoši stāvot kājās.

5. Sildoši augu līdzekļi

Var izmantot sildošus līdzekļus, kas satur flavonoīdus. Tie uzlabo asins cirkulāciju un arī perifēro asinsriti. Aktīvās vielas ir dažādu augu (čili, paprikas) ekstrakti, kas dod sildošo efektu. Pirms lietošanas gan jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Noteikti nevajadzētu tos lietot cilvēkiem ar jutīgu ādu vai brūcēm, ka arī tad, ja ir alerģija uz kādu no sastāvā esošajiem augiem. 

Lokāli pēdām var izmantot kampareļļu, kas paplašina asinsvadus un rada siltuma sajūtu. 

Asinsriti var uzlabot arī ginkgo bilobas ekstrakts, kas veicina perifēro asins mikrocirkulāciju. Pirms lietošanas vēlams konsultēties ar ārstu. No šiem preparātiem jāatturas cilvēkiem, kuri lieto asins šķīdinātājus, jo pastāv risks, ka var sākties asiņošana.

Kad svarīgi doties pie ārsta? 

Lai gan ik pa laikam nosalušas kājas ir normāla parādība, dažos gadījumos tomēr var būt nepieciešama vizīte pie ārsta. “Protams, vienkāršākais ir iegriezties aptiekā un aprunāties par šo problēmu ar savu farmaceitu, tomēr esmu droša, ka vairākos gadījumos, iztaujājot klientu, farmaceits ieteiks doties pie ģimenes ārsta. Piemēram, to vajadzētu darīt ikvienam, kam bieži vai bez acīmredzama iemesla ir aukstas kāju pēdas. Kā noskaidrojām, cēlonis var būt arī kāda slimība. Ar ārstu noteikti jākonsultējas, ja bez salstošām kājām ir arī citi simptomi, tostarp:

• nogurums;
• būtisks svara zudums vai pieaugums;
• drudzis;
• locītavu sāpes;
• čūlas uz roku vai kāju pirkstiem, kas slikti dzīst;
• ādas izmaiņas, piemēram, izsitumi, zvīņošanās, bieza āda
• kāju tirpšana;
• slapjas un sasvīdušas pēdas.

Ja pēdās jūtams aukstums, bet pataustot, tās nav aukstas, arī ir jādodas pie ārsta, jo tas var liecināt par nervu bojājumiem vai citu neiroloģisku slimību,” skaidro farmaceite.

“Ik pa laikam aukstas kājas ir pilnīgi normāla parādība. Savukārt pastāvīgi nosalušu kāju simptoms noteikti ir jāapspriež ar ārstu. Ārstējot pamatcēloni, pēdām vajadzētu atgūt normālu temperatūru. Tikmēr, veicot tūlītējas darbības, piemēram, valkājot siltas zeķes, kājas var ātri sasildīt,” atgādina neiroloģe Dace Bērziņa.