Šķiet, visiem zināms, ka psihe un ķermenis ir cieši saistīti un nepārtraukti mijiedarbojas. Tātad – ja ir skārusi kāda mentālās veselības problēma, visticamāk, būs arī viens vai vairāki fiziski sajūtami simptomi. Dažkārt tieši tie paši pirmie pievērš uzmanību un signalizē par nepieciešamību sakārtot mentālo veselību.
Klīniskā un veselības psiholoģe Jekaterina Vintere Nacionālajā psihiskās veselības centrā un Veselības centru apvienībā uzsver: “Mūsu ķermenis ir cieši saistīts ar psihisko stāvokli, un bieži vien tas pirmais reaģē uz stresu vai pārslodzi. Tādēļ ir svarīgi iemācīties atpazīt organisma fiziskos signālus, jo tie var kalpot kā agrīns brīdinājums, ka psihe ir pārslogota.”
Psiholoģe aicina pievērst uzmanību zīmīgākajiem ķermeņa signāliem, kas var palīdzēt atpazīt stresu un pārslodzi.
Hroniska spriedze un sāpes muskuļos
Ieilguša stresa ietekmē ilgstoši saspringti ir arī muskuļi. Šāds stāvoklis var izraisīt hroniskas sāpes, īpaši kakla, plecu un muguras zonā. Tā bieži vien kļūst par pastāvīgu problēmu, kas pasliktina kopējo fizisko pašsajūtu un vēl vairāk paaugstina stresa līmeni.
Pastāvīgi paaugstināts kortizola līmenis
Viena no būtiskākajām hroniska stresa pazīmēm ir pastāvīgi paaugstināts stresa hormona kortizola līmenis asinīs. Kad stress kļūst hronisks, ķermenis turpina lielā apjomā ražot kortizolu, un tas negatīvi ietekmē daudzas organisma funkcijas. “Ilgstoši paaugstinātu kortizola līmeni saista ar negatīvu ietekmi uz smadzeņu struktūrām, it īpaši hipokampu – smadzeņu daļu, kas piedalās atmiņas un mācīšanās procesos. Pētījumi rāda, ka hronisks stress var izraisīt hipokampa apjoma samazināšanos, kas saistīts ar kognitīvo spēju pasliktināšanos. Ilgstoši paaugstināts kortizola līmenis arī vājina imūnsistēmu, padarot organismu uzņēmīgāku pret infekcijām. Kortizols var ietekmēt vielmaiņu, izraisot svara pieaugumu, it īpaši, tauku uzkrāšanos vēdera zonā, kas, savukārt, palielina sirds un asinsvadu slimību risku,” skaidro psiholoģe.
Koncentrēšanās un atmiņas traucējumi
Stress un pārslodze ietekmē uzmanības, koncentrēšanās un atmiņas spējas. Tas notiek tāpēc, ka hronisks stress stimulē simpātisko nervu sistēmu un traucē prefrontālās garozas darbību, kas atbild par kognitīvajām funkcijām. Smadzenes pārslēdzas uz izdzīvošanas režīmu un pievērš uzmanību nevis ilgtermiņa atmiņai un mācīšanās procesiem, bet gan tūlītējiem uzdevumiem, kas saistīti ar izdzīvošanu un cīņu ar draudiem.
Uztveres traucējumi
Hronisks stress ir saistīts ar smadzeņu plastiskuma samazināšanos, kas ietekmē spēju pielāgoties jauniem apstākļiem un situācijām. Šī iemesla dēļ cilvēkam var šķist, ka dzīves situācijas ir bīstamākas vai sarežģītākas, nekā tās ir patiesībā. To pierāda pētījumi par stresa ietekmi uz smadzeņu mandeļveida kodola jeb amigdalas darbību.
Nogurums un bezmiegs
Miega kvalitātes pasliktināšanās ir viens no raksturīgākajiem ieilguša stresa simptomiem. Stresa dēļ ķermenis var atrasties trauksmes stāvoklī, kas traucē aizmigt vai gulēt dziļā miegā. Nepietiekama un nekvalitatīva miega rezultātā rodas hronisks nogurums, kas mazina spēju atjaunot spēkus, atstājot negatīvu ietekmi uz fizisko un emocionālo stāvokli.
Galvassāpes un migrēna
Hronisks stress un pārslodze bieži veicina galvassāpju rašanos. Migrēnas epizodes nereti pastiprinās psiholoģisko faktoru, piemēram, hroniska stresa vai trauksmes, dēļ. Stresa ietekmē muskuļi saspringst un nervu sistēma darbojas intensīvāk, kas var izraisīt migrēnas epizodes. Šie fiziskie simptomi liecina, ka nervu sistēma ir pārslogota un psihe nespēj tikt galā ar esošo slodzi.
Emocionālā izsīkšana un izdegšana
Hroniska stresa ietekmē bieži rodas emocionāla izsīkšana un pat izdegšanas sindroms. Tas var izpausties kā pastāvīgs nogurums, bezspēcības izjūta, emocionāla norobežošanās vai pat apātija. Emocionālā izsīkšana ir viena no galvenajām izdegšanas pazīmēm un norāda uz to, ka organismam trūkst resursu efektīvi tikt galā ar emocionālo slodzi.
Ieilguša stresa gadījumā var attīstīties trauksme un depresija. Hroniska stresa ietekmē mainās smadzeņu ķīmiskie procesi, kā rezultātā var rasties pastāvīga trauksmes sajūta, izmisums vai bezcerība. Depresija bieži vien ir tieši saistīta ar nespēju ilgstoši tikt galā ar stresu.
Kā sev palīdzēt
Psiholoģe uzsver, ka ilgstoša stresa vai pārslodzes gadījumā, kad turklāt par problēmām liecina arī fiziskā ķermeņa reakcijas, visticamāk ir jāmeklē speciālista palīdzība. Pirms vēl problēma ir samilzusi, var sākt ar centieniem sev palīdzēt.
“Svarīgi ir apzināties sava stāvokļa cēloni un saprast, kurā vietā ķermenī ir uzkrājies stress. Šim nolūkam noderīgs būs četru soļu vingrinājums, kas vērsts uz ieklausīšanos sevī, savās sajūtās,” saka psiholoģe un piedāvā mēģināt stāvokli uzlabot..
Apzināta elpošana
To dara, sēžot vai stāvot ērta pozā. Jāaizver acis un jākoncentrējas uz savu elpošanu, veicot lēnu un dziļu ieelpu un izelpu, un iztēlojoties, ka ar katru izelpu notiek atbrīvošanās no spriedzes, kas sakrājusies ķermenī un nogurums un stress izgaist kā viegls tvaiks.
Ieteicams to veikt aptuveni 5 minūtes.
Ķermeņa “skenēšana”
Domās virzoties no galvas uz kājām, veic ķermeņa “skenēšanu”, apzināti pievēršot uzmanību savām sajūtām – spriedzei, siltumam, vēsumam vai pulsācijām – katrā no ķermeņa daļām, apjaušot, kā jūtas, piemēram, pleci, ja tie ir saspringti, ar ko spriedze ir saistīta (pārslodzi, iespējams, emocionālu nogurumu), vai tā norāda uz kādu neatrisinātu situāciju vai emociju, kuru ķermenis nesaprot vai nevar izteikt. Šim vingrinājumam var veltīt aptuveni desmit minūtes.
Apzināts darbs ar ķermeni
Pēc ķermeņa “skenēšanas” vajadzētu izvēlēties vienu spriedzes zonu un vērst uz to apzinātu uzmanību un elpošanu, iztēlojoties, ka ieelpojot šai vietā ieplūst siltums, gaisma, enerģija. Ar katru izelpu spriedze atbrīvojas, mazinās, ķermenis kļūst vieglāks un brīvāks.Arī šim veltīt vismazdesmit minūtes.
Kā izdevās?
Vingrinājuma noslēguma daļa ir refleksija –jāapdomā, kas izdevās, ko ķermenis mēģināja “pateikt”, vai pēc elpošanas bija jūtamas izmaiņas, vai bija kāda ķermeņa daļa, kur spriedze nes sev līdzi stāstu vai emociju.
Jekaterina Vintere saka: “Apzināts darbs ar sevi iemāca mums labāk saprast, kas notiek mūsu ķermenī un prātā. Tas nav ātrs risinājums, bet gan ceļš, kad soli pa solim mēs atgriežamies kontaktā ar savām vajadzībām un atgūstam emocionālo līdzsvaru.”
Savlaicīgs papildu atbalsts organismam
Lai stress vai pārslodze nekļūtu par pastāvīgu stāvokli un neradītu nopietnākas sekas, ikviens var rūpēties par savlaicīgu atbalstu, un dažkārt šajā jautājuma varētu būt lietderīgi konsultēties arī ar savu farmaceitu. “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane norāda: “Stipra nervu sistēma, prasme tikt galā ar stresu un sarežģītām situācijām, spēja līdzsvarot darbu, atbildību un atpūtu – tas viss var būt palīdzoši, lai saglabātu gan mentālo, gan fizisko veselību. Kad stāvoklis vēl nav pavisam kritisks, bieži vien organismam pietiek ar nelielu palīdzību, piemēram, miega kvalitātes uzlabošanu, nervu sistēmas stabilizēšanu un emocionālā stāvokļa līdzsvarošanu, atbalstu imūnsistēmai.”
Farmaceite skaidro, ka aptiekās ir pieejami palīdzoši bezrecepšu līdzekļi dažādiem mērķiem un, sekojot ārsta ieteikumam vai (vieglākos gadījumos) konsultējoties ar farmaceitu, tos var ņemt talkā. Piemēram, iespējams, ir nepieciešams paaugstināt organismā D vitamīna līmeni, kam ir liela loma imūnsistēmas darbība. Varbūt trūkst kāds svarīgs mikroelements (ieteicams veikt asins analīzes, lai to konstatētu), nereti nervu sistēmai ir vajadzīgi B grupas vitamīni. Vispirms būtu jāsāk ar šo vajadzību apzināšanu un, protams, tieši tādu atbalstu, kāds individuāli organismam ir nepieciešams.
Lūk, farmaceites ieteikumi!
Iet svaigā gaisā, vingrot, atpūsties
Regulāras kustības, piemēram, pastaigas, skriešana, nūjošana svaigā gaisā, arī vingrošana un joga var palīdzēt samazināt stresa hormona – kortizola līmeni organismā. Vērtīgi ir elpošanas un stiepšanās vingrinājumi. Ja nepieciešams atgūties pēc pārslodzes, ieteicams ik dienu atvelēt brīdi relaksācijai, individuāli piemērojot darbības, kas palīdz atslābināties. Vienam tā būs, piemēram, meditācija, citam – kāds hobijs. Ja jūtams enerģijas trūkums, nogurums, iespējams, organismam nepieciešams papildu atbalsts – piemērots vitamīnu un minerālvielu komplekss.
Gādāt pat miega kvalitāti
Noteikti jāizvērtē miega kvalitāte, jo miegam ir svarīga nozīme stresa kontrolē un mentālajā veselībā. Jāsāk ar miega higiēnu, sakārtojot miega režīmu, pie kā pieturēties gan ikdienā, gan brīvdienās. Pirms miega vajadzētu izvairīties no viedierīču un citu ekrānu lietošanas, aizvietojot to ar grāmatu lasīšanu vai mierīgas mūzikas klausīšanos. Iespējams, noderīga vakara stundās būtu nomierinoša tēja, piemēram, kumelītes, melisa, piparmētras vai lavanda. Tiesa, arī pirms tējas izvēles der konsultēties ar farmaceitu, lai izvairītos no nevēlamas mijiedarbības, ja ikdienā tiek lietoti kādi medikamenti.
Dažkārt efektīva nervu sistēmas atslābināšanai izrādās aromterapija – pie guļvietas iepilinot pāris pilienus ēteriskās lavandas vai rozmarīna eļļas, tā veicinās nomierināšanos un atpūtu. Ja ir grūtības iemigt, talkā var nākt miega hormonu melatonīnu saturošs preparāts, par to lietošanu vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu
Pārskatīt uztura paradumus
Jāņem vērā, ka uzturam ir liela loma organisma procesos un labsajūtā. Liels kofeīna un rafinēta cukura patēriņš mēdz izraisīt enerģijas kritumu, trauksmainību, var pastiprināt stresa simptomus, tādēļ to lietošanu vajadzētu ierobežot. Uzturā ieteicams iekļaut produktus, kas satur magniju, B grupas vitamīnus, veselīgos taukus. Šīs uzturvielas jāuzņem regulāri, jo organisms pats tās neražo un neuzkrāj, taču tās ir būtiskas nervu sistēmas veselībai, enerģijas ražošanai, un palīdz organismam labāk tikt galā ar stresu, uzturot emocionālo un fizisko līdzsvaru. Ēdienkartē noteikti iekļaujami, piemēram, rieksti, sēklas, zaļie lapu dārzeņi, pākšaugi.
Parūpēties par gremošanas sistēmu
Saskaroties ar stresa izraisītiem simptomiem, ir svarīgi pievērst uzmanību gremošanas sistēmas veselībai, kas ir cieši saistīta ar nervu sistēmu, un tās viena otru ietekmē. “Gremošanas sistēmas sakārtošana, protams, ieviešot labus uztura paradumus, ka arī, piemēram, uzturot zarnu mikrobioma līdzsvaru (tam nereti nepieciešams lietot arī probiotikas saturošu līdzekli) var būt nozīmīgs atbalsts stresa mazināšanā un emocionālās labsajūtas uzlabošanā,” saka farmaceite Evita Lārmane.
Kas ietekmē cilvēka kā personības veidošanos? Protams, ka pirmām kāŗtām jau cilvēka dzīves un audzināšanas apstākļi. Runā, jo sarežģītāki dzīvošanas apstākļi, jo spēcīgāks raksturs. Patiesībā tā nemaz nav, jo, kas vienus dara stiprākus un labākus, citus var padarīt atjautīgākus un ļaunākus. Kāpēc tā notiek? Iespējams, bez apstākļu faktora pastāv vēl arī citi, ne mazāk svarīgi. Ne velti savulaik izvedojās un mūsdienās kļuvusi populāra tāda zinātne ka astroloģija, kas cilvēka raksturu un neatkarīgu faktoru ietekmi uz tā likteni nosaka pēc konkrētā cilvēka dzimšanas datuma. Pastāv dažādi horoskopu veidi, kas balstās uz dekādēm, Mēness fāzēm, Zodiaka zīmēm, mēnešiem un skaitļiem, kas atbilst dzimšanas datumam. Piedāvājam noteikt sievietes raksturu pēc dzimšanas mēneša.
