Rūdīšanās un peldes vēsajā gada laikā kļūst arvien populārākas un pulcē arvien prāvāku piekritēju pulku. Taču vai tas ir vienīgais veids, kā varam norūdīt savu organismu? Ko rūdīšanās nozīmē mūsu organismam un kā to veikt pareizi? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā, treneris Kaspars Zlidnis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

No fiziskā viedokļa jebkāda veida rūdīšanās ir ķermeņa stiprināšana un imunitātes veicināšana, lai tā būtu noturīgāka pret dažādiem ārējiem kairinātājiem – vīrusiem, parazītiem un vides faktoriem, piemēram, temperatūras svārstībām. Vienkārši sakot, rūdīšanās sagatavo ķermeni dažāda veida stresiem, lai tas nebūtu tik ievainojams, esot ārpus komforta zonas, skaidro Kaspars Zlidnis. Ieguvumi ir arī psiholoģiski, jo, regulāri rūdoties, ilgtermiņā mēs stiprinām nervu sistēmu un kļūstam emocionāli stabili un līdzsvaroti.  

Kas norūda mūsu organismu?

Ķermeņa rūdīšana ir organisma pakļaušana stresam un zināmam šokam. Jebkuri fiziski un psiholoģiski pārbaudījumi ir organisma stiprināšana. Tās var būt regulāras fiziskas aktivitātes, ziemas peldes, kontrastdušas, saunas apmeklējums, elpošanas vingrinājumi, meditācija, atteikšanās no uztura uz vienu vai vairākām dienām. Šīs visas aktivitātes ilgtermiņā organismu spēcina, nomierina, atjauno un uzlādē. Rūdīšanās mērķis ir atslābināt, nomierināt un attīrīt ķermeni un prātu no lieka saspringuma. 

Kā pareizi uzsākt rūdīšanos?

Arī vasarā peldoties, mēs rūdāmies, jo ķermenis tiek trenēts temperatūras svārstībām un vēlāk vieglāk tiek galā ar saaukstēšanās un dažādām vīrusu saslimšanām, taču, ja ir vēlme praktizēt ziemas peldes, tad vēlams tās vismaz reizi nedēļā turpināt arī rudenī un ziemā, lai ķermeni pieradinātu pie pakāpeniskas temperatūras pazemināšanās, stāsta K. Zlidnis.

Runājot par ziemas peldēm, labi atbilst teiciens “tas viss ir galvā”. Cilvēks, kurš ūdenī dodas nesagatavots, baiļu pārņemts, visticamāk, saaukstēsies. Tādēļ rūdīšanās jāsāk ar fizisku iesildīšanos un psiholoģisku noskaņošanos. Iesildīšanos var veikt ar pāris dinamiskiem vingrojumiem vai lēnu skrējienu. Psiholoģiski sagatavoties var palīdzēt dažādi elpošanas vingrinājumi, kas nomierina prātu un atslābina ķermeni.  

Visbiežākā kļūda ir pakļaušanās modes tendencēm, rūdīšanos un ziemas peldes veicot sociālo mediju bildēm, nevis savai veselībai, darot to neregulāri un nesagatavojot organismu pakāpeniski.  Ieiešana ūdenī jāveic lēni un apzināti, nevis kliedzot un lecot ūdenī. Kad ārā ir sals, vēlams vilkt čības, cimdus un cepuri, jo ķermenis siltumu visātrāk zaudē caur pirkstu galiem un galvu. Pēc peldes ātri jāsaģērbjas, īpaši, ja ārā ir sals un vējš. Apģērbam jābūt ērti un ātri uzvelkamam, jo vienā brīdī sasiet apavu auklu kļūst neiespējami, jo pirksti sāk no aukstuma sastingt.  

Katram sava rūdīšanās!

Rūdīšanās ieteicama ir visiem, tikai jautājums ir par pakāpenisku organisma sagatavošanu, apjomu, intensitāti un regularitāti. Bērniem, pensionāriem, grūtniecēm vai sportistiem rūdīšanās atšķirsies pēc veida – vienam pietiks pastaigāt ar basām kājām rasā, otrs varēs gulēt ledus vannā piecas un vēl vairāk minūtes. Katram ir jāatrod sev piemērotākais veids, kā stiprināt savu organismu.

Lai rūdīšanās radītu pozitīvu efektu un ietekmi uz cilvēka dzīvi kopumā, jāsaprot, ka aukstuma peldes ir tikai viens no paņēmieniem, kā normalizēt un līdzsvarot organisma iekšējo orgānu sistēmas un dzīvības procesus. Rūpes par veselību ir vesels dažādu aktivitāšu kopums, kas sevī ietver fizisku rūdīšanos, prāta attīrīšanu un kontroli, emocionālu stabilitāti, atvērtu un mīlošu sirdi un intelektuālu pilnveidi. Vesela miesa un gars ir cilvēka kvalitatīvas dzīves pamats. 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – lai arī kādu rūdīšanās veidu esat iecerējuši, sāciet pakāpeniski un atcerieties par mērenību, vērojiet, kā reaģē Jūsu organisms.

Rūdīšanās ir procedūru kopums, kas palīdz palielināt izturību pret nelabvēlīgiem vides faktoriem un uzlabo termoregulāciju. Svarīgi rūdīšanās procesu uzsākt jau bērnībā, kad termoregulācija ir attīstības stadijā un veidojas arī imūnbioloģiskās aizsardzības mehānismi. Šī procedūra padara organismu izturīgu pret saaukstēšanos un dažādām citām slimībām, kā arī uzlabo vielmaiņu un asinsriti.

Taču katram rūdīšanās intensitāte un veids var atšķirties, tādēļ ir svarīgi sekot līdzi sava organisma reakcijai, tādējādi atrodot sev piemērotāko veidu. Turklāt rūdīšanos savā ikdienā varam ieviest pamazām un sākotnēji ar pavisam nelielām ikdienas paradumu izmaiņām, piemēram, ilgākām pastaigām vēsā laikā, nepārtuntulēšanos, pakāpeniski nedaudz samazinot ūdens temperatūru dušā un citādi rodot veidus, kā nostiprināt un norūdīt savu organismu. Uzsākot rūdīšanos pakāpeniski un pārdomāti, to būs vieglāk ieviest kā ikdienas paradumu un dzīves sastāvdaļu.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē visizplatītākā redzes problēma ir tuvredzība jeb miopija. Viens no galvenajiem iemesliem, kas izraisa šo redzes defektu, ir pārāk liela acu slodze, veicot darbu tuvumā – lasot grāmatas, rakstot pie galda un veicot citus smalkus darbus, kā arī pavadot daudz laika pie viedierīcēm, neievērojot ieteiktās atpūtas pauzes. Plašāk par to, kā nodrošināt labsajūtu ikdienā, samazināt risku saskarties ar tuvredzību, stāsta  “OptiO” optometriste Aiga Ozoliņa.

Slodze tuvumā

Cilvēkam acis dabiski nav paredzētas ilgstošam darbam tuvumā. Neatkarīgi no vecuma, intensīvi strādājot tuvumā, acis nepārtraukti sasprindzinās. Acu āboli iestiepjas garāki, pielāgojoties tuvuma slodzei. Tā rezultātā acīm ir jāsasprindzinās mazāk, bet pasliktinās redze tālumā. Šobrīd dzīvojam tādā režīmā, kad teju visas darbības liek izmantot redzi skatoties tuvumā. Bērniem tas ir mācību procesa ietvaros, pieaugušajiem darba vidē, taču senioriem pavadot savu brīvo laiku lasot vai pildot krustvārdu mīklas, nodarbojoties ar rokdarbiem. Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā bērni ar redzes problēmām saskarās arvien jaunākā vecumā, nekā tas bija agrāk, tāpēc īpaši svarīgi, ka jau no mazotnes vecāki un jaunieši seko līdzi tam, lai acis tiktu pienācīgi atpūtinātas. Proti, ir ļoti būtiski aktualizēt šo tēmu gan jauniešu, gan vecāku vidū, jo tā potenciālās redzes problēmas var tikt ierobežotas un tiek samazināta iespēja ar tām saskarties agrākā vecumā.

Darbs ar viedierīcēm

Dažādas viedierīces (telefoni, datori, TV) rada mākslīgo apgaismojumu, kas izstaro zilo gaismu. Ilgākā laika posmā šis mākslīgā apgaismojuma starojums rada acu saspringumu un diskomfortu. Lai nodrošinātu acu labsajūtu, pavadot laiku pie zilajiem ekrāniem, svarīgi ir ievērot piemērotu attālumu starp acīm un ekrānu. Izmantojot telefonu vai planšeti, jābūt vismaz 30 – 40 centimetru attālumam, strādājot ar datoru attālumam vajadzētu būt aptuveni 60 centimetriem, savukārt pavadot laiku pie TV tam jābūt ne mazākām kā 2 metriem.

Lai nodrošinātu papildu komfortu acīm, gan pusaudži, gan pieaugušie var lietot brilles ar zilās gaismas filtru, kas atgrūž kaitīgo starojumu no lampām un monitoriem, kas samazina šī starojuma intensitāti. Jūtams labums, mazinoties acu nogurumam, būs tad, ja šādas brilles tiks lietotas iekštelpās, taču nekāds kaitējums acīm netiks nodarīts ar tām dodoties ārā.

Ieteikumi acu atpūtināšanai

Veicot jebkādu intensīvu darbu tuvumā, piemēram, lasot vai strādājot ar datoru, ieteicams veikt regulārus acu atpūtināšanas vingrinājumus. Viens no zināmākajiem vingrinājumiem ir amerikāņu tā sauktais 20-20-20 princips, ko latviski tulkojam kā 20-20-6. Ik pēc 20 minūtēm uz 20 sekundēm ir jāvērš skatiens vismaz 6 metru attālumā. Savukārt ik stundu aktīvi strādājot un koncentrējoties, acīm nepieciešama ilgāka, vismaz 10-15 minūšu atpūta. Tāpat, lai stiprinātu acu koordināciju var veikt ļoti vienkāršu acu izapļošanu – vērst skatienu pa labi, pa kreisi. Pēc tam uz augšu un leju, kā arī pa diagonāli dažādos virzienos. Rūpējoties par redzes veselību, noteikti jāatceras veltīt laiku aktivitātēm svaigā gaisā, lai acis tiktu apgādātas ar skābekli un arī atpūtinātas, jo tādā veidā skatiens tiek koncentrēts ne tikai uz objektiem tuvumā, bet arī tālumā.

Aicinām ikvienu regulāri sekot līdzi redzes veselībai, veicot redzes pārbaudi reizi viena-divu gadu laikā, arī ja līdz tam nav novērotas nekādas redzes problēmas. To ir iespējams veikt arī optikās pie profesionāliem primārās redzes speciālistiem jeb optometristiem. “OptiO” veikala misija ir būt viegli sasniedzamai optikai, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu redzes korekciju visiem, kam tā nepieciešama. Līdz pat gada beigām, sociālās atbildības ietvaros bērniem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) ir iespēja saņemt brilles 55 eiro vērtībā bez maksas. Savukārt senioriem, apmeklējot “OptiO” veikalu otrdienās, tiek piemērota atlaide brillēm 30 eiro vērtībā.

2021. gada novembrī Pasaules Veselības organizācija (PVO) pirmo reizi identificēja Covid-19 vīrusa Omicron mutāciju. Tas ātri vien kļuva par dominējošo celmu pasaulē, radot mums nepatikšanas, kas turpinās joprojām. 

Līdz ar rudens iestāšanos, mūsu ikdienā redzamāks kļūst nekur nepazudušais kovids, kam ir vairāk iespēju inficēt atkal un atkal, turklāt pamīšus ar citiem – sezonālajiem vīrusiem. “To jūtam arī aptiekās, jo pēc dažādu saaukstēšanās simptomu kupēšanas jeb mazināšanas preparātiem pieprasījums pieaug,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa. Farmaceite iesaka tos iegādāties jau laikus, lai, sākot šķaudīt vai klepot, viss jau būtu pa rokai un ar paaugstinātu temperatūru nebūtu jādodas tuvākās aptiekas meklējumos. “Vīrusus aktivitātes sezonā mājas aptieciņā vajadzētu būt temperatūru pazeminošiem un sāpes remdējošiem līdzeklim, piemēram, paracetamolam, jūras ūdenim, ar ko skalot deguna gļotādu, un pretiesnu pilieniem, kuri mazina deguna tūsku un tecēšanu, kakla sāpes un iekaisumu mazinošam līdzeklim aerosola vai sūkājamo tablešu veidā, kā arī zālēm klepus ārstēšanai un ārstniecības augu tējām. Tomēr vislabāk būtu no slimības izvairīties, jo labākā, lētākā un efektīvākā “ārstēšana” ir profilakse,” uzsver farmaceite.

Lai labāk saprastu, kāds ir omikrons, kas visiem šobrīd uz mēles, apskatīsim, kā to raksturot biežāk uzdoto jautājumu un atbilžu ietvarā. Tās sagatavojusi ģimenes ārste Veselības centru apvienībā Ilze Koreškova. 

• Vai Omicron ir mutācija?

Visi vīrusi laika gaitā mutē jeb mainās. Dažas no izmaiņām neko daudz vīrusā nemaina, bet citas ietekmē to darbību, piemēram, var attīstīt spēju vīrusam pielāgoties saimnieka organisma imūnsistēmai, lai ātrāk izplatītos. Mutācijas var arī padarīt izraisīto slimību smagāku, izmainīt raksturīgos simptomus, vai padarīt to grūtāk ārstējamu. Vīruss, kas izraisa Covid-19, kopš tā pirmās parādīšanās ir mutējis vairākkārt. Tas nozīmē, ka ir dažādas vīrusa variācijas, ar kurām varam saslimt un to izplatīt tālāk.

• Kad Omicron sākās?

Omikrona variācija pirmo reizi tika identificēta 2021. gada novembra beigās. Kopš tā laika ir parādījušies jau vairāki Omicronapakšvarianti, tostarp BA.2, BA.3, BA.4 un BA.5. Saskaņā ar CDC (ASV Slimību kontroles un profilakses centru), BA.5 un BA.4 varianti, šķiet, ir līdz šim lipīgākie Covid-19 paveidi. 2023. gada janvārī tika ziņots par jaunu Omicron variantu XBB.1.16, un Pasaules Veselības organizācija (PVO) to atzīmēja kā vērā ņemamu un uzmanības lokā paturamu.

• Cik nopietns ir Omicron?

Tā kā Omicron ir tik daudz paveidu, tas, atšķirībā no gripas, draud ar atkārtotu saslimšanu vienas sezonas laikā. Ir pētījuma dati, kas liecina, ka izslimošana nodrošina tikai 19% aizsardzības līmeni. Līdz ar to, atkārtotas inficēšanās iespējamība ar kādu no Omicron variantiem ir gandrīz 5½ reizes lielāka nekā, piemēram, Delta variantam.

Atcerieties, ka arī šķietami viegls slimošanas gadījums var izraisīt nepatīkamus simptomus, kas ilgst nedēļas vai pat mēnešus pēc izslimošanas.

• Kāpēc Omicron mūs joprojām apdraud?

Šīs vīrusa variācijas inkubācijas periods ir ļoti īss – cilvēks ir infekciozs jau nākamajā dienā pēc inficēšanās, pat pirms simptomu parādīšanās. Tādējādi infekcijas nēsātājs var ātri izplatīt slimību citiem pirms pats saprot, ka ir slims, un izolējas no apkārtējiem.

Lai gan Omicron vīrusa varianti izraisa mazāk smagas slimības akūtās formas nekā iepriekšējie šī koronavīrusa veidi, tomēr tā lipīgums, ātrā infekciozitāte un vīrusa mainīgie apakšvarianti rada biežus saslimšanas gadījumus, kā rezultātā var ciest no tā saucamā “garā kovida”. 

Ir vērts paturēt prātā, ka Covid-19 vakcīnas joprojām ir efektīvas. Tās, saslimšanas gadījumā, var pasargāt no daudz sliktāka iznākuma vai smagākas slimības gaitas. 

• Kurus Omicron apdraud vairāk?

Vislielākais risks saslimt ar jebkuru kovida variantu ir pret Covid-19 nevakcinētajiem. Arī vakcinētajiem pastāv varbūtība saslimt, taču tādā gadījumā simptomiem ir jābūt vieglākiem, iespēja tikt hospitalizētam ir daudz mazāka.

Arī citi faktori var palielināt risku saslimt ar Covid-19, tostarp:

• gadu skaits – ar vecumu risks palielinās;
• novājināta imūnsistēma vai ikdienā lietotas zāles, kas novājina imūno sistēmu; 
• ar hroniskām slimībām sirgstošas personas, piemēram, cukura diabēta vai sirds mazspējas slimnieki, arī aptaukošanās ir nozīmīgs riska faktors;
• onkoloģiska slimība;
• smēķēšana;
• liekais svars un aptaukošanās.
• Kādi ir Omicron simptomi? 

Sākotnējie pētījumi atklāja, ka Omikrona paveidam ir līdzīgi simptomi kā saaukstēšanās gadījumā, tomēr ir fiksēti daži nozīmīgākie:

• iesnas;
• galvassāpes;
• viegls vai smags nogurums;
• kakla sāpes;
• klepus;
• šķaudīšana.

Arī citi bieži sastopamie Covid-19 simptomi, piemēram, drudzis, caureja un smaržas vai garšas zudums, joprojām ir svarīgas pazīmes, kurām jāpievērš uzmanību.

7. Kā manifestējas Covid-19 simptomi? 

2020. gada Dienvidkalifornijas universitātes pētījums atklāja, ka kovida simptomi parasti izpaužas nevis visi vienlaikus, bet secīgi.

• Drudzis
• Klepus
• Muskuļu sāpes un galvassāpes
• Slikta dūša un vemšana
• Caureja

Ja simptomi atbilst šim modelim, ieteicams veikt kovida testu un pašizolēties.

• Cik ilgi esam infekciozi?

Omicron ir īsāks inkubācijas periods nekā iepriekšējiem variantiem. Saslimstot jūs varat izplatīt vīrusu citiem 1–2 dienas pirms simptomu parādīšanās un līdz 2–3 dienām pēc to izzušanas. Pat ja nav simptomu, joprojām pastāv iespēja aplipināt citus. Desmit dienas pēc simptomu rašanās vai Covid-19 pozitīvā testa vairs nevajadzētu būt infekciozam, ja vien ir laba pašsajūta, nav akūtu slimības pazīmju (klepus, iesnas) un drudzis ir beidzies.

• Cik garš ir inkubācijas periods? 

Pētījumi liecina, ka Omicron inkubācijas periods ir 3,42 dienas. Tas ir mazāk nekā Alfa, Beta un Delta variantiem.

• Cik ātri Omicron izplatās?

Omicron izplatās ātrāk nekā iepriekšējie varianti, tostarp Delta. Pētnieki domā, ka tas galvenokārt ir tāpēc, ka šis celms spēj labāk apiet cilvēku imūno aizsardzību, pat ja viņi ir vakcinēti.

• Ko zinām par Omicron apakšvariantiem?

Omicron BA.2 jeb “stealth”. Zinātnieki šo variantu nosauca par Omicron BA.2, lai atšķirtu to no sākotnējā BA.1. Sākumā valdīja cerība, ka BA.2 nav tik lipīgs kā BA.1 un drīz izzudīs, taču tā nenotika. No 2022. gada janvāra, šķiet, ka BA.2 ir tikpat viegli pārnēsājams kā BA.1.

BA.4. Pirmo reizi eksperti BA.4 apakšvariantu konstatēja Dienvidāfrikā 2022. gada sākumā. Drīz pēc tam sekoja apakšvariants BA.5. Kopš tā laika ir palielinājies ar šiem variantiem saistīto gadījumu skaits dažādās valstīs.

Gan BA.4, gan BA.5 ir mutācijas, kas padara tos atšķirīgus no iepriekšējiem Omicron apakšvariantiem. Šīs mutācijas ietekmē spike proteīnus, kas palīdz vīrusam pieķerties un inficēt šūnas. Tas arī ļauj BA.4 un BA.5 izvairīties no antivielām, kas organismā izveidojušās no iepriekšējām inficēšanās reizēm.

BA.5. Izskatās, ka BA.5 izplatās vēl vieglāk nekā BA.4. Līdz ar jau minēto spike proteīna mutāciju BA.5 ir papildu mutācijas. Eksperti uzskata, ka BA.4 un BA.5 simptomi ir līdzīgi iepriekšējo variantu pazīmēm:

• pastāvīgs klepus;
• nogurums;
• kakla sāpes;
• iesnas;
• galvassāpes.

XBB. Šis apakšvariants ir divu BA.2 celmu kombinācija. Tam ir mutācijas, kas palīdz izvairīties no imunitātes labāk nekā citiem vīrusa variantiem. Tas arī ciešāk piestiprinās pie šūnām, padarot XBB izturīgāku un izplatīties spējīgāku. Mutāciju dēļ XBB var inficēt arī tad, ja nesen izslimots kāds cits apakšvariants.

Pieejamās vakcīnas darbojas pret šo variantu, mazinot inficēšanās risku, kā arī pasargājot pret smagu saslimšanu.

EG.5 jeb Eris. Šis XBB apakšvarianta pēctecis pirmo reizi konstatēts 2023. gada februārī, bet līdz augustam tas bija kļuvis par visizplatītāko apakšvariantu ASV. Lai gan izplatās ātri, tas neizraisa smagāku saslimšanu kā iepriekšējie vīrusa celmi.

• Kā diagnosticē Omicron?

Lai noskaidrotu, vai esiet inficējies tieši ar COVDI-19 vīrusu, jāveic tests. To var veikt laboratorijā, vai arī mājās ir iespējams veikt paštestu, ko var iegādāties aptiekā. Pozitīva mājas testa gadījumā var veikt papildus pārbaudi, lai noteiktu, kurš variants izraisījis saslimšanu. Tomēr šis process aizņem laiku un ir dārgs, tāpēc parasti katru pozitīvu Covid-19 gadījumu sīkāk neizmeklē. 

• Vai Covid-19 vakcīna aizsargā pret Omicron?

Divvērtīgā vakcīna ir paredzēta gan oriģinālajam Covid-19 vīrusa celmam, gan Omicron. Jaunā XBB1.5 vakcīna ir vērsta  pret omikrona XBB apakšvariantu. Esošās Covid-19 vakcīnas palīdz novērst smagāku slimības gaitu. Tāpēc vakcinēties un veikt revakcināciju ir svarīgi. 

Revakcinējoties, var rasties blakusparādības, tostarp:

• sāpes vai apsārtums injekcijas vietā;
• drudzis vai drebuļi;
• muskuļu sāpes;
• galvassāpes;
• nogurums.

Šīs blakusparādības parasti ir vieglas, un tās izzūd dažu dienu laikā pēc vakcinācijas.

• Kā novērst saslimšanu ar Omicron?

Vakcinējoties. Vakcinācija joprojām ir labākais un efektīvākais līdzeklis sabiedrības veselības pasargāšanai, kas ļauj izvairīties no smagākas slimības gaitas un nopietnām Covid-19 komplikācijām. Tāpēc vajadzētu vakcinēties (vai revakcinēties), kā tas tiek rekomendēts.

Valkājot masku. Kvalitatīva maska un, jo sevišķi respirators pasargās gan jūs, gan apkārtējos no vīrusu ieelpošanas, jo Covid-19 izplatās gaisa pārneses ceļā. 

PVO rekomendē vadīties pēc COVID-19 saslimstības rādītājiem valstī – ja tie ir augsti, tad maksas lietošana publiskās telpās būtu stingri rekomendējama neatkarīgi no tā, vai esat vakcinējies. Ja saslimstības rādītāji ir zemi, masku ieteicams valkāt gadījumos, kad esiet bijis kontaktā ar kādu COVID-19 pozitīvu personu vai arī ja pašam parādās akūtas slimības pazīmes. 

Veicot testus. Mājās vai ārstniecības iestādēs veiktie testi var noteikt Covid-19 vīrusa klātbūtni organismā. Rezultāta zināšana ļaus laikus pašizolēties, lai aizsargātu līdzcilvēkus.

Citi drošības pasākumi. Vēdiniet telpas un centieties izvairīties no pārpildītām un slikti vēdinātām telpām, regulāri mazgājiet (arī dezinficējiet) rokas.

• Ko darīt, ja tomēr saslimāt? 

“Ja esat vakcinējies un revakcinējies, visticamāk slimošanas akūtā fāze paies salīdzinoši viegli, un būs vajadzīgi tikai simptomus atvieglojoši preparāti,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa. “Vadoties pēc biežāk minētajiem simptomiem, tas varētu būt izliktu degunu mazinošs aerosols, tomēr jāievēro liešanas ilgums – ne ilgāk par piecām dienām. Ļoti bieži ir stipras sāpes kaklā. Tās mazinās pretiekaisuma un pretsāpju sūkājamās tabletes, kas lēni jānosūkā ik pēc 3-6 stundām, kā arī jāatturas no ēšanas un dzeršanas aptuveni 30 minūtes pēc tam. Mājas aptieciņā vienmēr vajadzētu turēt temperatūru un sāpes mazinošu līdzekli, kam periodiski jāpārbauda derīguma termiņš, īpaši, suspensijai bērniem. Ir arī kombinētie pretsaaukstēšanās līdzekļi karsto dzērienu vai tablešu veidā, kas satur paracetmolu, pretiesnu un pretklepus aktīvās vielas, tomēr pirms to lietošanas, labāk konsultēties ar farmaceitu vai ārstu, jo to sastāvs mēdz atšķirties – vienas mazina klepu, citas stimulē atkrēpošanu, kādas izraisa miegainību vai arī neietekmē to. Vienmēr jānodrošinās arī ar caureju mazinošu līdzekli, piemēram, diosmektīta pulverīšiem, ko var lietot gan pieaugušie, gan bērni. Vajadzētu turēt mājās arī pulverus rehidratējoša dzēriena pagatavošanai, kas lieti noder pēc caurejas.” 

Farmaceite atgādina, ka smagākos gadījumos jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš izrakstīs recepšu medikamentus.