Biežākie ugunsgrēku iemesli mājokļos: apdrošinātājs apkopojis datus 

Pirmie ar apkuri saistītie ugunsgrēki Latvijā parasti notiek jau oktobra vidū, kad pēc vasaras pārtraukuma tiek pieslēgtas apkures sistēmas – katrs septītais ugunsgrēks Latvijā izceļas tieši apkures dēļ, kas atlīdzību ziņā veido gandrīz trešdaļu no visa apjoma. Savukārt 65% no visiem ar apkuri saistītajiem ugunsgrēkiem rodas dūmvada dēļ.  

Tikmēr 26% ugunsgrēku izraisa īssavienojums, gandrīz 18% – sadzīves negadījumi, 10% – cilvēku rīcība vai nolaidība, bet turpat vai 16% izraisa kaimiņu īpašumos izcēlušies ugunsgrēki, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA apkopotie dati. 

Apkures sistēmas pārbaude jāveic vismaz reizi piecos gados – vai latvieši to dara? 

Daudzi joprojām uzskata, ka pietiek ar skursteņa iztīrīšanu, taču tā ir tikai daļa no ugunsdrošības. “Skurstenim jābūt ne tikai tīram, bet arī tehniski drošam – tas nozīmē, ka jāpārbauda savienojumi, plaisas, nodrupumi un dūmejas,” skaidro Almants Bērziņš, sertificēts skursteņslaucītājs ar 20 gadu pieredzi, Latvijas Skursteņslauķu brālības biedrs. Pēc likuma apkures sistēmas tehniskais novērtējums jāveic vismaz reizi piecos gados, taču praksē par to zina vien retais. 

“Cilvēki bieži vien tic, ka akts par skursteņa tīrīšanu ir drošības garantija. Patiesībā tas nozīmē tikai to, ka skurstenis ir iztīrīts, nevis to, ka viss ir kārtībā tehniski,” uzsver A. Bērziņš. Sertificēts skursteņslauķis pārbauda visu dūmvadu no kurtuves līdz izvadam, novērtē skursteņa stāvokli arī telpā, kur tas pievienots apkures iekārtai, un informē īpašnieku par konstatētajām problēmām. Tieši šādi speciālisti pamana bojājumus, kas var kļūt par ugunsgrēka cēloni. 

Īpaša uzmanība ir jāpievērš ilgdedzes katliem. To lietošana ir specifiska un tie rada daudz sodrējus, tāpēc drošai lietošanai, tiem var būt nepieciešama tīrīšana arī ziemas vidū, akcentē eksperts, vienlaikus atgādinot – mitras malkas izmantošana ir vēl viens biežs risks mājoklim: tā rada daudz kvēpu, kas uzkrājas dūmvadā un var aizdegties dažu nedēļu laikā. 

Janvāris – riskantākais mēnesis 

Lai gan pirmie ar apkuri saistītie ugunsgrēki parasti notiek oktobrī, visbiežākie tie ir janvārī – laikā, kad sals ir stiprākais un mājas tiek pārkurinātas. “Pārkurināšana ir klasiska kļūda – īpaši mājās ar veciem malkas katliem vai krāsnīm,” skaidro skursteņslaucītājs. “Cilvēki iemet krāsnī vairāk malkas, nekā konstrukcija spēj izturēt, un karstums izplatās uz blakus konstrukcijām. Dažreiz pietiek ar vienu pārogļotu siju, lai naktī iedegtos viss bēniņu stāvs.” 

BALTA privātā īpašuma apdrošināsanas vadītājs Arnolds Linītis papildina: “Atlīdzību dati skaidri rāda – ugunsgrēki janvārī ir visdārgākie. Pērn tie veidoja vairāk nekā ceturtdaļu no visa gada izmaksām. Šogad jau astoņu mēnešu laikā ugunsgrēku atlīdzībās izmaksāti 2,8 miljoni eiro – tikpat, cik visā pērnajā gadā kopā.” 

Drošākie risinājumi – siltumsūkņi un apzinīga rīcība 

Pēdējos gados arvien vairāk mājsaimniecību pāriet uz siltumsūkņiem, kas būtiski mazina ugunsgrēku risku. “Siltumsūknis ir drošākais apkures veids – tur nav atklātas liesmas, kvēpu un kvēpu aizdegšanās riska,” uzsver A. Linītis. “Turklāt ikmēneša izdevumu ziņā tie vairs nav dārgāki par malku vai granulu apkuri.” 

Tomēr eksperti atgādina, ka pat visdrošākai sistēmai nepietiek ar uzstādīšanu vien. Regulāri jāveic arī sistēmas uzraudzība – jāpārbauda elektrības vadi, drošinātāji, ventilācija – viss, kas nodrošina drošu ekspluatāciju. 

Viena pārbaude var izšķirt ziemu 

“Apkures sistēma ir kā pulkstenis – ja tā darbojas precīzi, to nepamana, bet, kad sabojājas, sekas var būt ļoti smagas,” atgādina A. Linītis. “Siltums mājās ir nepieciešams, bet tam jābūt drošam. Viena pārbaude pirms apkures sezonas var nozīmēt, ka ziemā nebūs jāpiedzīvo aukstas naktis vai, vēl sliktāk, ugunsnelaime,” rezumē Linītis, uzsverot, ka pēdējais brīdis apkures sistēmas apkopei bija septembra beigas, taču tiem, kas to nav paspējuši – pēdējais brīdis ir tagad. 

A.Bērziņš piekrīt: “Cilvēki bieži nāk pie mums tikai tad, kad problēma jau ir notikusi. Bet patiesībā pietiek ar vienu Latvijas Amatnieku kameras sertificēta skursteņslaucītāja pārbaudi gadā un pareizu kurināšanu, lai ugunsdrošības risks kļūtu minimāls. Jo šāds pieredzēji speciālists ne tikai pareizi iztīrīs, bet norādīs uz riskiem un nepieciešamajiem remontdarbiem. Ja tos veikt negribās, tad gan labāk noblombēt dūmkanālu – būs drošāk,” nosmej eksperts.  

Mājas nav tikai vieta, kur dzīvot, – mājas ir tajās dzīvojošo cilvēku spogulis. Jaunākais pētījums “Dzīve mājās” liecina, ka priekpilni mirkļi mājās un piederības izjūta ir cieši saistīta ar spēju izpaust savu identitāti mājoklī, kurā dzīvojam. Tāpat – jo personalizētāka dzīves telpa, jo spēcīgāka prieka un piederības izjūta. Latvijā vairāk nekā puse cilvēku (50 %) jūtas mājoklim piederīgāki, ja apkārtējā vide atspoguļo viņu personību. IKEA interjera dizainers sniedz padomus, kā nelielas izmaiņas par pieejamu cenu varam radīt mājas, lai atspoguļotu savu unikalitāti un veicinātu emocionālo labklājību.

“Pētījumā uzsvērts, ka mājām vajadzētu būt vietai, kur justies droši un brīvi būt pašiem. Savas personības izpaušana interjera dizainā nenozīmē tikai skaistu priekšmetu kolekcionēšanu, bet gan tādas telpas izveidi, kura pauž stāstu un veicina labsajūtu. Interesanti, ka priecīgāki savās mājās jūtas 48 % Latvijas iedzīvotāju, kuriem mājās ir kristāli,” saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus.

Mazi sīkumi, kuriem liela ietekme

Pētījums atklāj, ka pat mazas, personiskas detaļas var būtiski vairot prieku mājās. Piemēram, 48 % Latvijas iedzīvotāju, kuri mājās ir izveidojuši atvilktnes našķiem, mājās jūtas priecīgāki. Tas parāda, ka personību var izpaust, pat vienkārši izveidojot īpašu vietu saviem iecienītākajiem gardumiem.

Interjera dizainers paskaidro, ka personalizēta mājokļa izveidei nevajag lielus ieguldījumus. Iespējams sākt ar mazākām lietām, piemēram, izlikt mīļākās grāmatas, piekārt ģimenes fotogrāfijas vai izveidot vienkārši ērtu stūri vaļaspriekiem vai atpūtai. Viņš norāda, ka ir svarīgi gādāt, lai izvēles atspoguļotu personību un būtu atbalsts ikdienā.

Personalizēšanas ceļa sākumam interjera dizainers ierosina noskaidrot, kādi atribūti rada vislielāko māju sajūtu. “Noskaidro savas intereses, atmiņas un ikdienas paradumus. Tad sāc ar maziem, nozīmīgiem priekšmetiem, kas atspoguļo personību. Izvēlies sev atbilstošu krāsu paleti – vai tā būtu mierīga un neitrāla vai spilgta un ekspresīva – un tad pievieno tekstūru, izmantojot mājīgus pledus, dabīgus materiālus, piemēram, koku un linu, vai rakstainus paklājus, kas piešķir siltumu un dziļumu.”

Izveido līdzsvarotu, bet eklektisku stilu

Tiem, kurus piesaista ekspresīvāks un daudzslāņaināks stils, interjera dizainers ierosina eklektisku stilu, kas var būt spēcīgs instruments personīgā stāsta veidošanai par pieņemamu cenu. Eklektiski interjeri apvieno dažādus dizaina stilus, audumus, laikmetus un kultūras. Ja to veido pārdomāti, tiek radītas personības un šarma piepildītas telpas, kurās atkārtoti izmantoti iepriekš iemīļoti priekšmeti ar jauniem akcentiem.

“Eklektisks mājoklis ir patiess tajās dzīvojošo cilvēku atspoguļojums. Taču atslēga ir līdzsvars. Ja nav skaidras ieceres, tas ātri var kļūt nomācošs,” saka Rimkus.

Viņš iesaka sākt ar vienojošu elementu, piemēram, izvēlēties paleti ar ne vairāk kā četrām krāsām. Ieteicams izvēlēties vēsus vai siltus apakštoņus un pie tiem turēties. Pat tad, ja ir vairāk krāsu, vienoti apakštoņi palīdzēs radīt atšķirīgu un krāsainu mājokli. Tādi materiāli kā koks vai metāls var palīdzēt sasaistīt visu istabu, neieviešot jaunas krāsas. Pēc pamata izveidošanas ir vieglāk jaukt pretējus stilus, piemēram, antīku spoguli apvienot ar modernu dīvānu vai spilgtu mākslas darbu novietot virs minimālistiskas mēbeles.

“Eklektiskā dizainā svarīga ir pārdomāta slāņošana, nevis juceklis. Lai katrs priekšmets elpo un izpauž savu stāstu! Atlasi tos rūpīgi – pārāk daudz priekšmetu var pārņemt telpu, bet pareizais sajaukums rada interesi, emocijas un autentiskumu,” paskaidro Rimkus.

Sezonālas pārmaiņas ienes svaigumu

Sezonālas pārmaiņas var izmantot kā iespēju atsvaidzināt un personalizēt mājokli. “Tekstilpreču – spilvendrānu, pledu vai paklāju – nomaiņa ir cenas ziņā pieejams veids, kā mājas iekārtojumā ienest jaunas krāsas un tekstūras. Es ieteiktu pavasarī dizainu papildināt ar svaigiem ziediem neatkarīgi no tā, vai tie ir reāli ziedi vai izmantoti rakstos. Rudenī – siltos toņus. Apgaismojums var izmainīt vispārējo noskaņojumu mājās, un šādi iespējams radīt tūlītējas pārmaiņas. Silto toņu spuldzes vai gaismas virtenes var radīt nomierinošāku gaisotni mājās. Tādas nelielas izmaiņas palīdz mājās saglabāt dzīvīgumu un harmoniju, kas atbilst pašreizējam noskaņojumam,” saka interjera dizainers.

Rimkus paskaidro, ka sezonālie atjauninājumi var lieliski palīdzēt radītu drošu, nomierinošu telpu: sezonālo elementu iekļaušana savieno dabas ritmus un papildina ar atjaunojošu sajūtu. Telpu unikālu spēj padarīt pat tādas nelielas izmaiņas kā mēbeļu pārvietošana vai personīgu priekšmetu, piemēram, sveču vai nozīmīgu priekšmetu izvietošana.