Ar dažiem sarežģījumiem, piemēram, iesnām, rudens nepārsteidz – tās daudzus apgrūtina, atkārtojoties gadu no gada tieši šajā sezonā.  Līdzekļu, ko ņemt palīgā šādā gadījumā, ir daudz, taču tie var nedot gaidīto efektu, ja tiek lietoti nepareizi.

“Pirms jebkura deguna līdzekļa lietošanas ir jānomazgā rokas un jāizšņauc deguns, lai attīrītu to no gļotām. Nevajadzētu degunu šņaukt strauji un spēcīgi! Vispirms ir jāaizver viena nāss un saudzīgi jāizšņauc deguns vienreiz lietojamā salvetē, tad tā pati darbība jāatkārto ar otro nāsi,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, piebilstot, ka deguna līdzekļi pret iesnām pieejami dažādās formās un katrai no tām ir savi pareizas lietošanas noteikumi. 

Lūk, vērtīgi farmaceites ieteikumi, lai līdzekļi pret iesnām dotu pozitīvu rezultātu!

Deguna aerosols 

• Uzsākot lietot jaunu deguna aerosolu, vispirms, aerosola uzgali vēršot prom no sevis, vairākas reizes uzspied un pārliecinies, ka šķīdums tiek izsmidzināts. 
• Ievieto aerosola uzgali nāsī aptuveni vien centimetra dziļumā. Uzgalim jābūt mazliet virzītam uz nāss ārējo sienu. Izsmidzini aerosolu vienu, divas reizes (vai tā, kā noteikts lietošanas instrukcijā). Atkārto to pašu darbību otrā nāsī. 
• Pēc izsmidzināšanas lēni ieelpo caur degunu, lai līdzekļa deva optimāli sadalās deguna iekšpusē. 
• Pēc katras lietošanas reizes aerosola uzgali vajadzētu noskalot siltā, tekošā ūdenī. 

Konsultējies ar ārstu vai farmaceitu par līdzekļa iedarbības laiku. Dažus līdzekļus optimāla rezultāta sasniegšanai, nepieciešams lietot līdz pat divām nedēļām. 

Ja aerosola lietošanas laikā sāp deguns vai sākas deguna asiņošana, diskomforts, aerosola lietošana ir jāpārtrauc un jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par tālāko rīcību. 

Pirms deguna aerosola lietošanas bērnam ir jāpārliecinās, vai konkrētā līdzekļa instrukcijā ir minēts vecuma ierobežojums. 

Deguna pilieni

• Pirms deguna pilienu lietošanas ieteicams apgulties uz muguras un galvu nedaudz pagriezt uz vienu pusi, lai mazinātu līdzekļa iekļūšanu kaklā.
• Ievieto pipeti nāsī aptuveni viena centimetra dziļumā un iepilini vienu, divus pilienus vai tik, cik noteikts lietošanas instrukcijā.
• Pēc katras lietošanas reizes pipeti ieteicams noslaucīt ar tīru salveti.

Ja deguna pilieni vai aerosols satur ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu, medikamentu nedrīkst lietot biežāk par divām trim reizēm dienā un tā lietošanas ilgums nedrīkst pārsniegt 10-14 dienas. Jāņem vērā, ka bieža un ilgstoša lietošana var izraisīt atkarību, deguna aizlikumu un hronisku deguna gļotādas iekaisumu (rinītu) vai deguna gļotādas izmaiņas.

Ziedes

• Nelielu daudzumu ziedes uzliek uz vates kociņa un vieglām kustībām iemasē nāss iekšpusē. Vates kociņu nedrīkst degunā ievietot dziļi (īpaši jāuzmanās, ja deguna ziedi aplicē bērnam). 
• Pēc tam viegli uzspied ar pirksta galu uz katras deguna nāss no ārpuses.

Inhalācijas zīmulis 

• Inhalācijas zīmuli, kas satur ēteriskās eļļas elpošanas atvieglošanai, pieliec pie vienas nāss un dziļi ievelc gaisu vienu divas reizes, tad – pie otras.
• Higiēnas nolūkos inhalācijas zīmuli ieteicams lietot individuāli. 

Deguna aspiratori

• Deguna aspirators ir medicīnas ierīce, kas palīdz attīrīt bērna degunu no gļotām, jo mazulis vēl nemāk izšņaukt deguntiņu. 
• Ir pieejami gan manuālie, gan mehāniskie deguna aspiratori.
• Aprūpējot zīdaini, ar “tautas” metodēm pret iesnām nevajadzētu aizrauties. 
• Aizlikta deguna gadījumā var lietot pilienus, kas satur jūras ūdeni, un deguna aspiratoru, kas palīdzēs atbrīvot no gļotām. 

Ērika Pētersone uzsver: “Iesnu laikā deguna gļotāda ir jutīga, kairināta, tādēļ jebkurš līdzeklis gan bērnam, gan pieaugušajam ir jālieto, stingri turoties pie norādēm instrukcijā un, protams, vērojot sajūtas. Ja iesnas ir vienīgais simptoms un tās neizraisa citas bažas, kā vien labi pazīstamu diskomfortu, farmaceits noteikti var palīdzēt izvēlēties to līdzekli, kas konkrētajā gadījuma būs piemērotākais. Atceries, ka, ķeroties pie senām metodēm, piemēram, pilinot degunā ķiploka vai sīpola sulu var tikai vēl vairāk sakairināt jau tā jutīgo gļotādu, tāpēc labāk izvēlēties pārbaudītus un drošus aptiekā pieejamus līdzekļus, kas nevar nodarīt kaitējumu veselībai.”  

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Nav nekas patīkams pat visparastākās iesnas, taču daudz nepatīkamākas ir komplikācijas, kad infekcija ieperinās deguna blakusdobumos, izraisot akūtu rinosinusītu jeb, kā to joprojām dēvē tautā, – haimorītu. Tomēr arī šādā situācijā nav pamata lielam uztraukumam. Par iemesliem, kāpēc tā, stāsta Veselības centru apvienības un Rēzeknes slimnīcas otorinolaringologs (LOR), ķirurgs RIHARDS URTĀNS. 

Jaunākās atziņas  

Mūsdienu pētījumi parāda – lai akūts rinīts jeb iesnas kļūtu par akūtu rinosinusītu jeb deguna blakusdobumu iekaisumu, liela nozīme ir cilvēka deguna gļotādas ģenētiskām īpatnībām mijiedarbībā ar attiecīgu vidi. Tas nozīmē, ka no vairākiem cilvēkiem, kuri ir saaukstējušies un kuri atrodas vienādos nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, strādā caurvējā, viens iedzīvosies blakusdobumu iekaisumā, bet otram tikai nāksies sadzīvot ar nepatīkamo deguna tecēšanu piecu septiņu dienu garumā. Jo – abiem piemīt ģenētiskās atšķirības. Tad nav arī būtiski, vai iepriekš līdz galam izārstētas akūtās iesnas vai ne, vai lietoti pareizie vai tomēr nepareizie medikamenti, kā to parasti mēdzam domāt, meklējot vainīgo savā saslimšanā. 

Visbiežāk akūtu rinosinusītu, ko joprojām sarunvalodā mēdzam dēvēt par haimorītu (patiesībā haimorīts apzīmē tikai augšžokļa dobumu iekaisumu, taču iekaisums var būt arī citos deguna blakusdobumos), izraisa vīrusi – rinovīrusi, arī gripas vīrusi, adenovīrusi. Nav pamata uztraukumam, ja pieaugušais 2–5 reizes gadā saaukstējas vai slimo ar iesnām. 

Kā liecina pētījumi, tikai 1,5–2% gadījumu iesnas beidzas ar tādu akūtu rinosinusītu, kas ir bakteriālas dabas un kas būtu jāārstē ar antibiotikām. Klīniskie pētījumi arī parāda, ka 40% gadījumu akūti bakteriāli iekaisumi pašlimitējas, tas ir, saslimšana pāriet bez antibakteriālas terapijas. 

Protams, lēmumu – izrakstīt pacientam antibiotikas vai ne – ārsts pieņems, ņemot vērā saslimšanas ilgumu un smagumu. Lielākoties ārstēšana darbojas divos virzienos – lai samazinātu simptomus un lai no tiem ātrāk atbrīvotos. 

Dažādas smaguma pakāpes un izpausmes

Izšķir trīs akūta rinosinusīta veidus: akūts virāls (vīrusu izraisīts) rinosinusīts, akūts postvirāls rinosinusīts un bakteriāls rinosinusīts.

1. Akūts virāls rinosinusīts faktiski ir rinovīrusu, adenovīrusu un C gripas vīrusu vai citu izraisīta infekcija, ko vienkārši dēvējam par saukstēšanos un iesnām. Bieži vien robežšķirtne starp vienkāršu akūtu rinītu un akūtu virālu rinosinusītu nav vienkārši nosakāma, jo deguna blakusdobumu iekaisumam var būt dažādas smaguma pakāpes. Šai saslimšanai būtu jāpāriet pašai apmēram 5–10 dienu laikā. 

2. Akūta postvirāla rinosinusīta ilgums jau var būt pat līdz 12 dienām, bet dažreiz tas izstiepjas pat līdz trim mēnešiem. Tomēr arī šim iekaisuma veidam pašam vajadzētu pāriet.  

3. Bakteriāls rinosinusīts biežāk ir vienpusējs process (piemēram, iekaisums attīstās kreisās puses augšžokļa dobumā); raksturīgi bāli, zaļgani, smakojoši strutaini izdalījumi. Pacienti sūdzas par aizliktu degunu un izdalījumiem, vienlaikus spiediena sajūtu sejas apvidū (pieres un vaigu rajonā), galvassāpēm un nereti samazinātu ožu. Taču ārsts savā praksē pieredzējis arī situācijas, kad pacientam ir sūdzības tikai par strutainiem izdalījumiem, bet sāpju nav. 

Lai noteiktu diagnozi “akūts rinosinusīts”, jābūt vismaz diviem no šiem simptomiem: deguna aizlikums vai izdalījumi no deguna, ožas zudums, spiedoša sajūta sejas apvidū un gļotu krāšanās rīklē. Nereti pacienti sūdzas par sāpēm pakauša (nevis pieres) daļā vai sāpēm acu ābolos, un tas nozīmē, ka iekaisums okupējis nevis haimora, bet citus deguna blakusdobumus. Diagnozes apstiprināšanai vēlama deguna endoskopija, komplicētos gadījumos arī rentgena vai datortomogrāfijas izmeklējums. 

Jāteic, ka pacientiem ne vienmēr ir jākavē savs laiks un jātērē savi līdzekļi izmeklējumiem, jo ļoti bieži ārsts jau pēc raksturīgajām sūdzībām un pacienta apskates var saprast, kas tieši viņam par vainu. Taču, piemēram, rentgena izmeklējums palīdz ārstam pieņemt lēmumu, vai pacientam nozīmējamas arī antibiotikas. Un tikai smagākās situācijās ir nepieciešama arī datortomogrāfija. 

Kā cilvēkam pašam būtiski atvieglot savu stāvokli

Ja sanācis iedzīvoties rinosinusītā, cilvēks uzreiz var sev ļoti labi palīdzēt mājās. 

Pirmkārt, lietojot kādu no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, ibumetīnu, vai pretsāpju, drudzi mazinošu līdzekli paracetamolu; tie nopērkami bez receptes.   

Otrkārt, simptomu atvieglošanai (pietūkusi deguna gļotāda traucē dobumiem dabīgi attīrīties) ieteicami deguna asinsvadus sašaurinoši līdzekļi ar ksilometazolīnu. Šos pilienus nedrīkst lietot ilgāk par 3–5 dienām. Darot to ilgāk – nedēļām un mēnešiem ilgi – izveidosies medikamentozās iesnas, deguna gļotāda pietūks un sabiezēs vēl vairāk, deguns būs pastāvīgi aizlikts, tāpēc būs nepieciešama papildus ārstēšana. 

Lai atvieglotu elpošanu caur degunu, samazinātu nepatīkamo spiediena sajūtu sejas apvidū, var lietot medikamentus, kuru sastāvā ir pseidoefedrīns, hidrohlirīds, kas arī irbezrecepšu medikamenti sīrupa un tablešu formā. 

Treškārt, skalot degunu ar sāls šķīdumu.Klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka deguna skalošana ar sālsūdeni, kur ūdens un sāls ir pareizās proporcijās, dod labu ārstniecisku efektu. Tiesa, šis efekts ir atkarīgs no tilpuma, ar kādu tiek skalots deguns, un strūklas. Tāpēc, piemēram, līdzīgas koncentrācijas degunā pūšamais fizioloģiskais šķīdums nebūs tik efektīvs, jo tam nebūs vajadzīgā tilpuma un strūklas. Svarīgi, lai sāls šķīdums nebūtu ne par stipru, ne par vāju; sāls optimālā koncentrācija vēlama tāda pati, kāda tā ir mūsu asins plazmā, – 0,9 procenti. Pagatavošanai uz 250 mililitriem silta vārīta ūdens ņem pustējkaroti vārāmā sāls, tādējādi tiks iegūts apmēram 1% sāls šķīdums, ko var droši lietot deguna skalošanai mājās. Tas minimāli kairinās deguna gļotādu, toties labi attīrīs no dažādām atkritumvielām, kas ir sakrājušās degunā, kā arī veicinās tā gļotādas skropstiņepitēlija darbības atjaunošanos. Skalošana ieteicama 1–2 reizes dienā, bet tilpumam, kas jāizlaiž caur katru nāsi, jābūt līdz pat 100 militriem. Deguna skalošanai var izmantot aptiekā nopērkamu šļirci, klizmas balonu vai arī ārzemēs (amazon.de) pasūtāmu tam domātu ierīci – Sinus rinse. Procedūru var veikt tik ilgi, cik nepieciešams. Starp citu, deguna skalošana ar sālsūdeni minēta arī Eiropas vadlīnijās par akūta deguna blakusdobumu iekaisuma ārstēšanu. 

Ārstēšanā cita, daudz mūsdienīga pieeja

Vecākās paaudzes cilvēki noteikti labi atceras, ka savulaik iekaisuma gadījumā plaši izmantoja dobumu atvēršanu (duršanu, kā to dēvē tautā) uz deguna dobuma apakšējām ejām, lai izskalotu augšžokļa (Haimora) dobumu. Mūsdienās šāda manipulācija ne tuvu nav tik aktuāla, kā tas bija pirms gadiem trīsdesmit. Tā tiešām ir nepieciešama daudz retāk, nekā to ir iedomājušies cilvēki. 

Tagad rinosinusītu ārstēšanā galvenokārt izmanto topiskos intranazālos kortikosteroīdus (tie satur pretiekaisuma hormonus), kas sniedz ļoti labus rezultātus, īpaši postvirāla iekaisuma jeb, vienkāršoti sakot, ieilgušu iesnu gadījumā. Tie ir degunā pūšami līdzekļi ar vietēju iedarbību, tāpēc nav jābaidās, ka organismā varētu nonākt liela deva nevajadzīgu hormonu. Lietošanas ilgums parasti ir 2–4 nedēļas, bet atsevišķos gadījumos, piemēram, ja ir hroniska deguna blakusdobumu iekaisuma paasinājums, – ilgāk. Tikmēr, kamēr deguna un blakusdobumu gļotāda nomierinās, tūska samazinās, uzlabojas deguna blakusdobumu ventilācija un arī iekaisums samazinās. Jāteic, ka no pacienta puses tik ilga ārstēšanās prasa līdzestību un pacietību. 

Gadījumos, kad tas ir nepieciešams, ārsts papildus izrakstīs antibiotikas, kas parasti jālieto septiņas dienas, bet dažreiz arī ilgāk. 

Ja deguna blakusdobumu iekaisumi ik pa laikam atkārtojas, vajadzētu pārbaudīt, vai nav kāds to veicinātājs, piemēram, šķība deguna starpsiena (tad ķirurģiski veic tās iztaisnošanu – septoplastiku), bet varbūt problēmas ir deguna gliemežnīcā un blakusdobumos, kam arī var veikt operāciju.

Iestājoties pavasarim, kļūst aktuāli jautājumi par putekšņu alerģijām. Kas jāņem vērā, sagaidot pavasari, kā atšķirt alerģijas simptomus no saaukstēšanās un kā piemeklēt piemērotāko ārstēšanas veidu, skaidro Veselības centrs 4 grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga ģimenes ārste, alergoloģe Signe Puriņa un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Putekšņu alerģija – ne tikai pavasarī

Par putekšņu alerģijām ir mīts, ka tā ir tikai pavasara problēma, skaidro S. Puriņa. Putekšņu alerģijai Latvijā raksturīgi 3 viļņi:

• Pavasarī, kad zied koki – alksnis, bērzs, lazda. Koku ziedēšana sākas agri – pat janvārī un februārī, taču lielāko putekšņu koncentrāciju gaisā varam sagaidīt līdz ar marta atnākšanu. Putekšņi pavasarī gaisā saglabājas līdz pat aprīļa sākumam.
• Pļavas zāļu putekšņu – timotiņa, auzenes, skarenes – kulminācija ir jūnijā, īpaši Vasaras saulgriežu laikā. 
• Vasaras otrajā pusē (jūlijs, augusts, septembra sākums) – nezāļu putekšņi. Izplatītākie alerģijas izraisītāji ir vērmele, vībotne un balanda.

Starp šiem alergēniem gan pavasarī, gan vasarā un arī rudenī gaisā ir pelējuma sēnes, kuras arī var izraisīt putekšņu alerģijai līdzīgus simptomus, atgādina alergoloģe.

Alerģija vai saaukstēšanās?

Putekšņu alerģijas simptomi ir dažādi, un katram cilvēkam tie var izpausties citādāk.  Alergoloģe uzsver, ka ir pacienti, kas jutīsies slikti, ja gaisā būs 100 bērzu putekšņu uz kubikmetru, citam vajadzēs 1000 bērza putekšņu uz kubikmetru gaisa, lai sajustu pirmos simptomus. 

Ir bērni, kuriem augot alerģijas simptomi mazinās, taču ir gadījumi, kad notiek otrādi – gadiem ejot, tie tikai pastiprinās. Tāpēc ir būtiski sekot līdzi pirmajiem simptomiem un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai speciālistu. Alerģiju diagnosticē alergologs, izmantojot testus un veicot asinsanalīzes. 

Biežāk sastopamie simptomi:

• niezošs, tekošs vai aizlikts deguns;
• niezoša rīkle vai ausis;
• niezošas acis;
• krekšķis vai astma;
• ādas nieze vai izsitumi;
• Daļai pacientu ir arī orālās alerģijas sindroms. Ko tas nozīmē? Dažādiem putekšņiem ir līdzīgi dažādi augļi, dārzeņi un rieksti, kas atšķiras pēc struktūras un uzbūves. Piemēram, ja pacientam ir alerģija no bērza putekšņiem, viņam var niezēt mute, ēdot svaigu ābolu, burkānu, riekstus, pieskaroties svaigiem kartupeļiem. Un tas var notikt arī ārpus alerģijas sezonas. Atšķirībā no īstās alerģijas, šīs krusteniskās reakcijas neizraisa smagus simptomus – no tām nevar rasties alerģiskais šoks, bet tikai īslaicīgs diskomforts. Būtiski, ka šie simptomi var rasties tikai pret svaigiem augļiem, dārzeņiem, bet, ja tos termiski apstrādā, simptomi nerodas.

Kā atšķirt no saaukstēšanās?

Alerģijas simptomi nenoliedzami ir līdzīgi arī dažādu vīrusu un saaukstēšanās simptomiem, taču alergoloģe S. Puriņa uzsver būtiskākās atšķirības: 

• Kad gadījies saslimt, visbiežāk simptomus papildinās arī paaugstināta ķermeņa temperatūra. 
• Savukārt vīrusu iesnām raksturīgi, ka tās sākas ātri, akūti un izdalījumu caurspīdīgo krāsu nomaina zaļi dzeltena, taču jau pēc dažām dienām iesnas sāk pāriet. Alerģiju gadījumā izdalījumi no deguna ir caurspīdīgi un ilgstoši, atkārtojoties sezonu no sezonas. 

Ārstēšanas veidi

Ja ir diagnosticēta alerģija, viens no veidiem, kā sevi pasargāt, ir dažādu alerģijas kalendāru vai īpaši izstrādātu lietotņu izmantošana. Šādās lietotnēs tiek paziņots, kuros mēnešos un laika posmos kuri alergēni atrodas gaisā. Saskaroties ar pirmajiem simptomiem, ieteicams lietot alerģijām paredzētos medikamentus, konsultējoties ar ārstu. Speciāliste uzsver, ka jāizvēlas nevis pirmās paaudzes, bet otrās paaudzes antihistamīna līdzekļi – daļa no tiem pieejama bez receptes. 

Arī degunu būtu ieteicams skalot ar jūras ūdeni, kā arī izmantot glikokortikoīdu preparātus. Īslaicīgai lietošanai (5-7 dienas) var izmantot arī dekongestantus, kas palīdzēs samazināt deguna nosprostošanās sajūtu. Acu niezei var izmantot antihistamīna vai kromolīnnātrija pilienus. 

Alergologu arsenālā ir arī imūnterapija, uzsver alergoloģe, kuras pamatā ir pacienta pieradināšana pie noteiktā alergēna. To iespējams panākt, izmantojot zemmēles pilienus, zemmēles tabletes vai zemādas injekcijas. Terapija ir ilgstoša, un to veic 3 līdz 5 gadu garā periodā. Šī terapija ir jāsāk vismaz 3 līdz 4 mēnešus pirms alerģijas sezonas sākuma. Svarīgi, ka imūnterapija būs efektīva tad, ja rūpīgi būs izpildīti visi posmi – precīzi noteikts pacienta alergēns un attiecīgi ir izvēlēts piemērotākais līdzeklis ārstēšanai.

Farmaceita padoms

Lai pavasari sagaidītu bez liekām raizēm, jāatceras par dažādiem veidiem, kā sevi pasargāt gan mājās, gan dodoties dabā, skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Putekšņu alerģiju gadījumā ieteicams:

• atturēties no sportošanas ārā un garām pastaigām, kad putekšņu koncentrācija ir vislielākā;
• piesardzīgiem jābūt arī ar telpu vēdināšanu, lai putekšņi mazāk nonāktu telpās;
• izmazgāto veļu labāk žāvēt iekštelpās, lai putekšņi nenonāktu uz tīrajām drēbēm.
• regulāri veikt mitro telpu un virsmu uzkopšanu;
• dodoties ārā, valkāt saulesbrilles un galvassegu, atgriežoties iekštelpās, noskalot seju un nomainīt drēbes un apavus, virsdrēbes glabāt atsevišķi;
• pēc pastaigām ieteicams noskaloties dušā, kā arī pirms gulētiešanas izmazgāt matus, lai guļamistabā ienestu mazāk putekšņu; 
• deguna higiēnai var izmantot jūras ūdens aerosolus, acīm mākslīgo asaru pilienus, lai noskalotu alergēnus. Ir nopērkami arī deguna spreji ar dabīgiem polimēriem, kas veido uz deguna gļotādas aizsargslāni pret alergēniem, tos var izmantot gan profilaksei, gan simptomu atvieglošanai;
• imūnsistēmas stiprināšanai visa gada garumā ieteicams pilnvērtīgs un veselīgs uzturs, D vitamīna lietošana atbilstoši tā līmenim, pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana, sabalansēts darba un atpūtas režīms bez kaitīgajiem ieradumiem, kā arī regulāras fiziskas aktivitātes.

Farmaceite atgādina, ka aptiekās pieejami gan bezrecepšu, gan recepšu pretalerģijas līdzekļi – tabletes, acu pilieni, geli, krēmi, ziedes, aerosoli, pilieni, šķīdumi iekšķīgai lietošanai, injekcijas. Par piemērotāko bezrecepšu līdzekļu izvēli aicinām konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu, jo pieejamo produktu klāsts ir plašs. Recepšu zāles pēc konsultācijas nozīmē ārsts, izrakstot recepti.

• Aptiekās pieejami dažādi antihistamīna līdzekļi, kuri bloķē histamīna receptorus.
• Pretalerģijas tabletes lieto alerģiska rinīta gadījumā, lai atvieglotu deguna un acu simptomus, kā arī nātrenes gadījumā. Farmaceite iesaka labāk lietot otrās jeb jaunākās paaudzes medikamentus, tos parasti lieto vienreiz dienā. Pirmās jeb vecākas paaudzes medikamenti var izsaukt miegainību.
• Alerģijas simptomus – šķaudīšanu, deguna tecēšanu vai aizliktu degunu, niezi degunā – palīdz mazināt speciālie deguna aerosoli. Aptiekās ir pieejami aerosoli ar prethistamīna līdzekli, ko izmanto siena drudža un nesezonalā alerģiska rinīta gadījumā, lai mazinātu deguna sekrēciju, šķaudīšanu un deguna gļotādas tūsku. Pieejami arī glikokortikosteroīdus saturoši deguna aerosoli, kam piemīt pretiekaisuma darbība.
• Deguna higiēnai izmantojami jūras ūdens aerosoli. Deguna spreji ar dabīgiem polimēriem veido uz deguna gļotādas aizsargslāni pret alergēniem, tos var izmantot gan profilaksei, gan simptomu atvieglošanai.
• Acu alerģijas simptomus (acu apsārtums, niezēšana un asarošana, pietūkuši acu plakstiņi) atvieglo pretalerģijas acu pilieni. Papildus noder arī mākslīgo asaru pilieni, kas palīdz noskalot alergēnus.
• Gelus, kas satur antihistamīnus, lieto niezes mazināšanai, ja ir ādas reakcijas – izsitumi, nātrene, ekzēma, pēc kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem.

Lai alerģija neizjauc pavasara baudīšanu!